22-TA-1596: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā un otrā daļa, 5. panta pirmā un piektā daļa un likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. panta pirmā un otrā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un likumā “Par valsts budžetu 2022. gadam” ietverto tiesisko regulējumu, atļaut Veselības ministrijai pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Ministru kabineta rīkojuma projekts stāsies spēkā tā parakstīšanas brīdī.
Ministru kabineta rīkojuma projekts stāsies spēkā tā parakstīšanas brīdī.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut Veselības ministrijai pārdot izsolē šādus valsts nekustamos īpašumus:
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.09000080534) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 09000080534) 0.3131 ha platībā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000547303, lēmuma datums: 14.08.2015., - Filozofu ielā 74A, Jelgavā (turpmāk šajā punktā arī - valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 13369 euro. Zemes vienībai noteiktais lietošanas veids: “zeme zem ēkām” – 0.3131 ha, zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis – “pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve” - 0.3131 ha.
Saskaņā ar ierakstu Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000547303 valsts nekustamajam īpašumam noteikti apgrūtinājumi - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap skapjveida gāzesregulēšanas punktu un mājas regulatoru ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (0.0005 ha) un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās (0.1982 ha).
Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem. Šāda apgrūtinājuma esamība var ietekmēt nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī izsoles rezultātā nosolīto pirkuma maksu. Apgrūtinājuma esamība var radīt samazinātu potenciālo pircēju interesi par nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 17-23 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana", zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 09000080534 atrodas publiskās apbūves teritorijā.
Valsts nekustamo īpašumu līdz atsavināšanas procesa noslēgumam pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” saskaņā ar 2019.gada 1.novembra nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr.01-31.2/4. Pārvaldīšanas līgums tiks grozīts pirms pirkuma līguma noslēgšanas ar izsoles uzvarētāju. Pārvaldīšanas līguma grozīšana pašreiz nav iespējama, jo nav paredzams, kad varētu notikt izsole un pirkuma līguma noslēgšana. Veselības ministrijas rīcībā nav resursu īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai. Valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā 24.05.2022. veica Veselības ministrijas pārstāvji. Fotofiksācija tiek pievienota rīkojuma projekta pielikumā.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.09000080540) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 09000080540) 0.3651 ha platībā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000599984, lēmuma datums: 30.04.2020., - Dambja ielā 43, Jelgavā (turpmāk šajā punktā arī - valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 9123 euro. Zemes vienībai noteiktais lietošanas veids: “pārējās zemes platība” – 0.3651 ha, zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis – “individuālo dzīvojamo māju apbūve” - 0.3651 ha.
Saskaņā ar ierakstu Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000599984 valsts nekustamajam īpašumam noteikts apgrūtinājums - koplietošanas ceļš (0.0111 ha), savukārt saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam ir reģistrēti 8 apgrūtinājumi - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu un lauku teritorijās (0.0208 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0138 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0003 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0073 ha), ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0.0002 ha), zemes applūšanas risks (0.3651 ha), aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (0.1863 ha), koplietošanas ceļš (0.0111 ha).
Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem. Šāda apgrūtinājuma esamība var ietekmēt nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī izsoles rezultātā nosolīto pirkuma maksu. Apgrūtinājuma esamība var radīt samazinātu potenciālo pircēju interesi par nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 17-23 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana", zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 09000080540 atrodas savrupmāju apbūves teritorijā.
Valsts nekustamo īpašumu līdz atsavināšanas procesa noslēgumam pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” saskaņā ar 2019.gada 1.novembra nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr.01-31.2/4. Pārvaldīšanas līgums tiks grozīts pirms pirkuma līguma noslēgšanas ar izsoles uzvarētāju. Pārvaldīšanas līguma grozīšana pašreiz nav iespējama, jo nav paredzams, kad varētu notikt izsole un pirkuma līguma noslēgšana. Veselības ministrijas rīcībā nav resursu īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai. Valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā 24.05.2022. veica Veselības ministrijas pārstāvji. Fotofiksācija tiek pievienota rīkojuma projekta pielikumā.
1. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.09000080534) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 09000080534) 0.3131 ha platībā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000547303, lēmuma datums: 14.08.2015., - Filozofu ielā 74A, Jelgavā (turpmāk šajā punktā arī - valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 13369 euro. Zemes vienībai noteiktais lietošanas veids: “zeme zem ēkām” – 0.3131 ha, zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis – “pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve” - 0.3131 ha.
Saskaņā ar ierakstu Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000547303 valsts nekustamajam īpašumam noteikti apgrūtinājumi - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap skapjveida gāzesregulēšanas punktu un mājas regulatoru ar gāzes ieejas spiedienu līdz 0,4 megapaskāliem (0.0005 ha) un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli pilsētās (0.1982 ha).
Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem. Šāda apgrūtinājuma esamība var ietekmēt nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī izsoles rezultātā nosolīto pirkuma maksu. Apgrūtinājuma esamība var radīt samazinātu potenciālo pircēju interesi par nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 17-23 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana", zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 09000080534 atrodas publiskās apbūves teritorijā.
Valsts nekustamo īpašumu līdz atsavināšanas procesa noslēgumam pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” saskaņā ar 2019.gada 1.novembra nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr.01-31.2/4. Pārvaldīšanas līgums tiks grozīts pirms pirkuma līguma noslēgšanas ar izsoles uzvarētāju. Pārvaldīšanas līguma grozīšana pašreiz nav iespējama, jo nav paredzams, kad varētu notikt izsole un pirkuma līguma noslēgšana. Veselības ministrijas rīcībā nav resursu īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai. Valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā 24.05.2022. veica Veselības ministrijas pārstāvji. Fotofiksācija tiek pievienota rīkojuma projekta pielikumā.
2. Nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.09000080540) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 09000080540) 0.3651 ha platībā, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Veselības ministrijas personā Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000599984, lēmuma datums: 30.04.2020., - Dambja ielā 43, Jelgavā (turpmāk šajā punktā arī - valsts nekustamais īpašums).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2022. noteikta 9123 euro. Zemes vienībai noteiktais lietošanas veids: “pārējās zemes platība” – 0.3651 ha, zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis – “individuālo dzīvojamo māju apbūve” - 0.3651 ha.
Saskaņā ar ierakstu Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000599984 valsts nekustamajam īpašumam noteikts apgrūtinājums - koplietošanas ceļš (0.0111 ha), savukārt saskaņā ar NĪVKIS datiem nekustamajam īpašumam ir reģistrēti 8 apgrūtinājumi - aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu un lauku teritorijās (0.0208 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0138 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0003 ha), aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu (0.0073 ha), ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju (0.0002 ha), zemes applūšanas risks (0.3651 ha), aizsargjoslas (aizsardzības zonas) teritorija ap kultūras pieminekli (0.1863 ha), koplietošanas ceļš (0.0111 ha).
Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam būs jāievēro Aizsargjoslu likumā noteiktie aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem. Šāda apgrūtinājuma esamība var ietekmēt nekustamā īpašuma novērtējumu, kā arī izsoles rezultātā nosolīto pirkuma maksu. Apgrūtinājuma esamība var radīt samazinātu potenciālo pircēju interesi par nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības saistošiem noteikumiem Nr. 17-23 "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana", zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 09000080540 atrodas savrupmāju apbūves teritorijā.
Valsts nekustamo īpašumu līdz atsavināšanas procesa noslēgumam pārvalda valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” saskaņā ar 2019.gada 1.novembra nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgumu Nr.01-31.2/4. Pārvaldīšanas līgums tiks grozīts pirms pirkuma līguma noslēgšanas ar izsoles uzvarētāju. Pārvaldīšanas līguma grozīšana pašreiz nav iespējama, jo nav paredzams, kad varētu notikt izsole un pirkuma līguma noslēgšana. Veselības ministrijas rīcībā nav resursu īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai. Valsts nekustamā īpašuma apsekošanu dabā 24.05.2022. veica Veselības ministrijas pārstāvji. Fotofiksācija tiek pievienota rīkojuma projekta pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Starp Veselības ministriju (turpmāk - Ministrija) un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža”” (turpmāk - Sabiedrība) 2019.gada 1.novembrī noslēgts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas līgums Nr.01-31.2/4. Sabiedrība veic atsavināšanai paredzēto nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Sabiedrība ar 27.10.2021. vēstuli Nr.1-10/282 informēja Ministriju, ka abi nekustamie īpašumi atrodas ārpus iežogotās Sabiedrības teritorijas, slimnīcas pamatdarbībai tie nav nepieciešami, kā arī šāda nepieciešamība nav paredzēta nākotnē. Nekustamie īpašumi nav apbūvēti un ir ierakstīti zemesgrāmatā. Nekustamo īpašumu apsaimniekošanai nepieciešami gan administratīvie, gan materiālie resursi (uzkopšana, krūmu izzāģēšana, lapu izvešana, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.).
Sabiedrība ar 20.01.2022. vēstuli Nr.1-10/19 papildināja iepriekš sniegto informāciju, norādot, ka abu atsavināšanai paredzēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksas 2021. gadā kopā veidoja 1586.23 euro, tai skaitā:
Nekustamā īpašuma nodoklis (1,5% no kadastrālās vērtība) = 337.39 euro;
Teritorijas uzkopšanas izmaksas (darba algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas) = 1012.84 euro;
Tehnikas amortizācija (trimmeri, traktortehnika u.tml.) = 188.00 euro;
Degviela 48.00 euro.
Nekustamie īpašumi nav nepieciešami nedz Sabiedrībai, nedz Veselības ministrijai tās funkciju veikšanai.
Sabiedrība ar 27.10.2021. vēstuli Nr.1-10/282 informēja Ministriju, ka abi nekustamie īpašumi atrodas ārpus iežogotās Sabiedrības teritorijas, slimnīcas pamatdarbībai tie nav nepieciešami, kā arī šāda nepieciešamība nav paredzēta nākotnē. Nekustamie īpašumi nav apbūvēti un ir ierakstīti zemesgrāmatā. Nekustamo īpašumu apsaimniekošanai nepieciešami gan administratīvie, gan materiālie resursi (uzkopšana, krūmu izzāģēšana, lapu izvešana, nekustamā īpašuma nodoklis u.c.).
Sabiedrība ar 20.01.2022. vēstuli Nr.1-10/19 papildināja iepriekš sniegto informāciju, norādot, ka abu atsavināšanai paredzēto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas izmaksas 2021. gadā kopā veidoja 1586.23 euro, tai skaitā:
Nekustamā īpašuma nodoklis (1,5% no kadastrālās vērtība) = 337.39 euro;
Teritorijas uzkopšanas izmaksas (darba algas un sociālās apdrošināšanas iemaksas) = 1012.84 euro;
Tehnikas amortizācija (trimmeri, traktortehnika u.tml.) = 188.00 euro;
Degviela 48.00 euro.
Nekustamie īpašumi nav nepieciešami nedz Sabiedrībai, nedz Veselības ministrijai tās funkciju veikšanai.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta otro daļu ierosina Ministrija. Ministrija 10.05.2022. izdeva rīkojumu Nr.95, kurā Ministrijas Resursu un īpašumu pārvaldības nodaļai uzdots veikt nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa organizēšanu.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā iekļautie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo un otro daļu, 5. panta pirmo un piekto daļu un likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. panta pirmo un otro daļu.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizēs Ministrija, ievērojot, ka abi nekustamie īpašumi ir Ministrijas valdījumā, savukārt saskaņā ar panta otro un trešo daļu Ministrija pēc nekustamo īpašumu atsavināšanas sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu apropriācijas palielināšanai, lai veiktu kapitālieguldījumus Ministrijas valdījumā esošajos valsts nekustamajos īpašumos.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam Ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30. pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ Ministrija nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politiku.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā iekļautie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju pārdot izsolē divus valsts nekustamos īpašumus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmo un otro daļu, 5. panta pirmo un piekto daļu un likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. panta pirmo un otro daļu.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022. gadam” 40. panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizēs Ministrija, ievērojot, ka abi nekustamie īpašumi ir Ministrijas valdījumā, savukārt saskaņā ar panta otro un trešo daļu Ministrija pēc nekustamo īpašumu atsavināšanas sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā rīkojuma projektu apropriācijas palielināšanai, lai veiktu kapitālieguldījumus Ministrijas valdījumā esošajos valsts nekustamajos īpašumos.
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājam Ministrijai uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30. pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ Ministrija nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Rīkojuma projekts attiecas uz publiskās pārvaldes politiku.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jau ilgstoši abi nekustamie īpašumi rada papildu izdevumus Sabiedrībai, savukārt atsavināšanas rezultātā Ministrija iegūto līdzekļu daļu saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 40. panta otro un trešo daļu varēs ieguldīt Ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos, veicot kapitālieguldījumus.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Papildus izpildot iepriekšminēto noteikumu 12. punktā noteikto, Ministrija publicēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" interneta vietnē www.vni.lv sadaļā "Sludinājumi" - "Atsavināšanai plānotie valsts nekustamie īpašumi" informāciju par plānoto nekustamo īpašumu atsavināšanu. Atzīmes par atsavināšanai plānoto nekustamo īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai netika saņemtas.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Papildus izpildot iepriekšminēto noteikumu 12. punktā noteikto, Ministrija publicēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" interneta vietnē www.vni.lv sadaļā "Sludinājumi" - "Atsavināšanai plānotie valsts nekustamie īpašumi" informāciju par plānoto nekustamo īpašumu atsavināšanu. Atzīmes par atsavināšanai plānoto nekustamo īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai netika saņemtas.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav precīzi aprēķināms
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Nav precīzi aprēķināms
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav precīzi aprēķināms
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms
Cita informācija
Ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37. punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 40. panta otro un trešo daļu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas Ministrija ieskaitīs valsts budžetā, pēc kā Ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam rīkojuma projektu apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, lai veiktu kapitālieguldījumus Ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos, jo atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta otrajai daļai finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem un apropriāciju var palielināt, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022. gadam" 40. panta otro un trešo daļu atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas Ministrija ieskaitīs valsts budžetā, pēc kā Ministrija sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam rīkojuma projektu apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, lai veiktu kapitālieguldījumus Ministrijas valdījumā esošajos nekustamajos īpašumos, jo atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40.panta otrajai daļai finanšu ministram ir tiesības palielināt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei apropriāciju resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem 50 procentu apmērā no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā valsts budžetā ieskaitītajiem līdzekļiem un apropriāciju var palielināt, ja ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par finansējuma summu un to, kādam mērķim atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi piešķirami apropriācijas palielināšanai resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu Ministrijas tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Ministrija izvietos vizuāli labi redzamā vietā ziņojumu abos atsavināšanai paredzētajos nekustamajos īpašumos, norādot informāciju par izsoli. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi