22-TA-3640: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2022.gada 29.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbības uzlabošanai” (protokols Nr.61/32.§), kurā tiek aplūkots paveiktais ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidē un sniegti priekšlikumi turpmākai sistēmas uzlabošanai, tai skaitā ir paredzēta atbalsta pilnveide bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, pārskatot bērniem izmaksājamo pabalstu apmērus un nosacījumus.
Atbilstoši 2022. gada 14. decembrī apstiprinātās Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256.punktam ir paredzēts pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu (minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis), regulāri pārskatot to apmērus un piesaistot procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas. Šā uzdevuma izpildei atbilstoši 2023.gada 4.aprīlī apstiprinātajam Valdības rīcības plānam Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (23-TA-712) 256.1.punktam ir plānots pārskatīt sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.
Satversmes tiesa tās spriedumos lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03, 2020-07-03 (turpmāk - Satversmes tiesas spriedumi) ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Tādējādi 2023.gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par sociālo drošību”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā,likumā “Par valsts pensijām”, Valsts sociālo pabalstu likumā’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā un kur tiek noteikta ekonomiski pamatota un vienota metodoloģija minimālo pabalstu un pensiju apmēru aprēķiniem.
Atbilstoši 2022. gada 14. decembrī apstiprinātās Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 256.punktam ir paredzēts pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu (minimālās pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, garantētā minimālā ienākuma slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis), regulāri pārskatot to apmērus un piesaistot procentuālai vērtībai no mājsaimniecību ienākumu mediānas. Šā uzdevuma izpildei atbilstoši 2023.gada 4.aprīlī apstiprinātajam Valdības rīcības plānam Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (23-TA-712) 256.1.punktam ir plānots pārskatīt sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.
Satversmes tiesa tās spriedumos lietās Nr. 2019-24-03, Nr. 2019-25-03, Nr.2019-27-03, 2020-07-03 (turpmāk - Satversmes tiesas spriedumi) ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir cieņpilns, atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība. Tādējādi 2023.gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par sociālo drošību”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā,likumā “Par valsts pensijām”, Valsts sociālo pabalstu likumā’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā un kur tiek noteikta ekonomiski pamatota un vienota metodoloģija minimālo pabalstu un pensiju apmēru aprēķiniem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārskatīt sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, nosakot, ka atsevišķu pabalstu apmēri nevar būt zemāki par noteiktu atvietojuma apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk – ienākumu mediāna).
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2023.
Pamatojums
2023.gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par sociālo drošību”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā “Par valsts pensijām”, Valsts sociālo pabalstu likumā’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kas stāsies spēkā 2023.gada 1.jūlijā un kur tiek noteikta ekonomiski pamatota un vienota metodoloģija minimālo pabalstu un pensiju apmēru aprēķiniem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43.pants nosaka, ka, izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz finansiālu un psihosociālu palīdzību bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas (turpmāk — pilngadību sasniedzis bērns). Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr.857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – Noteikumi Nr.857) pilngadību sasniegušajam bērnam ir tiesības saņemt:
1) vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 218 euro vai 327 euro personām ar invaliditāti kopš bērnības;
2) vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 820,05 euro;
3) pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par 109 euro mēnesī vai bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 163 euro mēnesī.
Minimālie pabalsta apmēri noteikti Noteikumos Nr.857, savukārt katra pašvaldība savos noteikumos var noteikt lielāku pabalstu apmēru un paredzēt papildu atbalstu. Tomēr, neskatoties uz to, ka pašvaldības var noteikt lielāku pabalstu apmēru, ne visas pašvaldības ir palielinājušas pabalsta apmēru.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem izmaksā, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība - un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu.
Vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēri pēdējo reiz tika pārskatīti 2021.gada 1.janvārī, kad vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un pabalsts ikmēneša izdevumiem tik atsaistīts no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tā vietā pabalstu apmēri tika aprēķināti kā noteikts procentuāls atvietojums no ienākumu mediānas. Savukārt pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei tika pārskatīts atbilstoši inflācijas pieaugumam.
Tāpat atbilstoši Noteikumiem Nr.857 bērnam vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušajam bērnam bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izsniedz vienota parauga apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai (turpmāk – apliecība). Pilngadību sasniegušajam bērnam apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītībā, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu. Apliecība nodrošina tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršruta sabiedriskajā transportā u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumiem Nr.857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (turpmāk – Noteikumi Nr.857) pilngadību sasniegušajam bērnam ir tiesības saņemt:
1) vienreizēju pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – 218 euro vai 327 euro personām ar invaliditāti kopš bērnības;
2) vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei – 820,05 euro;
3) pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par 109 euro mēnesī vai bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 163 euro mēnesī.
Minimālie pabalsta apmēri noteikti Noteikumos Nr.857, savukārt katra pašvaldība savos noteikumos var noteikt lielāku pabalstu apmēru un paredzēt papildu atbalstu. Tomēr, neskatoties uz to, ka pašvaldības var noteikt lielāku pabalstu apmēru, ne visas pašvaldības ir palielinājušas pabalsta apmēru.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem izmaksā, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība - un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu.
Vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēri pēdējo reiz tika pārskatīti 2021.gada 1.janvārī, kad vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai un pabalsts ikmēneša izdevumiem tik atsaistīts no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra un tā vietā pabalstu apmēri tika aprēķināti kā noteikts procentuāls atvietojums no ienākumu mediānas. Savukārt pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei tika pārskatīts atbilstoši inflācijas pieaugumam.
Tāpat atbilstoši Noteikumiem Nr.857 bērnam vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušajam bērnam bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izsniedz vienota parauga apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai (turpmāk – apliecība). Pilngadību sasniegušajam bērnam apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm (pamatizglītībā, vidējā izglītība, augstākā izglītība) un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību sekmīgi apgūst izglītības programmu. Apliecība nodrošina tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus reģionālās nozīmes maršruta sabiedriskajā transportā u.c.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pilngadību sasniedzis bērns atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, jo nereti no ārpusģimenes aprūpes nākušajiem bērniem ir mazāks sociāli labvēlīgo kontaktu loks, zemākas prasmes risināt dažāda veida sarežģījumus un zemāks izglītības līmenis. Pāreja uz patstāvīgo dzīvi ir krasa, no vecuma īpatnību skata punkta nesaudzīga. Ārpusģimenes aprūpes beigu posms bērniem nereti dublējas ar izglītības pakāpes maiņu, kā arī 18 gadu vecuma sasniegšana var norādīt uz juridisko, bet ne psiholoģiskā brieduma gatavību. Finansiālais nodrošinājums pilngadību sasniegušajiem bērniem ir nepietiekams, kas var veicināt nepieciešamību pārtraukt mācību ieguves procesu, lai nodrošinātu ikdienas pamatvajadzības. Ilgtermiņā zems izglītības līmenis samazina iespēju iegūt labi atmaksātu darbu un veicina risku nonākt nelabvēlīgā finansiālā situācijā. Kā sekas varbūt dažāda veida sociāli nelabvēlīgi notikumi, kas iekļaus personu sociālā riska grupā, pakļaujot to nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam. Tādējādi atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā bērniem no ārpusģimenes aprūpes ir likumsakarīgs, preventīvs, neatņemams un obligāts noslēguma posms ārpusģimenes aprūpes kopējā sistēmā.
Atbilstoši Saeimā 2023.gada 8. martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā “Par valsts pensijām’’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.857, paredzot pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts nevar būt zemāks par noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas un noteikt periodisku šo pabalstu pārskatīšanu.
Ministru kabineta noteikumu Nr.857 30.punkts nosaka, ka pašvaldība pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam jaunietim piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, turklāt pašvaldībai šo pabalstu ir atļauts izsniegt jaunietim arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā. Valsts ir noteikusi nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu, iekļaujot to Noteikumu Nr.857 5.pielikumā. Pašvaldībām ir atšķirīga prakse attiecībā uz šī pabalsta izsniegšanu – ir pašvaldības, kas pabalstu izsniedz naudā, bet joprojām ir dažas pašvaldības, kas sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru izsniedz atbilstoši sarakstam. Papildu jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.857 5.pielikumā iekļautais saraksts neatbilst šī brīža dzīves reālajām pamatvajadzībām un ir uzskatāms par novecojušu.
2021. gada janvārī, kad pēdējoreiz tika pārskatīts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādes pabalsta apmērs, salīdzinot patēriņa cenu pārmaiņas ar 2022. gada decembri, tās ir paaugstinājušās par 29,9 procentiem, kas nozīmē, ka vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei neatbilst šī brīža reālajai sociālekonomiskajai situācijai valstī un pasliktina pilngadību sasniegušā bērna finansiālo stāvokli.Līdz ar to ir nepieciešams noteikt šā pabalsta apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, kā arī pabalsta pārskatīšanas nosacījumus un regularitāti.
Līdz šim Noteikumos Nr.857 ir bijuši atšķirīgi kritēriji apliecības un pabalsta ikmēneša izdevumiem piešķiršanai, kā noteicošo kritēriju uzskatot izglītības pakāpi, kurā pilngadību sasniegušais bērns mācās. Proti, apliecību bija tiesības iegūt, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās pamatizglītības pakāpē, bet pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās vidējā, vidējā profesionālā izglītībā vai augstākā izglītības pakāpē.
Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, sekmīgi apgūst izglītības programmu. Proti, pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību, ir tiesīgi saņemt tikai tie pilngadību sasniegušie bērni, kuri sekmīgi apgūst izglītības programmu.
Nesekmības un atrašanās zemākā izglītības pakāpē iemesli var būt dažādi, piemēram, piedzīvotā traumatiskā pieredze, laicīgi nekonstatētie veselības traucējumi, mentālas, fiziskas problēmas, kā arī pagātnē piedzīvotie notikumi un vide, kurā bērns audzis un attīstījies, kas ietekmē ne tikai emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī atstāj ilgtermiņa ietekmi uz viņa neiroloģisko un psiholoģisko attīstību un ir veicinājuši šķēršļus savlaicīgi iegūt pamatizglītību. Sociālā palīdzība nedrīkst būt balstīta uz bērna izglītības pakāpi, jo tādējādi bērns tiek pakļauts būtiskam nabadzības riskam nākotnē. Turklāt bērnam, kurš sekmīgi apgūst izglītības programmu un bērnam, kuram ir nesekmīgi vērtējumi mācību procesā, rodas vienlīdzīgi ikdienas izdevumi, neatkarīgi no izglītības pakāpes un sasniegumiem mācībās.
Praksē nereti kritēriju “sekmīgs” interpretē nesamērīgi plaši un sociālie dienesti atsaka izmaksu pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai arī gadījumos, ja izglītības iestādes izziņā ir norādīts, ka pilngadību sasniegušajam bērnam kādā mācību priekšmetā mācību gada laikā ir nesekmīgi vērtējumi vai izglītības iestāde atsaka izziņas izsniegšanu līdz brīdim, kamēr mācību procesā ir iegūti kādi vērtējumi, lai izglītības iestāde varētu izziņā norādīt informāciju par to, ka pilngadību sasniegušajam bērnam ir sekmīgi vērtējumi mācību procesā. Līdz ar to tiek kavēta apliecības saņemšana un pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai izmaksa.
Salīdzinot vairākus uz sociālās drošības jomu attiecināmos normatīvos aktus, kuros attiecībā uz noteiktu tiesību iegūšanu ir paredzēts mācīšanās vai studēšanas priekšnoteikums, secināms, ka tikai Noteikumos Nr.857 sekmīgs mācību vērtējums ir noteikts kā obligāts kritērijs sociālo garantiju piešķiršanai un kopumā tas nav raksturīgs parametrs. Citos analizētajos normatīvajos aktos, kuri dod personām tiesības uz noteiktu statusu, atvieglojumiem un finansiālo atbalstu (piemēram, daudzbērnu ģimenes statuss, ģimenes valsts pabalsts, sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieka zaudējuma pensija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas) kritērijs ir mācīšanās fakts pats par sevi. Iepriekšminētie piemēri apliecina kopējo likumdevēja un izpildvaras pieeju skatīt mācīšanās vai studēšanas faktu pašu par sevi un nesaistīt to ar papildkritērijiem, kas, kā liecina, izglītības normatīvo aktu analīze, pēc būtības ir lieks kritērijs, jo iespēja turpināt izglītības ieguvi ir tiešā veidā saistīta ar sekmīgu vērtējumu iegūšanu un ir priekšnoteikums izglītības programmas apguves turpināšanai. Tāpēc sekmīgums, kā papildu kritērijs sociālo garantiju saņemšanai, ierobežo pilngadību sasniegušajam bērnam tiesības un iespēju saņemt visas Noteikumos Nr.857 paredzētās sociālās garantijas.
Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija). Apliecības derīguma termiņu līdz šim nosaka bāriņtiesas to norādot pieprasījuma veidlapā par apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanā, bet tā kā apliecību izgatavo inspekcija, viņi kā apliecības izgatavotāji pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību un nereti bāriņtiesu sniegtā informācija par apliecības derīguma termiņu ir kļūdaina. Veidojas situācija, ka divu institūciju darbinieki veic dubultu darbu, lai uzdevumi nepārklātos nepieciešams noteikt, ka apliecības derīguma termiņu nosaka inspekcija. Līdz šim Noteikumos nr.857 noteikts, ka inspekcija piecu darbdienu laikā nodrošina apliecības izgatavošanu un izsniedz to pieprasītājam vai nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā uz pieprasītāja norādīto adresi, izdarot par to attiecīgu ierakstu apliecību uzskaites žurnālā. Nepietiekamās darbinieku kapacitātes dēļ, nepieciešams pagarināt apliecības izgatavošanas, izsūtīšanas termiņu. Nepieciešams veikt tehniskas izmaiņas atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai (Bāriņtiesas lietu paraugnomeklatūra - bti.gov.lv), proti apliecību reģistrācijas žurnāls aizstāt ar apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs.
Šobrīd, iesniedzot inspekcijā pieprasījumu apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai pilngadību sasniegušam bērnam, izgatavošanai, bāriņtiesa dokumentiem pievieno izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētais bērns mācās. Izziņu pilngadību sasniegušais pieprasa savā izglītības iestādē, pēc kā iesniedz bāriņtiesā. Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un to apliecina izziņa no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa nosaka, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Tāpat pašvaldībām, lai pārliecinātos par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei, izmantojamas pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmas, piemēram, Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma "SOPA", Bāriņtiesu informācijas sistēma "BARIS" vai Valsts Informācijas Izglītības sistēma (VIIS), līdz ar ko izglītības iestādēm izziņas pašvaldībām, lai konstatētu to, vai jaunietis turpina mācību procesu kādā no izglītības iestādēm, turpmāk nebūs jāizsniedz.
Atbilstoši Saeimā 2023.gada 8. martā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par sociālo drošību”, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, likumā “Par valsts pensijām’’ un likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, kur tiek noteikta minimālo ienākumu noteikšanas metodoloģija un pilnveidota pārskatīšanas kārtība, lai pilnībā ieviestu Satversmes tiesas spriedumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Noteikumos Nr.857, paredzot pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, proti, ka pabalsts nevar būt zemāks par noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas un noteikt periodisku šo pabalstu pārskatīšanu.
Ministru kabineta noteikumu Nr.857 30.punkts nosaka, ka pašvaldība pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam jaunietim piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, turklāt pašvaldībai šo pabalstu ir atļauts izsniegt jaunietim arī sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra veidā. Valsts ir noteikusi nepieciešamo sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimumu, iekļaujot to Noteikumu Nr.857 5.pielikumā. Pašvaldībām ir atšķirīga prakse attiecībā uz šī pabalsta izsniegšanu – ir pašvaldības, kas pabalstu izsniedz naudā, bet joprojām ir dažas pašvaldības, kas sadzīves priekšmetus un mīksto inventāru izsniedz atbilstoši sarakstam. Papildu jānorāda, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.857 5.pielikumā iekļautais saraksts neatbilst šī brīža dzīves reālajām pamatvajadzībām un ir uzskatāms par novecojušu.
2021. gada janvārī, kad pēdējoreiz tika pārskatīts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādes pabalsta apmērs, salīdzinot patēriņa cenu pārmaiņas ar 2022. gada decembri, tās ir paaugstinājušās par 29,9 procentiem, kas nozīmē, ka vienreizējais pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei neatbilst šī brīža reālajai sociālekonomiskajai situācijai valstī un pasliktina pilngadību sasniegušā bērna finansiālo stāvokli.Līdz ar to ir nepieciešams noteikt šā pabalsta apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, kā arī pabalsta pārskatīšanas nosacījumus un regularitāti.
Līdz šim Noteikumos Nr.857 ir bijuši atšķirīgi kritēriji apliecības un pabalsta ikmēneša izdevumiem piešķiršanai, kā noteicošo kritēriju uzskatot izglītības pakāpi, kurā pilngadību sasniegušais bērns mācās. Proti, apliecību bija tiesības iegūt, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās pamatizglītības pakāpē, bet pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja pilngadību sasniegušais bērns mācās vidējā, vidējā profesionālā izglītībā vai augstākā izglītības pakāpē.
Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un saskaņā ar izglītības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību, sekmīgi apgūst izglītības programmu. Proti, pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību, ir tiesīgi saņemt tikai tie pilngadību sasniegušie bērni, kuri sekmīgi apgūst izglītības programmu.
Nesekmības un atrašanās zemākā izglītības pakāpē iemesli var būt dažādi, piemēram, piedzīvotā traumatiskā pieredze, laicīgi nekonstatētie veselības traucējumi, mentālas, fiziskas problēmas, kā arī pagātnē piedzīvotie notikumi un vide, kurā bērns audzis un attīstījies, kas ietekmē ne tikai emocionālo un fizisko labsajūtu, bet arī atstāj ilgtermiņa ietekmi uz viņa neiroloģisko un psiholoģisko attīstību un ir veicinājuši šķēršļus savlaicīgi iegūt pamatizglītību. Sociālā palīdzība nedrīkst būt balstīta uz bērna izglītības pakāpi, jo tādējādi bērns tiek pakļauts būtiskam nabadzības riskam nākotnē. Turklāt bērnam, kurš sekmīgi apgūst izglītības programmu un bērnam, kuram ir nesekmīgi vērtējumi mācību procesā, rodas vienlīdzīgi ikdienas izdevumi, neatkarīgi no izglītības pakāpes un sasniegumiem mācībās.
Praksē nereti kritēriju “sekmīgs” interpretē nesamērīgi plaši un sociālie dienesti atsaka izmaksu pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai arī gadījumos, ja izglītības iestādes izziņā ir norādīts, ka pilngadību sasniegušajam bērnam kādā mācību priekšmetā mācību gada laikā ir nesekmīgi vērtējumi vai izglītības iestāde atsaka izziņas izsniegšanu līdz brīdim, kamēr mācību procesā ir iegūti kādi vērtējumi, lai izglītības iestāde varētu izziņā norādīt informāciju par to, ka pilngadību sasniegušajam bērnam ir sekmīgi vērtējumi mācību procesā. Līdz ar to tiek kavēta apliecības saņemšana un pabalsta ikmēneša izdevumu segšanai izmaksa.
Salīdzinot vairākus uz sociālās drošības jomu attiecināmos normatīvos aktus, kuros attiecībā uz noteiktu tiesību iegūšanu ir paredzēts mācīšanās vai studēšanas priekšnoteikums, secināms, ka tikai Noteikumos Nr.857 sekmīgs mācību vērtējums ir noteikts kā obligāts kritērijs sociālo garantiju piešķiršanai un kopumā tas nav raksturīgs parametrs. Citos analizētajos normatīvajos aktos, kuri dod personām tiesības uz noteiktu statusu, atvieglojumiem un finansiālo atbalstu (piemēram, daudzbērnu ģimenes statuss, ģimenes valsts pabalsts, sociālā nodrošinājuma pabalsts, apgādnieka zaudējuma pensija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas) kritērijs ir mācīšanās fakts pats par sevi. Iepriekšminētie piemēri apliecina kopējo likumdevēja un izpildvaras pieeju skatīt mācīšanās vai studēšanas faktu pašu par sevi un nesaistīt to ar papildkritērijiem, kas, kā liecina, izglītības normatīvo aktu analīze, pēc būtības ir lieks kritērijs, jo iespēja turpināt izglītības ieguvi ir tiešā veidā saistīta ar sekmīgu vērtējumu iegūšanu un ir priekšnoteikums izglītības programmas apguves turpināšanai. Tāpēc sekmīgums, kā papildu kritērijs sociālo garantiju saņemšanai, ierobežo pilngadību sasniegušajam bērnam tiesības un iespēju saņemt visas Noteikumos Nr.857 paredzētās sociālās garantijas.
Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma nodrošina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija). Apliecības derīguma termiņu līdz šim nosaka bāriņtiesas to norādot pieprasījuma veidlapā par apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanā, bet tā kā apliecību izgatavo inspekcija, viņi kā apliecības izgatavotāji pārbauda iesniegtās informācijas atbilstību un nereti bāriņtiesu sniegtā informācija par apliecības derīguma termiņu ir kļūdaina. Veidojas situācija, ka divu institūciju darbinieki veic dubultu darbu, lai uzdevumi nepārklātos nepieciešams noteikt, ka apliecības derīguma termiņu nosaka inspekcija. Līdz šim Noteikumos nr.857 noteikts, ka inspekcija piecu darbdienu laikā nodrošina apliecības izgatavošanu un izsniedz to pieprasītājam vai nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā uz pieprasītāja norādīto adresi, izdarot par to attiecīgu ierakstu apliecību uzskaites žurnālā. Nepietiekamās darbinieku kapacitātes dēļ, nepieciešams pagarināt apliecības izgatavošanas, izsūtīšanas termiņu. Nepieciešams veikt tehniskas izmaiņas atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai (Bāriņtiesas lietu paraugnomeklatūra - bti.gov.lv), proti apliecību reģistrācijas žurnāls aizstāt ar apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs.
Šobrīd, iesniedzot inspekcijā pieprasījumu apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai pilngadību sasniegušam bērnam, izgatavošanai, bāriņtiesa dokumentiem pievieno izglītības iestādes izziņu, kas apliecina, ka minētais bērns mācās. Izziņu pilngadību sasniegušais pieprasa savā izglītības iestādē, pēc kā iesniedz bāriņtiesā. Tāpat normatīvais regulējums nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam pabalstu ikmēneša izdevumiem un apliecību izsniedz, ja viņš mācās kādā no iepriekš minētajām izglītības pakāpēm un to apliecina izziņa no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa nosaka, ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas.
Tāpat pašvaldībām, lai pārliecinātos par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei, izmantojamas pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmas, piemēram, Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogramma "SOPA", Bāriņtiesu informācijas sistēma "BARIS" vai Valsts Informācijas Izglītības sistēma (VIIS), līdz ar ko izglītības iestādēm izziņas pašvaldībām, lai konstatētu to, vai jaunietis turpina mācību procesu kādā no izglītības iestādēm, turpmāk nebūs jāizsniedz.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka ar 2023. gada 1. jūliju tiks mainīti pabalstu aprēķināšanas metodoloģijas nosacījumi un pabalstu apmēra turpmākā pārskatīšanas kārtība vienreizējam pabalstam patstāvīgas dzīves uzsākšanai, pabalstam ikmēneša izdevumiem, vienreizējam pabalstam sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei, kā arī tiek pārskatīti kritēriji apliecības iegūšanai un pabalsta ikmēneša izdevumu izmaksai.
Noteikumu projekts nosaka pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, nosakot noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas, kā arī vienreizējā pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmēra sasaisti ar ienākumu mediānas izmaiņām. 2023. gadā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēram un Labklājības ministrijas aprēķiniem atvietojums plānojams šāds:
*Prognozes
Noteikumu projekts nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam vienreizējais pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmērs noteikts ne zemāks par 40 procentiem (251.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – ne zemāks par 60 procentiem (376.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Savukārt pabalsta ikmēneša izdevumiem apmērs tiek noteikts ne zemāks par 20 procentiem (125.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un personām ar invaliditāti kopš bērnības - ne zemāks par 30 procentiem (188.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka pabalstu ikmēneša izdevumiem izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - pamatizglītība, vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība, proti, visās izglītības pakāpēs, šobrīd pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā, ja viņš apgūst kādu no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - vispārējos vai profesionālo izglītību, augstāko izglītību.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka no 2023.gada 1.jūlija pašvaldība pabalsta ikmēneša izdevumiem un apliecības piešķiršanai iegūst informāciju no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas izmantojot pašvaldībā pieejamās informācijas sistēmas par to, ka pilngadību sasniegušais bērns turpina apgūt izglītības programmu vai studiju programmu, nevērtējot “sekmīgumu” kā kritēriju. Ar šo tiek atvieglots darbs gan bāriņtiesu, gan sociālā dienesta, gan izglītības iestāžu darbiniekiem, proti, nebūs nepieciešams pilngadību sasniegušajam jaunietim vērsties pēc izziņas izglītības iestādē, pēc kā to iesniegt attiecīgajā pašvaldības iestādē. ielūkojoties pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmās, darbiniekiem ir iespēja pārliecināties par bērna piederību konkrētai izglītības iestādei, lai lemtu par pabalsta ikmēneša izdevumiem un apliecības piešķiršanu.
Atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai nosaukumu ''Apliecību reģistrācijas žurnāls'' aizstāt ar ''Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs''. Apliecību derīguma termiņu turpmāk nosaka inspekcija un atkārtotas apliecības izgatavošanas termiņš ir analogs pirmreizējās apliecības izgatavošanas termiņam. Atbilstoši izmaiņas Noteikumu projekta 2. pielikumā.
Noteikumu projekts paredz pārskatīt arī vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, ir palielinājušās par 29,9 procentiem (tas nozīmē, ka pirktspēja 820.05 eiro apmērā 2021. gada janvārī ir vienāda ar 1065.24 eiro 2022. gada decembrī). Lai nodrošinātu regulāru un automātisku pabalsta pārskatīšanu, vienreizēja pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmērs tiek sasaistīts ar ienākumu mediānas izmaiņām. Līdz ar to Noteikumu projektā tiek noteikts, ka vienreizēja pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmērs nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro). Tādējādi no 2023.gada 1.jūlija pabalsts tiek noteikts 1065 euro (626,57x1,7), 2024.gadā - 1166 euro (685,78x1,7), bet 2025.gadā - 1286 euro apmērā (756,55x1,7), kā arī Noteikumu Nr.857 tiek dzēsts 5. pielikums ”Sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimums patstāvīgas dzīves uzsākšanai”. Vienlaikus tiek noteikts, ka pašvaldība vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēru pārskata katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, pabalsts paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Noteikumu projekts nosaka pabalsta ikmēneša izdevumiem un vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmēra sasaisti ar minimālo ienākumu slieksni, nosakot noteiktu īpatsvaru no ienākumu mediānas, kā arī vienreizējā pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmēra sasaisti ar ienākumu mediānas izmaiņām. 2023. gadā jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024. gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī. Ja minimālo ienākumu mediāna pārskata gadā samazinās, minimālo ienākumu sliekšņus nepārskata.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī apmēram un Labklājības ministrijas aprēķiniem atvietojums plānojams šāds:
| Mediāna, euro | Atvietojums no mediānas | |
| No 2023.gada 1.jūlija | 626.57 |
20% 30% 40% 60% 125 188 251 376 |
| No 2024.gada 1.janvāra | 685.78 | 137 206 274 411 |
| No 2025.gada 1.janvāra* | 756.55 | 151 227 303 454 |
*Prognozes
Noteikumu projekts nosaka, ka pilngadību sasniegušajam bērnam vienreizējais pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai apmērs noteikts ne zemāks par 40 procentiem (251.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – ne zemāks par 60 procentiem (376.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Savukārt pabalsta ikmēneša izdevumiem apmērs tiek noteikts ne zemāks par 20 procentiem (125.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī un personām ar invaliditāti kopš bērnības - ne zemāks par 30 procentiem (188.00 euro 2023. gadā), noapaļots līdz pilniem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Noteikumu projektā tiek noteikts, ka pabalstu ikmēneša izdevumiem izmaksā pilngadību sasniegušajam bērnam, ja viņš mācās kādā no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - pamatizglītība, vidējā, vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība, proti, visās izglītības pakāpēs, šobrīd pabalstu ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā, ja viņš apgūst kādu no Izglītības likumā noteiktajām izglītības pakāpēm - vispārējos vai profesionālo izglītību, augstāko izglītību.
Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka no 2023.gada 1.jūlija pašvaldība pabalsta ikmēneša izdevumiem un apliecības piešķiršanai iegūst informāciju no izglītības iestādes, augstskolas vai koledžas izmantojot pašvaldībā pieejamās informācijas sistēmas par to, ka pilngadību sasniegušais bērns turpina apgūt izglītības programmu vai studiju programmu, nevērtējot “sekmīgumu” kā kritēriju. Ar šo tiek atvieglots darbs gan bāriņtiesu, gan sociālā dienesta, gan izglītības iestāžu darbiniekiem, proti, nebūs nepieciešams pilngadību sasniegušajam jaunietim vērsties pēc izziņas izglītības iestādē, pēc kā to iesniegt attiecīgajā pašvaldības iestādē. ielūkojoties pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmās, darbiniekiem ir iespēja pārliecināties par bērna piederību konkrētai izglītības iestādei, lai lemtu par pabalsta ikmēneša izdevumiem un apliecības piešķiršanu.
Atbilstoši inspekcijas apstiprinātajai paraugnomenklatūrai nosaukumu ''Apliecību reģistrācijas žurnāls'' aizstāt ar ''Apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem reģistrs''. Apliecību derīguma termiņu turpmāk nosaka inspekcija un atkārtotas apliecības izgatavošanas termiņš ir analogs pirmreizējās apliecības izgatavošanas termiņam. Atbilstoši izmaiņas Noteikumu projekta 2. pielikumā.
Noteikumu projekts paredz pārskatīt arī vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Patēriņa cenu pārmaiņas 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, ir palielinājušās par 29,9 procentiem (tas nozīmē, ka pirktspēja 820.05 eiro apmērā 2021. gada janvārī ir vienāda ar 1065.24 eiro 2022. gada decembrī). Lai nodrošinātu regulāru un automātisku pabalsta pārskatīšanu, vienreizēja pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmērs tiek sasaistīts ar ienākumu mediānas izmaiņām. Līdz ar to Noteikumu projektā tiek noteikts, ka vienreizēja pabalsta sadzīves un mīkstā inventāra iegādei apmērs nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro). Tādējādi no 2023.gada 1.jūlija pabalsts tiek noteikts 1065 euro (626,57x1,7), 2024.gadā - 1166 euro (685,78x1,7), bet 2025.gadā - 1286 euro apmērā (756,55x1,7), kā arī Noteikumu Nr.857 tiek dzēsts 5. pielikums ”Sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra minimums patstāvīgas dzīves uzsākšanai”. Vienlaikus tiek noteikts, ka pašvaldība vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei apmēru pārskata katru gadu 1. janvārī, ņemot vērā aktuālo Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, pabalsts paliek iepriekš noteiktajā apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pilngadību sasnieguša bērna piederību izglītības iestādei, noskaidros pašvaldība, tai pieejamās informācijas sistēmas, jaunietim izziņa izglītības iestādē nebūs jāpieprasa
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
1 885 097
0
1 885 097
0
1 885 097
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
1 885 097
0
1 885 097
0
1 885 097
0
0
2. Budžeta izdevumi
1 885 097
486 969
1 885 097
1 246 526
1 885 097
1 567 450
1 567 450
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
1 885 097
486 969
1 885 097
1 246 526
1 885 097
1 567 450
1 567 450
3. Finansiālā ietekme
0
-486 969
0
-1 246 526
0
-1 567 450
-1 567 450
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-486 969
0
-1 246 526
0
-1 567 450
-1 567 450
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-486 969
-1 246 526
-1 567 450
-1 567 450
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-486 969
-1 246 526
-1 567 450
-1 567 450
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Kolonnās “saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam” un “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” norādīti pašvaldību budžetos 2022.gadā veiktie izdevumi vienreizējā pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai izmaksai, vienreizējā pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei un ikmēneša izdevumu segšanai, ja persona turpina mācības, pieņemot, ka izdevumi 2023.gadā un turpmākajos gados saglabāsies 2022.gada izpildes līmenī.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Pasākuma mērķis ir pārskatīt sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, nosakot, ka atsevišķu pabalstu apmēri nevar būt zemāki par noteiktu atvietojuma apmēru no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.
Noteikumu projekts paredz, ka ar 2023. gada 1. jūliju tiks mainīti metodoloģijas nosacījumi un pabalstu apmēra turpmākā pārskatīšanas kārtība sekojošiem pabalstiem:
-vienreizēja pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai,
-pabalsta ikmēneša izdevumiem, ja mācās,
-sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei.
Detalizēts papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins pievienots pielikumā Nr.1.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā ietverto pasākuma īstenošanu nepieciešams papildus finansējums pašvaldībām:
* Ņemot vērā, ka noteikumi paredz minimālo izmaksājamo pabalstu apmērus, savukārt jau šobrīd ir zināms, ka daļa pašvaldību izmaksā attiecīgos pabalstus lielākā apmērā nekā ir noteiktais minimālais apmērs (atkarībā no katrai pašvaldībai pieejamajiem resursiem), faktiski atsevišķām pašvaldībām finanšu ietekme nebūs vai būs neliela.
Noteikumu projekts paredz, ka ar 2023. gada 1. jūliju tiks mainīti metodoloģijas nosacījumi un pabalstu apmēra turpmākā pārskatīšanas kārtība sekojošiem pabalstiem:
-vienreizēja pabalsta patstāvīgas dzīves uzsākšanai,
-pabalsta ikmēneša izdevumiem, ja mācās,
-sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei.
Detalizēts papildus nepieciešamā finansējuma aprēķins pievienots pielikumā Nr.1.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā ietverto pasākuma īstenošanu nepieciešams papildus finansējums pašvaldībām:
| 2023. gadā | 2024. gadā | 2025. gadā | |
| Papildus nepieciešams kopā | 486 969 | 1 246 526 | 1 567 450 |
* Ņemot vērā, ka noteikumi paredz minimālo izmaksājamo pabalstu apmērus, savukārt jau šobrīd ir zināms, ka daļa pašvaldību izmaksā attiecīgos pabalstus lielākā apmērā nekā ir noteiktais minimālais apmērs (atkarībā no katrai pašvaldībai pieejamajiem resursiem), faktiski atsevišķām pašvaldībām finanšu ietekme nebūs vai būs neliela.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
Nevalstiskās organizācijas - ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/7a2657d8-9d63-48ff-aa1c-7864a93588f8/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
VBTAI priekšlikumi tika ņemti vērā, iebildumi par grozījumu redakciju netika saņemti.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri aktīvi piedalījās diskusijās, izteica viedokļus, kas daļēji tika ņemti vērā. Iebildumi par grozījumu redakciju netika saņemti.
Publiskās apspriešanas laikā no 2023.gada 9.maija līdz 2023.gada 23.maijam sabiedrības iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri aktīvi piedalījās diskusijās, izteica viedokļus, kas daļēji tika ņemti vērā. Iebildumi par grozījumu redakciju netika saņemti.
Publiskās apspriešanas laikā no 2023.gada 9.maija līdz 2023.gada 23.maijam sabiedrības iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bērnu aizsardzības centrs
- Bāriņtiesa
- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija
- Pašvaldību sociālais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Pašvaldības (bāriņtiesa un sociālais dienests) par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei,pārliecinās pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmās. Uzdevums paliek nemainīgs, tā izpildījums - mazāk birokrātisks.
VBTAI pagarināts termiņš apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšanai, citi uzdevumi netiek mainīti.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai uzdevumi paliek nemainīgi.
VBTAI pagarināts termiņš apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšanai, citi uzdevumi netiek mainīti.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai uzdevumi paliek nemainīgi.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Pašvaldības (bāriņtiesa un sociālais dienests) par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei,pārliecinās pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmās. Uzdevums paliek nemainīgs, tā izpildījums - mazāk birokrātisks.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Pašvaldības (bāriņtiesa un sociālais dienests) par pilngadīgā bērna piederību izglītības iestādei,pārliecinās pašvaldībai pieejamās informācijas sistēmās. Uzdevums paliek nemainīgs, tā izpildījums - mazāk birokrātisks - netiks pieprasīta izziņa no izglītības iestādes papīra formātā (ko iesniedz pilngadību sasniegušais jaunietis), bet darbinieki par izglītības ieguves turpināšanu pārliecināsies informācijas sistēmā.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijai uzdevumi un administratīvais slogs paliek nemainīgs.
VBTAI pagarināts termiņš apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšanai, saņemot pieprasījumu apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanai, pielikumā nebūs izziņa par konkrētā bērna piederību izglītības iestādei, par to būs pārliecinājusies bāriņtiesa, pārējie uzdevumi un administratīvais slogs paliek nemainīgs.
VBTAI pagarināts termiņš apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izsniegšanai, saņemot pieprasījumu apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanai, pielikumā nebūs izziņa par konkrētā bērna piederību izglītības iestādei, par to būs pārliecinājusies bāriņtiesa, pārējie uzdevumi un administratīvais slogs paliek nemainīgs.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērni ir viena no grupām, kuru ienākumi ir zemāki par minimālā ienākuma līmeni vairāk nekā iedzīvotājiem kopumā (2021.gadā – 8,6% bērnu vecumā no 0-17 gadiem ienākumi bija zemāki par 274 eiro mēnesī uz vienu ekvivalento patērētāju). Tādējādi projekts veicinās finansiāli labvēlīgāku stāvokli, samazinot nevienlīdzību, nabadzības un sociālās atstumtības risku bērniem bāreņiem, sasniedzot pilngadību. Tiks atviegloti nosacījumi apliecībai sociālo garantiju nodrošināšanai.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Mainot kritēriju ''sekmīgs'' un nevēršot uzmanību uz izglītības pakāpi, bet reālajām bērna spējām apgūt izglītību, pabalsta ikmēneša izdevumiem piešķiršanā un apliecības iegūšanā, tiks veicinātas vienlīdzīgas iespējas un tiesības bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts veicinās finansiāli labvēlīgāku stāvokli un samazinās nevienlīdzību bērniem bāreņiem sasniedzot pilngadību. Tiks atviegloti nosacījumi apliecības izsniegšanai sociālo garantiju nodrošināšanai.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi