21-TA-677: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "No bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūta materiāla atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "No bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūta materiāla atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kārtība" (turpmāk - noteikumu projekts) izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt būtisku sadzīves atkritumu poligonos (turpmāk – SAP) apglabājamo atkritumu apjoma samazinājumu, nosakot atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem (turpmāk – BNA), ko paredzēts pārstrādāt līdz tehniskajam kompostam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atkritumu apsaimniekošanas likuma (turpmāk – AAL) 4. panta trešajā daļā ir noteikts, ka atkritumus, ja tie atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu vai Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu un ja no tiem ir iegūti materiāli, kuri tiks izmantoti galaprodukta ražošanai, uzskata par otrreizējām izejvielām. Ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas materiāls, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem.
Šobrīd visos Latvijas atkritumu SAP ir atļauts izveidot BNA kompostēšanas laukumus, radīto kompostu atļauts izmantot kā pārklājamo materiālu atkritumu apglabāšanas krātuvē. Tikai vienā SAP (“Getliņi”,) atļauta un notiek BNA pārstrāde un reģenerācija. 2021. gadā diviem SAP ir piešķirts finansējums (“Daibe” un “Cinīši”) BNA pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstībai, un līdz 2021. gada beigām būs atlase, kur ieplānots finansējums vēl trīs SAP (“Brakšķi”, “Janvāri”, “Ķīvītes”) attīstībai. Ne visas pašvaldības, kuru sadzīves atkritumi tiek vesti uz SAP “Getliņi”, ir nodrošinājušas BNA dalītu vākšanu un ierīkojušas tam atbilstošu infrastruktūru. Savukārt BNA savākšanas vieta uzskatāma par atbilstošu, ja tā ierīkota, ņemot vērā Ministru kabineta 2016. gada 16. decembra noteikumu Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” prasības.
Pēc 2019. gada decembrī – 2020. gada februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktās Latvijas Republikas pilsētu un novadu domju (pašvaldību) aptaujas par aktuālo situāciju un plānotajiem pasākumiem un to ieviešanas termiņiem saistībā ar BNA dalītās savākšanas sistēmas izveidošanu, tika saņemta informācija, pēc kuras apkopošanas secināms, ka vismaz 57 no visām Latvijas 119 pašvaldībām līdz 2020. gada 31. decembrim nespēs nodrošināt BNA apsaimniekošanas sistēmas darbību. Kā galvenie iemesli, kādēļ BNA dalītās savākšanas sistēmas izveidošana pašvaldībās nevarēja notikt līdz 2020. gada 31. decembrim minēti:
1) SAP, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tajā skaitā būtu arī bioloģiskie atkritumi, nav nodrošināta vai 2021. gadā netiks uzsākta bioloģisko atkritumu reģenerācija vai pārstrāde. SAP nav atbilstošas iekārtas, infrastruktūra nepietiekama finansējuma dēļ;
2) pašvaldības teritorijā nav izveidoti bioloģisko atkritumu kompostēšanas laukumi, infrastruktūra nepietiekama finansējuma sistēmas ieviešanai, dēļ;
3) nav sakārtotas līgumiskās attiecības ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, par BNA dalītu vākšanu un apsaimniekošanu. Pašvaldības meklē labāko risinājumu – vai veikt izmaiņas jau noslēgtajā līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš jau veic sadzīves atkritumu pasaimniekošanu pašvaldībā, iekļaujot BNA dalītu vākšanu un apsaimniekošanu, vai slēgt jaunu līgumu ar citu komersantu tikai par BNA dalītu vākšanu;
4) netiek saskatīta lietderība šobrīd ieguldīt būtiskus laika, naudas un cilvēkresursus jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tai skaitā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izveidē, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gadījumā.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam) paredzēts piesaistīt finansējumu BNA pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Šobrīd visos Latvijas atkritumu SAP ir atļauts izveidot BNA kompostēšanas laukumus, radīto kompostu atļauts izmantot kā pārklājamo materiālu atkritumu apglabāšanas krātuvē. Tikai vienā SAP (“Getliņi”,) atļauta un notiek BNA pārstrāde un reģenerācija. 2021. gadā diviem SAP ir piešķirts finansējums (“Daibe” un “Cinīši”) BNA pārstrādes un reģenerācijas infrastruktūras attīstībai, un līdz 2021. gada beigām būs atlase, kur ieplānots finansējums vēl trīs SAP (“Brakšķi”, “Janvāri”, “Ķīvītes”) attīstībai. Ne visas pašvaldības, kuru sadzīves atkritumi tiek vesti uz SAP “Getliņi”, ir nodrošinājušas BNA dalītu vākšanu un ierīkojušas tam atbilstošu infrastruktūru. Savukārt BNA savākšanas vieta uzskatāma par atbilstošu, ja tā ierīkota, ņemot vērā Ministru kabineta 2016. gada 16. decembra noteikumu Nr. 788 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām” prasības.
Pēc 2019. gada decembrī – 2020. gada februārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktās Latvijas Republikas pilsētu un novadu domju (pašvaldību) aptaujas par aktuālo situāciju un plānotajiem pasākumiem un to ieviešanas termiņiem saistībā ar BNA dalītās savākšanas sistēmas izveidošanu, tika saņemta informācija, pēc kuras apkopošanas secināms, ka vismaz 57 no visām Latvijas 119 pašvaldībām līdz 2020. gada 31. decembrim nespēs nodrošināt BNA apsaimniekošanas sistēmas darbību. Kā galvenie iemesli, kādēļ BNA dalītās savākšanas sistēmas izveidošana pašvaldībās nevarēja notikt līdz 2020. gada 31. decembrim minēti:
1) SAP, kurā tiek apglabāti pašvaldības administratīvajā teritorijā savāktie sadzīves, tajā skaitā būtu arī bioloģiskie atkritumi, nav nodrošināta vai 2021. gadā netiks uzsākta bioloģisko atkritumu reģenerācija vai pārstrāde. SAP nav atbilstošas iekārtas, infrastruktūra nepietiekama finansējuma dēļ;
2) pašvaldības teritorijā nav izveidoti bioloģisko atkritumu kompostēšanas laukumi, infrastruktūra nepietiekama finansējuma sistēmas ieviešanai, dēļ;
3) nav sakārtotas līgumiskās attiecības ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas izraudzīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, par BNA dalītu vākšanu un apsaimniekošanu. Pašvaldības meklē labāko risinājumu – vai veikt izmaiņas jau noslēgtajā līgumā ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš jau veic sadzīves atkritumu pasaimniekošanu pašvaldībā, iekļaujot BNA dalītu vākšanu un apsaimniekošanu, vai slēgt jaunu līgumu ar citu komersantu tikai par BNA dalītu vākšanu;
4) netiek saskatīta lietderība šobrīd ieguldīt būtiskus laika, naudas un cilvēkresursus jaunas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, tai skaitā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas izveidē, administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gadījumā.
Līdz ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas periodu valstī (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam) paredzēts piesaistīt finansējumu BNA pārstrādes un reģenerācijas iekārtu izveidei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir samazināt SAP apglabājamo atkritumu apjomu un veicināt BNA pārstrādi.
Saskaņā ar atkritumu hierarhiju[1] un lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas rodas no atkritumu apglabāšanas SAP, ir svarīgi veicināt bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu un pārstrādi atbilstoši atkritumu reģenerācijas veida apakškodam R3A "Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana" [2], lai ražotu videi drošu kompostu un citus no BNA sastāvošus materiālus.
Šo mērķi var sasniegt, nosakot atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus no BNA iegūtiem materiāliem, tā veicinot savākto BNA pārstrādi līdz tautsaimniecībā noderīgiem materiāliem, tādējādi arī pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 4. panta 1. punkts.
[2] Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" 1. pielikums.
Saskaņā ar atkritumu hierarhiju[1] un lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, kas rodas no atkritumu apglabāšanas SAP, ir svarīgi veicināt bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanu un pārstrādi atbilstoši atkritumu reģenerācijas veida apakškodam R3A "Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana" [2], lai ražotu videi drošu kompostu un citus no BNA sastāvošus materiālus.
Šo mērķi var sasniegt, nosakot atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus no BNA iegūtiem materiāliem, tā veicinot savākto BNA pārstrādi līdz tautsaimniecībā noderīgiem materiāliem, tādējādi arī pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 4. panta 1. punkts.
[2] Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 319 "Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem" 1. pielikums.
Risinājuma apraksts
1.3.1. No BNA iegūstamais materiāls un tā pielietojums
AAL 6. panta 1.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” noteikumi citastarp nosaka kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.4. apakšpunkts), kā arī kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.5. apakšpunkts). Minēto noteikumu 6. punkts paredz:
“6. Vielu vai priekšmetu neklasificē kā atkritumus, ja ir pabeigta vielas vai priekšmeta reģenerācija (arī pārstrāde) un tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
6.1. vielu vai priekšmetu paredzēts izmantot noteiktam nolūkam;
6.2. pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;
6.3. viela vai priekšmets atbilst normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām šādas vielas vai priekšmeta turpmākai izmantošanai un prasībām attiecīgajai vielai vai priekšmetam;
6.4. vielas vai priekšmeta izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.”
Attiecīgi statusa izbeigšanai ir jāizpildās visiem minētajiem priekšnosacījumiem, citādi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nav pamata. Ņemot vērā minētās normas, noteikumu projekts atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam noteic kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam stabilizētam biomateriālam (tehniskajam kompostam), iekļaujot arī normas par noteiktiem tehniskā komposta izmantošanas nolūkiem.
Ņemot vērā esošās bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stāvokli un nepieciešamību mazināt radīto un SAP apglabāto sadzīves atkritumu apjomu, noteikumu projekts tā esošajā redakcijā paredz atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas prasības no BNA iegūtam tehniskajam kompostam, kur "BNA" termins atbilst Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" 2. punkta 2.2. apakšpunktā noteiktajam skaidrojumam "bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos".
No "bioloģiskiem atkritumiem" (termina skaidrojums Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4.1 punktā) iegūtam kompostam esošajā noteikumu projekta redakcijā atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas prasības netiek noteiktas, jo šādas prasības noteikt praktiski būs iespējams tikai pēc bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmas ieviešanas Latvijā, kas izriet no Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" noteiktā regulējuma pašvaldībām līdz 2023. gada 31. decembrim savā administratīvajā teritorijā ieviest minēto sistēmu.
Noteikumu projekts no BNA iegūtajam kompostam paredz divas lietojuma iespējas:
1) materiāls, kas izmantojams tilpņu aizbēršanai (backfilling);
2) materiāls, kas izmantojams SAP ikdienas pārklājumu izveidošanai un tehnisko agrikultūru, piemēram, ātraudzīgo kārklu audzēšanai SAP teritorijā.
Jāņem vērā, ka jebkuram materiālam, kas ir iegūts no atkritumiem, ir risks kļūt par piesārņojuma avotu tā nepareizas sagatavošanas vai pielietojuma dēļ. Tāpēc no BNA iegūtajam kompostam pirms tā atzīšanas par materiālu, kas vairs nav atkritums, proti, atkritumiem ir iestājies atkritumu beigu statuss, ir obligāti veicamas ķīmiskās analīzes tā kvalitātes novērtēšanai.
1.3.2. Nosacījumi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai
Komersants, kas veic BNA pārstrādi tehniskajā kompostā, ir apzīmēts kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādātājs (turpmāk – BNA pārstrādātājs).
Noteikumu projekts nosaka, ka BNA pārstrādātājs BNA atkritumu pārstrādi veic atbilstoši atkritumu reģenerācijas veida apakškodam R3A “Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana”, kas Noteikumu projektā ir vienīgā atļautā pārstrādes darbība tehniskā komposta iegūšanai no BNA atkritumiem.
BNA pārstrādātājam jānodrošina atbilstība visiem Noteikumu projektā ietvertajiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem.
Saraksts ar atkritumu klasēm, kuras ir atļauts lietot tehniskā komposta iegūšanā, pieejams Noteikumu projekta 1. pielikumā “Atkritumu klases tehniskā komposta ražošanai”.
Paškontroles kritēriji, t.sk., prasības izejvielu kvalitātei un pārstrādes procesam, noteikti Noteikumu projekta 2. pielikumā “Tehniskā komposta atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas paškontroles kritēriji”. Paškontroles kritēriji balstīti uz SIA “GEO CONSULTANTS” 2020. gadā izstrādātā pētījuma “Kritēriju izstrāde atkritumu beigu statusa noteikšanai bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.” noslēguma ziņojumā dotajām rekomendācijām par kvalitātes prasībām no BNA iegūtam kompostam lietotas tehniskā komposta apstrādes apstākļu definēšanai.
Atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nepieciešamie fizikālie, ķīmiskie un mikrobioloģiskie kritēriji noteikti Noteikumu projekta 3. pielikumā “Tehniskā komposta atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kvalitātes kritēriji”. Ķīmisko elementu vērtības vienlaicīgi ir saskaņotas SAP “Getliņi” iegūtā BNA kompostā praktiski esošajām ķīmisko elementu un ķīmisko vielu vērtībām.
Noteikumu projekts nenosaka, kādam BNA apjomam ir jābūt, lai BNA pārstrādātājs drīkstētu veikt fizikālo parametru, ķīmisko vielu un mikrobioloģiskā sastāva analīzes.
Gadījumā, ja tehniskā komposta ražošanu no BNA šī noteikumu projekta izpratnē plānotu veikt komersants, kurš līdz šim nav bijis atkritumu pārstrādes darbību veicējs, komersantam būtu nepieciešams saņemt piesārņojošas darbības atļauju Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” noteiktajā kārtībā, kā arī iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 134 “Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām” noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts BNA pārstrādātājam nosaka pienākumu izveidot un uzturēt kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu bioloģisko atkritumu pārstrādes procesa izsekojamību. Kvalitātes pārvaldes sistēma ir darbību kopums, ko īstenojot panāk no BNA iegūtā tehniskā komposta atbilstību šo noteikumu projektā noteiktajiem atkritumu beigu statusa kritērijiem.
Noteikumu projekts pašlaik neparedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, lai neradītu nesamērīgu slogu BNA pārstrādātājam. Vienlaikus noteikumu projekts neaizliedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, tādējādi apliecinot tehniskā komposta pircējiem uzņēmuma atbilstību kādam no starptautiski atzītiem standartiem.
Noteikumu projekta 11. punktā noteikto kvalitātes pārvaldības sistēmu ievieš un uztur pats BNA pārstrādātājs, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr.682 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no nolietotām riepām iegūtiem gumijas materiāliem”.
Noteikumu projekts nosaka, ka BNA pārstrādātājs atbilstoši ieviestajai kvalitātes pārvaldības sistēmai tehniskajam kompostam analīzes veic testēšanas laboratorijās, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijās, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) valstīs. Ņemot vērā, ka Turcija ir EUROLAB (European Federation of National Associations of Measurement, Testing and Analytical Laboratories) partneris, bet tā nav ne ES dalībvalsts, ne EEZ valsts, tā ir norādīta atsevišķi.
Noteikumu projekts nosaka, ka katrai tehniskā komposta partijai (no tehniskā komposta ražošanas līnijas gala produkta rezervuārā ievāktajam materiāla apjomam) transportēšanas laikā ir jābūt identificējamai, piemēram, apzīmogotai ar svītrkodu, kas ir saistīts ar tam atbilstošo atbilstības deklarāciju elektroniskā formā ar informāciju par to, ka no BNA iegūtais materiāls atbilst šo noteikumu prasībām. Šī deklarācija glabājas pie pārstrādātāja.
Tehniskā komposta partijas apjomu nosaka BNA pārstrādātājs.
Atbilstības deklarācijas forma noteikta Noteikumu projekta 4. pielikumā “Deklarācija par otrreizējo izejvielu (tehniskā komposta) atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem”.
Pārstrādei sagatavoto un pārstrādāto BNA atkritumu uzskaiti veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides statistikas oficiālajām veidlapām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”, piemēram, lietojot Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (APUS) piedāvātās veidlapas.
Noteikumu projekts paredz, ka izvest uz citām valstīm tehnisko kompostu BNA pārstrādātājs var tikai tad, ja galamērķa valsts kompetentā institūcija pārrobežu atkritumu sūtījumu jomā atzīst Noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktos atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par tehniskā komposta klasifikāciju, BNA pārstrādātājs piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. un 2. punkta nosacījumus.
1.3.3. Personas datu pieprasījums un tā pamatojums
Noteikumu projekts paredz, ka BNA pārstrādātājs atbilstības deklarācijā min pārstāvja fiziskas personas datus, t.i. vārdu, uzvārdu un amatu. Šāda informācija nepieciešama, lai Valsts vides dienests spētu pārbaudes gadījumā identificēt personu, kas sagatavojusi konkrēto atbilstības deklarāciju un tādējādi ir spējīga sniegt informāciju par tehnisko kompostu. Izvērtējot nepieciešamību pieprasīt no BNA pārstrādātāja fiziskas personas datus, secināts, ka atbilstības deklarācijā norādāmie dati ir nepieciešami, kā arī to apjoms ir samērīgs, lai īstenotu nepieciešamās kontroles funkcijas kontrolējošai iestādei. Ja Valsts vides dienesta pārbaudes laikā dotā fiziskā persona nav pieejama, BNA pārstrādātājam ir jādod informācija par kontaktpersonu, kas Valsts vides dienesta pārstāvjiem var sniegt nepieciešamo informāciju par konkrēto atbilstības deklarāciju. Prasība par personas datu uzglabāšanu personas identificēšanai BNA pārstrādes procesu un iegūtā tehniskā komposta realizācijas uzraudzības mērķiem attiecīgi iekļauta arī noteikumu projekta 9. punktā, 12. punktā un 17. punktā. Personas datu uzglabāšanas termiņi noteikti minētajām darbībām līdzīgi tiem personas datu uzglabāšanas termiņiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem” (VSS-755), bet 17. punktā noteiktais termiņš – 10 gadi – noteikts pēc sabiedriskajā apspriešanā iesniegtā priekšlikuma par nepieciešamību uzglabāt ziņas augsnes kvalitātes monitoringam par tām zemes teritorijām, kur augsne ir saskarsmē ar tilpņu aizbēršanā lietotu tehnisko kompostu.
Ievāktie fiziskas personas dati tiks uzglabāti trīs gadus pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas un pēc tam iznīcināti saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.
1.3.4. Izņēmumi
Noteikumu projekts neattiecas uz no BNA iegūta materiāla sadedzināšanu ar enerģijas reģenerāciju vai bez tās, pirolīzi, gazifikāciju un līdzīgiem tehnoloģiskiem procesiem. Noteikumu projekts attiecas vienīgi uz no BNA iegūtu tehnisko kompostu, kas iegūts atkritumu pārstrādes atbilstoši R3A reģenerācijas koda darbībai.
Notekūdeņu dūņu komposts kā produkts netiek paredzēts, jo atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.” noteiktajiem mērķiem, notekūdeņu dūņas būs materiāls barības vielu atgūšanai (K, P, N, citu makroelementu un mikroelementu izdalīšana no dūņām).
Noteikumu projekta nosacījums par kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanu neattiecas uz tehniskā komposta pircējiem, kas pērk Latvijā ražotu tehnisko kompostu, jo tehniskā komposta kvalitāti apliecinās BNA pārstrādātājs atbilstoši noteikumu projekta prasībām.
1.3.5. Spēkā stāšanās kārtība, ziņošana un ietekme uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām
Noteikumu projekts stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā – nākamajā dienā pēc to izsludināšanas – jo esošajā normatīvajā regulējumā nav noteikts konkrēts termiņš šo prasību ieviešanai.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par to 2022. gada 25. maijā sniegta informācija Eiropas Komisijai atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” noteiktai kārtībai.
Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas vai pilnveidot esošās.
AAL 6. panta 1.1 punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai. Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” noteikumi citastarp nosaka kritērijus atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.4. apakšpunkts), kā arī kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai (1.5. apakšpunkts). Minēto noteikumu 6. punkts paredz:
“6. Vielu vai priekšmetu neklasificē kā atkritumus, ja ir pabeigta vielas vai priekšmeta reģenerācija (arī pārstrāde) un tie vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:
6.1. vielu vai priekšmetu paredzēts izmantot noteiktam nolūkam;
6.2. pastāv tirgus vai pieprasījums pēc šādas vielas vai priekšmeta;
6.3. viela vai priekšmets atbilst normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām šādas vielas vai priekšmeta turpmākai izmantošanai un prasībām attiecīgajai vielai vai priekšmetam;
6.4. vielas vai priekšmeta izmantošana nerada negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.”
Attiecīgi statusa izbeigšanai ir jāizpildās visiem minētajiem priekšnosacījumiem, citādi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nav pamata. Ņemot vērā minētās normas, noteikumu projekts atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam noteic kārtību, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iegūtam stabilizētam biomateriālam (tehniskajam kompostam), iekļaujot arī normas par noteiktiem tehniskā komposta izmantošanas nolūkiem.
Ņemot vērā esošās bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēmas stāvokli un nepieciešamību mazināt radīto un SAP apglabāto sadzīves atkritumu apjomu, noteikumu projekts tā esošajā redakcijā paredz atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas prasības no BNA iegūtam tehniskajam kompostam, kur "BNA" termins atbilst Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 "Atkritumu poligonu noteikumi" 2. punkta 2.2. apakšpunktā noteiktajam skaidrojumam "bioloģiski noārdāmie atkritumi – atkritumi, kuri var sadalīties aerobos vai anaerobos apstākļos".
No "bioloģiskiem atkritumiem" (termina skaidrojums Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4.1 punktā) iegūtam kompostam esošajā noteikumu projekta redakcijā atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas prasības netiek noteiktas, jo šādas prasības noteikt praktiski būs iespējams tikai pēc bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmas ieviešanas Latvijā, kas izriet no Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 "Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi" noteiktā regulējuma pašvaldībām līdz 2023. gada 31. decembrim savā administratīvajā teritorijā ieviest minēto sistēmu.
Noteikumu projekts no BNA iegūtajam kompostam paredz divas lietojuma iespējas:
1) materiāls, kas izmantojams tilpņu aizbēršanai (backfilling);
2) materiāls, kas izmantojams SAP ikdienas pārklājumu izveidošanai un tehnisko agrikultūru, piemēram, ātraudzīgo kārklu audzēšanai SAP teritorijā.
Jāņem vērā, ka jebkuram materiālam, kas ir iegūts no atkritumiem, ir risks kļūt par piesārņojuma avotu tā nepareizas sagatavošanas vai pielietojuma dēļ. Tāpēc no BNA iegūtajam kompostam pirms tā atzīšanas par materiālu, kas vairs nav atkritums, proti, atkritumiem ir iestājies atkritumu beigu statuss, ir obligāti veicamas ķīmiskās analīzes tā kvalitātes novērtēšanai.
1.3.2. Nosacījumi atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai
Komersants, kas veic BNA pārstrādi tehniskajā kompostā, ir apzīmēts kā bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādātājs (turpmāk – BNA pārstrādātājs).
Noteikumu projekts nosaka, ka BNA pārstrādātājs BNA atkritumu pārstrādi veic atbilstoši atkritumu reģenerācijas veida apakškodam R3A “Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana”, kas Noteikumu projektā ir vienīgā atļautā pārstrādes darbība tehniskā komposta iegūšanai no BNA atkritumiem.
BNA pārstrādātājam jānodrošina atbilstība visiem Noteikumu projektā ietvertajiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem.
Saraksts ar atkritumu klasēm, kuras ir atļauts lietot tehniskā komposta iegūšanā, pieejams Noteikumu projekta 1. pielikumā “Atkritumu klases tehniskā komposta ražošanai”.
Paškontroles kritēriji, t.sk., prasības izejvielu kvalitātei un pārstrādes procesam, noteikti Noteikumu projekta 2. pielikumā “Tehniskā komposta atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas paškontroles kritēriji”. Paškontroles kritēriji balstīti uz SIA “GEO CONSULTANTS” 2020. gadā izstrādātā pētījuma “Kritēriju izstrāde atkritumu beigu statusa noteikšanai bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.” noslēguma ziņojumā dotajām rekomendācijām par kvalitātes prasībām no BNA iegūtam kompostam lietotas tehniskā komposta apstrādes apstākļu definēšanai.
Atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai nepieciešamie fizikālie, ķīmiskie un mikrobioloģiskie kritēriji noteikti Noteikumu projekta 3. pielikumā “Tehniskā komposta atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kvalitātes kritēriji”. Ķīmisko elementu vērtības vienlaicīgi ir saskaņotas SAP “Getliņi” iegūtā BNA kompostā praktiski esošajām ķīmisko elementu un ķīmisko vielu vērtībām.
Noteikumu projekts nenosaka, kādam BNA apjomam ir jābūt, lai BNA pārstrādātājs drīkstētu veikt fizikālo parametru, ķīmisko vielu un mikrobioloģiskā sastāva analīzes.
Gadījumā, ja tehniskā komposta ražošanu no BNA šī noteikumu projekta izpratnē plānotu veikt komersants, kurš līdz šim nav bijis atkritumu pārstrādes darbību veicējs, komersantam būtu nepieciešams saņemt piesārņojošas darbības atļauju Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” noteiktajā kārtībā, kā arī iesniegt Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumos Nr. 134 “Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām” noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekts BNA pārstrādātājam nosaka pienākumu izveidot un uzturēt kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu bioloģisko atkritumu pārstrādes procesa izsekojamību. Kvalitātes pārvaldes sistēma ir darbību kopums, ko īstenojot panāk no BNA iegūtā tehniskā komposta atbilstību šo noteikumu projektā noteiktajiem atkritumu beigu statusa kritērijiem.
Noteikumu projekts pašlaik neparedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, lai neradītu nesamērīgu slogu BNA pārstrādātājam. Vienlaikus noteikumu projekts neaizliedz ieviestās kvalitātes pārvaldības sistēmas sertificēšanu, tādējādi apliecinot tehniskā komposta pircējiem uzņēmuma atbilstību kādam no starptautiski atzītiem standartiem.
Noteikumu projekta 11. punktā noteikto kvalitātes pārvaldības sistēmu ievieš un uztur pats BNA pārstrādātājs, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr.682 “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu no nolietotām riepām iegūtiem gumijas materiāliem”.
Noteikumu projekts nosaka, ka BNA pārstrādātājs atbilstoši ieviestajai kvalitātes pārvaldības sistēmai tehniskajam kompostam analīzes veic testēšanas laboratorijās, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijās, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) valstīs. Ņemot vērā, ka Turcija ir EUROLAB (European Federation of National Associations of Measurement, Testing and Analytical Laboratories) partneris, bet tā nav ne ES dalībvalsts, ne EEZ valsts, tā ir norādīta atsevišķi.
Noteikumu projekts nosaka, ka katrai tehniskā komposta partijai (no tehniskā komposta ražošanas līnijas gala produkta rezervuārā ievāktajam materiāla apjomam) transportēšanas laikā ir jābūt identificējamai, piemēram, apzīmogotai ar svītrkodu, kas ir saistīts ar tam atbilstošo atbilstības deklarāciju elektroniskā formā ar informāciju par to, ka no BNA iegūtais materiāls atbilst šo noteikumu prasībām. Šī deklarācija glabājas pie pārstrādātāja.
Tehniskā komposta partijas apjomu nosaka BNA pārstrādātājs.
Atbilstības deklarācijas forma noteikta Noteikumu projekta 4. pielikumā “Deklarācija par otrreizējo izejvielu (tehniskā komposta) atbilstību atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem”.
Pārstrādei sagatavoto un pārstrādāto BNA atkritumu uzskaiti veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides statistikas oficiālajām veidlapām atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 113 “Atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtība”, piemēram, lietojot Atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmā (APUS) piedāvātās veidlapas.
Noteikumu projekts paredz, ka izvest uz citām valstīm tehnisko kompostu BNA pārstrādātājs var tikai tad, ja galamērķa valsts kompetentā institūcija pārrobežu atkritumu sūtījumu jomā atzīst Noteikumu projekta 2. pielikumā noteiktos atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijus. Ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par tehniskā komposta klasifikāciju, BNA pārstrādātājs piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. un 2. punkta nosacījumus.
1.3.3. Personas datu pieprasījums un tā pamatojums
Noteikumu projekts paredz, ka BNA pārstrādātājs atbilstības deklarācijā min pārstāvja fiziskas personas datus, t.i. vārdu, uzvārdu un amatu. Šāda informācija nepieciešama, lai Valsts vides dienests spētu pārbaudes gadījumā identificēt personu, kas sagatavojusi konkrēto atbilstības deklarāciju un tādējādi ir spējīga sniegt informāciju par tehnisko kompostu. Izvērtējot nepieciešamību pieprasīt no BNA pārstrādātāja fiziskas personas datus, secināts, ka atbilstības deklarācijā norādāmie dati ir nepieciešami, kā arī to apjoms ir samērīgs, lai īstenotu nepieciešamās kontroles funkcijas kontrolējošai iestādei. Ja Valsts vides dienesta pārbaudes laikā dotā fiziskā persona nav pieejama, BNA pārstrādātājam ir jādod informācija par kontaktpersonu, kas Valsts vides dienesta pārstāvjiem var sniegt nepieciešamo informāciju par konkrēto atbilstības deklarāciju. Prasība par personas datu uzglabāšanu personas identificēšanai BNA pārstrādes procesu un iegūtā tehniskā komposta realizācijas uzraudzības mērķiem attiecīgi iekļauta arī noteikumu projekta 9. punktā, 12. punktā un 17. punktā. Personas datu uzglabāšanas termiņi noteikti minētajām darbībām līdzīgi tiem personas datu uzglabāšanas termiņiem, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu projektā “Kārtība, kādā izbeidz piemērot atkritumu statusu šķeldai, skaidām un putekļiem, kas iegūti no koksnes iepakojuma vai noteikta veida koksnes būvniecības atkritumiem” (VSS-755), bet 17. punktā noteiktais termiņš – 10 gadi – noteikts pēc sabiedriskajā apspriešanā iesniegtā priekšlikuma par nepieciešamību uzglabāt ziņas augsnes kvalitātes monitoringam par tām zemes teritorijām, kur augsne ir saskarsmē ar tilpņu aizbēršanā lietotu tehnisko kompostu.
Ievāktie fiziskas personas dati tiks uzglabāti trīs gadus pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas un pēc tam iznīcināti saskaņā ar Arhīva likumā noteiktajām prasībām.
1.3.4. Izņēmumi
Noteikumu projekts neattiecas uz no BNA iegūta materiāla sadedzināšanu ar enerģijas reģenerāciju vai bez tās, pirolīzi, gazifikāciju un līdzīgiem tehnoloģiskiem procesiem. Noteikumu projekts attiecas vienīgi uz no BNA iegūtu tehnisko kompostu, kas iegūts atkritumu pārstrādes atbilstoši R3A reģenerācijas koda darbībai.
Notekūdeņu dūņu komposts kā produkts netiek paredzēts, jo atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.” noteiktajiem mērķiem, notekūdeņu dūņas būs materiāls barības vielu atgūšanai (K, P, N, citu makroelementu un mikroelementu izdalīšana no dūņām).
Noteikumu projekta nosacījums par kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešanu neattiecas uz tehniskā komposta pircējiem, kas pērk Latvijā ražotu tehnisko kompostu, jo tehniskā komposta kvalitāti apliecinās BNA pārstrādātājs atbilstoši noteikumu projekta prasībām.
1.3.5. Spēkā stāšanās kārtība, ziņošana un ietekme uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām
Noteikumu projekts stāsies spēkā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā – nākamajā dienā pēc to izsludināšanas – jo esošajā normatīvajā regulējumā nav noteikts konkrēts termiņš šo prasību ieviešanai.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par to 2022. gada 25. maijā sniegta informācija Eiropas Komisijai atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” noteiktai kārtībai.
Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas vai pilnveidot esošās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvi risinājumi nav paredzēti, jo Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028. gadam izstrādes laikā ir secināts, ka bez valstī apstiprinātiem atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanas kritērijiem savāktos BNA pārstrādei katram komersantam, kas vēlēsies pārstrādāt BNA līdz otrreizējām izejvielām, būs apgrūtinoši gan pierādīt, ka komersanta pārstrādātie BNA vairs nav atkritumi un uz tiem tālāk nav attiecināmi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie normatīvie akti, gan šādus pārstrādātus atkritumus kā otrreizējās izejvielas realizēt ārpus Latvijas tirgus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasības un potenciālās izmaksas pret ieguvumiem ir samērīgas, jo investētos līdzekļus bioloģiskās frakcijas nodalīšanā no savāktās sadzīves atkritumu plūsmas pārstrādātājs atgūs otrreizējās izejvielas realizējot tirgū. Būs ieekonomēti arī līdzekļi par nodalītās frakcijas neapglabāšanu SAP, tādējādi samazinot kopējās izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī būs paildzināts esošo SAP darbības laiks.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pašreizējais noteikumu projekts ir sagatavots atbilstoši esošajai situācijai valstī, jo pašlaik nav ieviesta visā valstī esoša dalīta bioloģisko atkritumu vākšanas sistēma. Pēc sistēmas ieviešanas šie noteikumi tiks papildināti ar jaunām materiālu kategorijām un to atkritumu beigu statusa iestāšanas kritērijiem un pārstrādes prasībām. No BNA iegūti produkti, ar ko nākotnē noteikumu projektu būtu iespējams papildināt, ir:
1) komposts no dalīti savāktiem bioloģiskiem atkritumiem kā mēslošanas līdzeklis lauksaimniecībā;
2) komposts no parkos un dārzos savāktajiem atkritumiem kā mēslošanas līdzeklis parkos un dārzos;
3) anaerobā pārstrādē (biogāzes ražošanā) iegūts komposts (atbilstoši biedrības „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA) 2019. gada pētījuma “Izvērtējums par Latvijas apstākļos piemērojamas bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes metodes apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanai” secinājumiem);
4) BNA anaerobās pārstrādes procesā iegūts digestāts (atbilstoši LASA 2019. gada pētījuma “Izvērtējums par Latvijas apstākļos piemērojamas bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes metodes apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanai” secinājumiem).
1) komposts no dalīti savāktiem bioloģiskiem atkritumiem kā mēslošanas līdzeklis lauksaimniecībā;
2) komposts no parkos un dārzos savāktajiem atkritumiem kā mēslošanas līdzeklis parkos un dārzos;
3) anaerobā pārstrādē (biogāzes ražošanā) iegūts komposts (atbilstoši biedrības „Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” (LASA) 2019. gada pētījuma “Izvērtējums par Latvijas apstākļos piemērojamas bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes metodes apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanai” secinājumiem);
4) BNA anaerobās pārstrādes procesā iegūts digestāts (atbilstoši LASA 2019. gada pētījuma “Izvērtējums par Latvijas apstākļos piemērojamas bioloģiski noārdāmu atkritumu pārstrādes metodes apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu samazināšanai” secinājumiem).
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – tiks samazināti kopējie SAP apglabājamo atkritumu apjomi un palielināti atkritumu atkārtotas izmantošanas apjomi, kā arī palielināts SAP izmantošanas laiks, kā arī BNA dalītas vākšanas rezultātā palielināsies to atkārtota izmantošana.
Papildus administratīvais slogs ar šo noteikumu projektu netiek radīts.
Papildus administratīvais slogs ar šo noteikumu projektu netiek radīts.
Juridiskās personas
- Atkritumu apsaimniekotāji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam būs pozitīva ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – tiks samazināti kopējie SAP apglabājamo atkritumu apjomi un palielināti atkritumu atkārtotas izmantošanas apjomi, kā arī palielināts SAP izmantošanas laiks, kā arī BNA dalītas vākšanas rezultātā palielināsies to atkārtota izmantošana.
Papildus administratīvais slogs ar šo noteikumu projektu netiek radīts.
Papildus administratīvais slogs ar šo noteikumu projektu netiek radīts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Nav.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32006R1013
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.
Apraksts
Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 28. panta 1. punkta un 2. punkta nosacījumus, ja kompetentās nosūtīšanas un galamērķa institūcijas nevar vienoties par tehniskā komposta klasifikāciju.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regula (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
28. panta 1. punkts
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
20. punktā netiek noteiktas stingrākas prasības.
28. panta 2. punkts
20. punkts
Pārņemtas pilnībā
20. punktā netiek noteiktas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Tā kā noteikumu projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, par to 2022. gada 25. maijā sniegta informācija Eiropas Komisijai atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra instrukcijā Nr. 1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” noteiktajai kārtībai.
Cita informācija
Notekūdeņu dūņu komposts kā produkts netiek paredzēts, jo atbilstoši Eiropas Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu.” noteiktajiem mērķiem, notekūdeņu dūņas būs materiāls barības vielu atgūšanai.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/ministru-kabineta-noteikumu-projekts-kartiba-kada-izbeidz-piemerot-atkritumu-statusu-no-biologiski-noardamiem-atkritumiem-iegutam-materialam-un-ta-izmantosanai
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības procesā saņemti komentāri no atsevišķiem komersantiem un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas, pēc kā noteikumu projekts atbilstoši precizēts. Saņemtie komentāri galvenokārt ietvēra priekšlikumus par noteikumu projektā ietvertā regulējuma salāgošanu ar atkritumu pārstrādē esošo praksi un aicinājumus diferencēt pārstrādes kārtību un kritērijus katrām no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem iegūstamajām otrreizējām izejvielām.
6.4. Cita informācija
Nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Veicinot bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, tiks samazināts sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoms un pagarināts sadzīves atkritumu poligonu lietošanas ilgums.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi