Anotācija

Ekonomikas ministrija 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros veica atklāta konkursa uzsaukumu, kā rezultātā 1.kārtas ietvaros noslēgti divi līgumi par kopējo summu 11,5 milj. EUR un 2. kārtas 1. uzsaukuma ietvaros noslēgti 6 līgumi par 3,5 MEUR, savukārt 2.kārtas 2. uzsaukumā saņemti 2 projektu pieteikumi par 1, 5 milj. EUR, kas pašlaik atrodas vērtēšanas procesā. Investīcijas ietvaros kopējais pieejamais finansējums ir 20 milj. EUR, bet kopējā rezervētā summa visu kārtu un uzsaukumu ietvaros ir 16 484 846 EUR, tomēr investīcijas ietvaros paliek neapgūts finansējums 3 515 154 EUR, ko novirza Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" (turpmāk – 2.2.1.4.i investīcija) īstenošanai.
Atbilstoši finansējuma samazinājumam 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros tiek veikts arī samazinājums sasniedzamajos rādītājos.

Lai sasniegtu 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros noteiktos rādītājus, Ekonomikas ministrija iesniedza grozījumus “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna otro papildinājumu” (turpmāk ANM grozījumi), ko Ministru kabinets apstiprināja 2024.gada 18.decembrī (TA-24-2070).  Grozījumi attiecībā uz 2.3.1.2.i. investīciju paredz izmaiņas Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk - CID) rādītāja nosaukumā, kvantitatīvajos rādītājos un rādītāju sasniegšanas aprakstā.
Ekonomikas ministrija ANM grozījumos skaidro, ka “to mērķis ir pielāgot 2.3.1.2.i investīciju, lai tas labāk atspoguļotu pašreizējos tirgus apstākļus un nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Piedāvātās izmaiņas pamato Ekonomikas ministrijas dati, kas liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos pēc digitālo prasmju apmācībām.
Ekonomikas ministrija izsludināja 2.3.1.2.i. ietvaros kopumā organizēja 2 uzsaukumus:
1) 1. uzsaukums kā slēgts konkurss, kas noslēdzās 2023. gada 4. decembrī, kā rezultātā tika noslēgti līgumi ar 2 EDIC , lai piedāvātu apmācību 1597 komersantiem.
2) 2. uzsaukums kā atklāts konkurss, kas tika uzsākts 2023. gada 30. novembrī, un tās rezultātā tika noslēgti papildu 6 līgumi ar 924 uzņēmumiem, lai saņemtu apmācību.

Lai sasniegtu investīcijas ietvaros noteiktos rādītājus, MK noteikumos, attiecībā uz 1. kārtas projektu īstenotājiem, līdz šim pastāvēja ierobežojums, ka, ja atbalsts tiek sniegts granta veidā, tad 1. kārtas projektu īstenotājiem apmācību kursi jāorganizē tiešsaistes platformā, kurā vismaz 10 augstākās izglītības iestādes ir iekļautas pasaules universitāšu reitingā Times Higher Education (MK noteikumu 34. punkts). Līdz šim šī kārtība ir kavējusi 1. kārtas projektu īstenotāju apmācību kursu apgūšanu, līdz ar to rādītāju sasniegšanu.

CID ietvaros noteikts, ka līdz 2024. gada 2. ceturksnim apmācības jāsaņem 1080 uzņēmumiem un papildus līdz 2026. gada 2. ceturksnim vēl jāapmāca 1441 uzņēmumi. Lai sasniegtu kvantitatīvos rādītājus, sākotnēji Latvijas iestādes bija paredzējušas veikt 2. uzsaukumus, lai sasniegtu mērķis – 2521 apmācīti komersanti par pamata digitālo uzņēmumiem sniegtās prasmes. Veikto uzsaukumu ietvaros tika saņemts nepietiekams projektu priekšlikumu skaits, salīdzinot ar iestāžu cerībām pirms uzaicinājuma izsludināšanas. Lai samazinātu projektu skaitu, kas ir mazāks nekā paredzēts, Ekonomikas ministrija kopā ar Centrālo finansēšanas un līgumu aģentūru organizēja papildus atlasi 2. uzsaukuma ietvaros, kas noslēdzās 2024. gada 1. oktobrī. Tomēr arī otrā.uzsaukuma otrajā atlases konkursa ietvaros tika iesniegti tikai divi projektu pieteikumi. saņemts saskaņā ar šo 2. aicinājuma papildu kārtu. Šī tendence liecina par atšķirīgu tirgus pieprasījumu no pasākuma sākumā gaidītā un par dzīvotspējīgu projektu priekšlikumu skaita samazināšanos apmācību veikšanai. Ņemot vērā šos objektīvos apstākļus, Latvijas iestādes lūdz pielāgot pasākumus, lai labāk atspoguļotu pašreizējos tirgus apstākļus, jo pasākumi paredz reālu mērķi — 2080 apmācības digitālo pamatprasmju apguvei uzņēmumos.

Papildus, lai labāk ņemtu vērā gadījumus, kad viens un tas pats uzņēmums piedalās vairākās apmācībās un visas šīs darbības ir atzītas par atbilstīgām, lai tās varētu ieskaitīt mērķa sasniegšanā, piemēram, apmācības, kas aptver i) dažādus apmācību moduļus, pakāpeniski palielinot pamatizglītības līmeni digitālās prasmes vai ii) dažādas digitālo pamatprasmju jomas, priekšlikums ir pielāgot mērķa vienību veidu, proti, no uzņēmumiem uz apmācībām. Šis pielāgojums piedāvā labāku alternatīvu, jo ļauj veikt darbinieku visaptverošāku apmācību, dodot iespēju apmeklēt secīgus kursus vai kursus dažādās jomās, tādējādi uzlabojot viņu zināšanu un prasmju pilnveidi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, 2.3.1.2.i. investīcijas ietvaros līdz šim ir noslēgti 8 līgumi par kopējo summu 14 985 782 EUR, un pēc otrās kārtas uzsaukuma beigām ir saņemti 2 projektu pieteikumi par 1 499 064 EUR. Tomēr investīcijas ietvaros paliek neapgūts finansējums 3 515 154 EUR, kuru vēlamies pārdalīt.

Ekonomikas ministrija vēlas lūgt Eiropas Komisijai saskaņojumu veikt finansējuma pārdali no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija". Konkrēti, mēs lūdzam pārdalīt 3 515 154 EUR no 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" (2.3.1.2.i. investīcija) uz investīciju "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" (2.2.1.4.i. investīcija) 2.2. virzienā "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas". Saskaņā ar iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija veic izmaiņas rādītājos Nr. 63 un Nr. 64. Pēc neapgūtā finansējuma pārdales 2.3.1.2.i. investīcijas mērķis Nr. 64 tiek samazināts no 2521 komersanta uz 2080.
 
Aprēķina skaidrojums:  Kopējais finansējums ir 20 MEUR AF finansējuma, kas sastāda 100%. Savukārt, ja no 20 MEUR atņem neapgūto finansējumu 3,5 MEUR, tie ir 16,5 MEUR, kas ir 82,5%. Rezultātā finansējums tiek samazināts par 17,5 %. Līdz ar to arī rādītāji tiek samazināti par 17,5 %.”

Kā arī grozījumi paredz to, ka rādītāji tiek uzskatīti ne tikai pēc komersantiem, kas piedalījušies mācībās, bet gan pēc tā, cik mācībās šis uzņēmums ir izglītojis savus darbiniekus. Piemēram, ja uzņēmums savu darbinieku ir iesaistījis apmācībās trijās dažādās jomās, tad tiek uzskaitīts apmācību skaits un rādītājs būs 3 no viena uzņēmuma.

Saskaņā ar jaunākajiem grozījumiem, angļu valodā CID grozījumos noteikts, ka rādītājs ir “Number of trainings on basic digital skills provided to enterprises”. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp Atveseļošanās un noturības mehānisma regulas [1] tvērumu uzņēmums (angļu valodā - enterprise) tiek definēts kā jebkurš saimnieciskās darbības veicējs, neatkarīgi no tā juridiskās formas[2]. Līdz ar to no šo MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās gala labuma guvējs var būt arī biedrības un nodibinājumi.

Ņemot vērā, ka ANM grozījumi ir apstiprināti tikai no Ministru kabineta, gadījumā, ka ja grozījumi netiks apstiprināti no Eiropas Komisijas vai Padomes puses, tad Ekonomikas ministrija  veiks attiecīgus grozījumus 2.3.1.2.i. investīcijas MK noteikumos.


Ekonomikas ministrija ir konstatējusi, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 529 63.1.apakšpunktam finansējuma saņēmējs vērtē gala labuma guvēju atbilstību šo MK noteikumu Nr. 529 25.punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem. Otrās atlases kārtas ietvaros izslēgšanas kritēriji tiek vērtēti arī projekta iesniedzējiem atbilstoši MK noteikumu Nr. 529 20. un 20.1 apakšpunktam. Ņemot vērā  minēto, ja uz projekta iesniedzēju vai komersantu attiecināms, kāds no MK noteikumu Nr. 529 25.punkta kritērijiem, tas izslēdzams no tālākas atbalsta piešķiršanas. Nosakot izslēgšanas kritērijus, Ekonomikas ministrija vadās pēc vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” atsauces Nr.29, kurā norādīts, ka atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinājumam, ieviešot Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas, var piemērot pārbaudi atbilstoši izslēgšanas kritērijiem, piemērojot tādu paši praksi kā attiecībā uz Eiropas Savienības investīcijām (Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22.panta pirmās daļas 1.- 4. punktā noteiktie izslēgšanas noteikumi). Tomēr ņemot vērā, ka šie kritēriji tiešā veidā attiecas uz Eiropas Savienības fondu īstenošanu, nevis uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijām, konstatēts, ka MK noteikumos Nr. 529 nav  atrunāts sodu/ pārkāpumu noilguma termiņš, tādejādi nav skaidrība par Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā”  V nodaļā noteiktās kārtības, kādā izvērtē projekta iesniedzēja atbilstību Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā minētajiem izslēgšanas noteikumiem, piemērošanu.

MK noteikumu Nr. 529 38.2.5 apakšpunkts nosaka, ka investīcijas pirmās atlases kārtas ietvaros attiecībā uz gala labuma guvēju ir attiecināmas mācību projekta īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar apmācībām izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksām par apmācību laiku. Nepieciešams veikt šī apakšpunkta precizējumu, lai finansējuma saņēmējs varētu attiecināt arī citus ar apmācību organizēšanu saistītos izdevumus, piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, pie to organizācijas izmaksām var nodrošināt kafijas pauzi. Līdzšinējā MK Noteikumu Nr. 529 redakcija neparedzēja attiecināt kafijas pauzes, līdz ar to būtiski veikt šī punkta precizēšanu. Piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, kafijas pauzes nodrošināšana ir būtiska.

Investīcijas 2.3.1.2.i.  2. kārtas 1. uzsaukuma ietvaros tika saņemts nepietiekams projektu pieteikumu skaits, kas liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos pēc digitālo prasmju apmācībām, kas balstītas uz uzņēmumu vajadzībām. Lai nodrošinātu rādītāju sasniegšanu, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar CFLA organizēja 2. kārtas 2. uzsaukumu, kā rezultātā saņemti 2 projektu pieteikumi. Tomēr arī pēc 2. kārtas 2. uzsaukuma secināms, ka pāri palicis neapgūts finansējums.
 
Pēc šobrīd pieejamiem datiem investīcijas 2.2.1.4.i ietvaros pieprasījums no uzņēmumiem pārsniedz pieejamā atbalsta apmēru. Saskaitot kopā jau noslēgto līguma summu un vērtēšanā esošos līgumus kopējais pieprasītais finansējums ir 46,5 milj. EUR, savukārt 2.2.1.4.i investīcijas pieejamais apjoms ir 45 143 000 EUR. Papildus 20 komersanti (par aptuveni 10 milj. EUR) ir izrādījuši vēlmi iesniegt projekta pieteikumu 2.2.1.4.i investīcijas ietvaros. Līdz ar to iespējams secināt, ka 2.2.1.4.i ietvaros ir tirgus pieprasījums. Sniegtais atbalsts 2.2.1.4.i investīcijā dos iespēju uzņēmumiem iegādāties digitālās tehnoloģijas iekārtas, lai digitalizēt un efektivizēt ražošanas procesu, ieviestu modernus datu uzglabāšanas risinājumus. Neapgūtā finansējuma pārdale sniegs iespēju atbalstīt vairāk uzņēmumu 2.2.1.4.i. ietvaros un mazināt riskus ar 2.3.1.2.i. neapguvi.

Lai mazinātu risku nesasniegt noteiktos rādītājus, veikts precizējums 29.2. un 39.2. apakšpunktos, izskatot granta definīciju plašāk, tā, lai tā nebūtu attiecināma tikai uz tiešsaistes kursiem, jo precizējums veikts arī 33. un 34. punktā, paredzot, ka no MK noteikumu projekta stāšanās spēkā, investīcijas 2.3.1.2.i. projektu īstenotāji varēs izvēlēties, vai, sniedzot atbalstu granta veidā, piemērot 34. punktā minēto prasību. Līdz šim tā bija kā obligāta prasība, taču tagad, lai veicinātu ātrāku rādītāju un finansējuma apguvi, finansējuma saņēmēji, varēs izvērtēt, vai šo prasību ievērot, vai izvēlēties kādu citu apmācību platformu/sniedzēju.


Investīcijas 2.3.1.2.i ietvaros neapgūtais finansējums saistāms ar tirgus pieprasījumu pēc digitālajām apmācībām, jo šobrīd notiek arī citu atbalsta programmu un investīciju īstenošana, kas paredz apmācības gan uzņēmumu darbiniekiem, kā arī individuālās apmācības, lai uzlabotu nodarbināto digitālās prasmes. Attiecīgi tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu 7. un 9 punktā, kur tiek veiktas izmaiņas investīcijas 2.3.1.2.i finansējuma apmērā, kā arī sasniedzamo mērķu rādītājos.

Pamatojoties uz iesniegtajiem ANM grozījumiem, Ekonomikas ministrija veic grozījumus MK noteikumu Nr. 529 4. punktā, nosakot, ka gala labuma guvēji var būt biedrības un nodibinājumi, kā arī 9. punktā, nosakot, ka investīcijas mērķis ir “apmācību skaits uzņēmumos”.

Pamatojoties uz norādīto problēmu par izslēgšanas kritēriju noilgumu, MK Noteikumu Nr. 529 grozījumi paredz papildināt MK noteikumus Nr. 529 ar 25.¹ punktu, kurā tiek atrunāti nosacījumi, kādos gadījumos iestājas noilgums MK noteikumu Nr. 529 25.punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem. Šis nosacījums ir spēkā no šo grozījumu spēkā stāšanās.


Lai finansējuma saņēmējs korekti varētu attiecināt izmaksas un skaidri definēt projektā attiecināmās izmaksas,  kas minētas MK noteikumu Nr. 529 38.2.5., 38.2.6. apakšpunktā, 54., 55., 56. punktā, 61.2. apakšpunktā Ekonomikas ministrija ar MK noteikumu grozījumu projektu precizē attiecīgos MK noteikumu Nr. 529 punktus.
Papildus tiek skaidrots, ka kopējā pasniedzēju darba samaksā ir attiecināmas māčibu kursu izstrādes un peilāgošanas izmaksas atbilstoši MK noteikumiem.

Lai finansējuma saņēmējs varētu attiecināt arī citus ar apmācību organizēšanu saistītos izdevumus, piemēram, ja mācības notiek visas dienas garumā, pie to organizācijas izmaksām var nodrošināt kafijas pauzi, MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekts paredz veikt grozījumu MK noteikumu Nr. 529 38.2.5. un 44.2.2. apakšpunktā, nosakot, ka investīcijas pirmās atlases kārtas ietvaros attiecībā uz gala labuma guvēju ir attiecināmas mācību projekta īstenošanas izmaksas, kas saistītas ar apmācību organizēšanu saistītām izmaksām, t.sk. izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksas par apmācību laiku. Izvērtēta MK noteikumu Nr. 529 38.2.5. un 44.2.2. apakšpunkta grozījumu ietekme, secinot, ka izmaiņas sniegs pozitīvu ietekmi uz rādītāju sasniegšanu un finansējuma apgūšanu investīcijas ietvaros. Ir veiktas sarunas ar finansējuma saņēmējiem un CFLA, kuru laikā secināts, ka šādu izmaksu attiecināšana ir būtiska, citādi šīs izmaksas būtu kā neattiecināmie izdevumi, kas finansējuma saņēmējiem jāsedz no saviem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka šīs izmaksas ir saistītas ar apmācību īstenošanu, tām jābūt kā attiecināmajām izmaksām projektos.


MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekts paredz veikt grozījumus MK noteikumu Nr. 529 38.2.6. un 44.2.5. apakšpunktā, nosakot, ka gala labuma guvēja darbinieku izmitināšanas izmaksas ir attiecināmas,  ja gala labuma guvējam atbalsts tiek piešķirts Komisijas regulas Nr. 2023/2831 ietvaros.

Nodrošinot mācības atbilstoši 34.1. punktā noteikto mācību norisei, finansējuma saņēmējs (EDIC) un inovāciju kopas dalībnieks nodrošina mācībām nepieciešamo resursu piesaisti atbilstoši komersantu – gala labuma guvēju vajadzībām.


Lai precizētu, ka MK noteikumu Nr. 529 54., 55. un 56. punktos minēto izmaksu ietvarā būtu attiecināmas arī darbinieku jeb projekta īstenošanas personāla izmaksas, kas saistīti ar šajos punktos minētajām izmaksām, MK noteikumu Nr. 529 projekta grozījumos paredzēts veikt precizējumus MK noteikumu Nr. 529 54., 55., un 56. punktos, norādot, ka attiecināmas arī ir projekta īstenošanas personāla izmaksas, iekļaujot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projektu paredzēts precizēt MK noteikumu Nr.529 61.2. apakšpunktu, nosakot, ka pie nodokļu izņēmumiem investīcijas ietvaros ir attiecināmi nodokļi, kas saistīti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas gadījumiem, uzskaitot MK noteikumu Nr. 529 noteiktos gadījumus.

Papildus Ekonomikas ministrija norāda, ja kāds no investīcijas otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem ir noraidījis gala labuma guvējus, jo tas atbildis kādam no izslēgšanas kritērijiem, tad pēc MK noteikumu Nr. 529 grozījumu stāšanās spēkā finansējuma saņēmējs var pārvērtēt iesniegto pieteikumu atbalsta saņemšanai.

Lai 2.3.1.2.i investīcijas ietvaros sasniegtu noteiktos rādītājus un veicinātu uzņēmumu digitālo prasmju attīstību, Ekonomikas ministrija veic izmaiņas MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projekta 80. punktā, nosakot, ka atbalsts gala labuma guvējam un finansējuma saņēmējam netiek sniegts, ja mācības tiek sniegtas saistībā ar konkrētām jomām vai darbībām (piemēram, ieroču un municījas tirdzniecība, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība u.c.).  Tāpat kā līdz šim, finansējuma saņēmējam ir jāvērtē darba devēju pieteikumi atbalstam un tajos jāvērtē princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas nozīmē, principa ievērošanu komercdarbības atbalsta sniegšanā, lai darba devēja iesniegumā iekļautajai atbalstāmajai darbībai ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

Grozījumos pievienotajā 87.¹. punktā noteikts, ka pieļaujamā atbalsta intensitāte, saņemot atbalstu ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831m no projekta kopējām izmaksām ir 100%. Papildus tiek skaidrots, ka finansējuma saņēmējam viena vienota uzņēmumu līmenī visās atlases kārtās projekta vadības un informatīvo pasākumu un konferences organizēšanas izmaksu segšanai ir 100 %, nepārsniedzot šo noteikumu 53. un 56. punktā minēto ierobežojumu. Finansējuma saņēmējam pirmajā atlases kārtā šo noteikumu 38.1.1. apakšpunktā  minēto izmaksu segšanai arī paredzēts 100 %.  Šis nosacījums ir spēkā no šo grozījumu spēkā stāšanās.

Ar MK noteikumu Nr. 529 grozījumu projektu  MK noteikumu Nr. 529 80.6., 80.11. un 80.12. apakšpunktā tiek svītrota neatbalstāmā nozare “Finanšu un apdrošināsnas darbības”, jo piešķirot atbalstu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. pantu, nav attiecināms Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. pantā esošais nozaru ierobežojums. Atbalstu varēs saņemt komersanti, kas darbojas gan “Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu” jomā, gan finanšu starpniecības jomā – finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tādi uzņēmumi, kas attīsta jaunus biznesa modeļus, iedzīvina inovācijas, veido jaunus finanšu produktus un pakalpojumus, pilnveido pakalpojumu sniegšanas veidus un biznesa modeļus.