22-TA-1152: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” nolikums” (turpmāk – MK noteikumi).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir precizēt MK noteikumu nosacījumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” (turpmāk – konkurss) ietvaros.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošie MK noteikumi paredz atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantojošu iekārtu uzstādīšanu tikai dzīvojamās mājās vai atsevišķos gadījumos, ir pieļaujami izņēmumi, ka AER iekārtas (piemēram, zeme-ūdens tipa siltumsūkņu kontūras ierīkošana, vēja vai saules elektrostacijas izbūve uz zemes) tiek uzstādītas uz projekta iesniedzēja īpašumā esošās zemes pēc iespējas tuvāk dzīvojamai mājai. Ja saules paneļus uzstāda uz zemes, tad jāiesniedz iekārtu uzstādītāja atzinums, ka saules paneļus uzstādīt uz dzīvojamās mājas jumta nav iespējams.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, katliem ir jābūt pieejamai atbilstības deklarācijai, ar ko ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis garantē un deklarē, ka ražojums atbilst visiem piemērojamā īstenošanas pasākuma attiecīgajiem noteikumiem, tai skaitā arī ekodizaina prasībām.
Katram cietā kurināmā katlam ir jābūt nodrošinātam ar energomarķējumu un datu lapu atbilstoši Komisijas Deleģētai regulai (ES) 2015/1187 (2015. gada 27. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu. Ja tirgotāja rīcībā nav šo dokumentu, tad viņa pienākums ir tos pieprasīt no piegādātāja. Energomarķējums norāda energoefektivitātes klasi un siltuma jaudu, bet datu lapa ietver arī energoefektivitātes indeksu, telpu apsildes sezonas energoefektivitāti u.c. lielumus. Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem II pielikumā ir definētas prasības informācijai par ražojumu, kas jānorāda cietā kurināmā katlu rokasgrāmatās un brīvpiekļuve tīmekļa vietnēs.
Preces, uz kurām attiecas energomarķējuma prasības (tai skaitā arī apkures katli) piegādātājiem ir jāreģistrē Eiropas Komisijas ražojumu datubāzē EPREL. Viens no šīs datubāzes mērķiem ir atvieglot tirgus uzraudzības darbības, līdz ar to tur ir ne tikai jāievada informācija par preci, energoresursu patēriņu un citiem būtiskiem raksturlielumiem, bet arī jāpievieno tehniskā dokumentācija, kas ir norādīto datu pamatā.
Attiecībā uz tirgū esošajiem cietā kurināmā apkures katliem tiek piemērotas energomarķējuma prasības, t.i. apkures katliem tiek noteikta energoefektivitātes klase sākot no G līdz A+++. Spēkā esošie MK noteikumi nosaka prasību, ja projektu iesniedzēji konkursa ietvars plāno iegādāties un uzstādīt biomasas apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad biomasas apkures katlam, kas piemērots granulu kurināmajam, jāatbilst augstākajai energoefektivitātes klasei (A+++).
Spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka vienu no konkursa atbalstāmajām aktivitātēm mājsaimniecības pieslēguma projektēšanu un izveidi centralizētajai siltumapgādes sistēmai var veikt tikai komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, katliem ir jābūt pieejamai atbilstības deklarācijai, ar ko ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis garantē un deklarē, ka ražojums atbilst visiem piemērojamā īstenošanas pasākuma attiecīgajiem noteikumiem, tai skaitā arī ekodizaina prasībām.
Katram cietā kurināmā katlam ir jābūt nodrošinātam ar energomarķējumu un datu lapu atbilstoši Komisijas Deleģētai regulai (ES) 2015/1187 (2015. gada 27. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu. Ja tirgotāja rīcībā nav šo dokumentu, tad viņa pienākums ir tos pieprasīt no piegādātāja. Energomarķējums norāda energoefektivitātes klasi un siltuma jaudu, bet datu lapa ietver arī energoefektivitātes indeksu, telpu apsildes sezonas energoefektivitāti u.c. lielumus. Komisijas Regulas (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem II pielikumā ir definētas prasības informācijai par ražojumu, kas jānorāda cietā kurināmā katlu rokasgrāmatās un brīvpiekļuve tīmekļa vietnēs.
