Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt saistību izpildi saskaņā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līguma nosacījumiem, kas stājās spēkā 2020.gada 27.jūlijā un nodrošināt pilnvērtīgu finansējumu EKA programmās, lai sekmētu ar kosmosa nozari saistīto organizāciju attīstīto tehnoloģiju briedumu un virzību uz komercializāciju.

Vispārējā kārtība

2015.gadā noslēdzot ar EKA Eiropas Sadarbības valsts līgumu, IZM veica ikgadējas iemaksas EKA budžetā atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 23.februāra rīkojumam Nr. 87 "Par atļauju Izglītības un zinātnes ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā Eiropas sadarbības valsts statusā".
2020. gada 27. jūlijā stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts līgums (turpmāk – AD līgums). IZM veica ikgadējas iemaksas EKA budžetā atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 6. novembra sēdes protokollēmumā “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas sadarbību ar Eiropas Kosmosa aģentūru no 2020. gada”” minētajam finanšu apjomam.

Kopējie ieguldījumi EKA pa gadiem ir šādi:

2015.gadā 1 339 900 euro
2016.gadā 1 343 919 euro
2017.gadā 1 440 000 euro
2018.gadā 1 480 000 euro
2019.gadā 2 631 996 euro
2020.gadā 4 149 184 euro
2021.gadā 2 980 400 euro
2022.gadā 1 105 200 euro
2023.gadā 3 000 000 euro

Kopējie ieguldījumi EKA periodā no 2015 – 2023.gadam sastādīja 19 737 365 EUR.

Tiešā atdeve no dalības Eiropas Kosmosa aģentūrā

 No 2015.gada 26 dažādas organizācijas (zinātniskās institūcijas, universitātes un komersanti) ir ieguvušas līgumus ar EKA un kopējais projektu skaits veido 91 par kopējo summu 14 164 050 EUR. To skaits katru gadu palielinās un pievienojas jauni spēlētāji, kuriem kosmosa nozare kļūst par daļu no darbības jomas.

Tiešā veidā atgūtais finansējums Latvijas organizācijām pa gadiem līgumu veidā:
 

Nr.	Gads	Summa,EUR
1.	2015	1 541 810
2.	2016	740 483
3.	2017	545 157
4.	2018	924 441
5.	2019	2 219 630
6.	2020	569 312
7.	2021	1 312 443
8.	2022	1 897 153
9.	2023	4 413 621
	Kopā	14 164 050

Līgumi tiek iegūti atklātu konkursu rezultātā dažādās EKA programmās, kuri mērķi ir jaunu produktu izstrāde, zinātnes aktivitātes, prasmju un partnerības stiprināšana. Papildus jāņem vērā, ka EKA vidēji ietur 15-20% no projekta finansējuma, kas tiek novirzīti:
1) Administratīvas un personāla izmaksas Latvijai nodrošina iepirkumu procedūru īstenošanu, samazinot Latvijas administratīvo slogu un nodrošinot kvalitatīvus iepirkumus;
2) Ekspertu izmaksas nodrošina Latvijai pieeju ekspertīzei, kas valstī nav pieejama. Starptautiska ekspertīze nodrošina uzticību Latvijā izstrādātājām tehnoloģijām un to konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
3) Infrastruktūras izmaksas 7 EKA tehnoloģiskajos centros Eiropā. Šie centri sniedz tādus pakalpojumus kā kosmosa vides simulācijas, laboratorijas tehnoloģiju testēšanai, lielu datu uzglabāšana un apstrāde u.tml.
4) Dalībvalstu kapacitātes celšanas izmaksas paredz Latvijas studentu vai absolventu dalību EKA izglītības programmas, pētījumus pēc Latvijas pieprasījuma, ekspertu un pārstāvju vizītes Latvijā, u.c. administratīvām, personāla, ekspertu, infrastruktūras un dalībvalstu kapacitātes celšanas izmaksām.
Pēc EKA izstrādātās metodoloģijas Latvijas atdeves koeficients (RC, Return Coefficient) šobrīd 0.92, kas kā jaunajai dalībvalstij uzskatāms par ļoti labu. Atdeves koeficienta mērķis ir sasniegt atdevi 1.

Latvijas dalības EKA mērķis ir sekmēt komercializējamo un konkurētspējīgu produktu izstrādi un to izmantošanu starptautiskās misijās.
Divi šādi Latvijas uzņēmumi – SIA Eventech un SIA llatherm – ir apstiprināti dalībai starptautiskās misijās Hēra (Zemes aizsardzība no asteroīdiem) un Lunar Gateway (EKA, NASA, Kanādas un Japānas kosmosa aģentūru pie-Mēness kosmosa stacijas misija). Tas norāda uz starptautiskās kopienas uzticību Latvijas komersantiem. Tehnoloģijas, kas tiks attīstītas dalībai šajās misijās, varēs tikt pārnestas uz citu misiju vai nozaru vajadzībām, sniedzot papildus iespējas ilgtermiņā.

Satelītdatu sektors (Zemes novērošanas datu apstrāde, digitalizācija): Vides Risinājumu institūts un Baltic Satellite Service jau strādā ar klientiem valsts sektorā (Rīgas pilsēta un citas pašvaldības, LVĢMC, Valsts Vides dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts Mežu dienests, Latvijas Valsts meži, Sadales tīkls, Būvniecības Valsts kontroles birojs, VUGD, u.c. ) un ārpus tā.


Netiešā atdeve: zināšanu un tehnoloģiju ieguvumi no dalības EKA

Uzņēmējdarbībai
                                                                
Vairākas Latvijas organizācijas ir ieguvušas komerclīgumus ar globālo kosmosa industriju. Piemēram SIA Allatherm un Latvijas Valsts Koksnes un Ķīmijas institūts ir ieguvuši P&A līgumus kosmosa jomā ar organizācijām Eiropā.
Iesaiste globālās kosmosa misijās un iniciatīvās.
Tehnoloģiskās kvalifikācijas un zināšanu stiprināšana, iesaistoties Eiropas kosmosa vērtību ķēdēs sadarbībā ar Eiropas kosmosa industriju un lielajiem sistēmu integratoriem kā Airbus, OHB AG, Thales Alenia Space, RUAG Space un citiem.
Uzņēmējdarbības attīstīšana un sadarbība ar zinātniskajām institūcijām un universitātēm ir neatņemama EKA programmu sastāvdaļa.
EKA ir vienīgā P&A programma Latvijā, kas attīsta inovatīvus produktus no idejas līdz virzībai tirgū (No TRL1  – TRL8). Saskaņā ar pēdējo 3 gadu nozares rezultātiem ir vērojams progress attīstīto kosmosa produktu un pakalpojumu briedumā. Vairākas izstrādnes ir sasniegušas TRL 6-7 un notiek pakāpeniska virzība uz tirgu.

Valsts pārvaldei

Zemes novērošanas pakalpojumu un risinājumu attīstīšana sadarbībā Latvijas gala lietotājiem. Ieguvēji ir virkne nozaru ministriju pārraudzībā esošās nozares un organizācijas  -  Rīgas pilsēta un citas pašvaldības, LVĢMC, Valsts Vides dienests, Lauku atbalsta dienests, Valsts Mežu dienests, Latvijas Valsts meži, Sadales tīkls, Latvijas valsts mežu dienests, Būvniecības Valsts kontroles birojs, VUGD, u.c.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ir noteikts, ka relatīvi dārgās konkrēta objekta un transakcijas kontroles aizstājot ar datos balstītām sistēmiskām kontrolēm. EKA datu izmantošana ir virzība uz valsts uzraudzības un kontroles funkciju digitalizāciju.

Zinātnei

Dalība EKA sekmē starptautiski atzīstas zinātnes īstenošanu sadarbībā ar partneriem no Eiropas. Latvijas kompetenču stiprināšana EKA programmās sekmē arī finansējuma piesaisti citās starptautiskās programmās kā Apvārsnis Eiropa un Interreg Europe. Kopš 2020.gada Latvijas organizācijas kosmosa jomā piesaistījušas 9 projektus par kopējo summu 1,7 milj EUR. Piemēram, Vides Risinājumu institūts izstrādā Apvārsnis Europa projektu 300 tūkst EUR vērtībā, kas paredz zemes novērošanas datu izmantošanu, lai uzlabotu agrovides apstākļu uzraudzību. 

Izglītībai

Zinātņietilpīgu darba vietu radīšana un augstākās izglītības studiju kursu izstrāde sadarbībā ar augstskolām un industriju. Piemēram, RTU ir izstrādājis maģistra studiju programmu Aerkosmisko sistēmu inženierija sadarbībā ar EKA. 
Saskaņā ar Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Ventspils augstskolas (VeA) sniegto informāciju periodā no 2021.gada līdz 2023.gadam tika aizstāvēti 10 maģistra darbi un 2 doktora disertācijas par kosmosa tematiku (no tiem 6 RTU, 3 LU un 3 VeA).
Intereses attīstīšana pamatskolās un vidusskolās par dabaszinātnēm un eksaktajām zinātnēm, mācot šos priekšmetus, izmantojot kosmosu kā kontekstu. Cēsīs ir atklāts Kosmosa izziņas centrs un tuvākajā laikā īstenos EKA izglītības projektu - ESERO, kura mērķis ir sekmēt STEM mācību priekšmetu mācīšanu skolās, izmantojot kosmosu kā kontekstu. 
 

Nē

-