Anotācija

Likuma 7. panta pirmajā daļā atrunātas KNAB funkcijas korupcijas novēršanā, 8. panta pirmajā daļā – funkcijas korupcijas apkarošanā, 9. pantā – funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē un 9.1 pantā – funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē.
Kā jau iepriekš minēts, ar mērķi palīdzēt kompleksi risināt korupcijas novēršanu un apkarošanu, kontrolēt politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi 2023. gadā veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, izveidojot atsevišķu pārvaldi ar divām struktūrvienībām: Taktiskās analīzes nodaļu un Stratēģiskās analīzes nodaļu.
Taktiskā analīze tiek veikta, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem administratīviem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem. Savukārt stratēģiskā analīze tiek veikta, lai identificētu noteikumu pārkāpumu tendences, tipoloģijas un draudus.
Taktisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:
1) taktiskā analīze ietver sevī plašu dažādu datu vākšanu un analīzi par konkrētas personas darījumiem un mantisko stāvokli ar mērķi identificēt pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu notikušu noziegumu;
2) taktiskās analīzes rezultātā iespējams identificēt konkrētas personas, šo personu ģimenes locekļus un ar tām cieši saistītas fiziskas un/vai juridiskas personas (darījumu partnerus), finanšu līdzekļus, kā arī iespējams izsekot konkrētu darbību vai darījumu gaitai un noteiktām saiknēm starp šīm personām un iespējamiem noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un predikatīviem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem;
3) politisko organizāciju (partiju) un to apvienību nelikumīga finansēšana ir viens no korupcijas izpausmes veidiem, kurā apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu pastāv risks, ka tiek nelikumīgi finansēta konkrēta lēmuma pieņēmēju pārstāvētā politiskā partija, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Stratēģisko analīzi KNAB nepieciešams veikt, jo:
1) stratēģiskās analīzes ietvaros tiek veikts noteiktu darbību un procesu kopums, lai, balstoties uz informācijas analīzi, iegūtu zināšanas par korupciju ietekmējošiem faktoriem, dinamiku, apdraudējuma un riska līmeni, un varētu objektīvi definēt korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes un pieņemtu lēmumus par nepieciešamo rīcību korupcijas risku pārvaldībai, kā arī apdraudējuma līmeņa samazināšanai;
2) stratēģiskās analīzes rezultāts ir stratēģiskais pārskats, kas raksturo korupcijas līmeni, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas, kā arī, pamatojoties uz situācijas novērtējumu, nosaka korupcijas novēršanas un apkarošanas prioritātes, nozīmīgākos uzdevumus prioritāšu ietvaros un nepieciešamos resursus uzdevumu izpildei.
Lai efektīvāk pildītu Likumā noteiktās jau esošās KNAB funkcijas un atklātu vairāk administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu, kuru izskatīšana un izmeklēšana ir piekritīga KNAB, Likumā būtu nepieciešams veikt izmaiņas, 7. panta pirmajā daļā, 9. pantā un 9.¹ pantā esošās KNAB funkcijas papildinot ar taktiskās analīzes un stratēģiskās analīzes funkcijām.

Likuma III nodaļas “Biroja kompetence” 7. panta “Biroja funkcijas korupcijas novēršanā” pirmā daļa būtu papildināma ar jaunām funkcijām – veikt taktisko analīzi un stratēģisko analīzi, 9. pants “Biroja funkcijas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē” un 9.¹ pants “Biroja funkcijas priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē” – ar jaunu funkciju – veikt taktisko analīzi.
Tāpat, veicot grozījumus Likuma III nodaļā “Biroja kompetence” un papildinot Biroja esošās funkcijas ar stratēģiskās analīzes un taktiskās analīzes veikšanas funkcijām, būtu papildināma arī Likuma 10. panta “Biroja amatpersonu tiesības” pirmā daļa ar Biroja amatpersonu tiesībām veikt stratēģisko un taktisko analīzi.

Viens no likumprojekta mērķiem ir rast iespēju veikt pilnvērtīgu personu (gan fizisko, gan juridisko) taktisko analīzi, nodrošinot piekļuvi šo personu veiktajiem finanšu darījumu datiem.
Pamatojoties uz Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta 2019.gada 19.augusta revīzijas uzdevumu Nr. 2.4.1-34/2019, tika veikta lietderības revīzija “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kuras laikā Valsts kontrole cita starpā atzinusi, ka daļā kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā nepieciešamība iegūt un analizēt informāciju par finanšu plūsmām, darījumu un saistīto personu shēmām u.tml. ir neatņemama izmeklēšanas sastāvdaļa būtisku apstākļu noskaidrošanai un pierādījumu iegūšanai, tajā skaitā lai identificētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus vai mantu un atklātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tam ir nepieciešams iegūt un analizēt kredītiestāžu sniegto informāciju un elektronisko sakaru komersantu sniegtos datus. Valsts kontroles vērtējumā jārod risinājums, lai minēto datu analīzei tiktu piesaistīti atbilstoši kvalificēti speciālisti ar zināšanām finanšu un ekonomikas jomā, kas labi spēj orientēties finanšu un darījumu plūsmās, identificēt komercpraksei neraksturīgu rīcību un aizdomīgus darījumus, saistītās personas u.tml.
Kriminālprocesa likuma 371. panta pirmā daļa paredz, ka izmeklētāja tiešajam priekšniekam vai izmeklētājam ir pienākums uzsākt kriminālprocesu savas kompetences ietvaros sakarā ar jebkuru šā likuma 369. pantā minēto iemeslu, Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmā daļa paredz, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana izmeklēšanas iestādē, un Kriminālprocesa likuma 369. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka izmeklēšanas iestāde šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās darbības rezultātā, veicot citas likumos noteiktās funkcijas - pārbaudes, operatīvo darbību utt.
Līdz ar to Kriminālprocesa likums atļauj KNAB kā izmeklēšanas iestādei ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, iegūt resoriskās pārbaudes ietvaros, veicot citas Likumā noteiktās funkcijas.
KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas resoriskās pārbaudes ietvaros veic saņemtās vai uz KNAB iniciatīvās iegūtās informācijas analīzi un korupcijas risku analīzi, lai identificētu korupcijas riskam pakļautos procesus un personas. Resorisko pārbaužu veikšanā šīs amatpersonas izmanto Likuma 10. panta pirmās daļas 4., 6. un 7. punktā KNAB amatpersonām noteiktās tiesības.
Problēma ir tā, ka KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas pašreiz nav tiesīgas izmantot KNAB amatpersonām Likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētās tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm, jo Kredītiestāžu likuma 63. panta 7. punkts šādu iespēju neparedz.
Vērtējot kopsakarā Likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktu un Kredītiestāžu likuma 63. panta 7. punktu, secināms, ka administratīvā pārkāpuma procesu veicošajām KNAB amatpersonām ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, lai nodrošinātu:
1) likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu kontroli un noskaidrotu valsts amatpersonas bezskaidras naudas uzkrājumus, gūtos ienākumus, veiktos darījumus vai parādsaistības (sk. Likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu);
2) Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu kontroli, noskaidrotu politisko organizāciju (partiju) un to apvienību ikgadējās finansiālās darbības, priekšvēlēšanu perioda izdevumu un vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās norādīto finanšu līdzekļu un saņemto ziedojumu (dāvinājumu) patiesumu un likumību (sk. Likuma 9. panta 1. punktu).
Savukārt, vērtējot kopsakarā Likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktu, Kredītiestāžu likuma 63. panta 7. punktu, Kriminālprocesa likuma 121. panta piekto daļu un Operatīvās darbības likuma 7. panta ceturto daļu, 9. panta sesto daļu un 16.1 pantu, secināms, ka:
1) KNAB amatpersonām ir tiesības pieprasīt no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, vai pārraudzīt darījumus kredītiestāžu vai finanšu iestāžu klientu kontos uz noteiktu laiku tikai pirmstiesas procesā ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;
2) KNAB amatpersonām ir tiesības iegūt operatīvās ziņas no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm (pieprasīt kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu vai dokumentu, kuri satur šādas ziņas) vai veikt operatīvo darījumu pārraudzību sevišķajā veidā uz operatīvās izstrādes laiku ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.
No minētā secināms, ka administratīvā pārkāpuma procesu veicošajām KNAB amatpersonām ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas arī resoriskās pārbaudes ietvaros, bet kriminālprocesu un operatīvās darbības procesu veicošajām KNAB amatpersonām šādu tiesību nav.
Resursu ekonomijas un racionālas izmantošanas nolūkos tiesības resoriskās pārbaudes ietvaros saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas varētu piešķirt KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonām, jo KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas resoriskās pārbaudes ietvaros veic saņemtās vai uz KNAB iniciatīvās iegūtās informācijas analīzi un korupcijas risku analīzi, lai identificētu korupcijas riskam pakļautos procesus un personas.
Šo tiesību piešķiršana KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonām palīdzēs novērst un atklāt vairāk korupcijas gadījumu un arvien pieaugošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus, kā arī palīdzēs kontrolēt politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi tajos gadījumos, kad KNAB saņemtā vai uz KNAB iniciatīvas pamata iegūtā informācija nebūs pietiekama, lai uzreiz uzsāktu kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu.
Turklāt jāņem vērā, ka kriminālprocess un operatīvās darbības process salīdzinājumā ar resoriskās pārbaudes procesu ir sarežģītāki, laika un darba ietilpīgāki. Tāpat jāņem vērā, ka, iztrūkstot datiem par personas finanšu darījumiem un tās mantisko stāvokli, pastāv risks, ka KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonas sagatavo nepilnīgus atzinumus par personas izdarītu iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kā rezultātā kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu veicošās KNAB amatpersonas atsaka ierosināt procesu.
Papildus tam jāņem vērā, ka Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2020. - 2022. gadu norādīts, ka noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā (t. sk. kukuļošana) rada vidēji augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus - gan administratīvā korupcija, gan korupcija publisko iepirkumu jomā ir noziedzīgi nodarījumi ar augstu latentumu; politiskā korupcija ir, iespējams, latentākais no korupcijas veidiem. Tā ir fenomens, kas izpaužas kā valsts pārvaldes, tostarp pašvaldību lēmumu ietekmēšana personiska labuma gūšanai un valstij vai pašvaldībai piederošu finanšu līdzekļu pārdale par labu šauram personu lokam; pārskata periodā novērota arī politisko partiju nelikumīga finansēšana caur šaura personu loka veiktajiem liela apmēra ziedojumiem un nezināmas izcelsmes (visbiežāk skaidrās naudas iemaksas kontā) biedru naudas iemaksām, kas var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu izmantošanu partiju finansēšanā; pārskata periodā konstatēta arī ārvalstu amatpersonu kukuļošana, kuru veica Latvijas pilsoņi Latvijā reģistrētu juridisko personu interesēs, kā arī ārvalstu amatpersonu kukuļošanas rezultātā iegūto līdzekļu legalizācija Latvijā, kas norāda uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanas rezultātā radītajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu riskiem Latvijā.
Jāņem vērā arī iepriekš izdarītais secinājums, ka administratīvo pārkāpumu procesu veicošās KNAB amatpersonas jau šobrīd ir tiesīgas resoriskās pārbaudes ietvaros saskaņā ar Likuma 10. panta pirmās daļas 5. punktu un Kredītiestāžu likuma 63. panta 7. punktu pieprasīt un saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, lai pārbaudītu saņemto vai KNAB rīcībā esošo informāciju un izlemtu jautājumu par nepieciešamību savas kompetences ietavros uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu vai nodot kriminālprocesu veicošajām KNAB amatpersonām kriminālprocesa uzsākšanai.
Kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par klientu, viņa kontiem un darījumiem KNAB taktiskās analīzes funkcijas veikšanai tiks pieprasītas un apstrādātas tikai tajos gadījumos, ja ziņas būs nepieciešamas, lai identificētu likumsakarības, kas norāda uz saikni starp konkrētu personu un iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju, vai noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu.
Lai nodrošinātu taktiskās analīzes funkcijas efektīvāku pildīšanu un novērstu un atklātu vairāk pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, no kredītiestādēm paredzēts pieprasīt un apstrādāt šādus fizisko personu datus: vārds, uzvārds, personas kods, atrašanās vietas dati, amats, bankas konti, kas nepieciešami noteiktās taktiskās analīzes funkcijas veikšanai. 
Kredītiestāžu likums jau šobrīd paredz, ka valsts institūcijām, pieprasot kredītiestāžu rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, jānorāda precīzu ziņu nosaukumu, apjomu un pamatojumu ar atsauci uz nacionālo vai Eiropas Savienības normatīvo aktu, kas paredz konkrētās tiesības.
Ņemot vērā, ka KNAB amatpersonas tiesības atbilstoši tās kompetencei Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no kredītiestādēm jau šobrīd paredz Likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts un Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 7. punkts, līdz ar to fizisko personu datu apstrādes ierobežojums jau ir noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtiem likumiem - Likumu un Kredītiestāžu likumu.
Turklāt likumi ir pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast no to izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas, kā arī likumi nodrošina aizsardzību pret to patvaļīgu piemērošanu, jo Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 7. punkts paredz KNAB kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas sniegt ar tiesneša akceptu. Proti, KNAB pieprasījumus kredītiestādēm kontrolē tiesa, tādējādi ievērojot Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 3. punktu, kas paredz, ka atbilstība Eiropas Savienības pamattiesību hartas 8. panta 1. un 2. punkta noteikumiem jākontrolē neatkarīgai iestādei.
Fizisko personu datu apstrāde KNAB taktiskās analīzes funkcijas nodrošināšanai Likumā noteiktajā apjomā tiks veikta sabiedrības interesēs, jo korupcija ir latents (slēpts) noziegums pret valsti un kaitējums tiek nodarīts nevis konkrētai personai, bet sabiedrības interesēm kopumā. Turklāt KNAB fizisko personu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi nodrošināt tikai savu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu korupcijas novēršanā un apkarošanā veikšanai un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolei. Tāpat taktiskās analīzes ietvaros iegūtās informācijas un saņemto datu mērķis ir neitralizēt draudus un riskus, ko rada korupcija un nelikumīga politisko organizāciju (partiju) finansēšana, pirms tā kļūst par noziegumu. Līdz ar to fizisko personu datu apstrādes ierobežojumiem ir leģitīmi mērķi – aizsargāt sabiedrības drošību un sabiedrības kopējās intereses. 
Lai secinātu, vai fizisko personu datu apstrādes ierobežojums atbilst samērīguma principam, jānoskaidro, vai:
1) likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai;
3) vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša.
Kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu iegūšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu KNAB taktiskās analīzes funkcijas pilnvērtīgu veikšanu un šo ziņu iegūšanas kārtība jāparedz normatīvajā aktā. Turklāt finanšu darījumu analīze ir efektīvs līdzeklis latentu mantiska rakstura noziegumu identificēšanas veids. Līdz ar to pieprasījums kredītiestādēm kā līdzeklis ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Vērtējot to, vai nav citu saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai, norādāms, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.
Vērtējot, vai informāciju par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem var iegūt citādi, secināms, ka šīs informācijas pieprasīšana tieši no kredītiestādes ir saudzējošāks līdzeklis nekā no personas, jo rezultātā tiks nodrošināta taktiskās analītikas konfidencialitāte, tādējādi ļaujot sasniegt leģitīmo mērķi.
Turklāt jāņem vērā, ka no kredītiestādēm nepieciešamā informācija taktiskās analīzes funkcijas veikšanai tiks pieprasīta tikai tajos gadījumos, ja būs pamats uzskatīt, ka persona ir saistīta ar iespējamu korupciju vai personas rīcībā būs pārkāpuma apstākļu noskaidrošanai nepieciešamā informācija, ievērojot šādus nosacījumus:
1) pārbaudāmā persona ir valsts amatpersona, tās radinieks vai darījumu partneris likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē;
2) pārbaudāmā persona ir politiski nozīmīga persona, tās ģimenes loceklis un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
3) pārbaudāmā persona ir valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarota persona, kura saistīta ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radinieki un darījumu partneri likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļi un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) pārbaudāmajā notikumā vai faktā iesaistīta kāda no iepriekš 1., 2. vai 3. punktā minētajām fiziskajām personām;
5) pārbaudi nav iespējams veikt bez kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu analīzes;
6) pret pārbaudāmo personu vai par pārbaudāmo notikumu vai faktu KNAB nav uzsākta operatīvās pārbaudes lieta vai kriminālprocess.
Tāpat jāatzīmē, ka arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību nelikumīga finansēšana ir viens no korupcijas izpausmes veidiem, kurā apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu pastāv risks, ka tiek nelikumīgi finansēta konkrēta lēmuma pieņēmēju pārstāvētā politiskā partija, pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Līdz ar to nepastāv citi saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem fizisko personu datu apstrādes ierobežojuma leģitīmos mērķus būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē. Saņemot no kredītiestādēm KNAB taktiskās analīzes funkcijas veikšanai nepieciešamo informāciju par klientu, kontiem un veiktajiem darījumiem, labums, ko iegūs sabiedrība, būs lielāks par personas tiesībām nodarīto kaitējumu, jo šāda veida informāciju visatbilstīgāk var sniegt kredītiestāde, kuras rīcībā ir KNAB interesējošā informācija.
Turklāt jāņem vērā, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums atļauj KNAB iegūt no kredītiestādēm ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem arī ar personas pamattiesības būtiskāk ierobežojošiem līdzekļiem – operatīvo darbību un kriminālprocesuālajām darbībām.
Tādējādi informācijas sniegšanas pienākums kredītiestādēm taktiskās analīzes funkcijas veikšanai ir samērojams ar sabiedrības kopējo labumu, kur pēdējais ir pārsvarā.
Šobrīd KNAB amatpersonas, kurām ir tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu, kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pieprasa šādā veidā: sagatavo papīra formā KNAB priekšnieka parakstītu pieprasījumu, nes akceptēšanai Augstākās tiesas priekšsēdētājam vai viņa īpaši pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim un pēc tam sūta pieprasījumus kredītiestādēm.
Lai administratīvā pārkāpuma procesu un taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām nodrošinātu vienotu rīcību attiecībā uz kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasīšanu un saņemšanu, Kredītiestāžu likuma 63. pantā būtu nepieciešams veikt izmaiņas, nosakot, ka tiesības lemt par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas:
1) par juridiskām personām Likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas pildīšanai, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu kontrolē būtu nosakāmas KNAB priekšniekam;
2) par fiziskām personām Likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas pildīšanai, likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu kontrolē būtu nosakāmas rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, nevis Augstākās tiesas priekšsēdētājam vai viņa īpaši pilnvarotam Augstākās tiesas tiesnesim.
Būtiski uzsvērt, ka ne administratīvā pārkāpuma procesu, ne taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām likumprojektā nav paredzēts atļaut veikt darījumu pārraudzību kredītiestāžu vai finanšu iestāžu klientu kontos, jo darījumu kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā pārraudzīšana vērsta uz nākotni un tā veicama tikai kriminālprocesa vai operatīvās izstrādes laikā.
Tāpat jāņem vērā, ka jau šobrīd likumdevējs atsevišķos gadījumos ir lēmis, ka par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Piemēram, Konkurences likuma 10.¹ pants (likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2016. gada 15. jūnijā) paredz, ka par atļauju veikt šā likuma 9.panta piektās daļas 7.punktā minētās procesuālās darbības (atbilstoši Kredītiestāžu likumam, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, izmeklējot konkurences tiesību pārkāpumu, pieprasīt, lai kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas) lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Konkurences padomes juridiskās adreses.
Papildus tam būtu nepieciešams nodrošināt vienotu rīcību informācijas apmaiņā starp administratīvā pārkāpuma procesu un taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām un kredītiestādēm, lai savstarpējo informācijas apmaiņu padarītu ātrāku un efektīvāku.
Tāpēc Kredītiestāžu likumā būtu jāveic izmaiņas, ietverot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā administratīvā pārkāpuma procesu un taktisko analīzi veicošās KNAB amatpersonas pieprasa un kredītiestāde sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, šo ziņu sniegšanas termiņu, pieprasījuma veidlapas paraugu un mašīnlasāmo datu struktūru, līdzīgi kā tas noteikts attiecībā uz procesa virzītājiem un operatīvās darbības subjektiem Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija noteikumos Nr.393 “Kārtība, kādā pieprasa un sniedz kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, arī ziņas darījuma pārraudzības gadījumā”, paredzot, ka informācijas apmaiņa notiek elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāja datu izplatīšanas tīklu.
Tiesiskais regulējums nemainīs administratīvo slogu kredītiestādēm, ņemot vērā, ka tās jau šobrīd sniedz tās rīcībā esošās neizpaužamās ziņas gan KNAB, gan citām institūcijām.
Iekļaujot Likumā taktisko analīzi kā atsevišķu KNAB funkciju un ņemot vērā, ka taktiskā analīze palīdz gan kompleksi risināt korupcijas novēršanu un apkarošanu, gan kontrolēt politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, KNAB Taktiskās analīzes nodaļas amatpersonām savu uzdevumu efektīvai un sekmīgai izpildei būtu piešķiramas tiesības pieprasīt un saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas, veicot grozījumus Likumā un Kredītiestāžu likumā.

Likuma 10. pants “Biroja amatpersonu tiesības” būtu papildināms ar trešo daļu, ka par atļauju saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas par fiziskām personām likumā noteiktās taktiskās analīzes funkcijas pildīšanai lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc Biroja juridiskās adreses. Tiesnesis 72 stundu laikā izskata Biroja iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato nepieciešamību saņemt šīs ziņas, uzklausa Biroja pārstāvjus un pieņem lēmumu par atļauju saņemt šīs ziņas vai lēmumu par atteikumu tās atļaut. Tiesneša lēmuma norakstu nosūta Birojam 24 stundu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 1. punktu valsts informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kuras darbību nodrošina tiešās pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasināta publiska persona vai tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, (turpmāk - institūcija) un kura nodrošina valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 2. punktu valsts informācijas sistēmas pārzinis ir institūcija, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un vada valsts informācijas sistēmas darbību.
Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 3. panta pirmajai daļai šis likums attiecināms uz valsts informācijas sistēmām, kuras lietojot tiek nodrošināta institūcijām normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpilde.
Saskaņā ar Likuma 2. panta pirmo daļu KNAB ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī kontrolē politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi un pārbauda, kā tiek ievēroti ierobežojumi, kas noteikti priekšvēlēšanu aģitācijai, aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu un aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
Programmas ietvaros 2022. gadā tika atbalstīts KNAB projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” pieteikums, kas paredz līdz 2024. gada 1. septembrim KNAB izstrādāt “analītisko platformu” taktiskās analīzes veikšanai.
Projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” īstenošanas gaitā izveidotā “analītiskā platforma” strādās un tiks uzturēta, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju, kas nepieciešama KNAB taktiskās analīzes veikšanai savu Likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildei. KNAB kā tiešās pārvaldes iestāde organizēs un vadīs “analītiskās platformas” darbību.
Tāpat izveidoto “analītisko platformu” paredzēts integrēt ar citām informācijas sistēmām, lai taktiskajai analīzei nepieciešamos datus varētu saņemt un uzkrāt automātiski, nevis vadīt manuāli, kas ievērojami saīsinās nepieciešamo laiku datu analīzei, apstrādājot lielu datu apjomu un automatizējot korupcijas un politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas risku identificēšanu. Platformas izstrāde ļaus KNAB amatpersonām taktiskās analīzes ietvaros veikt lielu datu apstrādi, kāda līdz šim vēl nav tikusi veikta tehnoloģisko risinājumu trūkuma dēļ.
Līdz ar to izpildās Valsts informācijas sistēmu likuma 1. panta 1. un 2. punktā, kā arī 3. panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, lai projekta “Analītiskās kapacitātes stiprināšana” īstenošanas gaitā izveidoto “analītisko platformu” reģistrētu valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS) kā valsts informācijas sistēmu - BRAIS.
Ievērojot minēto, būtu nepieciešams veikt grozījumus Likumā, papildinot Likumu ar  2.¹ pantu “Biroja risku analīzes informācijas sistēma”, tajā nosakot datu apstrādes tiesisko pamatu, datu subjektus, apstrādājamo datu kategorijas, datu apstrādes nolūku, datu ieguves avotus, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
Lai pilnībā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI  prasības, 2019. gada 5. augustā spēkā stājās likums “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”, kura viens no mērķiem saskaņā 2. panta 1. punktu ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības, it īpaši tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kad kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai novērstu, izmeklētu un atklātu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus.
Saskaņā ar Likuma 8. panta pirmo daļu KNAB korupcijas apkarošanā pilda šādas funkcijas:
1) likumā noteiktajos gadījumos sauc valsts amatpersonas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus par administratīviem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā;
2) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Saskaņā ar Likuma 9. panta 1., 2. un 3. punktu KNAB, kontrolējot politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) kontrolē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma izpildi;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus;
3) veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē.
Saskaņā ar Likuma 9.¹ panta 1. un 2. punktu KNAB pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi, veic šādas funkcijas:
1) atbilstoši likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju noteiktajai kompetencei kontrolē priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu;
2) likumā noteiktajos gadījumos sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus.
Līdz ar to KNAB ir kompetentā iestāde likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 1. panta 6. punkta izpratnē.
Likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 3. panta pirmā daļa paredz, ka šo likumu piemēro personas datu apstrādei, ko veic kompetentā iestāde šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos, ja apstrāde pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem vai apstrādājamie personas dati veido kartotēku vai paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas.
Likuma 10. panta pirmās daļas 7. punkts paredz KNAB amatpersonu tiesības atbilstoši kompetencei iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt KNAB funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, kuras izmantošanas kārtību nosaka KNAB priekšnieks. Līdz ar to KNAB amatpersonām ar Likumu jau ir piešķirtas tiesības apstrādāt personas datus.
Personas dati informācijas uzkrāšanas un aprites sistēmā BRAIS tiks apstrādāti likumīgi un godprātīgi un vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos ar mērķi nodrošināt savu Likumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
Tādējādi tiks ievēroti likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. panta pirmajā daļā minētie personas datu apstrādes principi un 5. pantā minētais personas datu apstrādes likumīgums.
BRAIS izmantošanas mērķis būs nodrošināt KNAB datubāzēs esošās informācijas analīzi, integrāciju, aktuālu un vēsturisku datu uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti, kā arī no citām valsts institūcijām un reģistriem saņemtas informācijas analīzi, integrāciju, uzkrāšanu, uzglabāšanu un apriti nolūkā identificēt likumsakarības, kas norāda uz saikni:
1) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā un noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju;
2) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu;
3) starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitācijā.
Tādējādi plānotās fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats informācijas uzkrāšanas un aprites sistēmā BRAIS būs likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 2. panta 1. punktā minētais nolūks – novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, kuru izskatīšana un izmeklēšana ir piekritīga KNAB.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 1. panta otro daļu ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu ir  nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām.
KNAB kompetencē pamatā ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma XXIV nodaļā “Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā” (subjekti – valsts amatpersonas (sk. Krimināllikuma 316. pantu)), kā arī ar politisko organizāciju (partiju) finansēšanu saistītus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 288.², 288.³ un 288.⁴ pantā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 5., 18., 18 ¹. un 18 ². punktu izpratnē:
1) patiesais labuma guvējs ir fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskās personas vai juridiska veidojuma - īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: attiecībā uz juridiskajām personām - fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē; attiecībā uz juridiskiem veidojumiem - fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu;
2) politiski nozīmīga persona ir persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;
3) politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis ir persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona, bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona, vecāks, vecvecāks vai mazbērns, brālis vai māsa;
4) ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona ir fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18. punktā minētās personas labā.
Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtēšanas ziņojumā par 2017. - 2019. gadu norādīts, ka korupcijas risks identificēts kā nopietns drauds sabiedrības interesēm. Tāpat ziņojumā norādīts, ka būtiskus nacionālā predikatīvā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā draudus rada izvairīšanās no nodokļu nomaksas un korupcija, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, t.sk. kontrabanda, kā arī noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, it īpaši krāpšana, kas izdarīta lielā apmērā. Kā ārvalstu predikatīvais noziedzīgais nodarījums ziņojumā galvenokārt tiek identificēta krāpšana un identificētās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas norāda uz ārvalstu korupciju un piesavināšanos. Kopumā secināts, ka ārvalstu predikatīvie noziedzīgie nodarījumi augsta korupcijas riska valstīs un pārrobežu līdzekļu plūsma no šīm valstīm uz Latviju pārskata periodā radīja lielākus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus par nacionālajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Ņemot vērā minēto, KNAB nepieciešams paplašināt BRAIS apstrādājamo datu subjektus ar personām, kuras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē atzīstamas par patiesā labuma guvējiem, politiski nozīmīgām personām, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām, jo šo jēdzienu skaidrojums ir plašāks nekā valsts amatpersonas jēdziena skaidrojums likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantā un Krimināllikuma 316. pantā. Līdz ar to BRAIS tiks veikta datu apstrāde:
1) par valsts amatpersonām likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Krimināllikuma izpratnē, to radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī par politiski nozīmīgām personām, to ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
2) par valsts amatpersonām, kuras minētas likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 25.panta piektajā daļā, arī divus gadus pēc tam, kad šīs valsts amatpersonas beigušas pildīt attiecīgā valsts amatpersonas amata pienākumus;
3) par Krimināllikuma 326.² un 326.³ pantā minētajiem valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem, kuri nav valsts amatpersonas, vai valsts institūciju pilnvarotām tādām pašām personām, kuras saistītas ar prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu, šo personu radiniekiem un darījumu partneriem likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē, kā arī politiski nozīmīgu personu ģimenes locekļiem un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē;
4) par personām, kuras iesaistītas politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanā un priekšvēlēšanu aģitācijā;
5) par komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem, kuros amatpersona, īpašnieks vai patiesais labuma guvējs ir kāda no 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām.
BRAIS netiks veikta datu apstrāde par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām un darbiniekiem, valsts drošības iestāžu amatpersonām un darbiniekiem, karavīriem, zemessargiem, militārajās vienībās un Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošajos objektos strādājošajiem civilajiem darbiniekiem un ierēdņiem, jo KNAB kompetencē neietilpst izmeklēt šajās iestādēs nodarbināto izdarītos noziedzīgos nodarījumus.
BRAIS tiks apstrādātas šādas personu datu kategorijas:
1) identifikācijas dati (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta, kontaktinformācija) ;
2) dati par amatiem un dati, kas norāda uz piederību valsts amatpersonas statusam;
3) dati par ienākumiem un mantisko stāvokli;
4) finanšu un darījumu informācija;
5) dati par saimniecisko darbību;
6) dati par patiesajiem labuma guvējiem.
BRAIS netiks veikta likuma “Par fizisko personu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 8. pantā minēto īpašu kategoriju personas datu apstrāde.
BRAIS tiks veikta profilēšana, izmantojot tikai jau iepriekš minētās personu datu kategorijas, lai identificētu personas, par kurām atbilstoši KNAB kompetencei būtu uzsākama resoriskā pārbaude.
Fiziskas personas datu apstrāde BRAIS tiks veikta, datu subjektu par to neinformējot. Fiziskai personai būs tiesības saņemt no Biroja apstiprinājumu par to, ka tiek vai netiek apstrādāti uz viņu attiecināmi personas dati, un apstiprinājuma gadījumā saņemt informāciju par saviem apstrādātajiem personas datiem. Fiziskai personai nebūs tiesības saņemt informāciju, vai pēc profilēšanas veikta papildus manuāla datu apstrāde un pieņemts lēmums par resoriskās pārbaudes uzsākšanu līdz brīdim, kamēr nav pabeigta resoriskā pārbaude.

Likums būtu papildināms ar 2.¹ pantu “Biroja risku analīzes informācijas sistēma”, nosakot datu apstrādes tiesisko pamatu, datu subjektus, apstrādājamo datu kategorijas, datu apstrādes nolūku, datu ieguves avotus, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot Biroja risku analīzes informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību.

Resoriskās pārbaudes mērķis ir normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbaudīt, kā tiek ievērotas tiesību normas, kuru izpildes kontrole un uzraudzība ir noteikta ar Likumu KNAB, un vai ir pamats kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma vai operatīvās darbības procesa uzsākšanai.
Resoriskās pārbaudes KNAB amatpersonas veic, izmantojot tām Likuma 10. panta pirmās daļas 4. -7., 8.-15. punktā paredzētās tiesības.
No Kriminālprocesa likuma 373. panta trešās daļas secināms, ka resoriskās pārbaudes procesā KNAB amatpersonām nav tiesību veikt darbības, kas īstenojamas tikai kriminālprocesā (sk. KPL 10. nodaļa “Izmeklēšanas darbības”).
Ne Administratīvās atbildības likumā, ne Operatīvās darbības likumā šāds aizliegums tieši nav noteikts, bet izriet no šajos normatīvajos aktos skaidrotajām  izmeklēšanas darbībām un operatīvās darbības pasākumiem (sk. Administratīvās atbildības likuma 14. nodaļu “Izmeklēšanas darbības” un Operatīvās darbības likuma 2. nodaļu “Operatīvās darbības saturs”).
Tādējādi KNAB amatpersonām ir nepieciešams veikt resoriskās pārbaudes, lai to ietvaros atbilstoši likumā piešķirtajām pilnvarām veiktu darbības, pielietotu līdzekļus un metodes ar mērķi izlemt jautājumu par nepieciešamību uzsākt kādu no procesiem.
Turklāt jāņem vērā, ka tiesības veikt resoriskās pārbaudes ir gan kriminālprocesu, gan administratīvā pārkāpuma procesu, gan operatīvās darbības procesu, gan taktisko analīzi veicošajām KNAB amatpersonām.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka valstī iztrūkst vienota izpratne par resorisko pārbaužu veikšanas kārtību, Likumā būtu nepieciešams veikt grozījumus, papildinot Likumu ar resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumiem.

Likums būtu papildināms ar III¹ nodaļu “Biroja resoriskā pārbaude”, kurā būtu atrunāti resoriskās pārbaudes veikšanas nosacījumi un deleģējums KNAB priekšniekam noteikt resoriskās pārbaudes veikšanas kārtību KNAB.