Anotācija (ex-ante)

Ievērojot dinamiski mainīgo darba tirgu, kas prasa nepārtrauktu prasmju pilnveidi un zināšanu attīstību dažādās jomās, VDI veiktspējas stiprināšanai, sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un darba aizsardzības jomā sekmēšanai, tai skaitā attīstot mūsdienīgas uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītas darba metodes, nepieciešams risināt šādas problēmas:
1. kvalitatīvas uzraudzības īstenošanai darba aizsardzības un darba tiesību jomā nepieciešama pastāvīga VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveide, kā arī tehnoloģiju attīstībai atbilstošs un mūsdienīgs tehniskais nodrošinājums. Virkne pasākumu (tai skaitā moduļu mācības, starptautiski un Baltijas valstu pieredzes apmaiņas pasākumi) saistībā ar VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveidi līdz 2023. gada 31. decembrim tiek īstenoti Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 7.3.1.0/16/I/001 “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (turpmāk – 7.3.1. projekts) ietvaros. Atbilstoši mainīgajiem apstākļiem nozarē, svarīgi nodrošināt darba vidi, kurā gan esošie VDI nodarbinātie, gan no jauna darbā pieņemtie, pastāvīgi var pilnveidot savas zināšanas uzraudzības īstenošanai darba aizsardzības un darba tiesību jomā, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un instrumentus, vienlaikus nodrošinot mācību sistēmas ilgtspēju un pēctecību. Nepieciešams turpināt VDI mācības, realizējot mācību moduļu (tai skaitā  specializētu, tālākizglītības) izstrādi, aktualizāciju un īstenošanu (piemēram, noteiktā nozarē vai tēmā), tai skaitā mācības par saskarsmes komunikāciju un pārliecināšanas prasmju veicināšanu, “konsultē vispirms” principa efektīvu ieviešanu, kompetenču mācības), kā arī labās prakses apmaiņas pasākumus. Papildu elektronisks inspektoru mācību rīks – sistēma ļautu VDI nodarbinātajam gan patstāvīgi mācīties sev ērtā laikā, gan pēc vajadzības atkārtot konkrētas mācību tēmas. Tāpat vizuālas un audio mācības ļautu vieglāk apgūt mācību tēmas.
Kvalitatīvs un pilnvērtīgs mācību process nodrošina apmierinātību ar darbu un stiprina piederību iestādei, tās vērtībām, paaugstinot darba kultūru, kas pozitīvi ietekmētu arī personāla mainības rādītājus. Šobrīd VDI ir augsti personāla mainības rādītāji (24,7% gadā);
2. nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzībai, tai skaitā nodrošinot pilnvērtīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES 96/71/EK, 2018/957/ES ieviešanu, ir svarīga efektīva kontrole un uzraudzība, tai skaitā iesaistīto institūciju veiktspējas un sadarbības uzlabošana, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo darbinieku nosūtīšanas ES ietvaros un trešo valstu migrācijas lomu šajā jomā. Arvien vairāk vērojama vietējā darba spēka trūkuma problemātikas risināšana, aicinot darbā viesstrādniekus, trešo valstu pilsoņus, turklāt šajā jomā vērojami augsti nelegālās nodarbinātības riski. Viesstrādnieku nodarbināšanas uzraudzību un kontroli var efektīvi realizēt tikai iesaistītajām iestādēm sadarbojoties un operatīvi apmainoties ar informāciju. Tāpat būtiski trešo valstu migrācijas procesā ir stiprināt sadarbību starptautiskajā līmenī, tai skaitā pārņemot labo praksi uzraudzības un kontroles efektīvai īstenošanai. Nepieciešams īstenot pasākumus, pārbaudes, pieredzes apmaiņas seminārus, kas vērsti uz nereģistrētās nodarbinātības samazināšanu un starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu (ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Lauku atbalsta dienestu);
3. 2023. gadā VDI ir ieviesusi uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformu (https://posting.vdi.gov.lv/lv/), kurā darba devēji ziņo par darbiniekiem, kurus plānots nosūtīt uz Latviju veikt darbu. Uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformas funkcionalitāte īstenota pamata līmenī, lai darba devēji varētu sniegt nepieciešamās ziņas par nosūtāmo darbinieku. Nepieciešams nodrošināt  uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformas turpmāku attīstību un papildu funkcionalitātes veidošanu, lai uzlabotu tās lietojamību gan ārējiem, gan iekšējiem lietotājiem. Šobrīd uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platforma ir veidota kā atsevišķa informatīva sistēma,  tai nav sasaiste ar VDI IS, kā arī pašreizējā funkcionalitāte nenodrošina pietiekamas datu analītikas un atskaišu veidošanas iespējas;
4. 2023. gadā VDI īstenotajā 7.3.1. projektā ir izveidots elektronisks nodarbināto mācību modulis (elektroniskā mācību sistēma), kas paredzēts nodarbinātajiem un darba devējiem. Elektroniskā mācību sistēma aptver darba aizsardzības tēmas 15 nozarēs, taču, noslēdzoties 7.3.1. projektam, jāturpina mācību sistēmas attīstīšana, tai skaitā tās satura atbilstības aktuālajai likumdošanai un praksei nodrošināšana, regulāra satura un ar to saistītās funkcionalitātes atjaunošana un pilnveidošana;
5. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/007 „Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija” (turpmāk – 2.2.1.1. projekts) ietvaros 2023. gadā norit jaunas VDI IS (https://likumi.lv/ta/id/348991-valsts-darba-inspekcijas-integretas-informacijas-sistemas-noteikumi) izstrāde, kas ietvers galvenokārt esošo datu apmaiņas pāreju uz jaunajiem datu apmaiņas risinājumiem (piemēram, API pārvaldnieks[7]), nepaplašinot datu apjomus, kā arī pamatdarbības procesu elektronizācijas uzlabojumiem paredzot primāri elektronisku dokumentu izdošanu. 2.2.1.1. projekts noslēdzas 2023. gadā. Nepieciešama šīs VDI IS turpmāka attīstīšana, tostarp, lai nodrošinātu strauji mainīgajai darba tirgus situācijai atbilstošu un mūsdienīgu darba tiesību un darba aizsardzības jomas uzraudzības institūciju, ir nepieciešams kopējs tālāks redzējums VDI informatīvās un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) sistēmas attīstībai, izstrādājot IKT sistēmas attīstības konceptu. Nepieciešams izstrādāt VDI IKT jomas mērķarhitektūru, kas ietvertu pašreizējās situācijas analīzi un sasniedzamo vīziju  3 – 10 gadu periodam;
6. VDI nodarbinātie veic apjomīgu darbu, ieguldot būtisku laika resursu, sniedzot gan klātienes, gan attālinātas konsultācijas sabiedrībai. Sabiedrības vajadzību  konsultatīvajam atbalstam, kā arī, lai saņemtu no sabiedrības atgriezenisko saiti par sniegtā konsultatīvā atbalsta kvalitāti, trūkst elektronisks rīks konsultāciju novērtēšanai;
7. veicot uzņēmumu apsekojumus darba tiesību un darba aizsardzības jomā un nodrošinot ar to saistīto dokumentāciju, kā arī izmeklējot un reģistrējot nelaimes gadījumus, būtisku laika resursu VDI inspektori velta dokumentācijas aizpildīšanai (tai skaitā informācijas pārnešana  no papīra formas elektroniskā formā), dažādas informācijas meklēšanai un pieprasīšanai no citiem datu avotiem (piemēram,  no Valsts ieņēmumu dienesta, arodslimību ārstu komisijas, slimnīcas). Sarežģīta un laikietilpīga ir arī dokumentu aprite un informācijas apmaiņa ar dažādām valsts institūcijām, darba devējiem, kompetentām institūcijām un kompetentajiem speciālistiem, iedzīvotājiem. 
Vienlaikus VDI inspektori veic datu analīzi gan VDI IS, gan  ārējos publiskajos informācijas resursos (piemēram, pētot darba sludinājumus, uzņēmumu mājaslapas utt.), lai precīzi un mērķtiecīgi identificētu riska uzņēmumus dažādos aspektos – augstu nereģistrētās nodarbinātības risku, nelaimes gadījuma darbā notikšanas risku, tai skaitā arī atkārtotu pārkāpumu pieļaušanas risku u.c.
Ņemot vērā informācijas analīzei, dokumentu apritei un elektronizācijai nepieciešamo apjomīgo laika resursu, mazāk laika paliek uzņēmumu apsekošanai, uzraudzības un kontroles procesam, kā arī preventīvajam darbam un “konsultē vispirms” principa efektīvai ieviešanai.
VDI trūkst analītikas rīks, kas palīdzētu apvienot datus no vairākiem avotiem, lai veiktu ātru un efektīvu visas pieejamās informācijas analīzi. Tāpat nepieciešams pilnveidot saziņu ar ārējiem dokumentu saņēmējiem, VDI IS elektronizējot procesus, veicot jaunu VDI pamatfunkcijai nepieciešamu datu izgūšanu no citām valsts iestādēm (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Lauku atbalsta dienesta), ieviešot analītikas rīkus, kas palīdzētu novērtēt VDI  subjektus (darba devējus) un ieviešot jaunus atskaišu izveides rīkus, kas atvieglotu iekšējo VDI darbības analīzi, vienlaikus nodrošinot VDI radīto lietu pilnīgu digitalizāciju;
8. sabiedrības izglītošana un informēšana ir būtisks preventīvās darba kultūras iedzīvināšanas un uzturēšanas elements. Kā apliecina 2022. gada 20. septembra “ES fondu ieguldījumu ilgtspējīgas un kvalitatīvas nodarbinātībā un darbaspēka mobilitātē 2014. – 2020. gada plānošanas periodā lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējums” (FM2021/43 (TP IZV)) galaziņojumā norādītais, lai arī normatīvo aktu sistēma darba aizsardzības jomā ir sakārtota un Latvijas normatīvie akti atbilst ES prasībām, grūtības ir ar šo normatīvo aktu ieviešanu praksē. Arī atbilstoši pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā” rezultātiem Latvijas iedzīvotāju informētības līmenis par darba vidi 2022. gadā salīdzinājumā ar 2018. gada pētījuma rezultātiem ir nedaudz pasliktinājies (48,0% respondenti atbildēja, ka ir labi informēti par jautājumiem, kas saistīti ar darba apstākļiem un darba vidi (2018. gadā – 54,5%, 2013. gadā – 36,5%, 2006. gadā – 83,0%). Pētījumā identificētās “riska grupas”, kuras ir mazāk informētas, ir jaunieši un iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni, kas kā galvenos informācijas avotus min tieši darba devēju un uzņēmuma darba aizsardzības speciālistu, turklāt jauniešiem ļoti svarīgs informācijas avots ir sociālie tīkli un institūciju tīmekļa vietnes. Nodarbināto informētība par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem (tai skaitā darba vides riskiem, drošam darba metodēm, rīcību ārkārtas situācijās) 2022. gada aptaujā ir uzlabojusies. Atbilstoši pētījumam un darba aizsardzības jomas ekspertu vērtējumam situācija pamazām uzlabojas. Tādēļ, lai virzītos uz pilnīgāku mērķa sasniegšanu, drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi ikvienam, un atbilstoši pētījuma ieteikumiem, ir nepieciešams regulāri un sistemātiski organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas par drošību darbā, nelaimes gadījumu prevenciju un nereģistrēto nodarbinātību.

[7] https://viss.gov.lv/lv/Informacijai/Produkti/API-parvaldnieks

Darba tiesību un darba aizsardzības efektīva nodrošināšana ir atkarīga ne tikai no politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem šajā jomā, bet arī no politikas un normatīvo aktu prasību ieviešanas praksē. Efektīvai uzraudzības un kontroles funkciju veikšanai ir nepieciešami ieguldījumi VDI veiktspējas stiprināšanā, gan nodrošinot nodarbināto mācību attīstību un pilnveidi, gan īstenojot procesu digitalizāciju, izmantojot arī mākslīgā intelekta elementus.
TA projekts paredz modernizēt un uzlabot VDI kontroles un uzraudzības procesus, uzlabot VDI nodarbināto veiktspēju, kā arī sniegt sabiedrībai, īpaši, darba devējiem un nodarbinātajiem, kvalitatīvas konsultācijas. Izvērtējot sniegto konsultāciju kvalitāti, paredzēts nodrošināt informatīvo atbalstu, tostarp izmantojot jaunus un mūsdienīgus informācijas tehnoloģiju risinājumus.
TA projektā minēta kārtība, kādā paredzēts īstenot 4.3.3.7. pasākumu, noteikts tā mērķis, pasākumam plānotais un pieejamais finansējums,  nacionālā līdzfinansējuma likme, prasības Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF Plus) projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un finansējuma saņēmējam, kā arī noteiktas atbalstāmās darbības un sasniedzamie uzraudzības rādītāji, izmaksu attiecināmības un vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumi.
4.3.3.7. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, kā finansējuma saņēmēju nosakot VDI – iestādi, kas saskaņā ar  Valsts darba inspekcijas likumu nodrošina valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.

4.3.3.7. pasākuma mērķa grupa ir:
1. VDI nodarbinātie (atbalstu saņems personas, kuras, saskaņā ar LM Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta informāciju ir nodarbinātas VDI);
2. Nodarbinātie un darba devēji. Ar nodarbinātajiem darba aizsardzības likuma izpratnē saprot jebkuru fizisko personu, kuru nodarbina darba devējs (fiziska un juridiska persona ar tiesībām nodarbināt), arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā.

4.3.3.7. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 999 999 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums – 4 249 999 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 750 000 euro.  Atbalsta veids ir grants. Jāatzīmē, ka 4.3.3.7. pasākumā elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.3.7. pasākumu attiecināmā elastības finansējuma daļa (788 875 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 670 544 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 33 850 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 28 772 500 euro, apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.3.7. pasākuma izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. decembrī. Šī pasākuma ietvaros plānoto atbalstāmo darbību īstenošanu nodrošinās projekta personāls un  arī Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL) noteiktā kārtībā piesaistīti pakalpojuma sniedzēji un piegādātāji. Savlaicīgai projektā paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanai projekta personālu plānots uzsākt piesaistīt no 2023. gada 1. decembra. 4.3.3.7. pasākumu plānots īstenot līdz 2029. gada IV ceturksnim, aptverot visu Latvijas teritoriju. VDI, iesniedzot projekta iesniegumu Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai (turpmāk – CFLA), var noteikt citu projekta atbalstāmo darbību īstenošanas termiņu, kas ir  ne vēlāks kā līdz 2029. gada 31. decembrim, taču, ievērojot, ka 4.3.3.7. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām, un ir radušās ne agrāk kā 2023. gada 1. decembrī. Nav attiecināmas izmaksas par jau pabeigtām projekta atbalstāmajām darbībām. Finanšu attiecināmība pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē nepieciešama, lai nodrošinātu administratīvās rīcības projekta atbalstāmo darbību savlaicīgai uzsākšanai, ievērojot to apjomu un sarežģītību. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas sadarbības iestādē valsts budžeta priekšfinansējums 2024. gadā ne vairāk kā 350 223 euro nepieciešams atbalstāmās darbības “Projekta vadība un īstenošana” ietvaros tiešo attiecināmo personāla izmaksu segšanai (indikatīvi 274 890 euro), kā arī pārējo attiecināmo izmaksu segšanai 20 000 euro, tai skaitā darba vietu uzturēšanai un aprīkošanai, projekta personāla komandējumu organizēšanai, 31 000 euro nepieciešams atbalstāmās darbības “VDI nodarbināto profesionālo spēju pilnveide”, 23 333 euro nepieciešams atbalstāmās darbības “Darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšanas pasākumi nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros” un 1 000 euro nepieciešams atbalstāmās darbības “Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi” īstenošanai.

Īstenojot 4.3.3.7. pasākumu, līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi rādītāji:  iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1 (nosakot šo arī kā starpposma rādītāju, kurš jāsasniedz jau līdz 2024. gada 31. decembrim); nacionālais rādītājs – pilnveidoto informācijas sistēmu skaits – 1.
Sasniedzamā nacionāla  rādītāja vērtība (1) noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks pilnveidota viena informācijas sistēma – VDI IS. Rādītāja sasniegšanai finansējums netiek atsevišķi izdalīts, ņemot vērā, ka rādītājs ir daļa no  rādītāja “Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestādes, kas saņēmušas atbalstu”. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad apstiprināts nodošanas un pieņemšanas akts un veikti gala maksājumi atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par VDI IS pilnveidi.
Par nacionālo rādītāju izpildi ir atbildīgs finansējuma saņēmējs  –  VDI. Par rādītāju izpildi VDI ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks CFLA kopējā projekta uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie finansējuma saņēmēja. Ņemot vērā, ka pasākumam programmā noteiktais rādītājs ir vispārīgs, t.i., neatspoguļo projekta tvērumu, LM ir noteikusi nacionālos rādītājus, kas uzkrājami un uzraugāmi, lai vērtētu kopējo projekta sniegumu.

4.3.3.7. pasākuma ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar 4.3.3.7. pasākuma mērķa un rādītāju sasniegšanu. Galvenās izmaksu pozīcijas (detalizēts izmaksu pozīciju uzskaitījums ir TA projektā) ietver projekta personāla izmaksas: līdz atbildīgās iestādes izstrādātās vienotās likmes un tās piemērošanas metodikas personāla izmaksām (turpmāk – personāla izmaksu metodika) apstiprināšanai (tiks izstrādāta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 3. punkta a apakšpunktu (turpmāk – regula 2021/1060)), finansējuma saņēmēja projekta vadības un  īstenošanas personāla izmaksas, pēc personāla izmaksu metodikas apstiprināšanas, finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, piemērojot personāla izmaksu metodikā noteikto likmi tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas, iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas, piemērojot vadošās iestādes metodikas (pieejamas tīmekļa vietnē www.esfondi.lv): “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”  un  “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai” iekšzemes komandējumu izmaksām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam TA projekta atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī VDI nodarbinātajām personām TA projekta 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Paredzētas arī izmaksas ārvalstu komandējumiem. Ārvalstu komandējumu izmaksas ir tieši saistītas ar projekta mērķa sasniegšanu, jo, iepazīstot citu valstu pieredzi, tiek radīta iespēja uzlabot VDI veiktspēju. Pieredzes apmaiņas pasākumi (ārvalstu komandējumi) plānoti projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam, kā arī VDI nodarbinātajiem  TA projekta 13.1. un 13.2. apakšpunktos minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. TA projekta 19.4. apakšpunktā (TA projekta 13.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros) minētās darbības īstenošanai plānots, ka VDI pārstāvji piedalīsies indikatīvi četrās sanāksmēs Baltijas valstīs – divās Igaunijā un divās Lietuvā.  Katrā ārvalstu komandējumā piedalīsies līdz 15 VDI pārstāvjiem. Pārstāvju skaits izvēlēts indikatīvs, atbilstoši pieredzei iepriekš realizētā 7.3.1. projekta ietvaros, lai nodrošinātu visu VDI reģionu inspektoru pārklājumu pieredzes apmaiņā. Ārvalstu komandējuma ilgums plānots līdz trīs dienām. Ārvalstu komandējumi plānoti, lai nodrošinātu VDI dalību Baltijas valstu darba inspekciju sanāksmēs, tādējādi veicinātu Baltijas valstu darba inspekciju sadarbību un apmainītos pieredzē dažādu darba tiesību un darba aizsardzības jautājumu risināšanā. Attiecībā uz tēmu definēšanu, parasti pirms Baltijas valstu sanāksmēm, rīkotājvalsts iesūta jautājumus par vēlamajām diskusiju tēmām un pieredzes apmaiņu. Pēdējos gados apskatīta pieredzes apmaiņa par nosūtītajiem darbiniekiem, trešo valstu darbinieku nodarbināšanu, digitalizācijas izmantošanu darba vidē un uzraudzībā, darba aizsardzības pakalpojumu sniedzēju uzraudzības jautājumi. TA projekta 13.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros plānots apmeklēt atsevišķas ES dalībvalstis, indikatīvi paredzot divus ārvalstu komandējumus, kuros piedalās līdz pieciem VDI nodarbinātajiem.  Ārvalstu komandējuma ilgums indikatīvi plānots līdz trīs dienām, kura laikā plānots aizgūt labo praksi darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšanai.
TA projekts nosaka arī normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, paredzēto veselības pārbaužu izmaksas (šīs izmaksas netiks iekļautas personāla izmaksu metodikā), ja tās nav ietvertas veselības apdrošināšanā un līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai – redzes korekcijas līdzekļu kompensācija, ja tā nav ietverta veselības apdrošināšanā, kā arī veselības apdrošināšana finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. TA projektā paredzētas  arī izmaksas projekta vadības un īstenošanas personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts (paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu). Paredzētas arī iepirkumu līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.3.7. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu). TA projekts paredz, ka 4.3.3.7. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[8] un inovatīvus iepirkumus[9]  (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).
4.3.3.7. pasākuma īstenošanai paredzētas arī netiešās attiecināmās izmaksas, kuras nepieciešamas, lai atbalstītu 4.3.3.7. pasākuma mērķa un uzraudzības rādītāju sasniegšanu. Tās finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
LM kā atbildīgā iestāde, izvērtējot vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas un lietderību, kā arī  faktu, ka 4.3.3.7. pasākuma finansējuma saņēmējs ir valsts iestāde – VDI, kura ir vienīgais finansējuma saņēmējs un  organizēs pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanu, papildu jau TA projektā minētajām, vienkāršoto izmaksu piemērošanu šobrīd neplāno. TA projektā iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām paredzēts piemērot vadošās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes metodikas par 1 km izmaksām un iekšzemes komandējumu izmaksām. Savukārt personāla izmaksām TA projektā paredzēts, ka tiks piemērota atbildīgās iestādes izstrādāta vienotā likme. Attiecībā uz darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšanas pasākumiem nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros, VDI IS un elektronisko rīku  pilnveidi un izstrādi un sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumiem, ievērojot, ka šie pasākumi saturiski un tvēruma ziņā ir ļoti atšķirīgi, tiem nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas, tai skaitā nav iespējams definēt izmaksas vienai vienībai un noteikt vienu vienību. Attiecībā uz finansējuma saņēmēja nodarbināto profesionālo spēju pilnveidi atbildīgā iestāde gadu pēc šīs atbalstāmās darbības īstenošanas uzsākšanas izvērtēs pieejamos datus un vienkāršoto izmaksu piemērošanas iespējas.

Finansējuma saņēmēja līmenī nav identificētas komercdarbības atbalsta pazīmes, jo saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likumu VDI ir tiešās pārvaldes iestāde, kura neveic saimniecisko darbību. Ievērojot minēto, VDI 4.3.3.7. pasākumu īsteno valsts funkciju ietvaros.

Lai risinātu iepriekš identificētās problēmas, 4.3.3.7. pasākuma mērķa grupai plānots plašs atbalsts. Ar mērķi VDI institucionālās veiktspējas stiprināšana un tās sniegto pakalpojumu modernizācija un kvalitātes palielināšana, attīstot mūsdienīgas uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem balstītas darba metodes, sasniegšanai noteiktas šādas atbalstāmās darbības:
1. VDI nodarbināto profesionālo spēju pilnveide (indikatīvās izmaksas  900 775 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks izstrādāta VDI nodarbināto iekšējo mācību platforma, īstenotas jauno un esošo nodarbināto mācības, pilnveidojot zināšanas un prasmes preventīvā darba veikšanai uzņēmumos gan darba tiesību, gan darba aizsardzības jautājumos, vienlaikus aktualizējot un izstrādājot jaunus mācību moduļus (noteiktā nozarē vai tēmā, piemēram, par saskarsmes komunikāciju un pārliecināšanas prasmju veicināšanu, par “konsultē vispirms” principa efektīvu ieviešanu). Attīstot mācību sistēmu, tiks īstenota sadarbība ar Valsts kanceleju un Valsts administrācijas skolu, lai rastu risinājumus mācību platformas izveidei un realizācijai pēc vienotiem principiem attiecībā uz Vienoto pakalpojumu centru un ieviešamo centralizēto mācīšanās un attīstības sistēmu valsts pārvaldē nodarbinātajiem, novēršot abu sistēmu funkciju un tvēruma dublēšanos. Tiks īstenoti arī pieredzes apmaiņas pasākumi Baltijas valstu un starptautisko VDI sadarbības tīklu pilnveidošanai (preventīvā darba veikšana, darbinieku nosūtīšana, institūciju sadarbība, nelaimes gadījumu darbā prevencija, citvalstu pilsoņu darba spēka uzraudzīšana vai kādā citā tēma, kas būs aktuāla konkrētajā brīdī), organizētas Baltijas valstu sanāksmes un starptautiskās konferences Latvijā, piesaistot ārvalstu ekspertu/lektorus. Organizējot pasākumus, konferences ārvalstu ekspertu/ lektoru piesaiste plānota par specifiskām tēmām, kas nepieciešamas zināšanu pilnveidei, labās prakses iegūšanai un nav pieejamas Latvijā;
2. Darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšanas pasākumi nacionālās uz pārrobežu sadarbības ietvaros (indikatīvās izmaksas  440 000 euro). Atbalstāmās darbības ietvaros plānoti sadarbības un veiktspējas stiprināšanas pasākumi nacionālajā un pārrobežu līmenī (semināri, mācības, ārvalstu ekspertu/ lektoru piesaiste). Plānots, ka katrā pasākumā piedalīsies dalībnieki, gan no VDI, gan citām valsts iestādēm. Plānots arī pilnveidot uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformu, uzlabojot arī tās funkcionalitāti ārējiem lietotājiem, piemēram, ieviešot iespēju elektroniski pieteikt pagarinājumus darbam Latvijā. Paredzēts nodrošināt arī uz Latviju nosūtāmo darbinieku paziņošanas platformas  sasaisti ar VDI IS  un to piesaistīt datu analītikas modulim, lai veiktu tālāku informācijas analīzi un realizētu mērķtiecīgāku uzņēmumu uzraudzību un kontroli;
3. VDI IS pilnveide un elektronisko rīku pilnveide un izstrāde (indikatīvās izmaksas  869 538 euro), kas ietver šādus pasākumus:
3.1. VDI IKT jomas mērķarhitektūras izstrādi, paredzot IKT sistēmas attīstības konceptu 3 – 10 gadu periodam. Paredzēts, ka mērķarhitektūrā tiks iekļautas gan esošās, gan topošās, gan nākotnes sistēmas sastāvdaļas (datu bāzes, moduļi, portāli, datu apmaiņas utt.), kā arī lietotāju darbstacijas, citas viedierīces, kas tiek izmantotas darba vajadzībām, tīkla infrastruktūra un cita palīgprogrammatūra, kas tiek izmantota VDI darbā;
3.2. VDI IS pilnveidi, veicot datu analītikas moduļa/rīka izstrādi un esošās funkcionalitātes pilnveidi, tai skaitā datu apmaiņas un informācijas aprites risinājumu izstrādi un ieviešanu. Plānots izstrādāt atsevišķu VDI IS moduli, kurš kalpotu kā VDI inspektoru un konsultantu ievadīto datu un citu valsts reģistru datu agregators, kur ar mākslīgā intelekta (Biznesa inteliģences rīka) palīdzību sistēma daļēji vai pilnīgi autonomi spētu veikt uzņēmumu izvērtēšanu, nosakot riskantos uzņēmumus darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvā regulējuma praktiskajā ieviešanā. Pilnveidojot VDI IS un digitalizējot uz procesiem balstītos pakalpojumus, tiks ieviestas jaunas funkcionalitātes, piemēram, plānots izveidot darba devēju izmeklēto nelaimes gadījumu darbā iesniegšanas, izskatīšanas un saskaņošanas portālu, digitalizēt nelaimes gadījumu izmeklēšanas un citas VDI radītās lietas, izveidot datu apmaiņas starp institūcijām risinājumus (t.sk., ceļveži, metodikas, videopadomi);
3.3. elektroniskās mācību sistēmas pilnveidi (jau esoša elektroniska rīka (e-apmācību sistēmas) nodarbināto mācībām darba aizsardzības jautājumos pilnveide);
3.4. informācijas sistēmas drošības un piekļūstamības audita piesaisti. Piekļūstamības audits nodrošināms atbilstoši standartam EN 301 549 V3.2.1 (2021-03) “IKT izstrādājumu un pakalpojumu piekļūstamības prasības” vai jaunākai tā versijai;
3.5. konsultāciju kvalitātes noteikšanas rīka izstrādi, sabiedrības vajadzību un apmierinātības ar sniegtajām konsultācijām noskaidrošanai. Plānota gan telefonkonsultāciju, gan elektroniski sniegto konsultāciju novērtēšanas rīka izstrāde un ieviešana, kas pilnveidos arī virtuālā asistenta kvalitatīvu darbību. Rīka ieviešana daļēji automatizē konsultatīvā centra darbības, kas kopā ar VDI IS pilnveidi ir būtiski VDI veiktspējas stiprināšanai, uzlabojumu veikšanai un pamats VDI nodarbināto zināšanu pilnveidei sabiedrībai būtiskās jomās.
4. sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumu īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā (indikatīvās izmaksas  671 550  euro). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks organizēti sabiedrības informēšanas pasākumi (kampaņas), lai veicinātu sabiedrības izpratni par darba tiesību un darba aizsardzības nozīmīgumu un normatīvā regulējuma praktiskās ieviešanas vajadzību un efektivitāti, kā arī, lai paaugstinātu preventīvo darba kultūru sabiedrībā, mazinot nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. Tiks organizētas komunikācijas kampaņas, katrā komunikācijas kampaņā akcentējot konkrētu VDI būtisku tēmu, piemēram, nelaimes gadījumu prevencija. Komunikācijas kampaņu īstenošana, uzrunājot sabiedrību kompleksi, gan masu medijos, gan sociālos tīklos, tādejādi aptverot dažādus komunikācijas avotus, sniedz iespēju sasniegt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu;
5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi (indikatīvās izmaksas  1 000  euro). Plānots pasākumu kopums, kurš ietvers sabiedrības informēšanu par projekta īstenošanas gaitu, darbībām, sasniegtajiem rezultātiem un ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā, tostarp nodrošinot, ka komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi ir piekļūstami cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem. Darbības ietvaros tiks nodrošināti pasākumi komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai,  kas noteikti regulas 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, noteiktajam un ES fondu 2021.–2027. gada un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. Projekta īstenošanas vietās, kā arī izglītojošo un citu publisko pasākumu norises vietās tiks izvietoti informatīvie plakāti, informējot sabiedrību par projekta īstenošanu, tai skaitā par ESF Plus ieguldījumu projekta īstenošanā un mērķu sasniegšanā. VDI tīmekļvietnē tiks publicēta aktuālā informācija par 4.3.3.7. pasākuma projekta īstenošanu;
6. projekta vadība un īstenošana (indikatīvās izmaksas  2 117 136 euro). Projekta personāls nodrošinās projekta darbību plānošanu, ieviešanas uzraudzību un vadību projekta mērķa sasniegšanai. Projekta īstenošanai ir paredzēts izveidot indikatīvi (VDI precīzu amata vietu skaitu noteiks izstrādājot projekta iesniegumu) 6 vadības personāla amata vietas (3,1 slodze)  un 6 īstenošanas personāla amata vietas (6 slodzes) (kopā – 12 amata vietas (9,1 slodze)). Pēc nepieciešamības tiks piesaistīti citi finansējuma saņēmēja  darbinieki, kas tiks finansēti no projekta netiešajām attiecināmajām izmaksām.

Saskaņā ar MK 2024. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 49 “Labklājības ministrijas nolikums”, finansējuma saņēmējs (VDI) ir LM padotības valsts pārvaldes iestāde, kuras darba rezultātu uzraudzība ir LM pienākums. Papildus vispārīgai VDI darba rezultātu uzraudzībai, kura ietver arī 4.3.3.7. pasākuma īstenošanas uzraudzību, nav plānots veidot padomi/ komiteju/ komisiju, tādējādi neradot papildu administratīvu slogu. Atbilstoši līdzšinējai specifisko atbalsta mērķu īstenošanas noteikumu izstrādes praksei, projektu uzraudzības padomju/ komiteju/ komisiju izveide paredzēta, ja projekta ietvaros plānota jaunu pakalpojumu izstrāde. 4.3.3.7. pasākums ir 7.3.1. projekta un 2.2.1.1. projekta daļējs turpinājums. VDI ir pieredze ES fondu projektu, tai skaitā finanšu izmaksu plānošanā un projektu īstenošanā.  TA projektā noteikti precīzi un detāli 4.3.3.7. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanas un izmaksu attiecināšanas nosacījumi. VDI, veicot pamatdarbības uzdevumus un kā finansējuma saņēmējs īstenojot projektus, ievēro kā ārējos, tā iekšējos normatīvajos aktos noteikto, nodrošinot labas finanšu pārvaldības principus neatkarīgi no izdevumu finansēšanas avota. VDI ir izveidota iekšējās kontroles sistēma, kas paredz  kontroli dažādās projekta izmaksu uzraudzības procesa stadijās, to īstenojot arī pirms vienošanās ar CFLA noslēgšanas. Balstoties uz minēto, secināts, ka ir zems risks, ka pirms 4.3.3.7. pasākuma projekta apstiprināšanas veiktās izmaksas var netikt atzītas par attiecināmām. Priekšfinansējuma plānotā 4.3.3.7. pasākuma projekta īstenošanai nepiešķiršanas gadījumā netiks savlaicīgi (2024. gadā) uzsākta pasākuma īstenošanas laika grafikā plānoto atbalstāmo darbību īstenošana, attiecīgi savlaicīgi netiks investēts projektā plānotais finansējums. Tādējādi tiks apdraudēta LM kā atbildīgajai iestādei ar MK protokollēmumu apstiprinātā n+3 principa izpilde LM pārziņā esošiem SAM pasākumiem.

TA projekts paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka 4.3.3.7. pasākumā paredzētās atbalstāmās darbības un atbalsts mērķa grupai netiek finansēts vai līdzfinansēts, kā arī to nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršanu. TA projekts arī paredz finansējuma saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi. Tā nodrošināšanā finansējuma saņēmējs izstrādās arī kārtību, kā pārliecināsies par minēto risku neesamību.

Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot Finanšu ministrijas izstrādāto Dubultfinansējuma riska kontroles matricu. 

Savukārt sinerģija veidojas ar 2.2.1.1. projektu, papildinot 2.2.1.1. projektā izstrādātās VDI IS funkcionalitāti, ar 7.3.1. projektu, papildinot un izstrādājot jaunus 7.3.1. projekta ietvaros izstrādāto VDI nodarbināto mācību moduļus, turpinot Baltijas valstu sadarbības tīkla pilnveidi, starptautiskā darba inspekciju sadarbības tīkla pilnveidi un ar 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku 4.3.3.5. pasākumu “Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana” (turpmāk – 4.3.3.5. pasākums), papildinot 4.3.3.5. pasākuma sabiedrības izpratnes veicināšanas aktivitātes.

TA projekts paredz mācības VDI nodarbinātajiem, tāpēc finansējuma saņēmējs pēc nepieciešamības nodrošinās demarkāciju un sinerģiju arī ar citiem ES instrumentiem. Piemēram, iespējama demarkācija un sinerģija ar Atveseļošanas un noturības mehānisma  plāna reformu 6.3.1.r. “Publiskās pārvaldes modernizācija” un investīciju 2.1.2.1.i “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas”.

Īstenojot 4.3.3.7. pasākumu, investīcijas, kas tiek ieguldītas valsts informācijas sistēmās, tajā skaitā pakalpojuma saturs, tiks nodots publiskās pārvaldes īpašumā, savukārt, ja finansējums tiks ieguldīts privātā komersanta pārziņā esošā informācijas sistēmā, tad izstrādājamā daļa, pakalpojuma saturs un pirmkods paliek pasūtītāja īpašumā (VDI) – publiskās pārvaldes īpašumā.  

4.3.3.7. pasākuma investīcijām būs netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu anotācijas 8. punktā “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.3.7. pasākumam nav ietekmes.

4.3.3.7. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots:
-  139. intervences kods “Pasākumi darba tirgus iestāžu modernizēšanai un nostiprināšanai un pakalpojumi, kas paredzēti tam, lai novērtētu un prognozētu nepieciešamās prasmes un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību”, atbilstoši programmai;
-  finansējuma veids: 01, dotācija;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33, bez teritoriālā mērķa;
- ESF Plus sekundārās tēmas: 09, nepiemēro;
- dzimumu līdztiesība: 02, dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana.

[8] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums  un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download

[9] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F