22-TA-742: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1037 "Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Ārstniecības likuma 34. panta trešā daļa, Veselības ministrijas iniciatīva
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir paredzēt Valsts asins donoram tiesības, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, izņēmuma gadījumā ievest valstī vai izvest no valsts asinis un asins komponentus krīzes situācijā, kad tas ir nepieciešams cilvēku veselības un dzīvības glābšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Noteikumu Nr. 1037 paredz, ka cilvēka asinis un asins komponentus valstī neieved, kā arī cilvēka asinis un asins komponentus no valsts neizved, izņemot par valsts budžeta līdzekļiem sagatavotus asins komponentus asins pagatavojumu ražošanai.
Tādējādi, šobrīd Noteikumi Nr.1037 neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest Latvijā asinis un asins komponentus arī izņēmuma gadījumā, ja tas ir nepieciešams kritiskās situācijās cilvēku veselības vai dzīvības glābšanai.
Ārkārtas situācijas var radīt pēkšņu resursu (valsts kopējo asins komponentu krājumu) paaugstinātu pieprasījumu vai esošo resursu pēkšņu samazinājumu, kas var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību. Ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību un ar to saistītu paaugstinātu pieprasījumu pēc asins komponentiem neatliekamās palīdzības sniegšanai cietušajiem gan Latvijā, gan citās valstīs, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā un tajā cietušo skaitu, šobrīd var rasties steidzama nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, bet spēkā esošās tiesību normas neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest asins komponentus arī kritiskos gadījumos. Pamatojoties uz minēto, Noteikumi Nr. 1037 papildināmi ar tiesību normu, kas paredz iespēju veikt asins komponentu apmaiņu ārpus valsts robežām.
Lai nodrošinātu asins komponentu kustības izsekojamību un neradītu iespēju komerciālām darbībām, kas varētu ietekmēt valsts kopējo asins komponentu krājumu un ārstniecības iestāžu nodrošinājumu, asinis un asins komponentu ievešanas vai izvešanas organizēšanu un koordinēšanu nodrošina tikai Valsts asinsdonoru centrs, jo:
1) saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra nolikumu (2005. gada 22. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.138), Valsts asinsdonoru centrs ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura valsts pasūtījuma un budžeta ietvaros sagatavo kvalitātes prasībām atbilstošus asins komponentus transfūzijām un administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu;
2) saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra nolikuma (2005. gada 22. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.138), 3.3. apakšpunktu, Valsts asinsdonoru centrs organizē un koordinē starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā;
3) atbilstoši Noteikumu Nr. 1037 1.1 punktam, Valsts asinsdonoru centrs veido, organizē un koordinē valsts asins dienesta darbību valstī, apvienojot Valsts asinsdonoru centru, ārstniecības iestāžu asins sagatavošanas nodaļas, asins kabinetus un struktūrvienības, kas nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošiem asins komponentiem, līdz ar ko asins komponentu ievešanu vai izvešanu nodrošina tikai Valsts asinsdonoru centrs. Tādējādi Noteikumi Nr. 1037 ir papildināmi ar jaunu punktu, kas nosaka, ka cilvēka asinis un asins komponentus no valsts izņēmuma gadījumā izved un valstī ieved tikai Valsts asinsdonoru centrs, ja par to lēmumu ir pieņēmis Ministru kabinets.
Vienlaikus, Noteikumu Nr.1037 3. un 31. punktos ir jāveic precizējums, kas paskaidro šo punktu būtību, (asinis un asins komponentu no valsts neizved un valstī neieved, izņemot plazmas preparātu ražošanai), jo līdzšinējā redakcijā nebija skaidri saprotams. Piedāvātajā redakcijā punkti ir sadalīti un tiek lietota vienota terminoloģija "asins pagatavojumi" "plazmas preparātu" vietā , kā to paredz Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK 3. pantā noteiktās definīcijas a) "asinis" ir no donora iegūtas nesadalītas asinis, kas ir apstrādātas vai asins pārliešanai, vai turpmākai ražošanai; b) "asins komponents" ir asins terapeitiska sastāvdaļa (eritrocīti,leikocīti, trombocīti, asins plazma), ko var izgatavot pēc dažādām metodēm; c) "asins pagatavojums" ir terapeitiskas zāles, kas izgatavotas no cilvēka asins vai plazmas.
Tādējādi, šobrīd Noteikumi Nr.1037 neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest Latvijā asinis un asins komponentus arī izņēmuma gadījumā, ja tas ir nepieciešams kritiskās situācijās cilvēku veselības vai dzīvības glābšanai.
Ārkārtas situācijas var radīt pēkšņu resursu (valsts kopējo asins komponentu krājumu) paaugstinātu pieprasījumu vai esošo resursu pēkšņu samazinājumu, kas var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību. Ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību un ar to saistītu paaugstinātu pieprasījumu pēc asins komponentiem neatliekamās palīdzības sniegšanai cietušajiem gan Latvijā, gan citās valstīs, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā un tajā cietušo skaitu, šobrīd var rasties steidzama nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, bet spēkā esošās tiesību normas neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest asins komponentus arī kritiskos gadījumos. Pamatojoties uz minēto, Noteikumi Nr. 1037 papildināmi ar tiesību normu, kas paredz iespēju veikt asins komponentu apmaiņu ārpus valsts robežām.
Lai nodrošinātu asins komponentu kustības izsekojamību un neradītu iespēju komerciālām darbībām, kas varētu ietekmēt valsts kopējo asins komponentu krājumu un ārstniecības iestāžu nodrošinājumu, asinis un asins komponentu ievešanas vai izvešanas organizēšanu un koordinēšanu nodrošina tikai Valsts asinsdonoru centrs, jo:
1) saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra nolikumu (2005. gada 22. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.138), Valsts asinsdonoru centrs ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura valsts pasūtījuma un budžeta ietvaros sagatavo kvalitātes prasībām atbilstošus asins komponentus transfūzijām un administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu;
2) saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra nolikuma (2005. gada 22. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.138), 3.3. apakšpunktu, Valsts asinsdonoru centrs organizē un koordinē starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā;
3) atbilstoši Noteikumu Nr. 1037 1.1 punktam, Valsts asinsdonoru centrs veido, organizē un koordinē valsts asins dienesta darbību valstī, apvienojot Valsts asinsdonoru centru, ārstniecības iestāžu asins sagatavošanas nodaļas, asins kabinetus un struktūrvienības, kas nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošiem asins komponentiem, līdz ar ko asins komponentu ievešanu vai izvešanu nodrošina tikai Valsts asinsdonoru centrs. Tādējādi Noteikumi Nr. 1037 ir papildināmi ar jaunu punktu, kas nosaka, ka cilvēka asinis un asins komponentus no valsts izņēmuma gadījumā izved un valstī ieved tikai Valsts asinsdonoru centrs, ja par to lēmumu ir pieņēmis Ministru kabinets.
Vienlaikus, Noteikumu Nr.1037 3. un 31. punktos ir jāveic precizējums, kas paskaidro šo punktu būtību, (asinis un asins komponentu no valsts neizved un valstī neieved, izņemot plazmas preparātu ražošanai), jo līdzšinējā redakcijā nebija skaidri saprotams. Piedāvātajā redakcijā punkti ir sadalīti un tiek lietota vienota terminoloģija "asins pagatavojumi" "plazmas preparātu" vietā , kā to paredz Eiropas Parlamenta un padomes direktīvas 2002/98/EK (2003. gada 27. janvāris), ar kuru nosaka kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka asins un asins komponentu savākšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu, kā arī groza Direktīvu 2001/83/EK 3. pantā noteiktās definīcijas a) "asinis" ir no donora iegūtas nesadalītas asinis, kas ir apstrādātas vai asins pārliešanai, vai turpmākai ražošanai; b) "asins komponents" ir asins terapeitiska sastāvdaļa (eritrocīti,leikocīti, trombocīti, asins plazma), ko var izgatavot pēc dažādām metodēm; c) "asins pagatavojums" ir terapeitiskas zāles, kas izgatavotas no cilvēka asins vai plazmas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022. gada 3. martā tika pieņemts un 2022. gada 5. martā stājās spēkā grozījums Ārstniecības likumā, kas paredz papildināt Ārstniecības likuma 34. panta trešo daļu pēc vārda "standartus" ar vārdiem "ievešanas un izvešanas nosacījumus". Proti, Ārstniecības likuma 34. panta ceturtā daļa noteic, ka cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus, ievešanas un izvešanas nosacījumus, kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai nosaka Ministru kabinets.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90. punkts nosaka, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam. Tāpat Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts nosaka, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz tehniskus grozījumus Noteikumu Nr. 1037 nosaukumā un 1. punktā.
Šobrīd Noteikumu Nr. 1037 paredz, ka cilvēka asinis un asins komponentus valstī neieved, kā arī cilvēka asinis un asins komponentus no valsts neizved, izņemot par valsts budžeta līdzekļiem sagatavotus asins komponentus asins pagatavojumu ražošanai.
Tādējādi, šobrīd Noteikumi Nr.1037 neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest Latvijā asinis un asins komponentus arī izņēmuma gadījumā, ja tas ir nepieciešams kritiskās situācijās cilvēku veselības vai dzīvības glābšanai.
Ārkārtas situācijas var radīt pēkšņu resursu (valsts kopējo asins komponentu krājumu) paaugstinātu pieprasījumu vai esošo resursu pēkšņu samazinājumu, kas var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību. Ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību un ar to saistītu paaugstinātu pieprasījumu pēc asins komponentiem neatliekamās palīdzības sniegšanai cietušajiem gan Latvijā, gan citās valstīs, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā un tajā cietušo skaitu, šobrīd var rasties steidzama nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, bet spēkā esošās tiesību normas šādu iespēju neparedz, līdz ar ko ir veicami attiecīgi grozījumi Noteikumos Nr. 1037.
Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90. punkts nosaka, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam. Tāpat Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts nosaka, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, MK noteikumu projekts paredz tehniskus grozījumus Noteikumu Nr. 1037 nosaukumā un 1. punktā.
Šobrīd Noteikumu Nr. 1037 paredz, ka cilvēka asinis un asins komponentus valstī neieved, kā arī cilvēka asinis un asins komponentus no valsts neizved, izņemot par valsts budžeta līdzekļiem sagatavotus asins komponentus asins pagatavojumu ražošanai.
Tādējādi, šobrīd Noteikumi Nr.1037 neparedz iespēju izvest no Latvijas vai ievest Latvijā asinis un asins komponentus arī izņēmuma gadījumā, ja tas ir nepieciešams kritiskās situācijās cilvēku veselības vai dzīvības glābšanai.
Ārkārtas situācijas var radīt pēkšņu resursu (valsts kopējo asins komponentu krājumu) paaugstinātu pieprasījumu vai esošo resursu pēkšņu samazinājumu, kas var būtiski apdraudēt sabiedrības veselību. Ņemot vērā ārkārtas situāciju iespējamību un ar to saistītu paaugstinātu pieprasījumu pēc asins komponentiem neatliekamās palīdzības sniegšanai cietušajiem gan Latvijā, gan citās valstīs, var rasties nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā un tajā cietušo skaitu, šobrīd var rasties steidzama nepieciešamība asins komponentu apmaiņai ārpus valsts robežām, lai nodrošinātu cietušo un ievainoto pacientu glābšanai nepieciešamos papildu asins krājumus, bet spēkā esošās tiesību normas šādu iespēju neparedz, līdz ar ko ir veicami attiecīgi grozījumi Noteikumos Nr. 1037.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu iespēju Valsts asinsdonoru centram, atbilstoši kompetencei, izņēmuma gadījumos nodrošināt asins un asins komponentu izvešanu no valsts un ievešanu valstī, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr. 1037 ar jaunu punktu (3.2), kurā noteikts, ka izņēmuma gadījumā, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, Valsts asinsdonoru centrs nodrošina cilvēka asins un asins komponentu izvešanu no valsts vai to ievešanu valstī.
Tādējādi, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu asins un asins komponentu pieejamību un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušo veselības un dzīvības glābšanai nepieciešamības gadījumā, Ministru kabinets varēs lemt par valstī ievedamo vai no valsts izvedamo asins un asins komponentu apjomu, izmaksām, loģistiku un citiem būtiskiem nosacījumiem, kuri tiktu apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu.
Tiesības izņēmuma gadījumā nodrošināt asins un asins komponentu izvešanu no valsts vai to ievešanu valstī Noteikumu projekts paredz Valsts asins donoru centram, jo Valsts asinsdonoru centrs ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura valsts pasūtījuma un budžeta ietvaros sagatavo kvalitātes prasībām atbilstošus asins komponentus transfūzijām un administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Tāpat Valsts asinsdonoru centrs, atbilstoši tam normatīvajos aktos deleģētajām funkcijām, organizē un koordinē starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā, kā arī veido, organizē un koordinē valsts asins dienesta darbību valstī, apvienojot Valsts asinsdonoru centru, ārstniecības iestāžu asins sagatavošanas nodaļas, asins kabinetus un struktūrvienības, kas nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošiem asins komponentiem.
Asins komponentu papildus sagatavošana un izvešana tiks plānota, ja tiks saņemts konkrētas valsts vai starptautiskās organizācijas pieprasījums šādas palīdzības bezatlīdzības nodrošināšanai, kas tiks organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā”, kas paredz, ka nozares ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par nododamo valsts kustamo mantu, tās apjomu, bilances vērtību un pamatojumu nodošanai ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā, kā arī attiecīgu tiesību akta projektu. Vienlaikus šajā ziņojumā tiks paredzēti arī asins komponentu transportēšanas loģistikas risinājumi, kas paredz noteiktu pārvadāšanas vides un temperatūras režīma nodrošināšanu katram komponentu veidam.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta pirmā daļa noteic, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta otrā daļa noteic, ka kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam ir izdoti minētie Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 618 "Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā", kas nosaka kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā.
Tādējādi, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu asins un asins komponentu pieejamību un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušo veselības un dzīvības glābšanai nepieciešamības gadījumā, Ministru kabinets varēs lemt par valstī ievedamo vai no valsts izvedamo asins un asins komponentu apjomu, izmaksām, loģistiku un citiem būtiskiem nosacījumiem, kuri tiktu apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu.
Tiesības izņēmuma gadījumā nodrošināt asins un asins komponentu izvešanu no valsts vai to ievešanu valstī Noteikumu projekts paredz Valsts asins donoru centram, jo Valsts asinsdonoru centrs ir veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kura valsts pasūtījuma un budžeta ietvaros sagatavo kvalitātes prasībām atbilstošus asins komponentus transfūzijām un administrē asins un asins komponentu sagatavošanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Tāpat Valsts asinsdonoru centrs, atbilstoši tam normatīvajos aktos deleģētajām funkcijām, organizē un koordinē starptautisko sadarbību transfuzioloģijas jomā, kā arī veido, organizē un koordinē valsts asins dienesta darbību valstī, apvienojot Valsts asinsdonoru centru, ārstniecības iestāžu asins sagatavošanas nodaļas, asins kabinetus un struktūrvienības, kas nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošiem asins komponentiem.
Asins komponentu papildus sagatavošana un izvešana tiks plānota, ja tiks saņemts konkrētas valsts vai starptautiskās organizācijas pieprasījums šādas palīdzības bezatlīdzības nodrošināšanai, kas tiks organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija noteikumiem Nr.618 “Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā”, kas paredz, ka nozares ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informatīvo ziņojumu par nododamo valsts kustamo mantu, tās apjomu, bilances vērtību un pamatojumu nodošanai ārvalstu valdību vai starpvalstu organizāciju īpašumā, kā arī attiecīgu tiesību akta projektu. Vienlaikus šajā ziņojumā tiks paredzēti arī asins komponentu transportēšanas loģistikas risinājumi, kas paredz noteiktu pārvadāšanas vides un temperatūras režīma nodrošināšanu katram komponentu veidam.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta pirmā daļa noteic, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Šādā gadījumā lēmumu par kustamās mantas nodošanu katrā konkrētā gadījumā pieņem Ministru kabinets. Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta otrā daļa noteic, ka kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā, nosaka Ministru kabinets. Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 43.1 panta otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam ir izdoti minētie Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumu Nr. 618 "Kārtība, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā", kas nosaka kārtību, kādā valsts kustamo mantu nodod bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka minētais jautājums ir risināms steidzami, šobrīd nav pieejami citi alternatīvi risinājumi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2022. gada 3. martā tika pieņemts un 2022. gada 5. martā stājās spēkā grozījums Ārstniecības likumā, kas paredz papildināt Ārstniecības likuma 34. panta trešo daļu pēc vārda "standartus" ar vārdiem "ievešanas un izvešanas nosacījumus". Proti, Ārstniecības likuma 34. panta ceturtā daļa noteic, ka cilvēka asins un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartus, ievešanas un izvešanas nosacījumus, kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai nosaka Ministru kabinets.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Cietušas personas, kuras saņems veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšanai izmantojamas asinis vai asins komponenti
Ietekmes apraksts
Humānisms ir Latvijas un Eiropas vērtība, kas apliecināma rīcībā. Kā nosaka Eiropas konsenss par humāno palīdzību, humānās palīdzības mērķis ir sniegt uz vajadzībām pamatotu atbildes reakciju ārkārtas gadījumos, lai glābtu dzīvības, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas cilvēka radītās vai dabas katastrofu izraisītās krīzes situācijās. Šajā situācijā ir nepieciešams paredzēt iespēju atbalstīt sabiedrības centienus glābt dzīvības, paredzot ka šāda palīdzība var būt nepieciešama arī Latvijai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav precīzi aprēķināms
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nav precīzī aprēķināms
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu asins un asins komponentu pieejamību un medicīniskās palīdzības sniegšanu cietušo veselības un dzīvības glābšanai, nepieciešamības gadījumā, Ministru kabinets varēs lemt par valstī ievedamo vai no valsts izvedamo asins un asins komponentu apjomu, izmaksām, loģistiku un citiem būtiskiem nosacījumiem, kuri tiktu apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu.
Valsts budžeta izmaksas būs iespējams apzināt, konkretizējot nepieciešamo ziedojamo asins komponentu apjomu un transportēšanas izmaksas, kas tiks iekļautas informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta rīkojuma projektā un virzītas izskatīšanai Ministru kabinetā. Asins komponenti tiek sagatavoti par valsts budžeta līdzekļiem ar šādu Valsts asinsdonoru centra apstiprinātu uzskaites cenu par vienu vienību – svaigi saldēta plazma (260 ml) – 13,81 eur, filtrēta eritrocītu masa (250 ml) – 58,03 eur.
Valsts budžeta izmaksas būs iespējams apzināt, konkretizējot nepieciešamo ziedojamo asins komponentu apjomu un transportēšanas izmaksas, kas tiks iekļautas informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta rīkojuma projektā un virzītas izskatīšanai Ministru kabinetā. Asins komponenti tiek sagatavoti par valsts budžeta līdzekļiem ar šādu Valsts asinsdonoru centra apstiprinātu uzskaites cenu par vienu vienību – svaigi saldēta plazma (260 ml) – 13,81 eur, filtrēta eritrocītu masa (250 ml) – 58,03 eur.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts asinsdonoru centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ņemot vērā jautājuma steidzamību humāno apsvērumu dēļ, sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama.
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts asinsdonoru centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz iespēju izņēmuma gadījumā Valsts asinsdonoru centram nodrošināt asins un asins pagatavojumu ievešanu un izvešanu no valsts, ja par to lēmumu pieņēmis Ministru kabinets.
Šādas tiesību normas ieviešana netieši rada iespēju glābt cietušo personu veselību vai dzīvību, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšanai ir nepieciešamas asinis vai asins komponenti.
Šādas tiesību normas ieviešana netieši rada iespēju glābt cietušo personu veselību vai dzīvību, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus, kuru sniegšanai ir nepieciešamas asinis vai asins komponenti.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi