Anotācija (ex-ante)

Gadījumos, kad tiek saņemts signāls no robežuzraudzības tehniskā līdzekļa (nelikumīga valsts robežas šķērsošana vai preču pārvietošana), robežsargu norīkojums nekavējoties dodas uz notikuma vietu, lai uzsāktu iespējamā incidenta izmeklēšanu (likumpārkāpēju vajāšanu un aizturēšanu) kā arī veiktu attiecīgās procesuālās darbības, lai nodrošinātu sekmīgu robežincidenta izmeklēšanu, proti, pazīmju konstatēšanu, izpēti, fiksēšanu, saglabāšanu, iegūtās informācijas izmantošanu administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā, kā arī robežpārkāpēju atgriešanas procedūru nodrošināšanā.
Pārkāpēja aizturēšanā īpaši svarīgs ir robežsargu norīkojuma nokļūšanas laiks līdz pārkāpuma vietai, bet to ietekmē attālums no robežapsardzības nodaļas izvietojuma un uzdevumu izpildei piemēroti apstākļi. Lai maksimāli samazinātu laiku robežsargu norīkojumu nokļūšanai līdz robežincidenta vietai, cita starpā ir jāizmanto īsākais iespējamais maršruts, jo novēlota reakcija var veicināt pārkāpuma attīstību, samazināt pārkāpuma novēršanas vai pārkāpēja aizturēšanas iespējas un nav pieļaujama.

Valsts robežsardze, turpinot uzlabot tās uzdevumu izpildes spējas, veica tās atbildības teritorijās esošo publisko ūdeņu (publiskās upes un ezeri), kā arī citu valsts robežas tuvumā esošu teritoriju apsekošanu un šobrīd ir konstatēti šādi valsts robežas posmi un ar to saistītā problemātika, kuras dēļ pie ārējās robežas nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus:

1. No 164. līdz 179. robežzīmei
1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma vai to nevar noteikt: Dabiski šķēršļi (applūstoša teritorija), Daugavas upes krasts, dabiski izveidojušies grāvji (mazāki un lielāki), zāle, apaugumi, krūmi, koki, paugurains apvidus. Minētajā posmā, piemēram, 2013. gadā vairākas vietas applūda un tika būtiski traucēta Valsts robežsardzes uzdevumu izpilde. Posmā nepastāv infrastruktūra, lai Valsts robežsardze varētu pilnvērtīgi pildīt savus uzdevumus.
2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā: Nepastāv robežuzraudzībai piemērota infrastruktūra. Izteikti paugurains apvidus gar Daugavas upi. Robežsarga pārvietošanās teritorijā ir iespējama kājām, kas ievērojami pagarina laiku nokļūšanai notikuma vietā (neatbilst mūsdienām, tajā skaitā šāds pārvietošanās veids ir nepiemērots efektīvai likumpārkāpēju notveršanai). Rokādes ceļi un transportlīdzekļu iebrauktās vagas atrodas būtiskā attālumā no upes krasta, kā arī to izmantošanu ietekmē meteoroloģiskie apstākļi (piemēram, pēc lietus vai atkušņa uzkrājas ūdens un dubļi, kas veicina iestigšanu), un nokļūšana līdz upes krastam šobrīd iespējama vienīgi pārvietojoties kājām. Iestājoties neparedzētiem apstākļiem upes krastā vai tās tuvumā (piemēram, glābšanas operācija, nelikumīgas darbības utt.), ir apgrūtināta nokļūšana līdz notikuma vietai, savukārt, ja nepieciešama cietušo evakuācija glābšanas operācijas laikā, tie līdz tuvākajam ceļam jāpārvieto, izmantojot nestuves. Ja tiek konstatēta nelikumīga akcīzes preču pārvietošana pāri valsts robežai lielā apjomā, tās nogādāšana līdz tuvākajam ceļam robežsargiem jāveic ar fizisku spēku. Teritoriju klāj dabiski izveidojušies grāvji, apaugumi, krūmi, koki, kas būtiski ierobežo valsts robežas pārredzamību.

Minētajā posmā gar Daugavas upi (publiskā upe saskaņā ar Civillikuma 1. pielikumu) ir nosakāma tauvas josla. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 1. panta 6. punktu tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem. Zvejniecības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla, savukārt, 9. panta sestās daļas 3. punkts paredz, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta arī robežapsardzībai. Zvejniecības likuma 9. panta septītā daļa nosaka, ka pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana, laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
Faktori, kas attiecīgajos posmos ierobežo tauvas joslas izmantošanu robežapsardzībā: Tauvas joslā neeksistē robežuzraudzībai piemērota infrastruktūra. Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 ,,Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi’’ 26. punkts nosaka, ka patrulēšanas joslas iekārtošanai un uzturēšanai veic attīrīšanu no krūmiem un to saknēm, zāles pļaušanu, koku izciršanu un attīrīšanu no koku saknēm, ja tas nepieciešams robežapsardzības sistēmas nodrošināšanai utt., tas pats attiecas arī uz robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu. Šādas un līdzīgas darbības nav atrunātas Zvejniecības likumā attiecībā uz tauvas joslu un visā attiecīgajā posmā tauvas josla ir aizaugusi (piemēram, krūmi, koki un zāle), kas būtiski traucē robežsargiem to noteikto uzdevumu izpildi, kā arī reaģēšanas spējas. No robežapsardzības perspektīvas tauvas joslu ir iespējams izmantot tikai robežsargu kājnieku patruļām, bet tikai būtiski ierobežota posma garumā (atkarīgs no laika apstākļiem un no aizaugama veida). Savukārt robežuzraudzības pasākumu īstenošana, pārvietojoties ar transportlīdzekļiem, piemēram, kvadricikliem, motocikliem un sniega motocikliem tauvas joslā praktiski nav iespējama, arī ņemot vērā apstākli, ka tā nav paredzēta šādiem uzdevumiem, un ar tiem saistītām slodzēm. Tauvas josla arī nav piemērota robežuzraudzības tehnisko līdzekļu uzstādīšanai.

Citi risinājumi, alternatīvi ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanai (piemēram, apbraucot attiecīgu teritoriju/kādu no īpašumiem vai vienojoties ar personām par viņu nekustamā īpašuma iekopšanu), ir vērtējami kā īslaicīgi un ilgākā perspektīvā neefektīvi. Kā jau vairākkārt ir uzsvērts, minētajos posmos nepastāv robežuzraudzībai piemērota infrastruktūra, un tās iekārtošanai visefektīvākais veids ir patrulēšanas joslas izveide. Ievērojot, ka minētais būtiski var ierobežot attiecīgo nekustamo īpašumu izmantošanu (kā zemāk minēts, kuros saimnieciskā darbība ir minimāla vai neeksistējoša), kā arī citu alternatīvu izmantošana ir saistīta ar nesamērīgu administratīvo slogu, ir lietderīga to atsavināšana un taisnīgas atlīdzības noteikšana to īpašniekiem.

Servitūta institūta piemērošana risina tikai nebūtisku daļu problēmu, tā piemērošana rada būtisku administratīvo slogu, kā arī ir saistīta ar dažādām problēmām. Piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieks (privātpersona) ir panācis apgrūtinājuma (servitūta) atzīmes dzēšanu kadastra reģistru informācijas sistēmā un neļauj robežsargiem šķērsot attiecīgo nekustamo īpašumu robežapsardzības vajadzībām. Papildus, atsevišķas privātpersonas par servitūtu vēlas atlīdzību, vienlaikus, ir konstatēta problēma vienoties par tās apmēru. Privātpersonas arī nav ieinteresētas servitūta nodibināšanā, jo servitūts pazemina nekustamā īpašuma vērtību. Papildus, servitūta noteikšana neatrisinās piemērotas infrastruktūras iekārtošanas un uzturēšanas problēmu, kā arī radīs nesamērīgu administratīvo slogu, tajā skaitā laika patēriņu. Viss minētais apgrūtina Valsts robežsardzes uzdevumu izpildi.

3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis (dati uz 09.08.2024.):
3.1. Posms no 164. līdz 165. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 3 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder valstij;
3.2. Posms no 165. līdz 166. robežzīmei : Gar Daugavas upes krastu 6 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 1 nekustamais īpašums ir nodots lietošanā fiziskajai personai;
3.3. Posms no 166. līdz 167. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 4 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder juridiskajai personai, kā arī 1 nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai.
3.4. Posms no 167. līdz 168. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 5 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 4 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai;
3.5. Posms no 168. līdz 169. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 2 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 1 nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai.
3.6. Posms no 169. līdz 170. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 1 nekustamais īpašums pieder fiziskajai personai un 1 nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai;
3.7. Posms no 170. līdz 171. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 1 nekustamais īpašums pieder juridiskajai personai, kā arī 3 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai;
3.8. Posms no 171. līdz 172. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 4 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder juridiskajai personai, kā arī 1 nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai;
3.8. Posms no 172. līdz 173. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 2 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder pašvaldībai, kā arī 7 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai;
3.9. Posms no 173. līdz 174. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 3 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 1 nekustamais īpašums ir piekritīgs pašvaldībai;
3.10. Posms no 174. līdz 175. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 8 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder juridiskajai personai, kā arī 6 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai;
3.11. Posms no 175. līdz 176. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 3 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 3 nekustamie īpašumi ir piekritīgi valstij;
3.12. Posms no 176. līdz 177. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 1 nekustamais īpašums pieder fiziskajai personai, kā arī 1 nekustamais īpašums pieder valstij;
3.13. Posms no 177. līdz 178. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 8 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 2 nekustamie īpašumi pieder valstij, 1 nekustamais īpašums pieder pašvaldībai, kā arī 5 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai;
3.14. Posms no 178. līdz 179. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 6 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder juridiskajai personai, 1 nekustamais īpašums pieder valstij, kā arī 2 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai.
Neapdzīvota teritorija (izņemot posmu no 173. līdz 178. robežzīmei). Posmā (izņemot posmu no 173. līdz 178. robežzīmei) nav izbūvēta ar saimniecisko darbību saistīta infrastruktūra (piemēram, viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Upes krasti ir aizauguši, vizuāli netiek konstatētas nekustamā īpašuma augsnes virskārtas apstrādes vai citādas apsaimniekošanas pazīmes, tajā skaitā nekāda lauksaimnieciskā darbība netiek veikta jeb nav konstatēti potenciāli būtiski privātpersonu tiesību ierobežojumi.
Posmā no 173. līdz 178. robežzīmei personu pārvietošanās būs iespējama Robežas likumā noteiktajā kārtībā (skat. zemāk - speciālās caurlaides), vienlaikus, posmā nenotiek saimnieciskā darbība (piemēram, lauksaimniecība, augļkopība, makšķerēšana), kas varētu būt vienīgais iztikas līdzeklis jeb nav konstatēti potenciāli būtiski privātpersonu tiesību ierobežojumi.

2. Gar Daugavas upi, no 179. līdz 180. robežzīmei
1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma vai to nevar noteikt: Daugavas upes krasts, dabiski izveidojušies grāvji (mazāki un lielāki), zāle, apaugumi, krūmi, koki un paugurains apvidus.
2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā: Līdzvērtīgi kā posmam no 164. līdz 179. robežzīmei.
3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis (dati uz 09.08.2024.): Gar Daugavas upes krastu 2 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 3 nekustamie īpašumi pieder juridiskajai personai, 2 nekustamie īpašumi pieder valstij, kā arī 2 nekustamie īpašumi ir piekritīgi pašvaldībai.
Neapdzīvots, nav konstatētas jebkādas saimnieciskās darbības pazīmes, piemēram, nav izbūvēta ar tūrismu saistīta infrastruktūra (viesu nami, pirtis, viensētas u.c. būves). Upes krasti ir aizauguši, vizuāli netiek konstatētas nekustamā īpašuma augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes, tajā skaitā nekāda lauksaimnieciskā darbība netiek veikta jeb nav konstatēti potenciāli būtiski privātpersonu tiesību ierobežojumi.

3. No 180. līdz 182. robežzīmei
1. Iemesli, kādēļ attiecīgajā teritorijā valsts robežas josla nav nosakāma vai to nevar noteikt: Līdzvērtīgi kā posmam no 179. līdz 180. robežzīmei.
2. Iemesli, kādēļ citā veidā nav iespējams nodrošināt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus attiecīgajā teritorijā: Līdzvērtīgi kā posmam no 164. līdz 179. robežzīmei.
3. Īpašumtiesību piederība uz attiecīgo teritoriju, tās stāvoklis (dati uz 09.08.2024.):
3.1. Posms no 180. līdz 181. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 3 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai, 3 nekustamie īpašumi pieder juridiskajai personai un 1 nekustamais īpašums pieder valstij;
3.2. Posms no 181. līdz 182. robežzīmei: Gar Daugavas upes krastu 4 nekustamie īpašumi pieder fiziskajai personai un 2 nekustamie īpašumi pieder valstij.
Neapdzīvots. Nevienā posmā nav izbūvēta ar saimniecisko darbību saistīta infrastruktūra (piemēram, viesu nami, pirtis, viensētas). Upes krasti ir aizauguši, vizuāli netiek konstatētas nekustamā īpašuma augsnes virskārtas apstrādes vai apsaimniekošanas pazīmes, tajā skaitā nekāda lauksaimnieciskā darbība netiek veikta jeb nav konstatēti potenciāli būtiski privātpersonu tiesību ierobežojumi.

Papildus informācija
Ciemu, dzīvojamo māju un citu ēku, kuras īpašnieki izmanto savā ikdienas dzīvē, paredzamajā atsavināmajā teritorijā nav. Visos posmos kopumā (no 164. līdz 182. robežzīmei), kas sastāda 17 kilometru garumu)), (atšķirīgā attālumā no Daugavas upes) paralēli iet ceļš (pašvaldības ceļa posms un valsts nozīmes ceļa posms), bet iekārtoti piebraucamo ceļu pie Daugavas upes, posmā no 164. līdz 182. robežzīmei, nepastāv (nav ceļa infrastruktūras). Katra posma apbraukšana ir saistīta ar būtisku laiku resursu patēriņu, kam ir izšķiroša nozīme nelegālās migrācijas un kontrabandas apkarošanā. Vienlaikus, piebraucamo ceļu ierīkošana ir saistāma ar būtisku finanšu resursu patēriņu, tajā pašā laikā neatrisina problēmu ar robežuzraudzībai piemērotas infrastruktūras iekārtošanu un uzturēšanu uz valsts robežas un tās tuvumā. Robežsargi, lai piebrauktu pie Daugavas upes, posmā no 164. līdz 182. robežzīmei, izmanto neapsaimniekotu teritoriju (piemēram, pļavas un krūmājus). Atsevišķās biežāk izmantotās vietās ir redzamas transportlīdzekļu iebrauktas sliedes, kas mitros laika apstākļos praktiski nav izmantojamas (piemēram, pielijušas ar ūdeni un pastāv būtiski iestigšanas riski). Vienlaikus, pastāv risks, ka attiecīgo nekustamo īpašumu īpašnieki var minētajās vietās liegt robežsargiem pārvietoties, kas savukārt vēl vairāk apgrūtinātu iespējas pildīt dienesta pienākumus (tajā skaitā valsts robežas apsekošana, likumpārkāpēju vajāšana, kontrabandas konstatēšana).

Valsts robežsardzes rīcībā esošie statistikas dati liecina, ka nelikumīgas darbības tiek veiktas izmantojot Daugavas upi (posms no 164. līdz 182. robežzīmei), pārsvarā tumšajā diennakts laikā. Kā piemērus var minēt šādus nelikumīgas ārējās robežas šķērsošanas gadījumus:
2021. gada 4. jūlijs (178. robežzīmes rajons) – personu grupa, izmantojot piepūšamos riņķus un matračus, pārpeldēja Daugavas upi un paslēpās Latvijas teritorijā. Matrači un riņķi tika pamanīti tikai Daugavas patrulēšanas laikā ar motorlaivu, jo aizaugušā krasta dēļ no sauszemes tos konstatēt nebija iespējams;
2021. gada 5. augusts (169. robežzīmes rajons) un 2021. gada 8. augusts (178. robežzīmes rajons) - Daugavas upes krastā tika konstatēti personu, kuras nelikumīgi šķērsoja ārējo robežu, atstātie priekšmeti;
2022. gada 5. jūlijs (166. robežzīmes rajons) - konstatēts Baltkrievijas Republikas pilsonis, kurš nelikumīgi šķērsoja ārējo robežu, pārpeldot Daugavas upi.
2023. gads (Daugavas upes posms no 164. līdz 182. robežzīmei) - konstatēti 5 gadījumi, kad imigrantu grupas, izmantojot piepūšamās laivas, nelikumīgi šķērsoja valsts robežu un paslēpās Latvijas teritorijā. Piepūšamās laivas tika konstatētas, veicot valsts robežas apsekošanu ar motorlaivu.
Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļas iecirknī aizturētās kontrabandas (nedeklarēto preču) statistika, izmantojot Daugavas upi (posms no 164. līdz 182. robežzīmei)(skat. pielikumu):

Kā redzams no statistikas, kopš 2023. gada aizturētās kontrabandas (nedeklarēto preču) apjoms ir ar būtisku tendenci palielināties (2023. gadā gandrīz divas reizes lielāks kā
2021. un 2022. gadā. Vienlaikus, paredzams, ka par minētie apjomi, salīdzinot ar 2023. gadu, par 2024. gadu būs vēl lielāki, ievērojot, ka 2024. gadā par 6 mēnešiem statistika ir līdzvērtīga kā par 2023. gadu kopumā. Minētie dati liecina par to, ka šogad un turpmākajos gados, ievērojot ģeopolitisko situāciju attiecībās ar Baltkrievijas republiku, kontrabandas (nedeklarēto preču) apjoms palielināsies.

Valsts robežsardze uzsver, ka kontrabanda (nedeklarētās preces), kas paredzēta pārvietošanai pa Daugavas upi, tiek nomaskēta visdažādākajos veidos un to konstatēt ir būtiski sarežģīti, jo sevišķi ievērojot apstākli, ka nav iekārtota tam piemērota infrastruktūra, tajā skaitā nav nodrošināta nepārtraukta robežuzraudzība ar tehniskajiem līdzekļiem gar visu Daugavas posmu no 164. līdz 182. robežzīmei, kur noteikta Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robeža. Personu, kas nodarbojas ar kontrabandas (nedeklarētās preces) pārvietošanu pa Daugavas upi, izdoma pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies (veidi, kā slēpt kontrabandu un savu nodarbošanos kopumā), bet infrastruktūra gar visu Daugavas upes posmu no 164. līdz 182. robežzīmei ir bijusi nemainīga (posma patrulēšana, galvenokārt pārvietojoties kājām jeb neatbilstoši mūsdienu reālijām) jau ilgstoši.
Papildus minētajam, Daugavas posms (no 164. līdz 182. robežzīmei) piesaista makšķernieku un atpūtnieku interesi, kas rada papildus pierobežas joslas režīma pārkāpšanas riskus.
Daugavas upes posms (no 164. līdz 182. robežzīmei) ir noteikts kā īpaši svarīgs posms. Saskaņā ar Valsts robežsardzes iekšējo kārtību, šādu valsts robežas posmu apsekošanu (valsts robežas līnijas vizuālu kontroli) nepieciešams veikt diennakts gaišajā laikā ne retāk kā tas attiecīgajā situācijā paredzēts, ja norīkojums neveic nepārtrauktu šī posma uzraudzību (tai skaitā izmantojot robežuzraudzības tehniskos līdzekļus). Savukārt diennakts tumšajā laikā Piedrujas robežapsardzības priekšnieks patstāvīgi nosaka šo valsts robežas posma apsekošanas intensitāti (valsts robežas joslas/līnijas vizuālu kontroli), ievērojot taktiskās riska analīzes rezultātus, operatīvo informāciju vai citā veidā iegūto informāciju, kura var liecināt par valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas vai kontrabandas draudiem noteiktā valsts robežas posmā.

Ievērojot minēto, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu valsts robežas robežuzraudzību, ir kritiski svarīgi izveidot piemērotu infrastruktūru, radot iespēju pilnvērtīgi īstenot valsts robežas uzraudzību tiešā tās tuvumā, saglabājot robežuzraudzības intensitāti, kā arī paaugstinot reaģēšanas spējas saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem, ļaujot nekavējoties, pēc iespējas īsākā laika posmā, robežsargiem operatīvi un bez jebkādiem šķēršļiem ierasties konkrētajā notikuma vietā robežpārkāpēju aizturēšanai un attiecīgo procesuālo darbību veikšanai.

Projekta ietvaros Ministru kabineta 2022. gada 24. maija noteikumu Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību" 1. un 1.¹ pielikums tiek papildināti ar vairākiem nekustamo īpašumu posmiem, kā arī tiek novērstas atsevišķas neprecizitātes iepriekš norādītajos datos.

Patrulēšanas josla tiks iekārtota atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 ,,Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi'' III. nodaļas prasībām.

Projekta ietvaros plānotās patrulēšanas joslas novietojums pietuvināts pēc iespējas tuvāk krasta krotes līnijai, ievērojot dabisko reljefu un izbūves iespējas, un lai nodrošinātu patrulēšanas joslas ilgmūžību. Gadījumā, ja patrulēšanas josla tiks iekārtota tuvāk valsts robežas līnijai, tad robežsargiem ziemas un pavasara periodā nebūs reālas iespējas pārvietoties pa iekārtoto patrulēšanas joslu. Patrulēšanas joslas izmēri, tajā skaitā tās garums ir izvēlēti, lai nodrošinātu nepārtrauktu robežsargu pārvietošanos gar robežu, veicot tās apsekošanu. Žoga izbūve paredzēta tikai ap novērošanas torņiem.

Patrulēšanas joslas novietojums attiecībā pret valsts robežu: novietojums ir paredzēts pēc iespējas tuvāk valsts ārējai robežai (robežas līnijai). Galvenie attālināšanās iemesli ir dabiski šķēršļi, piemēram, Daugavas krasts; mainīgs reljefs ar lielām augstuma atzīmju starpībām; ar augstu varbūtību applūstošas teritorijas (Daugavas upei vietām pastāv maksimālā ūdens līmeņa ar 2% un 5% pārsniegšanas varbūtība - izvairīšanās no tās ievērojami uzlabo risinājuma ilgmūžību un patrulēšanas joslas izmantošanu cauru gadu), tehniski iemesli patrulēšanas joslas attālināšanai no valsts ārējās robežas: pieslēgšanās pie esošiem ceļiem; lieli uzbērumi (tiltu vietas), maksimālā pieļaujamā garenkrituma nepārsniegšana, maksimālā brīvjoslas šķērskrituma nepārsniegšana, robežsargiem droša, ērta garenprofila un līkumu rādiusu projektēšana. Visi minētie faktori ietekmē patrulēšanas joslas izmērus un novietojumu attiecībā pret nekustamo īpašumu katrā konkrētajā posmā.

Patrulēšanas joslas platums plānots mainīgs, galvenokārt to ietekmēs esošais reljefs, jo jānodrošina grāvju nogāžu šķērskritums, kā arī teknes garenkritums, lai novadītu virszemes ūdeņus. Tiltu vietās galvenais faktors ir liels uzbērums, lai nodrošinātu tiltu ilgmūžību. Papildus, nepieciešamie izmainīšanās laukumi ik pēc 500 metriem patrulēšanas joslu konkrētās vietās padarīs platāku. Patrulēšanas josla šobrīd tiek plānota kustībai vienā virzienā.

Vienlaikus, šobrīd nav iespējams konkretizēt tauvas joslas novietojumu iepretim provizoriskajam patrulēšanas joslas novietojumam (attālumu) un norādīt vietas, kur būtu iespējama piekļuve tauvas joslai (tostarp iepretim plānotajiem novērošanas torņiem un žogam ap tiem, jo minētais būs pilnīgi skaidrs tikai patrulēšanas joslas iekārtošanas darbu laikā.

Kvalitatīvi iekārtota patrulēšanas josla un robežzīmju uzraudzības josla pēc iespējas tuvāk valsts robežai un Daugavas upes krasta līnijai būtiski atvieglos kontrabanda apkarošanu, kā arī cilvēku evakuāciju glābšanas operāciju laikā.

Horizontāla patrulēšanas joslas noteikšana ir uzskatāma par efektīvāko un kopumā piemērotāko risinājumu, jo vislabāk ļauj kontrolēt situāciju uz robežas. Tiks būtiski atvieglota kinologa ar dienesta suni nokļūšanu uz pārkāpuma vietu un paātrinās valsts robežas pārkāpēju maršruta identifikāciju, kā arī paaugstinās meklēšanas pasākumu efektivitāti un likumpārkāpēju likumīgas aizturēšanas pasākumu īstenošanu. Iekārtojot patrulēšanas joslu, tiks nodrošināta arī robežapsardzības nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu tehniskā kapacitāte, proti, tie nodrošinās pietiekamu uztveramību līdz valsts ārējai robežai. Iespējas ātri un efektīvi aizturēt likumpārkāpējus dos iespējas efektīvāk plānot, izmantot un ekonomēt finanšu resursus, jo ilgstoši meklēšanas pasākumi prasa lielāku cilvēkresursu un tehnikas iesaisti, kas savukārt rada negatīvu ietekmi valsts budžetam. Minētā ietvaros tiks efektīvi panākta robežapsardzības sistēmas pastāvēšana, kas ir gan Latvijas Republikas, gan arī Šengenas līguma dalībvalstu interesēs. Kopumā, pieņemot projektu, robežsarga reaģēšanas spējas attiecīgajā valsts robežas posmā palielināsies aptuveni divpadsmit reizes gan vasaras, gan ziemas sezonālajos apstākļos.

Pieņemot Projektu robežsargu reaģēšanas spējas kļūs ievērojami operatīvākas un efektīvākas, kas savukārt sekmēs valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, tajā skaitā pret hibrīduzbrukumiem un nelikumīgu personu un preču pārvietošanu.

Papildus, Projekta ietvaros, ievērojot, ka 1. un 2. pielikumā vairākas norādītās nekustamo īpašumu vienības ar noteiktiem kadastra apzīmējumiem neeksistē, piemēram, 1. posmā – 44860070058, kā arī tika konstatētas neprecizitātes ar norādītajām koordinātām, visas pielikumos ietvertās nekustamo īpašumu vienības tika pārskatītas, salīdzinātas  ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un atbilstoši precizētas.