25-TA-2378: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts pētījumu programmu "Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem" 2026.–2028. gadam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma projektu “Par valsts pētījumu programmu “Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem” 2026.–2028. gadam” (turpmāk – rīkojuma projekts) saskaņā ar:
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – likums):
13. panta otrās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka MK apstiprina valsts pētījumu programmas un
35. panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (turpmāk - LZA) un Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – padome). Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno padome;
2) MK 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
Valsts pētījumu programma “Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem” 2026.–2028. gadam” (turpmāk – programma) ir izstrādāta, ievērojot arī:
1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virzienus:
[295] Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē;
[412] Iedzīvotāji mijiedarbībā ar publiskām institūcijām veido labāku sabiedrību un pārvaldību, īsteno savas tiesiskās intereses. Publiskā pārvaldība visos varas atzaros kļuvusi profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka un labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Ikviens jūt, ka valsts strādā iedzīvotāju labā, tā vairojot apmierinātību ar pakalpojumiem un uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības sistēmai. Pakalpojumi ir personificēti, un politika līdzsvaro sabiedrības intereses. To nodrošina digitalizācijas laikmeta sniegtās iespējas un starpnozaru koordinēta rīcība.
2) Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam rīcības virzienu – 6.7. Valsts pārvaldes digitālā transformācija (pakalpojumu pārvaldība un valsts pārvaldes pakalpojumu modernizēšana, izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas).
3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 4.4. attīstības joma “Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija”, 4.4.9. rīcības virziens “Moderna un atvērta valsts pārvalde”.
1) Zinātniskās darbības likuma (turpmāk – likums):
13. panta otrās daļas 3. punktu, kas nosaka, ka MK apstiprina valsts pētījumu programmas un
35. panta otro daļu, kas nosaka, ka valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgās nozaru ministrijas, konsultējoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (turpmāk - LZA) un Latvijas Zinātnes padomi (turpmāk – padome). Izglītības un zinātnes ministrija vai citas nozaru ministrijas valsts pētījumu programmu projektu konkursa kārtībā var piešķirt valsts pētījumu programmu projektiem finansējumu no zinātnes finansēšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Valsts pētījumu programmu projektu konkursu organizē un īsteno padome;
2) MK 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi) 4. punktu.
Valsts pētījumu programma “Mākslīgā intelekta balstīts risinājums strukturētu dokumentu aizpildei no neviendabīgiem datu avotiem” 2026.–2028. gadam” (turpmāk – programma) ir izstrādāta, ievērojot arī:
1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 rīcības virzienus:
[295] Digitalizējot transformēta publiskā pārvalde, racionāli pārvaldīta organizatoriskā un tehnoloģiskā ekosistēma, kas ir iekšēji integrēta un ārēji atvērta kopīgas vērtības radīšanai, inovācijām un lietotājorientētai pieejai publisko pakalpojumu sniegšanā fiziskajā un digitālajā vidē;
[412] Iedzīvotāji mijiedarbībā ar publiskām institūcijām veido labāku sabiedrību un pārvaldību, īsteno savas tiesiskās intereses. Publiskā pārvaldība visos varas atzaros kļuvusi profesionālāka – tā ir atvērtāka, mūsdienīgāka un labāk un ātrāk sasniedz rezultātus. Ikviens jūt, ka valsts strādā iedzīvotāju labā, tā vairojot apmierinātību ar pakalpojumiem un uzticēšanos valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības sistēmai. Pakalpojumi ir personificēti, un politika līdzsvaro sabiedrības intereses. To nodrošina digitalizācijas laikmeta sniegtās iespējas un starpnozaru koordinēta rīcība.
2) Valsts pārvaldes modernizācijas plāna 2023.–2027. gadam rīcības virzienu – 6.7. Valsts pārvaldes digitālā transformācija (pakalpojumu pārvaldība un valsts pārvaldes pakalpojumu modernizēšana, izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas).
3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 4.4. attīstības joma “Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija”, 4.4.9. rīcības virziens “Moderna un atvērta valsts pārvalde”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes mērķis ir apstiprināt programmu, kuras ietvaros tiek plānots veicināt publiskās pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.
Programmas mērķis izstrādāt inovatīvu tehnoloģisku risinājumu, kas automātiski aizpilda strukturētas dokumentu formas no dažādiem datu avotiem, ievērojot dokumentu formālās prasības un datu kvalitātes nosacījumus.
Programmas mērķis izstrādāt inovatīvu tehnoloģisku risinājumu, kas automātiski aizpilda strukturētas dokumentu formas no dažādiem datu avotiem, ievērojot dokumentu formālās prasības un datu kvalitātes nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu vadībā revīzijas iestādes funkcijas Latvijā nodrošina Finanšu ministrija. Revīzijas iestādes funkciju ietvaros Finanšu ministrija (turpmāk – FM) izstrādā un regulāri aktualizē revīzijas stratēģiju, veic vadības un kontroles sistēmu auditus, darbību un projektu revīzijas, sagatavo gada kontroles ziņojumus un atzinumus, sniedz viedokli par pārvaldības deklarācijām, kā arī identificē un ziņo par neatbilstībām atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un donorvalstu regulējumam.
Lai gan šīs funkcijas tiek nodrošinātas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, praksē pastāv būtiski izaicinājumi, kas saistīti ar lielu informācijas apjomu, datu izkliedētību un manuālo darbu. FM darbiniekiem ikdienā jāaizpilda un jāpārbauda liels skaits strukturētu dokumentu – piemēram, pārbaudes lapas, veidlapas, atskaites u.c. Šie dokumenti bieži satur atkārtotu vai strukturētu informāciju, kas pieejama citās sistēmās un avotos (iekšējās un formācijas sistēmās, reģistros, datubāzēs, e-pastos, tīmekļa vietnēs utt.) un tiek glabāta dažādos failu formātos (piemēram, DOCX, XLSX/CSV, PDF), taču šobrīd šī informācija tiek apstrādāta manuāli.
Šāda pieeja ir laikietilpīga, palielina cilvēcisko kļūdu iespējamību un mazina iespējas koncentrēties uz analītiskiem un stratēģiskiem uzdevumiem. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību ieviest inovatīvus risinājumus, kas veicina revīzijas procesu efektivitāti un mazina resursu patēriņu.
Plānots izstrādāt mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) risinājumu, kas spēj analizēt dažādu formātu datu avotus un automātiski aizpildīt nepieciešamās veidlapas latviešu valodā, ievērojot precizitāti, formālās prasības un kontekstu.
Turklāt rīka adaptīvais raksturs ļaus to viegli pielāgot arī citu FM struktūrvienību un valsts pārvaldes iestāžu dokumentu apstrādei un administratīvo procesu uzlabošanai.
Lai gan šīs funkcijas tiek nodrošinātas atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem, praksē pastāv būtiski izaicinājumi, kas saistīti ar lielu informācijas apjomu, datu izkliedētību un manuālo darbu. FM darbiniekiem ikdienā jāaizpilda un jāpārbauda liels skaits strukturētu dokumentu – piemēram, pārbaudes lapas, veidlapas, atskaites u.c. Šie dokumenti bieži satur atkārtotu vai strukturētu informāciju, kas pieejama citās sistēmās un avotos (iekšējās un formācijas sistēmās, reģistros, datubāzēs, e-pastos, tīmekļa vietnēs utt.) un tiek glabāta dažādos failu formātos (piemēram, DOCX, XLSX/CSV, PDF), taču šobrīd šī informācija tiek apstrādāta manuāli.
Šāda pieeja ir laikietilpīga, palielina cilvēcisko kļūdu iespējamību un mazina iespējas koncentrēties uz analītiskiem un stratēģiskiem uzdevumiem. Šie apstākļi uzsver nepieciešamību ieviest inovatīvus risinājumus, kas veicina revīzijas procesu efektivitāti un mazina resursu patēriņu.
Plānots izstrādāt mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) risinājumu, kas spēj analizēt dažādu formātu datu avotus un automātiski aizpildīt nepieciešamās veidlapas latviešu valodā, ievērojot precizitāti, formālās prasības un kontekstu.
Turklāt rīka adaptīvais raksturs ļaus to viegli pielāgot arī citu FM struktūrvienību un valsts pārvaldes iestāžu dokumentu apstrādei un administratīvo procesu uzlabošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
FM kā revīzijas iestāde Latvijā nodrošina ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu revīzijas funkcijas. Šo funkciju ietvaros saskaņā ar revīziju stratēģijām vai Eiropas Komisijas pieprasījumu tiek veikti vadības un kontroles sistēmu auditi, projektu un darbību revīzijas, kā arī sagatavoti un nosūtīti attiecīgi Eiropas Komisijai vai donorvalstīm gada kontroles ziņojumi, kuros izklāstīti revīzijas periodā veikto auditu, darbību revīziju un projektu revīziju rezultāti un ziņots par atklātajiem trūkumiem sistēmā un projektu īstenošanā, un atzinumi atbilstoši ES un donorvalstu regulējumam.
Neskatoties uz to, ka šīs funkcijas tiek veiksmīgi nodrošinātas atbilstoši normatīvajām prasībām, praksē joprojām pastāv būtiski izaicinājumi. Tie saistīti ar lielu datu apjomu, to izkliedētību dažādos formātos (piemēram, Excel, PDF, e-pasti, tīmekļa vietnes) un manuāliem darba procesiem. Revīzijas ietvaros tiek izmantotas daudzveidīgas veidlapas, pārbaudes lapas un atskaites, kas nereti satur atkārtotu vai strukturētu informāciju. Šobrīd šī informācija tiek apstrādāta manuāli, kas ir laikietilpīgi, rada cilvēcisko kļūdu risku un samazina iespēju koncentrēties uz stratēģisku, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Identificētie izaicinājumi skaidri norāda uz nepieciešamību modernizēt datu apstrādes un dokumentu sagatavošanas procesus FM, ieviešot uz MI balstītus risinājumus.
Neskatoties uz to, ka šīs funkcijas tiek veiksmīgi nodrošinātas atbilstoši normatīvajām prasībām, praksē joprojām pastāv būtiski izaicinājumi. Tie saistīti ar lielu datu apjomu, to izkliedētību dažādos formātos (piemēram, Excel, PDF, e-pasti, tīmekļa vietnes) un manuāliem darba procesiem. Revīzijas ietvaros tiek izmantotas daudzveidīgas veidlapas, pārbaudes lapas un atskaites, kas nereti satur atkārtotu vai strukturētu informāciju. Šobrīd šī informācija tiek apstrādāta manuāli, kas ir laikietilpīgi, rada cilvēcisko kļūdu risku un samazina iespēju koncentrēties uz stratēģisku, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu.
Identificētie izaicinājumi skaidri norāda uz nepieciešamību modernizēt datu apstrādes un dokumentu sagatavošanas procesus FM, ieviešot uz MI balstītus risinājumus.
Risinājuma apraksts
Pēdējā laikā pasaulē lielu popularitāti gūst ģeneratīvā MI (generative AI) metodes, ko plaši izmanto teksta analīzē, teksta ģenerēšanā, atbilžu meklēšanā u.c. uzdevumos. Tipisks šo metožu piemērs ir OpenAI izveidotā sistēma ChatGPT. Lai arī mūsdienu lielie valodas modeļi atbalsta latviešu valodu un uzrāda labus rezultātus vispārīgos uzdevumos, to piemērotība specializētiem uzdevumiem, piemēram, FM kā revīzijas iestādes uzdevumiem nav pilnībā izvērtēta, tādēļ nepieciešama mērķtiecīga pielāgošana un testēšana.
Lai veicinātu valsts pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot MI risinājumus, nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku un standartizētu informācijas apstrādi un strukturētu dokumentu sagatavošanu, plānots veikt pētījumu par MI tehnoloģiju piemērotību revīzijas iestādes uzdevumu atbalstam. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu dokumentu (piemēram, pārbaudes lapu, veidlapu u.c.) automatizētai aizpildīšanai, analizējot datus no strukturētiem un nestrukturētiem avotiem.
Pētījuma gaitā secīgi tiks īstenoti šādi uzdevumi:
1. Apzināt datu avotu tipus un formātus, strukturēto dokumentu formu veidus, to aizpildes loģiku, saistītos datu avotus un normatīvās prasības un identificēt tehniskās un datu prasības iespējamam MI risinājumam, kas tiks izstrādāts vai izvēlēts pētījuma ietvaros, kā arī izvērtēt un ņemt vērā citu līdzīgu pētījumu rezultātus, ja tie ir pieejami un izmantojami šī pētījuma ietvaros;
2. Pamatojoties uz sākotnējo analīzi, izstrādāt detalizētu darba uzdevumu un definēt sagaidāmo rezultātu MI risinājuma spēju izvērtēšanai dokumentācijas analīzē auditēšanas procesos;
3. Sagatavot ziņojumu, kurā apkopoti salīdzinājuma rezultāti par dažādu MI risinājumu/modeļu piemērotību konkrētu revīzijas uzdevumu veikšanai latviešu valodā, novērtējot to kvalitātes rādītājus, piemēram, informācijas precizitāti, atbilstību dokumentu struktūrai un piemērotību revīzijas kontekstam, un atbilstības aspektus, tai skaitā datu aizsardzība, drošība, ētika;
4. Izstrādāt un testēt MI prototipu, izveidojot saskarni, kas atbilst VDAR[1] (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Mākslīgā intelekta akta[2] prasībām, kā arī nodrošina administratora portālu sistēmas pārvaldībai. Saskarni paredzēts integrēt un izmantot Finanšu ministrijas darbinieku darba procesos. Prototips demonstrēs risinājuma potenciālu analizēt un strukturēt informāciju no dažādiem datu avotu formātiem un, pamatojoties uz šo informāciju, ģenerēt aizpildītas pārbaudes lapas, atskaites vai citas standartizētas dokumentu formas latviešu valodā. Tiks nodrošināta atbilstība iestādes kiberdrošības un datu kvalitātes standartiem, un izstrādātais risinājums potenciāli būs pielāgojams arī citu publisko iestāžu vajadzībām;
5. Sagatavot rīcībpolitikas ieteikumus mākslīgā intelekta risinājumu izmantojumam audita, uzraudzības, kontroles un sertifikācijas procesos, adresētus valsts pārvaldes un publiskā sektora institūcijām, kas veic šīs funkcijas, ietverot drošības, juridiskās atbilstības, datu kvalitātes un iekšējās kontroles aspektus.
Šāds MI risinājums nodrošinātu ne tikai darba procesu optimizāciju - manuālā darba apjoma samazināšanu, datu apkopošanas un analīzes automatizāciju un laika resursu ietaupījumu, bet arī būtiski uzlabotu secinājumu izdarīšanu revīzijas procesā, kas balstīti uz savākto datu analīzi. Risinājuma elastīgā struktūra ļautu to viegli pielāgot citu iestāžu vajadzībām, veicinot plašāku MI izmantošanu publiskajā pārvaldē.
Programmas virsmērķis ir veicināt publiskās pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot MI risinājumus, lai nodrošinātu ātrāku, kvalitatīvāku un standartizētu informācijas apstrādi un strukturētu dokumentu sagatavošanu.
Programma nosaka piecus tematiskus uzdevumus (rīkojuma 6. punkts), kā arī četrus horizontālos uzdevumus (rīkojuma 7. punkts) un trīs sasniedzamos rezultātus (rīkojuma 8. punkts).
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu programmu un noteiktu tās virsmērķi, mērķus, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu, atbildīgo par īstenošanu. Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt programmas īstenošanu un padomei sadarbībā ar FM uzsākt programmas projekta pieteikumu konkursa (turpmāk – konkurss) nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt konkursu, veikt programmas projekta pieteikumu izvērtēšanu un noslēgt programmas projekta īstenošanas līgumu, kā to paredz MK noteikumi.
Detalizētāks programmas uzdevumu apraksts tiks ietverts konkursa nolikumā.
Programmas izstrādes procesā FM konsultējās ar padomes pārstāvjiem, savukārt LZA sniedza atzinumu, ievērojot likuma 35. panta otrajā daļā noteikto.
Rīkojuma projekts nosaka, ka FM ir atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu.
Programmas īstenošanas laiks ir trīs gadi - no 2026. gada līdz 2028. gadam.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17. punktu sekretariāta funkcijas veiks padome. Atbilstoši MK noteikumu 37. punktam FM plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar padomi šādi – 4 % padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3. punktam) un 3 % ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2. punktam).
Programmu īsteno viena projekta veidā un projektu īsteno trīs gadu laikā no projekta īstenošanas līguma noslēgšanas brīža, nosakot to programmas projektu pieteikumu atklāta konkursa nolikumā, tostarp arī nosakot programmas projekta minimālo un maksimālo finansējumu (MK noteikumu 4., 5. punkts, 16.4. apakšpunkts). Saskaņā ar MK noteikumu 39. punkta nosacījumiem, programmas projekta īstenošanas laiku bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam.
Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas, FM uzsāks programmas īstenošanu un tās projekta konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar padomi, savukārt padome izsludinās programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veiks projekta pieteikumu atlasi un noslēgs projekta īstenošanas līgumu.
Programmas īstenošanai 2026. - 2028. gadam ir nepieciešams finansējums 165 000 euro apmērā. Programmu finansē no FM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Programmas īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena Programmas projektu pieteikumu konkursa ietvaros, ieviešot vienu projektu. Gadījumā, ja projekta konkurss beigsies bez rezultāta, tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.
[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
[2] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts)
Lai veicinātu valsts pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot MI risinājumus, nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku un standartizētu informācijas apstrādi un strukturētu dokumentu sagatavošanu, plānots veikt pētījumu par MI tehnoloģiju piemērotību revīzijas iestādes uzdevumu atbalstam. Īpaša uzmanība tiks pievērsta dažādu dokumentu (piemēram, pārbaudes lapu, veidlapu u.c.) automatizētai aizpildīšanai, analizējot datus no strukturētiem un nestrukturētiem avotiem.
Pētījuma gaitā secīgi tiks īstenoti šādi uzdevumi:
1. Apzināt datu avotu tipus un formātus, strukturēto dokumentu formu veidus, to aizpildes loģiku, saistītos datu avotus un normatīvās prasības un identificēt tehniskās un datu prasības iespējamam MI risinājumam, kas tiks izstrādāts vai izvēlēts pētījuma ietvaros, kā arī izvērtēt un ņemt vērā citu līdzīgu pētījumu rezultātus, ja tie ir pieejami un izmantojami šī pētījuma ietvaros;
2. Pamatojoties uz sākotnējo analīzi, izstrādāt detalizētu darba uzdevumu un definēt sagaidāmo rezultātu MI risinājuma spēju izvērtēšanai dokumentācijas analīzē auditēšanas procesos;
3. Sagatavot ziņojumu, kurā apkopoti salīdzinājuma rezultāti par dažādu MI risinājumu/modeļu piemērotību konkrētu revīzijas uzdevumu veikšanai latviešu valodā, novērtējot to kvalitātes rādītājus, piemēram, informācijas precizitāti, atbilstību dokumentu struktūrai un piemērotību revīzijas kontekstam, un atbilstības aspektus, tai skaitā datu aizsardzība, drošība, ētika;
4. Izstrādāt un testēt MI prototipu, izveidojot saskarni, kas atbilst VDAR[1] (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Mākslīgā intelekta akta[2] prasībām, kā arī nodrošina administratora portālu sistēmas pārvaldībai. Saskarni paredzēts integrēt un izmantot Finanšu ministrijas darbinieku darba procesos. Prototips demonstrēs risinājuma potenciālu analizēt un strukturēt informāciju no dažādiem datu avotu formātiem un, pamatojoties uz šo informāciju, ģenerēt aizpildītas pārbaudes lapas, atskaites vai citas standartizētas dokumentu formas latviešu valodā. Tiks nodrošināta atbilstība iestādes kiberdrošības un datu kvalitātes standartiem, un izstrādātais risinājums potenciāli būs pielāgojams arī citu publisko iestāžu vajadzībām;
5. Sagatavot rīcībpolitikas ieteikumus mākslīgā intelekta risinājumu izmantojumam audita, uzraudzības, kontroles un sertifikācijas procesos, adresētus valsts pārvaldes un publiskā sektora institūcijām, kas veic šīs funkcijas, ietverot drošības, juridiskās atbilstības, datu kvalitātes un iekšējās kontroles aspektus.
Šāds MI risinājums nodrošinātu ne tikai darba procesu optimizāciju - manuālā darba apjoma samazināšanu, datu apkopošanas un analīzes automatizāciju un laika resursu ietaupījumu, bet arī būtiski uzlabotu secinājumu izdarīšanu revīzijas procesā, kas balstīti uz savākto datu analīzi. Risinājuma elastīgā struktūra ļautu to viegli pielāgot citu iestāžu vajadzībām, veicinot plašāku MI izmantošanu publiskajā pārvaldē.
Programmas virsmērķis ir veicināt publiskās pārvaldes un auditēšanas procesu digitalizāciju, izmantojot MI risinājumus, lai nodrošinātu ātrāku, kvalitatīvāku un standartizētu informācijas apstrādi un strukturētu dokumentu sagatavošanu.
Programma nosaka piecus tematiskus uzdevumus (rīkojuma 6. punkts), kā arī četrus horizontālos uzdevumus (rīkojuma 7. punkts) un trīs sasniedzamos rezultātus (rīkojuma 8. punkts).
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu programmu un noteiktu tās virsmērķi, mērķus, uzdevumus, īstenošanas termiņu, finansējumu, atbildīgo par īstenošanu. Rīkojuma projekts dos iespēju uzsākt programmas īstenošanu un padomei sadarbībā ar FM uzsākt programmas projekta pieteikumu konkursa (turpmāk – konkurss) nolikuma izstrādi, secīgi izsludināt konkursu, veikt programmas projekta pieteikumu izvērtēšanu un noslēgt programmas projekta īstenošanas līgumu, kā to paredz MK noteikumi.
Detalizētāks programmas uzdevumu apraksts tiks ietverts konkursa nolikumā.
Programmas izstrādes procesā FM konsultējās ar padomes pārstāvjiem, savukārt LZA sniedza atzinumu, ievērojot likuma 35. panta otrajā daļā noteikto.
Rīkojuma projekts nosaka, ka FM ir atbildīgā institūcija par programmas īstenošanu.
Programmas īstenošanas laiks ir trīs gadi - no 2026. gada līdz 2028. gadam.
Saskaņā ar MK noteikumu 7.17. punktu sekretariāta funkcijas veiks padome. Atbilstoši MK noteikumu 37. punktam FM plāno līdzekļus administratīvajām darbībām (ne vairāk kā septiņu procentu apmērā no nozares ministrijai programmas īstenošanai piešķirtā kopējā valsts budžeta finansējuma) dalīt ar padomi šādi – 4 % padomei (atbilstoši MK noteikumu 36.1. un 36.3. punktam) un 3 % ministrijai (atbilstoši MK noteikumu 36.2. punktam).
Programmu īsteno viena projekta veidā un projektu īsteno trīs gadu laikā no projekta īstenošanas līguma noslēgšanas brīža, nosakot to programmas projektu pieteikumu atklāta konkursa nolikumā, tostarp arī nosakot programmas projekta minimālo un maksimālo finansējumu (MK noteikumu 4., 5. punkts, 16.4. apakšpunkts). Saskaņā ar MK noteikumu 39. punkta nosacījumiem, programmas projekta īstenošanas laiku bez papildu finansējuma piešķiršanas var pagarināt līdz vienam gadam.
Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas, FM uzsāks programmas īstenošanu un tās projekta konkursa nolikuma izstrādi sadarbībā ar padomi, savukārt padome izsludinās programmas projekta pieteikumu atklāto konkursu, veiks projekta pieteikumu atlasi un noslēgs projekta īstenošanas līgumu.
Programmas īstenošanai 2026. - 2028. gadam ir nepieciešams finansējums 165 000 euro apmērā. Programmu finansē no FM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Programmas īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu ir plānots sadalīt viena Programmas projektu pieteikumu konkursa ietvaros, ieviešot vienu projektu. Gadījumā, ja projekta konkurss beigsies bez rezultāta, tiks organizēts atkārtots projektu pieteikumu konkurss.
[1] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)
[2] EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts)
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot esošos mākslīgā intelekta risinājumus (piemēram, ChatGPT, Copilot, Ervy u.c.), testa rezultāti parādīja, ka specifisku veidlapu aizpildīšana ar tiem nav pietiekami precīza, jo nepieciešami papildu uzstādījumi un/vai specializēti aģenti. Turklāt internetā pieejamie risinājumi neatbilst FM drošības prasībām darba dokumentu aizpildīšanai.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, konsultējoties ar Programmas stratēģisko padomi, kuras uzdevums, saskaņā MK noteikumu 6. punktu, ir konsultēt Ministriju par Programmas stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, sniegt priekšlikumus un rekomendācijas.
Stratēģiskās vadības padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī zvērināts revidents.
Konsultāciju sniedza padome un atzinumu sniedza LZA.
Stratēģiskās vadības padomes locekļu sastāvā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts kontroles, Valsts ieņēmumu dienesta, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī zvērināts revidents.
Konsultāciju sniedza padome un atzinumu sniedza LZA.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- zinātniskajās institūcijās nodarbinātie
- zinātniskā doktora grāda pretendenti
- zinātnieki
- stratēģiskās vadības padomes locekļi
Ietekmes apraksts
Ietekme skars arī fiziskas personas, kas piedalās projektu īstenošanā to institūciju sastāvā, kuras minētas rīkojuma 7.1.2. apakšpunktā (piemēram, studenti, doktoranti un pētnieki). Minētās personas netiek uzskatītas par atsevišķu mērķgrupu programmas izpratnē, bet ir ietvertas zinātnisko institūciju un augstskolu mērķgrupā. Šīm personām būs iespēja iegūt praktisku pieredzi, attīstīt profesionālās prasmes un sniegt ieguldījumu inovatīvu risinājumu izstrādē publiskās pārvaldes un auditēšanas jomā. Tāpat ietekme attieksies uz stratēģiskās vadības padomes locekļiem, kuri piedalīsies programmas uzraudzībā un izvērtēšanā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- nevalstiskās organizācijas
- projektu ieviesēji – ES fondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības saņēmēji
- zinātniskās institūcijas un augstākās izglītības iestādes
- valsts pārvaldes iestādes, t.sk. Finanšu ministrija, kas uzraudzīs vai izmantos izstrādāto risinājumu
Ietekmes apraksts
Finansējuma saņēmēji, kas īstenos ES fondu, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektus.
Zinātniskās institūcijas un augstskolas būs iesaistītas programmas projektu īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus.
Privātais sektors un valsts pārvaldes iestādes caur stratēģiskās vadības padomi ir iesaistītas programmas realizēšanas uzraudzībā.
Uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot programmas rezultātā gūtās zināšanas un praktiskos risinājumus savas darbības efektivizēšanai un digitālās kapacitātes stiprināšanai.
Zinātniskās institūcijas un augstskolas būs iesaistītas programmas projektu īstenošanā un administrēšanā, lai sasniegtu programmas ietvaros plānoto mērķi un uzdevumus, kā arī nepieciešamos rezultātus.
Privātais sektors un valsts pārvaldes iestādes caur stratēģiskās vadības padomi ir iesaistītas programmas realizēšanas uzraudzībā.
Uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas un valsts pārvaldes iestādes varēs izmantot programmas rezultātā gūtās zināšanas un praktiskos risinājumus savas darbības efektivizēšanai un digitālās kapacitātes stiprināšanai.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Nozares, kas tiek ietekmētas - Latvijas tautsaimniecības jomas, kurās plānotas kohēzijas politikas, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības investīcijas. Valsts pārvalde.
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, un noteikti to risināšanai attiecīgi zinātniskās pētniecības uzdevumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus ES kohēzijas politikas programmas, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju uzraudzībai, kā arī valsts pārvaldes modernizācijas un digitalizācijas mērķu īstenošanai.
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, un noteikti to risināšanai attiecīgi zinātniskās pētniecības uzdevumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus ES kohēzijas politikas programmas, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības investīciju uzraudzībai, kā arī valsts pārvaldes modernizācijas un digitalizācijas mērķu īstenošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Programmas īstenošana sniegs pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, jo tiks radītas nozīmīgas zināšanas, pārbaudītas metodes, kuras uzņēmēji varēs pielietot, lai veicinātu savu konkurētspēju, pielietojot mākslīgā intelekta iespējas.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmēji varēs pielietot programmā radītās zināšanas, lai veicinātu savu konkurētspēju, pielietojot mākslīgā intelekta iespējas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Uzņēmēji varēs pielietot programmā radītās zināšanas, lai veicinātu savu konkurētspēju, pielietojot mākslīgā intelekta iespējas.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojums paredz izveidot programmu ar definētiem mērķiem un uzdevumiem. Pēc rīkojuma apstiprināšanas MK, tiks izstrādāts konkursa nolikums un izsludināts konkurss. Konkursā var pretendēt zinātnisko institūciju apvienības, sniedzot iespēju pētniekiem un studentiem īstenot savas pētniecības iniciatīvas, tādējādi veicinot zinātnisko institūciju personāla nodarbinātību.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
55 000
0
55 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
55 000
0
55 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
55 000
0
55 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
55 000
0
55 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts šo jomu neskar.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav paredzēts.
Cita informācija
Programmas īstenošanai 2026. - 2028. gadam plānotais nepieciešamais finansējums 165 000 euro apmērā tiks nodrošināts no nozaru valsts pētījuma programmu īstenošanai FM budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” (2026. gadam – 55 000 euro, 2027. gadam – 55 000 euro, 2028. gadam – 55 000 euro).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Programmas īstenošanas rezultātā var tikt izteikti priekšlikumi Eiropas Savienības fondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības iesaiste Rīkojuma projekta apspriedē netika plānota Programmas specifikas dēļ, tā paredz nozares ekspertu konsultatīvu iesaisti Programmas izstrādē. Rīkojuma projekta izstrādes ietvaros, saskaņā ar MK noteikumu 6. pantu, Ministrija 2025. gada 9. septembrī organizēja Programmas stratēģiskās vadības padomes sēdi, kuras laikā tās locekļi konsultēja Ministriju par Programmā iekļaujamajiem stratēģiskajiem pētniecības virzieniem, pētniecības procesa un pētījumu rezultātu ietekmi uz mērķa grupām, kā arī sasniedzamajiem rezultātiem. 2025. gada 19. septembrī rakstiskās procedūras ietvaros stratēģiskās vadības padome apstiprināja Programmas virsmērķa, mērķa un uzdevumu gala redakciju. 2025. gada 14. novembrī saņemts LZA viedoklis, ka tā atbalsta minētās valsts pētījumu programmas mērķi – izstrādāt inovatīvu, uz mākslīgā intelekta bāzētu tehnoloģiju, kas automātiski aizpilda strukturētas formas, un tai nav iebildumu pret rīkojuma projekta un anotācijas redakciju.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Latvijas Zinātnes padome
- Citas iesaistītās institūcijas (stratēģiskās padomes sastāvā)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Finanšu ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
Programmas īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, izmantojot FM rīcībā esošos cilvēkresursus un ņemot vēra viņu noslodzi.
Latvijas Zinātnes padome
palielinās
Vērtības nozīme:
Uz rīkojuma projekta virzības laiku ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo izmaksas būs zināmas un būs atkarīgas no projektu pieteikumu atklātā konkursa rezultātiem, no kuriem varēs identificēt projektu pieteikumu skaitu, nepieciešamo neatkarīgo ārvalstu ekspertu skaitu.
Citas iesaistītās institūcijas (stratēģiskās padomes sastāvā)
palielinās
Vērtības nozīme:
Programmas īstenošanas uzraudzība tiks nodrošināta, izmantojot FM rīcībā esošos cilvēkresursus un ņemot vēra viņu noslodzi.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Finanšu ministrijas kā revīzijas iestādes funkciju ietvaros darbinieki ikdienā veic apjomīgu dokumentu pārbaudi un sagatavošanu, kas šobrīd norit manuāli, prasa ievērojamu laika un cilvēkresursu ieguldījumu. MI risinājumu ieviešana šajos procesos – piemēram, datu ieguve no dažādiem avotiem un strukturētu dokumentu (pārbaudes lapu, atskaišu, veidlapu) automātiska aizpildīšana – ļautu ievērojami uzlabot iekšējās kontroles sistēmas darbību, veicināt procesu digitalizāciju, samazināt cilvēku resursu patēriņu un paaugstināt kopējo darba efektivitāti.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Finanšu ministrijas kā revīzijas iestādes funkciju ietvaros darbinieki ikdienā veic apjomīgu dokumentu pārbaudi un sagatavošanu, kas šobrīd norit manuāli, prasa ievērojamu laika un cilvēkresursu ieguldījumu. MI risinājumu ieviešana šajos procesos – piemēram, datu ieguve no dažādiem avotiem un strukturētu dokumentu (pārbaudes lapu, atskaišu, veidlapu) automātiska aizpildīšana – ļautu ievērojami uzlabot iekšējās kontroles sistēmas darbību, veicināt procesu digitalizāciju, samazināt cilvēku resursu patēriņu un paaugstināt kopējo darba efektivitāti.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Finanšu ministrijas kā revīzijas iestādes funkciju ietvaros darbinieki ikdienā veic apjomīgu dokumentu pārbaudi un sagatavošanu, kas šobrīd norit manuāli, prasa ievērojamu laika un cilvēkresursu ieguldījumu. MI risinājumu ieviešana šajos procesos – piemēram, datu ieguve no dažādiem avotiem un strukturētu dokumentu (pārbaudes lapu, atskaišu, veidlapu) automātiska aizpildīšana – ļautu ievērojami uzlabot iekšējās kontroles sistēmas darbību, veicināt procesu digitalizāciju, samazināt cilvēku resursu patēriņu un paaugstināt kopējo darba efektivitāti.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saistībā ar rīkojuma projekta izpildi jaunu institūciju izveide, institūciju likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas ietvaros īstenotie pasākumi un sasniegtie rezultāti palīdzēs automatizēt dokumentu sagatavošanas un pārbaudes procesus FM, pilnveidot un digitalizēt īstenotos audita, uzraudzības, kontroles un sertificēšanas procesus ES fondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības projektos. Risinājums potenciāli būs piemērojams arī citās publiskās pārvaldes iestādēs, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes digitalizāciju kopumā.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Programmas ietvaros tiks pārbaudīti MI risinājumi, novērtēta to tehnoloģiskā gatavība un piemērotība konkrētu uzdevumu veikšanai, un izstrādāts prototips, kas balstīts uz tirgū pieejamu MI risinājumu un demonstrē tā izmantošanas iespējas FM auditēšanas procesos. Tāpat tiks sagatavoti rīcībpolitikas ieteikumi, lai veicinātu MI risinājumu ieviešanu ES fondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un ārvalstu finanšu palīdzības projektu audita, uzraudzības, kontroles, sertificēšanas procesos.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar programmas mērķi plānotie šīs programmas uzdevumi, tostarp MI risinājumu pārbaude, prototipa pilotēšana un datu pārvaldības pilnveide, potenciāli veicinās informācijas sabiedrības politikas mērķu sasniegšanu: uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu, stiprinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un datu izmantošanu publiskajā pārvaldē. Plānotais uz MI balstītais risinājums nodrošinās strukturēto dokumentu (pārbaudes lapu, veidlapu, atskaišu u. c.) automatizētu aizpildi, izmantojot datus no valsts informācijas sistēmām un reģistriem. Automatizēta datu apstrāde mazinās manuālo darbu un cilvēcisko kļūdu risku, ļaus resursus novirzīt analītiskiem uzdevumiem un radīs priekšnosacījumus līdzīgu MI risinājumu ieviešanai arī citās valsts pārvaldes un publiskā sektora institūcijās. Vispārējie MI rīki pašlaik neatbilst nepieciešamajai precizitātei un FM drošības prasībām darba dokumentu sagatavošanai un apstrādei.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi