Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā norādītos rezultātus pēc konkursa organizēšanas, pašvaldību izrādīto interesi saistībā ar konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu, kas vērstas uz pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras efektivitāti, kā arī finansējuma atlikumu pēc attiecīgā konkursa (tā pirmās kārtas) īstenošanas, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 454, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu konkursa otrās kārtas īstenošanai jau iepriekš šim mērķim piešķirtā finansējuma ietvaros.

Spēkā esošā MK noteikumu Nr. 454 redakcija neparedz konkursa otrās kārtas īstenošanu. MK noteikumu projekts paredz veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 454, lai nodrošinātu iespēju pretendēt uz finansējumu publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras uzlabošanai, vienlaikus veicot atsevišķas izmaiņas, kas vērstas uz administratīvā sloga mazināšanu attiecībā uz projektu iesniegumu sagatavošanu, vērtēšanu un monitoringa periodu:

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 tiesiskais pamatojums, proti, 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 15. panta astotās daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta 4.⁶ daļu un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktu. Atsauces saglabāšana uz likuma "Par piesārņojumu" deleģējumu noteikumu grozījumu projekta tiesiskajā pamatojumā ir veikta, balstoties uz konsultāciju ar Valsts kancelejas pārstāvjiem citu atbalsta programmu grozījumu izstrādes ietvaros. Atsauces saglabāšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu tiesisko pēctecību, jo šis tiesību akts (MK noteikumi Nr. 454) ir pieņemts laikā, kad minētais likums vēl bija spēkā. Tā kā sagatavotais MK noteikumu projekts paredz tikai atsevišķus grozījumus esošajos noteikumos, nevis pilnīgi jauna regulējuma izdošanu, noteikumu vēsturiskais un sākotnējais tiesiskais pamatojums netiek mainīts. MK noteikumu projekta juridisko spēku un nepārtrauktību pēc pamatlikuma spēka zaudēšanas uztur jaunā Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumi. Tiesiskais pamatojums atsauces saglabāšanai uz likumu "Par piesārņojumu" izriet no Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pārejas noteikumu 13. punkta 7. apakšpunkta. Minētā norma skaidri nosaka, ka līdz 2035. gada 31. decembrim ir piemērojami MK noteikumi Nr. 454, ciktāl tie nav pretrunā ar jauno likumu. Tā kā šī pārejas norma juridiski uztur minēto noteikumu spēku un nepārtrauktību, to tiesiskajā pamatojumā ir jāsaglabā sākotnējais deleģējums, uz kura pamata noteikumi savulaik tikuši izdoti.

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 1. punkts atbilstoši deleģējumam Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktam;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 2.¹ punktu, kas paredz skaidri definēt izpratni par jēdzienu "pašvaldības publiskā teritorija", paredzot, ka ar to saprot gan publiskās ēkas, gan publisko ārtelpu. Tajā skaitā šo noteikumu izpratnē esošo gaismekļu vai to sastāvdaļu nomaiņa ietver arī esošo spuldžu kā gaismekļu sastāvdaļas nomaiņu pret jaunām energoefektīvām spuldzēm publiskās ēkās un projekta iesniedzējs to var īstenot kā atsevišķu aktivitāti;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 3. punkts, nosakot, ka konkursa ietvaros šajā punktā noteiktos uzdevumus Vides investīciju fondam deleģē Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - ministrija). Atbilstoši MK 2022. gada 23. decembra rīkojumam Nr. 968 (prot. Nr. 66 49. §) "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 968) par to, ka ir reorganizēta Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un ar 2023. gada 1. janvāri izveidota Klimata un enerģētikas ministrija. Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumiem Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" Klimata un enerģētikas ministrija  ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā; 

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 4. punktu, kas precizē projektu iesniedzējus attiecībā uz konkursa pirmo un otro kārtu, kā arī atsauci uz likumu, kas šobrīd nosaka pašvaldību autonomās funkcijas;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 5. punkts, nosakot, finansējuma apjomu konkursa kārtu īstenošanai. Konkursa otrās kārtas ietvaros pieejamo finansējumu, paredzot, ka tas ir finansējuma atlikums, kas izveidojies pēc konkursa pirmās kārtas īstenošanas;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 10.2. apakšpunkts, kas ietver atsauci uz likumu, kas šobrīd nosaka pašvaldību autonomās funkcijas, ņemot vērā, ka kopš pirmās konkursa kārtas īstenošanas likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku un to aizstāj Pašvaldību likums;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 11. punkts, attiecinot šajā punktā minētās prasības uz konkursa pirmo kārtu;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 11.¹ punktu, kas nosaka nosacījumus, kuriem iestājoties projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa otrās kārtas ietvaros. Lai nodrošinātu Ministru kabineta 21.04.2026. sēdes protokola #22 43. § 4. punkta, kas nosaka ministrijai līdz 2027. gada 15. janvārim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kuros paredzēt tiesiskās sekas gadījumos, ja projekta iesnieguma iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu, izpildi, tiek virzīti grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredzēs papildināt attiecīgo likumu ar  jaunu V⁵ nodaļu, kas nosaka projektu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju atbilstības un datu apstrādes nosacījumus klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos. Iepriekš minētais nosacījums attiecināms ne vien uz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, bet arī Modernizācijas fonda ietvaros īstenotajiem projektu iesniegumu konkursiem. Vienlaikus arī līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nepieciešams nodrošināt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu, tādēļ līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim nosacījumi, pie kuriem finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, tiek noteikti projektu iesniegumu konkursu nolikumos. Pēc attiecīgo grozījumu likumā "Par piesārņojumu" spēkā stāšanās tiks atbilstoši grozīti tie projektu iesniegumu konkursu nolikumi, kuros būs atvērta projektu iesniegumu iesniegšana, svītrojot no tiem projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus un saglabājot tos tikai likuma līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka iepriekš noteiktos nosacījumus nepieciešams pārskatīt, MK noteikumi Nr. 454 tiek papildināti ar jaunu 11.¹ punktu, kas paredz nosacījumus, kuriem iestājoties projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu konkursa otrās kārtas ietvaros:
- noteikumu projekta 11.¹1. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ar personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, saprot personu, kura projekta iesnieguma veidlapā ir norādīta kā projekta iesniedzēja pilnvarotā persona un tai ir atbilstošas tiesības projekta īstenošanas laikā pieņemt lēmumus, tostarp slēgt līgumus vai uzņemties finanšu saistības projekta iesniedzēja vārdā. Šāds nosacījums par attiecīgo personu pārbaudi ir samērīgs un piemērots iepriekš minētā mērķa sasniegšanai, jo valdes un padomes locekļi, prokūrists, kā arī personas, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt projekta iesniedzēju, var pieņemt lēmumus vai veikt darbības, kas tieši ietekmē projekta īstenošanu, finanšu līdzekļu izlietojumu un projekta iesniedzēja saistību izpildi. Tādēļ šo personu reputācija un uzticamība ir būtiska, izvērtējot projekta iesniedzēja atbilstību publiskā finansējuma saņemšanai. Tikai juridiskās personas pārbaude pati par sevi nesasniegtu noteikumu projekta mērķi un nenodrošinātu efektīvu finanšu risku pārvaldību. Minētā nosacījuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt publisko finansējumu un nodrošināt publiskā finansējuma tiesisku, caurskatāmu un efektīvu izmantošanu, kā arī mazināt krāpšanas, korupcijas un citu prettiesisku darbību risku publiskā finansējuma piešķiršanas un izlietošanas procesā. Nosacījums ir samērīgs, jo tas attiecas tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri raksturo personas apzinātu prettiesisku rīcību, un tas nav piemērojams bez termiņa – ierobežojums zaudē spēku pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas. Tādējādi tiek ievērots līdzsvars starp publisko finanšu interešu aizsardzību un personas tiesībām pēc noteikta laika pretendēt uz finansējumu. 
- noteikumu projekta 11.¹2. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja ir pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts. Minētais nosacījums ir nepieciešams, lai nodrošinātu finanšu instrumenta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinātu risku, ka finansējuma saņēmējs nespēs īstenot projektu atbilstoši noteiktajām saistībām, sasniegt projektā plānotos rezultātus vai nodrošināt projekta rezultātu uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas. Projekta īstenošana paredz nodrošināt finanšu un administratīvo kapacitāti, savukārt maksātnespēja, likvidācija vai citas finansiālas grūtības rada paaugstinātu risku, ka projekta ietvaros plānotās aktivitātes netiks pabeigtas vai finansējuma līdzekļi netiks izmantoti paredzētajam mērķim.
- noteikumu projekta 11.¹3. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja projekta iesniedzējam projekta iesnieguma iesniegšanas dienā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu vai nodevu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenta finansējumu saņem projektu iesniedzēji, kuri pilda normatīvajos aktos noteiktās saistības pret valsti un ievēro godprātīgas saimnieciskās darbības principus. Nodokļu saistību izpilde raksturo projekta iesniedzēja finanšu disciplīnu un spēju atbildīgi pildīt savas saistības, kas vienlaikus ir arī būtiski priekšnoteikumi sekmīgai projekta īstenošanai. Vienlaikus nosacījums ir samērīgs, jo tas neattiecas uz gadījumiem, kad projekta iesniedzējs ir vienojies ar Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu saistību nokārtošanu, tostarp saņēmis samaksas termiņa pagarinājumu. Tādējādi netiek ierobežotas to personu iespējas saņemt finansējumu, kuras aktīvi risina nodokļu saistību izpildi. Nosakot pieļaujamo nodokļu parāda slieksni 150 euro apmērā, tiek ņemta vērā normatīvajos aktos un publiskā finansējuma administrēšanas praksē izmantotā pieeja, kas ļauj neuzskatīt par būtiskiem nelielus vai īslaicīgus parādus. 
- noteikumu projekta 11.¹4. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja projekta iesniedzējs par projekta iesniegumā plānotajām attiecināmajām izmaksām ir saņēmis vai plāno saņemt līdzfinansējumu citu finansējuma programmu ietvaros vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros no citiem finanšu instrumentiem, tai skaitā no Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības vai nacionālā publiskā finansējuma līdzekļiem. Minētais nosacījums ir noteikts, lai novērstu dubultā finansējuma risku un nodrošinātu publisko līdzekļu efektīvu, ekonomisku un pārskatāmu izmantošanu. Vienlaikus tas palīdz novērst pārkompensācijas risku un nodrošina, ka par vienām un tām pašām izmaksām netiek saņemts atbalsts, kas pārsniedz attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo finansējuma apmēru.
- noteikumu projekta 11.¹5. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja pret projekta iesniedzēju, atbalsta saņēmēju vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, vai projekta iesniedzēja patieso labuma guvēju ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošo starptautisko un nacionālo sankciju režīmu ievērošanu, kā arī aizsargātu valsts un Eiropas Savienības finanšu intereses. Publiskā finansējuma piešķiršana personām, uz kurām attiecas sankcijas, var radīt risku sankciju apiešanai, finanšu līdzekļu neatbilstošai izmantošanai, kā arī kaitēt Latvijas starptautisko saistību izpildei un finanšu sistēmas reputācijai. Nosacījums tiek attiecināts ne vien uz projekta iesniedzēju, bet arī uz personām, kuras īsteno kontroli pār projekta iesniedzēju vai ir pilnvarotas rīkoties tā vārdā, jo sankciju risku izvērtēšanā būtiska nozīme ir ne vien juridiskajai personai, bet arī tās īpašnieku un patieso labuma guvēju saiknei ar sankcionētām personām. Šāda pieeja samazina risku, ka publiskais finansējums tieši vai netieši nonāk sankcijām pakļautu personu rīcībā vai kontrolē.
- noteikumu projekta 11.¹6. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tai skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu projektu konkursa norises tiesiskumu, caurskatāmību, objektivitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem projektu iesniedzējiem. Projektu atlases procesam jābūt balstītam tikai uz projektu iesniegumos ietverto informāciju un noteikumos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, nepieļaujot nepamatotu priekšrocību iegūšanu vai ietekmes izmantošanu lēmumu pieņemšanas procesā. Prettiesiska ierobežotas pieejamības informācijas iegūšana vai mēģinājumi ietekmēt projektu vērtēšanā iesaistītās personas rada būtisku risku godīgas konkurences principa ievērošanai un var ietekmēt finansējuma piešķiršanas rezultātu;
- noteikumu projekta 11.¹7. apakšpunkts nosaka, ka konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžetu un finanšu vadību pašvaldībā ir uzsākts finanšu stabilizācijas process. Finanšu stabilizācijas procesa uzsākšana liecina par pašvaldības būtiskām finanšu grūtībām un nepieciešamību īstenot pasākumus tās maksātspējas un finanšu līdzsvara atjaunošanai. Šādā situācijā pastāv paaugstināts risks, ka pašvaldībai varētu būt ierobežotas iespējas nodrošināt projekta savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu, uzturēt projekta rezultātus pēc tā pabeigšanas, kā arī segt ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas, kuras netiek finansētas no finanšu instrumenta līdzekļiem. Tādēļ finanšu stabilizācijas procesa esamība ir noteikta kā objektīvs un viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs, kas ļauj identificēt paaugstināta finanšu riska gadījumus un nodrošināt finanšu instrumenta līdzekļu novirzīšanu projektu iesniedzējiem ar pietiekamu finanšu kapacitāti projekta veiksmīgai īstenošanai.

Lai pārbaudītu noteikumu projektā ietverto prasību izpildi, Vides investīciju fonds ir tiesīgs iegūt un apstrādāt projekta iesniedzēja un šo noteikumu 11.¹1. apakšpunktā minēto personu identifikācijas datus, tostarp saņemt, apstrādāt un uzglabāt fizisko personu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, ciktāl tas nepieciešams atbilstības pārbaudes veikšanai, izmantojot valsts informācijas sistēmās un publiskajos reģistros pieejamo informāciju vai projekta iesniedzēja sniegtās ziņas. Vides investīciju fondam ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams šo noteikumu 11.¹ punktā minēto nosacījumu pārbaudei. 

Lai pārbaudītu, vai uz projekta iesniedzēju vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, nav attiecināms šo noteikumu 11.¹1. apakšpunktā minētais nosacījums, Vides investīciju fonds informāciju iegūst no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Vides investīciju fonds saņem informāciju tikai tādā apmērā, lai pārliecinātos par attiecīgajā punktā noteiktā nosacījuma izpildi. Publiskā finansējuma piešķiršanas procesā finansējuma sniedzējam ir pienākums pārliecināties par iesniegtās informācijas patiesumu un atbilstības nosacījumu izpildi, tādēļ Vides investīciju fonds veic informācijas pārbaudi nevis balstās uz projekta iesniedzēja apliecinājumu. Balstīšanās vienīgi uz projekta iesniedzēja apliecinājumu neradītu pietiekamu aizsardzību pret nepatiesas informācijas sniegšanas risku un nenodrošinātu efektīvu publisko finanšu līdzekļu aizsardzību. Šāds risinājums ļauj objektīvi un vienveidīgi pārbaudīt noteikumu projektā noteikto izslēgšanas kritēriju izpildi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu projekta iesniedzējam, jo tam nav pienākuma pašam pieprasīt un iesniegt izziņas no Sodu reģistra. Sodu reģistra datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrēto izslēgšanas kritēriju pārbaudei, un tikai attiecībā uz personām, kurām noteikumu projektā paredzēta atbilstības izvērtēšana. Dati netiek izmantoti citiem mērķiem, un tiem piekļūst tikai tās personas, kurām šāda piekļuve nepieciešama amata pienākumu izpildei. Personas datu apstrāde tiek veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 10. panta prasības. Par atbilstošām garantijām datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzībai kalpo datu apstrādes mērķa ierobežojums, datu minimizācijas princips, piekļuves tiesību ierobežošana, datu izmantošana tikai atbilstības pārbaudes veikšanai, kā arī datu apstrāde tikai normatīvajos aktos noteiktā tiesiskā pamata ietvaros.

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 11.² punktu, kas nosaka, ka iepriekš minēto nosacījumu izpilde ir nodrošināma visā projekta īstenošanas laikā. Minētais nosacījums ir noteikts, lai nodrošinātu, ka projekta iesniedzējs saglabā atbilstību finansējuma saņemšanas priekšnoteikumiem ne tikai projekta iesnieguma iesniegšanas un vērtēšanas laikā, bet arī visā projekta īstenošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā var rasties apstākļi, kas ietekmē projekta iesniedzēja tiesības saņemt publisko finansējumu vai spēju pienācīgi īstenot projektu, tādēļ ir būtiski nodrošināt nepārtrauktu atbilstību noteiktajām prasībām. Tādējādi tiek aizsargātas valsts finanšu intereses un nodrošināts, ka finansējuma saņēmējs visā projekta īstenošanas laikā atbilst prasībām, kas bija par pamatu lēmuma pieņemšanai par finansējuma piešķiršanu;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 12. punkts, ietverot tajā atsauci uz noteikumu projekta 11.¹ punktu, kas nosaka prasības, kurām iestājoties projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finanšu instrumenta finansējumu konkursa otrās kārtas ietvaros;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 13.1. apakšpunkts, kas paredz, ka konkursa otrās kārtas ietvaros minimālais finanšu instrumenta finansējums viena projekta īstenošanai netiek paredzēts, tādējādi sniedzot iespējas konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenot plašākam interesentu lokam;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 14. punkts, kas nosaka maksimālo atbalsta intensitāti konkursa pirmās un otrās kārtas ietvaros, kā arī paredz paaugstinātu atbalsta intensitāti, ja projektu plānots īstenot Austrumu pierobežas pašvaldībā;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 18.7. un 20.6. apakšpunkts, aktualizējot terminoloģiju, bet nemainot attiecīgo apakšpunktu pēc būtības;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 19. punkts, kas nosaka, ka minētā prasība ir īstenojama attiecībā uz projekta aktivitātēm, kas tiek īstenotas ārpus ēkām, t.i. ārtelpā;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 19.¹ punktu, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst izveidotajai vai nomainītajai apgaismojuma infrastruktūrai konkursa otrās kārtas ietvaros. Minētās prasības ir sasaistītas ar normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām darba vietās noteikto minimālo apgaismojuma līmeni attiecīgajā objektā vai teritorijā un neparedz papildus prasības ārpus normatīvajos aktos jau noteiktajām. 

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 27. punkts, nosakot konkursa otrās kārtas izsludināšanas termiņu un paredzot to īsāku kā konkursa pirmās kārtas ietvaros. 

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 30. punkts, paredzot, ka šajā punktā mine'tie nosacījumi ir attiecināmi uz konkrusa ietvaros orgnaizēto pirmo kārtu; 

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 30.¹ punktu, kas nosaka iesniedzamos dokumentus konkursa otrās kārtas ietvaros. Iesniedzamo dokumentu saraksts, salīdzinot ar konkursa pirmo kārtu, ir pārskatīts un konkursa otrās kārtas ietvaros projekta iesnieguma sagatavošana ir vienkāršota, tostarp neparedzot projekta tehniskā raksturojuma sagatavošanu. Šāda pieeja sniegs iespēju projekta iesniedzējam nodrošināt vienkāršotu projekta iesniegumam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, samazinot administratīvo slogu;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 30.² punktu, kas nosaka, ka projekta īstenošanas rezultātā plānoto CO₂ emisiju samazinājuma aprēķinu, balstoties uz projekta iesniegumā ietverto informāciju, nodrošinās Vides investīciju fonds. Šāda pieeja sniegs iespēju projekta iesniedzējam nodrošināt vienkāršotu projekta iesniegumam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, samazinot administratīvo slogu;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 37.¹ punktu, kas paredz aktualizēt projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvu attiecībā uz konkursa otro kārtu;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 38.¹ punktu, kas nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanu atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem veic tikai gadījumā, ja pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamo finansējumu. Situācijā, kurā pieprasītais finansējums būs mazāks kā pieejamais finansējums, šāda pieeja paātrinās projektu iesniegumu vērtēšanas procesu, finansējumu piešķirot visiem projektiem, kuri atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 38.6. apakšpunktu, kas nosaka, ka projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšanu publsikām ēkām un publsikai ārtelpai veic atsevišķi;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 43.¹ punktu, kas atkārtoti uzsver nosacījumu, kur konkursa otrās kārtas ietvaros plānoto CO₂ emisijas samazinājumu aprēķina Vides investīciju fonds, tādējādi mazinot administratīvo slogu projektu iesniedzējiem;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 48. punkts, nosakot, ka gadījumā, ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu noteiktajā termiņā, Vides investīciju fonds atceļ administratīvo aktu par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Precizējums veikts, jo spēkā esošā redakcija ir juridiski nekorekta;

- precizēts MK noteikumi Nr. 454 60.4. apakšpunktu, kas nosaka nepieciešamību finansējuma saņēmējam monitoringa periodā nodrošināt, ka apgaismojuma infrastruktūra, kurā veiktas projekta ietvaros atbalstāmās aktivitātes, tiek iesaistīta Pašvaldību likuma 4. panta pirmajā daļā minēto autonomo funkciju izpildē, ja projekta iesniegums iesniegts konkursa otrās kārtas ietvaros, ņemot vērā, ka kopš pirmās konkursa kārtas īstenošanas likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku un to aizstāj Pašvaldību likums;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 61.¹ punktu, kas nosaka finansējuma saņēmēja saistības monitoringa periodā. Konkursa pirmās kārtas ietvaros monitoringa pārskats ietver arī CO₂ emisijas samazinājumu, taču konkursa otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs monitoringa periodā, kas ilgst piecus gadus, veic monitoringu tikai par sasniegto elektroenerģijas patēriņa ietaupījumu, tādējādi mazinot administratīvo slogu projektu iesniedzējiem;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 68.¹ punktu, kas nosaka nepieciešamību Vides investīciju fondam nodrošināt projektu monitoringa vadlīniju, kas attiecināmas uz konkursa otro kārtu, publicēšanu. Ņemot vērā, ka monitoringa periodā nodrošināmās saistības attiecībā uz konkursa otro kārtu ir vienkāršotas, savukārt joprojām turpinās projektu monitorings arī konkursa pirmās kārtas ietvaros, šāds nosacījums skaidri paredzēs atsevišķu vadlīniju izstrādi arī attiecībā uz konkursa otrās kārtas ietvaros apstiprinātajiem projektiem;

- precizēts MK noteikumu Nr. 454 73.1. apakšpunkts, ka gadījumā, ja projekta īstenošanai tiek pieprasīts avansa maksājums, plānotā avansa apmērs un tā pamatojums atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējs avansa maksājumu var pieprasīt ne ātrāk kā 30 darbdienu laikā no projekta līguma parakstīšanas brīža. Pieprasītajam avansa apmēram ir jāatbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, līdzvērtīgi kā tas ir noteikts Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos. Ņemot vērā šo, ministrija piemēro vienlīdzīgu pieeju visos projektu iesniegumu konkursos. Savukārt, kas attiecas uz nosacījumu, ka finansējuma saņēmējs avansa maksājumu var pieprasīt ne ātrāk kā 30 darbdienu laikā no projekta līguma parakstīšanas brīža, noteikts, lai nodrošinātu atbalsta sniedzējam nepieciešamo laiku projekta administrēšanas darbību veikšanai pēc līguma noslēgšanas, kā arī ņemot vērā finanšu instrumenta finansējuma pieprasīšanas kārtību, tādējādi šāds nosacījums ir pilnībā samērīgs. Vienlaikus šis termiņš ļauj finansējuma saņēmējam veikt projekta īstenošanas uzsākšanai nepieciešamās sagatavošanās darbības un izvērtēt faktisko nepieciešamību pēc avansa maksājuma. Tādējādi tiek nodrošināta efektīva un pārskatāma publiskā finansējuma administrēšana.

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 77.¹ punktu, kas precizē finansējuma izmaksas kārtību un šim procesam paredzēto laiku, kas salāgots ar finanšu instrumenta finansējuma pieprasīšanas kārtību;

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu nodaļu, kas ietver noslēguma jautājumu, un paredz, ka MK noteikumu Nr. 454 7., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70. un 71. punkts ir attiecināms uz projektiem, kuri apstiprināti un kuru īstenošanai finanšu instrumenta finansējums piešķirts konkursa pirmās kārtas ietvaros. Attiecīgais punkts pēc būtības paredz atvieglotu kārtību konkursa otrās kārtas ietvaros apstiprinātajiem projektiem, t.i., netiek noteikts minimālais SEG emisiju samazinājuma efektivitātes rādītājs, tādējādi projekta iesniedzējs var projektā paredzēt aktivitātes atbilstoši faktiskajām vajadzībām, kā arī nosaka, ka finansējuma saņēmējiem konkursa otrās kārtas ietvaros netiek paredzētas finansiālas sekas par projekta īstenošanas rezultātā plānoto sasniedzamo rādītāju nesasniegšanu - atgūstamo neattiecināmo līdzekļu apjoms netiks aprēķināts. Tas nozīmē, ka finansējuma saņēmējam nebūs jāsagatavo arī plāns CO₂ emisijas neatbilstības novēršanai. Šāda pieeja būtiski samazinās administratīvo slogu projektu iesniedzējiem, neparedzēs nepieciešamību rast līdzekļus finanšu instrumenta finansējuma atmaksāšanai gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ netiek sasniegti plānotie rādītāji, kā arī novērš situācijas, kurās finansējuma saņēmējs tiek sodīts par apstākļiem, kurus tas pilnībā nevar ietekmēt.

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 2.¹ pielikumu - projekta iesnieguma veidlapu konkursa otrajai kārtai. Projekta iesnieguma veidlapā veikti precizējumi, kas izriet no noteikumu projektā ietvertajām normām, mazinot administratīvo slogu projektu iesniedzējiem un vienkāršojot līdzšinējo pieeju. 

- papildināti MK noteikumi Nr. 454 ar jaunu 3.¹ pielikumu - administratīvās vērtēšanas kritērijiem konkursa otrajai kārtai. Administratīvās vērtēšanas kritērijos veiktas izmaiņas, kas izriet no noteikumu projektā ietvertajām normām, tādējādi vienkāršojot līdzšinējo pieeju, optimizējot administratīvās vērtēšanas kritēriju skaitu un nodrošinot efektīvāku projektu iesniegumu vērtēšanas procesu. 

Noteikumu projekts kopumā veidots, lai paredzētu vienkāršāku pieeju un mazinātu administratīvo slogu projektu iesniedzējiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu finanšu instrumenta ietvaros pieejamā finansējuma piešķiršanu un izlietojumu atbilstoši konkursa mērķim.