Anotācija (ex-ante)

Savukārt, nomas maksu citos gadījumos (noteikumu 8.2.apakšpunkts), nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai, bet ne mazāka par šo noteikumu 5.punktā minēto, kas  ir 28 euro. Līdz ar to gadījumos, kad par apbūvētu zemesgabalu nav piemērojams zemes likumiskās lietošanas attiecību regulējums un apbūvēts zemesgabals nav iznomāts publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, nomas maksa par apbūvētu zemesgabalu turpmāk nosakāma atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Papildus, attiecībā uz apbūvēta zemesgabala nomas līgumiem, kas noslēgti atbilstoši normatīvajam regulējumam pirms Noteikumu projekta spēkā stāšanās un uz ko šobrīd nav attiecināms ne zemes likumiskās lietošanas attiecību regulējums, ne iznomāšana publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, paredzēts pārejas regulējums noteikumu projekta 135.² punktā, kas paredz, ja apbūvēta zemesgabala nomas līgums ir noslēgts līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šo noteikumu 8.punktā un noslēgtais nomas līgums atbilst šo noteikumu 8.2.apakšpunktam, iznomātājs sešu mēnešu laikā atbilstoši šo noteikumu 19.punktam pārskata nomas maksu atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Gadījumā, ja neatkarīga vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa ir mazāka par 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, iznomātājs saglabā nomas maksu gadā 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāku par šo noteikumu 5. punktā minēto). Minētais būtu skatāms kopsakarā ar jau šobrīd MK noteikumu Nr.350 pārejas noteikumu 137.punktā noteikto, ka nomas līgumiem, kuri noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemērojami normatīvie akti par publiskas personas zemes nomu, kas bija spēkā, slēdzot attiecīgo nomas līgumu, ja līgumā nav noteikts citādi.
Tāpat norādāms, ka nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku.

Vienlaikus MK noteikumi Nr.350 papildināti ar jaunu 8.¹ punktu, kas paredz, ja iznomā apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi un nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju, nomas maksu nosaka visam nomas objektam kopā atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus nomas maksai. (MK noteikumu Nr.350 8.¹ punktā faktiski tiek saglabāts šobrīd MK noteikumu Nr.350 18.punktā spēkā jau esošais regulējums, attiecīgi svītrojot MK noteikumu Nr.350 18.punktu). Kā arī MK noteikumu Nr.350 8.¹ punktā tiek paredzēts, ka nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku (noteikumu projektā ietverts nosacījums līdzīgi kā paredzēts neapbūvētu zemesgabalu iznomāšanas gadījumos MK noteikumu Nr.350 40.punktā).
Minimālā nomas maksa 28 euro apmērā (atbilstoši MK noteikumu Nr.350 5.punktā noteiktajam) ir piemērojama zemesgabala nomas gadījumos (kad saskaņā ar MK noteikumiem Nr.97 tiek iznomāts publiskas personas īpašumā esošs nomas objekts, kas sastāv no būves un zemes vienības), savukārt, piespiedu dalītā īpašuma gadījumos, kur zemes īpašnieks ir publiska persona, no 2024.gada 1.janvāra pastāv likumiskās lietošanas attiecības un ir piemērojama Spēkā stāšanās likumā noteiktā minimālā zemes lietošanas maksa (50 euro).

Attiecībā uz Spēkā stāšanās likuma normu piemērošanu tiem gadījumiem, kuros patstāvīgas būves īpašnieks nav nostiprinājis savas īpašumtiesības zemesgrāmatā, skaidrojums ir sniegts Spēkā stāšanās likuma grozījumu anotācijā (anotācija pieejama:
https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ED0E734C16CEB54BC225860D00268496?OpenDocument, turpmāk - Spēkā stāšanās likuma anotācija). Proti, Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādīts, ja runa ir par būvēm, ar kurām vispār nav skaidra statusa, zemes īpašnieks varēs veikt atbilstošas darbības būvju īpašnieka noskaidrošanai un attiecīgi zaudējumu piedziņai no tā, vai arī prasīt būvi atzīt par zemes daļu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Savukārt, ja būvēm ir tiesiskais valdītājs, un nepastāv strīds par to, ka tiesiskais valdītājs ir būvju īpašnieks (zemes reformas vai privatizācijas likumu kontekstā), Spēkā stāšanās likuma grozījumos ietvertais regulējums netraucēs to piemērot šādiem gadījumiem līdzīgi, kā tas šobrīd ir piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās. Ievērojot Spēkā stāšanas likuma anotācijā norādīto, ar noteikumu projektu tiek paredzēts zemesgabala lietotāja pienākums iesniegt publiskas personas institūcijai, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (turpmāk attiecībā uz zemes likumisko lietošanu - zemesgabala īpašnieks), informāciju par būvi, ja uz apbūvēta zemesgabala esoša apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ. Citu informāciju, kas nepieciešama maksāšanas paziņojuma, rēķina vai zemesgabala lietošanas rakstveida vienošanās sagatavošanai zemesgabala īpašnieks iegūst no attiecīgajiem valsts reģistriem, piemēram, Valsts zemes dienesta, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas u.c., kā arī no valsts vai pašvaldību iestādēm, piemēram, būvvaldes (MK noteikumu Nr.350 13.punkts). 
Attiecībā uz likumiskās lietošanas attiecībām ar noteikumu projektā minēto terminu "zemesgabala īpašnieks" ir saprotama publiskā persona - apbūvēta zemesgabala īpašnieks, valdītājs, pārvaldītājs, kas administrē likumiskās zemes lietošanas tiesības (ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumos Nr.934 "Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem" paredzēto, ka valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbības sevī ietver cita starpā arī civiltiesisku līgumu slēgšanu, tajā skaitā par valsts nekustamā īpašuma apgrūtināšanu ar lietu tiesībām un par valsts nekustamā īpašuma lietošanu (tajā skaitā nomu) atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un to izpildes kontrole, nodrošinot pēc iespējas efektīvu un ekonomiski lietderīgu valsts nekustamā īpašuma izmantošanu).
Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrā daļa noteic, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām un ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā, kā arī būves īpašnieks un zemes īpašnieks var rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru un šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam. Ņemot vērā Spēkā stāšanas likuma 38.panta otrajā daļā noteikto, MK noteikumu Nr.350 8.² punktā tiek paredzēts, ka publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (zemesgabala īpašnieks) būves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam (turpmāk -zemesgabala lietotājs) nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu atbilstoši šo noteikumu 9.punktam. Apbūvēta zemesgabala lietošanas maksas apmērs tiek noteikts atbilstoši Spēkā stāšanās likumā paredzētajam apmēram (MK noteikumu Nr.350 8.³ punkts).
Vienlaikus norādāms, ka publiska persona (zemes īpašnieks) ar būvju īpašnieku atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrajā daļā paredzētajam, ja tam piekrīt būves īpašnieks, var vienoties par citu lietošanas maksas apmēru, savukārt, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto pienākumu lietderīgi rīkoties ar mantu, proti, ka rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta nododama lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu, par mazāku maksu vienojas tikai noteikumu projekta 1.27.un 1.28.apakšpunktos.

Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma anotācijā sniegtajam skaidrojumam par likumiskās lietošanas maksas sadalījumu atkarībā no zemes likumiskās lietošanas attiecībās esošo subjektu skaita (proti, Spēkā stāšanās likuma anotācijā norādīts: lietošanas maksa attiecas uz likumiskām zemes lietošanas tiesībām, nevis tiesību subjektu skaitu, kas tajās atrodas, t.i., ja vienās zemes likumiskās lietošanas tiesībās atrodas no vienas vai abām pusēm vairākas personas (zemes kopīpašnieki vai patstāvīgas būves dzīvokļu īpašnieki), tas nekādā veidā nemaina to, ka šī ir viena tiesiska attiecība, kuras ietvaros lietošanas maksa par zemi ir 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 euro gadā; šī likumprojekta kontekstā nav nozīmes, vai šāda maksa ir jāmaksā vai jāsaņem vienai vai vairākām personām, līdz ar to arī nebūtu tiesiska pamata reizināt šo maksu ar subjektu skaitu, kas atrodas attiecībās), ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.350 tiek papildināti ar jaunu 8.⁴ punktu, kas noteic, ja uz zemesgabala esošajai būvei ir vairāki kopīpašnieki vai tiesiskie valdītāji (zemesgabala lietotāji) vai zemesgabals ir kopīpašums, Spēkā stāšanās likumā noteiktā lietošanas maksa, neatkarīgi no personu skaita, kurām ir pienākums maksāt un tiesības saņemt maksu par zemes likumisko lietošanu, ir attiecināma uz visu zemesgabalu kopumā un sadalāma proporcionāli. Skaidrojam, ka noteikumu projektā attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas attiecībām termins "zemesgabals" lietots ar tādu pašu nozīmi kā lietošanā esošā zeme Spēkā stāšanās likuma izpratnē, proti, tas attiecināms uz tādu zemesgabala platību, kas nepieciešama būves izmantošanai/ekspluatācijai. Ja uz zemes vienības atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi, lietošanā esošās zemes (zemesgabala) platība nosakāma būves izmantošanai/ekspluatācijai nepieciešamajā apmērā. Piemēram, ja uz zemes, kas ir reģistrēta kā atsevišķa zemes vienība, atrodas divi patstāvīgi būvju īpašumi, tad katram būvju īpašumam piesaistītais zemesgabals (lietošanā esošā zeme) nosakāma sadalot attiecīgo zemes vienību starp šiem būvju īpašumiem funkcionāli (ekspluatācijai) nepieciešamajā apmērā. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38.panta piekto daļu, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa. Vienlaikus Spēkā stāšanās likums noteic, ka gadījumā, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve, ja vien nav acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai. (Spēkā stāšanās likuma 38.panta sestā daļa).

Zemesgabala likumiskās lietošanas maksas aprēķina piemēri*:
1.piemērs - zemesgabals atrodas kopīpašumā.

	(A) Zemesgabala kadastrālā vērtība 12 000 euro	(B) Zemesgabala kadastrālā vērtība 660 euro
Likumiskā lietošanas maksa zemesgabalam kopā	12000*4%=480 euro	660*4%=26,40 (nesasniedz 50 euro)	Minimālā zemesgabala likumiskās lietošanas maksa 50 euro
1.kopīpašniekam pieder 3/6 dom.d. (jeb 1/2)	480/6*3=240 euro	26,40/6*3=13,20 euro	50/6*3=25,00 euro
2.kopīpašniekam pieder 1/6 dom.d.	480/6*1=80 euro	26,40/6*1=4,40 euro	50/6*1=8,33 euro
3.kopīpašniekam pieder 2/6 dom.d. (jeb 1/3)	480/6*2=160 euro	26,40/6*2=8,80 euro	50/6*2=16,67 euro
	kopā 480,00 euro	kopā 26,40 euro	kopā 50,00 euro

1.piemēra B variantā zemesgabala kadastrālā vērtība ir 660 euro un tādējādi, aprēķinot 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības, lietošanas maksas apmērs nesasniegtu likumā noteikto minimālo zemesgabala likumiskās lietošanas maksas apmēru (pēc procentuālā aprēķina summa ir 26,40 euro), un tādēļ ir piemērojama Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrajā daļā noteiktā minimālā maksa (50 euro) saglabājot esošo zemesgabala kopīpašnieku domājamo daļu proporciju, proti, likumiskās lietošanas maksas minimālais apmērs (50 euro) sadalāms starp zemesgabala kopīpašniekiem proporcionāli.

2.piemērs - uz zemesgabala atrodas būvju īpašums, kuram ir vairāki kopīpašnieki, vai uz zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi.
Šajā gadījumā aprēķins ir veicams tāpat kā 1.piemērā, tas ir, aprēķinātā zemesgabala likumiskās lietošanas maksa ir sadalāmā proporcionāli būvju īpašuma kopīpašnieku domājamo daļu apmēram vai, ja uz zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi - proporcionāli starp uz attiecīgā zemesgabala esošo atsevišķo būvju īpašumu īpašniekiem atbilstoši katra būvju īpašuma atbilstošai zemesgabala daļai.
Ja aprēķinot 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības netiek sasniegts minimālais zemesgabala likumiskās lietošanas maksas apmērs (procentuālais aprēķins nesasniedz minimālos 50 euro), tad aprēķins ir veicams tāpat kā 1.piemēra B variantā, tas ir, 50 euro minimālā maksa sadalāma proporcionāli starp būvju īpašuma kopīpašniekiem (atbilstoši attiecīgajiem kopīpašniekiem piederošo domājamo daļu sadalījumam) vai proporcionāli starp visiem uz zemesgabala esošajiem atsevišķajiem patstāvīgajiem būvju īpašumiem.

3.piemērs - uz zemesgabala atrodas būvju īpašums, kuram ir vairāki kopīpašnieki, vai uz zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi un daļa no būvju īpašniekiem vai būvju domājamo daļu īpašniekiem savai būvei vai būves daļai atbilstošu piesaistītā zemesgabala daļu ir iegādājušies īpašumā.
Šajā gadījumā, pieņemot, ka 3/6 domājamo daļu (jeb 1/2) īpašnieks (1.kopīpašnieks no 1.piemēra) ir ieguvis īpašumā savām būvju domājamām daļām atbilstošu zemesgabala daļu (1.kopīpašnieks ir iegādājies domājamās daļas no zemesgabala atbilstoši tam piederošās būvēs domājamajai platībai), attiecīgajam kopīpašniekam vairs nav pienākums maksāt zemesgabala likumiskās lietošanas maksu, kā arī tas kā zemesgabala domājamo daļu īpašnieks nevar prasīt zemesgabala likumiskās lietošanas maksu no citiem būves kopīpašniekiem, jo 1.kopīpašnieka īpašumā ir tikai tāda zemesgabala daļa, kas atbilst tam piederošās būves daļai.
Zemesgabala likumiskās lietošanas maksas aprēķins veicams tiem būvju īpašniekiem, kas nav izpirkuši sev piederošajai būves domājamajai daļai atbilstošu zemesgabala daļu (tas ir, 2.un 3.kopīpašniekam) proporcionāli īpašumā esošo domājamo daļu apmēram atbilstoši 1.piemēra A variantam.
Vienlaikus 1.piemēra B varianta gadījumā, kad pēc procentuālā aprēķina netiek sasniegts noteiktais minimālais likumiskās lietošanas maksas apmērs, tiek piemērota minimālā zemesgabala likumiskās lietošanas maksa (50 euro) un ņemot vērā, ka minimālā maksa ir attiecināma uz visu zemesgabalu kopumā, 2.un 3.kopīpašniekam ir jāsedz daļa, kas atbilst viņu īpašumā esošo būvju domājamo daļu apmēram. Minētajā piemērā neizpirktas ir palikušas 3/6 domājamās daļas (savām būvju domājamām daļām atbilstošas zemesgabala daļas nav izpircis 2.un 3.kopīpašnieks) un tādējādi tiem atbilstoši savu būvju domājamām daļām ir pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu minimālo apmēru (skatīt 1.piemēra tabulas B varianta pēdējo kolonnu).

4.piemērs - uz zemesgabala, kas ir kopīpašumā, atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi (piemēram, zemesgabalam ir trīs kopīpašnieki un uz tā atrodas četri patstāvīgi būvju īpašumi).

Zemesgabala likumiskā lietošanas maksa kopā (zemesgabala kadastrālā vērtība 12 000 euro)	12000*4%=480 euro	1.būvju īpašumam piesaistītas 3/10 no zemes	2.būvju īpašumam piesaistīta 1/10 no zemes	3.būvju īpašumam piesaistītas 4/10 (jeb 2/5) no zemes	4.būvju īpašumam piesaistītas 2/10 (jeb 1/5) no zemes
1.zemes kopīpašniekam pieder 3/6 dom.d. (jeb 1/2)	480/6*3=240 euro	240/10*3=72 euro	240/10*1=24 euro	240/10*4=96 euro	240/10*2=48 euro
2.zemes kopīpašniekam pieder 1/6 dom.d.	480/6*1=80 euro	80/10*3=24 euro	80/10*1=8 euro	80/10*4=32 euro	80/10*2=16 euro
3.zemes kopīpašniekam pieder 2/6 dom.d. (jeb 1/3)	480/6*2=160 euro	160/10*3=48 euro	160/10*1=16 euro	160/10*4=64 euro	160/10*2=32 euro
		1.būvju īpašniekam jāmaksā kopā 144 euro	2.būvju īpašniekam jāmaksā kopā 48 euro	3.būvju īpašniekam jāmaksā kopā 192 euro	4.būvju īpašniekam jāmaksā kopā 96 euro

Šajā gadījumā katram no zemes kopīpašniekiem ir tiesības saņemt maksu par zemesgabala likumisko lietošanu atbilstoši sava zemesgabala daļai un katrs no šiem zemes kopīpašniekiem savu likumiskās lietošanas maksas daļu saņem no visiem patstāvīgo būvju īpašumu īpašniekiem (tas ir, katrs no četriem būvju īpašumu īpašniekiem proporcionāli attiecīgajam būvju īpašumam piesaistītajai zemesgabala daļai maksā zemes likumisko lietošanu katram no trijiem zemesgabala īpašniekiem).
Šajā gadījumā likumiskās lietošanas maksas administrēšanai visi zemesgabala kopīpašnieki var vienoties par viena kopēja maksāšanas paziņojuma vai rēķina nosūtīšanu katram no patstāvīgo būvju īpašumu īpašniekiem vai arī katrs no zemesgabala kopīpašniekiem (katrs atsevišķi) var sūtīt katram no būvju īpašniekiem maksāšanas paziņojumu vai rēķinu.
Identisks zemesgabala likumiskās lietošanas maksas sadalījuma aprēķins kā 4.piemēra tabulā būtu veicams arī gadījumā, ja tiktu piemērota minimālā zemesgabala likumiskās lietošanas maksa (50 euro).

* Piemēros aprēķini veikti atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrajā daļā šobrīd noteiktajam apmēram - likumiskās lietošanas maksas apmērs ir 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2023.gada 2.maija spriedumu lietā Nr.2022-02-01 tiesa ir nospriedusi atzīt Spēkā stāšanās likuma 38.panta otro daļu par neatbilstošu Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam un spēkā neesošu no 2024.gada 1.jūlija. Ņemot vērā minēto likumiskās lietošanas maksas procentuālais un/vai minimālais apmērs pēc 2024.gada 1.jūlija var mainīties.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.350 9.punktu, zemesgabala īpašnieks zemesgabala lietotājam nosūta maksāšanas paziņojumu vai rēķinu, norādot lietošanā esošā zemesgabala platību, lietošanas maksas apmēru (kas aprēķināts atbilstoši Spēkā stāšanās likumā noteiktajam), samaksas termiņu un kārtību, tai skaitā likumiskos procentus par maksājumu kavējumiem, kā arī citu pēc zemesgabala īpašnieka ieskatiem nepieciešamo informāciju. Šajā sakarā jāmin, ka ievērojot valsts pārvaldes pakalpojumu digitālo transformāciju un virzoties uz pilnībā digitalizētu valsts pārvaldes pamatdarbību, kur e-adrese ir viens no būtiskajiem elementiem, šo zemesgabala lietotājam paredzēto maksāšanas paziņojuma vai rēķina nosūtīšanas pamata veids ir elektroniski nosūtāms dokuments. Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta otrajai daļai, likumiskās lietošanas maksas apmērs ir četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Atbilstoši Tieslietu ministrijas prezentācijai par piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām, likumiskās lietošanas maksas apmēru (4%) veido: 1) zemes īpašnieka ienākums 2,5% (atlīdzība, administratīvās izmaksas, ienākuma nodoklis); 2) nekustamā īpašuma nodokļa izmaksas 1,5%.  Gadījumos, kad zemesgabala īpašniekam rodas tiesības prasīt zaudējumu piedzīšanu par maksājumu kavējumu, būtu uzskatāms, ka zemesgabala īpašniekam ir tiesības lūgt zemesgabala lietotājam segt arī pasta izdevumus par maksāšanas paziņojuma vai rēķina nosūtīšanu, ja zemesgabala lietotājs iznomātāju nav informējis par elektroniskā pasta adresi, uz kuru nosūtāms rēķins vai maksāšanas paziņojums. 

Attiecībā uz zemesgabala nomu ar noteikumu projektu tiek saglabāts MK noteikumos Nr.350 paredzētais, ka nomas maksas aprēķina periods ir viens ceturksnis un ka nomas maksa ir samaksājama līdz attiecīgā ceturkšņa pirmā mēneša beigām (ja puses nav vienojušās par citu norēķinu kārtību), kā arī par maksājumu termiņu kavējumiem tiek aprēķināti nokavējuma procenti 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu (MK noteikumu Nr.350 16.punkts). Vienlaikus ar noteikumu projektu MK noteikumi Nr.350 tiek papildināti ar jaunu 16.¹ punktu, kurā ietverti nosacījumi attiecībā uz zemesgabala likumiskās lietošanas maksas aprēķina periodu un samaksas termiņu. Saskaņā ar Spēkā stāšanās likuma 38.panta trešo daļu lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi, un pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ. Ja atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta trešajā daļā paredzētajam zemesgabala īpašnieks un zemesgabala lietotājs vienojas par citu lietošanas maksas samaksas kārtību, par to ir slēdzama rakstveida vienošanās. Ievērojot vienlīdzības principu, lai neveidotos atšķirīga attieksme pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos (zemes likumiskās lietošanas attiecībās), ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka attiecībā uz zemesgabala likumisko lietošanu maksājumu termiņu kavējumu gadījumos zemesgabala īpašnieks aprēķina likumiskos procentus atbilstoši Civillikumā paredzētajam (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā un, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā). Zemesgabala likumiskās lietošanas attiecībās maksājumu kavējumu gadījumos aprēķināmi likumiskie procenti ņemot vērā, ka ar Spēkā stāšanās likuma regulējumu par zemes likumiskās lietošanas tiesībām visas darījuma būtiskās sastāvdaļas jau ir ietvertas minētajā likumā un nav atkarīgas no pušu gribas (ja vien abas puses nevienojas par citiem nosacījumiem), proti, zemes likumiskās lietošanas tiesības pastāv uz likuma pamata un rakstveida vienošanās slēgšana nav obligāta.
Ņemot vērā, ka ar Spēkā stāšanās likumu piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesību institūtu, ar noteikumu projektu no MK noteikumiem Nr.350 tiek svītrots 10.punkts, kas paredzēja uzaicinājuma par nomas līguma noslēgšanu nosūtīšanu kā arī piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvara noteikšanu tiesas ceļā.
No MK noteikumiem Nr.350 tiek svītrots arī 11.punkts, kurā bija uzskaitīta informācija un dokumentācija, ko zemesgabala lietotājs iesniedz zemesgabala īpašniekam maksāšanas paziņojuma, rēķina vai līguma sagatavošanai. Tā vietā zemesgabala īpašnieks nepieciešamo informāciju iegūst no valsts publiskajiem reģistriem, valsts vai pašvaldības iestādēm, vienlaikus, ja uz apbūvēta zemesgabala esoša apbūve nav ierakstīta zemesgrāmatā likumā noteikto ierobežojumu dēļ, informāciju par būvi zemesgabala īpašniekam iesniedz zemesgabala lietotājs (MK noteikumu Nr.350 13.punkts).
Papildus ar noteikumu projektu tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu Nr.350 12.punkts attiecībā uz rīcību gadījumos, kad uz apbūvēta zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi.
Atbilstoši Spēkā stāšanās likuma 38.panta septītajā daļā Ministru kabinetam dotajam deleģējumam noteikumu projekta 1.27.un 1.28.apakšpuntos ietvertajā MK noteikumu Nr.350 23.un 24.punktā ir noteikti kritēriji, kuriem izpildoties zemesgabala lietošanas maksu var samazināt par 30 vai 60%, ar nosacījumu, ka maksa nedrīkst būt mazāka par Spēkā stāšanās likumā noteikto lietošanas maksas minimālo apmēru (tas ir, ne mazāka par 50 euro).
Tādējādi noteikumu projektā ir noteikti kritēriji/gadījumi, kad publiska persona kā zemes īpašnieks vienojas par mazāku maksu nekā Spēkā stāšanās likumā paredzēta. Šobrīd spēkā esošais MK noteikumu Nr.350 23. un 24.punkts paredz nomas maksas samazinājumu par 50 un 90% (kas attiecīgi analogi sākotnēji bija pārņemts šo noteikumu izstrādes stadijā attiecībā uz zemes lietošanas maksas samazinājumu), tomēr, atbilstoši VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izvērtējumam, 50 un 90% samazinājums valstij radīs zaudējumus, proti, piemēram, ja tiek saglabāta iespēja samazināt zemes lietošanas maksu par 90%, tad attiecīgi lietošanas maksas 4% apmērs ir lielāks par minimālo maksu 50 euro, jo tādā gadījumā trūcīgās personas maksājums nesegs pat nekustamā īpašuma nodokļa (turpmak - NĪN) apmēru un publiskajai personai no saviem līdzekļiem būs jāsamaksā NĪN daļa pašvaldībai. Tāpat, arī attiecīgi par 50% samazinājumu. Modelējot ar procentiem par maznodrošinātu personu, 4% - (50% no 4%), konstatējams, ka maksājuma apjoms būs 2,0% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Tā kā NĪN ir 1,5% gadā, tad publiskai personai paliks 0,5% no zemes kadastrālās vērtības. Ņemot vērā minēto, sākotnējais noteikumu projektā paredzētais 50 un 90% samazinājums tiek aizstāts attiecīgi ar 30 un 60% samazinājumu. Ar noteikumu projektu paredzētais zemesgabala likumiskās lietošanas maksas samazinājums attiecīgi 30% vai 60% apmērā tiek noteikts atbilstoši tādiem pašiem kritērijiem, kādi jau šobrīd ir spēkā esoši nomas maksas samazināšanai (šobrīd spēkā esošo MK noteikumos Nr.350 23.un 24.punkta nosacījumi par nomas maksas samazināšanu). Lai saņemtu šo noteikumu 23.vai 24.punktā minēto zemesgabala lietošanas maksas samazinājumu zemesgabala lietotājam un zemesgabala īpašniekam rakstveidā par to ir jāvienojas un zemesgabala lietotājam ir jāiesniedz zemesgabala īpašniekam dokumentus, kas apliecina apstākļu atbilstību šo noteikumu 23.vai 24.punktā minētajiem kritērijiem. Papildus zemesgabala lietotājam ir pienākums nekavējoties informēt zemesgabala īpašnieku, ja tā sniegtā informācija neatbilst faktiskajai situācijai, tai skaitā, ja sniegtā informācija/faktiskie apstākļi ir mainījušies (noteikumu projektā ietvertais MK noteikumu Nr.350 25.punkts). 
Ņemot vērā, ka ar Spēkā stāšanās likumu piespiedu nomas regulējums ir aizstāts ar likumiskās zemes lietošanas tiesību institūtu, attiecībā uz zemesgabala likumisko lietošanu komercdarbības atbalsta nosacījumi nav piemērojami, ņemot vērā, ka likumiskās zemes lietošanas gadījumi nav darījumi tirgū un tādējādi neietekmē Eiropas Savienības iekšējo tirgu, jo šajā gadījumā saimniecisko darbību varētu veikt zemesgabala lietotāja piederošās būvēs, bet likumiskā lietošanas maksa ir uzskatāma tikai par atlīdzību zemesgabala īpašniekam par to, ka uz viņa zemesgabala atrodas citai personai piederošās būves. Vienlaikus, ņemot vērā, ka 2024.gada 1.janvārī stājusies spēkā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, atbilstoši precizēta MK noteikumu Nr.350 7.nodaļa.

Ar noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr.350 22.punkts, kas konkrētos gadījumos paredzēja nomas maksas palielināšanu, piemērojot koeficientu 1,5, uz laiku līdz šajā punktā norādīto apstākļu novēršanai. Attiecīgais punkts tiek svītrots ņemot vērā, ka Spēkā stāšanās likumā nav paredzēts, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs kādos gadījumos varētu tikt paaugstināts.

Noteikumu projektā ietvertais MK noteikumu Nr.350 26.punkts noteic gadījumus, kad zemesgabala iznomātājam vai īpašniekam ir tiesības, nosūtot zemesgabala nomniekam vai lietotājam rakstisku paziņojumu vai rēķinu, vienpusēji mainīt nomas vai lietošanas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru bez grozījumu izdarīšanas līgumā vai rakstveida vienošanā, proti, ja normatīvie akti paredz citu apbūvēta zemesgabala nomas vai lietošanas maksas aprēķināšanas kārtību; ja ar normatīvajiem aktiem tiek no jauna ieviesti uz apbūvētu zemesgabalu attiecināmi nodokļi un nodevas vai mainīts ar nodokli apliekamais objekts un normatīvajos aktos paredzēts zemesgabala lietotāja pienākums veikt attiecīgo nodokļu un nodevu samaksu; šo noteikumu 19.punktā minētajos gadījumos.Šajos gadījumos nomas vai lietošanas maksa vai citu saistīto maksājumu apmērs tiek mainīts ar dienu, kāda noteikta attiecīgajos normatīvajos aktos (MK noteikumu Nr.350 27.punkts). Jāmin, ka noteikumu projekta 26.punkts neattiecas uz rēķina nosūtīšanu par likumiskās lietošanas maksu uz likuma pamata.
Ievērojot Spēkā stāšanās likumā paredzēto, ka likumiskās lietošanas maksas apmērs ir piesaistīts zemes kadastrālajai vērtībai, kā arī tiek paredzēts ka zemesgabala nomas maksa (ja apbūvētu zemesgabalu iznomā publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai) ir piesaistīta zemesgabala kadastrālajai vērtībai, ar noteikumu projektu paredzēts, ka zemesgabala nomas un lietošanas maksu pārskata un maina, ja attiecīgajam apbūvētajam zemesgabalam tiek mainīta tā kadastrālā vērtība (bet ne mazāka par šo noteikumu 5.punktā minēto) (MK noteikumu Nr.350 19.punkts). Savukārt, gadījumos, kad nomas objektu izmanto saimnieciskai darbībai un samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, kā arī ievērojot 8.2.apašpunktā minētajos gadījumos, kad nomas maksu nosaka atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai, MK noteikumu Nr.350 19.punktā tiek paredzēts, ka nomas maksu pārskata ne retāk kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā un maina, ja pārskatītā nomas maksa ir augstāka par noteikto nomas maksu (bet tā nedrīkst būt mazāka par šo noteikumu 5.punktā minēto). Ja nomas maksas noteikšanai pieaicina neatkarīgu vērtētāju un nomas maksa tiek palielināta, nomnieks kompensē iznomātājam pieaicinātā neatkarīgā vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku.

Tāpat, noteikumu projekts papildināts ar 26^_.1 punktu, kas paredz iznomātājam tiesības nemainīt nomas maksu vai citu saistīto maksājumu apmēru šo noteikumu 26. punktā minētajos gadījumos, ja nomas maksas un citu saistīto maksājumu kopējais palielinājums ir mazāks nekā attiecīgā paziņojuma vai rēķina sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas.

Papildus ar noteikumu projektu tiek papildināts MK noteikumu Nr.350 8.nodaļa "Noslēguma jautājumi" paredzot pārejas nosacījumu, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksu, maksu par faktisko apbūvēta zemesgabala lietošanu vai neizpirktās pilsētu zemes nomas maksu par laikposmu līdz 2024.gada 1.janvārim nosaka saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem, kas bija spēkā līdz 2024.gada 1.janvārim (MK noteikumu Nr.350 135.¹ punkts), kā arī tiek precizēts MK noteikumu Nr.350 134.punkts, paredzot, ja uz zemesgabala atrodas publiskai personai nepiederoša un zemesgrāmatā nereģistrēta būve, attiecīgās būves lietotājs līdz būves tiesiskā statusa sakārtošanai maksā maksu par zemesgabala lietošanu atbilstoši Spēkā stāšanās likumā noteiktajam apmēram (ņemot vērā praksē pastāvošos gadījumos, kad par uz publiskas personas zemesgabala esošas būves tiesisko statusu pastāv strīds – noris tiesvedība, MK noteikumu Nr.350 134.punkts precizēts, paredzot būves lietotājam pienākumu līdz būves tiesiskā statusa sakārtošanai maksāt zemesgabala lietošanas maksu).
Vienlaikus norādāms, ka ievērojot Spēkā Stāšanās likuma anotācijā norādīto noteikumu projektā paredzētais regulējums ir piemērojams zemes likumiskās lietošanas attiecībām ne tikai uz publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) piederošo zemi, bet arī uz publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) piekrītošo zemi ievērojot Spēkā stāšanās likuma 14.pantā noteiktos nosacījumus, kad Civillikuma 968.un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, tai skaitā šā panta 1.un 3.punktā paredzēto, ka ēkas var būt uzceltas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes.

Attiecībā uz publiskas personas apbūvētiem zemesgabaliem, uz ko neattiecas likumiskās lietošanas tiesības (nomas objekts, kas sastāv no būves un zemes un kas iznomāts pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.97 un 350), kuru nomas līgumi noslēgti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šo noteikumu 8.punktā un noslēgtais nomas līgums atbilst šo noteikumu 8.2.apakšpunktam, iznomātājs 6 (sešu) mēnešu laikā atbilstoši šo noteikumu 19.punktam pārskata nomas maksu atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Gadījumā, ja neatkarīga vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa ir mazāka par 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto), iznomātājs saglabā nomas maksu gadā 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāku par šo noteikumu 5. punktā minēto). Sešu mēnešu termiņš ietverts ar mērķi, lai pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās, publiskām personām dotu samērīgu laiku nomas maksas pārskatīšanai atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Savukārt, ja tirgus neatkarīga vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa ir mazāka par 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, tad iznomātājs saglabā nomas maksu gadā 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāku par šo noteikumu 5. punktā minēto). Šāds princips ietverts, ievērojot Izšķērdēšanas novēršanas likumā noteikto, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, manta nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.