Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz informācijas nodošanu Eiropas vienotajam piekļuves punktam, tādējādi nodrošinot centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai saistībā ar finanšu pakalpojumiem un, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā, kā arī nodrošināt, ka uzņēmumiem būtu alternatīva kredītiestāžu finansējumam un izaugsme caur kapitāla tirgiem. 

Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)

Direktīvas Nr. 2023/2864 17. pantā “Transponēšana” noteikts, ka dalībvalstis līdz 2026.gada 10.janvārim pieņem un publicē normatīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Līdz ar to nekavējoties ir nepieciešams transponēt Likumā minēto Eiropas Savienības tiesību aktu, lai novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, ja Direktīva Nr. 2023/2864 netiek transponēta minētajā termiņā.
Veicot finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību, ir konstatētas atsevišķas nepilnības finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumā, kas attiecas uz prospektu apstiprināšanu Latvijas Bankā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā.
Direktīvas Nr. 2024/2811 2. pantā “Direktīvas 2001/34/EK atcelšana” noteikts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija direktīvu  2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (turpmāk - Direktīva Nr. 2001/34/EK) atceļ no 2026. gada 5. decembra un 3. pantā "Transponēšana un piemērošana" noteikts, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2026. gada 5. jūnijam.

Likuma 1. panta pirmās daļas 8. punktā noteikta termina "oficiālais saraksts" nosakot, ka tas ir tāds regulētais tirgus, kuram regulētā tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām.
Likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā noteikta termina "publiskā apgrozība" nosakot, ka publiskā apgrozība ir darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem.
Likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktā noteikta termina “prospekts” definīcija, nosakot, ka prospekts ir dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem publiskā piedāvājuma izteicējs vēlas izteikt publisko piedāvājumu vai kurus persona, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, vēlas iekļaut regulētajā tirgū.
Likuma 1. panta pirmās daļas 39. punktā noteikts, ka kompetentā institūcija ir institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi funkciju uzraudzīt prospektu sagatavošanas, reģistrēšanas un izplatīšanas kārtību un kura veic pienākumus, kas saistīti ar starptautisko sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām.
Likuma 3. panta 1.¹ daļas 1. punktā ir noteikts, ka Latvijas Banka uzskatāma par kompetento iestādi Latvijā tieši piemērojamā Eiropas Savienības tiesību akta - Komisijas 2003. gada 22. decembra regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 2273/2003), izpratnē.
Likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka regulētā tirgus organizētājs nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Latvijas Bankai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu un līdz katra gada 31.janvārim iesniedz Latvijas Bankai to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem iepriekšējā gada 31.decembrī ir bijusi būtiska līdzdalība attiecīgajā kapitālsabiedrībā.
Likuma 14. panta nosaukums ir “Atļauja izteikt publisko piedāvājumu”; panta otrajā daļā noteikts emitenta vai publiskā piedāvājuma izteicēja pienākums, lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, iesniegt Latvijas Bankai piedāvājumu, kuram pievienoti 1. un 2. punktā uzskaitītie dokumenti; panta trešajā daļā ir uzskaitīta iesniegumā norādāmā informācija; septītajā daļā noteiktas Latvijas Bankas tiesības pieņemt lēmumu par atļaujas atteikumu; astotajā daļā noteikts, kam tiek izsniegts Latvijas Bankas lēmums par atļaujas atteikumu; trīspadsmitajā daļā noteikts, ka Latvijas Banka reģistrē pamatprospektu, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības.
Likuma 16.¹ pantā noteikts par atbrīvojumu no prospekta sagatavošanas pienākuma.
Likuma 27. panta pirmajā daļā ir noteiktas regulētā tirgus organizētāja pienākumi un tiesības, kur tas organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību, atbilstoši Likumam, Latvijas Bankas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.
Likuma 28. panta pirmajā daļā ir noteikti regulētā tirgus organizētāja noteikumi, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem vai dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no regulētā tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.
Likuma 41. pants regulē Vispārīgās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajos tirgos, nosakot - lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu regulētajā tirgū, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, iesniegumam jāpievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma, Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija regulas (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ direktīvu 2003/71/EK (turpmāk - Regula Nr. 2017/1129) un citu tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu par prospektu saturu prasībām, kā arī reģistrēts Latvijas Bankā.
Likuma 42. pantā ir noteiktas prasības akciju un tām pielīdzināmu pārvedamu vērtspapīru, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā, iekļaušanai oficiālajā sarakstā.
Likuma 43. panta ir noteiktas prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.
Likuma 44.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka Pamatprospektu reģistrē Latvijas Bankā saskaņā ar šā likuma 48. panta prasībām.
Likuma 48. panta nosaukums ir “Prospekta reģistrācija”; panta pirmajā daļā noteikts, ka prospektu reģistrē Latvijas Banka, un lai reģistrētu prospektu, emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, jāiesniedz Latvijas Bankai iesniegums ar šajā daļā uzskaitītajiem dokumentiem, savukārt šā panta otrā daļa nosaka iesniegumā norādāmās informācijas apjomu; panta sestajā daļā noteikts, ka lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū un ir iesniegusi Latvijas Bankai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 50. pantā noteikts, ka emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir jāiesniedz attiecīgā regulētā tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Latvijas Bankā; panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Latvijas Bankā vai regulētā tirgus organizētājs saņēmis attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja apliecinājumu par prospekta reģistrāciju; panta piektās daļas 1. punktā noteikts, ka lēmumā par finanšu instrumentu (izņemot ieguldījumu fondu vai alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības) iekļaušanu regulētajā tirgū regulētā tirgus organizētājs norāda datumu, kurā prospekts reģistrēts Latvijas Bankā (ja saskaņā ar likumu emitentam vai personai, kas lūdz pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, ir pienākums sagatavot prospektu); panta septītajā daļā noteikts, ka lēmumā par citā dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai regulētā tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un mājas lapas adresi internetā, kurš pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.
Likuma 54. panta ir noteikti pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, t.,sk., ka regulētā tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā vai citos regulētā tirgus organizētāja regulētajos tirgos.
Likuma 55. panta piektā daļa nosaka, ka lēmumu par finanšu instrumenta un kādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no regulētā tirgus tā organizētājs nekavējoties publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. 
Likuma 55.¹¹ panta ceturtās daļas 2. punkta pirmajā teikumā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 809/2004 2. panta 5. punktu.
Likuma 56. pantā ir noteikts, par gada pārskatu, t. sk., par oficiālo sarakstu un par kapitālsabiedrības parāda vērtspapīriem un par pārvedamiem vērtspapīri nav iekļauti oficiālajā sarakstā Latvijas Republikā.
Likuma 59.³ panta ceturtā daļa paredz, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka akcionāru sapulces apstiprinātā atalgojuma politika kopā ar akcionāru sapulces balsojuma datumu un balsojuma rezultātiem pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēta kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tā bez maksas ir publiski pieejama vismaz tik ilgi, kamēr ir piemērojama un kāda informācija jāietver balsojuma rezultātos.
Likuma 59.⁴ panta sestā daļa nosaka, ka kapitālsabiedrība nodrošina, ka atalgojuma ziņojums pēc akcionāru sapulces nekavējoties tiek publicēts kapitālsabiedrības mājaslapā internetā, kur tas bez maksas ir publiski pieejams 10 gadus no publicēšanas dienas un tā var darīt to pieejamu ilgāk, ja tā izslēdz no šā ziņojuma fizisko personu datus.
Likuma 59.¹¹ panta piektā daļa paredz, ka pilnvarotais padomdevējs nodrošina informāciju par veiktajām izpētēm, sniegtajiem padomiem un ieteikumiem attiecībā uz balsstiesību izmantošanu publisku bezmaksas pieejamību savā mājaslapā internetā ne mazāk kā trīs gadus no informācijas publicēšanas dienas.
Likuma 62. panta astotajā daļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas regulas Nr. 2273/2003 noteikumiem.
Likuma 126.³ pirmā daļa nosaka, ka ja ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumu, portfelī ietverot tādas akciju sabiedrības akcijas, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuras akcijas ir iekļautas dalībvalsts regulētajā tirgū, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde izstrādā politiku (iesaistīšanās politiku), kurā apraksta un skaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes stratēģijā tiek iekļauta akcionāra tiesību izmantošana šādas akciju sabiedrības pārvaldē.
Likuma 128. panta septītā daļā noteikts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam vai iespējamam klientam laikus atklāj šādu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajām ieguldījumu stratēģijām, rīkojumu izpildes vietām un visām izmaksām un izdevumiem, izņemot tādus, kuri ir radušies no finanšu instrumenta pamatā esošā tirgus riska gadījuma iestāšanās, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz apkopotā veidā, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu ienesīgumu. Papildus šā panta divpadsmitajā daļā minētās maksas vai labuma esība, veids un apjoms vai — gadījumā, ja par apjomu nav iespējams pārliecināties, — šā apjoma aprēķināšanas metode, ir nepārprotami jādara zināmi klientam tā, lai šī informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi.
Likuma 128. pantā ir noteikts par p​​​​ienākumiem attiecībās ar klientiem, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas klientam sniedz portfeļa pārvaldības vai citu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu, izmanto trešo personu veiktos ieguldījumu pētījumus un ja šī trešā persona nodrošina arī klienta rīkojumu izpildi, uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga saņemt ieguldījumu pētījumus.
Likuma 133.⁸ panta otrajā daļā, noteikt, ka daudzpusējās tirdzniecības (DT) sistēmas vai organizētā tirdzniecības (OT) sistēmas organizētājs, kas aptur finanšu instrumenta tirdzniecību vai izslēdz finanšu instrumentu no DT sistēmas vai OT sistēmas, aptur vai izslēdz arī šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minēto atvasināto instrumentu, kurš ir saistīts ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja tas nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai izslēgšanas mērķu sasniegšanu. DT sistēmas vai OT sistēmas organizētājs lēmumu par finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no DT sistēmas vai OT sistēmas publisko un informē Latvijas Banku par šāda lēmuma pieņemšanu. Latvijas Banka pieprasa finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai izslēgšanu no tirdzniecības vietas arī no citiem regulētajiem tirgiem, DT sistēmām, OT sistēmām un sistemātiskajiem internalizētājiem Latvijas Republikā, kur tiek tirgoti tie paši finanšu instrumenti un šā likuma 3. panta otrās daļas 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. punktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, kas ir saistīti ar attiecīgo finanšu instrumentu vai atsaucas uz to, ja apturēšanas vai izslēgšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, akciju atpirkšanas piedāvājumu vai iekšējās informācijas par emitentu vai finanšu instrumentu neatklāšanu, pārkāpjot Regulas Nr.  596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai izslēgšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai normālai tirgus darbībai. Latvijas Banka nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei un citu dalībvalstu attiecīgajām uzraudzības institūcijām.
Likuma 133.¹¹ panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā teikts, ka DT sistēmai izstrādā un ievieš noteikumus, sistēmas un procedūras, nodrošinot, t. sk., ka sākotnēji iekļaujot finanšu instrumentu tirdzniecībai DT sistēmā, publiski ir pieejama informācija, kas ļauj ieguldītājiem pieņemt lēmumu par ieguldīšanu šādos finanšu instrumentos, vai atbilstošs informācijas dokuments, vai prospekts, ja piemērojamas publiskā piedāvājuma izteikšanas prasības; emitenti vai to pilnvarotās personas regulāri publicē finanšu pārskatus, tostarp revidētus gada pārskatus; emitentu regulāri sniegtā informācija tiek uzglabāta un publicēta.
Likuma 138. pantā noteiktas Latvijas Bankas tiesības uzraudzības īstenošanā.
Likuma 150. panta 2.³ daļā noteikts, ka Latvijas Banka informāciju par personām, kurām piemērotas sankcijas un administratīvie pasākumi saskaņā ar šā likuma 148. panta sešpadsmito un 16.¹ daļu, nodod Eiropas vienotajam piekļuves punktam, kā arī formātu un kāda informācija ir jāiekļauj.
Regulas Nr. 2023/2859 1.pants paredz, ka līdz 2027. gada 10. jūlijam Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes  2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK, (turpmāk – EVTI) izveido un pārvalda ESAP, kas nodrošina centralizētu piekļuvi informācijai, ko publisko saskaņā ar regulas nr. 2023/2859 pielikumā uzskaitītajiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Direktīvas Nr. 2007/36 un Direktīvā Nr. 2014/65 noteikto informāciju. ESAP funkcijas noteiktas Regulas Nr. 2023/2859 7.pantā.

Nē

Nē

Ar šiem grozījumiem Likumā tā subjektiem nerodas nozīmīgi papildus pienākumi, kuri radītu administratīvās izmaksas, jo pienākums regulāri savā tīmekļa vietnē publiskot informāciju par atalgojuma politiku, netipiskiem darījumiem, pilnvarotā padomdevēja darbībām, iesaistīšanas politiku, ieguldījumu stratēģijas, rīkojuma izpildes vietu un izpildes politiku, pietiekamas informācijas publiskošanu, finanšu ziņojumiem, emitentu regulējumu, tirgus operatora īpašniekiem, finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu, par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem un par finanšu instrumentu tirgus darbības regulējumu attiecībā uz prospektu apstiprināšanu jau ir pašlaik noteikts Likumā. 
Likumprojekts nosaka prasību Likuma subjektiem iepriekš sagatavoto informāciju par atalgojuma politiku, netipiskiem darījumiem, pilnvarotā padomdevēja darbībām, iesaistīšanas politiku, ieguldījumu stratēģijas, rīkojuma izpildes vietu un izpildes politiku, pietiekamas informācijas publiskošanu, finanšu ziņojumiem, emitentu regulējumu, tirgus operatora īpašniekiem, finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu papildus regulārai publiskošanai savā tīmekļa vietnē vienlaikus iesniegt arī Latvijas Bankā.
Tādējādi pilnībā jauns ziņošanas pienākums netiek ieviests, bet tiek papildināta esošā sistēma informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā kopumā.
Administratīvo izmaksu novērtējums par šiem aspektiem, kas saistīti ar Likuma 59.³ panta ceturtajā daļā, 59.⁴ panta sestajā daļā, 59.¹¹ panta piektajā daļā un 126.³ panta pirmajā daļā noteiktās informācijas iesniegšanu Latvijas Bankai ir sniegts anotācijas 2.3. sadaļā.
Papildus norādāms, ka Likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā, 55. panta piektajā daļā, 133.⁸ panta otrajā daļā un 133.¹¹ panta trešās daļas 3., 4. un 6. punktā jau ir paredzēts Likuma subjektu pienākums iesniegt Latvijas Bankai noteikta satura informāciju. Ar likumprojekta normām, Likumu papildinot ar 128.⁴ panta otro un trešo daļu, tiek paredzēts, ka šī jau šobrīd Latvijas Bankai sniedzamā informācija būs jāsniedz Regulā Nr. 2023/2859 noteiktajā formātā un ir specificēts šīs informācijas obligātais saturs atbilstoši minētās regulas prasībām, lai šo informāciju Latvijas Bankai būtu iespējams nodot ESAP, izpildot minētās regulas prasības.
Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums, lai pielāgotu regulāri sagatavotās Latvijas Bankai iesniedzamās informācijas struktūru Regulas Nr. 2023/2859 prasībām, katram Likuma subjektam varētu būt atšķirīga, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās informācijas tehnoloģijas jeb IT infrastruktūras, tostarp, vai programmnodrošinājumu izstrādā pats Likuma subjekts vai iegādājas ārpakalpojumā sistēmas tehniskos risinājumus, kā arī vai šo pāreju īsteno un plāno laikus, t.i., kopš Regulas Nr. 2023/2864 pieņemšanas, vai pašlaik kā neplānotu papildu darbu u.tml., līdz ar to konkrētas izmaksas Likuma subjekta  griezumā nav iespējams identificēt un precīzi aprēķināt. Anotācijas 2.5. sadaļā novērtēts, ka šādas izmaksas potenciāli ir iespējamas 1000 euro apmērā katram subjektam, kuru skar informācijas sniegšanas pienākums.

Nē

Jā

Nē

Jā

Jā

Nē

-