Preces, uz kurām attiecas energomarķējuma prasības (tai skaitā arī apkures katli) piegādātājiem ir jāreģistrē Eiropas Komisijas ražojumu datubāzē EPREL. Viens no šīs datubāzes mērķiem ir atvieglot tirgus uzraudzības darbības, līdz ar to tur ir ne tikai jāievada informācija par preci, energoresursu patēriņu un citiem būtiskiem raksturlielumiem, bet arī jāpievieno tehniskā dokumentācija, kas ir norādīto datu pamatā.
Attiecībā uz tirgū esošajiem cietā kurināmā apkures katliem tiek piemērotas energomarķējuma prasības, t.i. apkures katliem tiek noteikta energoefektivitātes klase sākot no G līdz A+++. Spēkā esošie MK noteikumi nosaka prasību, ja projektu iesniedzēji konkursa ietvars plāno iegādāties un uzstādīt biomasas apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad biomasas apkures katlam, kas piemērots granulu kurināmajam, jāatbilst augstākajai energoefektivitātes klasei (A+++).
Spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka vienu no konkursa atbalstāmajām aktivitātēm mājsaimniecības pieslēguma projektēšanu un izveidi centralizētajai siltumapgādes sistēmai var veikt tikai komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir vērojama pastiprināta iedzīvotāju interese iegādāties un uzstādīt AER izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai, līdz ar to būtu nepieciešams palielināt kopējo konkursā pieejamo finansējuma apjomu.
Gadījumos, ja dzīvojamās mājas jumta segums (salmu, lupiņu jumta segums), jumta konstrukcija (neatbilstoša jumta konstrukcijas nestspēja), jumta konfigurācija (nepietiekams jumta laukums vai slīpums) vai blakus esošo objektu noēnojums neļauj uz dzīvojamās mājas jumta uzstādīt saules paneļus vai saules kolektorus, bet dzīvojamā māja atbilst spēkā esošo MK noteikumu nosacījumiem atbalsta saņemšanai (tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai kopīpašumā, tā ir nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība), tāpēc būtu pieļaujams šādos gadījumos atļaut saules paneļus vai saules kolektorus izvietot uz zemes vai citām ēkām, kas atrodas dzīvojamās mājas tuvumā. Spēkā esošā MK noteikumu redakcija to nepieļauj, līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus, paredzot iespēju projektu iesniedzējiem arī citas AER iekārtas uzstādīt uz zemes vai citās ēkās, kas atrodas dzīvojamās mājas tuvumā un ir projekta iesniedzēja īpašumā.
Apzinot komersantus par biomasas apkures katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, pieejamību Latvijā un ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) sniegto informāciju par Eiropas Komisijas ražojumu datubāzē EPREL pieejamo informāciju par šādām iekārtām (A+++) ir secināts, ka esošais regulējums būtiski sašaurina projektu iesniedzēju izvēles iespējas iegādāties biomasas granulu katlus. Līdz ar to nav pamatoti noteikt tik augstas energoefektivitātes prasības apkures iekārtām un ir nepieciešams grozīt MK noteikumu 18.2. apakšpunktu, paredzot iespēju projektu iesniedzējiem izvēlēties apkures katlus no plašāka piedāvājuma loka.
Spēkā esošais MK noteikumu 19.2. apakšpunkts paredz, ka pieslēguma projektēšanu un izveidi centralizētajai siltumapgādes sistēmai veic komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, bet bieži vien projektēšanu un izveidi neveic viens un tas pats komersants, bet pieslēguma projektēšanu var veikt saimnieciskās darbības veicēji (piemēram, individuālie komersanti), līdz ar to, lai neierobežotu projektu iesniedzēju loku, kas izvēlētos īstenot konkrēto konkursa atbalstāmo aktivitāti, nepieciešams grozīt šo MK noteikumu punktu.
Gadījumos, ja dzīvojamās mājas jumta segums (salmu, lupiņu jumta segums), jumta konstrukcija (neatbilstoša jumta konstrukcijas nestspēja), jumta konfigurācija (nepietiekams jumta laukums vai slīpums) vai blakus esošo objektu noēnojums neļauj uz dzīvojamās mājas jumta uzstādīt saules paneļus vai saules kolektorus, bet dzīvojamā māja atbilst spēkā esošo MK noteikumu nosacījumiem atbalsta saņemšanai (tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai kopīpašumā, tā ir nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība), tāpēc būtu pieļaujams šādos gadījumos atļaut saules paneļus vai saules kolektorus izvietot uz zemes vai citām ēkām, kas atrodas dzīvojamās mājas tuvumā. Spēkā esošā MK noteikumu redakcija to nepieļauj, līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus, paredzot iespēju projektu iesniedzējiem arī citas AER iekārtas uzstādīt uz zemes vai citās ēkās, kas atrodas dzīvojamās mājas tuvumā un ir projekta iesniedzēja īpašumā.
Apzinot komersantus par biomasas apkures katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, pieejamību Latvijā un ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) sniegto informāciju par Eiropas Komisijas ražojumu datubāzē EPREL pieejamo informāciju par šādām iekārtām (A+++) ir secināts, ka esošais regulējums būtiski sašaurina projektu iesniedzēju izvēles iespējas iegādāties biomasas granulu katlus. Līdz ar to nav pamatoti noteikt tik augstas energoefektivitātes prasības apkures iekārtām un ir nepieciešams grozīt MK noteikumu 18.2. apakšpunktu, paredzot iespēju projektu iesniedzējiem izvēlēties apkures katlus no plašāka piedāvājuma loka.
Spēkā esošais MK noteikumu 19.2. apakšpunkts paredz, ka pieslēguma projektēšanu un izveidi centralizētajai siltumapgādes sistēmai veic komersanti, kas ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, bet bieži vien projektēšanu un izveidi neveic viens un tas pats komersants, bet pieslēguma projektēšanu var veikt saimnieciskās darbības veicēji (piemēram, individuālie komersanti), līdz ar to, lai neierobežotu projektu iesniedzēju loku, kas izvēlētos īstenot konkrēto konkursa atbalstāmo aktivitāti, nepieciešams grozīt šo MK noteikumu punktu.
Risinājuma apraksts
Spēkā esošie MK noteikumu nepieļauj iespēju AER iekārtas uzstādīt uz zemes, citām ēkām vai ēkās, kas nav dzīvojamās mājas ar MK noteikumos noteiktajiem būvju klasifikācijas kodiem. MK noteikumu grozījumi paredz papildu iespējas AER iekārtu uzstādīšanai gadījumos, ja, piemēram, dzīvojamās mājas konstrukcija (piemēram, jumta segums, konstrukcija, konfigurācija, noēnojums) neļauj uz tās uzstādīt saules paneļus, ko pamato ar iekārtu uzstādītāja atzinumu, tad projekta iesniedzējs var uzstādīt saules paneļus uz citām tā īpašumā esošām ēkām. Jāņem vērā, ka šādu risinājumu var īstenot, ja dzīvojamā māja, kura vai kuras konstrukcija nav piemērota AER iekārtu uzstādīšanai izpilda citus spēkā esošo MK noteikumu nosacījumus – tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai kopīpašumā, tā ir nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība. Ja noteiktie nosacījumi ir izpildīti, bet dzīvojamā māja nav piemērota AER iekārtu uzstādīšanai, tad projekta iesniedzējs var uzstādīt AER iekārtas uz zemes vai citā ēkā, ja tā atrodas projekta iesniedzēja īpašumā vai kopīpašumā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība. Norādām, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms saules paneļu vai saules kolektoru uzstādīšanas būtu nepieciešams veikt ēkas tehnisko apsekošanu, lai noskaidrotu jumta konstrukcijas nestspēju.
Konkursa ietvaros noteiktas papildu prasības koksnes biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam. Ja projekta iesniedzēji iegādāsies un uzstādīs koksnes biomasas granulu apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad būs nepieciešams pie projekta iesnieguma pievienot ražotāja apliecinājumu, ka tas atbilst ekodizaina prasībām. Ņemot vērā veikto tirgus izpēti saistībā ar biomasas apkures katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, piedāvājumu un PTAC sniegto informāciju, tika konstatēts, ka šobrīd Latvijas tirgū nav pieejami MK noteikumu 18.2. apakšpunktā noteiktie apkures katli ar augstāko energomarķējuma klasi (A+++). Līdz ar to, lai nesašaurinātu projektu iesniedzēju izvēli, ir nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumu 18.1. apakšpunktā, nosakot, ka biomasas apkures katli, kas piemēroti granulu kurināmajam, jāatbilst energoefektivitātes klasei augstākai par A+ (ieskaitot). Ņemot vērā, ka šādu iekārtu uzstādīšana faktiski ir veicama pēc šīs apkures sezonas noslēgšanās (indikatīvi maija vidus), tad prognozējams, ka iekārtu iegāde varētu kļūt aktuāla tuvākajā laikā.
Ņemot vērā, to, ka šobrīd vērojama iedzīvotāju pastiprināta interese par AER iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī noteikumu projekts paredz izmaiņas AER iekārtas uzstādīt arī citās ēkās, nevis tikai ierobežojot AER iekārtu uzstādīšanu dzīvojamās mājās, kas savukārt veicinās projektu iesniedzēju interesi uzstādīt AER iekārtas, noteikumu projekts paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu par 10 milj. euro, līdz ar to kopējais konkursa ietvaros pieejamais atbalsts ir 30 milj. euro.
MK noteikumu 19.2. apakšpunkts precizēts paredzot iespēju, ka pieslēguma projektēšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai var veikt eksperti siltumapgādes sistēmu projektēšanā, kas reģistrējušies Valsts Ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji.
Precizēts MK noteikumu 17. punkts norādot brīdi no kura tiek skaitīts trīs gadu periods attiecībā uz mājas atslēgšanos no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Precizēts 24.4. apakšpunkts, nosakot, ka projekta iesniedzējiem, ja plānota elektroenerģijas iekārtu uzstādīšana (saules paneļi un vēja ģeneratori) nav nepieciešams iesniegt rēķinus par elektroenerģijas patēriņu par pēdējiem 12 mēnešiem, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu.
Papildus veikti labojumi MK noteikumu 2., 3., 9. punktā, 18.1. un 19.1. apakšpunktā, 1. pielikumā, novēršot neprecizitātes 1. pielikuma 7. un 8. punktā un MK noteikumu 2. pielikumā.
Grozījumus 9. un 18. punktā piemēro sākot no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas, proti, š.g. 9. marta.
Konkursa ietvaros noteiktas papildu prasības koksnes biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam. Ja projekta iesniedzēji iegādāsies un uzstādīs koksnes biomasas granulu apkures katlus, kas piemēroti granulu kurināmajam, tad būs nepieciešams pie projekta iesnieguma pievienot ražotāja apliecinājumu, ka tas atbilst ekodizaina prasībām. Ņemot vērā veikto tirgus izpēti saistībā ar biomasas apkures katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, piedāvājumu un PTAC sniegto informāciju, tika konstatēts, ka šobrīd Latvijas tirgū nav pieejami MK noteikumu 18.2. apakšpunktā noteiktie apkures katli ar augstāko energomarķējuma klasi (A+++). Līdz ar to, lai nesašaurinātu projektu iesniedzēju izvēli, ir nepieciešams veikt grozījumu MK noteikumu 18.1. apakšpunktā, nosakot, ka biomasas apkures katli, kas piemēroti granulu kurināmajam, jāatbilst energoefektivitātes klasei augstākai par A+ (ieskaitot). Ņemot vērā, ka šādu iekārtu uzstādīšana faktiski ir veicama pēc šīs apkures sezonas noslēgšanās (indikatīvi maija vidus), tad prognozējams, ka iekārtu iegāde varētu kļūt aktuāla tuvākajā laikā.
Ņemot vērā, to, ka šobrīd vērojama iedzīvotāju pastiprināta interese par AER iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kā arī noteikumu projekts paredz izmaiņas AER iekārtas uzstādīt arī citās ēkās, nevis tikai ierobežojot AER iekārtu uzstādīšanu dzīvojamās mājās, kas savukārt veicinās projektu iesniedzēju interesi uzstādīt AER iekārtas, noteikumu projekts paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu par 10 milj. euro, līdz ar to kopējais konkursa ietvaros pieejamais atbalsts ir 30 milj. euro.
MK noteikumu 19.2. apakšpunkts precizēts paredzot iespēju, ka pieslēguma projektēšanu centralizētai siltumapgādes sistēmai var veikt eksperti siltumapgādes sistēmu projektēšanā, kas reģistrējušies Valsts Ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji.
Precizēts MK noteikumu 17. punkts norādot brīdi no kura tiek skaitīts trīs gadu periods attiecībā uz mājas atslēgšanos no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Precizēts 24.4. apakšpunkts, nosakot, ka projekta iesniedzējiem, ja plānota elektroenerģijas iekārtu uzstādīšana (saules paneļi un vēja ģeneratori) nav nepieciešams iesniegt rēķinus par elektroenerģijas patēriņu par pēdējiem 12 mēnešiem, tādējādi atvieglojot administratīvo slogu.
Papildus veikti labojumi MK noteikumu 2., 3., 9. punktā, 18.1. un 19.1. apakšpunktā, 1. pielikumā, novēršot neprecizitātes 1. pielikuma 7. un 8. punktā un MK noteikumu 2. pielikumā.
Grozījumus 9. un 18. punktā piemēro sākot no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas, proti, š.g. 9. marta.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzīvojamo māju īpašnieki
Ietekmes apraksts
Viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki varēs izvēlēties apkures iekārtas no plašāka biomasas apkures katlu, kas piemēroti granulu kurināmajam, piedāvājuma, ja energoefektivitātes klase tiks samazināta no A+++ uz A+ (ieskaitot).
Projektu iesniedzēji varēs AER iekārtas uzstādīt to īpašumā esošajā zemē vai citās ēkās.
Projektu iesniedzēji varēs AER iekārtas uzstādīt to īpašumā esošajā zemē vai citās ēkās.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, proti, tirgū palielināsies pieprasījums pēc AER iekārtām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, kas nodarbojas ar AER iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci uzņēmumu starpā, kas nodarbojas ar AER iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu, apkopi un uzturēšanu.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiks veicināta jaunu darba vietu veidošanās, kas saistītas ar AER iekārtu ražošanu, piegādi, uzstādīšanu un apkopi.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
10 500 000
0
19 500 000
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
10 500 000
0
19 500 000
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
10 500 000
0
19 500 000
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
10 500 000
0
19 500 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
10 500 000
19 500 000
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekta ietvaros konkursā pieejamais finansējums tiek palielināts par 10 000 000 euro, līdz ar to konkursā pieejamais finansējums ir 30 000 000 euro. Finansējums plānots VARAM programmas „Emisijas kvotu izsolīšanas instruments” (33.00.00) apakšprogrammā „Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti” (33.02.00). Plānots, ka maksājumi veicami 2022. un 2023. gadā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Finansējumu projektu īstenošanai VARAM pieprasīs no valsts budžeta programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R1189
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Noteikumu projekta 18.1. apakšpunkts ietver atsauci uz konkrēto regulu, jo konkursa ietvaros projekta iesniedzējiem ir jāpieprasa iekārtas (biomasas granulu katla) ražotāja apliecinājumu par granulu kurināmajam piemērota koksnes biomasas katla atbilstību ekodizaina prasībām, tai skaitā uz pieļaujamajām gaisu piesārņojošo vielu emisijām.
ES tiesību akta CELEX numurs
32015R1187
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1187 (2015. gada 27. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
Noteikumu projekta 18.2. apakšpunkts ietver atsauci uz konkrēto regulu, jo konkursa ietvaros projekta iesniedzējiem ir jāpieprasa iekārtas (biomasas granulu katla) ražotāja apliecinājumu par atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei (augstākai par A+ (ieskaitot)).
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regula Nr. 2015/1189
Noteikumu projekta 18.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/1187 (2015. gada 27. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 2015/1187
Noteikumu projekta 18.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot MK noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] SEG emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums un [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai netiktu pasliktināta gaisa kvalitāte pilsētās un negatīvi ietekmēta kopējā sabiedrības veselība, MK noteikumu projekts nosaka prasības attiecībā uz iekārtu emisiju apjomiem un atbilstošu energoefektivitātes klasi, kam jāatbilst biomasas apkures katliem, kas piemēroti granulu kurināmajam.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
MK noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecībās, aizstājot fosilo energoresursus, tādējādi samazinot radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi