24-TA-3332: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 350 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 350 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" (turpmāk – 5.1.1.4. pasākums) regulējumu gadījumos, kad projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2023. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 350 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.4. pasākuma "Viedās pašvaldības" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 350) ir noteikts, ka:
1) 5.1.1.4. pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā;
2) projekta iesniedzējs 5.1.1.4. pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība;
3) projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt pašvaldību, pašvaldības izveidotu iestādi; plānošanas reģionu, pašvaldības kapitālsabiedrību;
4) 5.1.1.4. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
MK noteikumu Nr. 350 anotācijā sniegti viedo risinājumu piemēri, tai skaitā attiecībā uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu jomu norādīts, ka “izstrādājot pašvaldību ūdens pakalpojumu sniegšanas viedo monitoringa sistēmu, kas uzrauga pakalpojumu izmaksas, apkalpoto klientu skaitu (pieprasījumu), ūdens patēriņu, ūdens zudumus un citus rādītājus, būtu iespējams novērst neefektīvu finanšu pārvaldību konkrētā pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī nodrošināt datu pieejamību un pakalpojuma sniegšanas kontroli un tā efektivitāti.”
1) 5.1.1.4. pasākuma mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā;
2) projekta iesniedzējs 5.1.1.4. pasākuma ietvaros ir pašvaldība, pašvaldības izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība;
3) projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, kurā noteikti pušu pienākumi, tiesības un atbildība projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā, par sadarbības partneri var piesaistīt pašvaldību, pašvaldības izveidotu iestādi; plānošanas reģionu, pašvaldības kapitālsabiedrību;
4) 5.1.1.4. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
MK noteikumu Nr. 350 anotācijā sniegti viedo risinājumu piemēri, tai skaitā attiecībā uz ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu jomu norādīts, ka “izstrādājot pašvaldību ūdens pakalpojumu sniegšanas viedo monitoringa sistēmu, kas uzrauga pakalpojumu izmaksas, apkalpoto klientu skaitu (pieprasījumu), ūdens patēriņu, ūdens zudumus un citus rādītājus, būtu iespējams novērst neefektīvu finanšu pārvaldību konkrētā pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī nodrošināt datu pieejamību un pakalpojuma sniegšanas kontroli un tā efektivitāti.”
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris 5.1.1.4. pasākumā var būt pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai deleģēta pārvaldes uzdevumu izpilde. MK noteikumu Nr. 350 anotācijā noteikts, ka viedie risinājumi pašvaldībās var tikt ieviesti tostarp sabiedrisko pakalpojumu jomā, bet MK noteikumos Nr. 350 trūkst precīzs regulējums, kas jāievēro, ja 5.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniedzējs (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs).
MK noteikumos Nr. 350 nav iekļauta norma, kas nosaka, ka publiskajā infrastruktūrā var tikt sniegti parastie papildpakalpojumi. Lai gan parasto papildpakalpojumu esamība publiskajā infrastruktūrā nemaina tās nesaimniecisko raksturu kopumā, nepieciešams attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr. 350 tiesiskās noteiktības nodrošināšanai.
MK noteikumos Nr. 350 nav iekļauta norma, kas nosaka, ka publiskajā infrastruktūrā var tikt sniegti parastie papildpakalpojumi. Lai gan parasto papildpakalpojumu esamība publiskajā infrastruktūrā nemaina tās nesaimniecisko raksturu kopumā, nepieciešams attiecīgi papildināt MK noteikumus Nr. 350 tiesiskās noteiktības nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr. 350 tiek papildināti ar regulējumu, kas jāievēro, ja 5.1.1.4. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniedzējs (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs). Komercdarbības atbalsts piešķirams saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Tiesiskās noteiktības nodrošināšanai noteikumu projekts paredz salāgot MK noteikumu Nr. 350 regulējumu ar MK noteikumu Nr. 350 anotācijā noteikto, attiecībā uz projektiem, kuros plānota viedo risinājumu ieviešana sabiedrisko pakalpojumu jomā. Noteikumu projektā minētais atbalsts ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem ir vienādi attiecināms uz visiem projektu iesniegumiem, tai skaitā tiem, kas jau ir iesniegti projektu iesniegumu atlases ietvaros. Ņemot vērā noteikumu projekta saturu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks grozījumus 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā, tai skaitā, projekta iesnieguma kritēriju piemērošanas metodikā (skat. detalizētāk šīs anotācijas 2.1. sadaļā “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt”). Grozījumi 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā ierobežotās projektu iesniegumu atlases ietvaros ir piemērotākais risinājums, kas mazinās administratīvo slogu, veicinās ieguldījumu ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā mērķa (turpmāk – n+3 princips) izpildi kopumā.
Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros var sniegt atbalstu viedajiem risinājumiem ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā, attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina projekta darbību īstenošanu un priekšfinansē iepriekš minēto viedo risinājumu attīstīšanai projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, kas ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, pats īsteno projektu (vai tā daļu, kurā paredzētas darbības viedā risinājuma ieviešanai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā), tajā skaitā apmaksā rēķinus un veic atbilstošu uzskaiti savā grāmatvedībā. Projekta attiecināmajās izmaksās neiekļauj pievienotās vērtības nodokli, kas ir atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka pašvaldība – projekta iesniedzējs var nebūt ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Tādā gadījumā pašvaldība – projekta iesniedzējs veic projekta ieviešanas koordinējošās darbības un ir atbildīga par projekta rādītāju sasniegšanu, tā neveic ar sadarbības partnera – kapitālsabiedrības projekta ieviešanas darbības, neveic maksājumus un grāmatojumus par sadarbības partnera – kapitālsabiedrības projekta ietvaros veiktajām izmaksām.
Īstenojot projektu, gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneris nodrošina projekta ietvaros veikto darbību atbilstību MK noteikumiem Nr. 350, sadarbību pušu starpā nosakot sadarbības līgumā. Attiecīgi arī civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu, kas tiek noslēgta starp CFLA un finansējuma saņēmēju, ir iekļaujami finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera noteikumi, tajā skaitā, paredzot, ka sadarbības partneris ir atbildīgs par projektu rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kas noteikts sadarbības līgumā.
Izmaiņas MK noteikumos Nr. 350 nemaina līdzšinējos nosacījumus īpašumtiesībām vai valdījuma tiesībām attiecībā uz projekta iesnieguma iesniedzēju un sadarbības partneri, kas nozīmē, ja pašvaldības kapitālsabiedrība sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, tad pamatlīdzekļi, kuros tiks veikti ieguldījumi projekta ietvaros, ir šīs kapitālsabiedrības īpašumā, bet gadījumos, kad pašvaldības kapitālsabiedrībai ir deleģēts veikt pārvaldes uzdevumu izpildi, tad ieguldījumu var veikt vai nu pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā vai pašvaldības bezatlīdzības lietošanā nodotajā īpašumā pārvaldes uzdevumu izpildei. Savukārt pašvaldība ieguldījumus projekta ietvaros veic pašvaldības īpašumā, bet pašvaldību iestāde vai aģentūra valdījumā nodotajā pašvaldības īpašumā, tai skaitā komercuzskaites mēraparātos un siltumenerģijas skaitītājos, lai tos pielāgotu viedā risinājuma, piemēram, viedās monitoringa sistēmas ieviešanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros attīstītajā ar nesaimniecisko darbību saistītā infrastruktūrā var tikt nodrošināta parasto papildpakalpojumu sniegšana. Parastie papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai infrastruktūras pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādus pakalpojumus pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldību iestāžu infrastruktūrā nodarbinātajiem vai izglītības iestāžu audzēkņiem, kafijas automātu ierīkošanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu, kas nosaka, ka ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, nepieciešams izdarīt grozījumus arī attiecīgajos MK noteikumu Nr. 350 punktos, precizējot ministrijas nosaukumu.
Tiesiskās noteiktības nodrošināšanai noteikumu projekts paredz salāgot MK noteikumu Nr. 350 regulējumu ar MK noteikumu Nr. 350 anotācijā noteikto, attiecībā uz projektiem, kuros plānota viedo risinājumu ieviešana sabiedrisko pakalpojumu jomā. Noteikumu projektā minētais atbalsts ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem ir vienādi attiecināms uz visiem projektu iesniegumiem, tai skaitā tiem, kas jau ir iesniegti projektu iesniegumu atlases ietvaros. Ņemot vērā noteikumu projekta saturu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks grozījumus 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā, tai skaitā, projekta iesnieguma kritēriju piemērošanas metodikā (skat. detalizētāk šīs anotācijas 2.1. sadaļā “Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt”). Grozījumi 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases nolikumā ierobežotās projektu iesniegumu atlases ietvaros ir piemērotākais risinājums, kas mazinās administratīvo slogu, veicinās ieguldījumu ienākšanu tautsaimniecībā un Eiropas Komisijas noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā mērķa (turpmāk – n+3 princips) izpildi kopumā.
Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros var sniegt atbalstu viedajiem risinājumiem ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā, attiecīgais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina projekta darbību īstenošanu un priekšfinansē iepriekš minēto viedo risinājumu attīstīšanai projektā plānotās izmaksas no saviem līdzekļiem. Finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, kas ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, pats īsteno projektu (vai tā daļu, kurā paredzētas darbības viedā risinājuma ieviešanai ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu jomā), tajā skaitā apmaksā rēķinus un veic atbilstošu uzskaiti savā grāmatvedībā. Projekta attiecināmajās izmaksās neiekļauj pievienotās vērtības nodokli, kas ir atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka pašvaldība – projekta iesniedzējs var nebūt ūdenssaimniecības un siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Tādā gadījumā pašvaldība – projekta iesniedzējs veic projekta ieviešanas koordinējošās darbības un ir atbildīga par projekta rādītāju sasniegšanu, tā neveic ar sadarbības partnera – kapitālsabiedrības projekta ieviešanas darbības, neveic maksājumus un grāmatojumus par sadarbības partnera – kapitālsabiedrības projekta ietvaros veiktajām izmaksām.
