Anotācija

Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā, kas, pamatojoties uz Ministra kabineta 2022. gada 23. gada decembra rīkojumu Nr. 968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu", tapusi 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Piebilstams, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizācijas rezultātā saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojumu Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" (4. punktu) ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas nozarēs politikas veidotāja ir Klimata un enerģētikas ministrija. Vienlaikus, ievērojot ministriju jauno kompetenču sadalījumu netika precizēts regulējums Regulatora padomes amata pretendentu atlases komisijas sastāvam.

Tā kā Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā, to nepieciešams pievienot Regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sastāvam. Papildus nepieciešams veikt arī tehniskas dabas grozījumu, svītrojot no Regulatora padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sastāva viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru.

Likuma 10. panta trešā daļa šobrīd nosaka Regulatora tiesības izskatīt iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Likumā nav definētas Regulatora kompetences robežas iesniegumu un sūdzību izskatīšanā. Savukārt Likuma 32. panta sestajā daļā, kas noteic Regulatora kompetenci strīdu izskatīšanas procesā, tieši noteikts, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja un lietotāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju strīdu par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu izskata tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi paredzēts, ka Regulatora kompetencē neietilpst izšķirt jautājumus (izskatīt strīdus) par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem vai parāda piedziņu. 
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Likumā nav skaidri noteikta Regulatora kompetence iesniegumu un sūdzību izskatīšanā, lietotājiem vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem var rasties priekšstats, ka Regulatora kompetencē ietilpst izskatīt arī tādas sūdzības un iesniegumus, kuros pēc būtības jāizšķir jautājumi par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem un parāda piedziņu, par ko liecina arī Regulatorā saņemto sūdzību un iesniegumu saturs.
Ar minētajiem grozījumiem tiek precizēts Regulatora tiesību apjoms, jo jau šobrīd tādu jautājumu izskatīšana, kas ir saistāma ar maksājuma dokumentiem, pareizu norēķinu veikšanu, likumisko un līgumisko procentu un līgumsoda aprēķināšanu un piedziņu, tiešā veidā neiekļaujas nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanas tvērumā. Jautājumi par zaudējumu atlīdzību, maksājuma dokumentiem un parāda piedziņu pēc būtības ir risināmi tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Minētais atbilst arī juridiskajā literatūrā paustajam, ka “valsts pārvaldes iestāde nedrīkst ar administratīvu aktu saistoši izlemt privāttiesisku strīdu. Šāds administratīvais akts līdzinās tiesas spriedumam civillietā, jo tiek izšķirts strīds par vismaz divu personu savstarpējām tiesībām un pienākumiem. Tā kā šāda darbība uzskatāma par tiesas spriešanas funkciju, tad tā, ievērojot varas dalīšanas principu, neietilpst izpildvaras kompetencē” (skatīt E.Danovskis. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Latvijas Vēstnesis, 2015. 128.lpp.). Līdz ar to, lai salāgotu Likumā ietverto Regulatora kompetenci dažādu procesu ietvaros, nodrošinot Regulatoram vienādu tiesību apjomu gan sūdzību un iesniegumu izskatīšanā, gan strīdu izskatīšanā, ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likuma 10. panta trešo daļu.

Likuma grozījumi papildina 10. panta trešo daļu, paredzot, ka Regulators izskata iesniegumus un sūdzības par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, izņemot iesniegumus un sūdzības par zaudējumiem, maksājuma dokumentiem un parāda piedziņu. 

2024. gada 14. martā Saeimā pieņemts Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu, kura mērķis saskaņā ar šā likuma 2. pantu ir palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu testēšanai un pārbaudīšanai, tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Šā likuma 5. panta trešajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt speciālās regulatīvās vides izveides nosacījumus un kārtību, tostarp speciālās regulatīvās vides pieteikuma iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību, kā arī speciālās regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Eiropas Savienības valstu sabiedrisko pakalpojumu regulatori izmanto dažādus eksperimentu veidus – regulatīvās smilšu kastes, regulatīvos pilotprojektus un pilotnoteikumus, lai veicinātu inovācijas regulējamās nozarēs, dodot iespēju sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pārbaudīt jauninājumus un novērtēt to ietekmi pirms to ieviešanas plašākā mērogā. Lielbritānijā un vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Itālijā, Dānijā, Francijā, Lietuvā sabiedrisko pakalpojumu regulatori enerģētikas nozarē ir tiesīgi izveidot regulatīvo smilšu kasti (speciālo regulatīvo vidi) .
Regulatora padomes 2022. gada 27. janvāra sēdē (prot. Nr. 4, 13. p.) apstiprināta “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbības stratēģija 2022.–2026. gadam” (turpmāk – Stratēģija). Stratēģijā viens no noteiktajiem izvirzītajiem mērķiem ir atbildīga un mērķtiecīga regulēšanas prakse, kura sasniegšanai izvirzīts stratēģiskais uzdevums – nodrošināt inovāciju atbalstošu un uz stimuliem balstītu regulējošo vidi.
Šobrīd Likuma 10. panta septītā daļa paredz, ka Regulators nosaka kvalitātes prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai un ekonomiskas vai tiesiskas saistības vai stimulus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, lai veicinātu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu atbilstoši noteiktajām kvalitātes prasībām. Vienlaikus regulējumā nepieciešams pilnveidot Regulatora iespējas un tiesības veicināt un atvieglot tieši inovāciju rašanos un attīstību regulējamās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs gadījumos, kad speciālās regulatīvās vides izveide un īstenošana būtu atbilstoša Regulatora kompetences ietvaram. 

 

Nolūkā sasniegt tiesiskās skaidrības un noteiktības mērķi un ņemot vērā Likuma 10. panta septītajā daļā noteikto un Regulatora institucionālo un funkcionālo neatkarību, pieredzi un ekspertīzi, kas uzkrāta veicot regulēšanas funkciju, ir pamatota speciālās regulatīvās vides izveide un īstenošana atbilstoši Regulatora kompetences ietvaram. Ar speciālo regulatīvo vidi saprotot konkrētu tiesisko ietvaru konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no Regulatora izdotajiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs varētu testēt un pārbaudīt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, likumprojektā tiesiskai skaidrībai un noteiktībai ir noteikts papildu deleģējums Regulatoram noteikt speciālās regulatīvās vides izveides, īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību un tajā piemērojamos pasākumus.
Minētā speciālā regulatīvā vide tiks īstenota tikai atbilstoši Regulatora kompetences ietvaram, tai skaitā Regulators sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kas īsteno regulatīvo vidi, varēs piemērot atkāpi uz noteiktu laiku tikai no Regulatora izdotā ārējā normatīvā akta noteikumiem, kas nepieciešama speciālās regulatīvās vides īstenošanai (inovācijas testēšanas laikā). Attiecīgi sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiktu nodrošināta iespēja testēt tādu inovāciju, kuras īstenošana vai testēšana uz pieteikuma speciālās regulatīvās vides īstenošanai iesniegšanas brīdi nav iespējama pašreizējā Regulatora izdotā normatīvā akta regulējuma ietvarā. 
Šādas speciālās regulatīvās vides īstenošana potenciāli mazinās administratīvo slogu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un nozaru ministrijām un būs ērtāks un ātrāks risinājums tādiem regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozaru komersantiem, kuru inovatīvā produkta, pakalpojuma vai tehnoloģijas testēšanai būtu pietiekams tikai Regulatora kompetences ietvars.
Papildus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula) regulējumu, ir veikts novērtējums par iespēju, ka speciālās regulatīvās vides ietvaros var tikt prognozēta mākslīgā intelekta sistēmu testēšana, un izvērtējuma ietvaros ir identificēts, ka  ir iespējami projekti, kuri tiek ieviesti speciālās regulatīvās vides ietvaros un kuros var tikt izmantoti mākslīgā intelekta risinājumi. Saistībā ar to ir veikts izvērtējums par to, vai Likuma grozījumi ir atbilstoši Regulas prasībām, kas skar mākslīgā intelekta speciālās regulatīvās vides nosacījumus atbilstoši Regulas prasībām. Ir secināms, ka Likuma grozījumu projekts, atbilstoši Regulas prasībām  sniedz pietiekamu deleģējumu Regulatoram kā speciālās regulatīvās vides izveides un uzraudzības atbildīgajai institūcijai izdot speciālās regulatīvās vides izveides noteikumus, kuros, gadījumos, ja speciālās regulatīvās vides ietvaros ieviestais sabiedriskais pakalpojums izmanto mākslīgā intelektu risinājumus, Regulatoram ir pienākums ievērot vai iekļaut uz konkrētu sabiedrisko pakalpojumu attiecināmas prasības, kas izriet no citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā Regulas. Ņemot to vērā, ir secināms, ka Likuma grozījumu projekts nav pretrunā ar Regulā noteiktajām prasībām un nodrošina Regulā noteikto prasību ieviešanu Regulatora izstrādātajos speciālās regulatīvo vides noteikumos. 

OECD ziņojumā konstatēts, ka Regulatora sadarbība ar Saeimu tiek nodrošināta ar dalību parlamenta komisijās, kurās Regulators savas kompetences ietvaros regulāri sniedz savu viedokli par normatīvo aktu priekšlikumiem vai nozaru jautājumiem. Atsevišķos gadījumos Regulators piedalās kā ziņotājs, savukārt citos gadījumos Regulators piedalās sanāksmēs, lai atbildētu uz jautājumiem, kas var rasties diskusiju laikā. Dalības biežums ir atkarīgs no likumdošanas procesa un aktuālajiem jautājumiem. Piemēram, Regulators bieži sadarbojas ar Saeimas komisijām saistībā ar Elektronisko sakaru likumu un grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Papildu iesaistei regulējošos jautājumos pastāv arī zināma mijiedarbība starp Regulatoru un Saeimas komisijām. Regulators savu gada pārskatu rakstveidā iesniedz Saeimā, pēc tam to apspriež Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Pirms Regulatora gada pārskata iesniegšanas Regulatora priekšsēdētājs tiekas arī ar Saeimas priekšsēdētāju, lai pārrunātu gada pārskatu un aktualitātes. Regulators ir veicis pasākumus, lai uzlabotu sava gada pārskata pieejamību, veicinātu izpratni par savu darbu, izmantojot īsāku dokumentu ar plašāku vizualizāciju un mazāku tehniskās valodas lietošanu (sk. OECD ziņojuma ieteikumu: izmantojiet darbības datus un informāciju, lai sazinātos ar galvenajām ieinteresētajām personām). Regulatora budžets tiek apspriests Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē, pamatojoties uz Regulatora sagatavotu informāciju ar izmaksu un ieņēmumu prognozēm un funkciju un darbības rādītāju pārskatu.
Regulatoram nav personiskas saziņas ar Saeimas deputātiem par tā darbību laikā, kurā tā darbs riskē kļūt politizētāks tarifu paaugstināšanas dēļ. Galvenā Regulatora un Saeimas plenārsēdes mijiedarbība notiek caur ikgadējo gada pārskata rakstisku iesniegšanu, trūkstot jēgpilnam dialogam. Regulators saskārās arī ar politiķu un valdības deputātu kritiku par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu paaugstināšanu 2023. gadā¹. Tas ietvēra kritiku par tarifu lēmuma sociālajām sekām un ierosinājumus izmaiņām Regulatora padomē un organizācijā (sk. OECD ziņojuma 1.1. ieteikumu sadaļā “Institucionālais un nozares konteksts”). Turpretim Valsts kontrolei un Tiesībsargam normatīvais regulējums paredz gada pārskata iesniegšanu rakstveidā un pēc tam klātienē ziņošanu Saeimas sēdē, iekļaujot iespēju debatēt².
Regulatorā tiek veikta neatkarīga periodiska organizācijas darbības izvērtēšana, kas apliecina tiekšanos uz izcilību un norāda uz Regulatora atbildību. Regulatoram saskaņā ar Likumu ir jāveic neatkarīgs savas darbības novērtējums, un šī prasība OECD ziņojumā ir norādīta kā izpildīta. Papildus normatīvo aktu prasībām Regulatoram tiek veikti papildu ārējie novērtējumi, lai novērtētu tā faktisko darbību un noteiktu nepieciešamos uzlabojumus. Piemēram, Regulators organizē ikgadēju aptauju, ko veic pētījumu centrs SKDS, lai izvērtētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju priekšstatu par Regulatora darbu. Kopš 2020. gada Regulators piedalās arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta izveidotajā Ilgtspējas indeksā, aplūkojot iestādes ilgtspēju un korporatīvo atbildību, un ziņo par savu sniegumu Ilgtspējas indeksā, izmantojot Regulatora gada pārskatu³. Vienlaikus atbilstoši OECD ziņojumā ietvertajam ir nepieciešams stiprināt Regulatora sadarbību ar Saeimu, lai uzlabotu Saeimas deputātu informētību un iesaisti Regulatora darbā (OECD ziņojuma 1.5. ieteikums).
[1] (Delfi, 2023[59]) (TV NET, 2023[12]) (LSM, 2023[10])
[2] (Saeima, 2019[60])
[3] (InSCR, 2023[61]) (PUC, 2023[62]).

Likuma grozījumos paredzēts iekļaut prasību par ikgadēju Regulatora klātienes atskaiti Saeimas sēdē (reizi gadā Regulatora priekšsēdētājs ziņo Saeimai par Regulatora darbību), līdzīgi kā tas ir noteikts Valsts kontrolei un Tiesībsargam.
Ziņojuma saturā tiktu iekļauta informācija par Regulatora darbību un stratēģiju, un galvenajām nozaru problēmām. Šāda pieeja varētu veicināt izpratni par Regulatora darbu.

Saskaņā ar Likuma 14. panta ceturto daļu Regulators reizi trijos gados veic neatkarīgu savas darbības novērtējumu.
2024. gada 22. oktobra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē, apspriežot darba kārtības 1.4. apakšpunktu “Par Ekonomikas ministrijas sagatavoto budžeta pavadošo likumprojektu paketes likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” (uz 1. lasījumu, Nr. 752/Lp14), Komisijas priekšsēdētāja S. Ābrama vērsa uzmanību uz faktu, ka Likumā iekļautā prasība pēc Regulatora neatkarīga novērtējuma, ko veic  OECD reizi trijos gados ir uzskatāma par pārāk biežu, ņemot vērā, ka tik īsā laikā ir salīdzinoši grūti objektīvi novērtēt OECD rekomendāciju ieviešanas rādītājus, kā arī jāņem vērā, ka tas ir finansiāli ietilpīgs pasākums.

Nepieciešams precizēt Likumā ietverto regulējumu, paredzot, ka Regulators neatkarīgu savas darbības novērtējumu veic reizi piecos gados.

Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā, kas izveidota 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī vēlāk (2024. gada 7. jūnijā) reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, un Klimata un enerģētikas ministrijai pārņemot vides aizsardzības, ūdenssaimniecības un atkritumu apglabāšanas politikas jomu. Vienlaikus netika precizēts regulējums Regulatora izveidotās konsultatīvās padomes sastāvam, ievērojot ministriju jauno funkciju sadalījumu.

Tā kā Klimata un enerģētikas ministrija ir vadošā iestāde klimata un enerģētikas politikas jomu pārvaldībā, Regulatora izveidotās konsultatīvās padomes sastāvā nepieciešams iekļaut arī pārstāvi no Klimata un enerģētikas ministrijas. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis svītrojams no Regulatora izveidotās  konsultatīvās padomes sastāva.
 

Likuma 19. panta četrpadsmitā daļa noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nozares speciālajos normatīvajos aktos minētajos gadījumos tarifus var noteikt pats. Tai pašā laikā, ievērojot Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. A43004511 (SKA-127/2013) ietvertās atziņas – šādā gadījumā, ievērojot, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmums par tarifu noteikšanu nav administratīvais akts, taču atbilstoši Likuma regulējumam tas ir pakļauts Regulatora kompetencei, ir uzskatāms, ka Regulators administratīvo aktu ir izdevis klusējot (ar konkludentām darbībām). Šobrīd Likumā nav ietverts regulējums, kas noteiktu Regulatora pienākumu publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par Regulatora klusējot pieņemto administratīvo aktu, lai gan vispārējā gadījumā (ja administratīvais akts tiktu izdots rakstveidā) Regulatoram saskaņā ar Likuma 21. panta ceturto daļu būtu pienākums to publicēt. Paziņojuma publicēšana par Regulatora rakstveidā neizdotu (bet gan izdotu klusējot - ar konkludentām darbībām) administratīvo aktu veicinātu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesisko interešu aizsardzību un informētību, kā arī mazinātu administratīvo slogu. Tāpat ir nepieciešams noteikt, ka gadījumā, ja Regulators “atsauc” sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktos un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos tarifus izdodot administratīvo aktu rakstveidā, šāds administratīvais akts arī ir jāpublicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Vienlaikus ir lietderīgi noteikt, ka paziņojuma publikācijas datums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir uzskatāms par pārsūdzības termiņa sākumu, tādējādi paredzot no Administratīvā procesa likuma atšķirīgu jeb speciālu regulējumu, ņemot vērā regulējamo nozaru specifiku. Sabiedrisko pakalpojumu lietotāju tiesības uz informāciju par tarifu pamatotību ietvertas regulējamo nozaru speciālajos normatīvajos aktos, paredzot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem pienākumu publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” detalizētu informāciju par plānotajiem tarifiem un to izmaiņu nepieciešamību, kā arī salīdzinājumu ar spēkā esošajiem tarifiem. Līdz ar to ikvienai personai ir zināms gan tarifu pārskatīšanas procesa sākums, gan ir nodrošināta iespēja vērsties Regulatorā ar priekšlikumiem un ieteikumiem par gaidāmajiem tarifiem vai savlaicīgi pieprasīt informāciju par tarifu pamatotību gan no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, gan Regulatora. Tādējādi ir pietiekams pamats uzskatīt, ka ikvienai personai ir pietiekamas iespējas un ir pieejami tiesiskie mehānismi interešu aizsardzībai lēmuma pārsūdzības gadījumā.

Likuma 19. panta četrpadsmitā daļa ir jāpapildina, nosakot regulējumu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs atbilst nozares speciālajam normatīvajam aktam, Regulators neizdod administratīvo aktu rakstveidā un trīs darbdienu laikā pēc tarifa pieņemšanas informāciju par izvērtēto tarifu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Minētajā paziņojumā norāda, ka publikācijas datums ir uzskatāms par pārsūdzības termiņa sākumu, kā arī, kur un kādā termiņā to var pārsūdzēt. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteiktais tarifs neatbilst nozares speciālajam normatīvajam aktam, Regulators izdod administratīvo aktu rakstveidā un septiņu dienu laikā pēc tarifa pieņemšanas publicē to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Likumā ietvertās tiesību normas, kas regulē strīda izskatīšanas procesu, neparedz regulējumu, kas pieļauj Regulatoram pēc lēmuma par strīda ierosināšanu pieņemt secīgi lēmumu par strīda atstāšanu bez izskatīšanas. Praksē ir konstatēti gadījumi, kuros jau pēc strīda ierosināšanas Regulatorā kāda no pusēm iesniedz pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā vai arī uz lēmuma par strīda ierosināšanu brīdi Regulatora rīcībā nebija informācijas par ierosināto tiesvedību. Aizliegums vienlaikus vienu un to pašu jautājumu skatīt divreiz vai dažādās iestādēs ir saistāms ar tiesiskās noteiktības un tiesiskuma principa ievērošanu. Valsts pārvaldes iestādei nebūtu jāvērtē lietas apstākļi, kuru izvērtēšana jau ir nodota tiesas kompetencē, un jāatturas no darbībām, kas nākotnē varētu ietekmēt tiesisko noteiktību, radot risku potenciālām neskaidrībām par strīdā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem⁴. Ievērojot minēto, Likums būtu jāpapildina, paredzot gadījumus, kuros Regulatoram ir iespēja atstāt strīdu bez izskatīšanas.

[4] Likums “Par tiesu varu”, 11.pants. https://likumi.lv/ta/id/62847#p11

Ievērojot praksē konstatētās problēmsituācijas, kas radīja nepieciešamību piemērot analoģiju ar Civilprocesa likuma regulējumu, Likums ir papildināms ar 35.⁵ pantu, nosakot, ka Regulatoram jāatstāj iesniegums par strīdu bez izskatīšanas, ja strīds starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas izskatīšanā tiesā vai strīda izskatīšana nav Regulatora kompetencē.

Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par valsts iestādi) ir mājaslapa (angļu val. “homepage”). Mājaslapa ir pirmā lapa, ko atver un no kuras var nokļūt tālāk – visā tīmekļvietnē (angļu val. “website”). Tīmekļvietne ir informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm un cita veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.). Vienlaikus Likumā minētā terminoloģija nav precizēta.

Nepieciešams veikt tehniskas dabas grozījumu, aizstājot visā Likuma tekstā vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietne”.