Anotācija (ex-ante)

Lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā galvenais trūkums ir nepietiekama/vāja savstarpējā sadarbība starp zinātniskajām institūcijām un lauku uzņēmējiem-praktiķiem (lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem), kas pētījumu rezultātus varētu pielietot praksē.
Ieguldījumi inovāciju un pētniecības attīstībā sekmēs lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību, vienlaikus dodot ieguldījumu arī Eiropas inovāciju partnerības mērķu sasniegšanā, tai skaitā nodrošinot pētījumu rezultātu izplatīšanu, kā arī produktu un metožu izstrādi un to integrāciju ražošanas procesā.
Nozaru augstas pievienotās vērtības, inovatīvu produktu ražošanas un zināšanu pārneses veicināšanai, vienlaikus palielinot uzņēmumu konkurētspēju, pārstrukturēšanu un to iesaisti vietējā un pasaules tirgos, nepieciešams atbalsts pētniecībai un inovāciju attīstībai. Šāds atbalsts veicinātu arī lauku saimniecību tehnoloģisko attīstību, ekonomiskās dzīvotspējas uzlabošanu un ražīguma paaugstināšanu, pielietojot praksē progresīvā pētniecībā radītās zināšanas un tehnoloģijas (t.sk. digitālās). Tādējādi kopumā tiktu veicināta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstība.
 

Ieviešot intervenci, tiks atbalstīta ciešāka sadarbība starp lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas pārstrādes nozares pārstāvjiem, konsultantiem un pētniecību, veicinot jaunu inovatīvu produktu, pakalpojumu un metožu izstrādi, kā arī pieejamo inovācijas pasākumu plašāku izmantošanu un jaunu risinājumu ātrāku un plašāku ieviešanu praksē.
Intervences ietvaros atbalsts tiks sniegts EIP darba grupām inovatīvu projektu īstenošanai lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarē, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz inovatīvus risinājumus, paredzot ievērojami plašāku potenciālo labuma guvēju loku, tēmas aktualitāti, potenciālo pievienoto vērtību, sekmējot nozaru attīstību kopumā.
Šīs atbalsts sekmēs lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību, tai skaitā nodrošinot pētījumu rezultātu izplatīšanu, kā arī izstrādāto produktu un metožu integrāciju ražošanas procesā. Tādējādi kopumā tiktu veicināta lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstība.
Prioritārās jomas noteikumu projekta 4.punktā tika noteiktas darba grupās, kuras organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Darba grupās piedalījās nevalstiskās organizācijas, izglītības un pētniecības institūcijas, konsultāciju sniedzēji kā arī lauksaimnieki un mežsaimnieki. Prioritārās jomas ir apstiprinātas Uzraudzības komitejā. Tomēr tās nav ierobežojošas, un projekts var tikt vērsts arī uz citu tēmu risinājumu, ciktāl tas nav pretrunā ar EIP mērķiem.
Intervencē izveidojot sadarbību, EIP darba grupai vai atbalsta pretendentu grupai jānoslēdz savstarpējs sadarbības līgums, kurā jāparedz sadarbības partneru funkciju sadale projekta īstenošanā, pienākumi un atbildība, jānosaka vadošais partneris, jānorāda plānotais kopējais finansējums, katra sadarbības partnera projekta daļas finansējums un katra sadarbības partnera ieguldījums sadalījumā pa ieguldījumu veidiem (finansiālais, materiālais vai cilvēkresursu ieguldījums), jāparedz norēķinu kārtība starp sadarbības partneriem un saistības, kas iziet no projekta īstenošanas. Tāpat jāparedz nosacījumi un kārtība par sadarbības partnera izstāšanos no grupas, kā arī līguma laušanas nosacījumi.
Obligāts pasākuma nosacījums ir rezultātu publiskošana (rezultāts nav patentējams), lai nodrošinātu, ka projekta rezultāts tiek plaši izplatīts un praksē ieviesti jauni novatoriski risinājumi.
Pasākumā finansējums sadalīts šādi: plānošanas periodā vienai EIP darba grupai kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 300 000 euro, savukārt vienam budžeta projektam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz 100 000 euro.
Ja atbalsta saņēmējs, īstenojot projektu, iegādājas tehniku, iekārtas un to aprīkojumu, paredzēta arī projekta uzraudzība – 5 gadi pēc projekta īstenošanas.
Atbalsts šajā pasākumā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar pārklāties ar atbalstu no citiem līdzīgiem atbalsta pasākumiem.
Tā kā projektu īstenošanas rezultāti, proti, sadarbības rezultāti, kas nerada intelektuālā īpašuma tiesības, pēc projekta īstenošanas plaši izplata bez ekskluzivitātes un diskriminēšanas (piemēram, izmantojot mācīšanu, brīvas piekļuves datubāzes, atklātās publikācijas vai atklātā pirmkoda programmatūru), kā arī finansējuma saņēmējiem piešķirtais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu prasībām netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts (Komisijas paziņojums “Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai” (2022/C 414/01), tad šim pasākumam valsts atbalsta normas netiek piemērotas.
Iesniegtie projektu iesniegumi sākotnēji tiks sarindoti atbilstoši noteikumu projekta pielikumā minētajiem projektu atlases kritēriju punktiem. Prioritāri atbalstu var saņem tādi atbalsta pretendenti, kas ieguvuši augstāku projektu atlases skaitu un ir atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Augstāks punktu skaits tiek piešķirts kritērijos: EIP darba grupas partneru sastāvs; darbības kapacitāte; prioritārās tēmas; projekta ietekme uz ražošanas ciklu; projekta ekonomiskā ietekme; projekta attiecināmo izmaksu summa un pieprasītā finansējuma intensitāte; rezultātu izplatīšana un projekta kvalitāte.
MK noteikumu projektu ietvaros tiks izstrādātas divas vienkāršoto izmaksu metodikas - “Budžeta projekts – atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei”; "Vienas vienības izmaksas – stundas likmes atalgojums sadarbības partneriem”. Metodikas tiks izstrādātas un saskaņotas līdz projekta iesniegšanai Sadarbības iestādē.