Īstenojot projektu, gan finansējuma saņēmējs, gan sadarbības partneris nodrošina projekta ietvaros veikto darbību atbilstību MK noteikumiem Nr. 350, sadarbību pušu starpā nosakot sadarbības līgumā. Attiecīgi arī civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu, kas tiek noslēgta starp CFLA un finansējuma saņēmēju, ir iekļaujami finansējuma saņēmēja un tā sadarbības partnera noteikumi, tajā skaitā, paredzot, ka sadarbības partneris ir atbildīgs par projektu rezultātu sasniegšanu tādā apjomā, kas noteikts sadarbības līgumā.
Izmaiņas MK noteikumos Nr. 350 nemaina līdzšinējos nosacījumus īpašumtiesībām vai valdījuma tiesībām attiecībā uz projekta iesnieguma iesniedzēju un sadarbības partneri, kas nozīmē, ja pašvaldības kapitālsabiedrība sniedz ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus, tad pamatlīdzekļi, kuros tiks veikti ieguldījumi projekta ietvaros, ir šīs kapitālsabiedrības īpašumā, bet gadījumos, kad pašvaldības kapitālsabiedrībai ir deleģēts veikt pārvaldes uzdevumu izpildi, tad ieguldījumu var veikt vai nu pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā vai pašvaldības bezatlīdzības lietošanā nodotajā īpašumā pārvaldes uzdevumu izpildei. Savukārt pašvaldība ieguldījumus projekta ietvaros veic pašvaldības īpašumā, bet pašvaldību iestāde vai aģentūra valdījumā nodotajā pašvaldības īpašumā, tai skaitā komercuzskaites mēraparātos un siltumenerģijas skaitītājos, lai tos pielāgotu viedā risinājuma, piemēram, viedās monitoringa sistēmas ieviešanai.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka projekta ietvaros attīstītajā ar nesaimniecisko darbību saistītā infrastruktūrā var tikt nodrošināta parasto papildpakalpojumu sniegšana. Parastie papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai infrastruktūras pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādus pakalpojumus pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, pašvaldības darbinieki un iedzīvotāji. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu pašvaldību iestāžu infrastruktūrā nodarbinātajiem vai izglītības iestāžu audzēkņiem, kafijas automātu ierīkošanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 3. punktu, kas nosaka, ka ar 2024. gada 1. jūliju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, nepieciešams izdarīt grozījumus arī attiecīgajos MK noteikumu Nr. 350 punktos, precizējot ministrijas nosaukumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīva būtu neveikt grozījumus MK noteikumos Nr. 350, taču tas nesamazinās tiesisko nenoteiktību un vairos administratīvo slogu visām 5.1.1.4. pasākuma īstenošanā iesaistītajām pusēm, kavējot projektu iesniegumu apstiprināšanu un projektu īstenošanu, kuros paredzēta viedo risinājumu attīstīšana pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektā plānoto grozījumu apstiprināšana ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību projektu iesniegumu vērtēšanā un projektu īstenošanā, veicinot ieguldījumu ātrāku ienākšanu tautsaimniecībā un n+3 principu izpildi kopumā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniedzēji un sadarbības partneri
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt regulējumu gadījumos, kad projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs. Ņemot vērā noteikumu projekta saturu, Centrālajai un finanšu līgumu aģentūrai būs nepieciešams attiecīgās izmaiņas iekļaut 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases dokumentācijā, tai skaitā projektu iesniegumu kritēriju piemērošanas metodikā paredzot, ka gadījumos, kad projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas nav grūtībās nonācis saimnieciskās darbības veicējs, kā arī, paredzot vērtēt projekta iesnieguma atbilstību prasībām par atbalsta piešķiršanu vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniedzējam. Minētie kritēriji ir vienotie izvēles kritēriji, kas Finanšu ministrijas 2024. gada 11. aprīļa metodikas Nr. 3.1. “Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda projektu iesniegumu atlases metodika 2021.–2027.gadam” ietvaros ir apstiprināti ES fondu Uzraudzības komitejā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nodrošinās tiesisko noteiktību projektu iesniegumu vērtēšanā un projektu īstenošanā ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā, veicinot ieguldījumu ātrāku ienākšanu tautsaimniecībā un n+3 principu izpildi kopumā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Noteikumu projekta mērķis ir precizēt regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kad projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot to, ka atbalsts attiecībā uz viedajiem risinājumiem sabiedrisko pakalpojumu ietvaros bija paredzēts jau sākotnējā normatīvā akta anotācijā. Līdz ar to, noteikuma projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrības līdzdalība par noteikumu projektu netiek veikta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- 5.1.1.4. pasākuma projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi