24-TA-2867: MK sēdes protokollēmuma projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 21. §) 4. punktā dotā uzdevuma atzīšanu par aktualitāti zaudējušu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekta "Par Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 21. §) 4. punktā Izglītības un zinātnes ministrijai dots uzdevums līdz 2023. gada 1. decembrim izvērtēt izglītojamo skaita pieauguma pamatojumu gan valsts un pašvaldību, gan juridisko vai fizisko personu pakļautībā esošajās izglītības iestādēs un nepieciešamības gadījumā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos.
Uzdevums tika uzdots saistībā ar izglītojamo skaita pieaugumu juridisku vai fizisku personu dibinātās izglītības iestādēs uz 2023. gada 1.septembri salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu.
Uzdevums tika uzdots saistībā ar izglītojamo skaita pieaugumu juridisku vai fizisku personu dibinātās izglītības iestādēs uz 2023. gada 1.septembri salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ņemot vērā veiktos pasākumus sagatavojot pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli "Programma skolā", lūgt atzīt par aktualitāti zaudējušu Izglītības un zinātnes ministrijai doto uzdevumu nepieciešamības gadījumā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 376 "Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" un Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta noteikumi Nr. 538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" nosaka, kā pašvaldību, valsts un privātās izglītības iestādes saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai, kuru aprēķina atkarībā no izglītojamo skaits izglītības iestādēs uz kārtējā gada 1. septembri. Pieaugot izglītojamo skaitam atkarībā no demogrāfijas, tālmācības programmās iesaistīto izglītojamo skaitam, kā arī iekļaujot Ukrainas civiliedzīvotājus Latvijas izglītības sistēmā, pieaug arī nepieciešamais finansējums pedagogu darba samaksai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija izvērtējot esošo valsts budžeta finansējuma sadales kārtība, kā arī monitorējot un izvērtējot izglītojamo skaita pieaugumu, izlietoto valsts budžeta finansējumu pedagogu darba samaksai, algas likmes un citu informāciju ir sagatavojusi jaunu vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, par kuru iesniegts informatīvais ziņojums (24-TA-2782).
Modeļa mērķis - katra vispārējās izglītības iestāde saņem līdzvērtīgu finansējumu pedagogu atalgojumam, atbilstošu īstenotajām izglītības programmām un pašvaldības saņem finansējumu izglītojamiem nepieciešamam atbalstam un izglītības iestāžu pārvaldībai. Finansējums tiek aprēķināts katrai konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā iestādē īstenoto izglītības programmu veidu un apmēru - par pamatu finansējuma aprēķinam tiek izmantots klašu komplektu sastāvs un kopējais izglītojamo skaits iestādē (atbalsta un administrācijas personāla slodžu aprēķinam). Līdz ar to plānots pāriet no šobrīd esošā modeļa "skolēns pašvaldībā" ar 2025. gada 1. septembri un turpmāk nav paredzēta valsts budžeta finansējuma aprēķināšana uz katra mācību gada 1. septembra izglītojamo skaitu.
Modeļa mērķis - katra vispārējās izglītības iestāde saņem līdzvērtīgu finansējumu pedagogu atalgojumam, atbilstošu īstenotajām izglītības programmām un pašvaldības saņem finansējumu izglītojamiem nepieciešamam atbalstam un izglītības iestāžu pārvaldībai. Finansējums tiek aprēķināts katrai konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā iestādē īstenoto izglītības programmu veidu un apmēru - par pamatu finansējuma aprēķinam tiek izmantots klašu komplektu sastāvs un kopējais izglītojamo skaits iestādē (atbalsta un administrācijas personāla slodžu aprēķinam). Līdz ar to plānots pāriet no šobrīd esošā modeļa "skolēns pašvaldībā" ar 2025. gada 1. septembri un turpmāk nav paredzēta valsts budžeta finansējuma aprēķināšana uz katra mācību gada 1. septembra izglītojamo skaitu.
Risinājuma apraksts
Atzīt par aktualitāti zaudējušu 2023. gada 3. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 48 21. §) 4. punktā Izglītības un zinātnes ministrijai doto uzdevumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
