Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”(turpmāk - MK noteikumi Nr.360) ir noteikta virkne pasākumu, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Ņemot vērā, ka minētie noteikumi atbilstoši izmaiņām epidemioloģiskajā situācijā, ir neskaitāmas reizes grozīti un kļuvuši pretrunīgi un grūti uztverami, kā arī ņemot vērā, ka nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija ar Covid-19 vēl var turpināties nenoteiktu laika periodu, ir nepieciešams pilnveidot un uzlabot esošo regulējumu, padarot to viegli saprotamu ikvienam valsts iedzīvotājam un pēc iespējas izvairoties no tehniskām un detalizētām epidemioloģiskās drošības prasībām valdības noteikumos. Tādēļ ir sagatavots jauns Ministru kabineta noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (turpmāk - projekts). 

1.Vispārīgie jautājumi 
  
Projektā minētie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir vispārēji un attiecināmi plašam sabiedrības lokam. Tādēļ, lai nepārprotami būtu skaidrs, uz ko ierobežojumi attiecas, projektā tiek noteiktas definīcijas virknei terminu. 
Tāpat nepieciešams noteikt atsevišķus specifiskus ierobežojumus noteiktām jomām (piem., izglītības, sporta, ieslodzījuma vietām), kad nav iespējams piemērot vispārējās prasības, kā arī, ja kādā jomā nepieciešamas detalizētākas prasības, attiecīgā nozares ministrija tās izstrādā sadarbībā ar Veselības ministriju. 
  
Pakalpojumu sniedzēji un darba devēji vadās saskaņā ar projektā noteiktajām vispārējām prasībām, nozarei noteiktajām specifiskajām prasībām (ja tādas ir), kā arī, lai nodrošinātu darba vides drošību, pakalpojumu drošību pakalpojuma saņēmējiem vai organizācijas darbības nepārtrauktību, ir tiesības noteikt tieši savai iestādei vai organizācijai saistošas papildu prasības. 

Projekta 5.punktā noteikti izņēmumi no vispārējām prasībām: 
 
Sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatību Latvijas Republikā un ārkārtējās situācijas izsludināšanu notika darbs pie vairāku normatīvu aktu un rīkojumu dokumentu izstrādes, lai nodrošinātu efektīvu krīzes pārvaldību infekcijas izplatības mazināšanai un novēršanai. Grozījumi, cita starpā, tika izdarīti arī Epidemioloģiskās drošības likumā. Ar 2020.gada 5.jūnija grozījumiem Epidemioloģiskās drošības likumā (8.1 pantā), aizsardzības ministram tika deleģēts uzdevums noteikt epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, vienlaikus aizsardzības ministram paredzot pienākumu noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības saskaņot ar veselības ministru. Šāda izņēmuma kārtība likumā tika paredzēta ar mērķi bruņoto spēku personālam noteikt speciālu regulējumu un drošības prasības, kas ievērojamas pandēmijas laikā, ņemot vērā to, ka Nacionālo bruņoto spēku personāls ir pakļauts īpašām – reglamenta tiesiskajām attiecībām, lai veiksmīgi īstenotu valsts aizsardzības uzdevumu izpildi. Citiem vārdiem, militārā dienesta specifika bruņotajos spēkos nevar pilnībā tikt salāgota ar valstī vispār noteiktajām prasībām epidemioloģiskās drošības jomā, tāpēc attiecībā uz bruņoto spēku personālu bija nepieciešams noteikt atsevišķu kārtību un speciālu regulējumu, kas ļautu bruņotajiem spēkiem pilnvērtīgi veikt tiem likumā noteiktos uzdevumus.  
Atbilstoši minētajam, aizsardzības ministrs ir noteicis epidemioloģiskās drošības prasības, kas jāievēro gan Nacionālo bruņoto spēku personālam, gan ārvalstu bruņoto spēku personālam, kas uzturas Latvijas Republikā. Lai nodrošinātu minēto prasību atbilstību valstī vispār noteiktajām prasībām epidemioloģiskās drošības jomā, tās ir apstiprinājis veselības ministrs. Jāatzīmē, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju regulāri pārskata noteikto prasību atbilstību valstī esošajai epidemioloģiskajai situācijai un nepieciešamības gadījumā pielāgo regulējumu, nosakot papildu prasības bruņoto spēku personālam atbilstoši dienesta specifikai.  
Ievērojot minēto, un tostarp Epidemioloģiskās drošības likuma 8.1 pantā iekļauto regulējumu, valstī vispār noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, kas noteiktas šajos MK noteikumos, nav attiecināmas uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un ārvalstu bruņoto spēku personālu, kas starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā.  
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par valstī noteiktā regulējuma piemērošanu attiecībā uz dažādām personu kategorijām un novērstu domstarpības par šo MK noteikumu tvērumu, projektā ir iekļauta norma, kas skaidri atrunā to, ka šie noteikumi nav attiecināmi uz Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku, kas uzturas Latvijas Republikā, personālu. Jāatzīmē, ka izņēmuma prasības epidemioloģiskās drošības jomā attiecībā uz bruņoto spēku personālu piemērojamas tikai tajos gadījumos, kad minētais personāls pilda dienesta pienākumus. 
Vienlaikus, nolūkā nodrošināt efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbu un sadarbību Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un novēršanai, piemēram, tādos jautājumos kā vakcinēšanas organizatoriskie aspekti u.tml., nepieciešams izdarīt atrunu, kas atsevišķus iestāžu darbību principus un prasības infekcijas apdraudējuma mazināšanai ļaus attiecināt arī uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Attiecīgi, projektā tiek paredzēta iespēja iekļaut arī atsevišķas bruņotajiem spēkiem saistošas normas. 

Noteikumi pamatā paredz sabiedrībā nodrošināmos ierobežojumus un nosacījumus, no kuriem liela daļa nav izpildāmi ieslodzījuma vietās (piemēram, nosacījums mazgāt rokas ar silto ūdeni vai izmantot augstu spirta koncentrāciju saturošus dezinfekcijas līdzekļus, ievērot 2 m distanci u.tml.) vai kuri neskar to kompetenci. Tāpēc projektā noteikts, ka uz ieslodzījuma vietām neattieksies projektā paredzētās vispārējās prasības, bet paredzēts attiecināt projekta 3.7.nodaļā minēto. Papildus ieslodzījuma vietās darbosies īpaši nosacījumi, kuri tiks noteikti ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu un saskaņoti ar Veselības ministriju. Šāds regulējums ļauj elastīgi reaģēt uz izmaiņām ieslodzījuma vietās un nodrošināt efektīvāko epidemioloģisko aizsardzību.  
 
Projektā uzskaitītas personas, uz kurām neattiecas šajos noteikumos paredzētie ceļošanas ierobežojumi un nosacījumi, kā arī pašizolācijas prasības. Šāds izņēmums nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kuras izriet no 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem: 
Projekts atspoguļo 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 25.pantu un 1963.gada Vīnes konvencijas par konsulārajiem sakariem 28.pantu, kas uzņemošajai valstij uzliek pienākumu dot visas iespējas ārvalstu pārstāvniecībām veikt savas funkcijas, un šo funkciju ietvaros pārstāvniecībām var būt nepieciešams piesaistīt savas valsts IT, konsulāros, finanšu ekspertus, lai nodrošinātu pārstāvniecības iespējas sniegt pakalpojumus attālināti. 
Projekts atspoguļo arī 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem 27.pantā uzņemošajai valstij uzlikto pienākumu nodrošināt pārstāvniecību sakaru brīvību. 
Izņēmumi nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas Republikas ārpolitikas interešu aizsardzību. Proti, šādas normas nepieciešamas, lai varētu efektīvi nodrošināt Latvijas pārstāvību ārvalstīs un starptautiskajās organizācijās, kuru galvenokārt īsteno Latvijas diplomātisko pasu turētāji, piemēram, Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, ministri un diplomāti, kā arī viņus pavadošais tehniskais personāls.  
Projekts arī atspoguļo faktu, ka līdz ar vakcinācijas globālās aptveres pieaugumu, dažādu starptautisko vizīšu skaits salīdzinot ar 2020.gadu ir būtiski augstāks. Taču vizīšu norisi nereti apgrūtina fakts, ka oficiālo delegāciju locekļiem no trešajām valstīm nav sadarbspējīgi sertifikāti, lai arī šīs personas ir pabeigušas vakcinēšanās kursu ar Eiropas Zāļu aģentūras, līdzvērtīgu regulatoru reģistrētu vai Pasaules Veselības organizācijas atzītu vakcīnu. Piedāvā norma ļaus nodrošināt sekmīgu vizīšu norisi, kā arī Latvijā akreditēto ārvalstu pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību darbu, tādējādi pēc iespējas mazāk traucējot Latvijas ārpolitiskai un starptautiskai darbībai. Jāuzsver, ka normā piedāvātais izņēmums attiecināms tikai uz personām, kuras ir pabeigušas vakcinēšanās kursu un tikai uz pasākumiem, kuros normā minētās personas veic oficiālās funkcijas. 
  
2. Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības 

2.1. Vispārīgie nosacījumi
 
Covid-19 vīrusa pārnese starp personām norisinās cilvēku kontaktēšanās laikā – tiem uzturoties vienā telpā vai nelielā attālumā. Vīruss tiek pārnests ar pilieniem vai aerosola daļiņām, kas tiek izdalītas elpojot, runājot, šķaudot, klepojot utt. 
Līdz ar to epidemioloģiskās drošības pasākumi ir vērsti uz to, lai samazinātu cilvēku kontaktu skaitu, saīsinātu to ilgumu, palielinātu distances starp cilvēkiem, lietotu maskas, tā samazinot izelpoto un ieelpoto daļiņu un aerosola apjomu un plūsmas intensitāti, kā arī vēdinātu telpas, samazinot vīrusa daļiņu skaitu telpas gaisā. 
Ņemot vērā, ka šajā inficēšanās vilnī 85% inficēto ir neaizsargātas personas (nav vakcinētas vai pārslimojušas), kā arī to, ka šādas personas inficēšanās gadījumā ievērojami biežāk tiek hospitalizētas, ir ar smagu slimības gaitu vai letālu iznākumu, galvenie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir vēršami uz to, lai mazinātu Covid-19 pārnēsāšanas riskus, kas rodas, kontaktējoties nevakcinētām personām, vienlaikus pēc iespējas mazāk ietekmējot ekonomiskās un sociālās aktivitātes. 

Projekts paredz to, ka sabiedrībā visos gadījumos, tai skaitā sniedzot saimnieciskus vai publiskus pakalpojumus vai organizējot pasākumus publiskās telpās vai vietās, darba vietās, kā arī piedaloties sabiedrības aktivitātēs Covid-19 infekcijas ierobežošanai katrai personai atbildīgi ir jāievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības un drošības protokoli, tai skaitā pamatprincipi: informēšana, distancēšanās, higiēna un personu veselības stāvokļa uzraudzība. 
Tādējādi atbildība gulstas gan uz pakalpojuma sniedzēju vai darba devēju, kuram jānodrošina iespēja ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, un jāuzrauga to ievērošana, gan arī uz apmeklētājiem vai darbiniekiem, kuru pienākums ir ievērot noteikto kārtību. Prasību neievērošanas gadījumā jāiesaista atbildīgā kontrolējošā iestāde, piemēram, pašvaldības policija vai Valsts policija. 
Efektīvai epidemioloģiskās drošības pamatprincipu īstenošanai un prasību un ieteikumu ievērošanai, pakalpojuma sniedzējs, pasākuma organizators vai darba devējs izvērtē riskus katrā konkrētajā vietā un gadījumā un atkarībā no tā, vai vide ir epidemioloģiski droša, daļēji droša vai nedroša, ievieš un uzrauga piesardzības pasākumus. 
Ja izvērtējot iespējas, tiek secināts, ka pasākuma vai pakalpojuma sniegšanas vietā vai tai piegulošajā teritorijā var notikt nekontrolēta drūzmēšanās, un nav iespēju nodrošināt distancēšanos un nepieciešamo minimālo telpas prasību katrai personai, pasākumu nevar rīkot. 
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem Covid-19 izplatības ierobežošanā ir visas sabiedrības izpratne, iesaiste un līdzdalība. Tādēļ ir svarīgi ikvienam atgādināt par nepieciešamību ievērot izolācijas, mājas karantīnas un pašizolācijas nosacījumus, kā arī neatrasties sabiedriskās vietās, ja ir slimības pazīmes, tāpat arī par pareizu roku mazgāšanu, pareizu klepošanu, kā arī svarīgi atgādināt par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci, maskas lietošanu, kontaktu noteikšanas un brīdināšanas mobilās lietotnes "Apturi Covid" izmantošanu un citiem pasākumiem.  Informācijā obligāti jānorāda tas, vai pakalpojums tiek sniegts drošā vidē vai daļēji drošā vidē vai arī nedrošā vidē.  
Projekts paredz nosacījumu nodrošināt informāciju sabiedrībai visur, kur uzturas cilvēki – gan darba vietās, gan pakalpojumu sniegšanas vietās, gan pasākumu norises vietās – par Covid-19 piesardzības pasākumiem. Svarīgi ir, lai informācija būtu pieejama redzamā vietā (piemēram, uz informatīvajiem video ekrāniem vai drukātā veidā).  
Detalizēta informācija, ko var izmantot sabiedrības informēšanai, ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk tekstā - SPKC) mājaslapā https://www.spkc.gov.lv/lv/rekomendacijas 
  
Tā kā viens no Covid-19 infekcijas ierosinātāja izplatīšanās ceļiem ir tiešs kontakts ar inficētu personu, Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk tekstā – ECDC) uzskata, ka augsts inficēšanās risks ir personai, kurai ilgāk par 15 minūtēm tuvāk kā divu metru attālumā bijis personīgs kontakts ar personu, kura inficēta ar Covid-19, vai bijis tiešs kontakts ar inficētu personu, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Tādēļ, lai izvairītos no cieša kontakta ar inficēto personu, ir jāievēro divi faktori – kontakts mazāk kā 15 minūtes un distance vairāk kā divi metri. Šis nosacījums arī ir ietverts piesardzības pamatprincipos, paredzot pienākumu visur, kur tas ir iespējams, epidemioloģiski nedrošajā vidē ievērot ne mazāk kā divu metru fizisku distanci starp cilvēkiem. Tas ir gan starp savstarpēji svešiem cilvēkiem – pakalpojuma sniedzējiem un klientiem, vai starp iestādes vai pasākuma apmeklētājiem, jo šādiem kontaktiem ir praktiski neiespējams izsekot, tādējādi Covid-19 saslimšanas gadījums var tikt atklāts vēlu, kad infekcija jau ir plaši izplatījusies, gan arī darba kolektīvā, lai mazinātu Covid-19 izplatību darba vietā. 
Tā kā vienā mājsaimniecībā cilvēki ikdienā cieši kontaktējas, kā arī izmanto kopīgus priekšmetus, distancēšanās prasība starp ģimenes mājsaimniecības locekļiem netiek noteikta.  
Lai nodrošinātu iespēju cilvēkiem ievērot divu metru distanci, ir jānodrošina, lai neveidotos cilvēku drūzmēšanās, īpaši vietās, kur parasti vairāk notiek cilvēku pulcēšanās, tai skaitā pie ieejām, ģērbtuvēs, tualetēs u.tml. Augsti drūzmēšanās riski ir vietās, kur ir liela cilvēku ietilpība, bet ir tikai viena vai divas ieejas. Situācijā, kad liels cilvēku skaits vienlaicīgi vēlas, piemēram, nokļūt uz pasākumu vai pamest pasākuma vietu, cilvēki drūzmējas, neievērojot distanci. Tādēļ vietās, kuras apmeklē liels skaits cilvēku, ir jānodrošina, lai cilvēki ievērotu ne tikai divu metru distanci ēkas iekšienē, bet arī, piemēram, iekļūstot ēkā vai no tās izejot.  
Savukārt, ja pasākums vai pakalpojums tiek organizēts dažādām cilvēku grupām, piemēram, izglītības pakalpojumi, sporta pasākumi u.tml., lai SPKC epidemiologi varētu pēc iespējas operatīvāk identificēt personas, kuras bijušas ciešā kontaktā ar inficēto personu, ir svarīgi identificēt konkrēto cilvēku grupu, kas uzturējusies vienādos apstākļos. Tādēļ ir svarīgi, lai dažādas cilvēku grupas savā starpā nesajauktos. Tāpat jāapzinās, ka cilvēku drūzmēšanās var notikt pasākuma starplaikos, piemēram, koplietošanas dzērienu vai uzkodu vietās. Tas pats attiecas uz darbinieku pulcēšanos darba laika pārtraukumos un pusdienas pauzēs, korporatīvos pasākumos.  
Lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un regulētu cilvēku plūsmas, viens no efektīviem pasākumiem ir pierakstīšanās uz pakalpojumu, tādējādi rezervējot laiku konkrēta pakalpojuma saņemšanai un neveidojot rindas klātienē. Tāpat cilvēku skaitu efektīvi var ierobežot, pakalpojumu sniedzot attālināti jeb elektroniskā veidā. Tāpat lietderīgi ir izmantot attālinātā darba iespējas, tas arī varētu būt lietderīgi, ja darbinieks ir vesels, bet viņam, saskaroties ar inficētu personu vai uzturoties apstākļos, kur ir paaugstināts inficēšanās risks, tiek noteikta mājas karantīna vai pašizolācija. Pasaules Veselības organizācija (turpmāk tekstā – PVO) un ECDC nosaka arī to, ka ciešs kontakts ir gadījumos, ja slēgtā telpā cilvēki ir uzturējušies kopā vairāk kā 15 minūtes. Tādēļ ir svarīgs arī laika faktors. Līdz  ar to klātienes pakalpojumus jāplāno tā, lai pakalpojuma sniegšanas ilgums tiešā klātbūtnē ar darbinieku nepārsniegtu 15 minūtes.  
Pakalpojuma sniedzējs izvērtē, cik apmeklētāju vai klientu var vienlaikus atrasties konkrētajā pakalpojuma sniegšanas vietā, un, ja platība ir mazāka par noteikto, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs vai vienas mājsaimniecības locekļi. Darbiniekus, kas iesaistīti pakalpojuma sniegšanā vai pasākuma nodrošināšanā, neieskaita noteikumos minēto noteiktā platībā pieļaujamo cilvēku skaitā. 
  
Konsekventa un pareiza sejas masku lietošana samazina SARS-CoV-2 izplatību:  
https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/science/science-briefs/masking-science-sars-cov2.html   
Maskas darbojas, kombinējot infekcijas avota kontroli un maskas lietotāja aizsardzību. Vairāki pētījumu liecina, ka masku lietošana ierobežo Covid-19 infekcijas izplatīšanos izglītības iestādēs un novērš uzliesmojumus, kombinējot šo pasākumu ar citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem. Līdz ar to vadošo sabiedrības veselības institūciju (PVO, ECDC un ASV Slimību kontroles un profilakses centrs) attieksme pret masku lietošanu nav mainījusies.  
Vienā no jaunākajiem pētījumiem “SARS-CoV-2 aerosola pārnešana skolās: dažādu intervenču efektivitāte” konstatēts, ka universāla ķirurģiskas sejas maskas lietošana 8 reizes samazina infekciozo aerosolu pārnešanu skolu telpās: https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.08.17.21262169v1.full.pdf. Ir pieejama publikācija, kur uzskatāmi norādīts, ka sejas masku lietošana samazina SARS-CoV-2 vīrusa pārnešanas risku vismaz uz vienu riska pakāpi, sadalot risku trīs pakāpēs: zems, vidējs un augsts: https://www.bmj.com/content/370/bmj.m3223 
Tādēļ projekts paredz prasību lietot sejas masku vietās, kur pulcējas cilvēki, kā arī publiskās iekštelpās. 
Nav nozīmes lūgt lietot sejas masku cilvēkiem, kuriem nav spēju vai iemaņu to pareizi lietot, kā maziem bērniem, personām ar kustību vai psihiskiem traucējumiem, tādēļ minētajām personām sejas maska nav jālieto. Kontrolētos kolektīvos masku nav nepieciešams lietot pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām, jo viņu vidū saslimstība ir 3 reizes mazāka, pilnībā vakcinētas personas slimo vieglāk un īsāku laiku, ir infekciozākas daudz īsāku brīdi, tādējādi arī rada mazāku inficēšanās risku apkārtējiem nekā nevakcinētas personas. Masku var nelietot arī persona, kura, ja lietotu sejas masku, nevarētu veikt savus profesionālos pienākumus, trenēties u.tml. 
  
Kad kāds Covid-19 inficētais elpo, runā, klepo vai šķauda, viņš izdala pilienus un aerosolus, kas satur Covid-19 izraisītāju vīrusu. Lielākie pilieni ātri nokrīt zemē, bet aerosoli, kas satur vīrusu, var palikt suspendēti gaisā un, ja kāds ieelpo gaisā suspendētās vīrusa daļiņas, viņš var inficēties ar Covid-19. Slikti vēdinātās telpās gaisā vīruss var uzkrāties, palielinot Covid-19 izplatīšanās risku, īpaši, ja telpā ir daudz inficētu cilvēku. Vīruss var palikt gaisā arī pēc inficētās personas aiziešanas. Ventilācijas rezultātā, kad iekštelpās ieplūst svaigs gaiss un aizplūst gaiss, kas satur vīrusa daļiņas, tiek samazināta Covid-19 izplatīšanās iespēja. Jo vairāk svaiga gaisa tiek ievadīts iekšā telpā, jo ātrāk jebkurš gaisā esošais vīruss tiek izvadīts no telpas. 
Tādējādi ventilācija, kaut arī neaizkavē Covid-19 izplatīšanos cieša kontakta rezultātā, ir viena no būtiskām darbībām, ko pakalpojumu sniedzējs vai darba devējs var veikt, lai saglabātu drošību un palīdzētu novērst Covid-19 izplatīšanos. Vienlaikus jāņem vērā, ka jebkādas darbības ventilācijas uzlabošanai nedrīkst apdraudēt citus drošības un veselības aspektus (piemēram, ugunsdrošība, termālais diskomforts u.tml.)  
  
Svarīgs individuālais profilakses līdzeklis, lai izvairītos no Covid-19 infekcijas ierosinātāja, ir higiēnas ievērošana. Roku mazgāšana ar ziepēm nodrošina vislabāko aizsardzību pret Covid-19, jo ziepju molekulu un ūdens klātbūtnes dēļ vīrusu proteīnu un tauku apvalks tiek bojāts, tādējādi iznīcinot pašu vīrusu, ja vien roku mazgāšanas ar ziepēm ir vismaz 20 sekunžu ilga, lai ziepes paspētu iedarboties. 
Tādēļ būtiski ir nodrošināt kā darbiniekus tā klientus vai apmeklētājus ar roku higiēnas iespējām – vislabāk ar siltu ūdeni, šķidrajām ziepēm, roku susināšanas līdzekļiem, vai, ja tas nav iespējams, ar 70% spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem.  
Tā kā Covid-19 infekcijas ierosinātājs var izplatīties netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem, nepieciešams arī iespēju robežās samazināt pieskaršanos priekšmetiem un virsmām, kam pieskaras liels skaits cilvēku un kas varētu būt piesārņoti ar infekcijas slimības ierosinātāju: 
- izvairīties no skaidras naudas norēķiniem, izmantojot bezkontakta norēķinus vai norēķinus ar karti; 
- nodrošināt biežu pakalpojuma sniegšanas vietas telpu un virsmu tīrīšanu, t.sk. dezinfekciju. Tiek rekomendēts izmantot 70% etanola, 0,5% nātrija hipohlorīta vai citus dezinfekcijas līdzekļus, kuri ir efektīvi pret apvalkotajiem (corona) vīrusiem, piemēram, 70% izopropanola saturošus līdzekļus. Ar minētajiem dezinfekcijas līdzekļiem ieteicams tīrīt virsmas un priekšmetus, ar kuriem bieži saskaras cilvēki, piemēram, durvju rokturus, galdu virsmas, krēslu roku balstus, virsmas tualetēs, krānus u.c. Tāpat arī svarīga ir sabiedriskā transportlīdzekļa pareiza tīrīšana. 
Tā kā hloru saturoši dezinfekcijas līdzekļi ir efektīvi pret Covid-19 infekcijas izraisītāju, saskaņā ar PVO rekomendācijām baseinu ūdenī hloru saturoša dezinfekcijas līdzekļa koncentrāciju uztur normatīvos noteiktā diapazona augšējās robežās. 
Plašāka informācija par ieteikumiem telpu un virsmu tīrīšanai pieejama SPKC mājas lapā https://www.spkc.gov.lv/lv/rekomendacijas. 
  
Pirms sniegt saimniecisko pakalpojumu vai organizēt pasākumu, ir jāizvērtē, vai iepriekšminētos pamatprincipus iespējams piemērot, vai vide būs droša vai daļēji droša, kādi ir riski konkrētajā vietā, piemēram, vai ir iespēja ievērot distancēšanos, novērst drūzmēšanos, regulēt cilvēku plūsmu, kādi ir pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietas apstākļi un pakalpojuma sniegšanā vai pasākuma norisē iesaistīto personu skaits un viņu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu esamība. Ir jāizvērtē, vai plānotais apmeklētāju skaits atbilst pakalpojuma vai pasākuma vietas platībai, ieeju un izeju skaitam, vai ir pietiekošs sanitāro mezglu skaits, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos.  
Tāpat ir jāvērtē ventilācijas iespējas un nepieciešamos gaisa kvalitātes kontroles pasākumus. Par pamatprincipu ievērošanu darba vietā, pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā ir atbildīgs darba devējs, pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizētājs, kura pienākums ir izvērtēt epidemioloģiskos riskus un izstrādāt dokumentētu iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai. Darba devējs vai pakalpojumu sniedzējs nozīmē par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu atbildīgo personu. 

Noteikumi paredz to, ka darba devējs veido drošu darba vidi un nodrošina drošus pakalpojumus. Darba devējs rada apstākļus darbiniekiem epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai, savukārt darbiniekiem ir jāatbalsta darba devēja ieviestie pasākumi un jāievēro epidemioloģiskās drošības noteikumi uzņēmumā.
Lai uzturētu drošū vidi darba vietās, klātienē savu darbu var veikt darbinieki, kam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Darbinieki, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, darba vietās var atrasties tikai tad, ja savus darba pienākumus nevar veikt attālināti. Tādējādi darba devējam ir jāizvērtē šo darbinieku darba pienākumi un iespējas to veikšanai attālināti, nosakot tos darbiniekus, kuriem darba veikšana nav iespējama attālināti.
Ja darbinieks darba pienākumus veic klātienē vadoties no iepriekš minētajiem apsvērumiem, darba devējs izvērtē riskus Covid-19 izplatībai saistībā ar konkrētu pienākumu veikšanu darbinieks darbā var īslaicīgi satikties ar citiem darbiniekiem var saskarties ar apmeklētājiem, piemēram izmantojot koplietošanas telpas, liftu utml.) un var pieprasīt veikt darba pienākumus ar testēšanas sertifikātu darbiniekiem, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši, lai samazinātu inficēšanās risku. Ir iespējami atsevišķi izņēmumi, kad darbinieks savā darba vietā var atrasties bez sadarbspējīga sertifikāta, proti darbinieki, kas savus darba pienākumus veic nesaskaroties ar citiem darbiniekiem, apmeklētājiem vai pakalpojuma saņēmējiem, piemēram kurinātājs, telpu uzkopējs, apsargs utml.
Savukārt 4 gadījumos, kad darbinieks darbu veic klātienē darba devējs var pieprasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, darba devējam vērtējot darba riskus atbilstoši noteikumos ietvertajiem kritērijiem:
1.darbi vai pakalpojumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem var tikt sniegti tikai epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē;
2.darbinieki (amatpersonas), kuri darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;
3.darbinieki (amatpersonas), kuriem ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms;
4.darbinieki (amatpersonas), kuru klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Ja atbilstoši šiem kritērijiem darbiniekam darba veikšanai nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tad darbinieks no 15.11.2021. netiek pielaists pie darba pienākumu veikšanas bez sertifikāta, bet no 11.10.2021. līdz 15.11.2021. savus darba pienākumus veic ar testēšanas sertifikātu.
Tādējādi darba devēji ir aicināti savlaicīgi veikt risku novērtējumu savā uzņēmumā un darbiniekus, kam būs pienākums būt ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu līdz 11.10.2021.. Ja tas tiek noteikts vēlā, tad būtu jāparedz saprātīgs pārejas laiks (6 nedēļas), kura laikā tiek prasīs prasīts testēšanas sertifikāts.

  
Lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos, projektā tiek saglabāts nosacījums, ka ēdināšanas (izņemot, ja tiek izsniegts ēdiens līdzņemšanai), izklaides, kultūras, sporta pakalpojumi un reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00.  

Projekts paredz noteikt, ka visi pakalpojumi, pasākumi un citas aktivitātes iekštelpās (izņemot pirmās nepieciešamības pakalpojumus), kur vien iespējams, tiek organizēti epidemioloģiski daļēji drošajā vidē  – tos sniedz un var saņemt vakcinētas, pārslimojušas personas, un personas, kuras veikušas Covid-19 testu, un tas ir negatīvs, uzrādot attiecīgo sertifikātu, un šīs personas pavadošie bērni līdz 12 gadu vecumam; vai tie tiek organizēti epidemioloģiski drošajā vidē (tikai vakcinētas un pārslimojušas personas). Šādi var maksimāli samazināt infekcijas izplatības risku iekštelpu aktivitātēs, pēc iespējas saglabājot sabiedrības ekonomisko un sociālo aktivitāti. 

Epidemioloģiskā regulējuma nosacījumi projektā skar jomas, kur notiek visplašākā cilvēku kontaktēšanās, – sporta un amatieru aktivitātes, sabiedriskais transports, privātā pulcēšanās, darba vietas, citi pakalpojumi un publiskie pasākumi. Kā arī projektā pārskatīti un atjaunoti nosacījumi vietām ar īpaši augstu Covid-19 izplatības risku – izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm, ieslodzījuma vietām u.tml. 
Savukārt, tā kā privāti pulcējoties nav iespējams ieviest “daļēji drošās” vai “drošās” vides prasības, projekts paredz atjaunot iepriekš spēkā bijušo regulējumu, samazinot personu skaitu privātās aktivitātēs līdz tādam līmenim, kas bija spēkā 2021.gada pavasara periodā. 
Ieviešot projektā minētos nosacījumus, tiktu panākts, ka “daļēji drošajā" vai “drošajā” vidē strādās visi pakalpojumu sniedzēji un pasākumu organizatori, izņemot pirmās nepieciešamības un neatliekamos pakalpojumus – neatliekamos ārstniecības vai sociālās palīdzības pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, konsultācijas cilvēkiem krīzes situācijās u.c. Šajos gadījumos jāveic stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi (distances, maskas, ātrā testēšana u.c.), neatsakot pakalpojumu. 

Liela daļa publisko pasākumu un pakalpojumu iekštelpās jau tiek organizēti tikai “daļēji drošajā” vai “drošajā” režīmā – ēdināšana iekštelpās, kultūras un izklaides pasākumi, komercizstādes, skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumi, izglītības pakalpojumi. 
Lai vienkāršotu regulējumu, projektā unificētas epidemioloģiskās drošības pamata prasības visās jomās. 

Noteikumos paredzētas papildus epidemioloģiskās drošības prasības pakalpojumu sniegšanai ārstniecības iestādēs, aptiekās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības procesā, kā arī tām personām, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar pacientiem, aptieku klientiem, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem un izglītojamiem. 
Vakcinācija būtībā ir vienīgais veids, kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un atgriezties normālā dzīvē, taču jāņem vērā gan tas, ka vakcinācijas tempi sabiedrībā nav augsti, it īpaši riska grupās, gan arī Covid-19 infekcijas jauno paveidu izplatība, kas savukārt rada papildu riskus šīs infekcijas straujai izplatībai. 
Profesionālo riska grupu vakcinācijas pret Covid-19 nozīme:  
-Vakcinācija mazina inficēšanās un turpmāku SARS-CoV-2 vīrusa izplatīšanās risku darba vietās, novērš uzliesmojumus un nepieciešamību veikt pretepidēmijas, t. sk. ierobežojošos pasākumus, kas traucē darba procesu norisi.  
-Vakcinācija pret Covid-19 novērš darbinieku prombūtni, jo:  
Covid-19 vakcīnas palīdz novērst simptomātisku Covid-19 infekciju un nopietnu saslimšanu;  
Vakcinētajām darbiniekam, kurš ir nonācis augsta inficēšanās riska kontaktā ar personu, kurā ir inficēta ar SARS-CoV-2, nav piemērojama mājas karantīna, darbinieks, kuram nav infekcijas simptomu var turpināt pildīt darba pienākumus, veicot Covid-19 testu.   
-Vakcinācija arī aizsargā citus cilvēkus, īpaši cilvēkus ar paaugstinātu smagas slimības risku (pacientus, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientus, bērnus, kuri vecuma dēļ nevar saņemt vakcīnu u. c.).  
-Vakcinācija nodrošina pakalpojumu nepārtrauktību, novērošot personāla trūkumu un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus uzliesmojuma gadījumā.   
-Iegūtā pieredze pierāda, ka citi (nefarmaceitiskie) pasākumi (fiziskā distancēšanās, ventilācija, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju darbinieku un klientu testēšana u.c.) neveido cilvēku neuzņēmību un nav pietiekami efektīvi, lai novērtu uzliesmojumus. Neraugoties uz standarta piesardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, paaugstināta saslimstība un  uzliesmojumi bija reģistrēti ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, izglītības iestādēs. Saslimstība samazinājusies, uzsākot vakcināciju ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, vai ieviešot attālināto mācības procesu. 
Tests Covid-19 infekcijas noteikšanai nevar aizvietot vakcināciju un tas nav uzskatāms par līdzvērtīgu epidemioloģiskās drošības pasākumu. Tests izmantojams kā drošības līdzeklis attiecībā pret citu personu inficēšanu un uzskatāms kā palīgrīks, bet tas nepasargā pašu testēto personu no saslimšanas, jo viņš jebkurā brīdī, veicot darba pienākumus, var inficēties. Regulējuma mērķis ir ne tikai citu personu drošība, bet arī darba drošība. 
No šī gada 28.nedēļas, kad tika sasniegs zemākais saslimstības rādītājs tiek novērots pakāpenisks Covid-19 saslimstības pieaugums no 260 reģistrētiem jauniem gadījumiem nedēļas laikā līdz 2675 jauniem reģistrētiem gadījumiem 36.nedēlā, Tas nozīmē, ka 8 nedēļu laikā saslimstība ar Covid-19 ir palielinājusies vairāk kā 10 reizes. Tāpat salīdzinot ar šo laiku, kad stacionārā atradās mazliet vairāk kā 40 pacienti, šobrīd stacionēto pacientu skaits ir palielinājies vairāk kā 6 reizes un ar Covid-19 stacionēto cilvēku skaits nedēļas laikā pieaug vairāk kā par 30%. Lielākā daļa, apmēram 70 - 80% un vairāk, stacionēto pacientu ar smagām Covid-19 formām ir personas, kas nav vakcinētas vai nav pabeigušas vakcināciju. Tāpat arī statistikas dati liecina, ka nevakcinētas personas ar SARS-CoV-2 inficējas 3 reizes biežāk nekā vakcinēti cilvēki. Tāpat ļoti strauji ir pieaudzis nāves gadījumu skaits no Covid-19. Ja 28.nedēlā tika reģistrēti mazāk kā 5 nāves gadījumi, tad šobrīd nedēļas laikā tiek reģistrēti vairāk kā nāves gadījumi un pēdējās nedēļas laikā ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis par 100%. 
Šobrīd Latvijā vakcināciju ir pabeiguši apmēram 41% no visiem iedzīvotājiem un vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši apmēram 46% no visiem iedzīvotājiem. Lai novērstu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā un pasargātu no inficēšanās tos, kam nav iespēja vakcinēties, piemēram bērnus līdz 12 gadu vecumam, kopējai vakcinācijas aptverei būtu jāpārsniedz vismaz 70%, bet riska grupas iedzīvotāju vidū tai būtu pat jāsasniedz vismaz 90%. Šobrīd riskam saslimt ar smagām Covid-19 formām un nokļūt slimnīcā vai pat nomirt no Covid-19 ir apmēram 60% no Latvijas iedzīvotāju. Īpaši augsts risks saistībā ar Covid-19 ir cilvēkiem virs 70 gadu vecuma un šajā iedzīvotāju grupā nav vakcinējušies vai nav pabeiguši vakcināciju vairāk kā 50% cilvēku, cilvēku ar hroniskām slimībām vidū pabeigta vakcinācija ir mazliet vairāk kā 40% cilvēku, bet vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem pabeigta vakcinācija ir virs 50% cilvēku. 
Ņemot vērā minēto, lai cilvēkus virs 60 gadu vecuma un cilvēkus ar hroniskām slimībām pasargātu no inficēšanās ar Covid-19 un novērstu smagu saslimšanu vai pat nāvi, ir jābūt ļoti augstai drošībai vietās, ko šie cilvēki apmeklē lielākā skaitā un kur mēdz uzturēties ilgāku laiku, proti ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tāpat arī ir jārūpējas, lai no Covid-19 inficēšanās riskiem pasargātu bērnus, kam šobrīd vakcinācija nav pieejama un īpaši svarīgi tas ir izglītības iestādēs. 
Lai saglabātu iespēju mācības nodrošināt klātienes formā, īpaši ņemot vērā to, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam nepastāv iespēja vakcinēties, īpaši būtiski ir pasargāt šo mazāk aizsargāto iedzīvotāju grupu no saslimšanas, to panākot ar izglītības procesā iesaistīto personu vakcinēšanu. 
Salīdzinot Covid-19 saslimstības intensitāti (uz 100 000 iedzīvotāju) vecumu grupā 7 – 19 gadi (ieskaitot) ar kopējo saslimstību valstī, sākoties 2020./2021. mācību gadam ir vērojams straujš saslimstības pieaugums gan minētājā vecuma grupā, gan sabiedrībā kopumā. Sākotnējā pieauguma posmā (36. – 43. nedēļā) saslimstība vecuma grupā 7 – 19 gadi pieauga straujāk nekā vidēji sabiedrībā, atsevišķās nedēļās pat pārsniedzot vidējo saslimstību citās vecuma grupas (skat. 1. attēlu un 1. tabulu pielikumā). Savukārt, pēc skolēnu brīvdienām un ieviešot mācības attālināti, ir vērojams, ka ar 2020. gada 46. nedēļu saslimstība vecumu grupā 7 – 19 gadi pat nedaudz samazinājusies un turpmāk nav pieaugusi līdz 2020. gada nogalei, kaut gan kopējā saslimstība valstī turpināja strauji pieaugt. 
Laika posmā no 03.03.2020. līdz 30.06.2021. Latvijā tika reģistrēti 13 517 Covid-19 gadījumi personām vecumā no 7 līdz 19 gadiem (ieskaitot), jeb 9% no kopējā Covid-19 gadījumu skaita (137 429), kas tika reģistrēts attiecīgajā laika posmā Latvijā.  
Salīdzinot Covid-19 gadījumu skaita īpatsvara dinamiku personām vecumā grupā 7 – 19 gadi laika periodā no 2020. gada 36. nedēļas līdz 44. nedēļai ar nākamo analoga laika periodu (2020. gada 45. – 53. nedēļa), konstatēts ievērojams Covid-19 gadījumu īpatsvara samazinājums kopējā gadījumu skaitā (skat.2. tabulu pielikumā). Citiem vārdiem sakot, pirms attālināto mācību procesa ieviešanas 15% no visiem Covid-19 gadījumiem ir bijušas personas vecumā no 7 līdz 19 gadiem, savukārt  ieviešot attālinātās mācības šis procents samazinājies 10 reizēs (no 15% līdz 1,5%). 
Veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, laika periodā no 03.03.2020. līdz 30.06.2021. 9 756 gadījumiem vecumu grupā 7 – 19 gadi ir noskaidroti inficēšanas apstākļi, 1 918 (20%) gadījumi no tiem ir saistīti ar inficēšanos izglītības iestādē. Laika periodā  līdz 2020. gada 44. nedēļai 7. – 12. klašu skolēniem inficēšanās izglītības iestādē notika vairāk kā pusei (51%) no saslimušajiem minētajā vecuma grupā, savukārt, sākot ar 2020. gada 44. nedēļu šis īpatsvars samazinājies līdz 18%.  
Visā Covid-19 epidēmijas laikā tika hospitalizēti 170 skolu darbinieki, no kuriem 24 (14%) inficējušies darba vietā. Miruši ir 8 (4,7%) ar Covid-19 inficētie skolu darbinieki, viens darbinieks inficējies izglītības iestādē.  
Kā alternatīvs risinājums ir vienīgi mācību nodrošināšana attālināti, kas ļauj ierobežot saslimstības pieaugumu, jo līdz šim attālināto mācību procesa ieviešana ievērojami samazinājusi Covid-19 infekcijas intensitāti vecuma grupā 7-19 gadi. Bez minētā ierobežojuma saslimstība ar Covid-19 skolas vecuma bērniem turpinātu pieaugt tikpat strauji, ka tā turpināja pieaugt valstī kopumā. Attālinātās mācības samazināja uzliesmojumu skaitu skolās un līdz ar to skolu darbinieku inficēšanās un nāves risku.  
Tomēr tā kā izglītības kvalitātes nolūkos ir ļoti būtiski iespējami saglabāt iespēju nodrošināt mācības klātienē, tad izglītības pakalpojumu sniedzējiem ir samērīga prasība šo pakalpojumu klātienē nodrošināt vakcinētām vai pārslimojušām personām. 
Vienlaikus norādāms, ka izņēmuma gadījumos pastāv iespēja mācību procesu organizēt arī attālināti, lai nodrošinātu izglītības ieguves nepārtrauktību, tādā veidā veicot profesionālos pienākumus citā veidā, kas ir drošs sabiedrībai, tādā veidā maksimāli pasargājot gan izglītības procesā iesaistītos pakalpojuma sniedzējus, gan skolēnus. Šie izņēmums gadījumi ir, piemēram, ja izglītības programmas īstenošanas vietā izsludināta karantīna, tāpat arī var tikt attālināti īstenotas mācības, ja noteikta mājas karantīna vai izolācija, kā arī attālināti var notikt individuālās konsultācijas atsevišķis gadījumos u.c.
Kā liecina Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošie dati ārstniecības iestādēs nodarbināto vidū pabeigta vakcinācija ir vairāk kā 80% cilvēku, izglītības darbinieku vakcinācijas aptvere gandrīz sasniedz 70%, bet pašvaldību un privātpersonu dibinātajās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās  vakcinēti 76% klientu un 69% darbinieku, bet valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās vakcinēti 93% klientu un 71% darbinieku. Papildus tam, ka minētās jomas nodrošina pakalpojumus vismazāk aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem, kurus nepieciešams pasargāt no inficēšanās, bet arī ir jāņem vērā, ka šie pakalpojumi ir ļoti nozīmīgi sabiedrībai kopumā. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt šajās sfērās nodarbinātos pret jebkādiem veselības riskiem, lai novērstu to, ka šajās nozarēs nodarbināto slimības dēļ tiek apdraudēta pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība. 
Vakcinācija darba vidē ir pamatota ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto personas pienākumu nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, kā arī ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību nepakļaut darbiniekus inficēšanās riskam. Nepieciešamo aizsardzības līmeni ir iespējams panākt, ja ir vakcinēti darbinieki, kuru darba pienākumos ir darbs situācijās, kurās tiem ir palielināts risks inficēt citas personas, it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām u.c.), kā arī situācijās, kurās ir palielinātas iespējas inficēties pašiem, it īpaši kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms. Šie nosacījumi, vadoties no darba specifikas, attiecināmi uz ārstniecības iestādēs, aptiekās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības iestādēs nodarbinātajām personām. 
Vēl viena personu kategorija, kurām darba pienākumu veikšanai ir nepieciešama prasība būt vakcinētai vai pārslimojušai ir Nacionālie bruņotie spēki (turpmāk – NBS). Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.pantā noteiktajam NBS ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa un to mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas. NBS lomu valsts drošības īstenošanā ir atzinusi arī tiesa savā judikatūrā, norādot uz to, ka NBS īsteno vienu no valsts funkcijām – valsts aizsardzību, kas ir būtiska valsts suverēnās varas joma, jo no minētās funkcijas efektīvas īstenošanas ir atkarīga valsts drošība. Valsts aizsardzības funkcijas efektīva realizācija ir atkarīga no valsts aizsardzības uzdevumu kvalitatīvas izpildes, kas savukārt tiešā veidā ir atkarīga no NBS personālsastāva spējas pildīt tam uzticētos uzdevumus. Minēto apsvērumu dēļ veselības kritērijs vienmēr ir bijis noteikts, kā viena no obligātām prasībām uzņemšanai profesionālajā dienestā, un šis kritērijs karavīram faktiski ir aktuāls visu profesionālā dienesta pildīšanas laiku. Attiecīgi karavīru gatavība un spējas sekmīgi veikt tiem uzticētos uzdevumus tiešā veidā ir atkarīgas no karavīru veselības stāvokļa.  
NBS komandierim kā valsts augstākai militārai amatpersonai, kas ir atbildīga par NBS militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei (NBS likuma 14.panta otrā daļa) ir tiesības un pienākums karavīriem noteikt īpašus piesardzības pasākumus un prasības veselības jomā. Saslimšana, kuru izraisījis SARS-CoV-2 (Covid-19) ir uzskatāma par slimību, kas ievērojami var mazināt un pat apdraudēt nepārtrauktu militārā dienesta izpildi, tāpēc NBS komandierim nosakāmas tiesības izvirzīt prasību par sadarbspējīga vakcinēšanās sertifikāta noteikšanu gan karavīriem, gan civilajiem darbiniekiem, kuri nodarbināti bruņotajos spēkos, jo bez to atbalsta funkcijām nav iespējama pilnvērtīga valsts aizsardzības uzdevumu (tostarp kaujas un mobilizācijas gatavības) izpilde. 
Papildus norādāms, ka militārajam dienestam kā valsts dienesta veidam valsts aizsardzības jomā ir ievērojamas īpatnības, kas to būtiski atšķir no citiem valsts dienesta veidiem, galvenokārt šāda īpatnība ir tā pamatā esošā valsts imperatīvā militārā interese, kas vērsta uz valsts pastāvēšanas un suverenitātes nodrošināšanu. 
Ņemot vērā iepriekš minēto regulējumu, kas ietverts projektā, jāņem vērā, ka gadījumos, kad darbinieks, kas sniedz pakalpojumus noteiktajās jomās, līdz projektā ietverto normu spēkā stāšanās brīdim – 2021.gada 15.novembrim – nav ieguvis sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu, kā arī tam nav sadarbspējīga pārslimošanas sertifikāta, tad darba devējam pastāv iespēja pārstrukturēt darbu, lai pakalpojumus varētu sniegt arī attālināti, ja tas ir iespējams atbilstoši darba specifikai. Pārejas periods – līdz 15.novembrim – izraudzīts, lai personai būtu iespējams pabeigt pilnu vakcinācijas kursu (4 nedēļas), kā arī, lai sadarbspējīgais sertifikāts stātos spēkā (14 dienas). 
Ja darba devējs atbilstoši projektā ietvertajām prasībām nevar pielaist darbinieku pie pienākumu pildīšanas – darbinieks nevar uzrādīt noteikto sadarbspējīgo sertifikātu - darba līguma puses  var izmantot jau esošos darba tiesisko attiecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos risinājumus.  
Tā, piemēram, darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties saskaņā ar Darba likuma 97.pantu. Darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties, atbilstoši Darba likuma 114.pantam. Tāpat darbinieks var izmantot Darba likuma 100.pantā noteiktās tiesības attiecībā uz  darba līguma uzteikumu.  
Ja atbilstoši projektam, darba devējam aizliegts pielaist darbinieku pie darba, jo darbinieks nevar uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, tad veidojas situācija, ka darba devējs nevar darbinieku nodarbināt vai arī veikt darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Proti, ir pamats uzskatīt, ka iestājusies Darba likuma 74.panta otrajā  daļā minētā dīkstāve (Darbinieka saistība uzskatāma par izpildītu un darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību arī tad, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve). Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš šo atlīdzību nesaņem.).  Ievērojot to, ka darbinieks ir bijis informēts, ka ir nepieciešams uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu, lai veiktu darbu, bet viņš to nav uzrādījis, tad ir pamats uzskatīt, ka dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, un atbilstoši minētajai Darba likuma normai par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš  atlīdzību nesaņem. Papildus Darba likuma 57.panta pirmā daļa paredz darba devēja tiesības dīkstāves gadījumā norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. 
Vienlaikus darba devējam būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, iemesliem, un tiesiskajām sekām. 
Atbilstoši faktiskajiem apstākļiem darba devējam pastāv iespēja izmantot Darba likuma 58.panta trešajā daļā noteikto regulējumu, kas paredz, ka darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba [..] gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm. Aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. 
Darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darba devēja uzteikumu pieļaujama tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Savukārt darbiniekam šādos gadījumos Darba likums paredz iespēju savu tiesību aizstāvībai vērsties tiesā. 
Ar jēdzienu "amatpersona" saprotama jebkura amatpersona valsts pārvaldē (gan tiešajā, gan pastarpinātajā), tajā skaitā arī amatpersona, kam ir speciālā dienesta pakāpe, valsts drošības iestāžu amatpersonas. Attiecībā uz NBS profesionālā dienesta karavīriem projektā ir iekļauta speciāla norma. 
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 8.punktu amatpersona ir fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu. Atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 25.punktam valsts amatpersona ir arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 2.panta otro daļu Iekšlietu ministrijas sistēmā ietilpst Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes - Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī šo iestāžu padotībā esošās koledžas. 
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 9. un 22.punkts nosaka, ka valsts amatpersona ir Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks, kā arī NBS profesionālā dienesta karavīrs. Saskaņā ar šā likuma 4.panta 2.1 daļu par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata (dienesta) pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām: izlūkošanu, pretizlūkošanu, operatīvo darbību, izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību. 
Tāpat likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"  4.panta pirmās daļas 10. un 17.punktā noteikts, ka valsts amatpersonas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji, vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdņi. 
Līdz ar to projektā ietvertais regulējums ir attiecināms arī uz visām amatpersonām. 
  
Projektā ietvertās normas paver iespējas darba devējiem (iestādei) jau darbinieku (amatpersonu) atlases procesā pārliecināties, vai kandidātam (vismaz fināla kandidātiem) ir sadarbspējīgs sertifikāts, īpaši, ja atlase notiek uz amatiem, kurus var veikt tikai šādu sertifikātu īpašnieki.  
Jāņem vērā, ka inficēšanās riski ar Covid-19 pakalpojuma sniegšanas laikā nav saistīti ar darba attiecību veidu, bet gan to, cik ciešā kontaktā ar pakalpojuma saņēmēju (izglītojamo, pacientu, aptiekas klientu, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju) veicot darba pienākumus, nonāk pakalpojuma sniedzējs. Darba pienākumus, nonākot ciešā kontaktā ar klientiem, veic ne tikai tieši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, izglītības procesā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas ārstniecības, izglītības vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bet arī personas, kas nodrošina atbalsta funkcijas – ēdināšanas pakalpojumus, dažādu iekārtu apkopi, transporta pakalpojumus un šīs funkcijas var tikt nodrošinātas līguma ietvaros kā ārpakalpojums. Pacientu un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmēju aprūpē var būt arī iesaistīti brīvprātīgie. Tādēļ ir jāparedz, ka epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšana jānodrošina (personai jābūt ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu)  arī personām, kas sniedz ārpakalpojumus uz pakalpojumu sniegšanas līguma pamata. 
Vērtējot, vai projektā ietvertais ierobežojums sniegt pakalpojumu noteiktās jomās vienīgi ar vakcinācijas vai pārslimošanas sadarbspējīgu sertifikātu, ir samērīgs, ir vērtēts, vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu. Satversmes tiesa ir atzinusi – lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Satversmes tiesa, vērtējot šādus apstākļus, atsaucas uz atzinumiem par Covid-19 izraisošā vīrusa izplatību un tās radītajiem draudiem veselības sistēmai. Satversmes tiesa norāda, ka attiecīgo ierobežojumu varētu atzīt par nesamērīgu vienīgi tad, ja tas nebūtu piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11.decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22.punktu, sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 20.3. punktu). Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas radītajiem cilvēku veselības un dzīvības, kā arī visas veselības aprūpes sistēmas apdraudējumiem, kā arī ņemot vērā to, ka jebkāda vilcināšanās nozīmētu papildu riskus, likumdevējam, kura pilnvarojumā darbojas Ministru kabinets, jārīkojas ātri. Vērtējot tiesību normu jēgu un nozīmi, kā arī savstarpējo sasaisti, nerodas šaubas, ka likumdevējs jau ir pilnvarojis Ministru kabinetu pandēmijas apstākļos noteikt īpašas medicīniskas drošības prasības noteiktai infekcijas slimības izplatības ierobežošanai. Tādēļ valstij ir pienākums rīkoties operatīvi un efektīvi, lai novērstu pandēmijas tālāku izplatību un tādējādi aizsargātu sabiedrības veselību. Līdz ar to šāda regulējuma nepieciešamība ir visas sabiedrības interesēs, tādā veidā aizsargājot infekcijas riskam visvairāk pakļautās sabiedrības grupas. Labumu no projektā paredzētā regulējuma gūs visa sabiedrība, jo tas pasargās no inficēšanās ar Covid-19 infekciju vai smagu šīs slimības gaitu gan tieši konkrētajās jomās strādājošos cilvēkus, gan pakalpojumu saņēmējus, kā arī paplašinās iespējas pakalpojumu pieejamībai. 
Vērtējot noteiktos ierobežojumus, jāņem vērā piesardzības princips, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja pastāv būtisks un nopietns risks, kuram pakļauta personu veselība un labklājība, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 22. punktu). 
Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi un valsts pienākumu un pilnvaru apjoms skatāms Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) nostiprināto principu un pamattiesību kontekstā, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos paredzēto tiesību kontekstā (sīkāk skatīt V sadaļu).  
Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tiesības uz dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt pasākumus dzīvības saglabāšanai un aizsardzībai (piemēram, samazināt bērnu mirstību, likvidēt badu un epidēmijas). Arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (Pakts) 6. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 2.pantā ir noteiktas personas tiesības uz dzīvību, savukārt no Pakta 17.panta un Konvencijas 8.panta valstīm izriet pozitīvie pienākumi rīkoties, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un citu sabiedrības veselību. 
Līdzīgi Latvijas Republikas Satversmes 111.pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Tādējādi sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot citu personu tiesības. No Satversmes 111.pantā nostiprinātajām tiesībām uz veselību izriet arī valsts pozitīvs pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsargāšanai.(Satversmes tiesas 2008.gada 30.decembra spriedums lietā Nr. 2008-37-03.secinājumu daļas 11.2.apakšpunkts).  
Tāpat personas tiesības uz veselību ir noteiktas ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12.pantā. Tajā noteikts, ka šī pakta dalībvalstīm ir jāveic pasākumi pilnīgai minēto tiesību realizēšanai, lai nodrošinātu: 
-          epidēmisko un endēmisko slimību, arodslimību un citu slimību profilaksi un ārstēšanu un to apkarošanu; 
-          apstākļus, kas ļautu visiem sniegt medicīnisko palīdzību un medicīnisko aprūpi. 
Saskaroties ar pandēmiju un būtisku sabiedrības veselības apdraudējumu, valstij ir pienākums nekavējoties rīkoties, lai novērstu apdraudējumu un normalizētu situāciju. Tādējādi valsts pienākums pandēmijas laikā aktīvi rīkoties apdraudējuma novēršanai izriet no Satversmes un Latvijai saistošiem starptautiskiem tiesību aktiem. Tomēr Satversmē noteiktās pamattiesības un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos garantētās cilvēktiesības veido savstarpēji līdzsvarotu sistēmu, un tās nav aplūkojamas atrauti cita no citas, līdz ar to atsevišķām personām garantētās tiesības prasa respektēt arī citām personām noteiktās pamattiesības. Pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses (par regulējuma ietekmi uz Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā skatīt anotācijas V sadaļu). Vakcinācija kā priekšnoteikums darba vai amata (dienesta) pienākumu veikšanai skatāms kopsakarā ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un tiesībām uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Saskaņā ar Satversmes 96.pantā paredzētajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību personai ir tiesības lemt par savu ķermeni, pieņemt lēmumus, kas skar personas dzīvi un plašas iespējas to vadīt un veidot pēc saviem ieskatiem (vadoties no minētā personas tīri subjektīvā skatījuma un pat tādā veidā, kas citām personām var nebūt pieņemami, taču privātās dzīves aizsardzības aspektā akcents tiek likts uz to, ka tā ir pašas personas privātā dzīve, kas tiešā veidā nav saistāma ar citām personām, ja vien nerada tiešu un nepārprotamu kaitējumu kādam citam). Saskaņā ar Satversmes 116.pantu Satversmes 96.pantā noteiktās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Satversmes 99.pantā paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Personai ir tiesības formēt savu viedokli attiecībā uz vakcināciju no tai pieejamās informācijas un tās uztveres īpatnībām, kā arī savas ticības vai pārliecības. Satversmes 116.pants pieļauj ierobežot vienīgi reliģiskās pārliecības paušanu, taču reliģiskās pārliecības iekšējās izpausmes nav ierobežojamas (Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017-18-01 18.punkts).  
Saistībā ar minētajām personas pamattiesībām uzsverams, ka projekts neparedz personām veikt obligātu vakcināciju. Neviena persona nedrīkst tikt pakļauta piespiedu vakcinācijai pretēji tās gribai neatkarīgi no iemesliem, kas veido šādu gribu. Projektā paredzēti konkrēti kritēriji, pie kuriem darba devējs var prasīt, lai darbinieks būtu vakcinējies, kā arī paredzēts darba devēja pienākums lēmumu pieņemt, vērtējot katru gadījumu individuāli. Attiecībā uz veselības aprūpes, ilgstošas sociālās aprūpes, izglītības jomu un NBS minētais darba devēja izvērtējums nav attiecināms saistībā riska līmeni Covid-19 infekcijas izplatībai šajās jomās. Gadījumos, kad persona nevēlas veikt vakcināciju, tai iespēju robežās ir tiesības izvēlēties tādu nodarbošanos, ko atļauj tās profesionālās zināšanas un spējas un kas nav saistīta ar tādiem Covid-19 infekcijas izplatības riskiem, kuru dēļ būtu izvirzīta prasība par sadarbspējīga sertifikāta esamību. Tāpat arī darba devējs var pārstrukturēt darbiniekus, norīkojot darbā, kas veicams attālināti vai, kur nebūs saskarsme ar klientiem, ja darba specifika to pieļauj. 
Vakcinācija kā priekšnoteikums darba vai amata (dienesta) pildīšanai skar Satversmes 106.pantā paredzētas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu (Satversmes tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma 13.1.apakšpunkts). Satversmes 106.panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos (Turpat).  
Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevējam ir rīcības brīvība izvirzīt prasības attiecībā uz konkrētu profesionālo darbību, ciktāl tas nepieciešams sabiedrības interesēs(turpat; Satversmes tiesas 2010. gada 18. februāra sprieduma lietā Nr. 2009-74-01 14. punkts). Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, tostarp tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, var ierobežot, taču attiecīgajam ierobežojumam ir jābūt noteiktam ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam jāatbilst kādam no Satversmes 116. pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem un jābūt samērīgam(Satversmes tiesas 2017. gada 10. februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 20.1. un 21.apakšpunkts, 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103 secinājumu daļas 3. punktu un2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 14.2.punktu). 

Projektā ietverto prasību mērķis ir nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu un drošas darba vietas nodrošināšanu, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās riskus, saņemot valsts institūciju un privātpersonu sniegtos pakalpojumus, kā arī pildot darba un amata (dienesta) pienākumus, attiecīgi apturot vai ierobežojot infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, kas rodas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas rezultātā vai arī savstarpējā saskarsmē darba vietā. 
Projektā paredzētais regulējums izstrādāts, lai aizsargātu cilvēku veselību, pasargājot no inficēšanās ar Covid-19 infekciju dažādu valsts un privātpersonu sniegto pakalpojumu saņemšanas brīdī, kā arī pildot savus darba pienākumus.  Regulējums vērsts arī uz to, lai apturētu vai ierobežotu infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, tādējādi radot priekšnoteikumu personu brīvas pārvietošanās iespējām, kā arī dažādu sabiedrībai būtisku pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu un izglītības pieejamībai. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums izstrādāts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības. Pandēmijas apstākļos, kad pastāv būtisks apdraudējums sabiedrības veselībai, valsts īstenotie pasākumi veselības aizsardzības jomā var tikt vērtēti arī kā tādi, kas nepieciešami sabiedrības drošības aizsardzībai. Tādējādi projektā paredzētais regulējums  izstrādāts tādu mērķu sasniegšanai, kas atbilst Satversmes 116.pantā noteiktajiem leģitīmajiem mērķiem. 
Projektā ietvertais regulējums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, ievērojot to, ka vakcinētām personām risks saslimt ar Covid-19 infekciju, vai saslimt ar to smagā formā, vai to pārnēsāt ir ievērojami zemāks, nekā nevakcinētām personām. Attiecīgi secināms, ka vakcinētas personas rada būtiski mazākus riskus infekcijas pārnesei citām personām pakalpojuma sniegšanas ietvaros vai darba vietā. Turklāt sniegtā pakalpojuma epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas pienākums gulstas uz pakalpojuma sniedzēju, savukārt valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošu tiesisko ietvaru, lai pakalpojuma sniedzējs varētu realizēt savus pienākumus. 
Ņemot vērā, ka vakcinētām personām ir būtiski zemāka inficēšanās iespēja un būtiski zemāka infekcijas pārnese, tad nosacījumi pakalpojumu sniegšanas sfērā un darba vietās, noteikt  nodarbinātajām personām prasību būt vakcinētām pret Covid-19 infekciju (izņēmuma gadījums, ja persona ir pārslimojusi) ir piemērotākais epidemioloģiskās drošības pasākums. 
Nepastāv līdzvērtīgu vakcinācijai epidemioloģiskās drošības pasākumu gan attiecībā uz inficēšanās riskiem, gan arī uz infekcijas pārneses riskiem. Situācijā, kad nepastāv iespēja novērst epidemioloģiskās drošības draudus, alternatīva iespēja ir tikai plašu ierobežojumu noteikšana pakalpojumu sniegšanai. 
Kā iepriekš jau norādīts, tad Covid-19 tests nav alternatīva vakcinācijai, bet tas var tikt izmantos tikai kā papildu piesardzības pasākums Covid-19 izplatības risku mazināšanai. Lai kontrolētu vīrusa izplatību ar testēšanu, tā ir jāveic nepārtraukti jeb vairākas reizes vienām un tām pašām personām. Atbilstoši ECDC norādēm (Rapid risk assessment: Assessing SARS-CoV-2 circulation, variants of concern, non-pharmaceutical interventions and vaccine rollout in the EU/EEA, 15th update), citu starptautisko veselības institūciju datiem, kā arī balstoties uz vakcīnu klīnisko pētījumu rezultātiem un citiem pētījumiem, pilnībā vakcinētām personām ir būtiski zemāka inficēšanās iespēja. Ja tomēr inficēšanās ir notikusi, smagas Covid-19 slimības attīstības risks ir ļoti zems, kā arī ir būtiski samazināta iespēja inficētajām vakcinētām personām inficēt citas personas. 
Covid-19 tests nepasargā no saslimšanas ar Covid-19. Tas nozīmē tikai to, ka pēc testa veikšanas persona jebkurā brīdī var inficēties ar SARS-CoV-2 vīrusu. Testēšana nevakcinētām vai nepārslimojušām personām var kalpot tikai kā palīglīdzeklis, kas sniedz informāciju par testētās personas veselības stāvokli tikai tajā brīdī, kad attiecīgā persona veica testēšanos jeb nodeva paraugu. Vienmēr pastāv iespēja, ka cilvēks pēc testēšanās var inficēties. Tāpat ir jāņem vērā, ka tests nepasargā personu no inficēšanās konkrētā pasākuma/pakalpojuma sniegšanas vai saņemšanas laikā. Tikai vakcinēšanās pret Covid-19 vai pārslimošana, kas ir notikusi pēdējā pusgada laikā, sniedz cilvēkam nepieciešamo aizsardzību pret Covid-19 vīrusu jeb imunitāti. 
Attiecībā uz testēšanas kā iespējamo alternatīvo risinājumu, jāņem vērā arī tas apstāklis, ka testētā persona var atrasties tā saucamajā inkubācijas periodā (kad testa rezultāts vēl ir negatīvs; arī šādi gadījumi ir nereti), kas rada viltus drošības sajūtu attiecīgajai personai sniedzot pakalpojumu/apkalpojot klientu. Rezultātā brīdī, kad testētais cilvēks kļūst infekciozs, viņš jau var būt paspējis inficēt ievērojamu skaitu citu cilvēku. Tādēļ testēšana var būt tikai kā papildu drošības apstāklis, īpaši gadījumos, kad personas saņem/sniedz vienreizēju/īsu pakalpojumu. 
Riska pakāpe testētām un vakcinētām/pārslimojušām personām nav salīdzināma, jo cilvēkam, kuram ir iestājusies imunitāte pret SARS-CoV-2 vīrusu, drošības/aizsardzības līmenis palielinās, bet risks inficēties ļoti ievērojami samazinās. 
Tā kā testēta persona jebkurā brīdī var inficēties un šo infekciju nodot arī tālāk, tad pastāv liela varbūtība, ka darbinieks inficēs klientu un citus savus darba kolēģus, rezultātā radot vēl infekcijas slimības uzliesmojumu darba kolektīvā, kas, piemēram, ārstniecības iestādes vai ilgstošas sociālās aprūpes iestādes gadījumā novedīs ne tikai pie darbinieku inficēšanās, bet masveida to klientu inficēšanās, kuri kādu iemeslu dēļ nav vakcinējušies. Šāds scenārijs jau vairākas reizes ir “pierādījies praksē” ar masveida darbinieku un klientu inficēšanos; īpaši tas bija izplatīts laikā, kad vēl nebija uzsākta riska grupu personu vakcinācija pret Covid-19 infekciju. 
 
Pielikumā pievienotajā 1.grafikā “Covid-19 dinamika nozaru dalījumā” skaidri var redzēt saslimušo īpatsvaru kritumu saistībā ar izglītības iestādēm un attālināto mācību uzsākšanu. 
No 2020.gada 26.oktobra 7.-12.klašu skolēni mācās attālināti (44.nedēļa), no 2020.gada 7.decembra - 5.-6.klašu skolēni (50.nedēļa) un no 2021. gada 25.janvāra 1.-4.klašu skolēni (4.nedēļa). Kopš 2021.gada 7.aprīļa atsevišķās “drošas” administratīvajās teritorijās skolas varēja atsākt mācības klātienē, tomēr Rīgā un citos lielos reģionos, skolēni tā arī šajā mācību gadā nav atgriezušies skolā. 
Sākot no 2020.gada 28. decembra (52.nedēļa) pirmie vakcīnas saņēma veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). 
2021.gada 10. februārī (6.nedēļa) sociālajos aprūpes centros sākās vakcinācija pret Covid-19. Kā vieni no pirmajiem vakcinēti tika SAC “Gaiļezers” klienti un darbinieki. Tuvākajās dienās vakcināciju uzsāka arī institūcijās, kas atrodas ārpus galvaspilsētas, tostarp valsts sociālās aprūpes centros. 
Šobrīd minētie pētījumi liecina, ka vakcinācija pret Covid-19 ne tikai pasargā cilvēku no saslimšanas ar Covid-19 smagā formā un nāves, bet arī pasargā no inficēšanās, tādējādi apturot Covid-19 izplatību. Salīdzinot Covid-19 infekcijas sastopamības biežumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un vakcinētām personām, SPKC iegūtie dati liecina par augstu vakcinācijas efektivitāti, samazinot inficēšanās risku. 
 
Situācijā, kad nepastāv iespēja novērst epidemioloģiskās drošības draudus, alternatīva iespēja vakcinācijai ir tikai plašu ierobežojumu noteikšana pakalpojumu sniegšanai. Savukārt šādi ierobežojumi rada nelabvēlīgas sekas arī uz valsts ekonomiku, personu tiesībām brīvi pārvietoties un tiesībām uz izglītību. 
Tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos ierobežojumu, kas izpaužas ar projektā noteiktu pienākumu konkrētās jomās un apstākļos iegūt sadarbspējīgu sertifikātu, vakcinējoties pret sabiedrību apdraudošu infekciju slimību, atsver sabiedrības ieguvums epidemioloģiskās drošības jomā, jo būtiski tiek samazināts citu sabiedrības locekļu risks inficēties, saņemot nepieciešamos pakalpojumus vai vienkārši veicot ikdienas darbu (amata, pienākumus) darba vietā. Epidemioloģiski droši pakalpojumi ārstniecības iestādēs, aptiekās, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā, kā arī NBS mazinās Covid -19 infekcijas izplatību, kas ļaus nodrošināt šo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. 
Darba devējam ir jāvērtē ne tikai savu nodarbināto darba apstākļi saistībā ar augstu risku inficēties ar Covid-19 (ļaujot pildīt darba pienākumus nevakcinētām personām), bet arī klientu tiesības saņemt drošu pakalpojumu, kuru sniedz persona, kura nevar inficēt pakalpojuma saņēmēju. Tādējādi ir jāsalāgo darbinieka (amatpersonas) tiesības ieņemt konkrētu darba amatu, samazinot individuālu risku inficēties ar Covid-19 infekciju, ar objektīvu nepieciešamību vakcinēties visas sabiedrības labā. 
Papildus projektā paredzēts, ka darba devējs darbu klātienē organizē  epidemioloģiski drošā vidē un, lai novērstu inficēšanās riskus darba vietā un risku pakalpojuma saņēmējiem, darba devējam ir tiesības noteikt katra darbinieka inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus un noteikt tos darbus, tai skaitā tos, kurus veic ārpakalpojuma līguma ietvarā vai brīvprātīgie, kuru veikšanai, lai novērstu epidemioloģiskās drošības riskus ir nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tādā veidā darba devējs pats ir tiesīgs izvērtēt savā atbildībā esošā sniegtā pakalpojuma epidemioloģisko drošību un iespēju robežās novirzot darbiniekus uz tādu pienākumu veikšanu, kas iespējama vai nu klātienē vai neklātienē, ja darba specifika to pieļauj, ņemot vērā vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu esamību konkrētajiem darbiniekiem. Izvērtējot darba apstākļus un ar tiem saistītos inficēšanās riskus, īpaši jāņem vērā fiziska vai ilgstoša kontakta esamība ar klientu, iespēja nonākt saskarsmē ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, kā arī veicamo pienākumu nozīmība. 
Tādējādi darba devējam ir jāņem vērā katra darbinieka vai amatpersonas reālie un praksē īstenojamie darba vai amata (dienesta) pienākumi, to specifika un atbilstība šajā normā paredzētajiem nosacījumiem, pirms tiek pieņemts lēmums izmantot tiesības pieprasīt, lai darbiniekam (amatpersonai) būtu sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. Ja, piemēram, darba līgumā vai amata aprakstā paredzētie pienākumi atbilst nosacījumiem, taču praksē darbinieks vai amatpersona šādus pienākumus, kas rada  inficēšanās riskus darba vietā un risku pakalpojuma saņēmējiem neveic, nebūtu samērīgi no personas pieprasīt sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu. 
Attiecīgajos gadījumos, kad tiek veikta personas datu apstrāde, par personas datu apstrādes nosacījumu pilnīgu izpildi, tostarp "glabāšanas ierobežojums", datu minimizēšana" principu ievērošanu, ir atbildīgs pārzinis (piem., darba devēji, izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadītāji, aktiermakslas kolektīvu vadītāji u.tml.). Piemēram, darba devējs nevāc informāciju par darbinieka konkrēto vakcīnu, vakcinācijas laiku, vai arī neglabā informāciju saistībā ar darbinieku, kad ir beidzies sadarbspējīga sertifikāta derīguma termiņš u.tml.
Ņemot vērā, ka nosakot darbinieku inficēšanās risku un risku citu cilvēku veselībai, darba devējam jāvadās no tādiem kritērijiem kā – vai darbinieks (amatpersona) ir tiešā saskarsmē ar klientiem, vai nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem,  vai atrodas tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms, pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tad attiecībā uz šo kritēriju saturu norādāms, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs nosaka šādus  augsta inficēšanās riska kontakta veidus: 
•           tuvs (seja pret seju) kontakts ar Covid-19 gadījumu divu metru attālumā ilgāk par 15 minūtēm 24 stundu laikā (t. sk. atkārtoti kontakti, kas kopā (summāri) ilgst vairāk par 15 minūtēm); 
•           fizisks kontakts ar Covid-19 gadījumu (piemēram, rokasspiediens); 
•           tieša saskare ar Covid-19 gadījuma izdalījumiem (piemēram, personai klepojot); 
•         atrašanās slēgtā vidē (piemēram, mājsaimniecībā, klasē, sanāksmju zāle, slimnīcas uzgaidāmā telpa u.tml.) vai braukšana kopā ar Covid-19 gadījumu ilgāk par 15 minūtēm vienā transportlīdzekļa salonā; 
•          veselības aprūpes darbinieks vai cita persona, kura veic Covid-19 pacienta tiešu aprūpi vai laboratorijas darbinieks, kurš strādājot ar Covid-19 pacientu nav lietojis individuālos aizsardzības līdzekļus vai, iespējams, tos lietoja nepareizi vai neievēroja roku higiēnu. 
  Pasaules veselības organizācija (turpmāk – PVO) norāda, ka visvairāk smagas Covid-19 infekcijas norise draud cilvēkiem vecumā no 60 gadiem un personām, kurām ir tādas veselības problēmas kā augsts asinsspiediens, hroniskās sirds un asinsvadu slimības un plaušu slimības, diabēts, vēzis vai aptaukošanās (lieks svars). Lieku svaru neuzskata par hronisko slimību, bet tā ir veselības problēma. 
Tuvs kontakts ievērojami palielina šo darbinieku (amatpersonu) inficēšanās risku salīdzinājumā ar darbiniekiem (amatpersonām), kuriem citi darba (amata, dienesta) apstākļi. 
Pirmie trīs no iepriekšminētajiem Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra noteiktie augsta inficēšanās riska kontakta veidi ir attiecināmi uz noteikumos ietvertajiem kritērijiem. 
Savukārt kritērijs - darbinieka (amatpersonas) klātienes darba (dienesta) pienākumi ir kritiski sabiedrībai, attiecināms uz darbiniekiem (amatpersonām), kuras ir nodarbinātas kritiskajā infrastruktūrā. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, izņemot šā likuma 22.3 pantā minētos kritiskos finanšu pakalpojumus un ar tiem saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, tajā skaitā maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmas likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" izpratnē. Savukārt kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde. 
Kritisks pakalpojums ir vitāli nepieciešams visai sabiedrībai, tā nenodrošināšana apdraud valsts drošību, cilvēku dzīvību, tas saistīts ar valsts drošību, cilvēku dzīvības apdraudējuma novēršanu. Svarīgs pakalpojums ir svarīgs visai sabiedrībai, tā nenodrošināšana var apdraudēt valsts drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī konstitucionālās pamattiesības vai plašas sabiedrības daļas vajadzības, tas saistīts ar sabiedriskās kārtības uzturēšanu, cilvēku veselības apdraudējuma novēršanu, dažādu avārijas dienestu darbību, valsts starptautisko pienākumu pildīšanu, sociālo drošību. 
  
Regulējums par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu vienlaikus ar sadarbspējīgo sertifikātu nepieciešams tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lai personas līdz 15 gadu vecumam, kuras nav saņēmušas personas apliecību vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi, varētu netraucēti izmantot tiesības vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sadarbspējīgo sertifikātu. 
Patlaban “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 6.9 panta pirmā daļa nosaka, ka personai, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. Savukārt “Personu apliecinošu dokumentu likuma” 9. panta pirmā daļa nosaka, ka personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments attiecīgi Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu. Tādējādi likumdevējs personas apliecinoša dokumenta obligātumu ir noteicis tikai attiecībā uz personām, kuras ir sasniegušas 15 gadu vecumu. 
Ņemot vērā minēto, personas līdz 15 gadu vecumam, kuras nav saņēmušas personas apliecību vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi, šobrīd nevar izpildīt “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 6.9 panta pirmajā daļā noteikto prasību - uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. 
Līdz ar to izraudzīts risinājums par tāda dokumenta uzrādīšanu, kas ir ikvienai līdz 15 gadus vecai personai, proti skolēna apliecība vai dzimšanas apliecība. Vienlaikus pieļaujams, ja personu līdz 15 gadu vecumam pavada viens no tās vecākiem, tad var uzrādīt vecāka pasi, kurā ir ieraksts par šo bērnu. 
Civillikuma 177.pants noteic, ka bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki – gan māte, gan tēvs – uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, likumiskie pārstāvji, kam ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Līdz ar to tieši uz bērna likumiskajiem pārstāvjiem gulstas atbildība bērnu arī veselības jautājumos, tajā skaitā arī par valstī noteikto prasību ievērošanu, kas noteiktas attiecībā uz bērnam nepieciešamo prasību ievērošanu esošās epidemioloģiskās situācijas ietvaros. 
Šāds bērna personības apliecinājums šobrīd tiek atzīts arī ārstniecības iestādēs, jo Veselības ministrijas ieskatā jāņem vērā samērīgums, un gadījumos, kad persona, kura pavada bērnu, mutiski apliecina, ka ir bērna māte vai tēvs, kā arī uzrāda savu personu apliecinošu dokumentu, kurā ir ieraksts par bērnu, nav pamats apšaubīt bērna identitāti. 
  
Ministru kabineta 2019.gada 21.maija  noteikumu Nr.211 “Noteikumi par ieroču atļaujām un par ieroču izņemšanu un iznīcināšanu” 2.6.apakšnodaļa “Ieroču glabāšanas atļauju, ieroču nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju derīguma termiņa pagarināšana pašaizsardzības un kolekcijas ieročiem, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas pārskatīšana medību un sporta ieročiem” un 11.nodaļa “Ieroča atļaujas dublikāta un atkārtotas ieroča atļaujas izsniegšana” paredz, ka attiecīgās ieroču atļaujas tiek saņemtas klātienē Valsts policijā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, kā arī parakstoties par attiecīgās ieroču atļaujas saņemšanu.  
Lai nodrošinātu personām (tai skaitā personām, kas atrodas paaugstināta riska grupā)  iespēju saņemt ieroču atļaujas (ieroču atļaujas dublikātu, atkārtotu ieroča atļauju vai ieroču atļauju, kuru nepieciešams pagarināt) pa pastu un tādējādi mazinātu inficēšanās risku ar Covid-19 infekcijas slimību, nepieciešams projektā noteikt, ka persona, kura  vēlas saņemt attiecīgo  ieroča atļauju, varēs iesniegt Valsts policijas struktūrvienībai iesniegumu un vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm), ja tāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieroču aprites jomā ir nepieciešama attiecīgās ieroča atļaujas saņemšanai, izmantojot pasta pakalpojumus.  
Valsts policijas struktūrvienība izskatīs saņemto iesniegumu normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajā kārtībā un pieņemto lēmumu paziņos iesniedzējam. Gadījumā, ja tiks  pieņemts lēmums izsniegt ieroča atļauju, tā tiks nosūtīta pa pastu.  
Valsts policijas struktūrvienība pēc 30 dienām sazināsies ar attiecīgo personu, lai pārbaudītu, vai tā ir saņēmusi pa pastu nosūtīto ieroča atļauju.  
Vienlaikus norādāms, ka pārējo ieroču atļauju (piemēram, ieroča iegādāšanās atļauja, ieroča realizēšanas atļauja, ieroču atļaujas, ko izsniedz ieroci pārreģistrējot) saņemšana notiek atbilstoši normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajā kārtībā. 

3. Speciālās epidemioloģiskās drošības prasības 
  
3.1. Saimniecisko pakalpojumus sniegšanas nosacījumi 
 
Šajā nodaļā ietvertas specifiskās prasības saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un ir attiecināmas uz jebkuriem privātas vai publiskas personas saimnieciskās darbības par atlīdzību ietvaros sniegtiem pakalpojumiem vai veiktiem darbiem. Šajā sadaļā ietvertās prasības ir attiecināmas uz visplašāko pakalpojumu jomu tvērumu, tai skaitā tirdzniecības izstāžu, sporta, kultūras, izklaides un atrakciju, skaistumkopšanas, labsajūtas, finanšu, apsardzes, remonta u.c. jomām. 
Prasības paredz, ka saimniecisko pakalpojumu sniedzēji, sniedzot pakalpojumus iekštelpā, var strādāt epidemioloģiski drošā vidē vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē.  
Strādājot un sniedzot pakalpojumus iekštelpās vai ārtelpās epidemioloģiski drošā vidē, var neievērot nosacījumus attiecībā uz sejas masku lietošanu, distances ievērošanu, pulcēšanās ierobežojumus, darba laiku un šajos noteikumos paredzētās speciālās epidemioloģiskās drošības prasības, ja tiek nodrošināta sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija un netiek pieļauta  personu, kas neatbilst epidemioloģiski drošai videi, klātbūtne. 
Strādājot un sniedzot pakalpojumus epidemioloģiski daļēji drošā vidē, papildus II. sadaļā "Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības” minētajām prasībām vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 10 m2 no publiski pieejamās telpas platības. Papildus, tirdzniecības izstāžu norises vietās eju platumam starp izstāžu stendu rindām un distancei starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir jābūt vismaz trīs metriem. 
Vienlaikus ir pieļauts, ka saimnieciskos pakalpojumu iekštelpās var sniegt individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros arī personām bez sadarbspējīga sertifikāta (epidemioloģiski nedrošā vidē), ja pakalpojumu sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas, kā arī izmitināšanas pakalpojumu iekštelpās un saimniecisko pakalpojumus ārtelpās epidemioloģiski nedrošā vidē, ja tiek ievērotas horizontāli noteiktās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības un, ja darbiniekam, kas nonāk saskarē ar apmeklētājiem, ir sadarbspējīgs sertifikāts. 
Strādājot un sniedzot pakalpojumus ārtelpās epidemioloģiski nedrošā vidē, ievērojot šajos noteikumos noteiktās vispārējās epidemioloģiskās drošības, jānodrošina pietiekama pakalpojuma sniegšanas vietas platība, lai pakalpojuma sniedzēji un saņēmēji brīvi varētu ievērot divu metru distanci, nenotiktu drūzmēšanās, kā arī nepieciešams lietot sejas maskas.  
Šajā nodaļā ietverts arī nepieciešamais izņēmums attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu - ilgstošo satikšanos telpu un aprīkojuma izmantošanu. Ilgstošās satikšanās brīvības atņemšanas iestādē notiek īpaši iekārtotās telpās, kur ieslodzījuma vietu infrastruktūras īpatnību dēļ nav iespējams ievērot šajā nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz telpu platību. Šajās telpās tiks piemērotas ieslodzījuma vietām noteiktās īpašās epidemioloģiskās drošības prasība. 
   
3.2. Tirdzniecības pakalpojumus sniegšanas un pārtikas aprites nosacījumi 

Projekts paredz saglabāt līdzšinējo tirdzniecības pakalpojumu regulējumu. Tirzniecības pakalpojumus, kā līdz šim, varēs sniegt epidemioloģiski nedrošā vidē. 

Papildus norādāms, ka Projektā šajā nodaļā ir ietverta tiesību norma, kas turpmāk paredzēs, ka pārtikas uzņēmumiem, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo nefasētu pārtiku, būs pienākums nodrošināt nefasētas pārtikas iesaiņošanu tikai pēc pircēja lūguma. Iepriekš minētās izmaiņas regulējumā ir pamatojamas ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sniegto informāciju, ka pašlaik nav pierādījumu tam, ka pārtika varētu būt vīrusa avots vai pārneses ceļš (avots: https://www.efsa.europa.eu/en/news/coronavirus-no-evidence-food-source-or-transmission-route), turklāt būtiski ir pieaudzis izlietotā iesaiņojuma atkritumu apjoms kopš prasības ieviešanas par nefasētās pārtikas obligātu iesaiņošanu. Papildus norādāms, ka Covid-19 vīrusa pilienu nonākšanu uz nefasētās pārtikas novērš prasība lietot mutes un deguna aizsegu, kā arī pastāv citi alternatīvi risinājumi, piemēram, šādas pārtikas novietošana aiz stikla. 
Vienlaikus Projektā ir saglabāta tiesību norma, kas paredz, ka, ievērojot normatīvajos aktos par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā noteiktās higiēnas un veterinārās prasības, arī turpmāk būs atļauts pārsniegt minētajos normatīvajos aktos noteikto tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju, piegādājamo produktu apjomu.  

Šajā nodaļā ietverts arī nepieciešamais izņēmums attiecībā uz ieslodzījuma vietās izvietotajām komersantu tirdzniecības vietām (cietuma veikaliem).  Ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās tiesības iepirkties cietuma veikalā nodrošina atbilstoši ieslodzījuma vietu infrastruktūrai un ieslodzījuma vietās noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām. 

3.3. Ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas nosacījumi 

Projekts paredz, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus atļauts sniegt iekštelpās epidemioloģiski drošā vidē un epidemioloģiski daļēji drošā vidē, ārtelpās - epidemioloģiski drošā vidē, epidemioloģiski daļēji drošā vai epidemioloģiski nedrošā vidē. 
Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās vai ārtelpās epidemioloģiski drošā vidē var neievērot šo noteikumu nosacījumus attiecībā uz sejas masku lietošanu, distances ievērošanu, pulcēšanās ierobežojumus, darba laiku un šajos noteikumos paredzētās speciālās epidemioloģiskās drošības prasības, ja tiek nodrošināta sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija un netiek pieļauta  personu, kas neatbilst epidemioloģiski drošai videi, klātbūtne. 
Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās epidemioloģiski daļēji drošā vidē, papildus II. sadaļā "Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības” minētajām epidemioloģiskās drošības prasībām, jānodrošina, ka: 
1) pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā 6 pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 10 personas kopā);  
2) vismaz divu metru attālums starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;  
3) galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli.   
4) uzturoties sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas vietā, darbinieki un apmeklētāji lieto mutes un deguna aizsegus, izņemot laiku, kad apmeklētāji sēž pie galda. 
Sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās epidemioloģiski nedrošā vidē, papildus II. sadaļā "Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības” minētajām epidemioloģiskās drošības prasībām, jānodrošina, ka: 
1) pie viena galdiņa atrodas ne vairāk 10 personas;  
2) vismaz divu metru attālums starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;  
3) galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli.  
Sabiedriskās ēdināšanas vietas ārpus šajos noteikumos noteiktā darba laika tas ir, pirms 06.00 un pēc 24.00, drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.   Saimniecisko pakalpojumu, tostarp sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu, iekštelpās var sniegt individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros arī nedroša vidē, ja pakalpojumu sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.  
Ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās un vienlaikus organizē publisku pasākumu, tā norises laikā uz sabiedriskās ēdināšanas vietas darbību attiecināmas arī šo sadaļā “Publisku pasākumu un reliģiskās darbības norise, kā arī amatiermākslas kolektīvu  un plašsaziņas līdzekļu darbība” noteiktās prasības. Prasība sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam jāizpilda gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs organizē iepriekš publiski izsludinātu mūzikas izpildījumu („dzīvās” mūzikas priekšnesumu vai dīdžeja uzstāšanos), kas norisinās konkrētā laikā, piedāvājot apmeklētājiem uz to iegādāties biļetes vai rezervēt vietu, bet minētā prasība nav attiecināma uz tā saucamo „fona” mūzikas atskaņošanu sabiedriskās ēdināšanas vietā, neatkarīgi no tā, vai tiek atskaņotas fonogrammas, vai „fona” mūziku atskaņo izpildītāji. 
 
Papildus,  projektā noteiktais darba laika ierobežojums un šajā sadaļā minētie ierobežojumi un prasības neattiecas uz valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidostas termināļiem, ja ir nodrošināts, ka: publiski pieejamā platība vienam apmeklētājam iekštelpās ir ne mazāka kā 3 m2; tiek nodrošināts divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošiem cilvēkiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena; pie viena galdiņa neatrodas vairāk par četriem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi; kā arī - netiek attiecināti uz ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu sporta komandu dalībniekiem to uzturēšanās vietā, ja ir nodrošināts, ka personu grupas, kurām nav ikdienas saskares, tiek nodalītas atsevišķās plūsmās un fiziski nepārklājas (tas ir – sporta komanda pēc savas būtības un organizētības tiek pielīdzinātas vienai mājsaimniecībai).
Nodaļā ietverts arī nosacījums, ka tajā paredzētā prasības un ierobežojumi neattiecas uz ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, kur piemēro ieslodzījuma vietās noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šāds izņēmums nepieciešams, lai saglabātu iespēju ierastajā apjomā darboties tiem ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas nodrošina ieslodzīto ēdināšanu ieslodzījumā vietās, kur darbosies īpašas un esošajai infrastruktūrai atbilstošas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka noteiktas epidemioloģiskās drošības prasības.  
 
Ievērojot ierobežojumus uz vienu apmeklētāju un distancēšanās ierobežojumus ir noteikts izņēmums darba laika un klātienes pakalpojumu sniegšanai lidostas “Rīga” termināļos. Šāds izņēmums ir nepieciešams, jo lidostas darba laiks tiek pieskaņots lidojumu grafikam un ņemot vērā, ka lidostas termināļi ir nodalīti no citas publiskās infrastruktūras, šādu pakalpojumu pieejamība ir būtiska pasažieru pamatvajadzību nodrošināšanai.  
  
3.4. Publisku pasākumu un reliģiskās darbības norise, kā arī amatiermākslas kolektīvu  un plašsaziņas līdzekļu darbība 
 
No līdzšinējiem Covid-19 pretepidemioloģiskajiem ierobežojumiem attiecībā uz reliģisko darbību, mirušo piemiņas dienu (kapusvētku), bēru un laulību ceremonijām ir saglabāts vairums agrāko nosacījumu un papildināts ar norādi, ka reliģisko darbību veikšanas vietās var strādāt arī epidemioloģiski nedrošā vidē pie nosacījuma, ka tiek nodrošināta vismaz 10m 2 platība un deguna un sejas masku lietošana norises vietā. Papildus arī svētdienu skolu nodarbībām piemēro vispārējās izglītības norises prasības, lai būtu savstarpēji saderīgi mācību priekšnosacījumi. 
Tiek noteikts, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos iekštelpās un ārtelpās var piedalīties personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. 
Bērnu un jauniešu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos var piedalīties izglītojamie ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, vai ar testu, kas veikts izglītības iestādē. Šāda prasība (testēšana) netiek piemērota pirmsskolas izglītības vecuma bērniem, ja kolektīvā nepiedalās cita vecuma (skolas vecuma) grupu bērni. Projekts paredz, ka jaukta tipa (pieaugušie, jaunieši un bērni) amatiermākslas kolektīva mēģinājumā var piedalīties personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. 
Projektā precizēts, ka mēģinājumu (nodarbību) laikā 2 metru distanci var neievērot dejas apguves laikā. Mutes un deguna aizsegus var nelietot, dziedot, spēlējot pūšaminstrumentu un dejojot. 
Projekts paredz individuālas nodarbības amatiermākslas kolektīvu dalībniekiem, kuriem nav sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts ar nosacījumu, ka nodarbības vadītājam ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, vienlaikus paredzot, ka iekštelpās tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m2 no pieejamās platības. 
Projekts paredz, ka tiek veidoti mēģinājumu (nodarbību) dalībnieku un nodarbināto saraksti, norādot vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju – tālruni, mēģinājuma datumu, vietu un telpu. 
Projekts paredz, ka šī brīža epidemioloģiskajā situācijā kultūrvietu iekštelpas, ieskaitot bibliotēku abonementa telpas, bibliotēku un arhīvu lasītavas, ekskursijas un pasākumus kultūrvietu iekštelpās, var apmeklēt tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu, paredzot 10m2 no publiski pieejamās telpas platības. Kā izņēmums ir paredzēts bibliotēkās reģistrētajiem lasītājiem nodrošināt individuālu grāmatu apmaiņu un iespēju lietot datoru e-pakalpojumu izmantošanai atbilstoši bibliotēkas noteiktajai kārtībai. Grāmatu apmaiņa nodrošina mācību un studiju vajadzības, lasīšana veicina psiholoģiska komforta līmeni pandēmijas ierobežojumu laikā. Ikvienam iedzīvotājam tiek saglabāta iespēja apmeklēt kultūrvietu ārtelpas un dabas takas. 
  
3.5. Sociālo pakalpojumu sniegšanas nosacījumi 
 
Projektā noteikti sociālo pakalpojumu saņemšanas un sniegšanas nosacījumi. Saskaņā ar minētajiem nosacījumiem, lai saņemtu sociālo pakalpojumu, izņemot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, personai ir jāuzrāda sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, kas veikts ne agrāk kā 72 stundas pirms pakalpojuma saņemšanas, izņemot tos sociālos pakalpojumus, kuri personai tiek sniegti kompensējot pašaprūpes trūkumu (piemēram, aprūpe mājās personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem), vai tie pakalpojumi, kuri  tiek sniegti krīzes situācijā (piemēram, krīzes centra, naktspatversmes vai patversmes pakalpojums). Papildus noteikts, ka sociālo pakalpojumu nevar saņemt personas ar elpceļu infekcijas simptomiem. 
 
Attiecībā uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā no līdzšinējiem nosacījumiem svītrots punkts, kas attiecas uz personām ar invaliditāti, kurām iepriekš nav bijis piešķirts asistenta pakalpojums pašvaldībā, augstskolā vai koledžā. Norma bija  saistīta ar MK noteikumiem Nr. 942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā”, kas zaudēja spēku 01.07.2021. Iepriekš tika noregulēts, ka asistenta pakalpojuma saņēmēji var izmantot pakalpojumu atbilstoši vidējam stundu apjomam, kas tika izmantots iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos, un ka klienti ar no jauna noslēgtiem līgumiem pakalpojumu var izmantot ne vairāk kā 10 stundas nedēļā, jo epidemioloģisko ierobežojumu dēļ var būt nepieejamas un līdz ar to personām ar invaliditāti asistenta atbalsts kļūst neiespējams, jo nav iespējams saņemt apliecinājumus par apmeklētajām vietām. 
No 01.07.2021. pakalpojumu piešķir saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”, kas paredz piešķirt personai konstantu stundu skaitu atbilstoši personas pazīmēm/mērķiem un nav nepieciešami apliecinājumi par apmeklētajām vietām un tādēļ personas iespējas izmantot asistenta atbalstu nesamazinās. Attiecībā uz asistenta pakalpojuma saņēmējiem, kas saskaņā ar pārejas normu MK noteikumos Nr.316 turpina izmantot pakalpojumu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 942 un līdz noslēgtā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā līdz šī gada beigām, nepieciešams saglabāt normu, ka pakalpojumu var izmantot atbilstoši iepriekšējo trīs kalendāra mēnešu vidējam stundu apjomam, savukārt pirmreizējos klientus sociālie dienesti apkalpo tāpat kā citu pakalpojumu gadījumā atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām. 
Tā kā saskaņā ar ECDC novērtējumu ES un EEK zonas valstīs augsta Covid-19 saslimstība un mirstība novērota ilgstošās aprūpes iestādēs, tai skaitā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – SAC), kas rada nopietnas problēmas Covid-19 kontrolei šādās iestādēs, it īpaši, kontekstā ar Covid-19 Delta paveida straujo izplatību, pat neskatoties uz samērā augstajiem klientu  un darbinieku vakcinācijas rādītājiem SAC (uz 2021.gada 1.septembri vakcinācijas aptvere klientiem bija vidēji 84.7%, bet darbiniekiem - vidēji 69.8%). Tāpēc ir svarīgi ātri identificēt, novērtēt un kontrolēt Covid-19 uzliesmojumus SAC, lai mazinātu masveida inficēšanās risku.  
Blīvās apdzīvotības un ierobežotā personāla skaita dēļ, Covid-19 SAC var izraisīt grūti kontrolējamus uzliesmojumus ar lielu saslimušo skaitu un ievērojamu letālo gadījumu  pieaugumu, līdz ar to klientu aprūpi SAC ir jāorganizē tā, lai personas ar infekcijas slimības pazīmēm laikus identificētu un nošķirtu. Attiecīgi projektā noteikts, ka, ja SAC  iestājas persona, kurai nav sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, tai jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts ne agrāk kā pirms 48 stundām, izņemot bērnus, kuri tiek ievietoti SAC ārkārtas gadījumā.  Tāpat projekts paredz, ka persona bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, iestājoties SAC, tiek izolēta uz 10 dienām (uz slimības inkubācijas periodu). Vienlaikus, pēc analoģijas ar iestāšanos, ir noteikts, ka persona bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, atgriežoties no stacionārās ārstniecības iestādes, tiek izolēta uz 10 dienām. 
Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību sniedzot sociālos pakalpojumus bez izmitināšanas – sociālā darba pakalpojums sociālajos dienestos, dienas aprūpes centros, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi un citi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kā arī bāriņtiesās, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centros -  minēto pakalpojumu sniegšanā saglabājas nosacījums par pakalpojumu sniegšanu attālināti, un tikai tad, ja tas nav iespējams, - klātienē, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. 

3.6. Epidemioloģiskās prasības ieslodzījuma vietā  

Ieslodzījuma vietas ir īpaša vide, kur ieslodzīto veselības stāvokļa, ieslodzījuma vietu infrastruktūras (daudzvietīgas kameras, ieslodzīto ikdienas aktivitāšu īstenošanai ieslodzījuma vietās notiek nemitīga personu plūsma infrastruktūras īpatnību dēļ u.tml.) un ieslodzījuma izpildes īpatnību dēļ ir viegli izplatīties infekcijas slimībām, t.sk. Covid-19 infekcijai. To Covid-19 infekcijas pandēmijas periodā ir atzinušas arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, kuras aicina valstis īpašu uzmanību pievērst situācijai ieslodzījuma vietās, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošākos apstākļus.  
Ieslodzītie pārsvarā gadījumu ir personas no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem, personas ar atkarībām, garīgās veselības problēmām, hroniskām un ielaistām slimībām u.tml. Tā ir sabiedrības daļa ar būtiski sliktāku veselības stāvokli nekā sabiedrībā kopumā un sekojoši – uzņēmīgāka pret inficēšanos ar jebkuru infekcijas slimību, tajā skaitā - Covid-19, un tāpēc tai ir nepieciešama īpaša uzmanība pandēmijas gadījumā. Ieslodzījuma vietās pastāvošie specifiskie ieslodzījuma nosacījumi, ierobežotā infrastruktūra, slēgtā vide un citi nosacījumi būtiski paaugstina inficēšanās riskus. Minētie apstākļi palielina arī ieslodzījuma vietu darbinieku inficēšanās risku. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noteikt noteikumu piemērošanas izņēmumus ieslodzījuma vietās.  
Lielāko risku Covid-19 infekcijas nonākšanai ieslodzījuma vietās rada visa veida personu plūsmas uz/no ieslodzījuma vietas, piemēram,  radinieku ierašanās uz ilgstošo satikšanos ar ieslodzīto, skolotāju ierašanās ieslodzījuma vietā izglītības nodrošināšanai, ieslodzīto konvojēšana pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tajā skaitā uz tiesas sēdēm. Apzinoties risku, ko rada situācija, ja vīruss Covid-19 nonāk ieslodzījuma vietās (var rasties liels saslimušo skaits ieslodzīto kopumā sliktā veselības stāvokļa dēļ, strauja izplatība specifiskās vides un infrastruktūras dēļ) un tādas situācijas iespējamo ietekmi uz veselības aprūpes sistēmas spēju vispār nodrošināt veselības aprūpi pārējai sabiedrībai,  2020.gadā un 2021.gadā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā tika būtiski ierobežotas un apturētas personu plūsmas uz/no ieslodzījuma vietām, t.sk. arī tik būtiskā jautājumā kā ieslodzīto konvojēšanas īstenošana pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm. Ieslodzīto piedalīšanās nepieciešamajos izmeklēšanas un tiesvedību procesos tika nodrošināti attālināti, kas izdevās visai sekmīgi.  
Ņemot vērā nekavējoši noteiktos un ļoti stingros ierobežojumus, ieslodzījuma vietās pirmie Covid-19 infekcijas gadījumi tika konstatēti tikai 2020.gada novembrī. Ieslodzījuma vietās tika ieviesta kārtība, ka jaunuzņemtie ieslodzītie tika izolēti no pārējiem ieslodzītajiem, tomēr nepiemērotās infrastruktūras dēļ šī pasākuma nodrošināšana būtiskus apgrūtinājumus; tika paredzēta individuālo aizsarglīdzekļu lietošana gan darbiniekiem, gan ieslodzītajiem un citi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Līdzīgi kā sabiedrības veselības aprūpes sistēmā, tika pārveidota Latvijas Cietumu slimnīcas darbība, lai nodrošinātu Covid-19 pozitīvo ieslodzīto izvietošanu un ārstēšanu.  
Attiecīgi izsludinot karantīnu tajās ieslodzījuma vietās, kurās tika konstatēti Covid-19 infekcijas gadījumi, tika noteikti vēl striktāki ierobežojumi - t.sk. būtiski ierobežoti ieslodzīto resocializācijas pasākumi, aizliegtas ieslodzīto satikšanās ar radiniekiem, faktiski tika apturēts izglītības apguves process utt. Tas kopumā pasargāja sabiedrībās veselības aprūpes sistēmu no ieslodzīto nonākšanas tajā, tomēr prasīja ārkārtīgi lielu ieslodzījuma vietu sistēmas ieguldījumu.  
Ņemot vērā minēto, arī šobrīd, kamēr vien pastāvēs inficēšanās riski ar Covid-19 infekciju, ieslodzījuma vietu darbībā ir jāievēro lielāka piesardzība un ikdienas aktivitātes jānodrošina tādā veidā, kas mazina inficēšanās risku. Ir nepieciešams paredzēt iespēju Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam elastīgi un pietiekami ātri reaģēt uz situāciju ieslodzījuma vietās, kas turklāt var būt krasi atšķirīga, nekā sabiedrībā pastāvošā.  
Turklāt ieslodzījuma vietu infrastruktūras un ieslodzījuma izpildes nosacījumu īpatnību dēļ nav iespējams tieši piemērot noteikumu projektā minētos pasākumus. Noteikumi pamatā paredz sabiedrībā nodrošināmos ierobežojumus un nosacījumus, no kuriem liela daļa nav izpildāmi ieslodzījuma vietās (piemēram, ievērot 2 m distanci vai cilvēku skaitu telpā rēķināt atbilstoši kvadrātmetriem, vai pakalpojumu nodrošināt tikai personām ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu u.tml.) vai kuri neskar to kompetenci. Tāpēc uz ieslodzījuma vietām paredzēts attiecināt ļoti ierobežotu daļu no noteikumu projektā noteiktā.  
 
Projektā paredzēts uz ieslodzījuma vietām attiecināt nosacījums par epidemioloģiski daļēji drošu vai nedrošu vidi. Šādi nosacījumi paredzēti, ņemot vērā, ka kriminālprocesa obligātuma un soda neizbēgamības dēļ nepastāv iespēja personu neievietot ieslodzījumā, ja tai nav sadarbspējīga sertifikāta vai negatīva testa, turklāt ieslodzīto lielās mainības dēļ nav iespējams nodrošināt, ka ieslodzījuma vietas atrodas tikai vakcinētas vai pārslimojušas personas. Turklāt projektā ir paredzēti rīcības modeļi, kas kompensē epidemioloģiski daļēji drošās vai nedrošās vides riskus. Tāpat tiek ņemts vērā, tas, ka aptuveni trešā daļa ieslodzīto ir vakcinēti vai pārslimojuši un arī pārējie tiek ikdienā motivēti vakcinēties.  
 
Projektā paredzēts, ka ieslodzījumu vietas teritorijā var atrasties persona, izņemot ieslodzīto, kurai ir sadarbspējīgs sertifikāts, pārslimošanas sertifikāts vai kura 48 stundas pirms ierašanās ieslodzījuma vietās ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs. Šis nosacījums paredz, ka jebkura persona, kas ierodas ieslodzījuma vietā, lai apmeklētu ieslodzīto (normatīvajos aktos noteiktie radinieki), pildītu profesionālos pienākumus (Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta un ieslodzījuma vietas personāls, Valsts probācijas dienesta amatpersonas, advokāti, prokurori, policijas darbinieki, skolotāji, garīdznieki, ārstniecības personas, avārijas dienestu darbinieki, diplomāti utt.), kā arī brīvprātīgā darba veicēji un jebkura cita persona, tiek ielaisti ieslodzījuma vietā tikai tad, ja atbilst šim nosacījumam. Šāds nosacījums nepieciešams, lai līdz minimumam samazinātu risku, ka ieslodzītie vai ieslodzījuma vietu darbinieki tiek inficēti ar Covid-19 infekciju saskarsmē ar citām personām, un mazinātu risku pārpludināt publiskās ārstniecības iestādes ar inficētiem ieslodzītajiem, kā arī mazinātu gadījumu skaitu, kad ieslodzījuma vietās ir jāizsludina karantīna, kas izraisa ļoti nopietnus ieslodzīto personu tiesību ierobežojumus.  
 
Projektā noteikta ieslodzīto izglītojamo rutīnas testēšana, kura notiek identiski visu pārējo izglītojamo testēšanai un ir jāreglamentē arī izņēmuma gadījumi, kuros tāda netiek veikta. Tāpēc paredzēts, ka ieslodzījuma vietā Covid-19 testēšanu neveic izglītojamam ar vakcinācijas sertifikātu vai pārslimošanas sertifikātu, ar ieslodzījuma vietas ārstniecības personas izsniegtu izziņu, pamata un vidējās izglītības pakāpē, ja viņam noteikti obligāti pretepidēmijas (karantīna, izolācija) pasākumi vai ja ieslodzījuma vietā ir izsludināta karantīna. 
 
Tāpat projektā paredzēta ieslodzījuma vietu ārstniecības personu un amatpersonu rīcība, konstatējot ar Covid-19 inficētu ieslodzīto, nosakot kontaktpersonas un citi nepieciešamie jautājumi, kas noteikti līdzīgi šobrīd spēkā esošajam regulējumam. Minētais regulējums ir nepieciešams, jo ir jāparedz risinājums situācijām, ja infekcija nokļūst ieslodzījuma vietās, bet valstī ir atcelta ārkārtējā situācija vai sabiedrībā vairs nepastāv būtiski ierobežojumi Covid-19 infekcijas izplatības zemā līmeņa dēļ. Var veidoties situācija, ka kādā no ieslodzījuma vietām ir daži inficēti ieslodzītie, kas nekavējoties jānošķir no pārējiem ieslodzītajiem un jāierobežo tās viņu tiesības, kuras paredz kontaktēšanos ar citām personām. Var būt arī situācijas, ka konkrētā cietumā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir daudz inficēto, un ir jānosaka attiecīgo tiesību ierobežojumi visiem cietumā vai cietumu sistēmā esošajiem ieslodzītajiem, lai mazinātu sabiedrības inficēšanās risku. Tāpat praksē var rasties situācija, ka ieslodzītais, kurš pavisam nesen nonācis ieslodzījuma vietā, tiek atzīts par kontaktpersonu. Tāpēc projektā ir iekļauti attiecīgi nosacījumi par rīcību ieslodzījuma vietās, gadījumos, kad pastāv aizdomas par Covid-19 infekciju, vai ir konstatēti Covid-19 inficētie, ieskaitot centra informēšanu par ieslodzīto, kurš nepieciešamās izolēšanas vai slimošanas laikā kādu iemeslu dēļ ir jāatbrīvo no ieslodzījuma vietas. Šādas situācijas ir iespējamas dažādas – piemēram, var beigties apcietinājuma maksimālais termiņš, tiesa var atcelt apcietinājumu, var beigties brīvības atņemšanas soda termiņš, var beigties īslaicīgās brīvības atņemšanas termiņš, var tikt saņemta Valsts prezidenta apžēlošana. Šādā gadījumā brīvības atņemšanas iestādes kompetence un tiesības ietekmēt personas rīcību beidzas brīdī, kad persona fiziski iziet no ieslodzījuma vietas, savukārt ilgāk turēt personu ieslodzījuma vietā būtu prettiesiski. Tomēr ir skaidrs, ka Covid-19 pozitīvai personai, ieslodzītajam, kurš atzīts par kontaktpersonu vai kuram Covid-19 noteikts pēc klīniskajām pazīmēm, šādā situācijā saglabājas ļoti nopietna epidemioloģiskā bīstamība. Ņemot vērā minēto, projekts paredz noteikt, ja ieslodzītajam ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, ieslodzījuma vietas administrācija informē ieslodzīto par pienākumu ievērot izolācijas pasākumus un iespēju robežās arī norāda ģimenes ārsta kontaktinformāciju, kas turpinās ieslodzītā medicīnisko novērošanu. 
Projektā noteikts, ka ieslodzījuma vietas ārsts pēc ieslodzītā lūguma izsniedz izziņu par kontrindikāciju neesamību pakalpojuma saņemšanai ieslodzītajam, kurš pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas plāno uzturēties institūcijā ar izmitināšanu (sociālās rehabilitācijas centrā vai patversmē). Tas nepieciešams, jo nereti ieslodzītie, kam nav dzīvesvietas, vai kuri kļūst par probācijas klientu, pēc atbrīvošanas dzīvo sociālās rehabilitācijas centrā vai patversmē.  
 
 
3.7. Transporta un pasta pakalpojumu sniegšanas nosacījumi 
 
Pasta pakalpojumus nav iespējams sniegt attālināti un pasta pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, tādēļ šos pakalpojumus var saņemt bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas, ko nosaka projekts. 
Saskaņā ar esošo regulējumu pakalpojumu sniegšana pasta pakalpojumu sniegšanas vietās ir definēta kā saimnieciskais pakalpojums, 
Noteikumu projekts paredz noteikt specifiskas prasības pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no pakalpojumu veidiem un tā, kādā vidē pakalpojumi tiek sniegti - epidemioloģiski drošā, daļēji drošā vai nedrošā vidē, nosakot dažādus kritērijus  attiecībā uz publiski pieejamo telpu plātību vienam apmeklētājam no 10 m2 līdz 25 m2. 
Viens no saimniecisko pakalpojumu veidiem ir pakalpojumu sniegšana pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kurās personas var nosūtīt un saņemt pasta sūtījumus, kā arī no pasta norēķinu sistēmas (turpmāk -PNS) konta saņemt naudas līdzekļus (algas, pensijas, pabalsti u.c.) un apmaksāt rēķinus. 
VAS “Latvijas Pasts” kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt pasta pakalpojumu pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Lai nodrošinātu noteiktās universālā pasta pakalpojuma saistības, VAS “Latvijas Pasts” uztur aptuveni 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas visa Latvijas teritorijā, kas izvietotas gan atsevišķās ēkās, gan tirdzniecības centros, bet lauku reģionos nereti ar pašvaldību saskaņotā pašvaldībai piederošā nekustamā īpašumā Vairumā gadījumu pasta pakalpojumu sniegšanas vietas ir nelielas, it īpaši tās, kuras izvietotas pašvaldībai piederošās telpās lauku reģionos. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 15.oktobra noteikumu Nr. 477 “Prasības vienkāršo, ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai” 9.punktu pasta sūtījumu izsniedz pasta pakalpojuma sniegšanas vietā (ja vien adresāts nav vienojies ar pasta komersantu par citu piegādes adresi) gadījumos, ja vienkāršu pasta sūtījumu nevar ievietot adresāta pastkastītē vai iekārtā, piegādājot ierakstītu vai apdrošinātu pasta sūtījumu, adresāts nav sastopams adresē, kas norādīta uz pasta sūtījuma, vai ierakstīta vai apdrošināta pasta sūtījuma svars vai izmēri pārsniedz svaru vai izmērus, kas noteikti tā piegādei adresātam. 
Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 32.panta pirmo daļu un likuma " Valsts sociālo pabalstu likums" 17.panta trešo daļu valsts pensiju un valsts sociālo pabalstu pārskaita pēc to saņēmēju izvēles pensijas vai pabalsta saņēmēja kontā Latvijas Republikas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā. Naudas līdzekļus no PNS konta var saņemt klātienē pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, jo VAS “Latvijas Pasts” sniegto maksājumu pakalpojumu klāstā nav internetbankas pakalpojumu, kā arī PNS kontiem netiek izsniegtas maksājumu kartes. Pamatā šādu naudas līdzekļu saņemšanas veidu izmanto iedzīvotāji no teritorijām, kuru dzīves vietu tuvumā nav bankomātu un attiecīgi nav citu alternatīvu risinājumu finanšu līdzekļu saņemšanai. Bez pasta pakalpojumu sniegšanas vietas apmeklēšanas pensijas un pabalstus var piegādāt pastnieks personas dzīves vietā, iekasējot piegādes maksu, kas maza apmēra pensiju vai pabalstu saņēmējiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ir nesamērīgs finansiālais slogs. 
Ja personai nav derīgu sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu, prasība uzrādīt negatīvu Covid testu, lai saņemtu valsts piešķirto pensiju vai pabalstu, vai valsts garantēto universālo pasta pakalpojumu pasta pakalpojumu sniegšanas vietā, būtu vērtējama kā nesamērīga, īpaši ievērojot testa veikšanas maksu.  
Salīdzinājumā ar citiem pakalpojumiem, pasta pakalpojumu sniegšanas vietās apmeklētāju pavadītais laiks ir ievērojami īsāks kā citu pakalpojumu sniedzēju vietās, piemēram skaistumkopšanas salonos, sabiedriskajā transportā, kur jāpavada vismaz stunda vai vairāk, turklāt sabiedriskajā transportā nav iespējams nodrošināt ne 10m2, ne vairāk m2 uz vienu pasažieri. Savukārt  pasta pakalpojuma sniegšanas vietas apmeklētājs ir distancēts no pakalpojuma sniedzēja, jo pasta darbinieka darba vieta ir aprīkota ar aizsargbarjeru starp pasta darbinieku un pakalpojuma saņēmēju.  
Ievērojot minēto, pasta pakalpojumu sniegšanas vietās pakalpojumus var sniegt epidemioloģiski nedrošā vidē un pietiekami ir noteikt 10m2 uz vienu personu, vienlaikus uzliekot pienākumu pasta pakalpojuma sniedzējam nodrošināt regulāru telpu vēdināšanu. 
 
Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti nedrošā vai daļēji drošā vidē. 
Projekts paredz noteikt epidemioloģiskās prasības sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, nosakot, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs veic regulāru transportlīdzekļa salona vēdināšanu: 
-reģionālās satiksmes maršrutu galapunktā – atverot transportlīdzekļa logus un durvis, bet vilcieniem atverot durvis pasažieru iekāpšanas pusē; 
-pilsētas maršrutu galapunktos – atverot transportlīdzekļa logus un durvis; 
-reisa izpildes laikā – izmantojot automātiskās ventilācijas sistēmas vai atverot lūkas un logus un katrā pieturvietā atverot visas durvis pasažieru iekāpšanas pusē, kā arī, ja laikapstākļi ir piemēroti, ik pēc 30 minūtēm pieturvietās atverot durvis uz piecām minūtēm; 
-taksometru pārvadājumos vai pārvadājumos ar vieglo automobili – pēc katra klienta. 
Lai informētu pasažierus par nepieciešamību vēdināt transportlīdzekli, pārvadātājam transportlīdzekļa salonā jāizvieto informācija  par aizliegumu pašrocīgi aizvērt logus. 
Pasažieri lieto sejas maskas transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Sejas maskas lieto sabiedriskā transporta darbinieki, kas nonāk saskarē ar pasažieriem (piemēram, kontrolieri un konduktori, transporta vadītājs). Transportlīdzekļa vadītājs var nelietot sejas masku, ja tas atrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē. 
Maršruta tīklā daudzi maršruti ir pielāgoti, lai savlaicīgi nogādātu skolēnus un studentus uz mācību iestādēm, ievērojot mācību laika sākumu un beigas. Līdz ar to šādi maršruti ir pieprasīti tieši mācību laikā un to izmanto kā skolēni, tā citi pasažieri un attiecīgi tajos transportlīdzekļu piepildījums tuvojas maksimāli atļautajam. Jāatzīmē, ka pārvadājamo skolēnu skaits būtiski nepalielina infekcijas izplatības risku, sakarā ar izglītības iestādēs paredzētajiem pasākumiem klātienes mācību procesā pieļaut tikai izglītojamos, kas nav inficēti. 
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, situācija ir atšķirīga, jo iepriekšējā mācību gada sākuma nebija noteikti ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskajā transportā pārvadājamo pasažieru skaitu. 2020.gadā līdz ar  ārkārtējās situācijas valstī izsludināšanu, tikai noteikti dažādi ierobežojumi, kā arī ierobežojumi attiecībā uz sabiedriskajā transportā pārvadājamo pasažieru skaitu, bet mācību process tika organizēts attālināti. Līdz ar to strauji samazinājās pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kas attiecīgi ļāva uzņemt un nogādāt pasažierus, izpildot noteiktos ietilpības ierobežojumus.  
2020.gada mācību gada sākumā pasažieru skaits pieauga samērā būtiski atpaliekot no 2019.gada septembrī pārvadāto pasažieru skaita tikai par 15%. Šāds pasažieru skaita pieaugums saistāms ar skolēnu un studentu pārvadājumiem, kad mācību process bija organizēts klātienē. Vidējais pārvadāto pasažieru skaits 2020.gada septembrī darba dienā autobusu satiksmē sasniedza pat 84 tūkst. pasažieru, bet vilcienu satiksmē 46 tūkst. pasažieru. Šāds pieprasījums no pašreizējās plūsmas sasniedz pieaugumu līdz 50% autobusu satiksmē un 15% - vilcienu satiksmē. 
Ievērojot minēto, projekts paredz noteikt, ka sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 80 % no tā ietilpības, vai 85% no tā ietilpības, ja nepieciešams uzņemt pasažierus pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, pārvadātājs aicina pasažierus izvēlēties vietas tā, lai transportlīdzekļa salons būtu vienmērīgi piepildīts un pēc iespējas ievērotas distancēšanās prasības. 
       
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz komerciālo maršrutu (reisu)  ar autobusiem izveidi. Saskaņā ar šā likuma  1.panta 2.1 punktu, tie ir reģionālās nozīmes maršruti, kuri no valsts vai pašvaldības budžeta netiek kompensēti ar pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi un zaudējumi. Saskaņā ar šā likuma 8.1 pantu, pirmo daļu,  VSIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Autotransporta direkcija),  izvērtējot autobusu un dzelzceļa pārvadājumu intensitāti, pakalpojuma pieejamību un pieejamo valsts budžeta finansējumu izveido komerciālos maršrutus (reisus). Informācija par izveidotiem komerciālajiem maršrutiem (reisiem) tiek publicēta Autotransporta direkcijas tīmekļvietnē. Reģionālās nozīmes maršrutos, kuros tiek veikti dzelzceļa pārvadājumi, pakalpojuma pasūtījums primāri tiek nodrošināts reģionālās nozīmes dzelzceļa pārvadājumu ietvaros un reģionālās nozīmes autobusu maršrutus (reisus) veido kā tādus, kas papildina dzelzceļa pārvadājumus. 
Sabiedriskā transporta pakalpojumi var tikt sniegti epidemioloģiski daļēji drošā vidē, neievērojot šo noteikumu prasību par maksimālo salona piepildījumu: 
Komerciālajos maršrutos (reisos), ja pārvadātājs nodrošina sadarbspējīga testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esības kontroli, pasažierim iekāpjot transportlīdzeklī.   
Vilcienu maršrutos, kuros biļetes tiek pārdotas ar numurētām sēdvietām, atsevišķos vagonos personām ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.  
Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās var noteikt, ka pārvadājumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek veikti personām ar sadarbspējīgu testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai. 
Profesionālie kravas transportlīdzekļu vadītāji praksē ir saskārušies ar problēmām pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā izpildīt normatīvo aktu prasības attiecībā uz nepieciešamību 72 stundas pirms tam veikt Covid-19 testus (infekcijas molekulāri bioloģisko testu ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR). 
Piemēram, lai veiktu attiecīgā veida testu Baltkrievijas teritorijā, ir nepieciešams gaidīt 10 dienas, kas no pārvadājuma veikšanas organizācijas viedokļa nav saprātīgs laika periods. Tāpat ir situācijas, kad kravas pārvadātāju darbinieki ir spiesti ilgstoši gaidīt robežšķērsošanu, ko nav iespējams iepriekš paredzēt. Daudzi pārvadātāji ir norādījuši uz testa veikšanas un attiecīgā medicīnas dokumenta, kas apliecina negatīva Covid-19 testa faktu, nesamērīgajām izmaksām ārvalstīs. Tas  sadārdzina pārvadājuma pakalpojumu un paildzina piegādes laiku, mazinot konkurētspēju un palielinot negodprātīgas komercdarbības riskus. Tāpat arī jāņem vērā finansiālie ieguldījumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai testa veikšana izdevumus, bet arī autovadītāja dīkstāvē pavadīto laiku. Starptautiskie kravu autopārvadājumi pandēmijas laikā ir viens no būtiskākajiem tautsaimniecības funkciju nepārtrauktības instrumentiem. Šajā nozarē Latvijā nodarbināti aptuveni 20 000 kravas transportlīdzekļu vadītāji.  
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 28.oktobra paziņojumu  (turpmāk – Paziņojums) par transporta zaļo joslu modernizēšanu ar mērķi saglabāt ekonomiku, Covid-19 pandēmijai no jauna pieņemoties spēkā. darbiniekiem vajadzētu būt iespējai pārvietoties un šķērsot robežas bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp robežas šķērsošanai viņi varētu izmantot jebkādus transportlīdzekļus, ja tas nepieciešams viņu pienākumu izpildei. Minētais paziņojums papildina Eiropas Komisijas 2020.gada 24.marta paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu atbilstoši Vadlīnijām par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai  pausto nostāju.  
Vienlaikus arī Eiropas Komisijas transporta komisāre A.Valean savā 2021. gada 19.janvāra vēstulē Nr.Ares (2021)436863 ir uzsvērusi transporta darbiniekus kā būtisko funkciju veicējus, lai kravu plūsma netiktu traucēta. Jau 2020. gada pavasarī Latvija bija viena no valstīm, kas pauda stingru nostāju, kam Eiropas Komisija piekrita, ka tie transporta darbinieki, kas izmanto vieglo transportlīdzekli, lai dotos nomaiņā uz Eiropas valsti, arī tiktu uzskatīti par būtisko funkciju veicējiem. Eiropas Komisija apstiprināja šo pieeju. 
2021.gada 16.februārī Eiropas Komisijas tieslietu komisārs D. Reinderss un Iekšlietu komisāre Y.Johansone nosūtījusi vēstuli visām Eiropas Savienības dalībvalstu Iekšlietu ministrijām ar aicinājumu Dalībvalstīm ņemt vērā, ka brīvas kustības nodrošināšana ir nepieciešama mūsu ekonomikai un uzticībai vienam pret otru, lai cīnītos pret pandēmiju Eiropas Savienības ietvaros. Dalībvalstis kopīgi var lemt par ierobežojumiem ceļojumiem uz Eiropas Savienību, vienlaikus saglabājot mobilitāti pašā Savienībā. Vēstulē tiek uzsvērts, ka, lai saglabātu svarīgu preču plūsmu, mērķtiecīgi izņēmumi patiešām ir būtiski. Šajā izšķirošajā brīdī mēs nevaram atļauties piegādes ķēžu un vienotā tirgus traucējumus, jo īpaši, ja tas var ietekmēt vakcīnu izplatīšanu. 
Ņemot vērā minētās problēmas, Eiropas Komisijas norādījumus un kravas pārvadājumu nozīmīgo lomu Vienotā tirgus funkcionēšanai, noteikumu projekts paredz izņēmumu attiecībā uz Covid-19 testa nepieciešamību, šķērsojot Latvijas robežu, attiecībā uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, vienlaikus saglabājot prasību profesionālajiem kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītājiem pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrādīt atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību un digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darba dienas tahogrammu, kā arī darba devēja izsniegtu Starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst  Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam. 
Lai nodrošinātu saskaņotu rīcību Eiropas Savienības iekšienē un virzītos uz ekonomikas atlabšanu no Covid-19 izraisītās krīzes, Eiropas Savienības Padome (EP) 2021.gada 20.maijā ir pieņēmusi ieteikumus 2021/816, ar ko groza 2020.gada 30.jūnija ieteikumus 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz Eiropas Savienību (ES) un iespējamu šādu ierobežojumu atcelšanu. Eiropadome savos secinājumos uzsver ES koordinētu pieeju, tai skaitā panākot vienošanos par ES digitālo Covid-19 sertifikātu un pieņemtajām Padomes rekomendācijām par nebūtiskajiem ceļojumiem ES.   
Minētajos ieteikumos ir uzsvērts, ka ES un arī daudzos citos pasaules reģionos ir uzsāktas plašas sabiedrības vakcinācijas kampaņas pret Covid-19 vīrusu. Aizvien pieejamāki kļūst zinātniskie ieteikumi un empīriskie pierādījumi par vakcinācijas ietekmi, un arvien konsekventākā apmērā tie ļauj pārliecinoši secināt, ka vakcinācija palīdz pārraut vīrusa pārneses ķēdi. Minētie pierādījumi liecina, ka konkrētos gadījumos var droši atcelt ceļošanas ierobežojumus personām, kuras var apliecināt, ka saņēmušas pēdējo ieteicamo tādas Covid-19 vakcīnas devu, kas ES ir atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, un ka šādi atbrīvojumi varētu būt pamatoti arī tad, ja persona ir vakcinēta ar Covid-19 vakcīnu, kura iekļauta Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) ārkārtas lietojuma sarakstā. 
 
EP būtiskākie ieteikumi vienotai pieejai ES ir:  
-robežvērtība virs 75 uz 100 000 iedzīvotājiem; 
-veicot testu pirms ieceļošanas no oranžās un sarkanās zonas nebūtu jānosaka pašizolācija, ja epidemioloģiskā situācija valstī to pieļauj; 
-ceļotājiem var pieprasīt doties karantīnā, ja nav iespējams uzrādīt testu pirms izceļošanas un epidemioloģiskā situācija valstī to pieļauj;  
-var veikt testu pēc ieceļošanas, esot pašizolācijā līdz testa rezultāta saņemšanai; 
-ir paredzēti izņēmumi vakcinētajiem un tiem, kas atveseļojušies. Tajā skaitā 14 dienas pēc pilna vakcīnas kursa saņemšanas persona jāatbrīvo no testēšanas un pašizolācijas prasībām; 
-rekomendēts ieviest ārkārtas pasākumu mehānismu, ja epidemioloģiskā situācija pasliktinās vai notiek strauja bīstamāko vīrusa variantu izplatība. Vienīgi šajā gadījumā būtu piemērojami ierobežojumi arī tiem, kuri vakcinēti vai atveseļojušies. Tajā skaitā var pieprasīt veikt testu, vai pašizolēties; 
-ir paredzēti izņēmuma pasākumi attiecībā uz bērniem, lai veicinātu ģimenes ceļošanu. Bērnu, kurš pavada pieaugušos, nevajag testēt, noteikt karantīnu, ja tas netiek attiecināts uz pieaugušajiem. Savukārt bērniem zem 6 gadu vecuma ir rekomendēts nepieprasīt testu; 
-cīņā ar bīstamu vai neizpētītu vīrusa variantu izplatību,  balstoties uz ECDC pieejamo informāciju uz šīm zonām (high or unknown prevelance of variants – tumši sarkanā zona) stingri rekomendēts ierobežot nebūtiskos ceļojumus. 
  
3.8. Izglītības un apmācību procesa norises nosacījumi  
 
3.8.1. Izglītības un apmācību procesa vispārīgie nosacījumi  
 
Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte jaunajam mācību gadam ir mācības klātienē. Ievērojot minēto, sagatavots projekts, kurā lielākais uzsvars ir uz klātienes mācībām, tikai atsevišķos gadījumos paredzot iespēju noteiktu laika periodu mācīties daļēji vai pilnībā attālināti. Projekts neparedz reģionālā principa piemērošanu,  kas noteiktu izglītības procesa norises noteikumus atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attiecīgajā pašvaldībā. Turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs.  
Projektā ietvertais regulējums ir attiecināms valstī vispārīgi, nesaistot ar kumulatīvo rādītāju.   
Jāņem vērā, ka regulējums par mācību procesa īstenošanu, epidemioloģiskās drošības prasībām, iestādes iekšējā regulējuma noteikšanu, lēmumu pieņemšanu utt. ir attiecināms arī uz starptautiskajām skolām. Tāpat ir uzsvērts, ka tām izglītības iestādēm, kuras nodrošina dienesta viesnīcu un internāta pakalpojumus, tie ir jāorganizē klātienē epidemioloģiski drošā vidē (ja vien projekta sadaļā nav atrunāts citādi). Projektā ietvertas atsevišķas normas, kas attiecas uz izglītības ieguvi ieslodzījuma vietās, vienlaikus paredzot, ka ieslodzījuma vietās izglītojamo testēšanu veic atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes noteiktajai kārtībai. 
Projektā noteikts arī izglītības procesa norises veids ieslodzījuma vietās - izglītības procesu nodrošina tikai klātienē, izņemot gadījumu, ja ieslodzījuma vietā ir noteikta karantīna. Šāds nosacījums nepieciešams ņemot vērā ieslodzījuma izpildes procesa īpatnības, ieslodzījumā vietu infrastruktūras īpatnības un to, ka iespējas nodrošināt izglītības procesu attālināti ieslodzījuma vietā ir ierobežotas. 
Lai maksimāli nodrošinātu drošu vidi izglītības procesā, kā būtisku prasību projekts nosaka, kurām personu grupām ir tiesības piedalīties klātienes mācību procesā tikai ar apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu vai sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Vēršama uzmanība, ka ar projektā minētajām izglītības procesā un tā nodrošināšanā iesaistītajām personām ir saprotamas arī tās, kas, pamatojoties uz Izglītības likuma 36.panta otrajā daļā noteikto, īsteno mācību priekšmetu vai tā daļu vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros. Tāpat projekts paredz, ka arī bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz tikai tās personas, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Ievērojot atsevišķu speciālās pamatizglītības programmu specifiku (speciālās pamatizglītības programma skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58) un speciālās pamatizglītības programma skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59), kuri mācās speciālās izglītības iestādē vai attiecīgā speciālās izglītības klasē), gadījumos, kur nebūs objektīvi iespējams izglītojamam pašam nodot testa paraugu, no šiem izglītojamiem testa paraugu paņems laboratorijas pārstāvji, kas šī mērķa nolūkā ieradīsies izglītības iestādē, izvēloties atbilstošāko un izglītojamam piemērotāko un pieņemamāko pieejamo testēšanas metodi, turklāt šo izglītojamo testēšana notiks izlases veidā. Pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamie netiks testēti. Savukārt, ieslodzījuma vietā esošajiem izglītojamajiem testēšana par valsts budžeta līdzekļiem norādītajā laikā notiek attiecīgajā ieslodzījuma vietā un to veic ieslodzījuma vietas ārstniecības personāls.  
Projekts paredz, ka izglītojamais, kurš tiks testēts, piemēram, pamatskolā vai vidusskolā, ar šī testa negatīva rezultāta apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) varēs doties uz interešu izglītības vai profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanas vietu un piedalīties izglītības procesā, kā arī aktivitātēs, kas organizētas darbā ar jaunatni. Paredzēts, ka testa rezultāts tiks ievadīts veselības informācijas sistēmā, nosūtīts uz nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā e-pastu. Laboratorija informēs izglītības iestādi par izglītojamā pozitīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī, ja analīžu pārbaudē nebūs konstatēti pozitīvi Covid-19 testa rezultāti, katras analīžu pārbaudes beigās informēs izglītības iestādi par pozitīvu Covid-19 testa rezultātu neesību attiecīgās izglītības iestādes izglītojamiem. Minētais nozīmē, ka negatīvo Covid-19 testa rezultātu izglītojamais varēs uzrādīt viedierīcē vai izdrukātā veidā. Ja izglītojamam vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem nav pieejams drukas pakalpojums, izglītības iestādes ir aicināmas nodrošināt iespēju izglītojamam izdrukāt apliecinājumu. Savukārt gadījumā, ja izglītojamais neapgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību, bet apmeklē, tikai, piemēram, interešu izglītības pulciņus, tad viņš testēšanu veic patstāvīgi (vienlaikus vēršama uzmanība, ka interešu izglītības iestāde un profesionālās ievirzes izglītības iestāde arī ir tiesīga nodot laboratorijām datus par izglītojamiem, šādā gadījumā tos testējot konkrētajā izglītības iestādē vai vienojoties ar laboratoriju testējoties individuāli). Savukārt tie izglītojamie, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ir tiesīgi piedalīties klātienē interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, uzrādot to atbildīgajai personai, bez testēšanas, jo testēšanu neveic personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Vispārējās  pamatizglītības programmu  un vispārējās vidējās izglītības programmu,  profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības izglītojamiem testēšana tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem.  Savukārt izglītojamie, kas apgūst profesionālās tālākizglītības,  profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas, testēšana izmaksas sedz par saviem līdzekļiem. Ievērojot to, ka izglītības programmas tiek īstenotas arī ieslodzījuma vietās, bet ieslodzījumā esošajām personām nebūs iespējas uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai apliecinājumu par  negatīvu Covid-19 testa rezultātu (jo nav piekļuves internetam un tīmekļvietnei https://covid19sertifikats.lv/), projekts paredz, ka pabeigtu vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai negatīva Covid -19 testa rezultāta faktu var apliecināt ar ieslodzījumu vietu ārstniecības personu izsniegtu izziņu (forma 27/u). Ieslodzījumu vietās izglītības procesa īstenošanai personas uzrādīs ieslodzījuma vietas ārstniecības personas izsniegtu izziņu (forma 27/u) par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai ieslodzījuma vietā.  
Ja izglītojamais atgriežas no prombūtnes (piemēram, pēc slimības, pēc sporta sacensībām), neiekļaujoties izglītības iestādē noteiktajā testēšanas grafikā, izglītības procesa un darba pienākumu uzsākšana notiek ar patstāvīgi veiktu Covid-19 testu. Covid-19 testu veic ne vēlāk kā 72 stundu laikā pirms ierašanās izglītības iestādē. Ja izglītojamais testējas laboratorijā, kura nesadarbojas ar attiecīgo izglītības iestādi, viņš apliecina izglītojamā statusu. Laboratorija par testēšanas rezultātu informē pilngadīgo izglītojamo vai nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.  
Izglītības procesam iespēju robežās jānotiek vienas klases (grupas) ietvaros.   
Ievērojot atsevišķu izglītības programmu specifiku un izglītojamiem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves specifiku, projektā noteikts, kādos gadījumos izglītības process īstenojams tikai klātienē, un izglītības iestādes vadītājs klātienes mācību procesu var ierobežot tikai atsevišķos gadījumos.   
Izglītības iestādes izglītības procesu īsteno attālināti, ja attiecīgajā izglītības programmas īstenošanas vietā - ieslodzījuma vietā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu ir izsludināta karantīna. Projektā ir noteikts gadījums, kad personai ir noteikti obligāti pretepidēmijas pasākumi - mājas karantīna, vai izglītības programmas īstenošanas vietā ir izsludināta karantīna. Savukārt, izpildot apcietinājumu vai brīvības atņemšanas sodu, mēdz būt gadījumi, ka karantīna ir izsludināta visā ieslodzījuma vietā. Tikai šādi izņēmumi no klātienes mācību procesa konkrētajās izglītības programmās noteikti, ņemot vērā, piemēram, to, ka pirmsskolas izglītības vecuma bērnu nedrīkst atstāt bez pieaugušā vai vismaz 13 gadus vecas personas klātbūtnes (skat. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta sesto daļu). Izglītojamam, sākot no 5 gadu vecuma, kuram noteikta mājas karantīna, izglītības iestāde nodrošina attālinātas mācības, izņemot koledžas un augstskolu studiju programmās.  Izglītojamiem līdz 4 gadu vecumam, kuriem ir noteikta karantīna, attālinātās mācības neīsteno.  Ja ilgstoši slimojošs izglītojamais izglītību iegūst ārstniecības iestādē, tā iegūstama atbilstoši ārstniecības iestādes un izglītības iestādes savstarpēji noteiktajai kārtībai. Individuālajās nodarbībās mācību priekšmetos (mūzikas, mākslas un dejas jomā), kuros atbilstoši īstenošanas specifikai nepieciešama vairāku pedagogu līdzdalība, var piedalīties tikai viens audzēknis un vairāki (līdz 3 personām) pedagogi, t.sk. koncertmeistari. Projekts paredz arī citus specifiskus nosacījumus,  kādos izglītības process īstenojams tikai klātienē, proti, individuālās nodarbībās mūzikas, mākslas un dejas profesionālās ievirzes izglītības programmu mācību priekšmetos, kurus īsteno individuālo nodarbību formā, kā arī profesionālās izglītības programmu, izņemot augstākās izglītības studiju programmas, praktiskās daļas apguvē vienas grupas ietvaros, jo minēto programmu praktisko  daļu lielā daļā profesionālo kvalifikāciju  attālināti apgūt nav iespējams (praktiskās iemaņas apgūstamas darbnīcās, laboratorijās u.c.). Tāpat arī mūzikas, mākslas un dejas  programmas mācību priekšmetu apguve attālināti profesionālās ievirzes izglītības līmenī ir nepiemērota, jo mākslas, mūzikas un dejas mācībās ir ļoti svarīgs tiešais kontakts ar pedagogu, pareizi apgūstot izvēlētā mācību priekšmeta profesionālos pamatus.  
Projekts paredz, ka izglītības iestāde nosaka kārtību un atbildīgos par dažādu procesu īstenošanu: testēšanu, izglītojamo un citu apmeklētāju plūsmas organizēšanu un kontroli, sadarbspējīgo sertifikātu un testēšanas rezultātu pārbaudi, koplietošanas telpu izmantošanu utt. Vēršam uzmanību, ka šajā kārtībā izglītības iestādei ir jāparedz, ka izglītojamie tiek regulāri informēti par masku lietošanu, higiēnas prasību ievērošanu (roku mazgāšana, dezinfekcija u.tml.), īpaši mazāko klašu skolēni. Tāpat ir noteiktas gaisa kvalitātes prasības, izglītojamo testēšanas organizēšana.  
Projekts paredz izglītības iestādes vadītāja un tās dibinātāja patstāvību lēmumu pieņemšanā – ir noteikts, kādos gadījumos izglītības iestādēs, izņemot koledžās un augstskolās, izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes vadītāja ar dibinātāju saskaņotam lēmumam (valsts vai valsts augstskolu dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs pieņem lēmumu bez saskaņošanas ar dibinātāju), un izglītības iestādē noteiktajai kārtībai mācības īsteno vai var īstenot attālināti. Obligāts pienākums īstenot mācības attālināti noteikts pirmsskolas (obligātajā vecumā esošajiem izglītojamiem), pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamam, ja viņam noteikti mājas karantīnas pasākumi, kā arī, ja izglītības programmas īstenošanas vietā (ieslodzījuma vietā – ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu) ir izsludināta karantīna. Savukārt tiesības mācības īstenot attālināti noteiktas attiecībā uz gadījumiem, kad attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogam ir noteikti obligāti pretepidēmijas (mājas karantīna, izolācija) pasākumi (izglītības iestādes vadītājs izvērtē, vai ir nepieciešamība īstenot attālināto mācību procesu, vai arī ir iespējams, piemēram, citiem pedagogiem nodrošināt šīm klasēm mācību procesu klātienē). Otrs gadījums, kad ir tiesības īstenot attālināto mācību procesu, ir kad attiecībā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs nevar īstenot mācību procesu klātienē citu izglītības iestādes vadītāja vai dibinātāja noteiktu pamatotu iemeslu dēļ (piemēram,  pedagogs var īstenot izglītības procesu attālināti, jo ir guvis tādu sadzīvisku traumu, kuras dēļ ilgstoši nevar ierasties izglītības iestādē). Vienlaikus ņemams vērā, ka pedagoga nevakcinēšanās nav pamats šā gadījuma piemērošanai. Šādi konkrēti gadījumi, kad mācību process ir īstenojams attālināti vai var tikt īstenots attālināti, ir noteikti, lai veicinātu izglītības iestādē noteikto ierobežojumu samērīgumu pret konkrēto gadījumu, izvairoties no nepamatotiem ierobežojumiem. Iepriekšējā mācību gadā praksē konstatētas situācijas, ka izglītojamam individuāli noteiktās karantīnas dēļ izglītības process attālināti tika īstenots arī pārējiem šīs klases vai pat atsevišķos gadījumos vairākām klasēm. Projekts paredz, ka izglītības iestādes dibinātājs nosaka kārtību, kādā pieņem un saskaņo attiecīgo lēmumu.   
Papildus vēršama uzmanība, ka, lai aptvertu pēc iespējas lielāku izglītojamo skaitu, kuriem ir nepieciešamas individuālas konsultācijas  mācību priekšmetos (kursos) un izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam, ir pieļaujama šādu konsultāciju sniegšana gan klātienē, gan attālināti. Īpaši individuālas konsultācijas ir nepieciešamas izglītojamiem mācību priekšmetos (kursos), kuros paredzēti valsts pārbaudes darbi izglītības pakāpes noslēgumā 2021./2022. mācību gadā, attiecināms uz jebkuru klasi, kurā paredzēts kārtot attiecīgos izglītības pakāpes noslēguma valsts pārbaudes darbus, tai skaitā, 11.klasē.  
Projekts paredz, ka informācija par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz mācību īstenošanu attālināti, līdz kārtējās nedēļas piektdienai nosūtāma Izglītības kvalitātes valsts dienestam.  
Attiecībā uz izglītojamo testēšanu norādāms, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – VDAR) 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Ievērojot VDAR prasības, Projektā ietvertais datu apstrādes mērķis attiecībā uz izglītojamo datu nodošanu testēšanas vajadzībām, ir nodrošināt epidemioloģiski drošu mācību vidi, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās riskus. Lai piedalītos izglītības procesā klātienē, izglītojamiem tiek veikta testēšana atbilstoši SPKC algoritmam.  
Lai nodrošinātu, ka laboratorijas, kuras veic Covid-19 testu, iegūtu korektu informāciju par izglītojamiem un sagatavotu izglītojamo sarakstu, kā arī, lai ievērotu VDAR prasības attiecībā uz izglītojamo datu likumīgu un pamatotu apstrādi nepieciešamajā apjomā, ievērojot datu minimizēšanas principu, kā arī datu apstrādes mērķi un nolūku, t.i., droša mācību vide, sabiedrības veselības un dzīvības intereses, ir nepieciešams paredzēt izglītības iestādei  tiesības attiecīgajai laboratorijai no Valsts izglītības informācijas sistēmas nodot  šādus izglītojamo datus (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, dzimums, deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese, pilsonības valsts, dzimšanas datums, klase (kurss, grupa)) un nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā elektroniskā pasta adresi un kontakttālruņa numuru.   
Papildus norādāms, ka Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumu Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu” 7.punktā ir noteikts, ka veselības informācijas sistēmā iekļauj ierobežotas pieejamības papilddatus par pacientu, tostarp pārskats par ambulatorā pacienta izmeklēšanu/ārstēšanu (7.1.apakšpunkts). Šo noteikumu 1.pielikumā ir noteikts šāds datu apjoms, kas nepieciešams, lai informāciju par pacientu ievadītu veselības informācijas sistēmā. Proti, personas kods, vārds (vārdi), uzvārds, deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese; personas norādītā kontaktinformācija (tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, faktiskās dzīvesvietas adrese), dzimums, dzimšanas datums, valsts. Līdz ar to, lai laboratorijas varētu sagatavot izglītojamo sarakstu testēšanas vajadzībām un pēc tam veselības informācijas sistēmā varētu ievadīt nepilngadīgā testēšanas rezultātus, laboratoriju rīcībā ir jābūt iepriekš norādītajiem datiem. Minēto datu apjoms ir tieši tāds, kāds nepieciešams, lai sasniegtu drošas mācību vides mērķi un novērstu citu izglītojamo saslimšanas riskus. Turklāt šāds datu apjoms ir nepieciešams, lai laboratorijas varētu sniegt valsts apmaksātus pakalpojumus, kurus tās sniedz saskaņā ar 2019.gada 13.februārī ar Nacionālā veselības dienesta (turpmāk – NVD) noslēgto līgumu Nr. 1-861-2019. Kā jau tika minēts iepriekš, laboratorijām ir noteikts pienākums testēšanas rezultātus ievadīt veselības informācijas sistēmā un nosūtīt pilngadīgam izglītojamam vai nepilngadīga izglītojamā likumiskajam pārstāvim uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi. Pozitīva Covid-19 testa gadījumā laboratorija par to informē attiecīgo izglītības iestādi. Ja analīžu pārbaudē nebūs konstatēti pozitīvi Covid-19 testa rezultāti, katras analīžu pārbaudes beigās laboratorija informēs izglītības iestādi par pozitīvu Covid-19 testa rezultātu neesību attiecīgās izglītības iestādes izglītojamiem. Šāda tieša un nepastarpināta datu apmaiņa nodrošinās operativitāti un savlaicīgas informācijas saņemšanu, lai izglītības iestāde pēc iespējas ātrāk varētu reaģēt uz saņemto informāciju un nodrošinātu attiecīgus pretepidēmijas pasākumus izglītības iestādē, kā arī pieņemtu lēmumu par turpmāku izglītības procesa īstenošanas veidu.  
Projekts paredz, ka izglītības procesā pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (vispārējās un profesionālās izglītības programmās, tai skaitā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās) klātienē piedalās izglītojamie ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī izglītojamie ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Ja izglītojamam netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais izglītojamais nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē izglītības iestādē. Ņemot vērā pamatizglītības ieguves obligātumu un Izglītības likuma 58.panta otrajā daļā noteikto, ka vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligātu izglītību, tad gadījumā, ja izglītojamais netiks testēts, tad pamatizglītības ieguve būs vecāku atbildība un tā iegūstama ģimenē, izņemot attiecībā uz 9.klašu izglītojamiem, kuriem mācību satura specifikas dēļ (valsts pārbaudes darbu kārtošana izglītības pakāpes noslēgumā), nepieciešams turpināt mācības pedagogu vadībā tajā pašā izglītības iestādē vai apgūstot, piemēram, tālmācības izglītības programmu izglītības iestādē, kas šādu programmu īsteno.   
Attiecībā uz profesionālo izglītību, kā arī pieaugušo neformālo izglītību paredzēts, ka klātienē ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu notiek gan praktiskās, gan teorētiskās mācības, jo profesionālajā izglītībā, kā arī neformālajā izglītībā, it īpaši gadījumos, kad neformālās izglītības mācības nepieciešamas kvalifikācijas uzturēšanai un atbilstoši normatīvajiem aktiem personai mācības nepieciešamas iecelšanai amatā vai darba tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei, sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības un cita tamlīdzīga dokumenta saņemšanai, uzturēšanai, termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai, izglītības programmas (it īpaši modulārās izglītības programmas) bieži veidotas savstarpēji sasaistot gan teoriju, gan praktisko daļu. Tādējādi būtiski ir turpmāk īstenot klātienē pilnā apmērā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, vienlaikus neliedzot iespēju arī turpmāk izvēlēties teorētiskās daļas apguvi veikt attālināti. Šādas iespējas nodrošināšana ļaus īstenot holistisku mācību procesu (kā pirms Covid-19 pandēmijas), kad teorētiskais materiāls pie katras tēmas tiks sasaistīts kopā ar praktiskām mācībām. Līdz šim noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ šis process bija atrauts viens no otra, jo ilgstoši nebija atļautas klātienes praktiskās mācības un izglītojamie apguva tikai teorētisko daļu attālināti, savukārt praktisko daļu – vairākus mēnešus vēlāk, kad tika atļauts atsākt praktiskās mācības klātienē. Klātienes apmācības būtu pieejamākas arī tām personām, kurām ir zemas datortehnikas lietošanas prasmes, interneta pārklājuma vai datortehnikas pieejamības problēmas.  
Ievērojot to, ka izglītības programmu īstenošanā pienākumi ir noteikti izglītības iestādēm, bet neformālās izglītības programmas var īstenot arī ārpus izglītības iestādēm (piem., nodibinājumos, biedrībās), projektā atsevišķi ir noteikti papildus nosacījumi neformālās izglītības programmas, tai skaitā interešu izglītības programmas, īstenotājam, tostarp fiziskai personai. Ir ņemta vērā arī minēto programmu īstenošanas specifika, jo programmas var netikt īstenotas pastāvīgās grupās (kursos). Līdz ar to, ir noteikta  prasība par izglītojamo mācībām pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī papildus prasība par respiratoru lietošanu pirmās palīdzības apmācībās.   
Lai nodrošinātu, ka izglītības iestādēs izglītības procesā iesaistītās personas klātienē ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, izglītības iestādes vadītājam ir nepieciešams noteikt atbildīgo personu, kuras pienākumos ir pārbaudīt informāciju, par iespējamību piedalīties mācību procesā klātienē. Savukārt, ierodoties izglītības iestādē, izglītojamiem ir pienākums uzrādīt iestādes atbildīgajai personai papīra vai digitālā formā negatīvo Covid-19 testa rezultātu vai sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, un izglītības iestāde šī procesa efektivizēšanas nolūkos ir tiesīga veidot sarakstus ar izglītojamiem, kuri ir atbilstoši attiecīgajai prasībai par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību. Minētās prasības attiecas arī uz koledžu un augstskolu.   
Ņemot vērā VDAR) 5. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktu, personas dati tiek: vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā (“nolūka ierobežojumi”); glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā “glabāšanas ierobežojums”. Vienlaikus VDAR 5. panta 2. punkts noteic, ka pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt. Ievērojot minēto un Augstskolas likuma 4.pantā ietverto augstskolu autonomijas principu, tostarp kā datu pārzinim īstenot atbilstošu tehniskus un organizatorisku pasākumus, lai efektīvi īstenotu datu aizsardzības principus, tai skaitā koledžām un augstskolām noteikt datu glabāšanas termiņu ne ilgāk kā nepieciešams, lai pārbaudītu un konstatētu sertifikāta derīguma termiņu, kā arī konstatētu faktu par personas vakcināciju, lai atļaut piedalīties klātienes izglītības procesā. Tāpat arī koledžas un augstskolas, apkopojot informāciju par ārvalsts studējošā ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi, pašas nosaka un ir patstāvīgi atbildīgas par glabāšanas ierobežojuma principa ievērošanu.   
Vēršama uzmanība, ka Imigrācijas likuma 9.1 pantā ir noteikts, ka uzaicinātājs uzņemas atbildību par uzaicinātā ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķa atbilstību vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajam mērķim, par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, un nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā rakstveidā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Valsts robežsardzi, ja nav izpildīti minētie nosacījumi, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu. Pamatojoties uz minēto un ievērojot augstskolas autonomijas principu, projektā ir paredzēts koledžām un augstskolām pienākums apkopot informāciju par ārvalsts studējošā ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi Latvijas Republikā, kā arī, ja tas iespējams un nepieciešams, sadarbībā ar studējošo nodrošina viņam iespēju ievērot pašizolāciju, ja ārvalsts studējošais ir informējis koledžu vai augstskolu par ierašanos Latvijas Republikā studiju programmas apguvei klātienē.   
Ņemot vērā to, ka izglītības iestādes ir tiesīgas pieprasīt un apstrādāt gan nodarbināto (piemēram, pedagogu, tehniskais personāls), gan izglītojamo datus, lai nodrošinātu klātienes izglītības procesu, tad atbildoši VDAR 5. panta 1. punkta e) apakšpunktam un 5. panta 2. punktam ir patstāvīgi atbildīgi par glabāšanas ierobežojuma principa ievērošanu.  
Saskaņā ar VDAR 35.panta 1.punktu un 3.punkta b) apakšpunktu, ja apstrādes veids varētu radīt augstu risku fizisku personu tiesībām un brīvībām, pārzinis pirms apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību. Minētais novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību jo īpaši ir vajadzīgs gadījumā, ja tiek plānota VDAR 9. panta 1. punktā minēto īpašo kategoriju datu apstrāde plašā mērogā. Tā kā paredzētā izglītības iestāžu personas datu apmaiņa ar laboratorijām ietver nepilngadīgu personu veselības datus, kā arī tiks veikta plašā apmērā, izglītības iestādēm (to dibinātājiem) ir nepieciešams veikt  novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību.  
Projekts paredz, ka klātienē izglītības procesa ietvaros un ārpus tā iekštelpās lieto sejas masku un nosaka gadījumus, kad var to var nelietot. Tātad sejas masku var nelietot bērni, kuri nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu sejas masku lietošanai, kā arī, ja tas nav iespējams mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas apguves specifikas dēļ, un sporta stundās fizisko aktivitāšu laikā.  Nodarbinātie izglītības iestādē, kuriem ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, var nelietot sejas masku, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu. Savukārt, izglītojamie ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu var nelietot sejas masku izglītības procesā mācību telpā, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu.  
Ņemot vērā, ka izglītojamie jaunākajā vecumposmā, 1.-3.klasē, vēl tikai mācās mācīties, tostarp apgūst lasītprasmi un attīsta komunikācijas prasmes, savukārt,  sejas masku  lietošana var to apgrūtināt, turklāt izglītojamiem šajā vecumposmā trūkst iemaņu pareizu  sejas masku lietošanā, projekts paredz izņēmumu, ka 1.-3.klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā nelieto sejas maskas, izņemot gadījumā, kad izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu. Minētais izņēmums par sejas masku nelietošanu nav attiecināms uz koplietošanas telpām, piemēram, izglītības iestādes gaiteņos. Izglītības iestādes vadītājam nav tiesīgs pieņemt lēmumu, kas mazinātu prasības attiecībā uz sejas masku lietošanu. 
Ņemot vērā iespējamos riskus infekcijas izplatībai, ar Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta sēdes protokollēmumu (prot. Nr. 56, 56.§, 3.punkts) ir uzdots SPKC veikt saslimstības ar Covid-19 monitoringu skolas vecuma bērniem un regulāri salīdzināt tās intensitāti 1. – 3. klases izglītojamiem un citām klašu grupām, un ja tiks konstatēts, ka saslimstība 1. – 3. klases izglītojamiem vismaz divu nedēļu periodā ir būtiski augstāka vai pieaug intensīvāk, nekā citām klašu grupām, Izglītības un zinātnes ministrijai pēc attiecīgas informācijas saņemšanas no Veselības ministrijas izskatīšanai Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā virzīt jautājumu par sejas masku obligātu lietošanu arī 1. – 3. klases izglītojamiem izglītības procesā mācību telpā.  
   
Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijai  attiecībā uz ieslodzījumā vietā esošajiem izglītojamiem, viņu testēšanu projektā paredzētajos gadījumos varētu organizēt ieslodzījuma vietas ārstniecības persona un veiktos testus uz konkrēto laboratoriju nogādātu ieslodzījuma vietas darbinieki. Proti, ieslodzījuma vietā izglītojamo Covid-19 testa organizēšana notiek sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testu, t.i. ieslodzījuma vietas ārstniecības persona paņem testu, ieslodzījuma vietas personāls nogādā to uz laboratoriju, laboratorijā noteic rezultātu. Savukārt testu rezultātus laboratorija nosūtītu attiecīgās ieslodzījuma vietas Medicīnas daļas vai Latvijas Cietumu slimnīcas ārstniecības personām.   
  
Projekts paredz, ka, izvērtējot situāciju par epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā, ka augstskolu personāls, ieskaitot studējošos, ir pilngadīgs, klātienes studijas notiek tikai, ja persona var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.  Vienlaikus, lai dotu iespēju personālam, tostarp studējošiem, t.sk. dienesta viesnīcās dzīvojošiem, iegūt vakcinācijas sertifikātu, pārejas nosacījums paredz, ka ne vēlāk kā līdz 2021.gada 10.oktobrim apguvē klātienē var piedalīties personas arī ar testēšanas sertifikātu par negatīvu Covid-19 testu, kurš veikts pēdējo 48 stundu laikā, rezultātu, atbilstoši SPKC testēšanas algoritmam. Šādā gadījumā augstskolas vai koledžas personāls testēšanas izmaksas sedz par saviem līdzekļiem. Augstskolas vai koledžas, izvērtējot studiju programmas specifiku, ir tiesīgas organizēt klātienes studiju darbu tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Augstskolā un koledžā ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējā semestra sākuma informē reflektantus un studējošos (tostarp ārvalsts) par šajos noteikumos, kā arī koledžā un augstskolā noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu, ka reflektanti un studējošie ir informēti par epidemioloģiskās drošības prasībām augstskolā vai koledžā.  
Projekts paredz, ka augstskolas un koledžas, kas īsteno augstākās izglītības programmas, apkopo informāciju ar ārvalstu studējošo ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi Latvijas Republikā, kā arī, ja iespējams un nepieciešams, sadarbībā ar studējošo nodrošina viņam iespēju ievērot pašizolāciju, ja ārvalsts studējošais ir informējis koledžu vai augstskolu par ierašanos Latvijas Republikā studiju programmas apguvei klātienē, kā arī nosaka papildu prasības, ja ārvalsts studējošais pašizolācijas laikā atrodas koledžas vai augstskolas dienesta viesnīcā, un informē par tām studējošos un nodarbinātos.   
Vakcinācijas sertifikātu pielīdzināšana ārvalstu studējošajiem var aizņemt līdz 30 dienām. Lai iegūtu vakcinācijas sertifikātu, ārvalstu studējošajam ir jāiegūst Latvijas Republikas personas kods, šis process var aizņemt līdz 50 dienām.  Līdz sadarbspējīga vakcinācijas sertifikāta ieguvei, bet ne ilgāk kā 60 dienu laikā kopš ierašanās Latvijas Republikā, ārvalstu studējošajiem ir iespēja uzturēties dienesta viesnīcā un piedalīties studijās attālināti ar negatīvu RNS testu, kurš veikts pēdējo 48 stundu laikā, nodrošinot plūsmu nepārklāšanos. Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas Latvijas augstskolās problēmas ar vakcīnu atzīšanu ir vismaz 370 ārvalstu studējošajiem.  
Augstskolas un koledžas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, ir tiesīgas pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, nodrošinot studiju kvalitātes līmeņa nesamazināšanos. Pieņemot šādu lēmumu, kas ir dokumentāli nostiprināts, studiju programmu direktori kopā ar studiju virzienu vadītājiem un augstskolu un koledžu par studiju kvalitāti atbildīgās struktūrvienības, pēc nepieciešamības iesaistot arī citas struktūrvienības, vienojas par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti. Ievērojot Augstskolu likumā noteiktās studējošo tiesības saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru, studentiem savlaicīgi sniedzama informācija par šādiem lēmumiem. Studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti lietderīgi īstenot attālināti, piemēram, lai nebūtu liels studējošo skaits auditoriju lekcijās. Šāda pieeja darbojas citās valstīs un vadošajās pasaules universitātēs.  
Lai pedagoģiski medicīniskā komisija varētu izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni un sniegt atbilstošāko izglītības programmu, projektā paredzēts, ka klātienē komisijas sēdē var piedalīties arī izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīva testa rezultātu. Lai komisija sagatavotos un nodrošinātu nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus konkrētajā sēdē, izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem par minēto faktu savlaicīgi jāinformē komisija.  
Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunieši ir personas vecumā no 13 – 25 gadiem; starptautiskās Eiropas Savienības jaunatnes programmās – līdz 30 gadiem. Savukārt „darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina jaunatnes politikas īstenošanu, jauniešu vērtīborientācijas veidošanos un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšanos” (Jaunatnes likuma 2. panta (2) punkts). Attiecīgi šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir organizēts pasākums vai aktivitāte, ar konkrētu definētu mērķi un uzdevumiem un sasniedzamiem rezultātiem, balstīts jauniešu vajadzībās un interesēs, un tiek īstenots jauniešiem fiziski un emocionāli drošā vidē un apstākļos, lai apgūtu šīm vajadzībām un interesēm atbilstošas kompetences, izmantojot neformālās izglītības pieeju un metodes. Darbu ar jaunatni var organizēt - valsts iestādes, pašvaldības, pašvaldību iestādes, jaunatnes NVO vai organizācijas, kas veic darbu ar jaunatni. Atbildīgās personas par darba ar jaunatni īstenošanu ir darba ar jaunatni veicēji – jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki, neformālās izglītības mācību vadītāji. Tā kā šobrīd jauniešiem pastāv iespēja vakcinēties, tad primāri darbs ar jaunatni klātienē veicams drošajā režīmā, kurā piedalās tikai tādas personas, kuras var uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Šādā režīmā netiek noteikti ierobežojumi aktivitātes ilgumam, dalībnieku skaitam vai telpas izmēram, kā arī nav jāvalkā maskas vai jāievēro 2m distance. Projekts paredz, ka darbā ar jaunatni klātienes aktivitātēs, uz kurām nav attiecināmi citi projekta noteikumu nosacījumi, piedalās personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī personas ar apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kuru uzrāda atbildīgajai personai. Minētajā gadījumā  darbā ar jaunatni īstenotājam ir noteikti papildus nosacījumi.  

Bērnu nometņu, darbs ar jaunatni, valsts valodas prasmju pārbaude, starptautiskās testēšanas institūcijas pakalpojumu sniedz atbilstoši projekta 2.nodaļā noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām.  
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tām drošības prasībām, kādas piemērojamas attiecībā uz Valsts aizsardzības mācības nometņu organizēšanu, noteikumu projektā pie regulējuma, kas attiecas uz bērnu nometņu organizēšanu, tiek atrunāts, ka minētās normas attiecas arī uz valsts aizsardzības mācību nometnēm.  
 
Projekts paredz, ka mācības, kuru apguves rezultātā tiek izsniegts atbilstošs  dokuments (sertifikāts, licence, apliecinājums, apliecība un cita tamlīdzīga dokumenta saņemšana, uzturēšana, termiņa pagarināšana vai atjaunošana) īsteno klātienē epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē, arī gadījumos, ja atbilstoši šiem noteikumiem tiek ierobežota mācību un pārbaudījumu īstenošana klātienē, nodrošinot to, ka vienā grupā piedalās ne vairāk kā 10 personas. Turklāt projekts paredz, ka klātienē īsteno praktiskās mācības un pārbaudījumus,  kas atbilstoši normatīvajiem aktiem personai nepieciešami iecelšanai amatā vai darba tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei, sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības un cita tamlīdzīga dokumenta saņemšanai, uzturēšanai, termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai vai uzturēšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai.  
Tas nozīmē, ka ņemot vērā minēto iespējams īstenot arī attiecīgas mācības un pārbaudījumu kārtošanu dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarēs.    
Transportlīdzekļu vadītāju apmācību kārtību nosaka Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām” (turpmāk – Apmācību noteikumi).  
Jāņem arī vērā, ka jaunu transportlīdzekļu vadītāju apmācība ir saistīta ar Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā un iekšzemes autopārvadājumu tirgū, kā arī nepieciešama, lai strādājošie turpinātu veikt savus darba pienākumus vai iesaistītos darba tirgū. Turklāt ierobežojumu ietekmē ir būtiski pieaugusi dažādu piegādes risinājumu popularitāte (tiešsaistē veikto pasūtījumu piegāde ar autotransportu). Jaunu transportlīdzekļu vadītāju apmācības pakalpojuma nodrošināšana paplašina arī iespēju veikt kravas pārvadājumus, jo īpaši kritiskās kravas (pārtika, medicīnas preces, neatliekamā palīdzība u.c.), kā arī tiek dota iespēja cilvēkiem iesaistīties darba tirgū. Projekta normas interpretējamas tādējādi, ka mācības un pārbaudījumu kārtošanu klātienē dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarēs, tostarp, pirmās palīdzības sniegšanā, nodrošina epidemioloģiski drošā vidē vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē un netiek pārtraukta arī tad, ja atbilstoši šiem noteikumiem tiek ierobežota apmācību un pārbaudījumu īstenošana klātienē.  
Ņemot vērā, ka transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates procesā, transportlīdzekļu tehniskajā kontrolē uz ceļa, kā arī transportlīdzekļu ekspluatācijā (jo īpaši pasažieru pārvadājumu jomā, vadītāju apmācībā un eksaminācijā) ir identificējami riski, kas noteikti ar normatīvajiem aktiem par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kamēr pastāv epidemioloģiskie draudi, Projekts paredz iespēju transportlīdzekļu lietotājiem tos aprīkot ar fizisku barjeru, kas pasargā vadītāju no inficēšanās draudiem. Projekts paredz, ka transportlīdzekļos atļauts uzstādīt nesertificētu vai nemarķētu caurspīdīga materiāla (piemēram, plastikāta) aizsargkonstrukciju, kas norobežo transportlīdzekļa vadītāja vietu no pasažieru vietām. Aizsargkonstrukcijas stiprinājumam, novietojumam un redzamībai caur to jāatbilst Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumu Nr.295. “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” (turpmāk - Noteikumi Nr.295) prasībām. 
Turklāt Noteikumi Nr.295 paredz, ka, pabeidzot transportlīdzekļa tehniskās apskates vai tehniskās kontroles uz ceļa procesu, inspektors transportlīdzekļa vadītājam vai uzrādītājam izsniedz tehniskās apskates protokolu, pamato savu lēmumu un sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta, savukārt, transportlīdzekļa vadītājs vai uzrādītājs ar parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots. 
Lai izvairītos no Noteikumos Nr.295 noteiktajos gadījumos paredzētās fiziskas tehniskās apskates protokola un tehniskās kontroles uz ceļa protokola parakstīšanas ar pildspalvu, tā mazinot iespējamo kontaktu un ievērotu drošu distanci, Projekts paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam vai uzrādītājam pēc inspektora skaidrojuma par konstatētajiem trūkumiem un bojājumiem nav jāparaksta tehniskās apskates protokolu vai tehniskās kontroles uz ceļa protokolu. 
 
Attiecībā uz jūrnieku un gaisa kuģu pilotu apmācībām, ņemot vērā specifiku, jāparedz izņēmums, ka mācības iespējamas klātienē arī tad, kad Projektā paredzētais regulējums vispārējā gadījumā nosaka ierobežojumus.  
Jūrnieku mācību kursu programmu īstenošanas nosacījumus, kā arī uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2015.gada 15.decembra noteikumi Nr. 710 “Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sertificēšanas, īstenošanas un uzraudzības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.710). Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumu VSIA “Latvijas Jūras administrācija” saskaņo jūrnieku mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu. Satiksmes ministrijas sertificēto mācību kursu programmu saraksts ir pieejams VSIA “Latvijas Jūras administrācija” tīmekļvietnē: (https://lja.lv/index.php/jurnieku-registrs/jurnieku-sagatavosana/macibu-kursu-programmas). Šādus mācību kursus īsteno 7 mācību centri. 
Starptautiskās organizācijas (ANO, IMO, ILO) ir pieņēmušas rezolūcijas par jūrnieku kā būtisku darbinieku nozīmi saistībā ar viņu ieguldījumu piegādes ķēžu nepārtrauktībā, kas nenoliedzami ir būtiski sabiedrībai kopumā. Saistībā ar minēto svarīgs aspekts ir nepieciešamība veicināt kuģu apkalpju maiņas iespējamību, lai izvairītos arī no situācijām, kad jūrnieku noguruma dēļ var pieaugt negadījumu risks. Attiecīgais valsts pienākums ir ņemts vērā Latvijas regulējumā par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kurā arī ārkārtējās situācijas laikā bija paredzēti atsevišķi izņēmumi. Saskaņā ar normatīvo regulējumu, lai iegūtu un uzturētu profesionālās prasmes un kvalifikāciju un attiecīgi varētu turpināt savu profesionālo darbību, jūrniekiem ir jāapgūst mācību kursu programmas. Līdz ar to projektā paredzētais regulējums ir nozīmīgs ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī konkrēti jūrniekiem, kuri nevar veikt savu darbu attālināti, kā arī nozares uzņēmumiem, kas, piemēram, sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā  vai īsteno mācību kursus.   
Satiksmes ministrijas sertificētu mācību kursu programmu praktiskās daļas īstenošanu/apguvi jūrniekiem nav iespējams veikt/apgūt attālināti vai digitālajā vidē, piemēram, Kuģa glābšanas līdzekļu vadīšana, Paplašinātā apmācība ugunsdzēšanā, Radiolokatora un automātisko radiolokācijas kursa noteikšanas līdzekļu izmantošana, tiltiņa komandas darbs, meklēšana un glābšana vadības līmenī u.c.  Īstenojot šīs apmācības tiek ievērotas normatīvo aktu prasības, arī saskaņā ar MK noteikumiem Nr.710 izstrādātie VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra norādījumi, kas jāievēro programmu īstenošanā. Šie norādījumi ir jāievēro, pretējā gadījumā var rasties situācija, ka Satiksmes ministrijas programmai izsniegtais atbilstības sertifikāts tiek anulēts. 
Savukārt, drošas aviosatiksmes nodrošināšanai nepieciešama regulāra pilotu kvalifikācijas uzturēšana lidojumu stimulatoros un klātienes praktiskās mācības. Tāpat, ir neiespējami pārtraukt jau iesāktu pilotu apmācību procesu, jo pārsniedzot noteikto pārtraukumu limitus, kas noteikti starptautiskai civilai aviācijai, iepriekš iegūtās iemaņas un kvalifikācijas sertifikāti tiek zaudēti. Apmācības pamatā ir iespējams nodrošināt drošajā un daļēji drošā režīmā grupās, kas nepārsniedz 10 dalībniekus. 

Atbilstoši Ministri kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.354 “Audžuģimeņu noteikumi” un Ministri kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumiem Nr. 667 “Adopcijas kārtība” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošina mācības potenciālajām audžuģimenēm, un adoptētājiem. Lai potenciālā audžuģimene un adoptētājs iegūtu audžuģimenes vai adoptētāja statusu nepieciešams apgūt mācību programmu, kas sastāv no teorētiskajām zināšanām (ārkārtējās situācijas laikā iespējams apgūt attālināti/neklātienē)  un 16 stundu prakses daļu.  Ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija valstī uzlabojas lēni, kā rezultātā personām ir apgrūtināta iespēja iegūt audžuģimenes vai adoptētāja statusu, kas kavē ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē. Tādējādi,  lai veicinātu adoptētāju un audžuģimeņu kustības turpmāku attīstību un ārpusģimenes aprūpē esošos bērnu nonākšanu ģimeniskā vidē, gadījumos, ja nav iespējams nodrošināt individuālo praksi klātienē valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, pieļaujams organizēt prakses daļu attālināti, kuras ietvaros pieredzējušas audžuģimenes dalītos savā pieredzē par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu aprūpi, vai  individuālās prakses daļas aizstāšana ar papildus 16 teorētiskajām stundām, kas veicina izpratni par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna ienākšanu ģimenē. Iestrādātā norma ir pietiekami elastīga un tā pieļauj klātienes prakses apguvi situācijās, ja tiek ievēroti epidemioloģiskie ierobežojumi un nosacījumi. 

3.8.2. Izglītības procesa finanšu nosacījumi 
 
Projektā ir pārņemts regulējums no Noteikumiem Nr.360 attiecībā uz asistenta pakalpojuma finansēšanu, pašvaldības atbalsta piešķiršanu privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma īstenošanā, kā arī par piešķirtās valsts budžeta dotācijas ēdināšanai izlietojumu gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei attālinātā mācību procesa laikā (papildinot ar iespēju nodrošināt pārtikas kartes). Tāpat ir pārņemts regulējums par to, ka, īstenojot izglītību ģimenē atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 22. punkta regulējumam, nebūs nepieciešams izglītības iestādē iesniegt 22.1. apakšpunktā minēto ārsta izziņu vai psihologa atzinumu, un ka izglītība ģimenē īstenojama ne tikai 1.-6.klasē, bet arī 7.-8.klasē.  Izglītību ģimenē izglītojamā likumiskie pārstāvji varēs izvēlēties  arī piemēram, gadījumos, kad izglītojamais nepiekritīs Covid-19 testa veikšanai. Ņemot vērā to, ka pamatizglītības ieguve līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta, par izglītības ieguvi ģimenē būs atbildīga izglītojamā ģimene, kurai būs jānodrošina izglītojamā mācībām nepieciešamā mācību vide un atbalsts mācību satura apguvei, kā arī izglītības iestādes administrācijai būs jānosaka izglītības programmas īstenošanas kārtība un kārtība, kādā izglītības iestādes pedagogi novērtēs izglītojamā mācību sasniegumus mācību gada laikā. Savukārt attiecībā uz 9.klases izglītojamiem, kā jau tika minēts iepriekš, izglītības ieguve ģimenē nav pieļaujama, jo 9.klases noslēgumā tiek kārtoti pamatizglītības pakāpes noslēguma valsts pārbaudes darbi un ir nepieciešama pastiprināta pedagoga iesaiste mācību procesā. Vienlaikus vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumu Nr.591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" 22.punktu ģimenē izglītību ir tiesīgi iegūt tikai to speciālās izglītības programmu izglītojamie, kuri mācās vispārizglītojošo izglītības iestāžu vispārizglītojošajās klasēs. 
Vēršam uzmanību, ka izglītība ģimenē nav attālinātās mācības, bet tā ir atsevišķa izglītības ieguves forma, kas pastāvējusi arī pirms Covid-19 apstākļiem, un šādos gadījumos par izglītības ieguvi atbildīgi ir izglītojamā vecāki. Šādā gadījumā atbalsts, kas izglītojamam ir nepieciešams izglītības procesā, tiek sniegts ģimenē.

Skaidrojam, ka Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” 7.7.1 apakšpunkts paredz, ka attiecībā uz pedagogu darba samaksai nepieciešamā finansējuma aprēķinu to izglītojamo skaitam, kuri pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu apgūst ģimenē, piemēro koeficientu 0,1 (izņemot speciālo pamatizglītību). Attiecībā uz 7.-9. klašu izglītojamiem piemērojami vispārējie koeficienti, kas attiecas uz klātienes mācību procesu un ir noteikti minētajos noteikumos Nr. 447. Šāds lēmums pieņemts, paredzot, ka 7.-9. klašu izglītošana ģimenē varētu būt īslaicīgs process (piemēram, izglītojamā likumiskajiem pārstāvjiem secinot, ka mācību satura specifikas dēļ to nav iespējams īstenot ģimenē), pēc kura izglītojamie atgriezīsies mācībās klātienē, un šādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut, ka pedagogiem ar ievērojami samazinātu koeficientu algas aprēķinam būtu jāstrādā pilnvērtīgs klātienes darbs ar izglītojamiem, kuri atgriezušies no izglītības ģimenē.

 
3.8.3. Sporta treniņu un sacensību nosacījumi 
 
Sporta jomā pamatā ir saglabāts Noteikumos Nr.360 ietvertais regulējums, vienlaikus visās sporta norisēs (treniņi un sacensības) paaugstinot epidemioloģiskās drošības režīmu, pilnībā atsakoties no t.s. epidemioloģiski nedrošā režīma, kad nav skaidrs iesaistīto personu epidemioloģiskais statuss (nav zināms personu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas fakts). Ja sporta treniņos un sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad sporta treniņi un sacensības drīkst notikt bez papildus ierobežojumiem (attiecībā uz platību, treniņa ilgumu, grupu lielumu, dalībnieku skaitu u.c.). Vienlaikus arī turpmāk netiek ierobežotas individuālas fiziskās aktivitātes veselības saglabāšanai un uzlabošanai ārtelpās. 
Projekts paredz, ka sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā, kā arī sporta treniņi ārtelpās grupā un sacensības iekštelpās un ārtelpās notiek epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē. Sporta treniņos un sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas ar sadarbspējīgu sertifikātu, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu izglītojamie ar apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Būtiski ir atzīmēt, ka testēšana arī turpmāk tiks organizēta atbilstoši SPKC tīmekļvietnē publicētajam algoritmam. Covid-19 testu neveic pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamiem, kā arī personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tiesību normu piemērošanas nolūkā skaidrojam, ka sporta treniņgrupas lieluma (izglītojamo skaits (20) vienā treniņgrupā) regulējums neattiecas un attiecīgi tas neierobežo pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturā paredzētās sporta stundas (Sporta un veselības stundas) norisi un šīs stundas gan ārtelpās, gan iekštelpās var notikt visiem vienas klases izglītojamiem neatkarīgi no to skaita. Tāpat tiesību normu skaidrības nolūkā ir nepārprotami noteikts, ka gadījumā, ja sporta treniņu apmeklē vienas izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, tad noteiktais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots. Gadījumā, ja vecāks un bērns kopā vispārējā treniņu regulējuma ietvaros apmeklē sporta klubu, lai vienas mājsaimniecības ietvaros kopīgi iesaistītos sportiskās aktivitātēs, un abi atbilst statusam, lai iekļūtu sporta klubā, tad šādā gadījumā treniņprocesā var iesaistītes kopā, tai skaitā gadījumā, ja vecāks peldētapmācības procesa ietvaros atrodas ūdenī kopā ar izglītojamo. Saglabāts nosacījums, ka sporta treniņā (nodarbībā) nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji, attiecinot ne tikai uz interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu sporta treniņiem, bet uz jebkuru personu treniņiem, vienlaikus to neattiecinot uz peldētapmācības programmas nodarbībām izglītojamiem līdz piecu gadu vecumam ieskaitot. 
Būtiski  ir atzīmēt, ka, organizējot vai iesaistoties sporta aktivitātēs, ir jāievēro arī projektā noteiktās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības, ciktāl tās nav pretrunā ar speciālo sporta treniņu un sacensību organizēšanas un norises regulējumu. Attiecībā uz distances ievērošanu paskaidrojam, ka sportisti, sporta speciālisti un sportistus apkalpojošie sporta darbinieki sporta treniņu (nodarbību) un sporta pasākumu laikā ir tiesīgi neievērot divu metru distanci, turklāt minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai). Arī attiecībā uz sejas maskām ir paredzētas izņēmuma tiesības tās nelietot sportistiem sporta treniņu un sporta pasākumu laikā. 
Projektā ir saglabāti Noteikumos Nr.360 minētie izņēmumi izlašu un citu augsta līmeņa sportistu dalībai sporta treniņos un sacensībās, ja tas notiek epidemioloģiski daļēji drošā vai epidemioloģiski drošā vidē. Tādejādi, ja Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņi gan iekštelpās, gan ārtelpās notiks epidemioloģiski daļēji drošā vidē, uz tiem neattieksies projektā noteiktie nosacījumi (attiecībā uz platību, treniņa ilgumu, grupu lielumu, dalībnieku skaitu u.c.). Vienlaikus ir paredzēts pārejas periods, kurā komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensībās, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem, kā arī ārtelpu sporta sacensībās varēs piedalīties arī personas bez derīga sadarbspējīga sertifikāta. 
Projekts arī precizē starptautiska sporta pasākumu definīciju, nosakot, ka šādi pasākumi ir starptautiskās sporta federācijas sporta sacensību kalendārā iekļautas starptautiskas nozīmes sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētie oficiālie treniņi), kā arī starptautisko līgu sporta sacensības, kuru saraksts ir publicēts biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” tīmekļvietnē. 
Saistībā ar sportistu ieceļošanu no augsta riska valstīm, projekts attiecībā uz Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības, Latvijas Paraolimpiskās vienības, kā arī starptautiskajās līgās startējošiem Latvijas komandu sportistiem olimpiskajos, paraolimpiskajos un tehniskajos sporta veidos un disciplīnās un viņus apkalpojošiem sporta darbiniekiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuri pēc dalības sporta sacensībās ārvalstīs atgriežas Latvijas Republikā, paredz noteikt, ka šādus sarakstus turpmāk apstiprinās attiecīgā sporta veidā Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītā sporta federācija (līdzšinējā Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojuma vietā). Tādejādi tiks mazināts administratīvais slogs sporta federācijām. Vienlaikus ir saglabāta prasība informāciju par šādām personām (attiecībā uz kurām piemērots izņēmums) apkopotā veidā, nenorādot konkrētas personas, publicēt biedrības „Latvijas Sporta federāciju padome” tīmekļvietnē. Attiecībā uz starptautisku sporta pasākumi norisi Projektā saglabātas iespējas organizēt tos t.s. „burbuļa režīmā”, ievērojot sporta sacensību epidemioloģiskās drošības protokolu, regulāri organizējot visu iesaistīto personu testēšanu, nodrošinot, ka dalībnieku plūsma nepārklājas ar pasākumā neiesaistīto personu loku, kā arī ievērojot citas Projektā iekļautās prasības. Epidemioloģisko drošā veidā organizējot starptautiskus sporta pasākumus, šo pasākumu dalībniekiem, kuri atbildīs Projektā noteiktajiem kritērijiem, arī turpmāk būs iespēja ierasties Latvijas Republikā, neievērojot standarta pašizolācijas nosacījumus. Projekts arī precizē regulējumu par dalībnieku skaitu sporta sacensību norises vietā, nosakot, ka skatītāji ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuri ir nodalīti atsevišķā sektorā un kuru plūsmas nepārklājas ar pārējo skatītāju un sacensības dalībnieku plūsmām, netiek ieskaitīti kopējā sporta regulējumā noteiktajā personu skaitā

4. Nosacījumi ieceļošanai Latvijas Republikā 
  
Ierobežojumi pārvadājumiem uz dažādām valstīm šobrīd ir atkarīgi no Covid-19 saslimstības statistikas un var mainīties katru nedēļu, liedzot prognozēt un plānot starptautisko pasažieru pārvadājumu norisi gan pārvadātājiem, gan pasažieriem.  
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību Latvijā, un  vienlaikus novērstu neprognozējamību starptautisko pasažieru pārvadājumu jomā.   
Eiropas ekonomika nespēj funkcionēt bez drošiem transporta pakalpojumiem un personu brīvas pārvietošanās ES ietvaros, tā arī starptautiskā satiksmē. Līdz ar to transporta infrastruktūras darbība un šai objektos sniegtie pakalpojumi netiek ierobežoti, bet tas neatbrīvo šīs infrastruktūras turētājus ievērot vispārējus epidemioloģiskās drošības prasības vīrusa pārneses mazināšanai un ierobežošanai.   
   Eiropas Komisijas paziņojumos[1] rosināts izmantot elastīgu, pakāpenisku pieeju nolūkā atjaunot neierobežotu pārvietošanās brīvību, no vispārējiem ierobežojumiem pārejot uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas papildinātu fiziskās distancēšanās pasākumus, gadījumu izsekošanu un testēšanu. Šādiem pasākumiem tvēruma ziņā jāaprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzībai, turklāt pasākumiem ir jābūt samērīgiem, izstrādātiem īpaši katram transporta veidam, tie nedrīkst būt diskriminējoši un tirgū jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi.[2] 
Eiropas Komisija uzsver, ka “tā vietā, lai noteiktu vispārējus aizliedzošus pasākumus, kuru rezultātā ES tiktu paralizēti transporta pakalpojumi, būtu jāapzina drošas mobilitātes varianti (..), nevis attiecīgo transporta pakalpojumu pilnīgu aizliegšanu. Šai pieejai būtu jāļauj koncentrēties uz riska avotiem un vienlaikus jāveicina pakāpeniska atgriešanās pie ierastām ekonomikas un ikdienas darbībām. Šajā ziņā ļoti svarīga būs cieša sadarbība starp veselības aizsardzības un transporta iestādēm, kā arī galvenajām ieinteresētajām personām.”[3] 
ES Padome 2021.gada 20.maijā ir pieņēmusi ieteikumus 2021/816, ar ko groza 2020.gada 30.jūnija ieteikumus 2020/912 par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz Eiropas Savienību (ES) un iespējamu šādu ierobežojumu atcelšanu, kas ir ņemti vērā nosakot vienotu pieeju ceļojumu ierobežojumu ierobežojumiem un mazinātu vīrusa pārneses riskus starptautiskajā satiksmē. Kā norādīts ES Padomes ieteikumos, brīvas pārvietošanās ierobežojumi būtu jāpiemēro tikai tad, ja dalībvalstīm ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu šādus ierobežojumus attiecībā uz to labumu sabiedrības veselībai, un tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ierobežojumi būtu efektīvi.[4] Tādēļ šie noteikumi neierobežo transporta infrastruktūras objektu darbību (ievērojot vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības), transportlīdzekļu kustību, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumus.   
Ņemot vērā Eiropadomes 2021.gada 20.jūnija rekomendācijas (2021/816) Valstu epidemioloģiskā drošība tiek iedalīta 3 grupās:   
zema riska valstis, uz kurām nav attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi;    
augsta riska valstis, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi;   
īpaši augsta riska valstis, valstis, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.  
  Savukārt, šo noteikumu ietvarā dokumenti, kas apliecina personas epidemioloģisko drošību un ir akceptējami, lai persona šo noteikumu ietvarā varētu droši ieceļot valstī ir:  
Sadarbspējīgs sertifikāts, vai  
Izņēmuma kārtā (ASV, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Jaunzēlande, un Kanāda) izsniegts vakcinācijas vai pārslimošanas apliecinājums, vai 
Negatīvs Covid-19 testa apliecinājums.  
Ar atsevišķiem izņēmuma gadījumiem noteikts covidpass.lv apliecinājums.   
Izņēmuma noteikumi atzīt digitālajam sertifikātam pielīdzināmus vakcinācijas un pārslimošanas apliecinājumus no ASV, Apvienotās Karalistes, Austrālijas, Jaunzēlandes, un Kanādas būs spēkā līdz brīdim, kad šīs valstis pievienosies vienotai sadarbspējīgā sertifikāta vārtejai. 
Pienākums šo dokumentu pārbaudei ir noteikts gan pirms iekāpšanas pārvadātāja transporta līdzeklī tā arī ierodoties no trešajām valstīm valsts robežkontroles punktos.  
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, nosaka, ka ceļošanas atbrīvojumi ir pamatoti, ja persona ir vakcinēta ar ES atzītu Covid-19 vakcīnu, kā arī tad, ja persona ir vakcinēta ar vakcīnu, kura iekļauta Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) ārkārtas lietojuma sarakstā. Tāpat, ieceļošana valstī nevar tikt liegta personām, kuras ir ar derīgu Covid-19 testa apliecinājumu, vai atbilstoši šo noteikumu prasībām ar sadarbspējīgu sertifikātu var apliecināt vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.  
Noteikumu projekts paredz arī prasību starptautiskajos pasažieru pārvadājumos pirms ieceļošanas Latvijas Republikā uzrādīt pārvadātājam medicīnisku dokumentu, kas apliecina negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Covid-19 tests var būt jebkāds izceļošanas valstī atzīts tests un šī prasība attiecināma uz visu veidu pasažieru pārvadājumiem, tostarp  personām, kas ieceļo pa sauszemi ar transportlīdzekli un neveic komercpārvadājumu.   
Savukārt starptautiskais pārvadātājs, vizuāli apskatot personas uzrādītos dokumentus, pārliecinās, ka persona iesniegusi šai noteikumos minētos dokumentus un nav infekcioza. Ja minēto dokumentu nevar uzrādīt, pārvadātājs ir tiesīgs atteikt personai iekāpšanu.  
Tests jāveic arī personām, kas ieceļo Latvijas Republikā ar transportlīdzekli, bet neveic komercpārvadājumu. Šīm personām ir jāveic attiecīgu atzīmi Covidpass.lv sistēmā, savukārt testa rezultāta esamību izlases kārtībā var pārbaudīt Valsts robežsardze vai Valsts policija.  
Šādu testu ir jāveic 72 stundu laikā pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, vai ne vēlāk kā 48 stundu laikā ir jāveic SARS-CoV-2 antigēna tests. Šāda testa rezultāts var būt iekļauts sadarbspējīgā sertifikātā, kā arī atbilstošas medicīnas iestādes ārsta izziņa vai laboratorijas testa rezultātu apliecinājums papīra veidā, kuram ir jābūt noformētam izceļošanas valsts vai angļu valodā un jāsatur informāciju par testēšanas faktu, laiku un datumu, metodi (RNS vai antigēna) un rezultātu (negatīvs vai pozitīvs).  
Jāuzsver, ka šo noteikumu projekts neliedz Latvijas Republikas valstspiederīgajiem īstenot savas pamattiesības atgriezties Latvijas Republikā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 98. pantu ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā, un viņam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā, kam Covid-19 tests ir pozitīvs, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas Republikas teritorijā. Uz šīm personām ir attiecināmas šai noteikumos noteiktās pašizolācijas prasības.   
Jāņem vērā, ka uz iekšējām valsts robežām, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis), netiek veikta robežkontrole. Savukārt, Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ir definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss). 
Pašizolāciju persona ievēro dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai, ja dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā nav iespējams nodrošināt izolāciju no citām personām, mājsaimniecības locekļiem, kas nav apmeklējuši augsta riska vai ļoti augsta riska valsti, pašizolācijas laiku pavada atbilstošā tūristu mītnē vai savā dzīvesvietā, ja var nodrošināt izolāciju no pārējām personām, kam nav pozitīvs testa rezultāts.  
Pašizolāciju ir jāievēro arī personām, kurām ir pienākums veikt testu pēc ieceļošanas Latvijā (ieceļotāji no īpaši augsta riska valstīm, ieceļotāji bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta no augsta riska trešajām valstīm un ieceļotāji bez vakcinācijas vai pārslimošanas vai testēšanas sertifikāta no ES, EEZ valstīm, Šveices un AK). Līdz testēšanas rezultāta saņemšanai personai jāatrodas pašizolācijas vietā (dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai tūristu mītnē). Ja testēšanas rezultāts ir pozitīvs un nav iespējams nodrošināt minētos pašizolācijas nosacījumus, personai ir pienākums doties uz izolācijas vietu brīvi izvēlētā Latvijas tūristu mītnē, kurai ir izstrādāti nepieciešamie drošības protokoli. 
Pašizolācijā esošas personas ne ātrāk kā pašizolācijas septītajā dienā pēc savas izvēles var veikt atkārtotu Covid-19 testu (SARS-CoV-2 vīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšanu ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) autorizētā (akreditētā) laboratorijā) bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Ja atkārtotā Covid-19 testa rezultāts ir negatīvs un personai nav akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums), tad uz personu vairs nav attiecināmi pašizolācijas nosacījumi, proti, negatīva atkārtotā testa gadījumā persona var pārtraukt pašizolāciju astotajā dienā. Ja persona izvēlas veikt atkārtotu testu, tad persona to veic par saviem līdzekļiem.   
  Sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas prasība, kā arī negatīva Covid-19 testa apliecinājuma uzrādīšanas prasība neattiecas uz:   
bērniem līdz 12 gadu vecumam;   
transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem arī tad, ja tie dodas uz darba pienākumu veikšanas vietu vai atgriežas no tās. Profesionālie kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāji pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrāda atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību, kā arī digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darbdienas tahogrammu un darba devēja izsniegtu Starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam;   
jūrniekiem, kuri dodas uz darbavietu, uz kuģa, vai atgriežas no tā;   
gaisa kuģu pasažieriem, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, nepametot lidostas termināļus  un var uzrādīt apstiprinājumu turpmākam lidojumam, kas ir nākamo 24 stundu laikā;  
Valkas novadā un Valgas pagastā (Igaunijas Republika) deklarētajiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku, ja viņi nepārvietojas ārpus Valkas un Valgas pašvaldību administratīvajām teritorijām;   
Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm;   
citām personām, ja Valsts robežsardze konstatē, ka tās atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistītas ar neatliekamiem apstākļiem, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.  
Attiecībā uz ieceļošanas prasībām projekts paredz izņēmumus jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā, tādējādi nodrošinot piegādes ķēžu nepārtrauktību. Jūrnieki ir iekļauti to personu lokā, kas norādītas ES Padomes “Ieteikumā par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu” II pielikumā “Īpašas ceļotāju kategorijas, kas veic būtiskas funkcijas vai kam ir būtiskas vajadzības”. Ņemot vērā Starptautisko konvenciju par darbu jūrniecībā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, nepieciešams turpināt Latvijas normatīvajos aktos iekļaut normas saskaņā ar ANO, Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) un Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) attiecīgo rezolūciju mērķi, proti, atvieglot situāciju ar kuģu apkalpju maiņām. Turklāt, ņemot vērā kuģu apkalpju maiņas specifiku, praksē var būt situācijas, kad testa veikšana nav iespējama.
Saskaņā ar 2006.gada 23.februāra Konvencijas par darbu jūrniecībā (MLC) https://likumi.lv/ta/id/229228-par-2006-gada-23-februara-konvenciju-par-darbu-jurnieciba  4.1.noteikuma (Medicīniskā aprūpe uz kuģa un krastā) 3.punktu katra dalībvalsts nodrošina, ka jūrniekiem, kam vajadzīga neatliekamā medicīniskā aprūpe un kas ir uz kuģiem, kuri atrodas dalībvalsts teritorijā, ir pieeja dalībvalsts ārstniecības iestādēm krastā. Lai nodrošinātu šo saistību izpildi, projekts paredz, ka starptautiskajos līgumos, kuri saistoši Latvijas Republikai, noteiktie gadījumi ir izņēmums no prasības par vakcinācijas sertifikāta, pārslimošanas sertifikāta esību vai prasības par testa veikšanu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
  
Bērniem līdz 12 gadu vecumam,  ir atļauts ceļot kopā ar pavadošo pilngadīgo personu, piemērojot tādus pašus pašizolācijas atvieglojumus kā pavadošai personai. Šai gadījumos bērni 10 dienas kopš izbraukšanas no augsta riska valsts var neuzturēties savā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, taču neveido ciešus kontaktus ar personām ārpus savas mājsaimniecības, neapmeklē publiskus pasākumus, bērnu kolektīvus (piemēram, bērnudārzu, skolu vai nometni), neizmanto sabiedrisko transportu.  
Pirms ierašanās Latvijas Republikā informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv) persona norāda ziņas par sevi un apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus un prasības Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, tai skaitā ja nepieciešams nodrošinās pašizolāciju un apliecina šai noteikumos prasīto dokumentu esamību. Tāpat, persona apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru). Covidpass.lv anketu persona aizpilda ne agrāk kā 48 stundas pirms Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas. 
Epidemioloģiskās drošības likums nosaka to, ka Slimību profilakses un kontroles centrs publicē savā tīmekļvietnē to valstu sarakstu, kurās konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās, tajā skaitā tādu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, kuras var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu un uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežošanas pasākumi. Pamatojoties uz to savā tīmekļvietnē SPKC publicē to valstu sarakstu, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, kā arī norāda valstis, kurās ir konstatēta īpaši augsta saslimstība ar Covid-19 vai sabiedrības veselībai bīstamo SARS-CoV-2 vīrusa celmu strauja izplatīšanās, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu. Īpaši augsta riska valstu saraksts noteiktā kārtībā tiek akceptēts Ministru kabinetā. Savukārt, trešās valstis, kuras nav uzskaitītas augstāk minētajā SPKC tīmekļvietnē ir uzskatāmas par augsta riska valstīm.  
Šo noteikumu ietvarā par zema riska inficēšanās valstīm ir uzskatāmas valstis, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs nepārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotāju. 
Valstu sarakstu, kur piemērojami īpašie piesardzības un drošības pasākumi katru nedēļu nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs, vadoties no Eiropas slimību kontroles centra publicētajiem datiem par saslimstības rādītājiem ES, EEZ un AK, proti valstis, kur 14 dienu saslimstības rādītājs pārsniedz 75 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek atzītas par tādām valstīm attiecībā uz kurām ir jāpiemēro īpaši piesardzības un drošības pasākumi. Šos datus Eiropas slimību kontroles centrs publicē ceturtdienās, kad ir apkopoti visu valstu iesniegtie dati, tādējādi Slimību profilakses un kontroles centrs datus var publicēt piektdienā. Tā kā ir noteikts, ka saraksts stājas spēkā divu darba dienu laikā no šo izmaiņu publicēšanas brīža, tātad, ja izmaiņas SPKC mājas lapā tiek publicētas piektdienā, tad šīs izmaiņas stājas spēkā nākošā trešdienā plkst. 00:00, bet izmaiņas, kas atvieglo epidemioloģiskos ierobežojumus vai ceļošanas noteikumus, stājas spēkā ar nākamo dienu pēc minēto izmaiņu publicēšanas. 
Savukārt informācija par trešajām valstīm tiek pamatota uz Eiropas Padomes ieteikumu (ES) 2020/1475 (2020. gada 13. oktobris) par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju un tā pielikumā publicēto valstu sarakstu, kā arī vērtējot to vai sarakstā minēto trešo valstu saslimstības rādītāji nepārsniedz ES valstīm piemēroto rādītāju 75 uz 100 000 iedzīvotājiem. Šo valstu saraksts ir atkarīgs no izmaiņām ES ieteikumos. Tāpat arī ir svarīgi ņemt vērā katras valsts laboratoriskās testēšanas un epidemioloģiskās uzraudzības kapacitāti, lai vērtētu sniegtās informācijas objektivitāti.  
Atbilstoši SPKC uzturētam valstu sarakstam no valstīm, kurās ir īpaši augsts risks sabiedrības veselībai, tiek nodrošināts stingrs regulējums, atļaujot ieceļošanu tikai ar būtiskiem iemesliem, kā arī nosakot testēšanas nosacījumus pirms un pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, kā arī tiek prasīta pašizolācijas ievērošana visām personām, kuras ieceļo no īpaši augsta riska valstīm.  
Epidemioloģiskās drošības likums arī nosaka to, ka sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets pēc veselības ministra ieteikuma ir tiesīgs infekcijas slimību izplatības ierobežošanai noteikt šādus ierobežojumus ceļošanai uz valstīm, kas iekļautas SPKC publicētajā to valstu sarakstā, kurās konstatēta infekcijas slimību izplatīšanās, tajā skaitā tādu bīstamu infekcijas slimību izplatīšanās, kuras var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu:  
ierobežojumu personu, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumu brīvai kustībai pāri Latvijas valsts robežai;  
ierobežojumu starptautiskā tūrisma pakalpojumu sniegšanai;  
ierobežojumu un nosacījumus starptautisko gaisa, jūras, autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai.  
Tādējādi pamatojoties uz šo pilnvarojumu, ja kādā valstī tiks konstatēts tāda jauno daudz infekciozāko Covid-19 celmu izplatība, kuru ievešana Latvijā varētu radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu,  SPKC  rekomendēs veselības ministram un veselības ministrs Ministru kabinetam noteikt īpašus ierobežojumus attiecībā uz ceļotājiem no konkrētām ļoti augsta riska valstīm.  
[1] Komisijas paziņojums “Tūrisms un transports 2020. gadā un pēc tam”, Briselē 13.05.2020. COM(2020) 550 final; Komisijas Paziņojums Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu – Covid-19 2020/C 169/02 C/2020/3139. 
[2] Komisijas Paziņojums Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu – Covid-19 2020/C 169/02 C/2020/3139, 13. punkts. 
[3] Komisijas Paziņojums Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu – Covid-19 2020/C 169/02 C/2020/3139, 17. punkts. 
[4] Padomes ieteikums par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju, 12.10.2020., 24. punkts. Pieejams: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11689-2020-REV-1/en/pdf [aplūkots 15.10.2020.] 
 
Pārskats par ieceļošanas ierobežojumiem un drošības pasākumiem redzams pielikumā 3. tabulā. 

IZŅĒMUMS KRUĪZA KUĢU PASAŽIERIEM 
Kopš 2020. gada sākuma pēc saistībā ar Covid-19 izplatību pasaulē un Latvijā ieviestajiem ieceļošanas ierobežojumu izraisītā pārtraukuma 2021. gada 8. augustā Rīgas ostā ienāca Vācijas kompānijas Phoenix Reisen kruīza kuģis MS “Artania” ar 562 pilnu vakcinācijas kursu saņēmušiem pasažieriem – ES pilsoņiem no Vācijas, Austrijas, Beļģijas, Nīderlandes. Visiem kuģa pasažieriem bija derīgi ES elektroniskie Covid-19 sertifikāti6.  
Ievadot datus CovidPass sistēmā par ieceļošanu, kruīza kuģu pasažieri faktiski dublēja Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Slimību profilakses un kontroles centram u.c. kontrolējošām iestādēm jau iepriekš pieejamu informāciju (atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumiem Nr. 339 “Noteikumi par ostu formalitātēm” un Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 92 “Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi”. Informācija par kuģa pasažieriem (vārds, uzvārds, pilsonība, dzimšanas vieta un datums, personu apliecinoša dokumenta veids un numurs) jau tiek apkopota valsts informācijas sistēmā SKLOIS un tā ir pieejama kompetentām institūcijām (t.sk., Valsts robežsardzei). Tāpat attiecībā uz pasažieriem tiek kontrolēta jebkura pasažieru nokāpšana/uzkāpšana uz kuģa. 
Rīgas ostā tiek pieņemti un apkalpoti tikai kruīza kuģi, kuriem ir izstrādāts un tiek stingri ievērots pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai (saskaņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) un ECDC 27.07.2020. publicētajām vadlīnijām: Covid-19: EU Guidance for Cruise Ship Operations (ar atjauninājumiem 12.05.2021.)). Turklāt  pasažieri Baltijas kruīza ietvaros uzturas Rīgā ļoti neilgu laiku – 6 līdz maksimums 12 stundas, lai pēc tam dotos tālāk uz savu nākamo galamērķi, tātad, faktiski atrodas tranzītā. 
Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes sniegto informāciju un SKLOIS pieejamo informāciju attiecīgo kruīza kuģu maršrutā šajos kruīzos ir citas Baltijas jūras valstu (kas ir ES dalībvalstis) ostas. Kuģa maršruts (iepriekšējās 10 ostas un 1 nākamā) arī tiek iesniegts SKLOIS sistēmā saskaņā ar Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa un citām starptautiskajām prasībām. 
Līdz ar to kruīza kuģu pasažieri pieņemot attiecīgus grozījumus MK noteikumos Nr.360 tika atzīti kā izņēmums no citām Latvijā ieceļojošām personām, jo, pirmkārt, par tiem pilna informācija jau ir sniegta informācijas sistēmā SKLOIS, otrkārt, tie visi ceļo ar derīgu Covid-19 sertifikātu un treškārt, tie uzturas Latvijas Republikas teritorijā tikai dažas stundas, pēc kā kruīza kuģis dodas uz nākamo pieturvietu jau citas valsts teritorijā.  
Rīgas brīvostas pārvalde ir informējusi, ka tā 2021. gada pirmajā pusgadā izstrādāja Rīgas ostas Covid-19 Vadības plānu. Minētais dokuments ir tapis sadarbībā un saskaņots ar atbildīgajām Latvijas valsts iestādēm - SPKC, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kā arī ar Valsts robežsardzi un Rīgas ostas pasažieru termināli. Līdz ar to Rīgas ostas Covid-19 Vadības plāns ir pamats aizgūtai pieejamo starptautisko rekomendāciju prakses ievērošanai drošai kruīzu kuģu uzņemšanai Latvijā, neapdraudot vietējo sabiedrību. 
2021.gada kruīza sezonā Rīgas ostā  ir notikušas kopumā piecas plānotās kruīzu kuģu vizītes. Ņemot vērā mainīgos apstākļus, ir iespējamas iepriekš nepieteiktas kuģu vizītes. 

 Ņemot vērā minēto, īpaši to, ka kontrolējošām institūcijām attiecīgā informācija ir pieejama SKLOIS, un lai mazinātu birokrātisko slogu kruīza kuģu pasažieriem, projekts paredz būtībā saglabāt spēkā esošo izņēmumu, nosakot, ka prasības par covidpass apliecinājuma anketas aizpildīšanu un iesniegšanu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), kā arī uzrādīšanu starptautiskajam pārvadātājam neattiecas uz kruīza kuģu pasažieriem, kuriem ir sadarbspējīgs sertifikāts.  
Projektā ietvertais izņēmums nav attiecināms uz prāmju, kuri nodrošina pasažieru pārvadājumus konkrētā maršrutā, pasažieriem. 

5. Covid-19 pretepidēmijas pasākumi.
  
5.1. Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem 
 
Saskaņā ar PVO rekomendācijām dalībvalstīm jāstiprina epidemioloģiskā uzraudzība un jānodrošina sabiedrības veselības aizsardzības pasākumi, tai skaitā Covid-19 infekcijas gadījumu agrīna atklāšana, diagnostika un ziņošana. Ir svarīgi, lai Covid-19 testēšanu veiktu personām, kam ir visaugstākie saslimšanas riski vai kuri atrodas kolektīvos, kur ir visaugstākā Covid-19 izplatība. Tādēļ, atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem  pierādījumiem un PVO un ECDC rekomendācijām, SPKC regulāri pārskata Covid-19 testēšanas algoritmus, nosakot prioritāri testējamās cilvēku grupas, kā arī nosaka Covid-19 gadījuma definīciju. Par to attiecīgi regulāri tiek informētas ārstniecības iestādes un ārstniecības personas.  
Ārstniecības iestādes, atbilstoši nosacījumiem Covid-19 izmeklēšanai un diagnostikai, nodrošina visiem iedzīvotajiem izmeklējumus. Papildus arī tiek veikti valsts apmaksāti skrīninga testi kolektīvos, kuros pastāv augsts Covid-19 izplatības risks, tādos kā izglītības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes centri, ieslodzījuma vietas u.c. Iestāde, kurā darbinieku testēšanu ar antigēna testu veic par valsts budžeta līdzekļiem, nodrošina testu uzskaiti atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu ar pozitīvu testa rezultātu.   
Vakcinētas vai pārslimojušas personas, kurām ir attiecīgs sertifikāts, nerada augstu risku, tādēļ neveic rutīnas skrīningu, ja vien viņām nav infekcijas slimību pazīmju. Testu veic tikai nepieciešamības gadījumā, ja to nozīmē ārsts vai epidemiologs (piemēram, ja ir slimības pazīmes), kā arī, ja vakcinētā vai pārslimojusī persona ir nonākusi kontaktā ar inficēto. 
Covid-19 infekcijas diagnostikas “zelta standarts” joprojām ir SARS-CoV-2 vīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšana ar Polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), ko gan PVO, gan ECDC uzskata par visuzticamāko metodi, ar kādu testēt Covid-19 saslimušos un kontaktpersonas. Tādēļ inficēšanos ar Covid-19 apstiprina vienīgi pozitīvs RNS tests, bet pozitīvs antigēna testa rezultāts jāapstiprina ar PĶR testu. Tādēļ projekts paredz, ka gadījumā, kad ir pozitīvs antigēna tests, testa veicēja pienākums ir nodrošināt izmeklētās personas vai testējamā materiāla nosūtīšanu uz laboratoriju RNS testa veikšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu Covid-19 gadījumu.  
Līdz apstiprinošā testa rezultātam ar personu ir jārīkojas atbilstoši izolācijas un pretepidēmijas pasākumiem. Projekts paredz, ka pozitīva antigēna testa gadījumā darbinieks nekavējoties jāatstādina no darba, lai sazinātos ar ģimenes ārstu, veiktu apstiprinošo testu  un citus nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus. 
Laboratorijas ziņo par katru apstiprinātu vai aizdomām par pozitīvu gadījumu SPKC, kā arī rutīnas skrīninga gadījumā arī kolektīva vadītājam, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams uzsākt nepieciešamos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Laboratorijas arī ievada vienotajā veselības informācijas sistēmā datus par individuāli veikta Covid-19 testa rezultātiem. 
Tā kā saskaņā ar Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas Ieteikumiem Covid-19 infekcijas laboratoriskai diagnostikai noteiktos gadījumos ir nepieciešama pārtestēšana, projekts paredz, ka visas laboratorijas, kuras veic RNS testus Covid-19 diagnostikai, glabā visus primāros paraugus vismaz septiņas dienas pēc to noņemšanas, kā arī  Ieteikumos minētajos gadījumos tos pārsūta  uz Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju atkārtotai testēšanai. 
Ja pacients tiek ārstēts ambulatori, viņa aprūpi attālināti veic ģimenes ārsts un ārsts seko slimības iznākumam – veselības stāvokļa pasliktināšanās – stacionēšana, nāves gadījums vai izveseļošanās. Lai SPKC rīcībā būtu pilnvērtīga informācija par Covid-19 izplatību un epidemioloģisko situāciju valstī, ģimenes ārstam ir jāziņo par SPKC par slimnieka stacionēšanu, izveseļošanos vai nāves gadījumu. Ģimenes ārsts arī attālināti veic Covid-19 pacienta kontaktpersonas medicīnisko novērošanu, tādēļ, ja ārsts konstatē kontaktpersonas saslimšanu un Covid-19 diagnozi var noteikt bez laboratoriskā izmeklējuma, piemēram, ja ģimenē kādam ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze, saslimstot kāda citam ģimenes loceklim, nav jāveic laboratoriskā izmeklēšana, bet diagnozi var noteikt klīniski. Šādos gadījumos, ģimenes ārsts ziņo SPKC par klīniski apstiprinātu Covid-19 gadījumu, izmantojot Steidzamo paziņojumu par infekcijas slimību (veidlapa Nr.058/u). 
Lai SPKC varētu objektīvi analizēt datus par Covid-19 izplatības ietekmi uz sabiedrības veselību, kā arī, lai veselības aprūpes pakalpojumu plānošanai būtu pieejama objektīva informācija par Covid-19 radīto slodzi veselības aprūpes pakalpojumiem, stacionārajām ārstniecības iestādēm ir jāziņo SPKC par stacionētā pacienta slimības gaitas iznākumu – izrakstīts izveseļojies, pārvests, lai turpinātu ārstēšanos, miris. Ārstniecības iestāde Covid-19 gadījumā aizpilda paziņojuma veidlapu, kas pievienota šo noteikumu pielikumā, par Covid-19 iznākumu stacionētam pacientam vai nāves gadījumu, un kuru nosūta SPKC vienas darba dienas laikā pēc pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes vai nāves konstatēšanas datuma, bet ģimenes ārsts, kā jau minēts, ja ir klīniski apstiprinājis Covid-19 gadījumu vai ja gadījums ir noslēgts, ziņo SPKC, aizpildot veidlapu Nr.058/u. 
Projektā noteikta no valsts budžeta apmaksāta skrīninga veikšana kolektīvos ar augstu Covid-19 izplatības risku. Viena no mērķa grupām ir ieslodzītie ieslodzījuma vietās. Tāpēc ar mērķi nodrošināt epidemioloģisko drošību ieslodzījuma vietā, kuras ir atzīstamas par īpaša riska zonu, tiek paredzēta ieslodzīto rutīnas testēšana ar siekalu testiem, kas tiek nodrošināta par valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd SPKC algoritms paredz ieslodzīto testēšanu katru otro nedēļu. Jāņem vērā, ka katrā ieslodzījuma vietā ir izvietots noteikts ieslodzīto skaits, Rīgas Centrālcietumā un Daugavgrīvas cietumā - līdz pat 1000 ieslodzīto. Šāda apjoma personu testēšanu saprātīgā laika posmā nav iespējams nodrošināt ar tādu testu, kas prasa ārstniecības personu iesaisti.  
Ļoti būtiski ir šādu skrīninga testēšanu nodrošināt tieši ar siekalu testiem. Ja ieslodzīto testēšana notiktu ar testiem, kuru veikšanā ir nepieciešama ārstniecības personu iesaisti, tad ieslodzījuma vietās tiktu mākslīgi radīta milzīga personu plūsma (katrs ieslodzītais jānogādā pie ārstniecības personas), kas būtiski palielinātu Covid-19 infekcijas izplatības risku, turklāt tādā veidā tiktu apturēti visi ikdienas procesi ieslodzījuma vietā, jo faktiski visi cietuma personāla resursi būtu jāpiesaista šādas nogādāšanas nodrošināšanas. Turklāt šādā testēšanā nevar iesaistīt ieslodzījuma vietu ārstniecības personas, kuras jau tā papildus saviem ierastajiem pienākumiem nodrošina ieslodzīto izglītojamo testēšanu. Tādejādi, ieslodzījuma vietās ir pieļaujami tikai tādi testi, kuru veikšana neprasa ārstniecības personu iesaisti, un kuru savākšana ir ātra.  
Turklāt, ņemot vērā ieslodzījuma vietu specifiku, ieteicamais algoritms šādas testēšanas norisei plānojams šādi: 
1.Veselības ministrijas noteikta laboratorija/laboratorijas katras otrās nedēļas pirmdienā (vai ne vēlāk kā trešdien) piegādā katrai ieslodzījuma vietai nepieciešamo testu skaitu;  
2.ieslodzījuma vietas otrdienas rītā izdala testus visiem ieslodzītajiem un savāc atpakaļ “aizpildītos” testus. Rīgas Centrālcietumā un Daugavgrīvas cietumā ieslodzītajiem izdala pusi no testiem un savāc atpakaļ “aizpildītos” testus; 
3.otrdien vakarā ieslodzījuma vietas visus savāktos testus aizved noteiktai laboratorijai; 
4. trešdienas rītā Rīgas Centrālcietums un Daugavgrīvas cietums izdala otru pusi testu ieslodzītajiem un savāc atpakaļ “aizpildītos” testus; 
5.trešdien vakarā Rīgas Centrālcietums un Daugavgrīvas cietums savāktos testus aizved noteiktai laboratorijai; 
6. laboratorija rezultātus nosūta ieslodzījuma vietai.

5.2. Kontaktpersonu noteikšana un medicīniskā novērošana 
 
Ņemot vērā to, ka strauji pieaug Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits, SPKC epidemiologiem nav pietiekamas kapacitātes, lai pietiekami operatīvi apzinātu visus inficētos un viņu kontaktpersonas. Tādējādi pastāv risks, ka cilvēks, kas bijis kontaktā ar Covid-19 pacientu un iespējams arī ir inficējies, to nezinot, dodas uz darba vietu vai izglītības iestādi, kontaktējas ar darba kolēģiem vai izglītojamiem un rada Covid-19 izplatības riskus savā kolektīvā. 
Lai maksimāli mazinātu šādus riskus un kontaktpersonas kolektīvā tiktu apzinātas pēc iespējas ātrāk, ir nepieciešams noteikt, ka ar SARS CoV-2 inficētās personas kontaktpersonas nosaka ne tikai SPKC, bet arī ģimenes ārsts, balstoties uz informāciju par personām, ar ko kopā dzīvo inficētā persona, pirmsskolas izglītības iestādes vai izglītības iestādes vadītājs pirmsskolas izglītības vai izglītības iestādē un darba devējs darba vietā.  
Ja kolektīva vadītājs uzzina par Covid-19 saslimšanas gadījumu no darbinieka, izglītojamā vai izglītojamā likumiskā pārstāvja vai arī no laboratorijas, vadītājs nekavējoties sazinās ar SPKC par kontaktpersonu noteikšanu un ieteikumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai konkrētajā kolektīvā. Atbilstoši SPKC noteiktajiem kritērijiem kolektīva vadītājs izveido kontaktpersonu sarakstu kolektīvā un šo sarakstu nosūta SPKC, kas to verificē un organizē ievadīšanu veselības informācijas sistēmā.  
SPKC epidemiologs, veicot apstiprinātā Covid-19 infekcijas gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, un konstatējot, ka ģimenes ārsta praksē reģistrēta persona, kura bija pakļauta inficēšanās riskam, telefoniski informē ģimenes ārstu par medicīniski novērojamajās kontaktpersonas (turpmāk – kontaktpersonas) vārdu, uzvārdu, personas kodu, medicīniskās novērošanas ilgumu (beigu datumu) un veicamajiem pretepidēmijas pasākumiem, t. sk. kontaktpersonas mājas karantīnas (pašizolēšanās) nepieciešamību. Kontaktpersonas medicīniskās novērošanas ilgums ir 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar apstiprinātu Covid-19 infekcijas gadījumu. 
  
Kontaktpersonas (arī kontaktpersonas, kura vēršas pēc kolektīva vadītāja norādījuma) primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi, medicīnisko novērošanu dzīvesvietā, kas Covid-19 infekcijas gadījumā veicama attālināti, organizē kontaktpersonas ģimenes ārsts. Kontaktpersona tiek informēta par noteikumiem, kas jāievēro novērošanas laikā. Kontaktpersona, uzturoties mājas karantīnā, var attālināti veikt savus darba pienākumus, ja veselības stāvoklis to pieļauj. Ja darba pienākumu veikšana attālināti nav iespējama, ģimenes ārsts izsniedz darbnespējas lapu. 
Darbnespējas lapu izsniedz Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteiktajos citos gadījumos, taču saistībā  ar Covid - 19 to izsniedz arī gadījumā, ja  SPKC epidemiologs noteicis cilvēku kā kontaktpersonu un tā nepieciešama karantīnas laikā, kā arī ne tikai slima bērna kopšanai bērna saslimšanas gadījumā, bet arī, ja SPKC epidemiologs noteicis bērnu kā kontaktpersonu. 
  
Ģimenes ārsts vismaz divas reizes medicīniskās novērošanas laikā attālināti sazinās ar kontaktpersonu un noskaidro viņas veselības stāvokli (ķermeņa temperatūru, sūdzības), kā arī pārrunā ar kontaktpersonu noteikumu ievērošanu. 
  
Lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību Latvijā ir izveidota mobilā lietotne “Apturi Covid”, kuras  izmantošana ir brīvprātīga. Iespējamās inficēšanās gadījumā tā palīdz SPKC pēc iespējas ātrāk noskaidrot personas, ar kurām ir kontaktējies slimnieks..  
Lietotnes izmantošana notiek sekojoši: 
- lietotnes lejupielāde un lietošanas uzsākšana; 
- regulāra, decentralizēta informācijas apmaiņa starp lietotnēm, izmantojot mainīgus ID; 
- SPKC saņem informāciju, ka personai pirmreizēji laboratoriski apstiprināta SARS-CoV-2 infekcija un persona izmanto minēto lietotni, tad personai tiek nosūtīts unikāls šifrēts kods, kuru persona ievada savā lietotnē; 
- pēc koda ievadīšanas lietotne nosaka epizodes, kas fiksētas ar tās palīdzību, kad konkrētā lietotāja ierīce atradusies līdz 4 m attālumam ilgāk par 15 minūtēm no cita lietotāja ierīces, proti, ierīces, savstarpēji apmainoties ar unikāliem identifikatoriem, nosaka ierīces lietotājus, kas atbilst tuva kontakta kritērijiem;  
- persona, kuras lietotne fiksējusi kontaktu, saņem lietotnes izsūtītu paziņojumu, kā arī atkārtotu uzaicinājumu sniegt SPKC savu kontaktinformāciju, ja tāda jau nav norādīta; 
- ja kontaktinformācija ir pieejama, SPKC epidemiologs sazinās ar potenciālo SARS-CoV-2 inficētās personas kontaktpersonu, izvērtē iespējamos inficēšanās riskus un sniedz rekomendācijas tālākai rīcībai. 
 
5.3. Pasākumi infekciozu vai iespējami infekciozu personu nošķiršanai  
  
Lai neradītu inficēšanās risku citām personām, Covid-19 inficētai personai tiek nozīmēta izolācija, kuras laikā persona nepamet uzturēšanās vietu vai dzīvesvietu. Covid-19 pacients var tikt izolēts arī ārstniecības iestādē. Persona ievēro SPKC epidemiologa un ārsta norādījumus, tas nozīmē, ka ja, ārsts uzskata, ka personai nepieciešams saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē, ar ārsta norīkojumu persona var doties ārpus uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu.  
  
Savukārt attiecībā uz inficēto personu kontaktpersonām, noteikta prasība atrasties mājas karantīnā - uzturēties dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā 14 dienas.  Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot Covid-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas desmitajā dienā, ir saņemts negatīvs RNS testa rezultāts. 
Tā kā kontaktpersona netiek uzskatīta pa infekciozu, persona drīkst pamest mājokli neatliekamu vajadzību dēļ, piemēram izvest pastaigā suni, uzturoties brīvā dabā, kur nav citu cilvēku, un lietojot sejas masku.   
Tā kā gan personas izolācijā, gan mājas karantīnā medicīnisko novērošanu veic  ārstniecības persona, šīm personām ir pienākums būt pieejamām saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām.  
Personas izolācijas laiku vai mājas karantīnas laiku pavada ārstniecības personas uzraudzībā, tādēļ arī izolāciju un mājas karantīnu pārtrauc ar ārstējošā ārsta atļauju. Ārsts nepieciešamības gadījumā personai var izdot izziņu par izolācijas un mājas karantīnas  pārtraukšanu. Tā kā šajā laikā personas neveic arī darba pienākumus, ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu. Darbnespējas lapas noslēgšana nozīmē to, ka persona var atsākt pildīt darba pienākumus.  
Covid-19 kontaktpersonām, pirms uzturēšanās vietas atstāšanas, lai dotos uz savu mītnes zemi, vai mainot uzturēšanās vietu, jāinformē Veselības inspekcija. 
Pilnībā vakcinētai vai pārslimojušai personai pēc kontakta ar SARS CoV-2 inficētu personu nav jāatrodas mājas karantīnā , bet ņemot vērā SARS CoV-2 Delta varianta īpatsvara pieaugumu, piesardzības nolūkā tiek paredzēts, ka ne vēlāk kā 7dienu laikā tiek veikts RNS tests. Gadījumā, ja testa rezultāts ir pozitīvs, tiek piemērota izolācija un līdz izolācijas beigām arī apturēta sertifikāta darbība.  
  
Prasība 10 dienas atrasties pašizolācijā  tiek noteikta personām, kuras ieradušās Latvijā pēc uzturēšanās augsta un īpaši augsta riska valstī. Pašizolācijā esošās personas uzturas savā dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai brīvi izvēlētā Latvijas tūristu mītnē, kurai ir izstrādāti nepieciešamie drošības protokoli. Šajā laikā persona katru dienu novēro savu veselības stāvokli, mērot ķermeņa temperatūru 2 reizes dienā. Ja tiek konstatētas slimības pazīmes, personai nekavējoties ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāveic laboratoriskais izmeklējums uz Covid-19. Nepieciešamības gadījumā persona var doties uz veikalu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei, izmantojot deguna un mutes aizsegu un apmeklējot veiklu laikā, kad tajā ir vismazāk cilvēku vai izvest pastaigā suni, uzturoties brīvā dabā, kur nav citu cilvēku un lietojot sejas masku.   Sabiedriskā transportlīdzekļa izmantošana šīm personām ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja nepieciešams nokļūt dzīvesvietā pēc ierašanās Latvijā. Pašizolāciju var pārtraukt agrāk, ja ne agrāk kā pašizolācijas septītajā dienā ir saņemts negatīvs RNS testa rezultāts. 
  
Izolācijas vai mājas karantīnas laikā persona nevar saņemt un izmantot sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu. 
Ja personai noteikts atrasties izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā, un tā pieprasa kādu pakalpojumu, piemēram, sociālā darbinieka palīdzību, pārtikas piegādi utml., tās pienākums arī ir attiecīgi informēt pakalpojuma sniedzēju, tādējādi novēršot inficēšanās risku pakalpojuma sniedzējam. 
Lai nodrošinātu vienotu aktuālo ierobežojumu informācijas apriti un veiktu Covid-19 infekcijas skarto personu uzraudzību Veselības inspekcijas darbinieki  telefoniski sazinās ar COVID-19 inficētajām personām un kontaktpersonām. Saziņas mērķis  ir aizsargāt personas un sabiedrības veselību, pārliecināties, ka persona ir informēta par tai noteiktajiem ierobežojumiem un kā ierobežojumi tiek ievēroti. 
Zvana laikā, kas uzraudzības ietvaros tiek veikts aptuveni nedēļu pēc tam, kad konstatēta personas inficēšanās ar COVID-19, tiek uzdoti arī jautājumi par ierobežojumu ievērošanu, kā arī par saziņu ar ārstējošo ārstu.   
Veselības inspekcijai ir tiesības Covid-19 inficēto personu un kontaktpersonu uzraudzībā piesaistīt Valsts policiju vai pašvaldības policiju. 
Savukārt pašizolācijas prasību ievērošanu kontrolē Valsts policija. 
 
6. Vakcinācija pret Covid-19 

Vakcinācija ir vienīgais veids kā cīnīties ar Covid-19 infekciju un mums visiem atgriezties normālā ikdienas dzīvē. Nepastāv vakcinācijai līdzvērtīgi epidemioloģiskās drošības pasākumi gan attiecībā uz inficēšanās riskiem, gan arī uz infekcijas pārneses riskiem. Vakcinācija pret Covid-19 kā būtiskākais epidemioloģiskās drošības pasākums mazina Covid-19 izplatības ietekmi uz sabiedrības veselību un īpaši uz veselības sektoru. Visas reģistrētās vakcīnas pret Covid-19 ir vienādi pārbaudītas, kvalitatīvas, iedarbīgas un drošas, un tās nodrošina pietiekamu aizsardzību pret smagiem saslimšanas gadījumiem ar Covid-19 un nāves gadījumiem. 
Projektā ir uzskaitītas tās personu grupas, kuras Latvijā ir tiesīgas saņemt vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Šīs personu grupas jau ir norādītas Veselības aprūpes finansēšanas likumā un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Papildus bezmaksas vakcinācija epidemioloģisku apsvērumu dēļ (jo rada infekcijas izplatības risku) ir jānodrošina arī aizturētajiem ārzemniekiem, kuri ir aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, kā arī citām personām, kuru uzturēšanās Latvijā saistīta ar humāniem apsvērumiem. Šādu izmaksu segšana no valsts apmaksāto pakalpojumu ietvara ir attaisnojama ar epidemioloģisko risku novēršanu sabiedrībā kopumā un vakcinācijas pakalpojumi būtu sniedzami padziļināti nevērtējot katras personas atbilstību, bet gan paļaujoties uz tieši iegūto informāciju no personas vai citiem informācijas avotiem. 
Noteikumos ietverts nosacījums, ka visiem cilvēkiem tiek nodrošināta Latvijā pieejamas konkrēta veida vakcīnas pret Covid-19 infekciju izvēle, kura atbilst personai noteiktām medicīniskajām indikācijām. Savukārt, ja personai nav medicīnisku indikāciju konkrēta vakcīnas veida izmantošanai, persona var izvēlēties starp vakcīnām, kuras ir pieejamas konkrētā vakcinācijas iestādē. Vakcīnu veida izvēle pēc medicīniskajām indikācijām nodrošina iespēju novērst anafilaksi pret kādu no konkrētas vakcīnas sastāvā esošu vielu, izvēloties citas tehnoloģijas vakcīnu, kurā šādu vielu nav. Savukārt, lai nodrošinātu izvēles tiesības, tad personas, kurām nav jebkādu medicīnisku indikāciju konkrētu vakcīnu izvēlei, ir dotas tiesības izvēlēties jebkuru vakcinācijas iestādē pieejamo vakcīnu. 
Vakcināciju pret Covid-19 veic ārstniecības iestādes. Šīm ārstniecības iestādēm ir saistoša Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmata. Ņemot vērā, ka vakcinācija pret Covid-19 tiek veikta atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām, labās prakses piemēriem un starptautisko veselības organizāciju rekomendācijām (arī Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām), tādēļ visa aktuālākā informācija par vakcinācijas procesa organizēšanu ir publicēta Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā (pieejama Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – ZVA) un NVD tīmekļvietnēs). Visas ārstniecības personas, kuras vakcinē cilvēkus pret Covid-19, vadās pēc Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā sniegtās informācijas, kas nepārtraukti tiek aktualizēta (norādot arī datumu, kad attiecīgā rokasgrāmatas versija ir tikusi aktualizēta). Ārstniecības personām, vakcinējot cilvēkus pret Covid-19, ir jāvadās tikai pēc aktuālās Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatas versijas, un ārstniecības personas tiek informētas par visiem atjauninājumiem Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatā.
Lai vakcinācijas procesu būtu iespējams organizēt pēc iespējas plašāk visā valsts teritorijā (lai cilvēkiem vakcinācijas vietas būtu vieglāk sasniedzamas), NVD noslēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm par vakcinācijas veikšanu, atrunājot līgumos detalizētus nosacījumus vakcinācijas veikšanai. Tā kā ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādēm un Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm nav noslēgti līgumi ar NVD, noteikumos tiek paredzēts, ka arī šīs ārstniecības iestrādes var veikt savu darbinieku un klientu (personu, kuras uzturas speciālās iestādēs) vakcināciju pret Covid-19.
Vakcinācijai pret Covid-19 infekciju nepieciešamo vakcīnu uzglabāšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajiem uzglabāšanas nosacījumiem nodrošina zāļu lieltirgotava, ar kuru NVD ir noslēdzis līgumu. Tomēr BioNTech/Pfizer vakcīnas Comirnaty uzglabāšanai ir nepieciešama īpaši zema temperatūra, tādēļ saskaņā ar esošo vienošanos ar vakcīnas ražotāju, attiecīgās vakcīnas tiek piegādātas uzglabāšanai valsts noteiktā noliktavā (Valsts asinsdonoru centrā). Valsts asinsdonoru centra rīcībā ir atbilstošas saldētavas un pieredzējis personāls, lai nodrošinātu īpašos apstākļus BioNTech/Pfizer vakcīnas Comirnaty uzglabāšanai. Citu ražotāju vakcīnu uzglabāšanai NVD ir noslēgti līgumi ar zāļu lieltirgotavām. Vakcīnu nogādāšanu atbilstošos apstākļos uz konkrētām vakcinācijas iestādēm veic zāļu lieltirgotava, ar kuru NVD iepirkuma procedūras ietvarā ir noslēdzis pakalpojuma līgumu.
Vakcinācijas procesa nodrošināšanai NVD centralizētā iepirkumā iegādājas nepieciešamo aprīkojumu šļirces, NaCl (vakcīnas šķaidīšanai) un dezinfektantus, kurus zāļu lieltirgotava vienlaicīgi ar vakcīnām nogādā vakcinācijas iestādēm, piegādājot vakcīnu skaitam atbilstošu šļirču un šķīdinātāju apjomu, paredzot papildu 5 % zudumus šķīdināšanas procesā. 
Ārstniecības iestādes SPKC attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam pasūta vakcīnu devas atbilstoši ārstniecības iestādes sastādītajam vakcinējamo personu sarakstam un aizpildītajai vakcīnu pasūtījuma veidlapai. Vakcīnu pasūtījumus ārstniecības iestādēm apstiprina SPKC, ņemot vērā esošos vakcīnu krājumus noliktavās.
Lai nodrošinātu liela personu skaita vakcināciju jeb veicinātu vakcinācijas aptveres pieaugumu, ārstniecības iestādēm sekmīga vakcinācijas procesa norisei ir jāskaidro cilvēkiem vakcinācijas nozīme, jānozīmē katrai personai vakcinācijas datums un laiks, jāsazinās ar vakcinējamo personu un jāatgādina par nozīmēto vakcinācijas laiku, lai maksimāli garantētu to, ka persona ierodas uz vakcināciju. 
Ārstniecības iestādēm vakcinācijas fakts obligāti jāreģistrē e-veselības portālā, tādējādi ir iespējams iegūt statistiskos datus gan par vakcinācijas aptveri, gan persona var iegūt sadarbspējīgu vakcinācijas sertifikātu. Lai varētu nepārtraukti monitorēt vakcinācijas norises gaitu, informāciju par veiktajām vakcinācijām ir nepieciešams saņemt pēc iespējas ātrāk, tādēļ dati par veiktajām vakcinācijām e-veselībā ir jāievada pēc iespējas ātrāk (48 stundu laikā).  
Lai noskaidrotu vakcinējamās personas veselības stāvokli, ir izstrādāta vienota veidlapa (2.pielikums). Šī veidlapa aizstāj ambulatorā pacienta medicīnisko karti un mazinātu administratīvo slogu ārstniecības personām, jo  katram vakcinējamam nav jāiekārto ambulatorā pacienta medicīniskā karte. Pirms vakcinācijas personu konsultē apmācīts veselības nozares speciālists, kas noskaidro iespējamos riskus, kas saistīti ar vakcināciju, un rekomendē atbilstošākās tehnoloģijas vakcīnu. 
Covid-19 vakcīnu drošuma prasības ir tādas pašas kā jebkurai citai vakcīnai ES. Vakcīnas ir zāles, tādēļ arī vakcīnām kā jebkurām zālēm var rasties blakusparādības jeb nevēlami notikumi pēc vakcinācijas. Par identificētajām blakusparādībām detalizēta informācija ir sniegta attiecīgo zāļu aprakstos. Visbiežāk novērotie nevēlamie notikumi pēc vakcinācijas būtiski neatšķiras no citu reģistrēto vakcīnu nevēlamajiem notikumiem pēc vakcinācijas, piemēram, vietējas reakcijas injekcijas vietā (sāpes, jutīgums) un sistēmiskas reakcijas (galvassāpes, sāpes muskuļos, locītavu sāpes, paaugstināta temperatūra, drudzis, vājuma sajūta). 
ZVA visu laiku apkopo un vērtē jaunāko informāciju par vakcīnām pret Covid-19, tai skaitā apkopo un analizē blakusparādības pēc vakcinācijas. Gadījumā, ja pēc vakcinācijas tiek novērotas blakusparādības, ārsts sagatavo blakusparādību ziņojumu, aizpildot ZVA tīmekļvietnē pieejamo elektronisko ziņojuma formu. Nosūtot ziņojumu par vakcīnu, to saņems gan ZVA eksperti, gan SPKC. ZVA eksperti saņemto informāciju par blakusparādībām izvērtē pēc būtiskuma kritērijiem, nosakot cēloņsaistību, veic informācijas apstrādi pēc Eiropas Zāļu aģentūras noteiktajām prasībām, ievada informāciju Eiropas valstu kopējā blakusparādību datubāzē, kur notiek visu Eiropā notikušo blakusparādību datu apkopošana un padziļināta vērtēšana. Šie dati dod iespēju noskaidrot papildu informāciju par mazāk izzinātiem drošuma jautājumiem Covid-19 vakcīnām. SPKC eksperti savukārt veic epidemioloģisko izmeklēšanu, ja ir aizdomas par gadījuma saistību ar vakcinācijas procesu. Konstatējot netipiskus nevēlamus notikumus, kas ir saistīti ar vakcināciju, SPKC un ZVA eksperti tos vērtē kopīgi, piesaistot attiecīgās jomas ekspertus, vakcinācijas ekspertus, infektologus, virusologus vai citus neatkarīgus ekspertus, kas var sniegt viedokli konkrētā gadījuma izvērtēšanai un rekomendācijas tālākai rīcībai – uzskatīt konkrēto gadījumu par vakcīnas blakusparādību vai uzskatīt to par saistītu ar vakcinācijas manipulācijas kļūdu vai uzskatīt to par nesaistītu ar vakcinācijas procesu. Ziņošanas process ir detalizēti aprakstīts ZVA tīmekļvietnē (arī video instrukcija, kā pareizi aizpildīt ziņojuma veidlapu un kāda informācija ir obligāti jāsniedz). Arī pacientiem ir iespēja ziņot, ja ir radušās blakusparādības.
Covid-19 vakcīnas piegādā sekundārajā iepakojumā, kuru komersants (kurš nodrošina vakcīnas piegādi ārstniecības iestādēm) sadala primāros iepakojumos atbilstoši ārstniecības iestāžu pieprasījumam. Ministru kabineta 2006. gada noteikumi Nr. 57 “Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām” nosaka, ka zāļu marķējumam valsts valodā un lietošanas instrukcijai jābūt katram zāļu iepakojumam. Tas nozīmē, ka komersantam, sadalot vakcīnu primāros iepakojumos, uz katra iepakojuma būtu jāuzliek zāļu marķējums un lietošanas instrukcija. Šāda marķējuma un lietošanas instrukcijas pievienošana būtiski kavē vakcīnu piegādi ārstniecības iestādēm. Turklāt vakcīnas piegādā ārstniecības iestādēm, kurām pareizai vakcīnas izlietošanai pietiek tikai ar vienu marķējumu un lietošanas instrukciju valsts valodā. Ņemot vērā minēto, noteikumos ir noteikts, ka sadalot Covid-19 vakcīnu primāros iepakojumos, komersantam ir tikai pienākums ārstniecība iestādei iesniegt vienu zāļu marķējumu un lietošanas instrukciju valsts valodā.
Visi izdevumi, kas saistīti ar Covid-19 vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību, kontroli, vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, kas ietilpst no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, finansē no valsts pamatbudžeta. Tāpēc noteikumus ir ietverts šis nosacījums.
Lai ārstniecības iestādēm mazinātu administratīvo slogu, nav būtiski aizpildīt profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu, jo obligāts nosacījums ir vakcinācijas fakta reģistrēšana e-veselībā. Agrāk vakcinācijas iestādes ļoti maz izmantoja e-veselības portālu vakcinācijas fakta fiksēšanai, tādēļ profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnāla aizpildīšana bija būtiska.
Vakcinācijas centros vakcinācijas veikšana paredz divus posmus, kuros piedalās ārstniecības personas – vakcīnas ievadīšana un vakcinācijas pēcuzraudzība. Tā kā vakcinācijas kompleksos darbs tiek organizēts, lai vienlaicīgi nodrošinātu liela skaita cilvēku vakcināciju, pastāv iespēja, ka ārstniecības iestāžu rīcībā var nebūt pietiekams skaits ārstniecības personu, kas varētu nodrošināt vakcinācijas pēcuzraudzību un nepieciešamības gadījumā sniegt medicīnisko palīdzību. Tāpēc nepieciešamības gadījumā vakcinācijas pēcuzraudzību nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.  
Noteikumos ir uzsvērta arī pašvaldību loma un aktivitātes vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.
Ir izveidota sistēma, kas cilvēkiem ļauj ērti un dažādos veidos pieteikties vakcinācijai pret Covid-19.
Savukārt attiecībā par vakcinācijas atlikšanu, pamatojoties un klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlija lēmuma pamata, norādāms, ka vienīgā absolūtā kontrindikācija vakcinācijai, tai skaitā vakcinācijai pret Covid-19, ir smaga alerģiska reakcija (anafilakse) pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām. Otru konkrētās vakcīnas devu nedrīkst ievadīt tiem, kuriem pēc pirmās devas ir bijusi anafilaktiska reakcija. Saskaņā ar vakcīnu, kas Latvijā tiek lietotas vakcinācijai pret Covid-19, zāļu aprakstu, smaga alerģiska reakcija jeb anafilakse novērojama ļoti retos gadījumos. 
Savukārt saskaņā ar vakcīnu “Vaxzevria” un “Janssen” zāļu aprakstiem, vakcīnu “Vaxzevria” nedrīkst lietot cilvēkiem/nelieto cilvēkiem, kuriem pēc vakcinācijas ar šo vakcīnu ir iepriekš bijis trombozes ar trombocitopēniju (TTS) sindroms, un vakcīnas “Vaxzevria” vai “Janssen” nedrīkst lietot cilvēkiem/nelieto cilvēkiem, kam iepriekš diagnosticēta ļoti reta slimība – pastiprinātas kapilāru caurlaidības sindroms. 
Ņemot vērā, ka Latvijā ir pieejamas un būs vēl plašāk pieejamas dažādu tehnoloģiju un sastāvu vakcīnas pret Covid-19, tad gadījumā, ja personai ir smaga alerģiska reakcija (anafilakse) pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām vai nav indicēta vakcīna TTS vai pastiprinātas kapilāru caurlaidības sindroma dēļ, tad vakcinācijai var tikt izmantota citas tehnoloģijas vakcīna. 
Tādējādi nav paredzami gadījumi, kad būtu medicīniska indikācija vispār neveikt vakcināciju. Tajā pat laikā ir pacienti, kuriem vakcinācija pret Covid-19 pie konkrētiem veselības stāvokļiem vai pirms veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas (piemēram, akūtas leikozes pacienti, kuriem terapija uzsākama neatliekami; pacienti, kuri šobrīd saņem ķīmijterapiju u.c.) ar klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu, varētu tikt atlikta uz kādu noteiktu laiku. Tādēļ šo laika posmu persona pēc ārsta konsīlija lēmuma var veikt savus darbu pienākumus arī, ja nav pabeigta vakcinācija. Kā arī šajā laika periodā testēšana, lai iegūtu sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu, tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. 
 
7. Sadarbspējīgs sertifikāts
 
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā regula par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts jeb sadarbspējīgais sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (Dokuments attiecas uz EEZ). Ir pieņemti arī Eiropas Komisijas lēmumi par trešajās valstīs izsniegto vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu atzīšanu un atbilstību ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvaram. Līdz 2021.gada 23.septembrim ES digitālo Covid-19 sertifikātu izmanto visas Eiropas Ekonomiskās zonas valstis un vairākas trešās valstis: Albānija, Andora, Farēru salas, Izraēla, Maroka, Monako, Ziemeļmaķedonija, Panama, Sanmarino, Šveice, Turcija, Ukraina, Vatikāns. Sadarbspējīgais sertifikāts ieviests, lai veicinātu personu brīvu pārvietošanos, nodrošinot iespēju uzticamā veidā apliecināt, ka personai ir zems Covid-19 pārnešanas risks, jo persona ir vakcinēta, pārslimojusi Covid-19 vai tās veiktais tests atbilstošas kvalitātes laboratorijā ir negatīvs. Projektā iekļautais sadarbspējīgā sertifikāta regulējums ir papildinošs regulas nosacījumiem, tai skaitā nosaka ķārtību sertifikāta izmantošanai Latvijā, lai apliecinātu, ka persona ir pārslimojusi Covid-19, vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi Covid-19 testu un ir tiesīga izmantot epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumus. 
Projekts nosaka sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu pieprasīšanas, sagatavošanas, izsniegšanas, apturēšanas, anulēšanas, atjaunošanas, pārbaudes un izmantošanas kārtību Latvijā, sadarbspējīgā vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem pieejamās informācijas apjomu. 
 Projekts paredz, ka Sertifikātu izsniedz šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka: 
1)vakcinācijas sertifikātu izsniedz par katru saņemto vakcīnas devu pret Covid-19. Tiesības uz epidemioloģiskās drošības pasākumu izņēmumiem, uzrādot vakcinācijas sertifikātu, ir tikai pilnībā vakcinētām personām. 
2) pārslimošanas sertifikātu izsniedz, ja persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju un kopš pirmā pozitīvā RNS testa parauga ņemšanas datuma (vienas saslimšanas epizodes ietvaros) ir pagājušas 11, bet ne vairāk kā 180 dienas; 
- testēšanas sertifikātu izsniedz, ja personai ir veikts Covid-19 RNS tests vai ātrais antigēna tests un testa rezultāts ir negatīvs vai pozitīvs. 
Sadarbspējīgu sertifikātu pieprasa, sagatavo un izsniedz elektroniski vai papīra formā, ievērojot šādas prasības: 
1. Fizisko personu reģistrā reģistrēta persona vai tās likumiskais pārstāvis sertifikātu pieprasa: 
a)elektroniski un lejupielādē tīmekļvietnē www.Covid19sertifikats.lv, izmantojot kādu no Latvijas valsts portāla www.latvija.lv piedāvātajiem autentifikācijas veidiem; 
b)papīra formā: 
- ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju pret Covid-19 vai RNS testu, 
- jebkurā citā ārstniecības iestādē, 
- vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībā. 
Lai izsniegtu sertifikāta izdruku papīra formā, ārstniecības iestādes pārstāvis autentificējas un to pieprasa tīmekļvietnē https://lab.covid19sertifikats.lv, bet valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības pārstāvis – https://pakalpojumucentri.lv. 
2. Fizisko personu reģistrā nereģistrēta persona vai šīs personas likumiskais pārstāvis sertifikātu pieprasa: 
a)elektroniski un lejupielādē tīmekļvietnē www.Covid19sertifikats.lv, izmantojot ārstniecības iestādes izsniegtu saiti un PIN kodu vai pagaidu piekļuves identifikatoru un paroli; 
b) papīra formā: 
- vakcinācijas sertifikātu tikai ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju. testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu tikai ārstniecības iestādē, kas veica testēšanu. 
Sertifikātu izsniedz bez maksas, tomēr ārstniecības iestādei, vienotajam valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centram un pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībai ir tiesības iekasēt samaksu par sadarbspējīga sertifikāta izsniegšanu papīra formā, ja viens un tas pats sertifikāts iepriekš jau ticis izsniegts divas reizes. Šāda pieeja atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 14. jūnija regulas (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajam (turpmāk – Regula). 18.apsvērumam, kurā teikts, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, atkārtotas nozaudēšanas gadījumā vajadzētu būt iespējai iekasēt piemērotu maksu par jauna sertifikāta izdošanu. Regulas 3.panta 4.punkts nosaka, ka atkārtotas nozaudēšanas gadījumos par jauna sertifikāta izdošanu var iekasēt piemērotu maksu. 
Vakcinācijas sertifikāts, kurš apliecina pilna vakcinācijas kursa saņemšanu, ir beztermiņa. Savukārt, pārslimošanas un testēšanas sertifikātam ir ierobežots derīguma termiņš. Projekts nosaka, ka sertifikāts ir pieejams vēl trīs mēnešus pēc tā derīguma termiņa beigām. Neatkarīgi no derīguma termiņa sertifikāts nav pieejams, ja konstatēta kļūda vai saņemta informācija par sākotnējo datu neatbilstību. 
Projektā noteikta sertifikātā norādāmā informācija: 
Vakcinācijas sertifikāts satur šādu informāciju: personas uzvārds, vārds; personas dzimšanas datums; norāde, ka veikta vakcinācija pret Covid-19; vakcīnas tips; saņemtās vakcīnas medicīniskais nosaukums; saņemtās vakcīnas ražotāja nosaukums; saņemtās vakcīnas devas kārtas numurs vakcinācijas kursā; kopējais vakcīnu devu skaits vakcinācijas kursā; vakcinācijas datums (norāda datumu, kad saņemta pēdējā deva); iestāde, kas parakstījusi sertifikātu; valsts, kurā saņemta vakcīna; sertifikāta unikālais identifikators. 
Pārslimošanas sertifikāts satur šādu informāciju: personas uzvārds, vārds; personas dzimšanas datums; norāde, ka persona pārslimojusi Covid-19 infekciju; pirmā pozitīvā Covid-19 RNS testa datums, ar kuru apstiprināta inficēšanās; norāde, ka sertifikāts izsniegts Latvijā; iestāde, kas parakstījusi sertifikātu; sertifikāta derīguma termiņš (datums no…līdz….); sertifikāta unikālais identifikators. 
Testēšanas sertifikāts satur šādu informāciju: personas uzvārds, vārds; personas dzimšanas datums; norāde, ka veikts RNS tests; testa veids; testa nosaukums; testa ražotājs; parauga ņemšanas datums un laiks; testa rezultāts; ārstniecības iestāde, kas veica testēšanu; iestāde, kas parakstījusi sertifikātu; norāde, ka sertifikāts izsniegts Latvijā; sertifikāta unikālais identifikators. 
Projekts paredz, ka laboratorijas, kuras veic Covid-19 RNS testu un ārstniecības iestādes, kuras veic ātro antigēna testu, strukturētā veidā sniedz šo noteikumu 3. pielikumā minētos datus iekļaušanai sadarbspējīgā sertifikātā vienā no šādām datu platformām: 
1. veselības informācijas sistēmā Nacionālā veselības dienesta noteiktajā formātā un klasifikācijā par Covid-19 testēšanas rezultātiem, tiklīdz apstiprināts testēšanas rezultāts; 
2. Nacionālā veselības dienesta portālā, ievērojot šādus termiņus: 1. uzreiz pēc ātrā antigēnu testa rezultāta apstiprināšanas; 2. divu stundu laikā pēc rezultāta apstiprināšanas, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS. 
 Sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz veselības informācijas sistēmas un Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes datiem. 
Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju kriminālprocesā, anulē vai atjauno veselības informācijas sistēmā norādi par vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju, kā arī attiecīgi anulē vakcinācijas sertifikātu vai atjauno tā darbību. 
Vakcinācijas sertifikāta izsniegšanai personai, kura saņēmusi vakcināciju valstī, kas nav pievienojusies ES vārtejai 
Projekts paredz iespēju personai, kurai Latvijā pienākas valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19, bet kura šo vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu veikusi valstī, kas nav pievienojusies ES vārtejai , saņemt vakcinācijas sertifikātu Latvijā. 
Lai personām, kurām ir tiesības uz vakcinācijas pret Covid-19 pakalpojumu Latvijā, būtu tehniski iespējams ģenerēt vakcinācijas sertifikātu, informācija par vakcinācijas faktu ir jāievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk – veselības informācijas sistēma), kā arī pirms tam jāpārliecinās, ka personai ārvalstī izsniegtais dokuments par vakcinācijas faktu ir autentisks un satur visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama vakcinācijas sertifikāta saņemšanai. 
Nacionālais veselības dienests pēc personas pieprasījuma lemj par ārzemēs veiktas vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju reģistrēšanu veselības informācijas sistēmā. Lai procesu nodrošinātu centralizēti: 
1.iedzīvotāji dokumentus, kas apliecina ārvalstī veiktu vakcināciju pret Covid-19, var iesniegt piecās Nacionālā veselības dienesta filiālēs; 
2.dokumentu izvērtēšanu veic Nacionālā veselības dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 
Pamats vakcinācijas fakta ievadei e-veselībā ir: 
1) Starptautiska vakcinācijas vai profilakses apliecība, kuras formu noteikusi un pastiprinājusi PVO Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos un Ministru kabinets 2007.gadā tos ir ratificējis (https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1592-starptautiskie-veselibas-aizsardzibas-noteikumi). 
2) Cits dokuments (piemēram, ārstniecības iestādes izsniegts sertifikāts vai apliecinājums), kurā ir ietverts personas vārds, uzvārds, personas identifikators, saņemtās vakcīnas nosaukums un sērijas numurs, vakcinācijas datums un saņemtās potes kārtas numurs un skaitu, kā arī dokumenta izsniegšanas datums un tā izsniedzējas iestādes/uzņēmuma nosaukums un izsniedzēja vārds, uzvārds. Citu valstu sertifikātu paraugi ir pieejami Nacionālā veselības dienesta mājas lapā. – (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/citu-valstu-sertifikatu-paraugi) 
Nacionālais veselības dienests ne ilgāk kā viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma un ārvalstīs veiktās vakcinācijas apliecinošo dokumentu saņemšanas izvērtē to autentiskumu un atbilstību vakcinācijas sertifikātā obligāti iekļaujamajai informācijai un ievada datus šo noteikumu datu platformā. 
Sertifikātu pārbaude 
Sertifikāta pārbaudi veic tīmekļvietnē www.Covid19sertifikats.lv vai lietotnē Covid19Verify, izmantojot sertifikāta QR kodu. Pārbaudot attiecīgo sertifikātu, pārbaudes veicējam redzams personas vārds, uzvārds, dzimšanas datums un informācija par attiecīgā sertifikāta atbilstību vai neatbilstību. Pārbaudes laikā iegūtā informācija netiek saglabāta. Verifikācijas iestāde ir Valsts policija un Valsts robežsardze Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikuma regulas par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot personu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā izpratnē. 

8. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi 

Lai nodrošinātu nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus neatliekamiem pacientiem un Covid-19 pacientiem, šobrīd saskaņā arMK noteikumu Nr. 360 IV1 nodaļā noteikto stacionārās ārstniecības iestādes sniedz tos veselības aprūpes pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzsāktās terapijas nepārtrauktību, neatliekamas un dzīvību glābjošas operācijas, kā arī, izvērtējot savus resursus, citus dienas stacionāra un stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus. Ambulatoro speciālistu konsultācijas iespēju robežās tiek nodrošinātas attālināti. Situācijās, ja ambulatorā speciālista konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādes pacientus pieņem tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientiem, lai nodrošinātu, ka tie nesatiekas.
Saskaņā ar SPKC sniegto informāciju, turpina pieaugt atklāto Covid-19 gadījumu skaits, laika posmā no 13.09.21. līdz 19.09.21. vidēji dienā apstiprinātas 493 Covid-19 inficētas personas, 22.09.21. – 674 personas. Tāpat turpina pieaugt arī stacionēto Covid-19 pacientu skaits, iepriekšējā nedēļā katru dienu slimnīcās stacionēti ap 39 Covid-19 pacienti. Uz 2021. gada 22. septembri stacionārā atrodas pavisam 357 Covid-19 pacienti, no tiem 312 ar vidēju slimības gaitu un 45 – ar smagu. Šobrīd Covid-19 pacientu aprūpe tiek veikta ne tikai 3 klīniskās universitātes slimnīcās, bet arī 7 reģionālajās slimnīcās. No visām uz 2021.gada 21.septembrī izveidotajām 517 gultām Covid -19 pacientu ārstēšanai noslogotas ir 62% no minētajām gultām. Savukārt no izveidotajām 102 intensīvās terapijas gultām noslogotas ir 42%. Vienlaikus SPKC sniegtās prognozes liecina par to, ka stacionēto Covid-19 pacientu skaits tuvākajās dienās varētu turpināt pieaugt, un stacionāros, ņemot vērā to, ka Covid-19 pacienti vidēji ārstējas ap 12 dienām un smagie pacienti intensīvajā terapijā -vidēji 23 dienas, uzturēsies vairāk Covid-19 pacientu, tādējādi radot aizvien lielāku slogu neatliekamo pacientu un Covid-19 pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā. Prognozes liecina to, ka uz 30.09.21. stacionārā varētu atrasties 480 Covid-19 pacienti, bet 15.10.21. – 720 Covid-19 pacienti. Esošā epidemioloģiskā situācija, Covid-19 infekcijas saslimstības rādītāji un stacionēto Covid-19 pacientu skaits, kā arī SPKC sniegtās prognozes stacionēto Covi-19 pacientu skaitam, liecina par to, ka situācija neuzlabojas un nepieciešams veikt papildus pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un nepieciešamās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai neatliekamiem un akūtiem pacientiem, kā arī Covid-19 pacientiem.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 99.1 punktā noteikto, stacionārā ārstniecības iestāde, lai nodrošinātu pacienta hospitalizāciju atbilstoši noteiktajam veselības stāvoklim, reizi dienā sniedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam informāciju par: kopējo gultu skaitu atbilstoši sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profiliem; brīvo un pieejamo gultu skaitu atbilstoši sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profiliem; pieejamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem; pieejamo mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu un orgānu aizstājējterapijas iekārtu skaitu un to noslogojumu. Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr. 948 “Katastrofu medicīnas ssitēmas organizēšanas noteikumi” paredz, ka Ministru kabineta izveidota Valsts operatīvā medicīniskā komisija (turpmāk – komisija) koordinē veselības nozares institūciju darbību katastrofu gadījumā, kā arī pieņem lēmumus ārkārtas sabiedrības veselības situācijā un ārkārtas medicīniskajā situācijā. Līdz ar to, situācijās, kad stacionārajām ārstniecības iestādēm trūktu resursu neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī to veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešami uzsāktās terapijas nepārtrauktības nodrošināšanai, ārstniecības iestādei par minēto būtu jāinformē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, sniedzot attiecīgu informāciju Operatīvajā datu panelī. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, nepieciešamības gadījumā informētu Veselības ministriju un tiktu sasaukta komisijas sēde, kas lemtu par nepieciešamo rīcību situācijas atrisināšanai.
Ņemot vērā minēto, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos un nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus neatliekamās un dzīvībai bīstamās situācijās, projekts paredz noteikt, ka stacionārās ārstniecības iestādes primāri nodrošina neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu uzņemšanu un ārstēšanu, kā arī turpina sniegt tikai tos veselības aprūpes pakalpojumus, kas nepieciešami uzsāktās terapijas nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī neatliekamas un dzīvību glābjošas operācijas. Tādējādi tiks nodrošināti papildus resursi neatliekamo un Covid-19 pacientu ārstēšanai. Vienlaikus norādāms, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Tāpat iepriekšējā apjomā tiks sniegti ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi.

Ņemot vērā, ka ārstniecības iestādēm ir augsts Covid-19 izplatības risks, sniedzot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus , ambulatorajām ārstniecības iestādēm izvērtējot riskus, būtu jāveic apmeklētāju skrīnings. To, kurām grupām, apmeklējot ārstniecības iestādi, būtu jāveic Covid-19 skrīninga izmeklējums,  noteiks SPKC, publicējot algoritmu savā tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu operatīvu medicīniskās palīdzības saņemšanu, projekts paredz, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu nogādā tuvākajā pieejamajā stacionārajā ārstniecības iestādē, kas nodrošina pacienta veselības stāvoklim atbilstošu ārstēšanu. Tāpat projektā, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās stacionārajās ārstniecības iestādēs, ir iekļauta tiesību norma, kas paredz, ka stacionārajām ārstniecības iestādēm ir pienākums sniegt palīdzību visiem uzņemšanas nodaļā nonākušajiem pacientiem. Savukārt, gadījumos, kad stacionārajā ārstniecības iestādē trūkst resursu neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī uzsāktās terapijas turpināšanas nodrošināšanai un dzīvībai glābjošu operāciju veikšanai, slimnīcām minētā informācija ir jānorāda Operatīvajā datu panelī un pēc tās saņemšanas tiek vērtēta nepieciešamība sasaukt komisijas sēdi un lemt par iespējamajiem situācijas risinājumiem. Papildus projektā iekļauti galvenie principi un kritēriji ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošanai un pacientu prioritizēšanai.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.6 panta pirmajā daļā iekļautās tiesību normas (spēkā stājās 2021.gada 23.jūlijā) paredz, ka ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizēšana atbilstoši medicīniskiem kritērijiem Covid-19 infekcijas izplatības laikā notiek, ievērojot uz pierādījumiem balstītus medicīnas principus. Vienlaikus likumā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka galvenos ierobežoto intensīvās terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas principus un kritērijus.
Ņemot vērā minēto, projektā iekļauti ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas galvenie principi un kritēriji. Ierobežotu intensīvās terapijas  resursu izmantošanas principi Covid-19 pandēmijas laikā balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām un rekomendāciju izstrādi citās valstīs[1]. 
No vispāratzītiem piemērojamiem principiem un kritērijiem netiek piemēroti tādi kritēriji, kas saistās ar personas vecuma vai iespējamās dzīves kvalitātes noteikšanu, lai maksimāli izslēgtu iespēju personas diskriminācijai vecuma dēļ, kā arī maksimāli novērstu subjektīva vērtējuma piemērošanu. 
Lai nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpi pacientiem, tiek paredzēts, ka palīdzība arī ierobežotu intensīvās terapijas resursu apstākļos būtu sniedzama pēc iespējas lielākam pacientu skaitam.
Tāpat, lai maksimāli novērstu subjektīvu izvērtējumu un nodrošinātu dažādu diagnožu pacientu vienlīdzīgu izvērtēšanu, projektā ir iekļauti kritēriji, kas nosaka, ka visi pacienti, neatkarīgi no noteiktās diagnozes tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem un lēmumu pieņem konsīlijs.
Vienlaikus respektējot pacientu tiesības, projekts paredz, ka tiek ņemta vērā pacienta griba par atteikšanos no ārstēšanas kopumā vai no konkrētas ārstniecības metodes.
Ņemot vērā to, ka pacientu veselības stāvoklis, saņemot ārstēšanu, var uzlaboties vai arī strauji pasliktināties, projekts nosaka, ka pieņemtais lēmums par prioritizāciju (terpijas pieejamību) tiek regulāri pārskatīts, kā arī, pārtraucot intensīvās terapijas aprūpi, tiek nodrošināta cita pieejamā ārstēšana.
Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu un straptautiski atzītu pacientu izvērtējuma veikšanu, ir noteikts, ka izvērtējums tiek balstīts uz starptautiski atzītām Kritiski slimo pacientu novērtēšanas skalām un citiem nozīmīgiem kritērijiem. Kritēji, kas izvērtējami ir: refraktāra hipoksēmija (SpO2 < 90%, elpojot skābekli (FiO2 > 0,85), respiratora acidoze (pH <7,2), elpošanas mazspējas klīniskie simptomi, nespēja uzturēt elpceļu caurejamību, nepieciešama hemodinamiskā balsta terapija ar vazoaktīviem līdzekļiem, sistoliskais AS < 90 mmH, relatīva arteriāla hipotensija ar hemodinamiska šoka pazīmēm (apziņas traucējumi, samazināta diurēze), refraktāra pret šķidruma ievadi, nepieciešama cita tikai ITN pieejama orgānu atbalsta  metode. Pacientu izvērtēšanai tiek piemērotas ITN un iekšķīgo slimību klīnikās izmantotie kritēriji un skalas: SOFA skala, klīniskā trausluma rādītājs (CFS), NYHA sirds mazspējas klasifikācija, HOPS klīniskā klasifikācija, aknu mazspējas Child-Pugh klase, hroniska nieru slimība (KDIGO),  smaga demence[2], [3], [4], [5], [6].

[1] skatīt tiešsaitē: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7537413/ 

[2] Lambden, S., et al. The SOFA Score-development, Utility and Challenges of Accurate Assessment in Clinical Trials. Critical Care, 2019, 23.1: 1-9.

[3] Grīsle I, Pētermane I. HOPS ārstēšana jauno vadlīniju gaismā. Doctus, 2017, novembris.

[4] Hroniskas sirds mazspējas klīniskās vadlīnijas, Latvijas Kardiologu biedrība, 2012.

[5] Child-Turcotte-Pugh (CTP) Calculator, Hepatitis C Online, 2020.

[6] Nieres un veselība. Latvijas nefrologu asociācijas oficiālais izdevums, 2018, pavasaris


9. Īpašie epidemioloģiskās drošības nosacījumi ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijā  

Reaģējot uz pašreizējās epidemioloģiskās situācijas tendencēm Eiropas Savienībā  saistībā ar SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas uzliesmojumu, ir jāīsteno epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas uzraudzībai un izplatīšanās ierobežošanai novietnēs starp ūdelēm, citiem Mustelidae dzimtas dzīvniekiem un jenotsuņiem (turpmāk - dzīvniekiem). 
Lai nodrošinātu infekcijas atklāšanu agrīnā stadijā un novērstu tās tālāko izplatību, kā arī kontrolētu un mazinātu SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas izplatību Latvijā un nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus infekcijas ierobežošanai, noteikumos ir jānosaka dzīvnieku īpašnieka vai turētāja, Pārtikas  un veterinārā dienesta (PVD), valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”” (turpmāk – institūts BIOR) un SPKC pienākumi.  
Lai ievērotu Covid-19 infekcijas epidemioloģiskās drošības prasības un nodrošinātu brīvu preču apriti starp dalībvalstīm, noteikumu projektā ir noteiktas tiesību normas par ūdeļu ievešanu Latvijas teritorijā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts ganāmpulka. 
Šai anotācijai ir arī pievienots pielikums “Scenāriji rīcībai (dzīvnieku novietnē Covid-19 infekcijas kontrolei un apkarošanai)” (skat.anotācijas 2. pielikumu), kas nosaka rīcības scenārijus Covid-19 infekcijas: 
1) kontroles pasākumu laikā – A scenārijs; 
2) apkarošanas pasākumu laikā – B.1., B.2. un B.3. scenārijs. 
Covid-19 infekcijas saslimšanas gadījumā dzīvnieku novietnē saskaņā ar epidemioloģisko izmeklēšanu un Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumu tiks lemts par attiecīgā scenārija piemērošanu. 

10. Covid-19 ierobežošanai ieviestās informācijas sistēmas un informācijas apmaiņa 
  
10.1. Statistisko datu apmaiņa 
 
Līdzšinējie MK noteikumi Nr.360 jau nosaka kārtību kādā tiek veidots SARS-CoV-2 koronavīrusu inficēto personu kā arī vakcinācijas procesu pabeigušo, vakcinācijas procesu uzsākušo un nevakcinēto personu sociālekonomiskais portretējums.

Ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficēto personu sociālekonomiskais portretējums, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide ir nozīmīgs informācijas avots par SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatības ceļiem un personu inficēšanās iemesliem.  Tas kalpo kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un to efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras to nodarbinātības statusa, darbavietu skaita, darba pienākumu specifikas un to mājsaimniecības stāvokļa dēļ ir vairāk pakļautas inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā. Piedāvātā regulējuma mērķis ir visu sabiedrības locekļu veselības un dzīvības aizsardzības interešu nodrošināšana, kas ir leģitīms sabiedrības interešu aizstāvības mērķis un tas attaisno personu datu apstrādes nepieciešamību. Turklāt jāuzsver, ka personas dati tiek izmantoti īslaicīgi, tikai datu no valsts informācijas sistēmām apvienošanai, pēc tam tos dzēšot un datu masīvu pseidonimizējot, tādējādi pēc iespējas nodrošinot personu datu aizsardzību, kā arī personas datu apstrāde neparedz radīt jebkādas tiesiskās sekas konkrētām fiziskajām personām, jo tās mērķis ir tikai valsts politikas veidošana sabiedrības interesēs.
Noteikumos tiek paredzēts, ka Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz SPKC iesniegtiem ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficējušos personu personas kodiem, sasaista personas kodu un vārdu un uzvārdu ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas,  Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu, vārdu un uzvārdu dzēšanu, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, Slimību profilakses un kontroles centram un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei. Datu masīvā tiek iekļauts personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adreses ģeogrāfiskās koordinātes, nodarbinātības veids, darba vietas nozare, darba vietas juridiskā un biroja adrese, profesija, bezdarbnieka vai pensionāra statuss. Inficētās personas deklarētajā dzīvesvietā dzīvojošo personu darba vietas nozare, darba vietas juridiskā un biroja adrese, profesija, bezdarbnieka vai pensionāra statuss. Nepilngadīgām personām - dzimšanas gads. Inficētās personas personas laulātā darba vietas nozare, darba vietas juridiskā un biroja adrese, profesija, bezdarbnieka vai pensionāra statuss.  Inficētās personas personu nepilngadīgo bērnu dzimšanas gadi un deklarētās dzīvesvietas adrese.
Ekonomikas ministrija veic minēto datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.
Ņemot vērā pieejamo datu tvērumu, Starpinstitūciju koordinācijas grupai turpmāk būs iespēja arī precizēt nepieciešamo analizējamos datu griezumus.
Lai nodrošinātu, ka ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficējušos personu personas dati tiek izmantoti tikai regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un netiek uzglabāti ilgāk nekā tas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, noteikumu grozījumu projekts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde  personas kodus un vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēš, bet pseidonimizētos datus par personu glabā vienu gadu un datu masīvu regulāri atjauno, papildinot to ar jaunāko informāciju un dzēšot to informāciju, kuras glabāšana datu masīvā sasniegusi  gada termiņu. Datu masīva izmaiņas notiek reizi divās nedēļās, dzēšot datus senākos divu nedēļu datus un papildinot ar pēdējo divu nedēļu  datiem.
Noteikumu projektā minētās institūcijas (tai skaitā, Centrālā statistikas pārvalde un SPKC) noslēdz starpresoru vienošanās, paredzot tajās datu apmaiņas detalizētus nosacījumus, tai skaitā personu datu aizsardzības jautājumos, lai nodrošinātu pēc iespējas šaurāka personu loka piekļuvi inficēto personu personas kodiem.

Ar mērķi sekmēt vakcināciju, balstoties uz datos un pierādījumos balstītu pieeju attiecībā uz vakcinācijas procesa norisi dažādās profesiju un amatu grupās, kā arī tautsaimniecības nozarēs,  tiek veikts vakcinācijas procesu pabeigušo, vakcinācijas procesu uzsākušo un nevakcinēto personu sociālekonomiskā portretējums, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā.
Tas ir nozīmīgs informācijas avots par vakcinācijas nozīmīguma izpratni sabiedrībā kopumā un atsevišķās tautsaimniecības jomās un kalpo kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai  par SARS-CoV-2 vīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un tās efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras ir vairāk pakļautas inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā. Līdz ar to piedāvātā regulējuma mērķis ir visu sabiedrības locekļu veselības un dzīvības aizsardzības interešu nodrošināšana, kas ir leģitīms sabiedrības interešu aizstāvības mērķis un tas attaisno personu datu apstrādes nepieciešamību. Turklāt jāuzsver, ka personas dati tiek izmantoti īslaicīgi, tikai datu no valsts informācijas sistēmām apvienošanai, pēc tam tos dzēšot un datu masīvu pseidonimizējot, tādējādi pēc iespējas nodrošinot personu datu aizsardzību, kā arī personas datu apstrāde neparedz radīt jebkādas tiesiskās sekas konkrētām fiziskajām personām, jo tās mērķis ir tikai valsts politikas veidošana sabiedrības interesēs. Projekts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz NVD iesniegtiem vakcināciju uzsākušo un vakcināciju pabeigušo personu personas kodiem, sasaista personas kodu ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas,  Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu dzēšanu, kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi SPKC (saglabājot SPKC personu reģistrācijas numurus), Ekonomikas ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei bez SPKC personu reģistrācijas numuriem. Pseidonimizētajā datu masīvā iekļauti šādi dati par personu:  personas datu iekļaušanas datu masīvā datums, vakcinācijas kursa pirmās un otrās devas saņemšanas datumi, vakcīnas nosaukums, un sociālekonomiskie dati - personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adrese, personas darba vieta, tautsaimniecības nozare pēc NACE klasifikācijas, profesijas (aroda, amata, specialitātes) kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram, personas bezdarbnieka vai pensionāra statuss, izglītības iestādes identifikators no VIIS sistēmas.
Ekonomikas ministrija veic vakcinācijas datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.
Ņemot vērā pieejamo datu tvērumu, Starpinstitūciju koordinācijas grupai ir iespēja arī precizēt nepieciešamo analizējamos datu griezumus. Lai nodrošinātu, ka personu personas dati tiek izmantoti tikai regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un netiek uzglabāti ilgāk nekā tas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, noteikumu grozījumu projekts paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde  personas kodus un vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēš, bet pseidonimizētos datus par personu glabā ne ilgāk kā līdz nākamā kalendārā gada 31.decembrim un datu masīvu regulāri atjauno, papildinot to ar jaunāko informāciju un dzēšot to informāciju, kuras glabāšana datu masīvā sasniegusi  divu gadu termiņu. Datu masīva izmaiņas notiek reizi divās nedēļās, dzēšot datus senākos divu nedēļu datus un papildinot ar pēdējo divu nedēļu  datiem. Projektā minētās institūcijas (tai skaitā, Centrālā statistikas pārvalde un NVD) noslēdz starpresoru vienošanās, paredzot tajās datu apmaiņas detalizētus nosacījumus, tai skaitā personu datu aizsardzības jautājumos, lai nodrošinātu pēc iespējas šaurāka personu loka piekļuvi personu personas kodiem.

Papildus jānorāda, ka jau pašlaik Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 6.6 pants paredz, ka lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, SPKC nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod SPKC informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši SPKC rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19. Ierodoties izglītības iestādē, izglītojamiem ir pienākums uzrādīt iestādes atbildīgajai personai papīra vai digitālā formā negatīvo Covid-19 testa rezultātu vai sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Minētās prasības attiecas arī uz koledžu un augstskolu.  Ņemot vērā VDAR) 5. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktu, personas dati tiek: vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā (“nolūka ierobežojumi”); glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā “glabāšanas ierobežojums”. Vienlaikus VDAR 5. panta 2. punkts noteic, ka pārzinis ir atbildīgs par atbilstību 1. punktam un var to uzskatāmi parādīt. Ievērojot minēto un Augstskolas likuma 4.pantā ietverto augstskolu autonomijas principu, tostarp kā datu pārzinim īstenot atbilstošu tehniskus un organizatorisku pasākumus, lai efektīvi īstenotu datu aizsardzības principus, tai skaitā koledžām un augstskolām noteikt datu glabāšanas termiņu ne ilgāk kā nepieciešams, lai pārbaudītu un konstatētu sertifikāta derīguma termiņu, kā arī konstatētu faktu par personas vakcināciju, lai atļaut piedalīties klātienes izglītības procesā. Projekts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija no Valsts izglītības informācijas sistēmas nodod NVD par studējošajiem augstākās izglītības programmā šādus datus – vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, augstākās izglītības iestādes reģistrācijas numurs izglītības iestāžu reģistrā un nosaukums, koledžas un augstskolas studiju programma, kurss, dzimšanas gads, dzimums, valstiskā piederība. NVD katra mēneša pirmajā nedēļā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par stāvokli uz iepriekšējā mēneša pēdējo darbdienu par studējošo vakcinācijas aptveri sadalījumā pa iepriekš norādītajiem datu laukiem.

10.2. Vakcinācijas informācijas sistēma 
 
Lai nodrošinātu vakcinācijas sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu vakcinācijas procesu, ir izveidots speciāls IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai.  
Šāda risinājuma veidošana bija kritiski nepieciešama, jo iepriekš vakcinācijas procesā būtisku laiku aizņēma informācijas ievade dažādās sistēmās, dokumentu gatavošana, kā arī daļēji manuāla lēmumu apstrāde (piemēram, vakcīnu pasūtījumos),  kā arī pastāvēja riski, ka vakcinācijas ātrums vakcinācijas vietās būtu nepietiekams, rindu vadība neefektīva un lēna, un vakcīnu loģistikas plānošana lēna un neoptimāla.  
IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai ietver pieteikšanos vakcinācijai, iepriekšējo vakcinējamo sarakstu, vakcinācijas kabinetu kapacitātes un darba laiku pārvaldību, vienoto rindu veidošanu, saziņu ar vakcinējamiem, vakcīnu piegādes plānošanu, loģistikas organizāciju  un krājumu vadību, ievērojami atvieglojot SPKC.  
IT risinājums optimizē procesus arī pašā vakcinācijas epizodē. Tas nodrošina administratorus ar iepriekš sagatavotiem datiem un samazina ievades operāciju skaitu līdz minimumam, kas nepieciešams, lai reģistrētu vakcinēšanas faktu.   
Sistēma sagatavo nepieciešamās atskaites, kā arī iespējama datu apmaiņa ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām (piemēram, vienotās rindas divvirzienu veidošanai, uzskaites dokumentu veidošanai u.c.) un e-veselības sistēmu, kā arī tiek nodrošināta masu apjoma datu ievade un izgūšana.  
IT risinājums veidots vakcinācijas procesa optimizēšanai, nodrošinot vakcīnu pasūtīšanu atbilstoši plānotajam vakcinācijas apjomam katrā vakcinācijas vietā, ņemot vērā tādus faktorus kā aktuālā rinda, paredzētais apjoms izbraukuma vakcinācijai un prognozējamais izlietojums ģimenes ārstu praksēs; t.sk. optimizējot SPKC darbu, veicot vakcīnu pasūtījumu pārbaudes.  
IT risinājums arī organizē iepriekšējo pieteikšanos, vakcinējamo sarakstu veidošanu un centralizēto vakcinējamo personu rindu vadību minētā IT risinājuma ietvaros. Šī informācija ļauj savlaicīgi un precīzāk aplēst vakcinējamo skaitu katrā vakcinēšanas vietā katru dienu. Tādējādi iespējams savlaicīgi plānot piegādes (optimāli vakcīnu piegāžu plānošana jāuzsāk 5 dienas pirms piegādes vakcinācijas kabinetam).   
  
Lai ieviestu informācijas sistēmu, MK noteikumos Nr. 360 bija  noteikts tās izveidošanas un darbības tiesiskais pamats. Projekts nodrošina nepieciešamo normatīvo regulējumu saistībā ar informācijas sistēmas turpmāko darbību.  
  
Projektā paredzēts, ka informācijas sistēmā ziņas iekļauj pati persona, NVD, SPKC  un ārstniecības iestādes.  
Persona informācijā sistēmā datus varēs iekļaut gan par sevi, gan par citu personu, piemēram, savu radinieku vai laulāto. Savukārt NVD iekļauj datus par personu, kas saņemti vienotajā tālrunī 8989, gan saņemot prioritāri vakcinējamo personu sarakstu. 
Ārstniecības iestādes ievada datus par personu, kura vēlas vakcinēties, tajā gadījumā, ja persona vēlmi vakcinēties būs izteikusi ārstniecības iestādei. Savukārt ārstniecības iestādes, kuras veic vakcināciju, ievada arī faktus, kas apliecina vakcinācijas faktu. 
Papildus tam ārstniecības iestādes informācijas sistēmā ievada arī vakcīnu pasūtījumus, vakcīnu atlikumus ārstniecības iestādē un vakcinēto personu skaitu. Savukārt SPKC ievada datus par piegādātajām vakcīnām. 
Saņemt un apstrādāt datus informācijas sistēmā nepieciešamas tiesības NVD, SPKC un ārstniecības iestādēm. 
NVD var apstrādāt datus par personu (vārds, uzvārds, personas kods (identifikācijas numurs), dzimšanas datums, dzimums, piederība prioritāri vakcinējamai personu grupai, vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta, kontaktinformācija un personas vēlme vakcinēties), lai veidotu prioritāti vakcinējamo personu sarakstus. Minētais datu apstrādes apjoms ir nepieciešams, lai, pirmkārt, identificētu personu (personu, kurai ir personas kods, pārbauda tikai pēc personas koda, bet personām, kurām ir identifikācijas numurs – arī pēc vārda un uzvārda). Dzimšanas datuma apstrāde ir nepieciešama, ņemot vērā, ka prioritāti tiek vakcinētas personas, kuras sasniegušas 70 gadu vecumu, piederību prioritārai grupai ir nepieciešams apstrādāt, lai korekti izveidotu vakcinējamo personu sarakstu, savukārt kontaktinformācija nepieciešama, lai NVD varētu informēt personu par vakcinācijas vietu un laiku, bet vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta – lai NVD, veidojot vakcinējamo personu sarakstu, novirzītu personu viņai izdevīgākā vakcinācijas vietā. 
Personas datu apstrāde veselības informācijas sistēmā un Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā par pacientiem, kuriem diagnosticēts C hepatīts un pacientiem, kuriem diagnosticēta HIV infekcija vai saslimšana ar AIDS, NVD ir nepieciešama, lai pārliecinātos par vietnē manavakcina.lv reģistrējušos personu atbilstību prioritārajām grupām. Informācijas sistēmās NVD veic personas atbilstības pārbaudi pēc personas koda un informācijas sistēmās iekļautajiem dokumentiem (ierakstiem) neapstrādājot diagnozes. Ārstniecības iestādēm sniedzamajā informācijā NVD norāda tikai pazīmi par atbilstību prioritārajai grupai. Šāda personas datu apstrāde nodrošina to, ka vakcinācijas pakalpojuma sniedzējam ir pieejama informācija par vakcinējamās personas atbilstību prioritārajai grupai, savukārt vakcinējamai personai nav jāvēršas pie ģimenes ārsta pēc izziņas (nosūtījuma) par viņa atbilstību indikācijai - hronisks pacients. Arī pats NVD datu apstrādē (pārbaudē) par personas atbilstību prioritāri vakcinējamo personu grupai „persona ar hronisku slimību un citiem fiziskiem vai garīgiem traucējumiem”, neapstrādā tādus veselības datus, kā diagnozes, izmeklējumi vai medikamenti, bet apstrādā tikai ziņas par informācijas sistēmās iekļautajiem dokumentiem (ierakstiem), kas apliecina attiecīgo atbilstību. 
Tāpat NVD nepieciešamas tiesības pārbaudīt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē, vai personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu vakcīnu pret Covid-19. 
Ārstniecības iestādes var apstrādāt personas datus, lai varētu ievadīt datus par veikto vakcināciju.  
Ņemot vērā, ka Valsts izglītības informācijas sistēma satur datus par pedagogiem, ir paredzēta iespēja NVD salīdzināt personas pieteikumu manavakcina.lv ar informāciju minētajā sistēmā, lai varētu veidot prioritāri vakcinējamo personu sarakstu. 
Projekts nosaka NVD tiesības apstrādāt personas datus vakcinācijas informācijas sistēmā  un salīdzināt tos ar veselības informācijas sistēmas datiem, lai identificētu  pret Covid-19 nevakcinētās personas un informētu tās par iespēju saņemt vakcīnu pret Covid-19 infekciju. 
Minētais datu apstrādes mērķis atbilst  Datu regulas 9. panta 2. punkta i) apakšpunktam - “apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai”. Tāpat personu datu apstrāde notiek atbilstoši Datu regulas 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem principiem, t.i. tiks apstrādāts tikai minimālais nepieciešamais datu apjoms par personas vakcinācijas faktu. 
Tāpat nepieciešams noteikt tiesisko pamatu informatīviem pasākumiem digitālajā telpā, lai īstenotu personalizētu komunikāciju ar iedzīvotājiem informēta lēmuma pieņemšanai par vakcināciju pret SARS-Covid-19, kā arī mērītu īstenoto pasākumu atdevi un budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu. 
Ministru kabineta 2021. gada 7. jūlijā apstiprinātajā rīkojumā Nr. 491 “Par Vakcinācijas aptveres palielināšanas plānu pret Covid-19 infekciju” (turpmāk – Plāns) (protokols Nr. 51) Veselības ministrijai noteikts īstenot informēšanas pasākumus digitālajā telpā par vakcināciju pret COVID-19 drošumu un nepieciešamību. Lai nodrošinātu Plāna izpildes efektivitāti un sniegtu iedzīvotājiem iespēju pieņemt informētu lēmumu par vakcināciju pret COVID-19, tiek paredzēts izmantot digitālos rīkus personalizētai komunikācijai vakcinācijas pret COVID-19 aptveres palielināšanai un mērīt īstenoto pasākumu efektivitāti.  
Veselības aprūpes lietotāju komunikācijas kanālu lietojums ir daudzveidīgs: atsevišķas iedzīvotāju grupas informācijas iegūšanai un meklēšanai izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, citas izmanto interneta meklētājus, bet vēl citas saziņai dod priekšroku tradicionālajiem saziņas kanāliem (vēstules, īsziņas u.tml.) (Clark u.c. 2011; Odone u.c. 2014; Stockwell un Fiks 2013). Visu iepriekšminēto komunikācijas kanālu izmantošana kopdarbībā ar digitālajiem rīkiem veido digitālo telpu, kurā notiek personalizēta pieprasītā un nepieciešamā satura nodošana saņēmējam, vienlaicīgi ļaujot sūtītājam mērīt šīs digitālās komunikācijas efektivitāti. Imunizācijas programmas, kuras aktīvi izmanto digitālās telpas pieejamos rīkus (personalizācija, vēstījumu adaptācija, rezultātu un efektivitātes mērīšana u.c.), spēj mazināt neuzticību vakcīnām, kā arī novērst iedzīvotāju vēlmi atlikt vakcinēšanos informācijas trūkuma dēļ (Tozzi u.c. 2016), tai skaitā arī attiecībā par vakcīnām pret COVID-19 (Dai u.c. 2021). 
Digitālo rīku izmantošana personalizētai komunikācijai ir īpaši svarīga, lai īstenotu Plānā minētos informēšanas pasākumus par vakcināciju pret COVID-19. Atturēšanās pret vakcinēšanos ir kompleksa, to ietekmē daudz un dažādi aspekti, tai skaitā arī sociālais konteksts un pat vakcīnas tips (Cascini u.c. 2021; MacDonald 2015). Šī iemesla dēļ personalizēta komunikācija ir nepieciešama, lai radītu “personalizētu veselības aprūpi” (Ramaswami, Bayer, un Galea 2018), kas pielāgota tās lietotāju vēlmēm, paradumiem un viņu specifiskajām vajadzībām. Tās ir iespējams apmierināt ar efektīvu digitālo rīku izmantošanu, nodrošinot individuāli nepieciešamo informāciju, rezultātā tiek palielināta vakcinācijas aptvere (Nehme u.c. 2019). Sākot no īsziņām, beidzot ar pasta vēstulēm, personalizēta un tieša saziņa paralēli vispārējām masu komunikācijas kampaņām gan Eiropas Savienībā, gan citviet pasaulē ir pierādījusi spēju paaugstināt sabiedrības imunizācijas līmeni (Murphy u.c. 2021). Tāpēc projekts paredz informācijas piegādē izmantot pieejamos datus par korespondences adresēm, lai komunicētu gan pa elektroniskajiem, gan pasta komunikācijas kanāliem – atkarībā no lietotāja komunikācijas kanālu patēriņa paradumiem – tieši un nepastarpināti ar iedzīvotājiem. Vairāku komunikācijas kanālu personalizācija un izmantošana, tai skaitā ar randomizētu kontrolētu izmēģinājumu (randomized controlled trials) palīdzību ir efektīvākais veids, kā paaugstināt vakcināciju aptveri (Atkinson u.c. 2019; Frascella u.c. 2020). Tāpēc pirms komunikācijas tiks noskaidrots potenciālā informācijas saņēmēja vakcinācijas fakts, lai valsts budžeta līdzekļi netiktu nelietderīgi izmantoti, komunicējot ar iedzīvotājiem, kuri jau ir vakcinējušies. Savukārt pēc komunikācijas tiks atjaunota informācija par saņēmēja vakcinācijas faktu, lai konstatētu vēstījuma efektivitāti un lemtu par informēšanas pasākumu tālāko īstenošanu, tādējādi efektīvi izlietojot valsts budžeta finansējumu Plāna darbības laikā. 
  
Jāatgādina, ka Eiropas Komisijas ieskatā “Covid-19 pandēmiju pavada vēl nepieredzēta infodēmija” jeb dezinformācijas vilnis, kas jo īpaši skar sociālos plašsaziņas līdzekļus: “Ar vīrusu saistītās informācijas gūzma, kas bieži vien ir nepatiesa vai neprecīza un ātri izplatās sociālajos plašsaziņas līdzekļos, saskaņā ar PVO vērtējumu var radīt apjukumu un neuzticēšanos un apdraudēt efektīvu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanu” (Eiropas Komisija 2020). Tāpēc Plāna īstenošana ir atkarīga no spējas sasniegt nevakcinētos Latvijas iedzīvotājus arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos, dodot šo mediju lietotājiem iespēju pieņemt informētu lēmumu par vakcināciju pret Covid-19. Tāpēc digitālā telpa šī grozījuma kontekstā ietver arī sociālos plašsaziņas līdzekļus, kur arī nepieciešams īstenot personalizētu komunikāciju un efektivitātes mērījumus. Šādu komunikācijas stratēģiju lietošana sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir pierādījusi savu efektivitāti vakcinācijas aptveres palielināšanai un ir izšķiroša jaunu vakcīnu pieņemšanā, kā arī objektīvas informācijas nodrošināšanā šo mediju lietotājiem (Limaye u.c. 2021; Puri u.c. 2020). 
  
Tiek noteikts, ka sistēmā iekļautās ziņas personalizētā veidā glabā 3 (trīs) gadus pēc personas vakcinācijas pabeigšanas brīža attiecībā uz datiem par vakcinācijas faktu un līdz personas vakcinācijas pabeigšanas brīdim attiecībā uz datiem, kas saistīti ar vakcinācijas pieraksta faktu, bet ne ilgāk kā vienu gadu no brīža, kad persona pieteikusies vakcinācijai. Kā arī tiek noteikts, ka sistēmā iekļautie dati pēc to glabāšanas termiņa beigām tiek anonimizēti.  
Plānotais datu apstrādes mērķis atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 9. panta 2. punkta i) apakšpunktam - “apstrāde ir vajadzīga sabiedrības interešu dēļ sabiedrības veselības jomā, piemēram, aizsardzībai pret nopietniem pārrobežu draudiem veselībai” un  h) apakšpunktam - “veselības vai sociālās aprūpes vai ārstēšanas vai veselības vai sociālās aprūpes sistēmu un pakalpojumu pārvaldības nodrošināšanas nolūkos”, jo pamatojoties uz Covid-19 apkarošanas noteikumiem NVD jānodrošina veselības aprūpes pakalpojums (vakcinācija) konkrētajai grupai. Kā norādīts augstāk informācijas sistēmas pārzinis ir NVD. Sistēmas dati jau šobrīd saskaņā ar normatīvo aktu regulējumu ir NVD pārziņā un risinājums neparedz sensitīvo datu nodošanu ārpus norādītā informācijas sistēmas pārziņa. Sistēmas arhitektūra izstrādāta ievērojot Datu regulas prasības, t.i. apstrāde notiek pārziņa ietvaros, bet uz ārējām sistēmām tiek nodoti tikai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie dati. Tāpat personu datu apstrāde notiek atbilstoši Datu regulas 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem principiem, t.i. sistēmas izbūvē ir nodrošināti šādi principi: 
1) dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un subjektam pārredzamā veidā – tikai nepieciešamie dati rindas izveidei, personas apziņošanai un vakcinācijas fakta fiksēšanai. Datu izmantošanas fakts tiek fiksēts un nav iespējama datu izmantošana ārpus leģitīmā mērķa. 
2) Normatīvajā aktā ir skaidri noteikts nolūka ierobežojums. 
3) Dati ir minimizēti precīzi apstrādes nolūkam un sistēma no citām pārziņa rīcībā esošajām sistēmām ielasa tikai un vienīgi nolūkam nepieciešamos datus. 
4) Tiek nodrošināta datu precizitāte atbilstošo normatīvā akta mērķim. 
5) Augstāk norādītais glabāšanas mērķis un ilgums ir piemērots normatīvā akta izpildes mērķim – potenciālajam vakcinācijas procesa realizācijas mērķim. 
6) Saskaņā ar risinājuma tehnisko specifikāciju, izstrādes līgumu un valsts informācijas sistēmu drošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem tiek pilnībā nodrošināta integritāte un konfidencialitāte. 

10.3. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas 
 
Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma sastāv no kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas mobilās lietotnes – ApturiCovid (turpmāk – lietotne) un aizmugursistēmas. Projekts nosaka sistēmas darbības principus un nosaka to, ka šīs sistēmas pārzinis ir SPKC. 
Lietotnes izmantošana ir pilnīgi brīvprātīga. Personas dati tiek apstrādāti balstoties uz brīvprātības principu un lietotāja piekrišanu. Uzsākot lietotnes izmantošanu, lietotājs sniedz savu piekrišanu tās izmantošanas nosacījumiem. Informācijas ievade lietotnē ir brīvprātīga un tikai saskaņā ar lietotāja gribu un lietotnes funkcionālajām iespējām. Lietotnē visa informācija tiek uzglabāta šifrētā veidā personas mobilajā tālrunī. 
Lai nodrošinātu lietotnes darbības izmantošanu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas nolūkiem, ir izveidota ar lietotni saistīta aizmugursistēma, kas nodrošina kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas funkcijas.
Tajā pat laikā, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības atbalsta sistēmas pilnvērtīgu darbību kopumā (gan mobilās lietotnes darbību, gan aizmugursistēmas darbību), SPKC nodrošina gan mobilās lietotnes, gan aizmugursistēmas tehniskos pilnveidojumus un nodrošina to attīstību. 
Tāpat arī tiek noteikts, ka SPKC nodrošina Eiropas federatīvās vārtejas kopīgā pārziņa Latvijā funkcijas atbilstoši Komisijas īstenošanas lēmuma (ES) 2020/1023 (2020. gada 15. jūlijs), ar ko attiecībā uz datu pārrobežu apmaiņu starp nacionālajām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas mobilajām lietotnēm cīņā pret Covid-19 pandēmiju groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/1765 (turpmāk – EK lēmums) nosacījumiem. 
Mobilajā lietotnē ievadītā informācija tiek uzkrāta konkrētās personas mobilajā tālrunī, tāpat mobilajā tālrunī tiek uzkrāta pseidoanonimizēta informācija par personas mobilā tālruņa Bluetooth noteiktajiem kontaktiem pēdējo 14 dienu laikā. Ja kādai personai tiek apstiprināta diagnoze Covid-19 un persona izmanto minēto lietotni, SPKC epidemiologi aizmugursistēmā ievada informāciju par saslimšanas gadījumu, kas saņemts steidzamā ziņojuma veidā no ārstniecības iestādes vai iegūts slimnieka aptaujas laikā (saslimšanas datums, simptomu esamība un kontakttālrunis). Aizmugursistēma automātiski ģenerē unikālu saslimšanas gadījuma verifikācijas kodu, kuru SPKC epidemiologs piedāvā personai ievadīt savā lietotnē, kas ļauj lietotnei nosūtīt šifrētas atslēgas uz aizmugursistēmu. Citas lietotnes periodiski pārbauda informāciju aizmugursistēmā un, ja tiek identificētas atslēgas, kas sakrīt ar lietotnē saglabātajām atslēgām un tās atbilst noteiktam algoritmam (personas bijušas tuvāk par diviem metriem un ilgāk par 15 minūtēm), persona saņem brīdinājumu, ka atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, aicinājumu ievadīt savu tālruņa numuru un atļaut SPKC epidemiologam sazināties.
Pēc atļaujas saņemšanas informācija par konkrētās personas tālruņa numuru nonāk SPKC rīcībā un SPKC epidemiologs sazinās ar šo kontaktpersonu, izvērtē inficēšanās riskus un sniedz rekomendācijas turpmākai rīcībai. Pēc saziņas ar personu un saslimušo, informācija tiek uzglabāta SPKC pārziņā esošajā kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā 14 dienas. 
Tādējādi tiek nodrošināta maksimāla privātuma aizsardzība, jo epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai netiek izmantota informācija par saskari ar noteiktu personu, kontakta apstākļiem, vietu, laiku u.c., bet tiek izmantots tikai fakts par to, ka persona atradusies paaugstinātas inficēšanās apstākļos noteiktā datumā. 
Pamatojoties uz minēto, kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas darbību,  projektā ir noteikts, ka informācijas sistēma satur datus par personu, kurai apstiprināta Covid-19 diagnoze un kura brīvprātīgi ir uzstādījusi lietotni. Informācijas sistēmā par inficēto personu tiek uzkrāti dati par unikālo saslimšanas gadījuma verifikācijas koda ievadīšanas faktu, par personas saslimšanas datumu, lai varētu izvērtēt infekcijas izplatīšanās riskus, simptomu esamību, kontakttālruni, uz kuru tiks nosūtīts kods, kā arī pseidoanonimizētās saskares atslēgas. Gadījumos, kad notiek informācijas apmaiņa ES mērogā, sistēmā arī tiek uzkrāta informācija par valsti, kur noticis kontakts (inficēto personu atslēgu izcelsmes valsti), lai varētu nodrošināt attiecīgo valstu kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmas. 
Par personām, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, tiek uzkrāta informācija: šo personu brīvprātīgi sniegtie kontakttālruņu numuri, katras saskares datums, ilgums, signāla stiprums, riska vērtējums. Ja kontaktpersona sniedz SPKC savu telefona numuru, SPKC, sazinoties ar šo cilvēku, veic mērķtiecīgu aptauju, kuras rezultātā noskaidro iespējamos inficēšanās riskus un aptaujas rezultātā nosaka to, vai persona ir atzīstama par kontaktpersonu un personai ir jāievēro mājas karantīna. 
Ņemot vērā to, ka kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas darbība balstās uz brīvprātību, uzticēšanos un sadarbību starp personu un epidemiologu, sistēmā iekļautā informācija nedrīkst tikt nodota citām personām, tai skaitā kontroles nolūkos. Šo informāciju var izmantot tikai SPKC epidemiologi epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai. 
Tā kā sistēmas darbības mērķis ir sniegt papildu atbalstu epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai, par sistēmas pārzini tiek noteikts SPKC, kas nodrošina gan aizmugursistēmas, gan lietotnes attīstību un pilnveidošanu, veic visas darbības attiecībā uz personu datu aizsardzību, kā arī nepieļauj informācijas izmatošanu citiem mērķiem. 
Tāpat SPKC nodrošina saziņu ar personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, tādēļ arī SPKC nodrošina informāciju, ko šī personas saņems kā saturu lietotnē. 
Projekts paredz arī to, ka Kontaktpersonu noteikšanas sistēmas tehnisko uzturēšanu nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzini – SPKC.  Papildus šiem noteikumiem un saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, SPKC slēdz deleģējuma līgumu par sistēmas tehniskā nodrošinājuma pienākuma nodošanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. 
Ņemot vērā to, ka laika gaitā var tikt mainīta pieeja kontaktpersonu noteikšanai, projekts paredz to, ka SPKC ir tiesības mainīt parametrus personu noteikšanai un brīdināšanai. Tāpat arī projekts paredz to, ka pārtraucot datu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā, kad tā vairs nebūs nepieciešama, tiks dzēsti tajā uzkrātie dati.  
Lai nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām, projekts paredz, ka SPKC veic Eiropas federatīvās vārtejas kopīgā pārziņa Latvijā pienākumus un tiesības. Proti, SPKC pienākums ir nodrošināt sadarbību ar citu valstu nacionālo kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmu pārziņiem, atbilstoši apstrādāt caur Eiropas federatīvo vārteju saņemtos datus un nodrošināt šo datu aizsardzību. Kā arī SPKC kā Latvijas pārzinim ir tiesības piekļūt Eiropas federatīvajā vārtejā apmainītajiem datiem. 
 

10.4. Personu uzraudzības informācijas sistēma 
 
Saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatību Latvijā un citās valstīs, projekts joprojām paredz, ka persona ne agrāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā elektroniski aizpilda Covidpass apliecinājumu, norādot Personu uzraudzības informācijas sistēmā nepieciešamo informāciju un apliecinot, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī šajos noteikumos noteiktajos gadījumos pašizolācijas prasības. 
Pēc aizpildītas anketas iesniegšanas, informācijas sistēma izveido attiecīgu apstiprinājumu ar tajā norādītu QR kodu lietošanai mobilajā ierīcē. Informācijas sistēmas pārzinis apstiprinājumu un QR kodu nosūta uz personas apliecinājuma anketā norādīto elektroniskā pasta adresi. 
Ņemot vērā Covid-19 infekcijas slimības izplatību un samērojot Covid-19 
izplatīšanās dēļ īstenojamos epidemioloģiskās drošības pasākumus ar 
iespējami mazāka sloga noteikšanu gan personām, gan iestādēm saistībā ar 
epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, secināms, ka 2020.gada  
12.oktobrī ieviestās Personu uzraudzības informācijas sistēmas darbība 
ir būtiska un joprojām turpināma. 
Personu uzraudzības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Personu uzraudzības informācijas sistēmas mērķis ir sniegt atbalstu Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Veselības inspekcijai, pašvaldības policijai un SPKC atbilstoši noteikumos ietvertajām prasībām un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai. 
Personu uzraudzības informācijas sistēmā personai, kura ieceļo Latvijas 
Republikā, sniedzamo ziņu apjoms ir dinamiski atkarīgs no tā, vai atbilstoši spēkā esošajiem ierobežojumiem personai ir jāievēro pašizolācija pēc ieceļošanas.
Projekts paredz minimāli sniedzamo ziņu apjomu - (vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, ceļošanas dokumenta dati), apliecinājumu par sadarbspējīgā sertifikāta par vakcinēšanos vai pārslimošanu esamību, kā arī tām personām, uz kurām piemērojami pašizolācijas nosacījumi, ziņas par šo personas ieceļošanas veidu un laiku Latvijā, valstis, kurās persona atradusies un personas kontaktinformācija, tajā skaitā arī dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā. 
Šādā veidā ziņu sniegšanas prasības tiks mērogotas atkarībā no tā, vai  personai pēc ieceļošanas tiek noteikts pašizolācijas pienākums un sekojoši attiecīgu laika posmu uzkrāts vienīgi minimāli nepieciešamais informācijas apjoms."