Anotācija (ex-ante)

Kā jau tas ir minēts iepriekš, šobrīd Noteikumi Nr.633 neparedz, ka pašvaldības ceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbus var veikt bez būvniecības ieceres dokumentiem. Šādam izņēmumam attiecībā uz pašvaldības ielām un ceļiem nav saredzams objektīvs pamatojums un ir nepieciešams salāgot regulējumu, kas attiecas uz valsts autoceļu un pašvaldības ielu ikdienas uzturēšanas darbiem. Arī Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji sarunās par konkrēto problēmjautājumu ir norādījuši, ka bieži novērots, īpaši pēc ziemas sezonas vai satiksmes slodzes palielināšanās intensīvākas izmantošanas dēļ, ka atsevišķu pašvaldības ielu tehniskais stāvoklis ir kritisks. Lai neapdraudētu satiksmi, satiksmes dalībnieku dzīvību un drošību, un lai iespējami nekavējoties novērstu bīstamības, ir nepieciešams operatīvi rīkoties. Tomēr, lai kritiskā stāvoklī esošo ielu varētu atjaunot, šobrīd ir nepieciešams izstrādāt projektēšanas darba uzdevumu, veikt publisko iepirkumu būvprojekta izstrādei, būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanu, būvprojekta dokumentācijas saskaņošanu un veikt citas darbības. Šādām darbībām ir nepieciešams ilgs laiks. Tomēr, pašvaldībām savu autonomo funkciju izpildē (sk. Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļa 3.punktu) ir jārīkojas tā, lai neapdraudētu mazāk aizskartās sabiedrības intereses un neradītu vēl lielāku vai neatgriezenisku ielas seguma bojājumu.
 

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu vienādas prasības starp valsts autoceļu un pašvaldības ielu un ceļu uzturēšanu, ar noteikumu projektu tiek plānots noteikts, ka arī attiecībā uz pašvaldības ceļiem un ielām to ikdienas uzturēšanas darbiem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti.

Vienlaikus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka Būvniecības likums nosaka, ka būves atjaunošana ir būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju (sk. Būvniecības likuma 1.panta 4.punktu). Ceļa visu slāņu (zemes klātne, pamats, ceļa segums) nomaiņa, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju, ir uzskatāma par šī ceļa atjaunošanu Būvniecības likuma 1.panta 4.punkta izpratnē. Skatoties no šāda aspekta, Noteikumi Nr.633 regulē pašvaldības ceļa un ielas atjaunošanu. Papildus tam arī Noteikumi Nr.26 regulē pašvaldības ceļa un ielas atjaunošanu, ciktāl tas attiecas uz seguma atjaunošanu (sk. Noteikumu Nr.26 1.pielikuma tabulas 3.rindu). Tāpat būtu nepieciešams arī ņemt vērā, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.26 4.punktu, lai nodrošinātu satiksmes drošību, autoceļu pārvaldītājs var noteikt augstākas prasības šajos noteikumos minēto darbu veikšanai, veikt preventīvas darbības, kā arī papildus šajos noteikumos minētajiem darbiem veikt citus autoceļu un to kompleksā ietilpstošu būvju vai sistēmu uzturēšanas darbus. Pie preventīvām darbībām ceļu uzturēšanā būtu pieskaitāmas tādas darbības, kuras novērš "bedru" rāšanos nākotnē, nevis tikai reaģē uz to esamību tagadnē, piemēram, lai novērstu ceļa tālāku sabrukšanu būtu nepieciešams atjaunot savlaicīgi ceļa virskārtu. Lai novērstu, ka divi dažādi regulējumi regulē ceļu seguma atjaunošanas darbu, būtu nepieciešams noteikt, ka šos jautājumus regulē tikai viens no regulējumiem, nevis abi divi vienlaikus. Šajā sakarā būtu arī jāņem vērā, ka jau šobrīd, piemēram, velosipēdu ceļu un gājēju ceļu atjaunošanai nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti (sk. Noteikumu Nr.633 64.5.apakšpunktu). Ievērojot iepriekš minēto, noteikumu projektā ir ietverts regulējums, ka ceļa virskārtas (ceļa segumu), neskarot zemes klātni un ceļa pamatu, atjaunošanai nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Šāds risinājumus novērsīs neskaidrības Noteikumu Nr.26 un Noteikumu Nr.633 piemērošanā, kā arī paātrinās seguma atjaunošanas procesu. 

Regulējuma izmaiņas neatceļ prasības ievērot trešo personu intereses, citos normatīvajos aktos noteiktās prasības (piemēram, attālumi), pašvaldības teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, satiksmes drošības normatīvos aktus, kā arī saskaņojumu saņemšanu, ja tādi nepieciešami. Informācijai norādām, ka Latviešu valodas vārdnīcā (tezaurs.lv) ceļa sega ir skaidrota kā ceļa konstrukcijas daļa virs uzlabotās grunts pamatnes, savukārt ceļa segums ir ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.