1.1. Pamatojums
Ceļu satiksmes likuma 43.3 panta ceturtā daļa nosaka, ka transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
2023.gada 22.jūnijā spēkā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas cita starpā noteica, ka atsevišķas prasības par piespiedu pārvietošanu attiecināmas arī uz elektroskrejriteni un velosipēdu. Līdz ar to, Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumos Nr. 767 "Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa"(turpmāk - MK noteikumi) tiek attiecīgi papildināti, kā arī tiek precizētas procedūras un termini atbilstoši faktiskajai situācijai un Administratīvās atbildības likumam.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Ceļu satiksmes likuma 43.3 panta 31 daļā noteikts, ka izdevumus, kas saistīti ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu un glabāšanu speciālajā stāvvietā, sedz transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais turētājs vai, ja turētājs nav norādīts, — transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona. Izdevumus sedz pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas.
Ņemot vērā, ka Ceļu satiksmes likumā izdevumu segšana par transportlīdzekļa pārvietošanu uz speciālo stāvvietu jau ir atrunāta, lai nedublētu likumā noteiktās prasības ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumos Nr. 767 "Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa"" (turpmāk - Noteikumu projekts) attiecīgi tiek svītrots 5.punkts.
Gadījumos, kad oficiālo valsts vizīšu vai citu pasākumu nodrošināšanai, kā arī ceļu būvniecības, remontdarbu vai īslaicīgu ceļu uzturēšanas (piemēram, sniega novākšanas), avārijas seku likvidēšanas darbu, glābšanas darbu veikšanai, nepieciešams veikt transportlīdzekļu piespiedu pārvietošanu MK noteikumi nosaka, ka izdevumus saistībā ar transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu sedz pašvaldība.
Ceļu satiksmes likums nosaka, ka viens no ceļa pārvaldītāja pamatpienākumiem ir nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, līdz ar to spēkā esošo redakciju nepieciešams precizēt atbilstoši faktiskajai situācijai.
Ar Noteikumu projektu paredzēts aizstāt 6.punktā vārdu “pašvaldība” ar vārdiem “ceļa pārvaldītājs”.
MK noteikumu 7.punkts nosaka, ka lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu uz speciālu stāvvietu pieņem amatpersona, kura sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par attiecīgo Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai arī šajos noteikumos noteiktā kārtībā atzinusi transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa. 2020.gada 1.jūnijā spēkā stājās Administratīvās atbildības likums, kurā cita starpā ir atrunāta arī administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās, tajā skaitā lēmumu pieņemšana par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem transportlīdzekļa vadītājam klāt neesot. Ņemot vērā minēto MK noteikumus nepieciešams pielāgot faktiskajam normatīvajam regulējumam.
Ar Noteikumu projektu tiek precizēta 7.punktā noteiktā kārtība.
Atsevišķos MK noteikumu punktos noteiktās darbības vai procedūras ir pārāk skrupolozi atrunātas, kas pēc būtības ir lieki, kā arī šobrīd ir noteikts, ka jebkuri protokoli-paziņojumi tiek sagatavoti papīra formātā. Šobrīd MK noteikumos tiek lietoti termini, kas vairs neatbilst faktiskajai situācijai, piemēram, pārvietošanas protokols, dežurants, dežūrdaļa.
Ar Noteikumu projektu tiek precizētas gan amatpersonas, kura pieņem lēmumu par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu, veicamās darbības, tai skaitā paziņojumu sagatavošana, gan stāvvietas darbinieka darbības, kas pieņem transportlīdzekli, ņemot vērā, ka, noslēdzot līgumu ar pakalpojuma sniedzēju par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu, plānots informāciju sagatavot digitalizēti nevis papīra formātā.
Ar Noteikumu projektu tiek aktualizēti arī atsevišķi termini atbilstoši faktiskajai situācijai.
MK noteikumi šobrīd paredz, ka paziņojums par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) tiek nosūtīts pa pastu, taču ņemot vērā, ka vairākums transportlīdzekļu īpašnieku izmanto VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tīmekļvietnes e-csdd pakalpojumus, nepieciešams precizēt esošo kārtību, papildinot ar jaunu paziņošanas iespēju.
Ar Noteikumu projektu tiks noteikts, ka transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu paziņojums tiks nosūtīts, izmantojot VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" tīmekļvietnes e-pakalpojumu sistēmu, ja transportlīdzekļa īpašnieks (valdītājs, turētājs) ir piekritis saņemt paziņojumus caur šo tīmekļvietni.
MK noteikumu 12.punktā ir noteikts transportlīdzekļa vadītāja pienākums nekavējoties transportlīdzekli pārvietot no pārkāpuma izdarīšanas vietas, ja transportlīdzekļa vadītājs ierodas pie transportlīdzekļa pirms pārvietošanas uzsākšanas. Šādos gadījumos, lai gan transportlīdzeklis netiek pārvietots uz speciālo stāvvietu, administratīvie un finanšu resursi jau ir iztērēti, jo administratīvā pārkāpuma process ir uzsākts un lēmums par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu pieņemts, taču izdevumu segšana transportlīdzekļa vadītājam par pienākumu nav noteikta.
Ar Noteikumu projektu tiek papildināts 12.punkts, nosakot transportlīdzekļa vadītājam pienākumu segt izdevumus, kas radušas saistībā ar specializētā transportlīdzekļa iesaisti.
MK noteikumu 18.punktā noteikti gadījumi, kuros administratīvo sodu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu nepiemēro. Saskaņā ar
Administratīvās atbildības likuma vispārīgiem principiem un 119.panta pirmās daļas 1.punktu administratīvā pārkāpuma procesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process jāizbeidz, ja konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem - administratīvais pārkāpums nav noticis, līdz ar to MK noteikumi dublē likumā noteikto.
MK noteikumu 19.punkts dublē Administratīvās atbildības likumā noteikto saistībā ar administratīvā akta izdošanu. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 1.punktu personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu), 69.panta pirmās daļas 1.punktu administratīvo aktu var izdot mutvārdos vai citādi, neievērojot šā likuma 67.panta noteikumus, ja ir viens no šādiem nosacījumiem - administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību vai mantu un 360.panta trešo daļu policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienesta un citu likumā pilnvarotu amatpersonu administratīvie akti, kas izdoti, lai nekavējoties novērstu tiešus draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai, videi, personas dzīvībai, veselībai un mantai, ir izpildāmi piespiedu kārtā jau ar to spēkā stāšanās brīdi.