Anotācija (ex-ante)

Praksē tika konstatēts, ka resursa īpašnieks (valdītājs) ir nekavējoties atsaucies uz glābšanas darbu vadītāja lūgumu un tā resurss ir ticis iesaistīts nepieciešamo darbu veikšanā, par ko notikuma vietā sastādīts akts, kurā norādīts iesaistītais resurss, veiktie darbi, patērētais laiks un darbu tarifs, un pāris dienas vēlāk tika noslēgta rakstiska vienošanās par resursu iesaistīšanu, kā arī tika iesniegts rēķins, bet izdevumu un zaudējumu kompensācijas apmēra aprēķināšanas un lēmuma par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu pieņemšanas procesā radās problēmas, kas kavēja zaudējuma kompensācijas izmaksu, proti:
1) resursa īpašnieks (valdītājs) nebija iesniedzis Noteikumu Nr.131 7.punktā noteikto iesniegumu par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu;
2) veicot tirgus izpēti (cenu aptauju) un aprēķinot resursa vidējo tirgus cenu, tika secināts, ka resursa īpašnieka (valdītāja) sniegtā pakalpojuma izcenojums kaut nebūtiski, bet atšķiras no vidējās tirgus cenas Latvijā.
Risinot radušos situāciju, procesā tika konstatēts, ka ir pieļautas kļūdas, veicot tirgus izpēti (cenu aptauju), un konkrētajā gadījumā ir piemērojams Noteikumu Nr.131 9.punktā noteiktais izņēmums, proti, Latvijā tirgū bija pieejams tikai viens šāds resurss, kas tika iesaistīts nepieciešamajos darbos, un tika panākta vienošanās par zaudējuma kompensācijas izmaksu atbilstoši iesniegtajam rēķinam. Vienlaikus tika secināts, ka vienmēr nav iespējams iepriekš paredzēt, kāda veida resursi vai pakalpojumi būs nepieciešami, kā arī praksē ir situācijas, kad ir atkārtoti jāveic tirgus izpētes, lai noteiktu resursa vidējo tirgus cenu, jo ir pieļautas kļūdas definējot vajadzības. Bez tam, arī turpmāk ir iespējamas situācijas, kad resursa īpašnieka (valdītāja) iesniegtais aprēķins par sniegtā pakalpojuma ar darbos iesaistīto resursu izmaksām atšķirsies no vidējās tirgus cenas Latvijā. Fakts, ka resursa vai sniegtā pakalpojuma izcenojums atšķiras no vidējās tirgus cenas Latvijā (nav atbilstošs vidējai tirgus cenai), nevar būt par iemeslu tam, ka valsts neatlīdzina resursa īpašniekam (valdītājam) faktiskos izdevumus un zaudējumus, kas radās, tā resursus iesaistot darbos. Kā arī, jāņem vērā, ka šādas situācijas var izraisīt resursu īpašnieku (valdītāju) neapmierinātību un nevēlēšanos turpmāk sadarboties. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām un pārpratumiem nākotnē, ir precizētas normas, kas regulē resursu iesaistīšanas un izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas un kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību.

Projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.131 3.punktu, nosakot darba vadītājam pienākumu informēt resursa īpašnieku (valdītāju) vai viņa pilnvaroto personu par pieņemto lēmumu par resursa iesaistīšanu, vienlaikus norādot uz to, ka resursu iesaiste un izdevumu un zaudējumu kompensācija notiks saskaņā ar Noteikumos Nr. 131 noteikto kārtību, tādējādi nodrošinot, ka resursu īpašnieki (valdītāji) pirms vienošanās ar darbu vadītāju ir informēti par to, ka to rīcībā esošie resursi tiks iesaistīti un izdevumu un zaudējumu kompensācija notiks saskaņā ar noteikumos Nr.131 noteikto kārtību. Jebkurai juridiskai un fiziskai personai pastāv iespēja neparakstīt vienošanos un līdz ar to attiecīgās personas rīcībā esošie resursi netiks iesaistīti darbos.
Vienlaikus projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.131 1.pielikuma “Vienošanās par resursu iesaistīšanu” 2. punktu, nosakot, ka izdevumus un zaudējumus, kas rodas, iesaistot attiecīgos resursus darbos, sedz pēc resursa īpašnieka (valdītāja) rakstiska iesnieguma par izdevumu un zaudējumu kompensēšanas iesniegšanas institūcijai, kas norādīta vienošanās 2.punktā, tādējādi resursa īpašnieks (valdītājs), noslēdzot rakstisku vienošanos par resursu iesaisti darbos, būs vienlaikus informēts par to, ka, lai saņemtu kompensāciju, ir jāsagatavo un jāiesniedz institūcijai, kas norādīta noslēgtās vienošanās 2.punktā, rakstisks iesniegums par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu. Papildus norādāms, ka pienākums resursu īpašniekam (valdītājam) iesniegt rakstisku iesniegumu par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu ir noteikts Noteikumu Nr.131 7.punktā. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.panta otrajai daļai oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
Ja juridiskā vai fiziskā persona nevēlas saņemt kompensāciju, bet ir parakstījusi vienošanos par resursu iesaistīšanu un attiecīgais resurss ticis iesaistīts darbos, šādā gadījumā attiecīgā persona neaizpilda un neiesniedz vienošanās tekstā norādītajai institūcijai minēto iesniegumu par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu.
Tāpat arī, tiek precizēts Noteikumu Nr.131 9. punkta regulējums. Noteikumos Nr.131 tiek saglabāts princips, ka institūcija kompensācijas apmēru nosaka, ņemot vērā resursa, kas tika iesaistīts attiecīgajos darbos, vidējo tirgus cenu Latvijā, ja nepieciešams, piesaistot neatkarīgu ekspertu, tādējādi institūcijai ir iespēja pārliecināties par izdevumu un zaudējumu pamatotību, vienlaikus nosakot, ka kompensācijas apmēru aprēķina kā vidējo vērtību no vismaz triju juridisko vai fizisko personu piedāvājumiem Latvijas tirgū. Regulējumā netiek noteikts konkrēts juridisko un fizisko personu skaits, no kuru piedāvājumiem būtu aprēķināma darbos iesaistītā resursa vidējā tirgus cena, ņemot vērā, ka nav paredzams, cik šādi pakalpojuma sniedzēji vai piegādātāji konkrētajā brīdī būs pieejami Latvijas tirgū. Institūcija katrā gadījumā individuāli vērtēs pakalpojumu sniedzēju vai piegādātāju pieejamību un to skaitu. Lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvāku tirgus izpētes rezultātu, institūcijai jāsazinās vismaz ar trīs iespējamiem pakalpojuma sniedzējiem vai piegādātājiem. Vienlaikus, lai sekmētu institūcijas un resursa īpašnieka (valdītāja) sadarbību, ņemot vērā, ka papildu resursu, kas nav institūcijas rīcībā, iesaistei darbos ir būtiska loma, projekts paredz noteikt, ka izdevumu un zaudējumu kompensācijas apmērs drīkst pārsniegt ne vairāk kā 10% no aprēķinātās resursa vai tam līdzvērtīga resursa (gadījumā, ja uz kompensācijas apmēra noteikšanas brīdi konkrētais darbos iesaistītais resurss tirgū vairs nav pieejams, piemēram, vairs netiek ražots, netiek importēts u.c.) vidējās tirgus cenas. Minētais attiecas uz gadījumiem, kad nosakot kompensācijas apmēru tiek secināts, ka noteiktā vidējā tirgus cena ir zemāka par resursa īpašnieka (valdītāja) iesniegto faktisko izdevumu un zaudējumu apmēru. Šādā gadījumā kompensācija var tikt noteikta apmērā, kas pārsniedz institūcijas noteikto vidējo tirgus cenu ne vairāk kā par 10%. Piemēram, gadījumā, ja resursa īpašnieka (valdītāja) iesniegtais faktisko izdevumu un zaudējumu kopējais apmērs ir norādīts 220 euro, bet vidējā tirgus cena ir 200 euro, tad resursa īpašnieka (valdītāja) izdevumi un zaudējumi var tikt kompensēti pilnā apmērā. Savukārt, gadījumā ja resursa īpašnieka (valdītāja) iesniegtais faktisko izdevumu un zaudējumu kopējais apmērs ir norādīts 300 euro, bet resursa vai tam līdzvērtīga resursa vidējā tirgus cena ir 200 euro, tad resursa īpašnieka (valdītāja) izdevumi un zaudējumi var tikt kompensēti ne vairāk kā 220 euro apmērā. Ar šādu regulējumu vienlaikus tiek saglabāta iespēja ierobežot fiziskās vai juridiskās personas sniegtā pakalpojuma izcenojumu, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu. Nosakot šādu regulējumu, ir piemērotas publisko iepirkumu jomu regulējošās tiesību normas, kas nosaka, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir pieļaujami, nevērtējot to būtiskumu, ja grozījumu kopējā vērtība nesasniedz 10% no sākotnējās piegāžu un pakalpojumu vērtības un 15% no sākotnējās būvdarbu līguma vērtības (Publisko iepirkumu likuma 61. panta piektās daļas 2.punkts). Minētā kārtība kompensācijas apmēra noteikšanai ir piemērojama arī situācijā, ja tirgus izpētes rezultātā ir saņemti tikai divi piedāvājumi. Šādā gadījumā kompensācijas apmērs tiks noteikts kā vidējā vērtība no divu juridisko vai fizisko personu piedāvājumiem, bet ne vairāk kā 10% no aprēķinātās resursa vai tam līdzvērtīga resursa vidējās tirgus cenas.
Gadījumā, ja Latvijas tirgū ir pieejams tikai viens šāds resurss, kas ir ticis iesaistīts darbos, institūcija izvērtē resursa īpašnieka (valdītāja) iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu, pamatojoties uz iesniegto dokumentāciju.
Papildus tiek precizēts arī Noteikumu Nr.131 2.pielikums “Iesniegums par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu”, papildinot tā 3.punkta tabulas 2.kolonnas nosaukumu ar tekstu: “vai veiktās darbības”, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar tirgus izpēti un kompensācijas apmēra noteikšanu.

Noteikumu Nr.131 6.punkts nosaka, ka faktiskos izdevumus un zaudējumus, kas radušies, iesaistot juridiskās vai fiziskās personas resursus darbos, kompensē pilnā apmērā, bet nekompensē atrauto peļņu.
Būtībā esošais regulējums neparedz iespēju juridiskai vai fiziskai personai kompensēt radušos izdevumus un zaudējumus atbilstoši tā ikdienas cenrādim, jo ikviena pakalpojuma sniedzēja cenrādī ietvertā maksa par resursa izmantošanu ietver sevī arī noteiktu peļņas procentu. Praksē konstatēts, ka šāds regulējums neveicina juridiskas vai fiziskas personas vēlmi atsaukties uz darbu vadītāja aicinājumu un iesaistīt darbos tās rīcībā esošos resursus, ja tiem valsts pilnībā neatlīdzina resursa izmantošanas izdevumus. Jāņem vērā, ka ikviena resursa izmantošana ir saistīta ar noteiktām izmaksām neatkarīgi no tā, kā uzdevumā un kādos darbos resurss tiek iesaistīts. Ņemot vērā minēto, norma ir precizēta, svītrojot regulējumu, kas nosaka, ka atrautā peļņa netiek kompensēta.

Projekts paredz svītrot Noteikumu Nr.131 6.punktā vārdus "bet nekompensē atrauto pelņu".

Nepieciešams precizēt Noteikumos Nr.131 paredzēto vienošanos par resursu iesaistīšanu (1.pielikums) un iesniegumu par izdevumu un zaudējumu kompensēšanu (2.pielikums), lai nodrošinātu korektu to aizpildīšanu gadījumos, kad minētie dokumenti tiks sagatavoti elektroniskā veidā.

Projekts paredz precizēt Noteikumu Nr.131 1.pielikuma “Vienošanās par resursu iesaistīšanu” 3.punktu, proti, 3.punktā tiks norādīts kopējais šā dokumenta lappušu skaitu (nevis dokumenta eksemplāru skaitu) un ka dokumentu parakstījušās puses vienojas, ka attiecīgais parakstītais (elektroniski vai pašrocīgi) dokuments glabājas pie katras puses.
Papildus projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.131 1. pielikumu ar piezīmi šādā redakcijā:
“Piezīme. * Dokumenta rekvizītus “paraksts” un “datums” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajām prasībām.”.
Kā arī, projekts paredz aizstāt Noteikumu Nr.131 2. pielikumā vārdu “Piezīme” ar vārdu “Piezīmes” un papildināt 2. pielikumu ar piezīmi šādā redakcijā:
“** Dokumenta rekvizītus “paraksts” un “datums” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajos aktos par elektronisko dokumentu noformēšanu noteiktajām prasībām.”.