Anotācija

Likuma 7. panta 2. punktā ietvertais deleģējums paredz izstrādāt tiesību aktu un noteikt institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.

Līdz 2023. gada 31. maijam spēkā ir Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumi Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība", kurā noteikts atbildības sadalījums starp ministriju un centru profesijas standartu, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) izstrādē un aktualizācijā, nosakot to, ka centrs organizē profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam LKI 2.‒5. līmenim un organizē nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju, bet ministrija organizē profesiju standartu vai profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādi vai aktualizāciju atbilstoši LKI 6.–7. līmenim.

Spēkā esošais regulējums nosaka, ka Valsts vai pašvaldību institūcija, kā arī juridiska persona, ierosinot profesijas standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi, iesniedz iesniegumu un profesijas standarta projektu centrā. Savukārt, centrs izvērtē saņemtos dokumentus, un, ja izstrādājamais vai aktualizējamais profesijas standarts vai profesionālās kvalifikācijas prasības atbilsts LKI 6.–7. līmenim, pārsūta tos ministrijai. Ir konstatēts, ka šāda kārtība nav efektīva un paildzina profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību dokumentu apriti, nenodrošinot vienotu metodisko pieeju dokumentu projektu sagatavošanā un metodiskā atbalsta sniegšanā darba grupām. Līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts noteiks vienu atbildīgo institūciju.

Likuma grozījumos mainīta pieeja profesijas standarta un profesionālās kvalifikācijas prasību definēšanai, paredzot to, ka profesijas standarts var ietvert vienu vai vairākas savstarpēji saistītas profesionālās kvalifikācijas prasības, iekļauta jauna prasība attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību, vienai vai vairākām savstarpēji saistītām profesionālajām kvalifikācijām, kā arī ietverta iespēja papildus noteikt profesionālajai kvalifikācijai darba tirgū atpazīstamu kvalifikācijas daļu.
Saskaņā ar likuma 22. panta 2. punktu un 24. panta trešo daļu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments, ko saskaņo apakšpadome.
Lai apakšpadomes saskaņotie profesiju standarti un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības būtu saistošas, to sarakstu nosaka Ministru kabinets atbilstoši likuma 7. panta 2.¹ punktā ietvertajam pilnvarojumam

Likuma grozījumos ietverts jauns regulējums par 8 (astoņiem) profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, to atbilstību LKI, norādot, ka profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa LKI līmenim.

Ieviešot LKI profesionālās izglītības satura reformas kontekstā, viens no galvenajiem uzdevumiem bija izstrādāt nozaru kvalifikācijas struktūras, kas ietver nozares visu pamatprofesiju vispārēju raksturojumu, kā arī nozares pamatprofesijās ietilpstošo specializāciju un saistīto profesiju pārskatu (profesiju karti), norādot profesijām un specializācijām profesionālo kvalifikāciju līmeņus un Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūras līmeņus. Nozares specifiskā informācija, kas attiecīgi piemērojama nozares robežu noteikšanā un kvalifikāciju struktūrā iekļauto profesiju veicamo darbu klasificēšanā atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim iepriekš tika ietverta nozares profesiju vispārīgā raksturojuma sadaļā "Nozares profesiju raksturojums atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim", līmeņu aprakstos ietverot informāciju par attiecīgajam līmenim atbilstošo kompetenci un sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem: zināšanām, prasmēm, atbildību un autonomiju. Likuma grozījumi paredz nozares kvalifikāciju struktūrai jaunu sadaļu – nozares kvalifikāciju karti, līdz ar to jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts jāpapildina ar nozares kvalifikāciju karti, atbilstoši likuma 24.² pantam.

Līdz ar to jāveido jauns regulējums, kas paredz nozares kvalifikāciju struktūrā ietvert nozares kvalifikāciju karti un profesijas standartā ietvert vienu vai vairākas attiecīgās nozares vai jomas profesionālās kvalifikācijas prasības, ietverot likuma grozījumos paredzētās dokumentu sadaļas.

Noteikumu projekts paredz noteikt likumam atbilstošu tiesisko regulējumu, nosakot institūciju un kārtību nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādei un aktualizācijai.
Šāda kārtība ir nepieciešama, jo atbilstoši likuma 22.¹ pantam profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālo kvalifikāciju sistēmas sastāvdaļa un saskaņā ar šī likuma 22. panta 2. punktu profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības ir profesionālās izglītības saturu reglamentējošs pamatdokuments. To, vai profesionālās izglītības programmas un studiju programmas ir izstrādātas atbilstoši profesiju standartiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, pārbauda programmas licencēšanas un izglītības iestāžu akreditācijas procesā.
Vienlaikus nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasības ir nepieciešamas, lai varētu veikt likuma 29.¹ pantā paredzēto ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ņemot vērā attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, kas ietvertas profesijas standartā, un lai atbilstoši minētā likuma 29.² pantam profesionālās izglītības iestāde varētu novērtēt personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīt to un nodrošināt iespēju turpināt izglītību vai iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. novembra noteikumu Nr. 752 "Noteikumi par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norises kārtību" 9. punktu eksāmena saturu izstrādā saskaņā ar profesijas standartu vai profesionālās kvalifikācijas prasībām. Tas nodrošina vienotu pieeju profesionālās kvalifikācijas eksāmena pārbaudījumu izstrādē.

Lai ievērotu labas pārvaldības principus, nodrošinot taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un likumā deleģēto funkciju efektīvu izpildi, noteikumu projekts paredz noteikt vienu atbildīgo institūciju par profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu. Centram ir liela pieredze metodiskā atbalsta sniegšanā, profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas nodrošināšanā.
Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka turpmāk centrs ir atbildīgā institūcija par nozares kvalifikāciju sistēmas elementu: nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas procesu no pirmā līdz astotā profesionālās kvalifikācijās līmeņa profesionālajām kvalifikācijām, kā arī centrs nodrošina sistēmisku, organizatorisku un metodisku atbalstu atbilstoši metodikai, t.sk. nozares kvalifikāciju struktūras un profesionālās kvalifikācijas prasību veidnes, kas publicētas tīmekļvietnē www.visc.gov.lv. Nozares kvalifikāciju struktūrā, t.sk. nozares kvalifikāciju kartē, profesijas standartā ietvertajās profesionālās kvalifikācijas prasībās iekļaujamā informācija ir pievienota projektam trīs pielikumos.

Noteikumu projekts paredz, ka nozares kvalifikāciju struktūras izstrādi vai aktualizāciju ierosina un dokumenta projektu centra publicētā veidnē sagatavo nozares ekspertu padome vai nozares ministrija, ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota, un centrs nodrošina nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes vai aktualizācijas procesa virzību.
Savukārt, profesijas standartā ietverto attiecīgajam profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju ierosina nozares ekspertu padome, nozares ministrija vai atbildīgā valsts institūcija (ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota), kurai reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikta atbildības joma, un centrā iesniedz iesniegumu, kurā pamato izstrādes vai aktualizācijas nepieciešamību (ja nav iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā vai reglamentējošos normatīvajos aktos), aktualizācijai papildus norāda aktualizējamo informāciju profesionālās kvalifikācijas prasībās. Kā arī norāda informāciju par deleģētajiem ekspertiem profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes darba grupai. Atbilstoši likuma 12.panta trešajai daļai nozares ekspertu padomei ir tiesības deleģēt nozares ekspertus, bet nav pienākums un ja iesniegumā nav norādīti deleģētie nozares eksperti, tad projekta vadītājs (moderators) nodrošina nozares ekspertu iesaisti sadarbībā ar nozares organizācijām.

Centrs organizē attiecīgo profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi vai aktualizāciju un saskaņā ar valsts piešķirto finansējumu piesaista projekta vadītāju (moderatoru), kurš atbilstoši metodikai ("Profesijas standarta un tajā ietverto profesionālo kvalifikāciju prasību izstrādes un aktualizācijas metodikas (3. redakcija)", kas SAM 852 Projekta rezultātā 2022. gadā ir papildināta atbilstoši likuma grozījumiem) organizē darbu un centra publicētā veidnē sagatavo profesionālās kvalifikācijas prasību projektu, iekļaujot likuma grozījumos paredzētās sadaļas.

Noteikumu projekts paredz centram iespēju veikt papildu nozares kvalifikāciju struktūras, profesijas standarta un tajā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību izvērtēšanu un ekspertu piesaisti gadījumos, kad sagatavotie dokumentu projekti neatbilst metodikai vai priekšlikuma izstrādē nav bijuši iesaistīti eksperti ar nepieciešamo kompetenci vai nozares pārstāvniecību, vai gadījumos, kad plānotās izmaiņas skar profesionālās kvalifikācijas, kuras ir arī citu atbildīgo ministriju kompetencē.

Ja dokumentu projekta redakcija atbilst regulējumam un nav nepieciešama papildu izvērtēšana, centrs var piemērot vienkāršotu procedūru - sistēmas veidnē sagatavo nozares kvalifikāciju struktūras gala versiju vai profesijas standartā ietverto profesionālās kvalifikācijas prasību gala versiju, saskaņo to ar nozares ekspertu padomi vai atbildīgo institūciju un virza saskaņošanai apakšpadomē atbilstoši apakšpadomes sēžu grafikam. Ja dokumentu projekta redakcijas izvērtē piesaistītie eksperti, tās pilnveido vienojoties iesaistītajām pusēm, tālāk centrs rīkojas atbilstoši iepriekš minētajai vienkāršotajai procedūrai.

Projektā noteikts, ka nozares kvalifikāciju struktūras un profesijas standartā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības pēc to saskaņošanas apakšpadomē, centrs publicē savā tīmekļvietnē www.visc.gov.lv viena mēneša laikā.
Lai nodrošinātu izstrādes un aktualizācijas procesu, centrs uztur nozares kvalifikāciju struktūru un profesijas standartā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes un aktualizācijas sistēmu, kas palīdz izsekot sistēmas savstarpējai aktualitātei, sagatavot aktualizēto dokumentu redakcijas un publicēt saskaņotos dokumentus. Nozares kvalifikāciju struktūru vai profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību aktualitāti izvērtē ne retāk kā reizi piecos gados nozaru ekspertu padome (ja tāda ir izveidota) vai attiecīgā nozares ministrija, atbildīgā institūcija (ja attiecīgā nozares ekspertu padome nav izveidota).

Plānotās izmaiņas noteikumu projektā nodrošinās vienotu procesu uzraudzību un pārvaldību, plānojot profesijas standarta un tajā iekļauto profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādi un aktualizāciju vienā institūcijā, tādējādi tiks paaugstināta procesu efektivitāte. Pēctecīgais dokumentu projektu izstrādes vai aktualizācijas process, centram nodrošinot vienotu organizatorisku un metodisku pieeju, iesaistot projekta vadītāju (moderatoru) un izstrādājot pēc nozares ekspertu padomes vai nozares ministrijas vai cita valsts institūcijas ierosinājuma, veicinās kvalitatīvāku dokumentu satura izstrādi un nodrošinās aktuālo darba tirgus prasību ieviešanu vienlaicīgi vairāku profesionālās kvalifikācijas līmeņu profesionālās kvalifikācijas prasībās viena vai pat vairāku profesijas standartu ietvaros. Kopumā noteikumu projekts izstrādāts, lai iespējami ātri reaģētu uz izmaiņām darba tirgus prasībās un nodrošinātu ekonomikas transformāciju, tai skaitā, nodrošinot atbilstošu saturu profesionālas izglītības programmās un mācību procesā.