Anotācija (ex-ante)

22-TA-871: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts, lai precizētu siltumenerģijas piegādes nosacījumus un rēķinos par siltumenerģiju iekļaujamo informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2018/2002).

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir transponēt Direktīvas 2018/2002 prasības, kas paredz detalizētāku siltumenerģijas rēķinos iekļaujamo informāciju un siltumenerģijas skaitītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas nodrošināšanu. Vienlaicīgi tiek precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām, norēķinu datums un rēķinu sagatavošanas atbildības sadalījums.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Spēkā esošie Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" izstrādāti pirms 14 gadiem atbilstoši tā brīža tehniskajiem risinājumiem un normatīvajam regulējumam. Spēkā esošais regulējums nosaka, ka siltumenerģijas piegādātājs nodrošina siltumenerģijas piegādi līdz lietotāja ievadam ēkā. Uz ievada tiek uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, kas vienlaicīgi iezīmē arī piegādātāja un lietotāja atbildības robežu.

Norēķini starp piegādātāju un lietotāju tiek veikti pamatojoties uz šī siltumenerģijas skaitītāja  rādījumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 876) 8. punktu. Savukārt, MK noteikumu Nr. 876 15.punkts nosaka, ka par siltumenerģijas skaitītājiem izmanto tikai tādus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām, bet pašas metroloģiskās prasības noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos Nr.667 “Noteikumi par metroloģiskajām prasībām siltumenerģijas skaitītājiem”.

Gadījumā, ja lietotājs ir daudzdzīvokļu ēka, ēkas īpašnieks, kopīpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopība vai to pilnvarotā persona sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, izmantojot kādu no trīs iespējām: 1) pamatojoties uz dzīvokļu siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, 2) pamatojoties uz katra radiatora siltuma maksas sadalītāju mērījumiem vai  3) saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”  iekļautajām metodikām.

Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 8.3 punktā ir noteikti nosacījumi, kādām ēkām dzīvokļu siltumenerģijas skaitītāju vai radiatoru siltuma maksas sadalītāju uzstādīšana ir obligāta, respektīvi - obligāta tā ir ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016.gada 1.janvāra, kuras tiek pārbūvētas vai atjaunotas par ES fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem, jo šīm ēkām ir iespējams izveidot regulējamu siltumenerģijas sistēmu, nodrošinot dzīvokļu individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaiti.

Ēkām, kurām tehniski nav iespējams uzstādīt siltumenerģijas skaitītājus katram dzīvoklim, siltumenerģijas maksas sadalīšanai starp dzīvokļiem izmanto kādu no Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” pielikumos iekļautajām 20 metodikām. Metodikas tiek izmantotas, lai nodrošinātu godīgu izmaksu sadalījumu starp dzīvokļiem par koplietošanas telpu apsildi arī tajos gadījumos, kad uzstādīti siltuma maksas sadalītāji.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīva 2018/2002 groza un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES prasības, kura nosaka, ka pret energoefektivitāti jāizturas kā pret pilnvērtīgu energoresursu, tādēļ ir nepieciešams papildināt Noteikumu projektu ar energoefektivitāti veicinošiem priekšnoteikumiem. Spēkā esošajā regulējumā nav ietvertas virkne Direktīvas 2018/2002 prasību, tai skaitā mēriekārtu attālinātas nolasīšanas nodrošināšana, rēķinu elektroniskas saņemšanas iespēja, lietotāju privātuma un datu aizsardzība, kā arī lietotāja informēšana par siltumenerģijas faktisko patēriņu un ar siltumenerģijas ražošanu saistīto ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ņemot vērā, ka Direktīvas 2018/2002 transponēšanas termiņš, kas bija noteikts līdz 2020. gada 25. jūnijam, ir pagājis, Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2020. gada 20. novembra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2020/0543, kurā Eiropas Komisija vērš Latvijas valdības uzmanību uz to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, nav pārņemta.

Noteikumu projekta 26.punktā ir noteikti nosacījumi, kuriem izpildoties piegādātājam ir tiesības pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, tomēr nav noteikti nosacījumi un termiņi siltumenerģijas piegādes atjaunošanai pēc 26.punktā minēto pārkāpumu novēršanas.     

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir noslēdzis līgumus par ēku apsaimniekošanu ar norēķina termiņu līdz nākamā mēneša trīsdesmitajam datumam, savukārt MK noteikumu Nr.876 36.punkts nosaka, ka galīgo norēķinu par izlietoto siltumenerģiju lietotājs veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Neatbilstība norēķinu datumos rada nepamatotu finanšu slogu ēku pārvaldniekam.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par siltumapgādes izmaksām un tās nodrošināšanai izmantotajiem resursiem, Noteikumu projekts ir papildināts ar informāciju, kas siltumenerģijas piegādātājam ir jāietver lietotāja rēķinā.  Papildus jau esošajai informācijai siltumenerģijas piegādātājs iekļauj informāciju par tiesībām apstrīdēt rēķinus, kā arī reizi gadā nodrošina faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā grafiskā veidā un informē par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu aprakstu. Ja piegādātāja centralizētās siltumapgādes sistēmai ir pieslēgtas citu siltumenerģijas ražotāju siltumavoti, tad šiem siltumenerģijas ražotājiem pēc piegādātāja pieprasījuma ir pienākums sniegt piegādātājam informāciju par piegādāto siltumenerģiju un tās ražošanu, lai piegādātājs var nodrošināt nepieciešamās informācijas iekļaušanu piegādātāja tīmekļvietnē. Lai neradītu papildus administratīvo slogu un ar to saistīto izmaksu pieaugumu nelielām centralizētās siltumapgādes sistēmām, ir izmantota Direktīvas 2018/2002 piedāvātā iespēja, ka informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām sniedz tikai tās centralizētās siltumapgādes sistēmas, pie kurām ir pieslēgti siltumavoti ar kopējo nominālo siltumenerģijas jaudu, kas pārsniedz 20 MW.

Rēķinus un rēķinu informāciju elektroniskā formātā siltumenerģijas piegādātājs lietotājam nodrošina bez maksas, bet, gadījumā, ja rēķina sagatavošana rada papildus izmaksas, rēķinā galalietotājiem var iekļaut pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas, ievērojot bezpeļņas principu.

Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju, ēkas īpašnieks, kopīpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, iekļaujot tajā arī siltumenerģijas piegādātāja sniegto informāciju.

Lai nodrošinātu vienlaicīgu un objektīvu siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas rādījumu nolasīšanu un saīsinātu rēķina sagatavošanai nepieciešamo laiku, Direktīvas 2018/2002 prasība nosaka, ka siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāji, kas uzstādīti pēc 2020. gada 25. oktobra, ir attālināti nolasāmas ierīces. Tā kā Direktīvas 2018/2002 prasības tiek pārņemtas šobrīd, Noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka jaunu siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā siltumenerģijas skaitītājiem un siltuma maksas sadalītājiem jābūt attālināti nolasāmiem. Noteikumu projektā ir pārņemta Direktīvas 2018/2002 prasība, kas nosaka, ka no 2027.gada 1.janvāra visu uzstādīto un uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumiem ir jābūt attālināti nolasāmiem.

Lai nodrošinātu, ka lietotāju rēķinos tiek iekļauta uzticama un precīza informācija arī tajos gadījumos, kad siltumenerģijas uzskaitei izmanto siltuma maksas sadalītājus, Noteikumu projekts ir papildināts ar 8.5 punktu, kurā norādītas siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes standarts. Standarts nenosaka siltumapgādes sistēmas veidu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanai, tomēr veiksmīgāku un efektīvāku sistēmas regulāciju var panākt, ja apkures sistēmas sadalei ir divu cauruļu sistēma un apkures sistēmas radiatori ir aprīkoti ar pašregulējošiem termostatiskajiem vārstiem.

Noteikumu projektā tehniski precizēta 18.punkta redakcija. Siltumenerģija pa diennaktīm netiek uzskaitīta un tādēļ nav pieejami dati par diennakts patēriņu iepriekšējās dienās pirms neplānota siltumenerģijas piegādes pārtraukuma. Tomēr pēc nepieciešamības var veikt piegādātās siltumenerģijas apjoma uzskaiti pa diennaktīm pēc tam, kad siltumenerģijas piegāde ir atjaunota.

Noteikumu projekts papildināts ar 26.1punktu, precizējot nosacījumus un termiņus, kuros siltumapgāde lietotājam tiek atjaunota, respektīvi, siltumenerģijas piegāde lietotājam tiek atjaunota trīs darba dienu laikā pēc tam, kad piegādātājs ir konstatējis, ka ir novērsti šo noteikumu 26.punktā minētie pārkāpumi vai 26.12.punktā minētajā situācijā ir uzsākts parādu piedziņas process. Saskaņā ar 26.12.punktu siltumapgādi ēkai atjauno tajos gadījumos, ja lietotājs ir daudzdzīvokļu ēka un piegādātāja trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā, un ja lietotājs ir veicis samaksu par piegādāto siltumenerģijas vairāk nekā 80% apmērā par iepriekšējiem 12 kalendāriem mēnešiem, bet par nesaņemtajiem maksājumiem uzsācis parādu piedziņas procesu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.  Parādu piedziņu veic Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, un tā ietver paziņojuma par parāda esamību nosūtīšanu parādniekam un vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu vai prasības iesniegšanu tiesā.

Šobrīd netiek apmaksāti līdz 10% no lietotājiem iepriekšējos 12 kalendāros mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, tajā skaitā ietverot arī tos parādus, kas radušies mantošanas un īpašnieku maiņas gadījumos, kā arī neatgūstamos parādus. Tomēr, pieaugot energoresursu cenām, pastāv iespējamība, ka mājsaimniecību parādi par piegādāto siltumenerģiju var īslaicīgi pieaugt līdz pat 20% no rēķinu kopsummas, neraugoties pat uz valsts atbalstu 2022./2023.g. apkures sezonā. Lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem arī tajos gadījumos, kad kāds no mājas iedzīvotājiem nav spējis apmaksāt siltumapgādes rēķinus, Noteikumu projekts ir papildināts ar 26.12.punktu, vienlaicīgi paredzot nosacījumu, ka par nesaņemtajiem maksājumiem ir jāuzsāk parādu piedziņas process. Parādu piedziņas procesu var aizstāt ar vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu un īstenošanu. 

Izstrādājot Noteikumu projektu, ņemts vērā, ka siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties lielāku finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to uzreiz pilnu apmaksu.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmas uzņēmējiem, kas ļauj nodrošināt tūlītēju atbalstu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai un kuru var izmantot arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumi. Uz atbalstu var pretendēt tie saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā, paredzot kopējo atbalstu aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 21,5 miljonus euro apmērā, bet garantijām paredzēts kopējais atbalsts 12,5 miljonu euro apmērā.

Noteikumu projekta izstrādes gaitā vairākkārtīgi izvērtēts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūgums pagarināt norēķinu termiņu par siltumenerģiju. Noteikumu projekta 36.punkts ir papildināts, paredzot iespēju piegādātājam un lietotājam, savstarpēji vienojoties, galīgo norēķina periodu pagarināt līdz nākamā mēneša pēdējam datumam. Tā kā centralizētā siltumapgāde ir attīstīta pilsētās un ciematos, kuros norēķini veiksmīgi notiek saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti – līdz 20. datumam, obligāta norēķinu datuma maiņa radītu nepamatotu administratīvo slogu šiem Latvijas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Vienlaikus pastāv risks, ka atliekot galīgā norēķina maksājumu par 10 dienām, siltumapgādes uzņēmumu naudas plūsma kavēsies, un tie būs spiesti iepirkt energoresursus par neizdevīgākām cenām, kas, savukārt, atspoguļosies tarifu pieaugumā. Īpaši tas var ietekmēt vidējus un nelielus siltumapgādes uzņēmumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Noteikumu projekta izstrādes gaitā ir vairākkārtīgi organizētas sanāksmes ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, siltumapgādes uzņēmumiem,  Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ir noteikta detalizētāka siltumenerģijas rēķinos iekļaujamā informācija, siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas prasība, kā arī precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ir noteikta detalizētāka siltumenerģijas rēķinos iekļaujamā informācija, siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas nodrošināšana, kā arī precizēti nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām, norēķinu datums un rēķinu sagatavošanas atbildības sadalījums.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Siltumenerģijas rēķinos iekļaujamā informācija, siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumu attālinātas nolasīšanas nodrošināšana, nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām, norēķinu datums un rēķinu sagatavošanas atbildības sadalījums skar ēku un dzīvokļu īpašniekus kopīpašniekus, dzīvokļu īpašnieku kopības, ēku pārvaldniekus un siltumenerģijas piegādātājus. 

Precīza patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus aktīvai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai dažāda veida ēkās, bet detalizēta rēķinos iekļaujamā informācija sniedz siltumenerģijas lietotājiem informāciju par patērētajiem energoresursiem un motivē dzīvot “zaļāk”. Informācijas un rēķinu pieejamība elektroniskā formā nodrošina ātru un kvalitatīvu komunikāciju starp siltumenerģijas piegādātāju un lietotāju.

Precizētie nosacījumi siltumenerģijas nodrošināšanai daudzdzīvokļu ēkām, norēķinu datumam un rēķinu sagatavošanas atbildības sadalījums rada skaidrus un saprotamus nosacījumus siltumapgādes nodrošināšanai.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Precīza patērētās siltumenerģijas uzskaite rada priekšnoteikumus aktīvai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai dažāda veida ēkās, bet detalizēta rēķinos iekļaujamā informācija sniedz siltumenerģijas lietotājiem informāciju par patērētajiem energoresursiem un motivē dzīvot “zaļāk”, kā rezultātā aktīvi tiktu uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji, siltuma maksas sadalītāji, radiatori ar termostatiem, veikti siltināšanas ēku darbi un renovētas ēku inženiersistēmas. Tas, savukārt, radītu papildus darba apjomu montāžas un celtniecības uzņēmumiem un iekārtu piegādātājiem.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2002
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2018/2002).
Apraksts
Transponēt Direktīvas 2018/2002 9c panta 1. un 2. punkts, 10a panta 1.punkts un 2.punkta a), b), c) un d) apakšpunkti, 10a panta 3.punkts, 11.a panta 1. un 2.punkts, VIIa  pielikuma 1., 2., un 3.punkta a) b) c) d) e) un f) prasības.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (turpmāk – Direktīva 2018/2002).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
9.a pants 1.punkts
8.punkts
Pārņemtas pilnībā
-
9.a pants 2.punkts
6., 8., 10.un 31. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
9.b panta 1. punkts
8.2 un 8.punkts, Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”  iekļautās metodikas.
Pārņemtas pilnībā
-
9.b pants 2.punkts
8.2 punkts
Pārņemtas pilnībā
-
9.b.pants 3.punkts
8.1, 8.2 un 8.3 punkts, Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”  iekļautās metodikas.
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra  noteikumu Nr.1013""Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”17.1 pants.
Pārņemtas pilnībā
-
9.c pants 1.punkts
8.6 punkts
Pārņemtas pilnībā
-
9.c pants 2.punkts
8.7 un 8.8 punkts
Pārņemtas pilnībā
-
10.a pants 1.punkts
8., 8.2, 36.1, 36.3 punkts un 36.12. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
10.a pants 2.punkts
36.2 punkts un 36.11., 36.12., 36.13., 36.14., 36.15., 36.16., 36.31., 36.32., 36.33., 36.35. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
10.a pants 3.punkts
36.punkts
Pārņemtas pilnībā
-
11.a pants 1.punkts
36.2 punkts un 36.32. un 36.33. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
11.a pants 2.punkts
36.punkts un 36.punkts
Pārņemtas pilnībā
-
11.a pants 3.punkts
Ēku pārvaldnieki darbojas brīvā tirgus apstākļos saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Ēku īpašnieki var brīvi mainīt pārvaldniekus.
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 1.punkts
8., 8.2 un 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36. punktā ir noteikts, ka norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic atbilstoši līguma nosacījumiem vai saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Tādējādi galaizmantotājam ir pieejams katra mēneša rēķins.
VIIa pielikuma 2.punkts
8., 8.2 un 36. punkts
Pārņemtas pilnībā
Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36. punktā ir noteikts, ka norēķinus par iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju veic atbilstoši līguma nosacījumiem vai saskaņā ar rēķinu, kuru līdz nākamā mēneša piektajam datumam izraksta piegādātājs. Rēķinā iekļaujamā informācija ir noteikta ar 36.1 un 36.3 punktā
VIIa pielikuma 3.punkta a) apakšpunkts
36.11. un 36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 3.punkta b) apakšpunkts
36.15. un 36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 3.punkta c) apakšpunkts
36.13.punkts un 36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 3.punkta d) apakšpunkts
36.14.punkts un 
36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 3.punkta e) apakšpunkts
36.16. punkts un 
36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma 3.punkta f) apakšpunkts
36.14.punkts un 
36.32.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
-
VIIa pielikuma otrā daļa
Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra  noteikumu Nr.1013""Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”17.1 pants.
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”  iekļautās metodikas.
Pārņemtas pilnībā
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projektā nav iestrādāta Direktīvas 2018/2002 1.panta 8. punktā ietvertās direktīvas Nr. 2012/27/ES 10.a panta 1.punkta otrās daļas nosacījumi, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" 8.punktu norēķini par piegādātāju un lietotāju notiek saskaņā ar siltumenerģijas skaitītāju rādījumiem, kurus vienu reizi mēnesī nolasa vai nu izmantojot attālinātas nolasīšanas iespējas, vai, ja tas nav tehniski iespējams, manuāli nolasot skaitītāja rādījumus. Lai nodrošinātu objektīvu un korektu patērētās siltumenerģijas uzskaiti, siltumenerģijas skaitītāja rādījumu nolasīšanu veic siltumenerģijas piegādātājs. Savukārt siltumenerģijas izmaksu sadale daudzdzīvokļu ēkās notiek vai nu saskaņā ar siltumenerģijas skaitītāju, vai siltuma maksas sadalītāju rādījumiem, kurus nolasa ēkas īpašnieks vai pārvaldītājs, vai arī saskaņā ar kādu no Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”  iekļautajām metodikām, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra  noteikumu Nr.1013""Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”17.1 pantam izvēlas ēkas pārvaldnieks.

Noteikumu projektā nav iestrādāta Direktīvas 2018/2002 1.panta 8. punktā ietvertās direktīvas Nr. 2012/27/ES 10.a panta 2.punkta otrās daļas nosacījumi, jo netiek mainīta spēkā esošā kārtība, kas nosaka, ka rēķina izrakstīšana ir uzskatāma par maksājuma pieprasījumu.

Noteikumu projektā nav iestrādāta Direktīvas 2018/2002 1.panta 10. punktā ietvertās direktīvas Nr. 2012/27/ES 11.a panta 3.punkta nosacījumi par 2.punktā minēto siltumenerģijas nolasīšanas, sadales un uzskaites nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanas konkurences nodrošināšanu. Skaidrojam, ka šobrīd daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās to veic ēku pārvaldnieks, kurš darbojas brīvā tirgus apstākļos. Daudzdzīvokļu mājas īpašnieki var izbeigt pārvaldīšanas tiesiskās attiecības ar esošo pārvaldnieku un izvēlēties jaunu pārvaldnieku, ja to uzskata par nepieciešamu vai lietderīgu.

Lai neuzliktu papildus administratīvo slogu nelielām centralizētās siltumapgādes sistēmām, Noteikumu projekta 36.15 apakšpunktā izmantota Direktīvas 2018/2002 pielikuma 4. punktā ietvertajā direktīvas Nr. 2012/27/ES VIIa pielikuma 3. punkta pirmās daļas "b" apakšpunktā sniegtā iespēja noteikt informācijas par siltumnīcefekta gāzu emisijām sniegšanu tikai tām centralizētām siltumapgādes sistēmām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda pārsniedz 20 MW.

Noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka jaunu siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā siltumenerģijas skaitītājiem un siltuma maksas sadalītājiem jābūt attālināti nolasāmiem saskaņā ar Direktīvas 2018/2002 prasību, kas nosaka, ka siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāji, kas uzstādīti pēc 2020. gada 25. oktobra, ir attālināti nolasāmas ierīces.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas siltumuzņēmumu asociācija", Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Siltumenerģijas rēķiniem ir jābalstās uz faktisko patēriņu un tajos ir jāiekļauj  detalizētāka  informācija, kas ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai.

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Siltumenerģijas rēķiniem ir jābalstās uz faktisko patēriņu un tajos ir jāiekļauj  detalizētāka  informācija, kas ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Siltumenerģijas rēķiniem ir jābalstās uz faktisko patēriņu un tajos ir jāiekļauj  detalizētāka  informācija, kas ir būtisks priekšnoteikums energoefektivitātes pasākumu īstenošanas veicināšanai.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk