23-TA-1784: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11. un 11.1 punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Šī projekta mērķis ir atcelt Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumus Nr. 549 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" un noteikt jaunu spēkā stāšanās termiņu no 2024. gada 1. septembra, nemainot iepriekšminēto noteikumu grozījumu saturu TA lietas Nr. 22-TA-1988 ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumi Nr. 549 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"", kas paredz izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipos un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtībā stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd ir konstatēts, ka jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanai ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izglītības iestādes varētu kvalitatīvi sagatavoties izmaiņām un jaunai vērtēšanas pieejai izglītības procesā.
Lai veiksmīgi noritētu pāreja uz jauno vērtēšanas pieeju, ir nepieciešams papildus laiks vērtēšanas ieradumu maiņai pedagogiem, skolēniem un vecākiem. Šobrīd iezīmējas, ka papildus laiks vērtēšanas pieejas un izpratnes veidošanai īpaši nepieciešams, lai:
- pedagogi izstrādātu summatīvos pārbaudes darbus atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;
- pedagogi skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķirtu lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;
- kopumā veidotos izpratne par vērtējuma labošanas kārtību, piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.
Mainoties vērtēšanas paradigmai, nepieciešams pilnveidot visus vērtēšanas sistēmas elementus, tai skaitā mācību snieguma vērtēšanas principus, mācību snieguma vērtēšanu apguves līmeņos un mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā vidējās izglītības pakāpē. Minētās nepilnības ir radījušas šādas problēmas skolēnu mācību snieguma vērtēšanā. Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu, jo neietver risinājumu, kas ir saistīts ar nobeiguma vērtēšanas darba kvalitāti. Šāda pieeja ir arī ļoti atkarīga no konkrēti izvēlētiem uzdevumiem un uzdevumu formulējumiem. Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.
Lai veiksmīgi noritētu pāreja uz jauno vērtēšanas pieeju, ir nepieciešams papildus laiks vērtēšanas ieradumu maiņai pedagogiem, skolēniem un vecākiem. Šobrīd iezīmējas, ka papildus laiks vērtēšanas pieejas un izpratnes veidošanai īpaši nepieciešams, lai:
- pedagogi izstrādātu summatīvos pārbaudes darbus atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu;
- pedagogi skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķirtu lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros;
- kopumā veidotos izpratne par vērtējuma labošanas kārtību, piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.
Mainoties vērtēšanas paradigmai, nepieciešams pilnveidot visus vērtēšanas sistēmas elementus, tai skaitā mācību snieguma vērtēšanas principus, mācību snieguma vērtēšanu apguves līmeņos un mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā vidējās izglītības pakāpē. Minētās nepilnības ir radījušas šādas problēmas skolēnu mācību snieguma vērtēšanā. Skolas un pašvaldības ir centušās, izstrādājot iekšējo skolēnu sniegumu vērtēšanas kārtību, noteikt procentus, kurus izmanto, pārvēršot iegūtos punktus 10 ballu skalā. Šis risinājums nedod vēlamo rezultātu, jo neietver risinājumu, kas ir saistīts ar nobeiguma vērtēšanas darba kvalitāti. Šāda pieeja ir arī ļoti atkarīga no konkrēti izvēlētiem uzdevumiem un uzdevumu formulējumiem. Tāpēc nozīmīgi vispārīgos vērtēšanas principus detalizēti atklāt, veidojot vienotu izpratni visām iesaistītām pusēm, tai skaitā vecākiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz atcelt Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra noteikumus Nr. 549 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem"" (Latvijas Vēstnesis, 175, 09.09.2022.) un noteikt spēkā stāšanās termiņu 2024. gada 1. septembri.
Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai. Noteikumu projekts paredz skaidrot mācību snieguma vērtēšanas objektivitātes principu un vērtējuma obligātuma principu un atteikties no izaugsmes principa, jo tas attiecas uz skolas praksi īstenot skolēnu snieguma monitoringu, sekot līdzi attīstībai un laicīgi plānot atbalstu, ne pašu vērtēšanas procesu.
Noteikumi paredz noteiktu vērtēšanas formu ieviešanu izglītības kvalitātes paaugstināšanai un tie ir:
1) formatīvā vērtēšana, kas ir daļa no mācību procesa un paredz pedagoga un skolēna atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu pret sasniedzamajiem rezultātiem ikdienas mācību procesā;
2) diagnosticējošā vērtēšana paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, pedagogam izveidojot un īstenojot tematiskos diagnosticējošos darbus mācību procesā. Diagnosticējošā vērtēšana ļauj pedagogam apzināt skolēna temata apguves līmeni, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
3) monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo skolēna zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
4) summatīvā vērtēšana (vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm) paredz sistemātisku skolēna zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu skolēna sniegumu.
Noteikumu projekts pilnveido mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā, nosakot 10 ballu vērtējuma skalas snieguma līmeņu atbilstību aprakstus un apguves procentus. Atbilstoši pilnveidotā izglītības satura mērķim – attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā. Vidējās izglītības pakāpē ir nozīmīgi turpināt pamatizglītības pakāpē iesākto pieeju, kurā ir definēti tie paši kritēriji. Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk. Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.
Īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai skolēna zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem skolēniem mācību procesā. Kā viens no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai ir iespēja novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, skolas obligātajā dokumentācijā (piemēram, liecībā).
Lai vērtēšanas paradigmas maiņa notiktu veiksmīgi, nepieciešamas minētās izmaiņas atbilstošos standarta punktos un pielikumos, taču, galvenokārt, skaidrojošs un izglītojošs darbs un atbilstoši saskaņota pārraugošo institūciju rīcība, tādēļ paredzēti šādi atbalsta pasākumi:
1. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi attiecībā uz vērtēšanas principiem un pārbaudes darbu veidošanu;
2. metodiskais atbalsts – vadlīnijas vērtēšanas procesa īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs ar pārbaudes darbu paraugiem un 10 ballu skalas piemērošanas piemēriem;
3. izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas vērtēšanas kārtību izstrādes procesā;
4. vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
Pilnveidotā regulējuma ieviešanai nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšana plānota projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros.
Lai risinātu minētās problēmas noteikumu projekts paredz plašāk skaidrot, kādu noteiktā secībā veidotu darbību kopums ir pamatā mācību snieguma vērtēšanas sistēmai. Noteikumu projekts paredz skaidrot mācību snieguma vērtēšanas objektivitātes principu un vērtējuma obligātuma principu un atteikties no izaugsmes principa, jo tas attiecas uz skolas praksi īstenot skolēnu snieguma monitoringu, sekot līdzi attīstībai un laicīgi plānot atbalstu, ne pašu vērtēšanas procesu.
Noteikumi paredz noteiktu vērtēšanas formu ieviešanu izglītības kvalitātes paaugstināšanai un tie ir:
1) formatīvā vērtēšana, kas ir daļa no mācību procesa un paredz pedagoga un skolēna atgriezenisko saiti par skolēna sniegumu pret sasniedzamajiem rezultātiem ikdienas mācību procesā;
2) diagnosticējošā vērtēšana paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, pedagogam izveidojot un īstenojot tematiskos diagnosticējošos darbus mācību procesā. Diagnosticējošā vērtēšana ļauj pedagogam apzināt skolēna temata apguves līmeni, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu (gan klases, gan individuālā līmenī).
3) monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana noteiktos vecumposmos (plānots - pirmsskola, 3., 6.klase), kuras mērķis ir novērtēt kopējo skolēna zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
4) summatīvā vērtēšana (vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm) paredz sistemātisku skolēna zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu skolēna sniegumu.
Noteikumu projekts pilnveido mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā mācību sasniegumu vērtēšanu 10 ballu skalā, nosakot 10 ballu vērtējuma skalas snieguma līmeņu atbilstību aprakstus un apguves procentus. Atbilstoši pilnveidotā izglītības satura mērķim – attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā. Vidējās izglītības pakāpē ir nozīmīgi turpināt pamatizglītības pakāpē iesākto pieeju, kurā ir definēti tie paši kritēriji. Faktiski atšķiras tikai vērtējuma izteikšanas veids, kur 1.-3. klasē vērtējums tiek izteikts apguves līmeņos - sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis un apguvis padziļināti, savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk. Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.
Īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai skolēna zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem skolēniem mācību procesā. Kā viens no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai ir iespēja novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, skolas obligātajā dokumentācijā (piemēram, liecībā).
Lai vērtēšanas paradigmas maiņa notiktu veiksmīgi, nepieciešamas minētās izmaiņas atbilstošos standarta punktos un pielikumos, taču, galvenokārt, skaidrojošs un izglītojošs darbs un atbilstoši saskaņota pārraugošo institūciju rīcība, tādēļ paredzēti šādi atbalsta pasākumi:
1. pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi attiecībā uz vērtēšanas principiem un pārbaudes darbu veidošanu;
2. metodiskais atbalsts – vadlīnijas vērtēšanas procesa īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs ar pārbaudes darbu paraugiem un 10 ballu skalas piemērošanas piemēriem;
3. izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas vērtēšanas kārtību izstrādes procesā;
4. vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.
Pilnveidotā regulējuma ieviešanai nepieciešamo atbalsta pasākumu nodrošināšana plānota projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- pedagogi vispārējās vidējās izglītības skolēni
Ietekmes apraksts
Paredzētās izmaiņas būs jāņem vērā izglītības speciālistiem, kas veiks skolēnu mācību snieguma vērtēšanu vidējās izglītības pakāpē.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes
Ietekmes apraksts
Izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas skolēnu mācību sniegumu vērtēs atbilstoši noteikumu projektā paredzētajām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrīskā līdzdalība jau ir noteikusi TA lietas Nr. 22-TA-1988 ietvaros. Ar šo projektu tiek noteikts jauns spēkā stāšanās termiņš.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Grozījumos izstrādātais risinājums nostiprina vienlīdzīgu attieksmi vērtēšanā, lai iegūtais vērtējums izglītības iestādē būtu objektīvi salīdzināms visā izglītības sistēmā un tādējādi visiem bērniem objektīvi nodrošinātu salīdzināmu izpratni tieši par viņa sniegumu summatīvajā vērtēšanas sistēmā.
Tāpat izstrādātie grozījumi nostiprina principus, kas mudina uz bērna motivācijas attīstību un atbildības nostiprināšanu mācīšanās procesā, t.sk., izpratni par to, kā viņa sniegums tiks vērtēts mācību procesā, tādējādi ļaujot bērnam pilntiesīgi piedalīties šajā procesā.
Tāpat izstrādātie grozījumi nostiprina principus, kas mudina uz bērna motivācijas attīstību un atbildības nostiprināšanu mācīšanās procesā, t.sk., izpratni par to, kā viņa sniegums tiks vērtēts mācību procesā, tādējādi ļaujot bērnam pilntiesīgi piedalīties šajā procesā.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi