23-TA-2461: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021. – 2027. gadam 1.2. prioritārā virziena "Produktivitāte, inovācijas un prasmes " 1.2.1. specifikā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas (turpmāk – atbildīgā iestāde) iniciatīvas un saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Fondu vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojuma Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam” (turpmāk – NIP2027) mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem euro ikgadējā eksportā. Attiecīgi NIP2027 apakšmērķis nosaka izdevumu apjoma palielināšanu pētniecības un attīstības darbībām, līdz 2027. gadam sasniedzot līdz 600 miljoniem euro gadā. Viens no nacionālas zinātniskās ekselences un inovāciju kapacitātes rādītājiem ir spēja iesaistīties ES līmeņa vai starptautiskās pētniecības, attīstības un inovāciju aktivitātēs un piesaistīt publiskās investīcijas no Eiropas Savienības (turpmāk - ES) vai starptautiskajām pētniecības un attīstības programmām (piemēram, Apvārsnis-Eiropa, Digitālā Eiropa un citi), kas arī ir izvirzīts kā viens no NIP2027 noteiktajiem viedās specializācijas jomu (turpmāk – RIS3) ekosistēmu stratēģiskās attīstības mērķiem. Līdz ar to nepieciešams veicināt privātās, publiskās un akadēmiskās vides pārstāvju sadarbību ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, lai sekmētu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādi un piedāvājumu.
Lai uzlabotu Latvijas ieguldījumu pētniecībā un attīstībā ES līmenī, ir nepieciešams pilnvērtīgi izmantot atbalsta programmu sniegtās iespējas. Latvijas eksporta apjoma paaugstināšana, kas ir viena no NIP2027 mērķiem, sniegs paliekošu efektu uz tautsaimniecību. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas ne tikai uz nozaru atbalstu, bet uz produktu/nišu atbalsta pieeju, kas ietver prioritāšu maiņu un lielāku eksporta veicināšanas aktivitāšu atbalstu par labu tiem produktiem, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību.
Kopējais Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Produktivitāte, inovācijas un prasmes” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 1.2.1.1. pasākums) plānotais finansējums ir 55 982 375 euro, kas iedalās šādās kārtās:
1. pirmā kārta – Pārvaldības programma ar kopējo plānoto finansējumu 8 127 804 euro;
2. otrā kārta – Sadarbības tīklu programma ar kopējo plānoto finansējumu 11 611 149 euro;
3. trešā kārta – Kompetence centru programma ar kopējo plānoto finansējumu 35 459 395 euro.
Kopējais 1.2.1.1. pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskos inovāciju projektos un ieviest jaunas tehnoloģijas, kas uzlabos Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs un produktus un pakalpojumus ar augtu pievienoto vērtību. Lai nodrošinātu veiksmīgu Latvijas uzņēmumu internacionalizāciju ir nepieciešams nodrošināt dažādas atbalsta funkcijas, kas uzlabotu uzņēmumu inovāciju un pētniecības kapacitāti nacionālā līmenī, izmantojot gan pētniecības aktivitātes, gan ieguldījumus progresīvās tehnoloģijās, kā arī mērķtiecīgi veidot inovācijām labvēlīgu vidi, koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem RIS3 jomās.
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika realizēta līdzīga programma – darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” (turpmāk – Klasteru programma). Klasteru programmas ietvaros tika apstiprināti 14 projekti. Pasākuma mērķis bija veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmas ietvaros, klasterus izveidoja nozaru asociācijas ar plašu biedru loku un plašām zināšanām par nozares attīstību, kas tiek integrēta RIS3 jomu inovācijas klasteru (vadības grupu) ekosistēmā. Klasteru programmas ietvaros tika īstenotas vairāk kā 3300 aktivitātes. Balstoties uz 14 klasteru iesniegto informāciju, klasteru dalībnieku kopējais apgrozījums 2020. gadā salīdzinājumā pret 2018. gadu palielinājās par 690 milj. euro (37.78%) un kopējais eksporta apjoms palielinājās par 357 milj. euro (53.90%). Klasteru programmas sasniegtie rādītāji un realizētās aktivitātes apliecina programmas pienesumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014 – 2021 piektā rīcības virziena – eksporta vecināšana, mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā programmas sasniegtos rezultātus, nepieciešams turpināt atbalstu internacionalizācijas un sadarbības veicināšanai, integrējot šo programmu RIS3 jomas inovācijas klasteru (vadības grupu) ekosistēmā.
Lai uzlabotu Latvijas ieguldījumu pētniecībā un attīstībā ES līmenī, ir nepieciešams pilnvērtīgi izmantot atbalsta programmu sniegtās iespējas. Latvijas eksporta apjoma paaugstināšana, kas ir viena no NIP2027 mērķiem, sniegs paliekošu efektu uz tautsaimniecību. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas ne tikai uz nozaru atbalstu, bet uz produktu/nišu atbalsta pieeju, kas ietver prioritāšu maiņu un lielāku eksporta veicināšanas aktivitāšu atbalstu par labu tiem produktiem, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību.
Kopējais Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Produktivitāte, inovācijas un prasmes” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma “Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai” (turpmāk – 1.2.1.1. pasākums) plānotais finansējums ir 55 982 375 euro, kas iedalās šādās kārtās:
1. pirmā kārta – Pārvaldības programma ar kopējo plānoto finansējumu 8 127 804 euro;
2. otrā kārta – Sadarbības tīklu programma ar kopējo plānoto finansējumu 11 611 149 euro;
3. trešā kārta – Kompetence centru programma ar kopējo plānoto finansējumu 35 459 395 euro.
Kopējais 1.2.1.1. pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas uzņēmumu iesaisti starptautiskos inovāciju projektos un ieviest jaunas tehnoloģijas, kas uzlabos Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs un produktus un pakalpojumus ar augtu pievienoto vērtību. Lai nodrošinātu veiksmīgu Latvijas uzņēmumu internacionalizāciju ir nepieciešams nodrošināt dažādas atbalsta funkcijas, kas uzlabotu uzņēmumu inovāciju un pētniecības kapacitāti nacionālā līmenī, izmantojot gan pētniecības aktivitātes, gan ieguldījumus progresīvās tehnoloģijās, kā arī mērķtiecīgi veidot inovācijām labvēlīgu vidi, koncentrējoties uz konkrētiem izaicinājumiem RIS3 jomās.
ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā tika realizēta līdzīga programma – darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” (turpmāk – Klasteru programma). Klasteru programmas ietvaros tika apstiprināti 14 projekti. Pasākuma mērķis bija veicināt komersantu un pētniecības, izglītības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī, tādējādi veicinot komersantu konkurētspējas celšanu, palielinot eksporta apjomu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos. Klasteru programmas ietvaros, klasterus izveidoja nozaru asociācijas ar plašu biedru loku un plašām zināšanām par nozares attīstību, kas tiek integrēta RIS3 jomu inovācijas klasteru (vadības grupu) ekosistēmā. Klasteru programmas ietvaros tika īstenotas vairāk kā 3300 aktivitātes. Balstoties uz 14 klasteru iesniegto informāciju, klasteru dalībnieku kopējais apgrozījums 2020. gadā salīdzinājumā pret 2018. gadu palielinājās par 690 milj. euro (37.78%) un kopējais eksporta apjoms palielinājās par 357 milj. euro (53.90%). Klasteru programmas sasniegtie rādītāji un realizētās aktivitātes apliecina programmas pienesumu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2014 – 2021 piektā rīcības virziena – eksporta vecināšana, mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā programmas sasniegtos rezultātus, nepieciešams turpināt atbalstu internacionalizācijas un sadarbības veicināšanai, integrējot šo programmu RIS3 jomas inovācijas klasteru (vadības grupu) ekosistēmā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
NIP2027 viena no konstatētajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir, ka Latvijas līdzšinējā konkurences priekšrocība ir saistīta ar zemām darbaspēka izmaksām, kas rada risku nokļūt vidēju ienākumu slazdā. Ekonomikas modeļa balstīšana uz zemas zināšanu ietilpības aktivitātēm, ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Latvijas ražotājiem nepieciešams attīstīt ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocību. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams veidot atbalsta instrumentu, kas paaugstinātu privātā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā, veicinātu starpsektoru vietējo un starptautisko sadarbību inovāciju procesā un nodrošināt RIS3 jomu attīstību.
Risinājuma apraksts
Sadarbības tīklu programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem, kas ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības virzību uz RIS3 jomu attīstību un veicinātu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, pasākuma ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 jomās, nodrošinot atbalstu:
- pētniecības vajadzību identificēšanai;
- pieredzes un zināšanu pārneses pasākumiem;
- eksporta veicināšanai;
- dalībai ES līmeņa sadarbības veicināšanas programmās;
- un citām aktivitātēm.
MK noteikumu projekts sniegs ieguldījumu “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pasākuma Nr. 23.1 izpildē, veidojot atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks veidota inovācijas ekosistēma, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.
Īss Sadarbības tīklu programmas īstenošanas kopsavilkums:
- pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) rīko atklātu konkursu, kurā sadarbības tīkls jeb finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības tīkls projekta īstenošanai piesaista sadarbības tīkla dalībniekus jeb mērķa grupu, lai veicinātu eksporta pieaugumu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- sadarbības iestāde pēc atlases īstenošanas noslēdz līgumu ar sadarbības tīklu par projekta īstenošanu. Notiek projekta ieviešana, kā rezultāta sadarbības tīkls iesniedz maksājuma pieprasījumus un atskaitās par sasniegtajiem rādītājiem;
- sadarbības iestāde veic projekta uzraudzību attiecīgi noteikumu projekta nosacījumiem. Konstatētu pārkāpumu gadījumā saistībā ar komercdarbības atbalsta kontroles normām, sadarbības tīkla dalībniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības tīklam projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Sadarbības tīkls atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgo komercdarbības atbalstu un pēc tam kārto savas saistības ar sadarbības tīkla dalībnieku. Ja konkrētie pārkāpumi tiek konstatēti sadarbības tīklam, tas sadarbības iestādei atmaksā projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta;
- projekta ietvaros plānots sniegt atbalstu vismaz 12 sadarbības tīkliem un 240 neunikāliem komersantiem;
- atbalsts sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā. Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 11 611 149 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 831 371 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 9 869 476 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 556 666 euro), valsts budžeta finansējums 1 741 673 euro (tai skaitā elastības finansējums 274 705 euro). Savukārt, viena projekta maksimāli pieļaujamais finansējums ir 814 981 euro, tai skaitā ERAF finansējums 692 734 euro, valsts budžeta finansējums 122 247 euro. Vienlaikus minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs ir 200 000 euro. Pasākuma ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no sadarbības tīkla var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā;
- Sadarbības tīklu programmas īstenošanas laiks ir 2029. gada 31. decembris;
- balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm un Klasteru programmas sasniegtajiem rezultātiem, tiek prognozēts, ka programmas provizoriskā ietekme uz tautsaimniecību ir eksporta pieaugums par 100 milj. euro, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas.
Ņemot vērā, ka pašlaik notiek projektu īstenošana Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas ietvaros, plānots, ka projektu iesniegumu atlase MK noteikumu ietvaros tiks uzsākta 2025. gada I ceturksnī.
Finansējuma saņēmējs un gala labuma guvējs
Sadarbības tīklu programmas ietvaros finansējuma saņēmējs ir sadarbības tīkls. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā.
Projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Projektu iesniegumu atlases procesā tiks vērtēta sadarbības tīkla atbilstība komercdarbības atbalsta nosacījumiem.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pievieno šādu informāciju:
1. par sadarbības tīkla:
- konstatētajiem nozares attīstības izaicinājumiem un sadarbības tīkla nepieciešamības pamatojumu;
- darbības misiju, vīziju un mērķi;
- projekta mērķi, balstoties uz Sadarbības tīklu programmas īstenošanas mērķi, un skaidru raksturojumu, kādā veidā šis mērķis projekta ietvaros tiks sasniegts;
- RIS3 jomu, kurā tas darbosies;
- kopīgajiem ieguvumiem, kas vieno sadarbības tīkla esošos un potenciālos dalībniekus;
- sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas ietver informāciju par paredzamo sadarbības modeli (sadarbības veidu), informāciju par paredzamo pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju ieguldījumu projekta ietvaros, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju darbības projekta ietvaros un projektā iesaistīto pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju nosaukumus un juridiskās adreses;
- darbības virzienus un sasniedzamos rezultātus projekta īstenošanas periodam. Galvenās veicamās darbības un sasniedzamos rezultātus, lai veicinātu sadarbību jaunu produktu un tehnoloģiju eksportēšanā, lai attīstītu pētniecības un attīstības kapacitāti uzņēmumos, lai veicinātu jauno produktu un tehnoloģiju eksportēšanu, un lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu ar zināšanu pārnesi;
2. sadarbības tīkla modeli, iekļaujot šādu informāciju:
- sadarbības tīkla organizatorisko struktūra;
- sadarbības tīkla pārvaldības lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildības sadale un kompetence;
- plānotie pasākumi komunikācijas nodrošināšanai starp sadarbības tīkla dalībniekiem;
- kārtība, jaunu dalībnieku iesaistei sadarbības tīklā un dalībnieku izstāšanās procedūrai
- aprakstīti sadarbības tīkla finansēšanas avoti, tai skaitā biedra naudas, ieņēmumi no pārdotajiem produktiem/pakalpojumiem, ja tādi plānoti;
- aprakstīts, kā plānots nodrošināt sadarbības tīkla darbības finansiālo ilgtspēju un dzīvotspēju pēc pasākuma īstenošanas beigām (bez publiskā finansējuma).
Nosacījums par sadarbības tīkla apgrozījuma apjomu 40 milj. euro un eksporta apjomu 8 milj. euro gadā izvēlēts atbilstoši Klasteru programmas pieejamajiem datiem, ņemti vērā, gan mazo un vidējo, gan lielo komersantu rādītāji. Sadarbības tīklam ar lielākiem rādītājiem ir iespēja saņemt papildus punktus pie vērtēšanas kritērijiem.
Projekta iesniedzēja atbilstības nosacījumos un projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiek skatīti tikai savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu rādītāji.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīts vismaz viens sadarbības tīkls katrā no RIS3 jomām, taču tas neliedz iespēju sadarbības tīklam īstenot projektu vairākās RIS3 jomās. Tāpat, lai pret sadarbības tīkliem nevērstu jebkāda veida ierobežojumus, sadarbības tīklam nav jābūt RIS3 vadības grupā jeb inovācijas klasterī.
Sadarbības tīklā darbojas sadarbības tīkla dalībnieki (nav obligāti jābūt sadarbības tīkla biedram), kas ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti, t.sk. valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas RIS3 jomās
Sadarbības tīkla dalībnieku, proti, uzņēmumu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām vērtēs sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas. Vienlaikus, tiks veikta pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa atbilstības pārbaude, vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā — NZDIS (sciencelatvia.lv).
Atbalsts un pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 11 611 149 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 831 371 euro), tai skaitā ERAF finansējums 9 869 476 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 556 666 euro), valsts budžeta finansējums 1 741 673 euro (tai skaitā elastības finansējums 274 705 euro).
Pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 9 779 778 euro, tai skaitā ERAF finansējums 8 312 810 euro, valsts budžeta finansējums 1 466 968 euro.
ES Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši MK noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir “171 - Sadarbības uzlabošana ar partneriem gan dalībvalstī, gan ārpus tās”.
Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants - 9 869 476 euro (ERAF).
Sasniedzamie rādītāji
MK noteikumu projekta ietvaros ir noteikti šādi iznākuma rādītāji:
- līdz 2024. gadam:
- atbalstīto uzņēmumu (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) skaits – 9;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits – 43;
- līdz 2029. gadam:
- ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits – 13;
- atbalstīto uzņēmumu (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) skaits – 190;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits – 137;
- publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) - 1 038 750 euro.
Lai veicinātu internacionalizāciju pasākuma ietvaros, nacionālais rādītājs paredz eksporta apjoma palielinājumu 100 milj. euro apmērā, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas. Vienlaikus, plānots organizēt 1000 vizītes pie sadarbības partneriem un veikt 60 tirgus pētījumus.
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka sadarbības tīklam jāuzkrāj informācija par sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos sadarbības tīkla dalībniekos 5 gadus laikā no sadarbības tīkla dalībnieku noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka sadarbības tīkla dalībnieks pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā piecu gadu periodā iesniedz sadarbības tīklam informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tik paredzēts līgumā starp sadarbības iestādi un sadarbības tīklu.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-585, atbildīgajai iestādei ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā sadarbības tīkla dalībnieku nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, sadarbības tīkla dalībnieka nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi sadarbības tīkls, izmantojot šādu formulas, nosaka katra sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka sadarbības tīkls līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu sadarbības tīkla dalībnieka līmenī piecu gadu laikā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to sadarbības tīkls pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas un piecus gadus pēc tā pārbauda sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības tīklam apliecinājumā par dalību projektā, ja sadarbības tīkla dalībnieks ir sadarbības tīkla biedrs vai līgumā, ja sadarbības tīkla dalībnieks nav sadarbības tīkla biedrs jāparedz atruna, ka sadarbības tīkla dalībnieks piecu gadu laikā sniedz informāciju sadarbības tīklam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sadarbības tīkls, kas ir finansējuma saņēmēja, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā atbildīgajai iestādei ir jāiesniedz informācija par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz NIP2027 noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi
Sadarbības tīkls līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedz tā izstrādātas vadlīnijas, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem.
Sadarbības tīkla dalībnieki sadarbības tīklam iesniedz apliecinājumu par dalību projektā, savukārt, sadarbības tīkla dalībnieki, kuri nav biedri paraksta līgumu par projekta īstenošanu.
Sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekiem pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Sadarbības tīkls, kā finansējuma saņēmējs, ir atbildīgs par projekta īstenošanu. Sadarbības tīkla projektu īstenošanas laiks ir līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieki var mainīties, sadarbības tīkls var pieaicināt jaunus sadarbības tīkla dalībniekus, sadarbības tīkla dalībniekiem jābūt Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem.
Sadarbības tīkls lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu var pieņemt līdz šīs Komisijas regulas darbības beigām.
MK noteikumu projektā tiek noteikts, ka sadarbības iestādes lēmums par sadarbības tīkla apstiprināšanu ir lēmums, kas paredz publiskā finansējuma sadali. Attiecīgi ar šo tiek noteikts, ka amatpersonas statuss tiek noteikts sadarbības iestādes amatpersonām. Savukārt attiecībā uz sadarbības tīklu, lēmumu pieņemšanas process pēc līguma slēgšanas ar sadarbības iestādi ir iekšējā procedūra, un tā paredz noteiktu kārtību, kādā tiek sasniegti projekta mērķi un sasniedzamie rādītāji. Sadarbības tīkls izvērtē sadarbības tīkla dalībnieka atbilstību Komisijas regulai Nr. 2023/2831 un pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības tīkls ir pieņēmis lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam. Lēmuma pieņemšanas brīdis ir sadarbības iestādes un sadarbības tīkla līguma slēgšanas diena.
Lai pasākuma ietvaros sadarbības tīkls nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un, lai sadarbības tīkla dalībnieks par vienām un tām pašām izmaksām nesaņem atbalstu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par piešķirto atbalstu. Visos sadarbības tīkla dalībnieku pieteikumos tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā sadarbības tīkla dalībnieks norādīs projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā pieteikuma pieprasīto finansējumu. Kā arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.
Sadarbības tīkls nedrīkst vienlaicīgi īstenot projektu šī pasākuma ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas ietvaros. Sadarbības iestāde nodrošina demarkāciju un dubultā finansējuma risku novēršanu projekta ietvaros, atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma) pieejamai informācijai.
Lai pasākuma īstenošanā izvairītos no dubultā finansējuma situāciju ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) organizētajām dalībām izstādēs, sadarbības tīklam ir pienākums par izmaksām, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms izstādes sākuma dienas, rakstiski informē LIAA, sniedzot informāciju par plānotajām izmaksām.
Sadarbības iestāde izvērtē sadarbības tīklu pēc Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, sadarbības iestāde sadarbības tīklam un sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekiem informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai, minētais attiecināms uz sadarbības tīkla dalībnieku, kas, atbilstoši Krimināllikuma 190.1 pantam, veicis neatļautas darbības un ticis sodīts, taču neaizliedz veikt aktivitātes, ja sadarbības tīkla dalībnieks saņēmis atļauju aktivitāšu veikšanai.
Ja pasākuma īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, sadarbības tīkls apņemas tos segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieks projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Sadarbības tīkla projekta īstenošanas un projekta vadības personāls, kā arī personas, kuras pieņem lēmumu par komercdarbība atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas paraksta 2. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumu paraksta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 61. pantam. Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 šo noteikumu 75. punktam.
Attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtēšanu, kuru attiecībā pret sadarbības tīkla dalībnieku veic sadarbības tīkls. Noteikumu projekta ietvaros nav atļautas projekta darbības, kas var radīt būtisku kaitējumu videi. Atļaujas, kas saistītas ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteiktajiem vides mērķiem, izsniedz atbildīgā valsts iestāde, kas nodrošina uzraudzību par vides prasību ievērošanu, piemēram, Valsts vides dienests, kompetences ietvaros veicot komersanta atbilstības izvērtēšanu atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai saņemšanai. Tādējādi, sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu nepieciešams pārliecināties, vai darbība ir saistīta ar kādu no vides mērķiem un, ja darbība ir saistīta ar kādu no tiem, veicot pārbaudi Valsts vides dienesta publiskajā datu bāzē par spēkā esošas atļaujas esamību.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* sadarbības tīkls nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Pasākuma īstenošana
Atbalsts sadarbības tīklam tiek sniegts granta veidā, lai nodrošinātu finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru.
Savukārt sadarbības tīkla dalībniekiem atbalsts tiek sniegts nefinanšu atbalsta veidā, lai sekmētu to sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, organizētu pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumu, nodrošinātu dalību starptautiskos pasākumos un izstādēs, kā arī veicinātu jaunu produktu mērogošanu un izcilību uzņēmējdarbībā.
Sadarbības tīklam projekta īstenošanas laikā ir pienākums nodrošināt, ka visā projekta īstenošanas laikā tas pārstāv ne mazāk kā 30 savstarpēji nesaistītus sadarbības tīkla dalībniekus. Sadarbības tīklam ir pienākums uzkrāt un, pēc pieprasījuma, reizi gadā iesniegt atbildīgajai iestādei informāciju par sadarbības tīkla dalībniekiem.
Pasākuma ietvaros tiek sniegts atbalsts atbalstāmajām darbībām, kas uzskaitītas šo noteikumu 28. punktā, tās īsteno sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks.
Lai netiktu sniegts atbalsts kādai no neatbalstāmajām darbībām, kas minētas šo noteikumu 63.punktā, pārbaudes tiek veiktas, gan sadarbības tīkla, gan sadarbības tīkla dalībnieka līmenī.
Sadarbības tīklam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un, ja tā nav izstrādāta kopā ar projekta iesniegumu, iesniegt apliecinājumu par to, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējā kontroles sistēma un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt sadarbības iestādei iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:
- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantu. Vienlaikus, Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, sadarbības tīkls izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
- pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
- procedūras aprakstu, kā vērtēšanas procesā iesaistītie sadarbības tīkla dalībnieki ir atturējušies no citu sadarbības tīkla dalībnieku iesnieguma vērtēšanas;
- pārbauda, vai sadarbības tīkls ir parakstījis apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
- darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
- procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
- procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija sadarbības tīklam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
- iesniegts tā pārstāvētā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes projekts, kurā plānota attiecīgā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes dalība;
- sadarbības tīkla dalībnieks vērtē cita sadarbības tīkla dalībnieka projektu;
- citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
- procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret sadarbības tīkla dalībnieku.
- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Sadarbības tīkls aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Sadarbības tīkls pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par sadarbības tīkla dalībnieku.
Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, Sadarbības tīkls identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).
Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem Sadarbības tīkls identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.
Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.
Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības tīkla darbinieka funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar Sadarbības tīkla vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu Sadarbības tīklā;
12) un citi Sadarbības tīklā identificētie korupcijas riski.
- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Sadarbības tīkla darbinieks vai dalībnieks rakstiski informē sadarbības tīkla vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Sadarbības tīkla vadītājs pieņem lēmumu par darbinieka, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.
- ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt darbinieku ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Sadarbības tīkla vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Sadarbības tīkla nodarbinātajiem. Sadarbības tīkla ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Sadarbības tīkla darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.
Procedūras apraksts, kurā aprakstīti darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi, darbinieku uzvedības pamatprincipi, darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.
Nosaka kārtību, kas ietver:
- darbinieku informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu personām, kas pieņem lēmumu, par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- procedūras apraksts kā sadarbības tīkls izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību starp sadarbības tīkla dalībniekiem, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
- kā sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.
- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā sadarbības tīkls pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešo kārtu;
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai”
3) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”
4) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret ES finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā sadarbības tīkla darbiniekam un sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo sadarbības iestādei.
Sadarbības tīkla iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos pasākuma ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni sadarbības tīkliem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan sadarbības tīklam izstrādājot iekšējo kārtību, gan sadarbības iestādei veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju sadarbības iestādei pie projekta pieteikuma.
Vienkāršoto izmaksu metodikas
Atbildīgā iestāde izstrādās un saskaņos līdz projekta iesniegšanai sadarbības iestādē vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saistīta ar finanšu atbalsta sniegšanu sadarbības tīkla dalībnieku augsti kvalificēta darba spēka atbalstam (attiecīgi 38.punktā norādītajām izmaksām).
Ņemot vērā, ka atbalsts tiek nodrošināts sadarbības tīkla dalībnieku līmenī, 1.2.1.1. pasākumā neizpildās obligāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 53.panta 2. punkta ievērošana.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka sadarbības tīkla tiešājām personāla izmaksām (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20% no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (MK noteikumu projekta 31. punkts).
Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.
Atbildīgā iestāde MK noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi sadarbības tīklus par likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts MK noteikumu projekta 31. punktā. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins sadarbības tīkla personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.
Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi.
Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” noteiktās robežvērtības.
Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši MK noteikumu projekta 28. punkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi; iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta īstenošanas un vadības personālam un sadarbības tīkla darbiniekiem, kas piedalās šo noteikumu 28.3., 28.4., 28.5., 28.6. un 28.7. apakšpunktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.
Sadarbības tīkls pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža. 1.2.1.1. pasākumā paredzēto atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei.
Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības virzību uz RIS3 jomu attīstību un veicinātu ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības, pasākuma ietvaros tiek plānots sniegt atbalstu sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām, un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām RIS3 jomās, nodrošinot atbalstu:
- pētniecības vajadzību identificēšanai;
- pieredzes un zināšanu pārneses pasākumiem;
- eksporta veicināšanai;
- dalībai ES līmeņa sadarbības veicināšanas programmās;
- un citām aktivitātēm.
MK noteikumu projekts sniegs ieguldījumu “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” pasākuma Nr. 23.1 izpildē, veidojot atbalsta programmu, kuras ietvaros tiks veidota inovācijas ekosistēma, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram.
Īss Sadarbības tīklu programmas īstenošanas kopsavilkums:
- pasākuma ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - sadarbības iestāde) rīko atklātu konkursu, kurā sadarbības tīkls jeb finansējuma saņēmējs piesakās atbalsta saņemšanai. Sadarbības tīkls projekta īstenošanai piesaista sadarbības tīkla dalībniekus jeb mērķa grupu, lai veicinātu eksporta pieaugumu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- sadarbības iestāde pēc atlases īstenošanas noslēdz līgumu ar sadarbības tīklu par projekta īstenošanu. Notiek projekta ieviešana, kā rezultāta sadarbības tīkls iesniedz maksājuma pieprasījumus un atskaitās par sasniegtajiem rādītājiem;
- sadarbības iestāde veic projekta uzraudzību attiecīgi noteikumu projekta nosacījumiem. Konstatētu pārkāpumu gadījumā saistībā ar komercdarbības atbalsta kontroles normām, sadarbības tīkla dalībniekam ir pienākums atmaksāt sadarbības tīklam projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu. Sadarbības tīkls atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgo komercdarbības atbalstu un pēc tam kārto savas saistības ar sadarbības tīkla dalībnieku. Ja konkrētie pārkāpumi tiek konstatēti sadarbības tīklam, tas sadarbības iestādei atmaksā projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta;
- projekta ietvaros plānots sniegt atbalstu vismaz 12 sadarbības tīkliem un 240 neunikāliem komersantiem;
- atbalsts sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem tiek sniegts granta un nefinanšu atbalsta veidā. Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 11 611 149 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 831 371 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 9 869 476 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 556 666 euro), valsts budžeta finansējums 1 741 673 euro (tai skaitā elastības finansējums 274 705 euro). Savukārt, viena projekta maksimāli pieļaujamais finansējums ir 814 981 euro, tai skaitā ERAF finansējums 692 734 euro, valsts budžeta finansējums 122 247 euro. Vienlaikus minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apmērs ir 200 000 euro. Pasākuma ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī no sadarbības tīkla var saņemt de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro apmērā;
- Sadarbības tīklu programmas īstenošanas laiks ir 2029. gada 31. decembris;
- balstoties uz atbildīgās iestādes aplēsēm un Klasteru programmas sasniegtajiem rezultātiem, tiek prognozēts, ka programmas provizoriskā ietekme uz tautsaimniecību ir eksporta pieaugums par 100 milj. euro, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas.
Ņemot vērā, ka pašlaik notiek projektu īstenošana Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas ietvaros, plānots, ka projektu iesniegumu atlase MK noteikumu ietvaros tiks uzsākta 2025. gada I ceturksnī.
Finansējuma saņēmējs un gala labuma guvējs
Sadarbības tīklu programmas ietvaros finansējuma saņēmējs ir sadarbības tīkls. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno sadarbības tīkla dalībniekus, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā.
Projektu iesniegumu vērtēšanai sadarbības iestāde izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju. Projektu iesniegumu atlases procesā tiks vērtēta sadarbības tīkla atbilstība komercdarbības atbalsta nosacījumiem.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pievieno šādu informāciju:
1. par sadarbības tīkla:
- konstatētajiem nozares attīstības izaicinājumiem un sadarbības tīkla nepieciešamības pamatojumu;
- darbības misiju, vīziju un mērķi;
- projekta mērķi, balstoties uz Sadarbības tīklu programmas īstenošanas mērķi, un skaidru raksturojumu, kādā veidā šis mērķis projekta ietvaros tiks sasniegts;
- RIS3 jomu, kurā tas darbosies;
- kopīgajiem ieguvumiem, kas vieno sadarbības tīkla esošos un potenciālos dalībniekus;
- sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas ietver informāciju par paredzamo sadarbības modeli (sadarbības veidu), informāciju par paredzamo pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju ieguldījumu projekta ietvaros, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju darbības projekta ietvaros un projektā iesaistīto pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju nosaukumus un juridiskās adreses;
- darbības virzienus un sasniedzamos rezultātus projekta īstenošanas periodam. Galvenās veicamās darbības un sasniedzamos rezultātus, lai veicinātu sadarbību jaunu produktu un tehnoloģiju eksportēšanā, lai attīstītu pētniecības un attīstības kapacitāti uzņēmumos, lai veicinātu jauno produktu un tehnoloģiju eksportēšanu, un lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu ar zināšanu pārnesi;
2. sadarbības tīkla modeli, iekļaujot šādu informāciju:
- sadarbības tīkla organizatorisko struktūra;
- sadarbības tīkla pārvaldības lēmumu pieņemšanas kārtība, atbildības sadale un kompetence;
- plānotie pasākumi komunikācijas nodrošināšanai starp sadarbības tīkla dalībniekiem;
- kārtība, jaunu dalībnieku iesaistei sadarbības tīklā un dalībnieku izstāšanās procedūrai
- aprakstīti sadarbības tīkla finansēšanas avoti, tai skaitā biedra naudas, ieņēmumi no pārdotajiem produktiem/pakalpojumiem, ja tādi plānoti;
- aprakstīts, kā plānots nodrošināt sadarbības tīkla darbības finansiālo ilgtspēju un dzīvotspēju pēc pasākuma īstenošanas beigām (bez publiskā finansējuma).
Nosacījums par sadarbības tīkla apgrozījuma apjomu 40 milj. euro un eksporta apjomu 8 milj. euro gadā izvēlēts atbilstoši Klasteru programmas pieejamajiem datiem, ņemti vērā, gan mazo un vidējo, gan lielo komersantu rādītāji. Sadarbības tīklam ar lielākiem rādītājiem ir iespēja saņemt papildus punktus pie vērtēšanas kritērijiem.
Projekta iesniedzēja atbilstības nosacījumos un projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiek skatīti tikai savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu rādītāji.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīts vismaz viens sadarbības tīkls katrā no RIS3 jomām, taču tas neliedz iespēju sadarbības tīklam īstenot projektu vairākās RIS3 jomās. Tāpat, lai pret sadarbības tīkliem nevērstu jebkāda veida ierobežojumus, sadarbības tīklam nav jābūt RIS3 vadības grupā jeb inovācijas klasterī.
Sadarbības tīklā darbojas sadarbības tīkla dalībnieki (nav obligāti jābūt sadarbības tīkla biedram), kas ir komersanti (sīkie (mikro), mazie un vidējie, lielie komersanti, t.sk. valsts kapitālsabiedrības un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas RIS3 jomās
Sadarbības tīkla dalībnieku, proti, uzņēmumu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju atbilstību komercdarbības atbalsta prasībām vērtēs sadarbības tīkls pirms de minimis atbalsta piešķiršanas. Vienlaikus, tiks veikta pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa atbilstības pārbaude, vai pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija ir reģistrēta Zinātnisko institūciju reģistrā — NZDIS (sciencelatvia.lv).
Atbalsts un pieejamais finansējums
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 11 611 149 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 831 371 euro), tai skaitā ERAF finansējums 9 869 476 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 556 666 euro), valsts budžeta finansējums 1 741 673 euro (tai skaitā elastības finansējums 274 705 euro).
Pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums ir 9 779 778 euro, tai skaitā ERAF finansējums 8 312 810 euro, valsts budžeta finansējums 1 466 968 euro.
ES Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši MK noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir “171 - Sadarbības uzlabošana ar partneriem gan dalībvalstī, gan ārpus tās”.
Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants - 9 869 476 euro (ERAF).
Sasniedzamie rādītāji
MK noteikumu projekta ietvaros ir noteikti šādi iznākuma rādītāji:
- līdz 2024. gadam:
- atbalstīto uzņēmumu (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) skaits – 9;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits – 43;
- līdz 2029. gadam:
- ar grantiem atbalstīto uzņēmumu skaits – 13;
- atbalstīto uzņēmumu (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi) skaits – 190;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits – 137;
- publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti) - 1 038 750 euro.
Lai veicinātu internacionalizāciju pasākuma ietvaros, nacionālais rādītājs paredz eksporta apjoma palielinājumu 100 milj. euro apmērā, salīdzinot eksporta apjomu sadarbības tīkla dalībniekiem pirms projekta uzsākšanas un pēc tā īstenošanas. Vienlaikus, plānots organizēt 1000 vizītes pie sadarbības partneriem un veikt 60 tirgus pētījumus.
Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka sadarbības tīklam jāuzkrāj informācija par sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos sadarbības tīkla dalībniekos 5 gadus laikā no sadarbības tīkla dalībnieku noslēguma pārskata iesniegšanas.
Plānots, ka sadarbības tīkla dalībnieks pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā piecu gadu periodā iesniedz sadarbības tīklam informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tik paredzēts līgumā starp sadarbības iestādi un sadarbības tīklu.
Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-585, atbildīgajai iestādei ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%.
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk produktivitāte ir saistīta ar ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi. Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk, tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā sadarbības tīkla dalībnieku nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, sadarbības tīkla dalībnieka nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas.
Attiecīgi sadarbības tīkls, izmantojot šādu formulas, nosaka katra sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Tāpat tiek noteikts, ka sadarbības tīkls līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu sadarbības tīkla dalībnieka līmenī piecu gadu laikā pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to sadarbības tīkls pēc sadarbības tīkla dalībnieka noslēguma pārskata iesniegšanas un piecus gadus pēc tā pārbauda sadarbības tīkla dalībnieka eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Sadarbības tīklam apliecinājumā par dalību projektā, ja sadarbības tīkla dalībnieks ir sadarbības tīkla biedrs vai līgumā, ja sadarbības tīkla dalībnieks nav sadarbības tīkla biedrs jāparedz atruna, ka sadarbības tīkla dalībnieks piecu gadu laikā sniedz informāciju sadarbības tīklam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus tiek noteikts, ka sadarbības tīkls, kas ir finansējuma saņēmēja, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā atbildīgajai iestādei ir jāiesniedz informācija par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.
Minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz NIP2027 noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām.
Komercdarbības atbalsta saņemšanas nosacījumi
Sadarbības tīkls līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedz tā izstrādātas vadlīnijas, kādā tas nodrošinās komercdarbības atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem.
Sadarbības tīkla dalībnieki sadarbības tīklam iesniedz apliecinājumu par dalību projektā, savukārt, sadarbības tīkla dalībnieki, kuri nav biedri paraksta līgumu par projekta īstenošanu.
Sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekiem pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados no atbalsta piešķiršanas dienas saņemto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
Sadarbības tīkls, kā finansējuma saņēmējs, ir atbildīgs par projekta īstenošanu. Sadarbības tīkla projektu īstenošanas laiks ir līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas ietvaros sadarbības tīkla dalībnieki var mainīties, sadarbības tīkls var pieaicināt jaunus sadarbības tīkla dalībniekus, sadarbības tīkla dalībniekiem jābūt Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem komersantiem.
Sadarbības tīkls lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 7. panta 3. punktu un 8. pantu var pieņemt līdz šīs Komisijas regulas darbības beigām.
MK noteikumu projektā tiek noteikts, ka sadarbības iestādes lēmums par sadarbības tīkla apstiprināšanu ir lēmums, kas paredz publiskā finansējuma sadali. Attiecīgi ar šo tiek noteikts, ka amatpersonas statuss tiek noteikts sadarbības iestādes amatpersonām. Savukārt attiecībā uz sadarbības tīklu, lēmumu pieņemšanas process pēc līguma slēgšanas ar sadarbības iestādi ir iekšējā procedūra, un tā paredz noteiktu kārtību, kādā tiek sasniegti projekta mērķi un sasniedzamie rādītāji. Sadarbības tīkls izvērtē sadarbības tīkla dalībnieka atbilstību Komisijas regulai Nr. 2023/2831 un pieņem lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības tīkls ir pieņēmis lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam. Lēmuma pieņemšanas brīdis ir sadarbības iestādes un sadarbības tīkla līguma slēgšanas diena.
Lai pasākuma ietvaros sadarbības tīkls nodrošinātu demarkācijas principa ievērošanu un, lai sadarbības tīkla dalībnieks par vienām un tām pašām izmaksām nesaņem atbalstu, tiks nodrošināta informācijas apmaiņa par piešķirto atbalstu. Visos sadarbības tīkla dalībnieku pieteikumos tiks iestrādāta sadaļa par kumulatīvo atbalstu, kurā sadarbības tīkla dalībnieks norādīs projektus, kuros saņemtais vai plānotais valsts vai cita veida atbalsts tiks kumulēts ar konkrētā pieteikuma pieprasīto finansējumu. Kā arī vienotajā de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, vērtējot atbalsta piešķiršanu pārliecinās, vai konkrētajām darbībām par vienām un tām pašām izmaksām atbalsts jau nav saņemts.
Sadarbības tīkls nedrīkst vienlaicīgi īstenot projektu šī pasākuma ietvaros un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešās kārtas ietvaros. Sadarbības iestāde nodrošina demarkāciju un dubultā finansējuma risku novēršanu projekta ietvaros, atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma) pieejamai informācijai.
Lai pasākuma īstenošanā izvairītos no dubultā finansējuma situāciju ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) organizētajām dalībām izstādēs, sadarbības tīklam ir pienākums par izmaksām, kas saistītas ar dalību starptautiskajās izstādēs ārvalstīs, ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms izstādes sākuma dienas, rakstiski informē LIAA, sniedzot informāciju par plānotajām izmaksām.
Sadarbības iestāde izvērtē sadarbības tīklu pēc Fondu vadības likuma 22. pantā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem.
Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Pēc informācijas sistēmas saņemšanas no valsts informācijas sistēmas “Sodu reģistrs”, sadarbības iestāde sadarbības tīklam un sadarbības tīkls sadarbības tīkla dalībniekiem informāciju par Fondu vadības likuma 22. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajiem izslēgšanas nosacījumiem pārbauda Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) un Valsts darba inspekcijā. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.
| Personas dalības veids | Tiesību akts | Tiesību akta norma |
| 1 | 2 | 3 |
| Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli | Krimināllikums |
79.1 pants. Terorisms |
| 79.2 pants. Terorisma finansēšana | ||
| 79.3 pants. Teroristu grupa | ||
| 79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam | ||
| 79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā | ||
| 79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi | ||
| 89.1 pants. Noziedzīga organizācija | ||
| 154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība | ||
| 177. pants. Krāpšana | ||
| 177.1 pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā | ||
| 178. pants. Apdrošināšanas krāpšana | ||
| 179. pants. Piesavināšanās | ||
| 184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā | ||
| 190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai | ||
| 195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana | ||
| 198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana | ||
| 199. pants. Komerciālā uzpirkšana | ||
| 218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas | ||
| 320. pants. Kukuļņemšana | ||
| 321. pants. Kukuļa piesavināšanās | ||
| 322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam) | ||
| 323. pants. Kukuļdošana | ||
| 326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos | ||
| 326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi | ||
| 326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana | ||
| 326.3 pants. Prettiesiska labumu došana | ||
| Par nodokļiem un nodevām | 142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu | |
| Pārbaudāmā persona | Konkurences likums | 11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome |
| Imigrācijas likums | 68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā. |
|
| Darba likums | 158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā |
Ja pasākuma īstenošanas laikā rodas neattiecināmie izdevumi vai sadārdzinās izmaksas, sadarbības tīkls apņemas tos segt no paša rīcībā esošajiem līdzekļiem.
Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieks projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru.
Sadarbības tīkla projekta īstenošanas un projekta vadības personāls, kā arī personas, kuras pieņem lēmumu par komercdarbība atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam, pirms vērtēšanas procesa uzsākšanas paraksta 2. pielikumā esošo objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Apliecinājumu paraksta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 61. pantam. Apliecinājumu sadarbības tīkls glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2018/1046 šo noteikumu 75. punktam.
Attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” izvērtēšanu, kuru attiecībā pret sadarbības tīkla dalībnieku veic sadarbības tīkls. Noteikumu projekta ietvaros nav atļautas projekta darbības, kas var radīt būtisku kaitējumu videi. Atļaujas, kas saistītas ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteiktajiem vides mērķiem, izsniedz atbildīgā valsts iestāde, kas nodrošina uzraudzību par vides prasību ievērošanu, piemēram, Valsts vides dienests, kompetences ietvaros veicot komersanta atbilstības izvērtēšanu atļaujas saimnieciskās darbības veikšanai saņemšanai. Tādējādi, sadarbības tīkls pirms atbalsta piešķiršanas sadarbības tīkla dalībniekam, izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu nepieciešams pārliecināties, vai darbība ir saistīta ar kādu no vides mērķiem un, ja darbība ir saistīta ar kādu no tiem, veicot pārbaudi Valsts vides dienesta publiskajā datu bāzē par spēkā esošas atļaujas esamību.
Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par atbalsta sniegšanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
* sadarbības tīkls nepilda vienošanos par atbalsta saņemšanu, tai skaitā netiek ievēroti noteiktie termiņi, vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa, tā iznākuma vai rezultāta rādītāju sasniegšanu;
*finansējums saņēmējs apzināti ir sniedzis sadarbības iestādei nepatiesu informāciju;
citos gadījumos, ko paredz vienošanās par atbalsta saņemšanu.
Pasākuma īstenošana
Atbalsts sadarbības tīklam tiek sniegts granta veidā, lai nodrošinātu finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru.
Savukārt sadarbības tīkla dalībniekiem atbalsts tiek sniegts nefinanšu atbalsta veidā, lai sekmētu to sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, organizētu pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumu, nodrošinātu dalību starptautiskos pasākumos un izstādēs, kā arī veicinātu jaunu produktu mērogošanu un izcilību uzņēmējdarbībā.
Sadarbības tīklam projekta īstenošanas laikā ir pienākums nodrošināt, ka visā projekta īstenošanas laikā tas pārstāv ne mazāk kā 30 savstarpēji nesaistītus sadarbības tīkla dalībniekus. Sadarbības tīklam ir pienākums uzkrāt un, pēc pieprasījuma, reizi gadā iesniegt atbildīgajai iestādei informāciju par sadarbības tīkla dalībniekiem.
Pasākuma ietvaros tiek sniegts atbalsts atbalstāmajām darbībām, kas uzskaitītas šo noteikumu 28. punktā, tās īsteno sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks.
Lai netiktu sniegts atbalsts kādai no neatbalstāmajām darbībām, kas minētas šo noteikumu 63.punktā, pārbaudes tiek veiktas, gan sadarbības tīkla, gan sadarbības tīkla dalībnieka līmenī.
Sadarbības tīklam ir pienākums izstrādāt iekšējo kontroles sistēmu un, ja tā nav izstrādāta kopā ar projekta iesniegumu, iesniegt apliecinājumu par to, ka tiks izstrādāta atbilstoša iekšējā kontroles sistēma un ne vēlāk kā mēnesi pēc līguma parakstīšanas, bet ne vēlāk kā līdz pirmajam maksājuma pieprasījumam, iesniegt sadarbības iestādei iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju, ietverot tajā vismaz:
- pasākumus interešu konflikta riska kontrolei (preventīvus pasākumus un konstatēšanas pasākumus interešu konflikta riska kontrolei, t. sk. paziņošanas procedūru par iespējamām interešu konflikta situācijām un to labošanas pasākumus) tai skaitā ietverot informāciju par interešu konflikta novēršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantu. Vienlaikus, Komisijas regula Nr. 2018/1046 61. panta 3. punkts nosaka, ka interešu konflikts ir finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
Lai nodrošinātu interešu konflikta riska kontroli, sadarbības tīkls izstrādā iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā ir atrunāta vismaz šāda informācija:
- pārbaudes apraksts, visā lēmumu pieņemšanas procesā;
- procedūras aprakstu, kā vērtēšanas procesā iesaistītie sadarbības tīkla dalībnieki ir atturējušies no citu sadarbības tīkla dalībnieku iesnieguma vērtēšanas;
- pārbauda, vai sadarbības tīkls ir parakstījis apliecinājumu “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājumi”;
- darbības vai procedūra, kā paredzēts novērst interešu konflikta riska iestāšanos vai novēršanu;
- procedūras, kas atrunā iekšējo kārtību šajā posmā, kā tiek dokumentēts process (rakstiski), lai nodrošinātu informācijas pierādāmību;
- procedūru, kā tiek pārbaudīta interešu konflikta definīcija sadarbības tīklam, kas atrunā vismaz šādus gadījumus:
- iesniegts tā pārstāvētā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes projekts, kurā plānota attiecīgā sadarbības tīkla dalībnieka vai iestādes dalība;
- sadarbības tīkla dalībnieks vērtē cita sadarbības tīkla dalībnieka projektu;
- citi objektīvi pamatoti un saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pantā noteikto regulējumu attiecināmi nosacījumi;
- procedūras apraksts, par kārtību, kādā tiek piemērotas korektīvās darbības pret sadarbības tīkla dalībnieku.
- krāpšanas un korupcijas risku novēršanas mehānismu;
Sadarbības tīkls aprakstījis, ka tas neatbilst izslēgšanas kritērijiem. Sadarbības tīkls pieprasa izrakstu no Sodu reģistra un uzņēmumu reģistra par sadarbības tīkla dalībnieku.
Ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus, Sadarbības tīkls identificē korupcijas riskus, izvērtē to iestāšanās iespējamību (varbūtību) un ietekmi iestāšanās gadījumā (radītās sekas).
Atbilstoši funkcijām, darbības jomām vai procesiem Sadarbības tīkls identificē korupcijas risku, izvērtē korupcijas riska iestāšanās iespējamību jeb varbūtību un tā ietekmi iestāšanās gadījumā jeb radītās sekas, ņemot vērā pastāvošos kontroles mehānismus.
Korupcijas risku identificēšanai var izmantot šādus informācijas avotus:
1) iekšējie un ārējie normatīvie akti, kā piemēram, Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam, Vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā u.c.;
2) iekšējā audita ziņojumos konstatētie trūkumi, pārkāpumi un neatbilstības;
3) iekšējās kontroles un pārbaudes laikā konstatētie pārkāpumi, trūkumi un neatbilstības;
4) iedzīvotāju sūdzības, aptaujas;
5) nodarbināto (t.sk., vadītāju) sniegtā informācija (aptaujas, ziņojumi);
6) Valsts iestāžu revīzijas un auditu rezultāti;
7) dienesta pārbaužu un disciplinārlietu analīze;
8) ārējā informācija ‒ informācija vai komentāri plašsaziņas līdzekļos;
9) kriminālprocesa virzītāja sniegtā informācija.
Korupcijas risku piemēri:
1) prettiesiska labuma pieprasīšana un pieņemšana;
2) neatļauta dāvanu pieņemšana;
3) neatļauta informācijas izmantošana ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
4) prettiesiska rīcība publiskajos iepirkumos ar mērķi gūt labumu sev vai citai personai;
5) ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana;
6) sadarbības tīkla darbinieka funkciju izpilde interešu konflikta situācijā;
7) neatļauta rīcība ar Sadarbības tīkla vai tai lietošanā, glabāšanā nodotu mantu vai finanšu līdzekļiem;
8) apzināta informācijas slēpšana savās vai citas personas interesēs;
9) nodarbinātajam noteikto pienākumu apzināta neveikšana vai nolaidīga veikšana savās vai citas personas interesēs;
10) nodarbinātā ietekmēšana nolūkā panākt personai labvēlīga lēmuma pieņemšanu;
11) nevienlīdzīga attieksme lēmumu pieņemšanā attiecībā pret citiem darbiniekiem vai pretendentiem uz amata vietu Sadarbības tīklā;
12) un citi Sadarbības tīklā identificētie korupcijas riski.
- iekšējās informācijas aprites un komunikācijas pasākumus par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu;
Skaidri noteikta iekšējā komunikācija, komunikācijas kanāli (horizontālie, vertikālie), komunikācijas kanālu uzraudzība un paredzēta darbinieku apmācība par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska novēršanu.
Sadarbības tīkla darbinieks vai dalībnieks rakstiski informē sadarbības tīkla vadītāju par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas riska iestāšanās varbūtību vai esamību. Sadarbības tīkla vadītājs pieņem lēmumu par darbinieka, kurš ir nonācis interešu konflikta situācijā, funkcijas vai uzdevuma izpildes nodošanu citam darbiniekam.
- ētikas kodeksu;
Ētikas kodeksa uzdevums ir noteikt darbinieku ētikas principus, ar tiem saistītās tiesības, pienākumus, atbildību un ētiskas uzvedības standartus. Ētikas kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā personiskajā un profesionālajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas. Lai nodrošinātu kontroles vides izveidošanu, Sadarbības tīkla vadītājs apstiprina ētikas principus, kas ir saistoši visiem Sadarbības tīkla nodarbinātajiem. Sadarbības tīkla ētikas principi tiek noteikti Ētikas kodeksā vai citā iekšējā normatīvajā aktā, nodrošinot to pieejamību Sadarbības tīkla darbiniekiem. Ētikas kodeksa piemēri – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra ētikas kodekss, Izglītības un zinātnes ministrijas ētikas kodekss.
Procedūras apraksts, kurā aprakstīti darbinieku profesionālās ētikas pamatprincipi, darbinieku uzvedības pamatprincipi, darbinieku ētikas pamatprincipi komunikācijā ar lobētājiem, ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanu. Nosaka ētikas pamatprincipus (piemēram, godīgums, taisnīgums, objektivitāte, neatkarība, profesionalitāte, atklātība), kas veicina nodarbināto likumīgu un godprātīgu darbību sabiedrības interesēs un nepieļauj Interešu konflikta likumā noteikto normu pārkāpumus un koruptīvas darbības.
- kārtību, kā darbiniekiem ir jārīkojas gadījumā, ja tie vēlas ziņot par iespējamiem pārkāpumiem (tai skaitā iespējamām koruptīvām darbībām), ietverot pasākumus, lai nodrošinātu ziņotāja anonimitāti un aizsardzību;
Nosaka, kā un kādā veidā (rakstveidā, elektroniskā veidā vai ieviešot ziņošanas kasti utt.) darbiniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, darbinieks var iesniegt ziņojumu par iespējamiem citu nodarbināto pārkāpumiem, vienlaikus saglabājot ziņotāja anonimitāti.
- pasākumus aizliegtās vienošanās riska kontrolei;
Atbilstoši Konkurences likuma 11. panta 1.punkta skaidrojumam aizliegtā vienošanās ir tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšana jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumi, ražošanas vai realizācijas apjoma, tirgus, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošana vai kontrole, tirgus sadale, nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, darbība (bezdarbība), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū u.c.
Nosaka kārtību, kas ietver:
- darbinieku informēšanu par aizliegtās vienošanās būtību, atbilstoši Konkurences likuma 11. panta definīcijai un apliecinājuma “Objektivitātes, konfidencialitātes un interešu konflikta neesamības apliecinājums” parakstīšanu personām, kas pieņem lēmumu, par komercdarbības atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekiem;
- procedūras apraksts kā sadarbības tīkls izvērtē risku par aizliegto vienošanos esamību starp sadarbības tīkla dalībniekiem, tai skaitā kā tiek izvērtēta publiski pieejamā informāciju par noslēgtajiem līgumiem;
- kā sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu.
- procedūras aprakstu, kas novērš un identificē dubultā finansējuma situāciju pret citiem finanšu instrumentiem;
Izstrādā procedūras aprakstu kā sadarbības tīkls pārbauda dubultā finansējuma neesamību pret:
1) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena "Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A" 5.1.1.r. reformas "Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija" 5.1.1.2.i. investīcijas "Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai" trešo kārtu;
2) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai”
3) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”
4) citiem finanšu instrumentiem. Dubultā finansējuma novēršanu jānodrošina ne tikai pret ES finanšu instrumentiem, bet arī citiem finanšu instrumentiem, kā piemēram, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
- ziņošanas mehānismu kompetentajām iestādēm par potenciāliem administratīviem vai kriminālpārkāpumiem;
Procedūras aprakstu kā sadarbības tīkla darbiniekam un sadarbības tīkla dalībniekam jārīkojas, ja tiek konstatēs interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas, dubultā finansējuma, ētikas kodeksa, administratīvo vai kriminālpārkāpumu vai aizliegtās vienošanās iestāšanās varbūtība, paredzot iespēju iesniegt iesniegumu sadarbības tīkla vadītājam par konstatētajiem riskiem, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par tiesību pārkāpumu, piemēram, par komercdarbības atbalsta pārkāpumiem ziņo sadarbības iestādei.
Sadarbības tīkla iekšējās kontroles sistēmas detalizēts apraksts mazina nelikumīgu darbību iespējamību un citu risku iestāšanos pasākuma ieviešanā. Minimālo prasību izstrāde atvieglo iekšējās kontroles sistēmas izveidi un veido vienotu izpratni sadarbības tīkliem. Izstrādātās prasības mazinās administratīvo slogu gan sadarbības tīklam izstrādājot iekšējo kārtību, gan sadarbības iestādei veicot sniegtās informācijas atbilstības pārbaudes, vienlaikus sniegs juridisku skaidrību, sniedzot informāciju sadarbības iestādei pie projekta pieteikuma.
Vienkāršoto izmaksu metodikas
Atbildīgā iestāde izstrādās un saskaņos līdz projekta iesniegšanai sadarbības iestādē vienkāršoto izmaksu metodiku, kas saistīta ar finanšu atbalsta sniegšanu sadarbības tīkla dalībnieku augsti kvalificēta darba spēka atbalstam (attiecīgi 38.punktā norādītajām izmaksām).
Ņemot vērā, ka atbalsts tiek nodrošināts sadarbības tīkla dalībnieku līmenī, 1.2.1.1. pasākumā neizpildās obligāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060 (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 53.panta 2. punkta ievērošana.
Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu tiek noteikts, ka sadarbības tīkla tiešājām personāla izmaksām (mēnešalga, atvaļinājuma pabalsts, naudas balvas, novērtēšana, veselības apdrošināšanas polises prēmija, VSAOI) tiek piemērota vienotā likme 20% no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot personāla izmaksas (MK noteikumu projekta 31. punkts).
Vienkāršoto izmaksu aprēķini ir dokumentāli pierādāmi un pārbaudāmi, tie ir balstīti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4.2 pantu un 3. pielikumu un Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients” 6. un 7. punktu.
Atalgojuma izmaksas nav noteiktas pārmērīgi augstas vai zemas, un tie piemērotas vienādi projekta ietvaros atbilstoši amata funkcijām.
Atbildīgā iestāde MK noteikumu projekta izstrādes laikā ir informējusi sadarbības tīklus par likmes piemērošanas nosacījumiem, kā arī likmes apmērs ir noteikts MK noteikumu projekta 31. punktā. Attiecīgi vienotās likmes aprēķins sadarbības tīkla personāla izmaksām ir taisnīgs, objektīvs, pārbaudāms un iepriekš noteikts.
Ņemot vērā, ka tiek piemērota vienotā likme līdz 20% saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 55. panta 1. punktu, ir papildus uzskatāms, ka šādi tiek ievēroti taisnīguma, objektivitātes, pārbaudāmības un iepriekšējās noteiktības pamatprincipi, jo attiecīgie likmes piemērošanas nosacījumi ir iepriekš horizontāli un ar augstāku normatīvo aktu noteikti un zināmi.
Plānotās iepirkumu izmaksas neietver publiskus piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” noteiktās robežvērtības.
Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši MK noteikumu projekta 28. punkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi; iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai". Ārvalstu komandējuma izmaksas sedzamas projekta īstenošanas un vadības personālam un sadarbības tīkla darbiniekiem, kas piedalās šo noteikumu 28.3., 28.4., 28.5., 28.6. un 28.7. apakšpunktā minētajos pasākumos vai atbalsta to organizēšanu.
Sadarbības tīkls pasākuma īstenošanai piemērojamās vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodikas, kuras attiecināmas programmas ietvaros, piemēro no to spēkā stāšanās brīža. 1.2.1.1. pasākumā paredzēto atbildīgās iestādes izstrādāto vienkāršoto izmaksu metodiku plānots izstrādāt līdz izsludinātajai projekta atlasei.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Projekta iesniedzējs (biedrība vai nodibinājums)
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai. MK noteikumu projekta ietvaros plānotie rezultāti:
- atbalstīti vismaz 12 projekta pieteikumi
- nefinanšu atbalstu saņēmušo komersantu skaits - 400;
- nodrošināts eksporta apjoma pieaugums atbalstītajos uzņēmumos divus gadus pēc atbalsta saņemšanas 100 milj. euro apmērā;
- organizētas 1000 vizītes pie sadarbības partneriem, t.sk., tirdzniecības misijas;
- veikti vismaz 60 tirgus pētījumi.
- atbalstīti vismaz 12 projekta pieteikumi
- nefinanšu atbalstu saņēmušo komersantu skaits - 400;
- nodrošināts eksporta apjoma pieaugums atbalstītajos uzņēmumos divus gadus pēc atbalsta saņemšanas 100 milj. euro apmērā;
- organizētas 1000 vizītes pie sadarbības partneriem, t.sk., tirdzniecības misijas;
- veikti vismaz 60 tirgus pētījumi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts atbalsts Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem pētniecības, inovāciju un attīstības aktivitāšu veikšanai, tādējādi stiprinot to konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Atbalss stiprinās Latvijas uzņēmumus, kas veic saimniecisko aktivitāti šādās viedās specializācijas jomās:
- Zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- Viedā enerģētika un mobilitāte;
- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- Zināšanu ietilpīga bioekonomika;
- Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
- Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
- Viedā enerģētika un mobilitāte;
- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanai. Pasākuma ietvaros sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, tai skaitā kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām ir iespējams saņemt atbalstu, kas sekmētu sadarbības tīkla dalībnieku eksporta apjoma un eksportspējas palielināšanos.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, nodrošinot valsts atbalsta saņemšanas iespējas, kas nepieciešamas internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanai. Tiek plānots, ka MK noteikumu projekta ietvaros tiks atbalstīti vismaz 12 projekta pieteikumi, nefinanšu atbalstu saņēmušo komersantu skaits būs vismaz 400, tāpat nodrošināts eksporta apjoma pieaugums atbalstītajos uzņēmumos divus gadus pēc atbalsta saņemšanas 100 milj. euro apmērā, organizētas 1000 vizītes pie sadarbības partneriem, t.sk., tirdzniecības misijas un veikti vismaz 60 tirgus pētījumi.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Komersantiem projekta ietvaros būs iespējas izveidot jaunas darba vietas un saņemt par tām atbalstu, lai nodrošinātu jaunu produktu laišanu tirgū, tā būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
16 472,40
visi uzņēmumi
neietekmē
Projekta iesniedzējs (biedrība vai nodibinājums)
palielinās
Vērtības nozīme:
1 372,70
euro
1,00
mēnesis
12
skaits
1
reizes
16 472,40
Aprēķins attiecas uz projekta iesniedzējiem, kas iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē. Administratīvo izmaksu pamatojumam tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes 2022.gada dati "Vidējā neto darba samaksa" - 1372.70 euro.
Kopā
16 472,40
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 347 882
0
2 114 888
2 299 505
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 347 882
0
2 114 888
2 299 505
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
1 347 882
0
2 114 888
2 299 505
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 347 882
0
2 114 888
2 299 505
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
1 347 882
2 114 888
2 299 505
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Pasākuma ietvaros kopējais plānotais finansējums ir 11 611 149 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 831 371 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 9 869 476 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 1 556 666 euro), valsts budžeta finansējums 1 741 673 euro (tai skaitā elastības finansējums 274 705 euro).
Pasākuma ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 9 779 778 euro, tai skaitā ERAF finansējums 8 312 810 euro, valsts budžeta finansējums 1 466 968 euro.
Provizoriskais kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 1 347 882 euro
2026.g. – 2 114 888 euro
2027.g. – 2 299 505 euro
2028.g. – 1 608 217 euro
2029.g. – 1 323 885 euro
2030.g. – 1 175 099 euro
Pasākuma ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 9 779 778 euro, tai skaitā ERAF finansējums 8 312 810 euro, valsts budžeta finansējums 1 466 968 euro.
Provizoriskais kopējā finansējuma izlietojums pa gadiem:
2025.g. – 1 347 882 euro
2026.g. – 2 114 888 euro
2027.g. – 2 299 505 euro
2028.g. – 1 608 217 euro
2029.g. – 1 323 885 euro
2030.g. – 1 175 099 euro
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pasākuma īstenošanai atbildīgā iestāde pieprasīs finansējuma pārdali no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmas „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2018/1046)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2018/1046 61. pants
Noteikumu projekta 53.10.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas regulas Nr. 2018/1046 132. pants
Noteikumu projekta 59. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regulas Nr. 2023/2831 6. panta 3. punkts
Noteikumu projekta 75. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Noteikumu projekts šo jomu neskar
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Finanšu ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, LATVIJAS KOKA BŪVNIECĪBAS KLASTERIS, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija, Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība, Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris, AUTO ASOCIĀCIJA, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, LATVIJAS LOĢISTIKAS ASOCIĀCIJA, RĪGAS TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS KAMERA, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, Latvijas, Informācijas tehnoloģiju klasteris, CLEANTECH LATVIACits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus un vienlīdzīgas iespējas.
Pasākumā nodrošināto noteikto aktivitāšu kopums labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, tajā skaitā neizslēdz sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pieteikšanos pasākuma aktivitātēm.
Pasākumā nodrošināto noteikto aktivitāšu kopums labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, tajā skaitā neizslēdz sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu pieteikšanos pasākuma aktivitātēm.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus, t.sk., nodrošinot vienlīdzīgu darba samaksu, pieeju kvalifikācijas celšanas un apmācību pasākumiem. Publiskie iepirkumi tiks veikti sociāli atbildīgā veidā, kā arī īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas neveicina diskrimināciju un dzimumu stereotipu veidošanos.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta atbalsta pasākumi tiks īstenoti, ievērojot nediskriminācijas principus
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi