22-TA-3197: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 "Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Zemesgrāmatu likuma 121. pantā un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 20. panta sestajā daļā ietvertais deleģējums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu ikvienam uztveramāku normatīvo regulējumu un zvērināts tiesu izpildītājs no 2023. gada 1. janvāra, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, varētu iesniegt normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus rajona (pilsētas) tiesā, tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dalītais īpašums, kad ēka (būve), kas uzcelta uz zemes, ir uzskatāma par patstāvīgu īpašumu un pieder citai personai, nevis zemes īpašniekam, ir izņēmums no Civillikumā 968. panta nostiprinātā zemes un ēkas vienotības principa.
2023. gada 1. janvārī spēkā stāsies Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas tiesisko mehānismu, kas attiecas uz privatizētām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājam, kuras ir sadalītas dzīvokļu īpašumos.
Tiesiskais pamats dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanai rajona (pilsētas) tiesā ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu un atsavināšanas cenas samaksa Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktā apmērā, termiņā un kārtībā. Un, lai zvērināts tiesu izpildītājs, kurš ir ievedis piespiedu dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanas lietu, varētu iesniegt normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus rajona (pilsētas) tiesā, Ministru kabinetam ir dots deleģējums apstiprināt nostiprinājuma lūguma formas.
Līdz ar to, lai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis varētu pieņemt lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu, rajona (pilsētas) tiesā ir iesniedzams nostiprinājuma lūgums, un tam pievienojams akts par atsavināšanas tiesību izmantošanu un akts par atsavināšanas cenas samaksu.
Lai izpildītu likumdevēja noteikto pienākumu, tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”, paplašinot ne tikai minēto noteikumu deleģējumu, bet arī papildinot noteikumus ar jaunu nostiprinājuma lūguma formu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētajās daudzdzīvokļu mājās.
2023. gada 1. janvārī spēkā stāsies Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas tiesisko mehānismu, kas attiecas uz privatizētām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājam, kuras ir sadalītas dzīvokļu īpašumos.
Tiesiskais pamats dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemi nostiprināšanai rajona (pilsētas) tiesā ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu un atsavināšanas cenas samaksa Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktā apmērā, termiņā un kārtībā. Un, lai zvērināts tiesu izpildītājs, kurš ir ievedis piespiedu dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanas lietu, varētu iesniegt normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus rajona (pilsētas) tiesā, Ministru kabinetam ir dots deleģējums apstiprināt nostiprinājuma lūguma formas.
Līdz ar to, lai rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis varētu pieņemt lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu, rajona (pilsētas) tiesā ir iesniedzams nostiprinājuma lūgums, un tam pievienojams akts par atsavināšanas tiesību izmantošanu un akts par atsavināšanas cenas samaksu.
Lai izpildītu likumdevēja noteikto pienākumu, tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”, paplašinot ne tikai minēto noteikumu deleģējumu, bet arī papildinot noteikumus ar jaunu nostiprinājuma lūguma formu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētajās daudzdzīvokļu mājās.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd deleģējums noteikt nostiprinājuma lūguma formas ir ietverts divos normatīvajos aktos – Zemesgrāmatu likuma 121.pantā un Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 20. panta sestajā daļā.
Risinājuma apraksts
Paplašinot Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumu Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām” izdošanas pamatu, tiek nodrošināts tas, ka visas nostiprinājuma lūguma formas, kuru deleģējumi noteikti vairākos normatīvajos aktos, tiek apvienotas vienā normatīvajā regulējumā, proti, Ministru kabineta 2006. gada 31. oktobra noteikumos Nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”.
Problēmas apraksts
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 20. panta pirmā daļa noteic, ka zvērināts tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas lieta par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, iesniedz normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajā kārtībā parakstītus nostiprinājuma lūgumus un lūdz:
1) no zemesgabala atdalīt atsavināmo zemi, precizējot paliekošās zemes platības zemesgabala īpašniekam, pievienot atsavināmo zemi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam un izdarīt īpašuma tiesības atzīmi attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļa īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem, pievienot atsavināmās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas atbilst konkrētā dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas lielumam, attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvam un nostiprināt dzīvokļa īpašniekiem īpašuma tiesības. Ja atšķiras zemesgrāmatā ierakstītie un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošām kopīpašuma domājamām daļām, izmaiņas dzīvokļu īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos tiek veiktas saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem.
Ja privatizētajai daudzdzīvokļu mājai tiek pievienota atdalītā atsavināmā zemes daļa, apvienotajam īpašumam, neiesaistot nostiprinājuma lūdzēju, tiek piešķirts jauns kadastra numurs. Kadastra numura piešķiršana tiks īstenota sadarbības ietvaros, attiecīgo informāciju iegūstot starp rajona (pilsētas) tiesu un Valsts zemes dienestu.
Būtiski norādīt, ka attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem, kuriem nav atvērts nodalījums zemesgrāmatā, īpašuma tiesības uz atbilstošām zemes domājamām daļām netiks nostiprinātas, jo nepastāv zemesgrāmatu nodalījuma, kurā to veikt. Tomēr attiecīgā nianse nerada riskus pēc būtības īstenot darbības dalītā īpašuma izbeigšanai. Atbilstoši vispārīgiem zemesgrāmatu ierakstu veidošanas principiem, dalītā īpašuma izbeigšana tiek īstenota, atsavināmo zemi pievienojot ēkas nodalījumam. Savukārt, secīgi, atverot zemesgrāmatā nodalījumu uz dzīvokļa īpašumiem, dzīvokļa īpašuma īpašnieki iegūst īpašuma tiesības uz atbilstošo kopīpašuma domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts dzīvojamās mājas nodalījumā un pēc zemes atsavināšanas procedūras pabeigšanas sastāvēs gan no ēkas, gan zemes domājamām daļām.
Tāpat arī, lai stiprinātu tiesisko noteiktību, paredzēts, ka vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu zvērināts tiesu izpildītājs lūgs ierakstīt atzīmi par to, ka dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi atbilstoši kopīpašuma daļai tiek nostiprināta līdz ar dzīvokļa īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu tiks izpildīts Zemesgrāmatu likuma 1.pants, kas noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Nostiprinājuma lūguma aizpildīšanas procesā tiesu izpildītājs izmantos datu apmaiņā starp informācijas sistēmām iegūtos aktuālos Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.
1) no zemesgabala atdalīt atsavināmo zemi, precizējot paliekošās zemes platības zemesgabala īpašniekam, pievienot atsavināmo zemi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemesgrāmatas nodalījumam un izdarīt īpašuma tiesības atzīmi attiecībā uz dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļa īpašumi nav ierakstīti zemesgrāmatā;
2) attiecībā uz zemesgrāmatā ierakstītiem dzīvokļu īpašumiem, pievienot atsavināmās zemes kopīpašuma domājamo daļu, kas atbilst konkrētā dzīvokļa īpašuma kopīpašuma domājamās daļas lielumam, attiecīgā dzīvokļa īpašuma sastāvam un nostiprināt dzīvokļa īpašniekiem īpašuma tiesības. Ja atšķiras zemesgrāmatā ierakstītie un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dati par dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošām kopīpašuma domājamām daļām, izmaiņas dzīvokļu īpašumu zemesgrāmatu nodalījumos tiek veiktas saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem.
Ja privatizētajai daudzdzīvokļu mājai tiek pievienota atdalītā atsavināmā zemes daļa, apvienotajam īpašumam, neiesaistot nostiprinājuma lūdzēju, tiek piešķirts jauns kadastra numurs. Kadastra numura piešķiršana tiks īstenota sadarbības ietvaros, attiecīgo informāciju iegūstot starp rajona (pilsētas) tiesu un Valsts zemes dienestu.
Būtiski norādīt, ka attiecībā uz dzīvokļu īpašumiem, kuriem nav atvērts nodalījums zemesgrāmatā, īpašuma tiesības uz atbilstošām zemes domājamām daļām netiks nostiprinātas, jo nepastāv zemesgrāmatu nodalījuma, kurā to veikt. Tomēr attiecīgā nianse nerada riskus pēc būtības īstenot darbības dalītā īpašuma izbeigšanai. Atbilstoši vispārīgiem zemesgrāmatu ierakstu veidošanas principiem, dalītā īpašuma izbeigšana tiek īstenota, atsavināmo zemi pievienojot ēkas nodalījumam. Savukārt, secīgi, atverot zemesgrāmatā nodalījumu uz dzīvokļa īpašumiem, dzīvokļa īpašuma īpašnieki iegūst īpašuma tiesības uz atbilstošo kopīpašuma domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas ierakstīts dzīvojamās mājas nodalījumā un pēc zemes atsavināšanas procedūras pabeigšanas sastāvēs gan no ēkas, gan zemes domājamām daļām.
Tāpat arī, lai stiprinātu tiesisko noteiktību, paredzēts, ka vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu zvērināts tiesu izpildītājs lūgs ierakstīt atzīmi par to, ka dzīvokļa īpašnieka īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi atbilstoši kopīpašuma daļai tiek nostiprināta līdz ar dzīvokļa īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā.
Vienlaikus ar nostiprinājuma lūgumu tiks izpildīts Zemesgrāmatu likuma 1.pants, kas noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.
Nostiprinājuma lūguma aizpildīšanas procesā tiesu izpildītājs izmantos datu apmaiņā starp informācijas sistēmām iegūtos aktuālos Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāta nostiprinājuma lūguma forma, lai nodrošinātu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 20. panta pirmajā daļā minētā pienākumu izpildi. Nostiprinājuma lūguma forma veidota atbilstoši izsakāmo lūgumu saturam, attiecībā uz dalītā īpašuma izbeigšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu jaunajiem ieguvējiem, zemes īpašniekam paliekošā īpašuma sastāva precizēšanu vai arī īpašuma tiesību izbeigšanu zemes īpašniekam, ja atsavināmā zeme ir vienīgais objekts tam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā un tas viss tiek pievienots privatizētajai daudzdzīvokļu mājai.
Problēmas apraksts
2019. gada 1. decembrī spēkā stājās likums "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", kas paredz nošķirt Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ierakstāmos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā ietveramajiem datiem.
Zemesgrāmatu likumā izdarītie grozījumi noteic, ka zemesgrāmatā netiek ierakstīti apgrūtinājumi, kas izriet no likuma, tādējādi nedublējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā uzturēto informāciju un samazinātu administratīvo slogu, kas rastos dublējot vienādu informāciju vairākās valsts uzturētās informācijas sistēmās.
Lietu tiesību apgrūtinājumi, kas īpašumam rodas līguma, testamenta vai tiesas lēmuma, ierakstāmi ar atsevišķu nostiprinājuma lūguma formu, kur tiek iekļauta informācija par šiem lietu tiesību apgrūtinājumiem attiecībā uz atdalāmo vai izveidojamo īpašuma daļu.
Līdz ar to, noteikumu projektā tiek veikti tehniski grozījumi, izslēdzot 6., 6.1, un 11. pielikumā vārdus "tiesības/apgrūtinājumi/aprobežojumi".
Zemesgrāmatu likumā izdarītie grozījumi noteic, ka zemesgrāmatā netiek ierakstīti apgrūtinājumi, kas izriet no likuma, tādējādi nedublējot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā uzturēto informāciju un samazinātu administratīvo slogu, kas rastos dublējot vienādu informāciju vairākās valsts uzturētās informācijas sistēmās.
Lietu tiesību apgrūtinājumi, kas īpašumam rodas līguma, testamenta vai tiesas lēmuma, ierakstāmi ar atsevišķu nostiprinājuma lūguma formu, kur tiek iekļauta informācija par šiem lietu tiesību apgrūtinājumiem attiecībā uz atdalāmo vai izveidojamo īpašuma daļu.
Līdz ar to, noteikumu projektā tiek veikti tehniski grozījumi, izslēdzot 6., 6.1, un 11. pielikumā vārdus "tiesības/apgrūtinājumi/aprobežojumi".
Risinājuma apraksts
Līdz attiecīgajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas spēkā stājās 2019. gada 1. decembrī, ar nostiprinājuma lūgumu bija jālūdz nostiprināt zemesgrāmatas apgrūtinājumus, kas izriet no likuma. Lai nodrošinātu normatīvajam regulējumam atbilstošas nostiprinājuma lūguma formas, ir sagatavoti tehniska rakstura grozījumi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zvērināti tiesu izpildītāji, kuri saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma noteikto kārtību iesniegs rajona (pilsētas) tiesā nostiprinājuma lūgumu dzīvokļa īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināto zemi nostiprināšanai.
Netiešā veidā - privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļa īpašnieki un zemes īpašnieki, kuru nodalījumos tiks veiktas izmaiņas, atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktai kārtībai.
Netiešā veidā - privatizēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļa īpašnieki un zemes īpašnieki, kuru nodalījumos tiks veiktas izmaiņas, atbilstoši Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktai kārtībai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Juridiskās personas, kuru īpašuma tiesības uz attiecīgo dzīvokļa īpašumu vai zemi nostiprinātas zemesgrāmatā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tiesu administrācija, Valsts zemes dienests, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, kuri skata zemesgrāmatu lietasNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Tā kā noteikumu projekts neskar būtiskas sabiedrības intereses un tajā ietvertais regulējums attiecas vienīgi uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem, līdz ar to sabiedrības līdzdalība nav paredzēta.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Tiesu administrācija
- Valsts zemes dienests
- Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
- rajona (pilsētas) tiesas tiesneši, kuri skata zemesgrāmatu lietas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Ar vienu nostiprinājuma lūgumu tiek nostiprinātas tiesības un aktualizēta zemesgrāmatā esošā informācija.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Sagatavota nostiprinājuma līguma formas, kas aizpildāma un nosūtāma rajona (pilsētas) tiesai.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nostiprinājuma lūguma forma, ko iesniedz rajona (pilsētas) tiesā elektroniskā veidā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Viss process notiek elektroniskā formātā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personas datus apstrādā tādā apjomā, kāds nepieciešams darba pienākumu pildīšanai.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
