Anotācija

Grozījumu Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi"" mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem vienotu izpratni par kriptoaktīvu uzskaiti grāmatvedībā.

Vispārējā kārtība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MICA regula), kas ir piemērojama attiecībā uz kriptoaktīviem, ir stājusies spēkā ar 2023. gada 29. jūniju. MICA regulas prasības ir piemērojamas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem, kuru vidū personām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.
Lai nodrošinātu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijās noteiktās prasības attiecībā uz kriptoaktīvu terminoloģiju, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTPFNL)  1. panta 2.² punktā noteiktais termins “virtuālā valūta” ir aizstāts ar terminu “kriptoaktīvs”. Proti, kriptoaktīvs ir vērtības digitāls atveidojums, ko var digitāli tirgot vai nodot un ko var izmantot maksājumiem vai ieguldījumiem. Kriptoaktīvs neietver valstu centrālo banku emitētas valūtas, vērtspapīra vai cita finanšu aktīva digitālu atveidojumu. Minētie grozījumi NILLTPFNL par termina “kriptoaktīvs” izteikšanu jaunā redakcijā stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un zaudēs spēku 2024. gada 29. decembrī.
Sākot ar 2024. gada 30. decembri termins “kriptoaktīvs” būs atbilstīgs  MICA regulas 3. panta 1.punkta 5. apakšpunktā lietotajam terminam “kriptoaktīvs”, jo no minētā datuma MICA regula ir tieši piemērojama visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.  MICA regulas  3. panta 1. punkta 5. apakšpunkts skaidro, ka kriptoaktīvs ir vērtības vai tiesību digitāls atveidojums, ko ir iespējams nodot un uzglabāt elektroniski, izmantojot sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju vai līdzīgu tehnoloģiju.
Līdz MICA regulas pieņemšanai tika izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – Direktīva 2018/843), ar kuru tika ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Direktīvā 2018/843 noteikta virtuālo valūtu definīcija, proti, “virtuālās valūtas” ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publicēto metodisko materiālu "Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu", sabiedrībām, kurām ir darījumi ar virtuālo valūtu, ir ieteikts grāmatvedībā virtuālo valūtu uzskaitīt apgrozāmo līdzekļu sastāvā kā krājumus, kas iegādāti par naudu (euro). Apgrozāmo līdzekļu (krājumu) sastāvā uzskaitītā virtuālā valūta neatkarīgi no samaksas veida tās iegādes brīdī grāmatvedībā novērtējama euro. Ja saimnieciskā darījuma rezultātā mainās virtuālās valūtas apjoms, tas grāmatvedības uzskaitē jāatspoguļo euro. Tātad, ja sabiedrība par precēm vai pakalpojumiem norēķinās virtuālajā valūtā, pēc ekonomiskās būtības tiek veikts preču maiņas (bartera) darījums, nevis naudas darījums, kas attiecīgi atspoguļojams sabiedrības grāmatvedībā. Arī tad, ja viena veida virtuālā valūta tiek mainīta pret citu, grāmatvedībā to novērtē euro. Ja pret apmaiņu iegūta virtuālā valūta, kuras vērtība neatšķiras no apmaināmās valūtas, pret apmaiņu iegūtā virtuālā valūta uzskaitāma euro tādā pašā vērtībā kā līdz apmaiņas brīdim īpašumā esošā, savukārt, ja iegūtās valūtas vērtība ir augstāka vai zemāka, starpība iekļaujama sabiedrības attiecīgā perioda peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tā kā saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto apgrozāmo līdzekļu vērtību pārvērtē, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai zemākajām tirgus cenām šajā datumā, atbilstoši tam, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks, šo prasību nepieciešams ņemt vērā, arī uzskaitot virtuālo valūtu, proti, to uzskaita vērtībā, kura bilances datumā zemāka, – iegādes (vai ražošanas) izmaksās vai tirgus cenās. 
Tāpat Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā ir sniegta informācija, ka pēc būtības virtuālās valūtas uzpirkšana un izplatīšana nav uzskatāma par finanšu instrumentu vai elektroniskās naudas emisiju vai maksājumu pakalpojumu, tad virtuālā valūta pēc būtības uzskatāma par preci jeb produktu, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas, tad grāmatvedībā to uzrāda kā krājumus apgrozāmo līdzekļu sastāvā.
Elektronisko naudu jeb e - naudu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 2.² punkta izpratnē, kas līdztekus bezskaidrai un skaidrai naudai arī kalpo kā likumīgs maksāšanas līdzeklis, grāmatvedībā uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāva postenī nauda. Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā ir noteikts, ka elektroniskā nauda — elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā) glabāta monetārā vērtība, kura:
pastāv prasījumu veidā pret emitentu,
emitēta, saņemot naudu no elektroniskās naudas turētāja, lai veiktu maksājumus,
izmantojama kā maksāšanas līdzeklis un kuru pieņem fiziskā vai juridiskā persona, kas nav elektroniskās naudas emitents.
Tāpat minētā likuma 1. panta 36. punkts nosaka, ka  naudas līdzekļi ir banknotes un monētas, bezskaidra nauda un elektroniskā nauda.
Savukārt elektroniskās naudas žetons ir kriptoaktīvu veids, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai. Šajā gadījumā ar oficiālo valūtu tiek saprasta kādas valsts oficiālā valūta, ko emitējusi centrālā banka vai cita monetārā iestāde.
Elektroniskās naudas žetonu var emitēt un veikt tā publisku piedāvājumu vai lūgt tā pielaidi tirdzniecībai tikai kredītiestāde vai elektroniskās naudas iestāde, kura ir paziņojusi par kriptoaktīvu balto grāmatu Latvijas Bankai (Latvijas Banka ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem no 2024. gada 30. decembra un elektroniskās naudas žetonu un aktīviem piesaistītu žetonu emitentiem – no 2024. gada 30. jūnija) un ir publicējusi minēto kriptoaktīvu balto grāmatu saskaņā MICA regulas 51. pantu. Kriptoaktīvu baltā grāmata ir informatīvs dokuments, kas satur obligāti atklājamu informāciju kriptokatīvu privātajiem turētājiem. Kriptoaktīvu baltā grāmata ietver vispārīgu informāciju par emitentu, piedāvātāju vai personu, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai, par projektu, kas īstenojams ar piesaistīto kapitālu, par kriptoaktīvu publisko piedāvājumu vai par to pielaidi tirdzniecībai, par kriptoaktīviem piesaistītām tiesībām un pienākumiem, par pamatā esošo tehnoloģiju, ko izmanto šādiem kriptoaktīviem, un par saistītajiem riskiem. Tās izstrāde, paziņošana kompetentajai uzraudzības iestādei un publicēšana ir obligāts nosacījums kriptoaktīvu tirgus dalībniekam atļaujas saņemšanai. Kriptoaktīvu baltajā grāmatā iekļaujamās informācijas saturs un formāts attiecībā uz kriptoaktīviem ir norādīts MICA regulas  6. pantā, attiecībā uz aktīviem piesaistītiem žetoniem – 19. pantā, attiecībā uz elektroniskās naudas žetoniem – 51. pantā.
Tomēr attiecībā uz elektroniskās naudas žetonu, kas piesaistīti vienotai oficiālai valūtai, ir jāņem vērā MICA regulā ietvertais regulējums.

Nē

Nē

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" attieksies uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, kuriem būs darījumi ar kriptoaktīviem.

Visas nozares

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" attieksies uz visiem uzņēmumiem, kuriem būs darījumi ar kriptoaktīviem. Kriptoaktīvu uzskaite grāmatvedībā būs vienāda visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā kādā nozarē uzņēmums darbojas.

Nē

Nē

Nē

-