Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir publiskās ārtelpas attīstīšana pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.

Pasākuma ietvaros ieguldījumi publiskajā ārtelpā ne tikai uzlabos dzīves vides kvalitāti un palielinās sabiedrības drošību, bet arī netieši veicinās pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Vispārējā kārtība

Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam norādīto, Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām - starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas valstīm tās ir trešās augstākās. Rīgas plānošanas reģionā iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 euro). Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju ir 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51% (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) aprēķins, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datus “CSP. IKG10_110. IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās)”, pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c).

Ievērojot iepriekš minēto, būtiski ir veicināt visu reģionu potenciāla attīstību un sociālekonomisko atšķirību mazināšanu, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz, ka finansējums katram plānošanas reģionam tiek noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas, lielāku finansējumu paredzot reģioniem, kuros uz vienu iedzīvotāju ir zemāks IKP:
 

Plānošanas reģions (PR)	IKP uz 1 iedzīvotāju (2019. gada CSP dati) jauno PR robežās	Augstāk attīstītā reģiona IKP pārsvars (reizes)	Koeficienti	Finansējums starp plānošanas reģioniem, ERAF, euro
Rīgas PR	23 370	1,0	0,094	2 224 416
Kurzemes PR	11 559	2,0	0,190	4 496 160
Zemgales PR	10 269	2,3	0,214	5 064 096
Vidzemes PR	9 867	2,4	0,223	5 277 072
Latgales PR	7 861	3,0	0,279	6 602 256
KOPĀ		10,6	1,000	23 664 000

Atbalsts 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (turpmāk – 5.1.1.SAM) ietvaros plānots, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām – piecām plānošanas reģionu attīstības programmām un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Plānošanas reģionu attīstības programmās tiks apskatīti kopējie teritoriju izaicinājumi, paredzot ieguldījumu no dažādiem avotiem.

Noteikumu projekta izpratnē integrēta teritoriju attīstības stratēģija ir plānošanas reģiona attīstības programma, ko saskaņā ar Teritoriju attīstības plānošanas likumu izstrādā atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam un plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, pamatojoties uz attiecīgajā plānošanas reģionā ietilpstošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, kā arī ņemot vērā blakus esošo plānošanas reģionu attīstības programmas. Plānošanas reģiona attīstības programmā ietver pašreizējās situācijas analīzi, tendences un prognozes, kā arī informāciju par attīstības programmas izstrādes procesu un nosaka vidēja termiņa prioritātes, to īstenošanai paredzēto pasākumu kopumu un attīstības programmas īstenošanas uzraudzības kārtību.

Lai risinātu Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam identificētos izaicinājumus, noteikumu projekts paredz, ka atbalsts tiks sniegts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām pilsētu funkcionālajām teritorijām publiskās ārtelpas sakārtošanai,  vienlaikus nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Attiecīgi ieguldījumus plānots veikt tikai pilsētās un to funkcionālajās teritorijās, kas ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to apkārtējās teritorijas, starp kurām ir ikdienas darbaspēka migrācija un kopīgs pakalpojumu tīkls.

Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju apmierinātību, gatavību klimata pārmaiņām, kā arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un tūristu piesaistei. Līdz ar to publiskās ārtelpas attīstīšana var veidot multiplicējošu efektu uzņēmējdarbības attīstībai. Risinājumi publiskajā ārtelpā uzlabos teritoriju funkcionalitāti, jo tajās būs iespēja attīstīt dažādus pakalpojumus (veselības veicināšana, rekreācija, aktīvā atpūta, izziņa u.c.), veikt pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus un mazināt sabiedrības drošības riskus, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas, savukārt, dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai.

Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, tai skaitā, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, atbalstāmi arī integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piemēram, parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, “zaļo” un “zilo” infrastruktūru (piemēram, “zaļās” salas, “zaļos” žogus, koku apstādījumus, dzīvžogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju un laukumu segumu  izbūvi), ņemot vērā Eiropas Jaunā Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu. Eiropas Jaunā Bauhaus principu ievērošana Latvijā jau notiek. Piemēram, principa “ilgtspējība” ievērošanas tiek nodrošināta, īstenojot zaļo publisko iepirkumu, principa “iekļautība” ievērošana tiek nodrošināta, projektu iekļaujot pašvaldību attīstības programmā, kuras apspriešanā piedalās sabiedrība, un projekta īstenošanā paredzot universālā dizaina principu ievērošanu, kas nodrošina vienādas iespējas ikvienam.

Savukārt principu “estētika” paredzēts nodrošināt, projekta izstrādē un īstenošanā pieaicinot kvalificētus speciālistus arhitektūras vai ainavu arhitektūras jomās. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, netieši veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu vai jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

Noteikumu projekts nosaka, ka ieguldījumi gājēju kustībai nepieciešamās infrastruktūras izveidei ir veicami, ievērojot universālā dizaina principus, kas saskaņā ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām "Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai” nozīmē īpaši rūpīgu pieeju arhitektūras un pakalpojumu dizaina izstrādei, ieviešanai un uzturēšanai. Universāls dizains ietver šādus septiņus principus: daudzveidīga izmantošana, viegli izprotams pielietojums, minimāla fiziskā piepūle, viegli uztverama informācija, samazināta iespēja kļūdīties, kustībai un lietošanai atbilstošs telpas izmērs, ērta lietošana ikvienam.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 29.panta 3.punktā noteikto,  lai tiktu nodrošināta integrēto teritoriju attīstības stratēģiju (reģionu attīstības programmu) izstrādātāju iesaiste projektu atlasē, noteikumu projekts nosaka, ka plānošanas reģiona pārstāvis piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšanai, ja tas paredzēts publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai.

Atbalstāmās darbības un izmaksas

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar publiskās ārtelpas attīstīšanu pašvaldībās, lai veicinātu sabiedrības drošību, uzlabotu teritorijas funkcionalitāti un dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert gan multifunkcionālus risinājumus, gan “zaļo” un “zilo” infrastruktūru.

Saskaņā ar noteikumu projektu publiska ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpas, ko veido bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, mežaparki, skvēri, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.

Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Noteikumu projekta ietvaros ēku būvniecība, elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana nav paredzētas kā atbalstāmās darbības, izņemot, ja tās saistītas ar publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanu vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti projekta īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš un informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Noteikumu projekta ietvaros publiskās ārtelpas attīstībai atbalsts tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības un nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem projektiem, bet gan investīcijas ir paredzētas tirgus nepilnību novēršanai (ievērojot, ka privātais sektors neveic investīcijas publiskajā infrastruktūrā) un sabiedrības drošības palielināšanai.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka Sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Šādu piešķiramā avansa apmēru nepieciešams noteikt, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā ES fondu 2014.—2020.gada plānošanas perioda pieredzi līdzīgu specifisko atbalsta mērķu ieviešanā, kad projekta ietvaros tika veikti ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā un projektu iesniedzēji bija pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai. Vienlaikus projekta iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros.

Informāciju par to, ka noteikumu projektā iekļautais iznākuma rādītājs “Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas” ir sasniegts, sniegs VARAM kā ES fondu atbildīgā iestāde, kad attiecīgajā plānošanas reģionā tiks pabeigta vismaz viena 5.1.1.SAM projekta īstenošana.

Projektu ietvaros ir atbalstāmi “zaļās” infrastruktūras vai enerģiju taupoši risinājumi:

1) publiskajā iepirkumā izmanto zaļā publiskā iepirkuma kritērijus vai principus;
2) projektā izmanto risinājumu, kas palielina oglekļa dioksīda piesaisti, piemēram, “zaļie” žogi, koku apstādījumi, dzīvžogi u.c. risinājumi;
3) projektā izmanto risinājumu vai paredz pasākumu, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazina to radītos zaudējumus.

Par “zaļo” infrastruktūru uzskata tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver “zaļās” zonas (vai “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās.

Pasākuma ietvaros, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, finansējuma saņēmējs veic sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām “Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai”, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī paplašināt sociālo standartu ievērošanu.

Citi

Atbilstoši Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, noteikumu projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:

1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

Pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.

Projektu iesniedzējiem jānodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.353), tādējādi ilgtermiņā mazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu.

Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam jānodrošina tādu risinājumu ieviešana un ūdens resursu lietošana, kas, ievērojot Ūdens apsaimniekošanas likumā u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības, veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, piemēram, izbūvējot lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, plānojot ūdenscaurlaidīgus segumus (ietvēm, laukumiem), lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā, nodrošinot virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem kopā ar projekta iesniegumu nepieciešams iesniegt apliecinājumus par to, ka tiks ievērotas Ministru kabineta 2021.gada 26.oktobra noteikumos Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un MK noteikumu Nr.353 2.pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.

Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

Jaunas publiskās ārtelpas teritorijas netiek plānotas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. Ieguldījumi Baltijas jūras piekrastē pozitīvi ietekmēs ES nozīmes jūras piekrastes biotopu labvēlīga aizsardzības statusa apstākļu veidošanu.

Nē

Īstenojot projektus tiks attīstīta publiskā ārtelpa pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.

Īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ERAF finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-