24-TA-214: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā esoša bērna patstāvīgas dzīves iemaņu apguvei piešķiramās naudas summas apmērs, tās piešķiršanas un izlietošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Valsts kancelejas uzdevums Nr.23-TA-UZ-314.
Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4. panta sestajā daļā (ņemot vērā pārejas noteikumu 62. punktu) nosaka, ka no 2024. gada 1. jūlija, lai nodrošinātu individuālu pieeju un patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu atbilstoši bērna vecumam, spējām un prasmēm, institūcija var no saviem finanšu līdzekļiem piešķirt līdzekļus noteiktam bērna aprūpē iesaistītam darbiniekam bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei. Piešķiramās naudas summas apmēru, tās piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4. panta sestajā daļā (ņemot vērā pārejas noteikumu 62. punktu) nosaka, ka no 2024. gada 1. jūlija, lai nodrošinātu individuālu pieeju un patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu atbilstoši bērna vecumam, spējām un prasmēm, institūcija var no saviem finanšu līdzekļiem piešķirt līdzekļus noteiktam bērna aprūpē iesaistītam darbiniekam bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei. Piešķiramās naudas summas apmēru, tās piešķiršanas un izlietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt piešķiramo līdzekļu apmēru, ko ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija (turpmāk - institūcija) nodrošina bērna aprūpē iesaistītam darbiniekam, lai aprūpes un audzināšanas procesā mācītu bērniem apgūt patstāvīgas dzīves iemaņas, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces un pakalpojumus. Noteikt piešķiramo līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – likums) 4. panta sestā daļa paredz, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās darbs organizējams tā, lai institūcijas vidi tuvinātu ģimeniskai videi un nodrošinātu patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Ar ģimenisku vidi tiek saprasta aprūpes pakalpojuma sniegšanas vieta, kura ir iekārtota līdzīgi ģimenes mājai vai dzīvoklim, kur aprūpē iesaistītie speciālisti īpašu uzmanību pievērš kopības sajūtas uzturēšanai, saskarsmes un uzticības pilnu attiecību veidošanai ar bērniem pēc iespējas pietuvināti mātes vai tēva un bērnu attiecībām ģimenē, sadzīves pienākumu kopīgai veikšanai, iesaistot bērnus atbilstoši viņu vecumam un spējām lēmumu pieņemšanā par sadzīves organizēšanu, ikdienas darbu veikšanu, brīvā laika pavadīšanu u.c.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” prasībām, ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums paredz, ka tiek izveidoti atsevišķi dzīvokļi, kuros dzīvo ne vairāk kā astoņi bērni. Dzīvoklī ir iekārtota viesistaba, virtuve, dzīvojamās istabas un higiēnas telpa. Bērnu dzīvokļi tiek veidoti, kā tas būtu vienā lielā ģimenē. Šāda veida pakalpojums ir vērsts uz individuālu, ikviena bērna vajadzībām atbilstošu pieeju, nodrošina bērna vajadzības un veicina bērna patstāvības un neatkarīgākas dzīves iespējas. Bērni iesaistās dažādās ikdienas aktivitātēs - pirkumu veikšanā, ēdiena gatavošanā, veļas mazgāšanā, telpu uzkopšanā un citās mājsaimniecības nodarbēs. Kopīgas iepirkšanās un budžeta plānošana dod iespēju bērnam izteikt savu viedokli, pieņemt lēmumus un piedzīvot pieņemto lēmumu sekas, sniedz iespējas attīstīt bērnam attiecīgās prasmes arī nākotnē, uzsākot patstāvīgās dzīves gaitas sabiedrībā.
Tā kā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ir jauna, inovatīva, individualizēta un uz bērnu centrēta pieeja, tad likuma 4. panta sestajā daļā tika iekļauta norma, kas institūcijai dod tiesības piešķirt līdzekļus bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei.
Norma paredz, ka institūcija finanšu līdzekļus var piešķirt no institūcijas finanšu līdzekļiem, t.i., papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta netiek paredzēti. Lai noteiktu piešķiramās naudas summas apmēru, tās piešķiršanas, izlietojuma un atskaitīšanās par izlietojumu kārtību, normā ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Līdz ar to Ministru kabinetam ir dots uzdevums noteikt no institūcijas līdzekļiem novirzāmās naudas summas apmēru un izstrādāt šīs naudas piešķiršanas, izlietojuma un atskaitīšanās par izlietojumu kārtību.
Praksē jau šobrīd naudas summa tiek izmaksāta kā avansa maksājums bērna aprūpē iesaistītajam institūcijas darbiniekam - "mammai", kurš organizē un vada bērnu aprūpi (turpmāk - darbinieks). Pašvaldību finansētās institūcijas ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā visus pirkumus bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei veic no ikdienas izdevumiem paredzētā avansa, lai bērnus gatavotu patstāvīgai dzīvei. Savukārt valsts sociālās aprūpes centros tikai daļu pirkumu veic no ikdienas izdevumiem paredzētā avansa, pārējās nepieciešamās preces un pakalpojumus maksimāli iepērkot Iepirkuma likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42. panta pirmo daļu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Tādējādi noteikumu projekts attiecināms arī uz bērniem, kuri sasnieguši pilngadību un turpina mācības, bet ne ilgāk kā līdz mācību gada beigām.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” prasībām, ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums paredz, ka tiek izveidoti atsevišķi dzīvokļi, kuros dzīvo ne vairāk kā astoņi bērni. Dzīvoklī ir iekārtota viesistaba, virtuve, dzīvojamās istabas un higiēnas telpa. Bērnu dzīvokļi tiek veidoti, kā tas būtu vienā lielā ģimenē. Šāda veida pakalpojums ir vērsts uz individuālu, ikviena bērna vajadzībām atbilstošu pieeju, nodrošina bērna vajadzības un veicina bērna patstāvības un neatkarīgākas dzīves iespējas. Bērni iesaistās dažādās ikdienas aktivitātēs - pirkumu veikšanā, ēdiena gatavošanā, veļas mazgāšanā, telpu uzkopšanā un citās mājsaimniecības nodarbēs. Kopīgas iepirkšanās un budžeta plānošana dod iespēju bērnam izteikt savu viedokli, pieņemt lēmumus un piedzīvot pieņemto lēmumu sekas, sniedz iespējas attīstīt bērnam attiecīgās prasmes arī nākotnē, uzsākot patstāvīgās dzīves gaitas sabiedrībā.
Tā kā ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ir jauna, inovatīva, individualizēta un uz bērnu centrēta pieeja, tad likuma 4. panta sestajā daļā tika iekļauta norma, kas institūcijai dod tiesības piešķirt līdzekļus bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei.
Norma paredz, ka institūcija finanšu līdzekļus var piešķirt no institūcijas finanšu līdzekļiem, t.i., papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta netiek paredzēti. Lai noteiktu piešķiramās naudas summas apmēru, tās piešķiršanas, izlietojuma un atskaitīšanās par izlietojumu kārtību, normā ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Līdz ar to Ministru kabinetam ir dots uzdevums noteikt no institūcijas līdzekļiem novirzāmās naudas summas apmēru un izstrādāt šīs naudas piešķiršanas, izlietojuma un atskaitīšanās par izlietojumu kārtību.
Praksē jau šobrīd naudas summa tiek izmaksāta kā avansa maksājums bērna aprūpē iesaistītajam institūcijas darbiniekam - "mammai", kurš organizē un vada bērnu aprūpi (turpmāk - darbinieks). Pašvaldību finansētās institūcijas ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā visus pirkumus bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei veic no ikdienas izdevumiem paredzētā avansa, lai bērnus gatavotu patstāvīgai dzīvei. Savukārt valsts sociālās aprūpes centros tikai daļu pirkumu veic no ikdienas izdevumiem paredzētā avansa, pārējās nepieciešamās preces un pakalpojumus maksimāli iepērkot Iepirkuma likumā noteiktajā kārtībā.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42. panta pirmo daļu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības. Tādējādi noteikumu projekts attiecināms arī uz bērniem, kuri sasnieguši pilngadību un turpina mācības, bet ne ilgāk kā līdz mācību gada beigām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Institūcijā katram bērnam tiek sastādīts individuāls sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes vai attīstības plāns, kurā nosaka nākamajā periodā sasniedzamos mērķus. Piemēram, jaunākajiem bērniem - apgūt pārtikas un apģērba iegādi kopā ar darbinieku, savukārt vecākiem bērniem - apgūt spējas iepirkties patstāvīgi. Ņemot vērā, ka institūcijās pakalpojumu saņem bērni, kuri ir dažāda vecuma, attiecīgi bērniem ir atšķirīga brieduma pakāpe, kā arī ir bērni ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tad noteikumu projektā nepieciešams iekļaut normu, kas nosaka, ka piešķiramos līdzekļus plāno atbilstoši bērna individuālajam plānam un apmēru nosaka atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei, veselības stāvoklim kā arī ņemt vērā citus būtiskus apstākļus, kas ietekmē bērna iesaisti piešķirto līdzekļu izlietošanā.
Praksē var būt arī gadījumi, kad bērna funkcionēšanas traucējumi ir tik ļoti smagi, ka viņš nespēj ne izteikt viedokli, ne apgūt patstāvīgas prasmes un iemaņas, tad institūcija var izvērtēt un atbilstoši sociālās aprūpes plānā noteiktajam līdzekļus nepiešķirt.
Praksē var būt arī gadījumi, kad bērna funkcionēšanas traucējumi ir tik ļoti smagi, ka viņš nespēj ne izteikt viedokli, ne apgūt patstāvīgas prasmes un iemaņas, tad institūcija var izvērtēt un atbilstoši sociālās aprūpes plānā noteiktajam līdzekļus nepiešķirt.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 2. punktā iekļauta norma, kas paredz piešķirtos līdzekļus plānot un izlietot atbilstoši bērna sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes vai attīstības plānā noteiktajam.
Noteikumu projekta 4. punktā iekļauta norma, kas paredz piešķiramo līdzekļu apmēru noteikt, ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, veselības stāvokli, kā arī ņemt vērā citus būtiskus apstākļus, kas ietekmē bērna iesaisti piešķirto līdzekļu izlietošanā.
Noteikumu projekta 4. punktā iekļauta norma, kas paredz piešķiramo līdzekļu apmēru noteikt, ņemot vērā bērna vecumu un brieduma pakāpi, veselības stāvokli, kā arī ņemt vērā citus būtiskus apstākļus, kas ietekmē bērna iesaisti piešķirto līdzekļu izlietošanā.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu visiem bērniem, kuri saņem pakalpojumu institūcijā, vienādu attieksmi un maksimāli stimulētu ikdienas iemaņu un finanšu pratības apguvi un tālāku attīstību, un veicinātu arī bērnu ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem iespēju pēc pilngadības sasniegšanas saņemt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (piemēram, grupu dzīvokļa pakalpojumu), nepieciešams noteikt piešķiramo līdzekļu minimālo apmēru, ko institūcija var nodrošināt bērnam mēnesī atbilstoši bērna vecumam. Tādējādi minimālais piešķiramo līdzekļu apmērs pielīdzināts uzturlīdzekļu apmēram, ko izmaksā Uzturlīdzekļu garantiju fonds par pilnu kalendāra mēnesi:
- 107,50 euro bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai;
- 129 euro bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
- 107,50 euro bērnam no viņa piedzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai;
- 129 euro bērnam no septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 3. punktā noteikts piešķiramo līdzekļu minimālais apmērs, kas nodrošināms par vienu bērnu mēnesī.
Problēmas apraksts
Nodrošinot sociālo pakalpojumu, var būt ārkārtas gadījumi, kad nepieciešams veikt neparedzētus pirkumus (piemēram, institūcijā pakalpojuma saņemšanu uzsāk vairāki bērni, kas izņemti no ģimenes un nepieciešams viņiem nodrošināt pirmās nepieciešamības preces). Tādējādi noteikumu projektā nepieciešams paredzēt normu, ka institūcija var izmaksāt papildu līdzekļus, lai novērstu neparedzētus apstākļus, kas ir saistīti ar bērna ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādi.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 5. punkts atrisina minēto problēmu.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā izvirzīto mērķi, proti, nodrošināt, ka bērns apgūst patstāvību un ikdienas dzīves iemaņas, nepieciešams noteikumu projektā noteikt pamatprincipu, ka darbinieks nodrošina bērna iesaisti piešķirto līdzekļu plānošanā un izlietošanā. Darbinieks noskaidro bērna viedokli, vajadzības un vēlmes. Šāda pieeja nepieciešama arī bērniem, kuriem ir smagi funkcionēšanas traucējumi.
Risinājuma apraksts
Piešķirto līdzekļu izlietošanas pamatprincipi iekļauti noteikumu projekta 6. un 7. punktā.
Problēmas apraksts
Tā kā piešķiramie līdzekļi ir institūcijas finanšu līdzekļi (jeb nodokļu maksātāju nauda), kurus institūcija faktiski novirza darbiniekam, lai nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, tad noteikumu projektā nepieciešams noteikt arī preču un pakalpojumu grupas, kam piešķirtie līdzekļi var tikt izlietoti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 8. punktā iekļautas preču un pakalpojumu grupas, kurām drīkst izlietot piešķirtos līdzekļus: pārtikai; apģērbam un apaviem; medikamentiem un higiēnas precēm; saimniecības precēm; transporta pakalpojumiem; izglītībai, interešu izglītībai un nometnēm; kultūras un sporta pasākumiem; friziera pakalpojumiem; maksas veselības aprūpes pakalpojumam, ja nav iespējams saprātīgā termiņā saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu vai valsts to neapmaksā; citām precēm un pakalpojumiem.
Uzskaitītais preču un pakalpojumu klāsts ir visaptverošs mērķa sasniegšanai - iemācīt bērniem plānot un rīkoties ar finansēm, un tas neierobežo, piemēram, saldumu (tortes, kūku u.c.) vai dāvanu iegādi jubilejām, gadskārtu un valsts svētku svinībām.
Uzskaitītais preču un pakalpojumu klāsts ir visaptverošs mērķa sasniegšanai - iemācīt bērniem plānot un rīkoties ar finansēm, un tas neierobežo, piemēram, saldumu (tortes, kūku u.c.) vai dāvanu iegādi jubilejām, gadskārtu un valsts svētku svinībām.
Problēmas apraksts
Noteikumos nepieciešams noteikt piešķirto līdzekļu izmaksas biežumu. Lai nodrošinātu iespēju kontrolēt piešķirto līdzekļu izlietojumu, nepieciešamas noteikt, ka līdzekļi tiek izmaksāti avansa veidā ar pārskaitījumu uz institūcijas bankas norēķinu karti, kas ir personificēta darbiniekam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka piešķirtos līdzekļus ne retāk kā reizi mēnesī izmaksā no institūcijas finanšu līdzekļiem avansa veidā ar pārskaitījumu uz institūcijas bankas norēķinu karti, kas ir personificēta darbiniekam.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka bērni, kuri saņem pakalpojumu, apmeklē skolu, piedalās interešu izglītībā un ir vecumā, kad viņiem var uzticēt, piemēram, patstāvīgu pārtikas vai apģērbu iegādi, noteikumos nepieciešams paredzēt, ka darbinieks ir tiesīgs daļu piešķirto līdzekļu izmaksāt bērnam ar pārskaitījumu uz bērna maksājumu karti vai izmaksāt skaidrā naudā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 10. punkts paredz iespēju, ka darbinieks var daļu no piešķirtajiem līdzekļiem izmaksāt bērnam ar pārskaitījumu uz bērna maksājumu karti vai izsniegt to skaidrā naudā.
Problēmas apraksts
Lai institūcijā būtu nodrošināta piešķirto finanšu līdzekļu uzskaite un kontrole par to izlietojumu, nepieciešams noteikumu projektā paredzēt, ka primāri par piešķirto līdzekļu izlietojumu atbildīgs ir darbinieks, kurš rīkojas ar institūcijas maksājuma karti, kas ir personificēta darbiniekam.
Darbiniekam ir pienākums nodrošināt pirkumus apliecinošus dokumentus (čekus, kvītis utml.), tai skaitā gadījumos, kad daļa līdzekļu ir izmaksāta bērnam. Ņemot vērā, ka finanšu līdzekļu piešķiršanas mērķis ir iemācīt bērniem patstāvīgas dzīves iemaņas, t.i., rīkoties ar finansēm, kas ietver gan plānošanu, gan izlietojuma analīzi, tad darbiniekam ir pienākums mācīt bērniem, ka, iepērkoties, nepieciešams pirkuma apliecinošs dokuments, kas atdodams darbiniekam. Vienlaikus darbiniekam ir pienākums arī atskaitīties par piešķirto līdzekļu izlietojumu, iesniedzot pirkumu čekus un kvītis institūcijas iekšējos noteikumos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka, piemēram, meža veltes var iegādāties bez maksājumu apliecinoša dokumenta, tad šādos gadījumos atskaitīšanās par līdzekļu izlietojumu ietver arī darbinieka vai bērna paskaidrojumu par veikto pirkumu.
Darbiniekam ir pienākums nodrošināt pirkumus apliecinošus dokumentus (čekus, kvītis utml.), tai skaitā gadījumos, kad daļa līdzekļu ir izmaksāta bērnam. Ņemot vērā, ka finanšu līdzekļu piešķiršanas mērķis ir iemācīt bērniem patstāvīgas dzīves iemaņas, t.i., rīkoties ar finansēm, kas ietver gan plānošanu, gan izlietojuma analīzi, tad darbiniekam ir pienākums mācīt bērniem, ka, iepērkoties, nepieciešams pirkuma apliecinošs dokuments, kas atdodams darbiniekam. Vienlaikus darbiniekam ir pienākums arī atskaitīties par piešķirto līdzekļu izlietojumu, iesniedzot pirkumu čekus un kvītis institūcijas iekšējos noteikumos noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka, piemēram, meža veltes var iegādāties bez maksājumu apliecinoša dokumenta, tad šādos gadījumos atskaitīšanās par līdzekļu izlietojumu ietver arī darbinieka vai bērna paskaidrojumu par veikto pirkumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 11. punkts paredz atbildību par piešķirto līdzekļu izlietojumu un atskaitīšanās pienākumu, kā arī pirkumu apliecinošu dokumentu nodrošināšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departaments; Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs; Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija; VSAC "Rīga"; VSAC "Kurzeme".Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultācijas un priekšlikumi.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas bērniem nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institītūcijā.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, būs iespēja apgūt patstāvīgas dzīves iemaņas, jo īpaši rīcību ar finansēm. Šāda pieeja ir atbilstoša ANO Konvencijā par cilvēku ar invaliditāti noteiktajiem principiem par patstāvības un izvēles iespēju sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti.
VSAC ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņem 69 bērni ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tomēr neraugoties uz invaliditāti, daļai šo bērnu ir spēja paust savu gribu attiecībā uz ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei. Bērni ar invaliditāti ir arī starp bērniem, kuri ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem pašvaldību iestādēs.
VSAC ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņem 69 bērni ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, tomēr neraugoties uz invaliditāti, daļai šo bērnu ir spēja paust savu gribu attiecībā uz ēdiena, apģērba un citu viņa individuālām interesēm atbilstošu preču un pakalpojumu iegādei. Bērni ar invaliditāti ir arī starp bērniem, kuri ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņem pašvaldību iestādēs.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, būs iespēja apgūt patstāvīgas dzīves iemaņas, jo īpaši rīcību ar finansēm.
Šāda pieeja ir atbilstoša ANO Bērnu tiesību konvencijas 12.pantā noteiktajam, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.
Pašvaldību nodrošinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņem 484 bērni.
Šāda pieeja ir atbilstoša ANO Bērnu tiesību konvencijas 12.pantā noteiktajam, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei.
Pašvaldību nodrošinātu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņem 484 bērni.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
