Anotācija (ex-ante)

Precizēt jaundibināta saimnieciskās darbības definīciju.

Lai padarītu programmas finansējumu pieejamāku jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem jau pirmajos trīs gados ir  pietiekami veiksmīgi finanšu rādītāji, vai tādiem, kuri ir dibināti mātessabiedrības reorganizācijas rezultātā, nepieciešams precizēt jaundibināta saimnieciskās darbības veicēja definīciju.   Tādējādi to papildinot ar norādi, ka ar jaundibinātu saimnieciskās darbības veicēju - juridisku personu saprot juridiska personu, kas ne agrāk kā trīs gadus pirms garantijas pieteikuma iesniegšanas dienas ir reģistrēta attiecīgajā reģistrā un tai nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar komersanta vai saistīto personu bilanci.

Atbilstoši Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013) preambulas 18.punktam un 4. panta 6. punkta c) apakšpunktam atbalsts garantiju veidā, būtu jāuzskata par pārredzamu atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz drošības zonas prēmijām, kas attiecīgajam uzņēmumu veidam noteiktas Eiropas Komisijas paziņojuma par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā¹ (turpmāk – Komisijas paziņojums). Komisijas paziņojuma 3.3. punktā norādīts, ka MVU, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci, piemēram, īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem, drošās zonas prēmiju nosaka 3,8% apmērā, bet tā nekādā gadījumā nevar būt zemāka par prēmiju, ko piemērotu mātes uzņēmumam vai uzņēmumiem. Tādējādi, interpretējot iepriekš norādītās tiesību normas, var secināt ka minimālo drošās zonas prēmiju jaundibinātiem uzņēmumiem, kuriem nav kredītvēsture vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci un  kuru mātes uzņēmumam ir piemērojams kredītreitings ir augstāks par “B-“ Tādējādi jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem ir jāpiemēro drošās zonas prēmijas likme 3,8% apmērā, arī tad, ja saimnieciskās darbības veicēja un ja ir, tad tā mātes uzņēmuma/uzņēmumu kredītu kvalitāte ir augstāka par “B-“.  

Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem var ar tiem saistītām personām ir sekmīga saimnieciskā darbība, kas tiek pamatota ar atbilstošiem finanšu rādītājiem un bilances vērtību vai kuriem jau pastāv kredītvēsture, nav nepieciešams ierobežot drošās zonas prēmiju 3,8% apmērā, bet, piemērot gada drošās zonas prēmijas likmi un arī attiecīgi garantijas prēmijas likmi, atbilstoši tā finanšu rezultātam, nevis kā jaundibinātam saimnieciskās darbības veicējam. Izņemot gadījumus, kad jaundibinātu saimniecisko darbības veicēju mātes uzņēmumam/uzņēmumiem ir piemērojams kredītreitings “B-“, tad tam piemērojamā drošās zonas prēmijas likme būs tāda pati kā mātes uzņēmumam -  6,3% apmērā.
Tā kā jaundibināti saimnieciskās darbības veicēji bieži vien saskaras ar finanšu grūtībām pirmajos darbības trīs gados, tad, parasti, iepriekš noteikta drošās zonas prēmijas likme -  3,8%, tiem sniedz plašākas iespējas finansējuma piekļuvei, lai gan tā nevar būt zemāka par to, ko piemēro mātes uzņēmumam/uzņēmumiem.  Tomēr citiem saimnieciskās veicējiem, kuriem ir stabili finanšu rādītāji, drošās zonas prēmijas likme - 3,8%, samazina kopējo pieejamo de minimis finansējuma apmēru un samazina konkurētspēju, salīdzinot ar saimnieciskās darbības veicējiem, kas tirgū darbojas ilgstoši.
Nav sagaidāms, ka tas atstās būtisku ietekmi uz atbalstīto jaunizveidoto saimnieciskās darbības veicēju skaitu, jo šādi, finansiāli stabili un ar esošu kredītvēsturi jaunizveidoti saimnieciskās darbības veicēji nebūs daudz, tomēr ar šiem grozījumiem tiks panākta vienlīdzīga pieeja visiem atbalsta saņēmējiem, neatkarīgi no to dibināšanas laika, kā arī precīza Komisijas paziņojuma piemērošana Ministru kabineta noteikumos.

¹ Komisijas paziņojums par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (OV C 155, 20.6.2008)

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) virssaistību finansējumus tiek aizstāts ar React-EU finansējumu.

Šobrīd Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ir piešķirtas un projektiem piesaistītas virssaistības 18 000 000 milj. euro apmērā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2021. gada 30. jūnija lēmumu par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu apstiprināšanu, kas ļauj Latvijai pārveidot agrāk piešķirtās virssaistības par React-EU finansējumu, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Noteikumu projektā. Ar šiem grozījumiem tiek precizēts tikai finansējuma avots no virssaistībām uz React-EU finansējumu.

Savukārt ar darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" grozījumiem Nr.8, kurus plānots izskatīt MK 2022.gada maija mēnesī, tiek samazināts plānotais 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē” 13.1.1.1pasākuma “MVU izveide un attīstība” (turpmāk – 13.1.1.1.pasākums) React-EU finansējums par 190 718 EUR, kas tiek aizstāts ar valsts budžeta virssaistību finansējumu, līdz ar to kopējā atbalsta summa nemainās un atkārtoti tikai tiek precizēts finansējuma avots, paredzot, ka garantiju atbalstam būs pieejams React-EU (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) finansējums 15 109 282 euro apmērā un valsts budžeta virssaistību finansējums 2 890 719 euro apmērā.

- 2021. gada piešķīrums ERAF 14 970 786 euro apmērā;
- 2022. gada piešķīrums ERAF 138 496 euro apmērā.

Tiek noteikti papildu React-EU iznākuma rādītāji.
Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumus Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” ar papildu iznākuma rādītājiem 13.1.1.1. pasākuma ietvaros par 2021. gada un 2022. gada piešķīrumu.

to saimnieciskās darbības veicēju skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti:
- par 2021. gada piešķīrumu ir 14 komersanti;
- par 2022. gada piešķīrumu ir 6 komersanti.

privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam:
- par 2021. gada piešķīrumu ir 20 000 000 euro;
- par 2022. gada piešķīrumu ir 10 000 000 euro.

Maksājumu pieprasījumu akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – Altum) par React-EU CFLA iesniegs 2023. gadā.

Precizēt atbalstāmās darbības un nozares.

Tā kā dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, pasliktinoties tā tehniskajam stāvoklim, nepieciešams veicināt tā pieejamību, kvalitāti un izmaksu samazināšanu, kā arī veicināt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgus nosacījumu veidošanos. Ņemot vērā tirgus nevienmērīgo attīstību, daudzdzīvokļu ēku projektu attīstīšana ārpus Rīgas un Pierīgas būtu ekonomiski pamatota tikai atsevišķās pilsētās un/vai ar atvieglotiem finansēšanas nosacījumiem. Tādējādi, lai finansētu daudzdzīvokļu māju projektu attīstīšanu, nodrošinot dzīvojamā fonda veidošanos un veicinot mājokļa pieejamību uz tirgus nosacījumiem Latvijas novados (ārpus Rīgas un Pierīgas), nepieciešams paplašināt garantiju saņēmēju loku, attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veiks nekustamā īpašuma (būves) - triju vai vairāku dzīvokļu mājas būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma būvniecība vai attīstīšana paredz ievērojamus kapitālieguldījumus, tad garantijas izsniegšana atvieglotu aizdevuma saņemšanas iespējas nepietiekama nodrošinājuma gadījumā un tādējādi, kopā ar citiem  finanšu instrumentiem, tiktu nodrošināts plašs atbalsta klāsts tirgus nepilnības novēršanai.

Nepieciešamību veicināt mājokļa pieejamību Latvijā norāda gan OECD 2020.gadā veiktais sadarbības projekts ar Ekonomikas ministriju, gan arī 2021. gadā Altum Ekonomikas ministrijas uzdevumā pasūtītais pētījums “Tirgus nepilnības izvertējums par finansējumu nekustamo īpašumu attīstītājiem daudzīvokļu ēku projektu attīstīšanai ārpus Rīgas un Pierīgas”.

Papildus norādāms, ka nacionālais un Eiropas Savienības regulējums neierobežo atbalsta sniegšanu Altum finanšu instrumentos projektiem nekustama īpašuma attīstīšanai.
Šādas izmaiņas jau ir veiktas arī citos Altum īstenotajos finanšu instrumentus – MVU aizdevumu programmā un paralēlo aizdevumu programmā. Ar šiem grozījumiem visās programmās tiek paredzēti vienādi nosacījumi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ekonomikas ministrijas ierosina veikt  grozījumus MK noteikumos Nr. 383, un precizēt 16.7. un 16.8.apakšpunktus:
16.7. apakšpunktā nosakot, ka atbalstu MK noteikumu Nr.383 ietvaros nesniedz operācijām ar nekustamo īpašumu (NACE 2. red. L sadaļa "Operācijas ar nekustamo īpašumu") izņemot 68.1 grupu “Sava nekustama īpašuma pirkšana un pārdošana” un 68.31 grupu “Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana” daļā par sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, ja saimnieciskās darbības veicējs veiks nekustamā īpašuma (būve), kura galvenais lietošanas veids atbilstoši normatīvajam regulējumam par būvju klasifikāciju ir triju vai vairāku dzīvokļu māja, būvniecību, atjaunošanu vai pārbūvi ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai piegulošo novadu (Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Ropažu novads, Ādažu novads) administratīvās teritorijas.

Kā arī svītrot 16.8. apakšpunktu, jo regulējums par  ir noteikts 16.7. apakšpunktā

Precizēt atbalstāmos finanšu pakalpojumus.

Piešķirot Altum aizdevumu attīstības projektam un tam transformējoties brieduma attīstības stadijā, kā arī samazinoties biznesa riskiem, pastāv iespēja, ka, lai samazinātu izmaksas, turpinātu attīstīties, vai gadījumā, kad nepieciešams izmantot citu finanšu pakalpojumu, rodas vajadzība pārfinansēt esošo aizdevumu brīvā finanšu tirgū.
Viens no Altum stratēģiskajiem mērķiem ir tirgus nepilnību novēršana un attīstības atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, palīdzot tiem attīstīties, nostiprināties un augt. Tādējādi, lai vēl vairāk atbalstītu saimnieciskās darbības veicējus, kuriem saistību nodrošinājums ir nepietiekošs, bet ir nepieciešamība pārfinansēt esošās Altum saistības uz citu komercbanku, Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka garantijas var tikt piešķirtas nevis tikai jauniem finanšu pakalpojumiem, bet arī esošām saistībām, kad tiek refinansēts Altum aizdevums citā kredītiestādē un tam tiek piesaistīta Altum garantija, ievērojot piemērojamā valsts atbalsta nosacījumus. Piemērām, ja Altum aizdevums ir sniegts kā reģionālais atbalsts, tad līdz ar garantijas izsniegšanu šādam refinansētam aizdevumam tiks nodrošināta ne vien atbalsta intensitātes, bet arī nosacījuma par pašu finansējumu 25% apmērā, kas brīvs no komercdarbības atbalsta, ievērošana.

Savukārt, ja aizdevums piešķirts kā de minimis atbalsts, tiks atkārtoti vērtēts vai iespējams piešķirt papildus de minimis atbalstu.
Attiecīgi arī tiek precizēts noteikums, ka garantijas nepiešķir projektiem, kas ir fiziski pabeigti vai pilnībā īstenoti, paredzot izņēmumu, kad garantija tiek piešķirta pārfinansējot Altum aizdevumu uz citu kredītiestādi. 

Precizēts pārvaldības izmaksu un sagaidāmo zaudējumu segšanas avots

MK noteikumu ietvaros tiek realizētas 3 garantiju programmas: 1) 3.1.1.1. pasākuma Aizdevumu garantijas (turpmāk – Aizdevumu garantijas) MK noteikumu 7.1 apakšpunktā un 7.4  apakšpunktā noteiktā finansējuma ietvaros, 2) Papildus garantijas MK noteikumu 7.2. apakšpunkta finansējuma ietvaros un 3) Lielo komersantu garantijas MK noteikumu 7.3. apakšpunkta finansējuma ietvaros. Savukārt garantiju programmu pārvaldības izdevumu segums Aizdevumu garantijām ir noteikts MK noteikumu 32. punktā un 34. punktā un  Lielo komersantu garantijām- MK noteikumu 34. punktā. Tādejādi aizdevumu garantijām ir noteikti 2 pārvaldības izmaksu finansējuma avoti, bet Papildus garantijām pārvaldības izmaksu avots nav noteikts. Ar piedāvātajiem grozījumiem MK noteikumu 34. punktā tiek novērsta neprecizitāte MK noteikumos un noteikts, ka pārvaldības izdevumi Papildus garantiju programmā, kuras izsniegtas saskaņā ar MK noteikumu 7.2. apakšpunktu, tiek iekļauti klientu maksājumos, t. i., prēmijās un komisijas maksās. Līdzīgi arī MK noteikumu 35. punktā ir nepieciešams noteikt sagaidāmo zaudējumu finansējuma avotu Papildus garantijām MK noteikumu 7.2. apakšpunkta finansējuma ietvaros.

Par finansējuma palielinājumu programmai 

Ņemot vērā ilgstošos ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus saimnieciskās darbības veicējiem, kuru sekas ir jūtamas joprojām, kā arī Krievijas militārās agresijas Ukrainā ietekmi gan uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan uz resursu izmaksu kāpumu un to pieejamību, nepieciešams turpināt sniegt atbalstu garantiju veidā saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai.

Lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, Ekonomikas ministrija ierosina piešķirt papildus finanšu instrumentu atmaksu finansējumu 3 milj. EUR. MK noteikumu 7.2. apakšpunkta ietvaros īstenotajai Papildus garantiju programmai 1.7 milj. EUR no darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" 2.2.1.4.1. apakšaktivitātes "Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai" un MK noteikumu 7.3. apakšpunkta ietvaros īstenotajai Lielo komersantu garantiju programmai 1.3 milj EUR no darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas"  2.2.1.4.2. apakšaktivitātēs "Mezanīna aizdevumi un nodrošinājuma garantijas saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai". Par papildus piešķirto atmaksu finansējumu ir plānots izsniegt garantijas gandrīz 14 milj. EUR apmērā.  
 Kopš 2016. gada no MK noteikumu 7.2. apakšpunkta norādītā finansējuma ir izsniegtas garantijas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem saimnieciskās darbības veicējiem 25 milj. EUR apmērā, bet no MK noteikumu 7.3. apakšpunkta norādītā finansējuma ir izsniegtas garantijas lielajiem saimnieciskās darbības veicējiem 29,6 milj. EUR apmērā.

Minētais finansējums ir brīvs no citām saistībām un var tikt izmantots šis programmas īstenošanai. Tā kā šis papildus finansējums tiks paredzēts kā ALTUM saistības pret Ekonomikas ministriju, tad minētās saistības nepalielinās EK lēmumā SA.36904 24. un 121. punktā noteiktās pamatkapitāla un rezerves kapitāla summas.

Par finansējuma palielinājumiem tiks veikts ietekmes un risku novērtējums, saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 12. panta trešo daļu.