Anotācija (ex-ante)

Direktīva 2018/2002 groza un papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES prasības, kura nosaka, ka pret energoefektivitāti jāizturas kā pret pilnvērtīgu energoresursu, tādēļ ir nepieciešams papildināt Noteikumu projektu ar energoefektivitāti veicinošiem priekšnoteikumiem. Spēkā esošajā regulējumā nav ietvertas virkne Direktīvas 2018/2002 prasību, tai skaitā mēriekārtu attālinātas nolasīšanas nodrošināšana, rēķinu elektroniskas saņemšanas iespēja, lietotāju privātuma un datu aizsardzība, kā arī lietotāja informēšana par siltumenerģijas faktisko patēriņu un ar siltumenerģijas ražošanu saistīto ietekmi uz apkārtējo vidi.

Ņemot vērā, ka Direktīvas 2018/2002 transponēšanas termiņš, kas bija noteikts līdz 2020. gada 25. jūnijam, ir pagājis, Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas 2020. gada 20. novembra formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. 2020/0543, kurā Eiropas Komisija vērš Latvijas valdības uzmanību uz to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, nav pārņemta.

Noteikumu projekta 26.punktā ir noteikti nosacījumi, kuriem izpildoties piegādātājam ir tiesības pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, tomēr nav noteikti nosacījumi un termiņi siltumenerģijas piegādes atjaunošanai pēc 26.punktā minēto pārkāpumu novēršanas.     

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir noslēdzis līgumus par ēku apsaimniekošanu ar norēķina termiņu līdz nākamā mēneša trīsdesmitajam datumam, savukārt MK noteikumu Nr.876 36.punkts nosaka, ka galīgo norēķinu par izlietoto siltumenerģiju lietotājs veic līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Neatbilstība norēķinu datumos rada nepamatotu finanšu slogu ēku pārvaldniekam.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par siltumapgādes izmaksām un tās nodrošināšanai izmantotajiem resursiem, Noteikumu projekts ir papildināts ar informāciju, kas siltumenerģijas piegādātājam ir jāietver lietotāja rēķinā.  Papildus jau esošajai informācijai siltumenerģijas piegādātājs iekļauj informāciju par tiesībām apstrīdēt rēķinus, kā arī reizi gadā nodrošina faktiskā siltumenerģijas patēriņa salīdzinājumu ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā grafiskā veidā un informē par izmantotā kurināmā struktūru un ar to saistīto ikgadējo siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un dažādu piemēroto nodokļu, nodevu un tarifu aprakstu. Ja piegādātāja centralizētās siltumapgādes sistēmai ir pieslēgtas citu siltumenerģijas ražotāju siltumavoti, tad šiem siltumenerģijas ražotājiem pēc piegādātāja pieprasījuma ir pienākums sniegt piegādātājam informāciju par piegādāto siltumenerģiju un tās ražošanu, lai piegādātājs var nodrošināt nepieciešamās informācijas iekļaušanu piegādātāja tīmekļvietnē. Lai neradītu papildus administratīvo slogu un ar to saistīto izmaksu pieaugumu nelielām centralizētās siltumapgādes sistēmām, ir izmantota Direktīvas 2018/2002 piedāvātā iespēja, ka informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām sniedz tikai tās centralizētās siltumapgādes sistēmas, pie kurām ir pieslēgti siltumavoti ar kopējo nominālo siltumenerģijas jaudu, kas pārsniedz 20 MW.

Rēķinus un rēķinu informāciju elektroniskā formātā siltumenerģijas piegādātājs lietotājam nodrošina bez maksas, bet, gadījumā, ja rēķina sagatavošana rada papildus izmaksas, rēķinā galalietotājiem var iekļaut pamatotas rēķina sagatavošanas izmaksas, ievērojot bezpeļņas principu.

Daudzdzīvokļu un nedzīvojamajās ēkās, kurās, neskaitot koplietošanas telpu grupas, atrodas vairākas citas telpu grupas, kam savstarpēji jādala maksājums par patērēto siltumenerģiju, ēkas īpašnieks, kopīpašnieki, dzīvokļu īpašnieku kopība vai tās pilnvarotā persona sadala ēkā patērēto siltumenerģijas apjomu, iekļaujot tajā arī siltumenerģijas piegādātāja sniegto informāciju.

Lai nodrošinātu vienlaicīgu un objektīvu siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas rādījumu nolasīšanu un saīsinātu rēķina sagatavošanai nepieciešamo laiku, Direktīvas 2018/2002 prasība nosaka, ka siltumenerģijas un siltuma maksas sadalītāji, kas uzstādīti pēc 2020. gada 25. oktobra, ir attālināti nolasāmas ierīces. Tā kā Direktīvas 2018/2002 prasības tiek pārņemtas šobrīd, Noteikumu projektā ir iekļauta prasība, ka jaunu siltumenerģijas skaitītāju vai siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas vai to maiņas gadījumā siltumenerģijas skaitītājiem un siltuma maksas sadalītājiem jābūt attālināti nolasāmiem. Noteikumu projektā ir pārņemta Direktīvas 2018/2002 prasība, kas nosaka, ka no 2027.gada 1.janvāra visu uzstādīto un uzstādāmo siltumenerģijas skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju rādījumiem ir jābūt attālināti nolasāmiem.

Lai nodrošinātu, ka lietotāju rēķinos tiek iekļauta uzticama un precīza informācija arī tajos gadījumos, kad siltumenerģijas uzskaitei izmanto siltuma maksas sadalītājus, Noteikumu projekts ir papildināts ar 8.⁵ punktu, kurā norādītas siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanas, lietošanas, siltuma izmaksu sadales aprēķināšanas un pārbaudes standarts. Standarts nenosaka siltumapgādes sistēmas veidu siltuma maksas sadalītāju uzstādīšanai, tomēr veiksmīgāku un efektīvāku sistēmas regulāciju var panākt, ja apkures sistēmas sadalei ir divu cauruļu sistēma un apkures sistēmas radiatori ir aprīkoti ar pašregulējošiem termostatiskajiem vārstiem.

Noteikumu projektā tehniski precizēta 18.punkta redakcija. Siltumenerģija pa diennaktīm netiek uzskaitīta un tādēļ nav pieejami dati par diennakts patēriņu iepriekšējās dienās pirms neplānota siltumenerģijas piegādes pārtraukuma. Tomēr pēc nepieciešamības var veikt piegādātās siltumenerģijas apjoma uzskaiti pa diennaktīm pēc tam, kad siltumenerģijas piegāde ir atjaunota.

Noteikumu projekts papildināts ar 26.¹punktu, precizējot nosacījumus un termiņus, kuros siltumapgāde lietotājam tiek atjaunota, respektīvi, siltumenerģijas piegāde lietotājam tiek atjaunota trīs darba dienu laikā pēc tam, kad piegādātājs ir konstatējis, ka ir novērsti šo noteikumu 26.punktā minētie pārkāpumi vai 26.¹2.punktā minētajā situācijā ir uzsākts parādu piedziņas process. Saskaņā ar 26.¹2.punktu siltumapgādi ēkai atjauno tajos gadījumos, ja lietotājs ir daudzdzīvokļu ēka un piegādātāja trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms ir lielāks par 2 000 000 megavatstundām gadā, un ja lietotājs ir veicis samaksu par piegādāto siltumenerģijas vairāk nekā 80% apmērā par iepriekšējiem 12 kalendāriem mēnešiem, bet par nesaņemtajiem maksājumiem uzsācis parādu piedziņas procesu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.  Parādu piedziņu veic Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, un tā ietver paziņojuma par parāda esamību nosūtīšanu parādniekam un vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu vai prasības iesniegšanu tiesā.

Šobrīd netiek apmaksāti līdz 10% no lietotājiem iepriekšējos 12 kalendāros mēnešos izrakstītajiem rēķiniem, tajā skaitā ietverot arī tos parādus, kas radušies mantošanas un īpašnieku maiņas gadījumos, kā arī neatgūstamos parādus. Tomēr, pieaugot energoresursu cenām, pastāv iespējamība, ka mājsaimniecību parādi par piegādāto siltumenerģiju var īslaicīgi pieaugt līdz pat 20% no rēķinu kopsummas, neraugoties pat uz valsts atbalstu 2022./2023.g. apkures sezonā. Lai nodrošinātu siltumenerģijas piegādi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem arī tajos gadījumos, kad kāds no mājas iedzīvotājiem nav spējis apmaksāt siltumapgādes rēķinus, Noteikumu projekts ir papildināts ar 26.¹2.punktu, vienlaicīgi paredzot nosacījumu, ka par nesaņemtajiem maksājumiem ir jāuzsāk parādu piedziņas process. Parādu piedziņas procesu var aizstāt ar vienošanos par parāda nomaksu noslēgšanu un īstenošanu. 

Izstrādājot Noteikumu projektu, ņemts vērā, ka siltumenerģijas apgādes komersants ar lielu aktīvu un apgrozījuma apjomu var uzņemties lielāku finansiālo risku par siltumenerģijas piegādes pakalpojuma sniegšanu, nesaņemot par to uzreiz pilnu apmaksu.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmas uzņēmējiem, kas ļauj nodrošināt tūlītēju atbalstu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai un kuru var izmantot arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumi. Uz atbalstu var pretendēt tie saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā, paredzot kopējo atbalstu aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām 21,5 miljonus euro apmērā, bet garantijām paredzēts kopējais atbalsts 12,5 miljonu euro apmērā.

Noteikumu projekta izstrādes gaitā vairākkārtīgi izvērtēts SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” lūgums pagarināt norēķinu termiņu par siltumenerģiju. Noteikumu projekta 36.punkts ir papildināts, paredzot iespēju piegādātājam un lietotājam, savstarpēji vienojoties, galīgo norēķina periodu pagarināt līdz nākamā mēneša pēdējam datumam. Tā kā centralizētā siltumapgāde ir attīstīta pilsētās un ciematos, kuros norēķini veiksmīgi notiek saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, proti – līdz 20. datumam, obligāta norēķinu datuma maiņa radītu nepamatotu administratīvo slogu šiem Latvijas centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem. Vienlaikus pastāv risks, ka atliekot galīgā norēķina maksājumu par 10 dienām, siltumapgādes uzņēmumu naudas plūsma kavēsies, un tie būs spiesti iepirkt energoresursus par neizdevīgākām cenām, kas, savukārt, atspoguļosies tarifu pieaugumā. Īpaši tas var ietekmēt vidējus un nelielus siltumapgādes uzņēmumus.