22-TA-281: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Likumprojekta izstrāde atbilst Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022. - 2027. gadam „Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) rīcības virziena „Kultūras un radošo nozaru attīstība” 4.4. uzdevumam „Paaugstināt kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto atalgojumu un ieņēmumus”.
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekta izstrādes nepieciešamību nosaka arī 2020. gada 27. novembrī pieņemtais likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar kuru likums papildināts ar 20.4 pantu, kura vienpadsmitajā daļā noteikts, ka pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma (turpmāk – Likums) 12. pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda (turpmāk – VKKF) Radošo personu atbalsta pasākumu programmā, un par šīm personām VKKF veic minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā.
Izstrādes pamatojums
Valsts kontroles ieteikums
Apraksts
Valsts kontroles ziņojumos „Par Kultūras ministrijas 2019. gada pārskata sagatavošanas pareizību” un „Par Kultūras ministrijas 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību” iekļauts ieteikums izvērtēt iespēju sagatavot un iesniegt grozījumus Likumā, nosakot kuri radošo personu ienākumi tiek vērtēti, lai kvalificētos Radošo personu atbalsta pasākumu programmas atbalstam (ieteikuma ieviešanas termiņš – 2022. gada 1. aprīlis).
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma īstenošanā iesaistīto pušu – biedrības „Latvijas Radošo savienību padome" (turpmāk – LRSP) un VKKF – ierosinājumi normatīvā regulējuma pilnveidošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu prasības profesionālo radošo organizāciju darbībai un kārtību, kādā tiek piešķirts radošās personas statuss un īstenota Radošo personu atbalsta pasākumu programma, tostarp nosakot, ka atbalsta programmas ietvaros tiks sniegts atbalsts pašnodarbinātajām personām, kurām ir radošās personas statuss un kuru obligāto sociālo iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Likumprojekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2017. gada 22. novembrī Saeimā tika pieņemts Likums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, un uz tā pamata VKKF 2018. gadā sāka īstenot Radošo personu atbalsta pasākumu programmu, atbilstoši Likumā noteiktajam sniedzot atbalstu radošajām personām, kuras to profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmušas turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus, atbalstu radošajām personām periodā, kad persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus, tai iestājusies pārejoša darbnespēja, un pensijas vecumu sasniegušām radošām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai). 2018. gada 27. septembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā”, ar kuru tika mainīti atbalsta sniegšanas nosacījumi personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu, atbrīvojot šīs personas no prasības pierādīt to ienākumus atbalsta saņemšanai, kā arī palielinot minimālo ienākumu slieksni pārējo atbalsta veidu saņemšanai.
Radošās personas VKKF atbalsta stipendiju var saņemt:
1) ja radošā persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus.
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji:
a) radošā persona ir darbspējas vecumā (līdz 63 gadiem);
b) ienākumi pēdējos trijos mēnešos kopā nepārsniedz 1125 euro bruto (vienā mēnesī nepārsniedz 75% no minimālās mēnešalgas);
c) persona ir bijusi radoši aktīva pēdējo trīs gadu laikā.
2) īslaicīgas pārejošas darba nespējas gadījumā.
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji:
a) radošā persona ir darbspējas vecumā (līdz 63 gadiem);
b) tai iestājusies pārejoša darbnespēja (ārsta izziņa);
c) neatkarīgi no ienākumu līmeņa;
d) atbalsta pieprasīšanas un saņemšanas laikā neatrodas darba attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās.
Stipendijas apjoms – proporcionāli slimības dienu skaitam (līdz 10 dienām).
3) Pensionāriem sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu (maksa par ambulatoro un stacionāro aprūpi (tai skaitā par ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūciju un dienas aprūpes centru sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem), medikamentiem, medicīnas precēm, optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem un veselības apdrošināšanas polisi – šīs izmaksas var tikt kompensētas apmērā, kas nepārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas; bet optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem tiek piemērots kompensācijas limits apmērā līdz 100 euro) un komunālo maksājumu (elektrība un apkure deklarētajā dzīvesvietā) segšanai).
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji - personai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) vai tā saņem izdienas pensiju neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
2020. gadā VKKF piešķīra stipendijas 534 personām 440 267 euro apmērā:
a) dīkstāves stipendijas – 91 personai 159 079 euro apmērā;
b) darba nespējas gadījumi – 3 personām 536 euro apmērā;
c) pensionāru sadzīves apstākļu nodrošināšanai – 440 personām 280 652 euro apmērā.
Saskaņā ar "Valsts kultūrkapitāla fonda likumu" VKKF darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām, šī mērķa sasniegšanai izsludinot un organizējot projektu konkursus finansējuma saņemšanai. VKKF līdzekļi tiek sadalīti atbilstoši fonda mērķim un uzdevumiem VKKF padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot VKKF nolikumā noteikto kārtību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumiem Nr. 128 "Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums" VKKF līdzekļi tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursa noteikumiem. Kārtību, kādā tiek sadalīti Radošo personu atbalsta pasākumu programmas līdzekļi, nosaka VKKF padomes 2018. gada 25. janvāra sēdē apstiprinātais Radošo personu atbalsta pasākumu programmas nolikums.
Valsts kontrole ir vairākkārt vērtējusi Radošo personu atbalsta pasākumu programmas īstenošanu. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību” iekļauts ieteikums VKKF nodrošināt, ka prioritārā pasākuma „Radošo personu atbalsta programma” ietvaros piešķirtais finansējums tiek piešķirts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un noteiktajām procedūrām. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību” Valsts kontrole konstatēja, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas administrēšanas procesā ir iesaistītas divas institūcijas – VKKF un LRSP, bet tām nav skaidri noteikti veicamie uzdevumi. Tāpat secināts, ka, lai gan Likumā ir noteikts, ka VKKF var savā nolikumā norādīt atbalstāmos pasākumus, tomēr nolikumā noteiktie ierobežojumi par maksimālo atbalsta stipendijas sadzīves apstākļu nodrošināšanai izmaksas apmēru divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā ir neatbilstoši Likumā noteiktajam maksimālajam atbalsta stipendijas apmēram – sešu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Tāpat secināts, ka saskaņā ar Likumā noteikto, personām, kas piesakās atbalsta stipendijai sadzīves apstākļu nodrošināšanai, netiek vērtēts to ienākumu apmērs, t.i., tās ienākumi triju kalendāro mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nesasniedz 75% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 322 euro 2019. gadā. Tomēr, tā kā šī personu grupa veido lielāko daļu jeb 69% no atbalsta stipendiju saņēmējiem, tad Valsts kontroles ieskatā ir svarīgi noskaidrot, vai personas varētu saņemt minēto atbalsta stipendiju, ja, vērtējot to iesniegtos pieteikumus, tie tiktu vērtēti pēc tādiem pašiem ar ienākumiem saistītiem kritērijiem kā pārējās radošās personas. Līdz ar to Valsts kontroles ziņojumā iekļauti ieteikumi, lai nodrošinātu efektīvu Radošo personu atbalsta programmas administrēšanu, VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmas nolikumā noteiktu skaidru pienākumu sadalījumu starp VKKF un LRSP, kā arī, lai Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros nodrošinātu vienveidīgu un vienlīdzīgu Likuma prasību piemērošanu, Kultūras ministrijai kā atbildīgajai iestādei par kultūras nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādi izvērtēt iespēju sagatavot un iesniegt grozījumus Likumā. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību” atkārtoti secināts, ka netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja stipendiju piešķiršanā, nevērtējot to personu, kuras piesakās atbalsta stipendijai sadzīves apstākļu nodrošināšanai, ienākumu apmēru, līdz ar to Valsts kontroles ziņojumā iekļauts ieteikums Kultūras ministrijai izvērtēt iespēju sagatavot un iesniegt grozījumus Likumā, nosakot, kuri radošo personu ienākumi tiek vērtēti, lai kvalificētos Radošo personu atbalsta pasākumu programmas atbalstam.
Radošās personas VKKF atbalsta stipendiju var saņemt:
1) ja radošā persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus.
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji:
a) radošā persona ir darbspējas vecumā (līdz 63 gadiem);
b) ienākumi pēdējos trijos mēnešos kopā nepārsniedz 1125 euro bruto (vienā mēnesī nepārsniedz 75% no minimālās mēnešalgas);
c) persona ir bijusi radoši aktīva pēdējo trīs gadu laikā.
2) īslaicīgas pārejošas darba nespējas gadījumā.
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji:
a) radošā persona ir darbspējas vecumā (līdz 63 gadiem);
b) tai iestājusies pārejoša darbnespēja (ārsta izziņa);
c) neatkarīgi no ienākumu līmeņa;
d) atbalsta pieprasīšanas un saņemšanas laikā neatrodas darba attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās.
Stipendijas apjoms – proporcionāli slimības dienu skaitam (līdz 10 dienām).
3) Pensionāriem sadzīves apstākļu nodrošināšanai (īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu (maksa par ambulatoro un stacionāro aprūpi (tai skaitā par ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas institūciju un dienas aprūpes centru sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem), medikamentiem, medicīnas precēm, optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem un veselības apdrošināšanas polisi – šīs izmaksas var tikt kompensētas apmērā, kas nepārsniedz divas valstī noteiktās minimālās mēnešalgas; bet optiskiem redzes korekcijas līdzekļiem tiek piemērots kompensācijas limits apmērā līdz 100 euro) un komunālo maksājumu (elektrība un apkure deklarētajā dzīvesvietā) segšanai).
Radošo personu atbalsta pasākumu programmas kritēriji - personai ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi) vai tā saņem izdienas pensiju neatkarīgi no ienākumu līmeņa.
2020. gadā VKKF piešķīra stipendijas 534 personām 440 267 euro apmērā:
a) dīkstāves stipendijas – 91 personai 159 079 euro apmērā;
b) darba nespējas gadījumi – 3 personām 536 euro apmērā;
c) pensionāru sadzīves apstākļu nodrošināšanai – 440 personām 280 652 euro apmērā.
Saskaņā ar "Valsts kultūrkapitāla fonda likumu" VKKF darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām, šī mērķa sasniegšanai izsludinot un organizējot projektu konkursus finansējuma saņemšanai. VKKF līdzekļi tiek sadalīti atbilstoši fonda mērķim un uzdevumiem VKKF padomes noteiktajos termiņos un apjomā, ievērojot VKKF nolikumā noteikto kārtību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumiem Nr. 128 "Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums" VKKF līdzekļi tiek sadalīti saskaņā ar projektu konkursa noteikumiem. Kārtību, kādā tiek sadalīti Radošo personu atbalsta pasākumu programmas līdzekļi, nosaka VKKF padomes 2018. gada 25. janvāra sēdē apstiprinātais Radošo personu atbalsta pasākumu programmas nolikums.
Valsts kontrole ir vairākkārt vērtējusi Radošo personu atbalsta pasākumu programmas īstenošanu. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2018. gada pārskata sagatavošanas pareizību” iekļauts ieteikums VKKF nodrošināt, ka prioritārā pasākuma „Radošo personu atbalsta programma” ietvaros piešķirtais finansējums tiek piešķirts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un noteiktajām procedūrām. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību” Valsts kontrole konstatēja, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas administrēšanas procesā ir iesaistītas divas institūcijas – VKKF un LRSP, bet tām nav skaidri noteikti veicamie uzdevumi. Tāpat secināts, ka, lai gan Likumā ir noteikts, ka VKKF var savā nolikumā norādīt atbalstāmos pasākumus, tomēr nolikumā noteiktie ierobežojumi par maksimālo atbalsta stipendijas sadzīves apstākļu nodrošināšanai izmaksas apmēru divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā ir neatbilstoši Likumā noteiktajam maksimālajam atbalsta stipendijas apmēram – sešu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā. Tāpat secināts, ka saskaņā ar Likumā noteikto, personām, kas piesakās atbalsta stipendijai sadzīves apstākļu nodrošināšanai, netiek vērtēts to ienākumu apmērs, t.i., tās ienākumi triju kalendāro mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nesasniedz 75% no valstī noteiktās minimālās darba algas jeb 322 euro 2019. gadā. Tomēr, tā kā šī personu grupa veido lielāko daļu jeb 69% no atbalsta stipendiju saņēmējiem, tad Valsts kontroles ieskatā ir svarīgi noskaidrot, vai personas varētu saņemt minēto atbalsta stipendiju, ja, vērtējot to iesniegtos pieteikumus, tie tiktu vērtēti pēc tādiem pašiem ar ienākumiem saistītiem kritērijiem kā pārējās radošās personas. Līdz ar to Valsts kontroles ziņojumā iekļauti ieteikumi, lai nodrošinātu efektīvu Radošo personu atbalsta programmas administrēšanu, VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmas nolikumā noteiktu skaidru pienākumu sadalījumu starp VKKF un LRSP, kā arī, lai Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros nodrošinātu vienveidīgu un vienlīdzīgu Likuma prasību piemērošanu, Kultūras ministrijai kā atbildīgajai iestādei par kultūras nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādi izvērtēt iespēju sagatavot un iesniegt grozījumus Likumā. Valsts kontroles ziņojumā „Par Kultūras ministrijas 2020.gada pārskata sagatavošanas pareizību” atkārtoti secināts, ka netiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja stipendiju piešķiršanā, nevērtējot to personu, kuras piesakās atbalsta stipendijai sadzīves apstākļu nodrošināšanai, ienākumu apmēru, līdz ar to Valsts kontroles ziņojumā iekļauts ieteikums Kultūras ministrijai izvērtēt iespēju sagatavot un iesniegt grozījumus Likumā, nosakot, kuri radošo personu ienākumi tiek vērtēti, lai kvalificētos Radošo personu atbalsta pasākumu programmas atbalstam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Īstenojot Radošo personu atbalsta pasākumu programmu, secināts, ka atsevišķas personas, kas ir profesionālo radošo organizāciju biedri, neatbilst Likuma prasībām par ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, līdz ar to secināms, ka ne visas profesionālās radošās organizācijas ir izvirzījušas pietiekami augstus kritērijus biedru radošajai darbībai, līdz ar to nepieciešams papildināt Likumu ar prasībām biedru uzņemšanai, kā arī noteikt, ka Kultūras ministrija deleģē profesionālajām radošajām organizācijām uzdevumu veikt visu radošo personu, kuras pretendē uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju, radošās darbības izvērtējumu. Vienlaikus secināts, ka atbilstoši Likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajam, radošās personas statusu var iegūt personas, kuras pēdējo triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir radījušas darbus vai izpildījumus Autortiesību likuma izpratnē. Tādēļ ir nepieciešams noteikt, ka radošās personas statuss tiek piešķirts uz trīs gadu termiņu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz precizēt Likuma 3. panta pirmo daļu, nosakot, ka profesionālās radošās organizācijas biedru uzņemšanai nosaka profesionālos kritērijus, kas atbilst biedrībai noteiktajiem mērķiem.
Likumprojekta 2. pants paredz Likuma 8.panta pirmo daļu papildināt ar 5. punktu, kurā noteikts, Kultūras ministrija var deleģēt profesionālajām radošajām organizācijām uzdevumu veikt visu radošo personu, kuras pretendē uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju, radošās darbības izvērtējumu atbilstoši Likuma 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Likumprojekta 3. pants paredz precizēt Likuma 12. panta trešo daļu, nosakot, ka profesionālā radošā organizācija izvērtē Likuma 12. panta otrajā daļā minētā iesniedzēja atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasībām un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu uz trim gadiem vai par atteikumu piešķirt radošās personas statusu.
Likumprojekta 6. pants paredz precizēt Likuma 15. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, nosakot, ka radoša persona var saņemt atbalsta stipendiju, ja tai ir piešķirts radošas personas statuss, un ja tā atbilst Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt Likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktā minēto atbalsta stipendiju var saņemt personas, kuras atbilst Likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam vai ieguvušas radošas personas statusu šā likuma 12. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 2. pants paredz Likuma 8.panta pirmo daļu papildināt ar 5. punktu, kurā noteikts, Kultūras ministrija var deleģēt profesionālajām radošajām organizācijām uzdevumu veikt visu radošo personu, kuras pretendē uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju, radošās darbības izvērtējumu atbilstoši Likuma 12.panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.
Likumprojekta 3. pants paredz precizēt Likuma 12. panta trešo daļu, nosakot, ka profesionālā radošā organizācija izvērtē Likuma 12. panta otrajā daļā minētā iesniedzēja atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punkta prasībām un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pieņem lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu uz trim gadiem vai par atteikumu piešķirt radošās personas statusu.
Likumprojekta 6. pants paredz precizēt Likuma 15. panta otrās daļas 1. un 2. punktu, nosakot, ka radoša persona var saņemt atbalsta stipendiju, ja tai ir piešķirts radošas personas statuss, un ja tā atbilst Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, savukārt Likuma 12. panta pirmās daļas 4. punktā minēto atbalsta stipendiju var saņemt personas, kuras atbilst Likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam vai ieguvušas radošas personas statusu šā likuma 12. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Valsts kontrole ir secinājusi, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas administrēšanas procesā ir iesaistītas divas institūcijas – VKKF un LRSP, bet tām nav skaidri noteikti veicamie uzdevumi, to, ka Likumā nav skaidri noteikts, kāda veida izdevumi un par kādu laika periodu var tikt segti ar atbalstu sadzīves apstākļu nodrošināšanai, kā arī to, ka personas, kuras saņem radošās dīkstāves vai darbnespējas atbalstu, vienlaikus nevar saņemt bezdarbnieka vai slimības pabalstu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants paredz precizēt Likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktu, nosakot, ka pensijas vecumu sasniegušas radošās personas atbalsta stipendiju sadzīves apstākļu nodrošināšanai, īslaicīgai daļējai ārstniecības izmaksu un komunālo maksājumu segšanai var pieteikt par pēdējo gadu. Tāpat paredzēts precizēt Likuma 15. panta otrās daļas 5. punktu, nosakot, ka atbalstu par gadījumiem, kad radošā persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus vai persona tās profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus periodā, kad tai iestājusies pārejoša darbnespēja, var saņemt tikai par periodu, kurā personai nav piešķirts bezdarbnieka vai slimības pabalsts. Šis nosacījums netiek attiecināts uz atbalstu, kas tiek piešķirts pensijas vecumu sasniegušām radošām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai un pašnodarbināto radošo personu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai, ņemot vērā to, ka ne sadzīves apstākļu nodrošināšanas izdevumu apmērs, ne valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apmērs nemainās atkarībā no tā, vai personai pēdējā gada laikā ir vai nav piešķirts bezdarbnieka vai slimības pabalsts.
Likumprojekta 7. pants paredz precizēt Likuma 16. panta pirmo daļu un papildināt 16. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka personas savus pieteikumus atbalsta stipendijas saņemšanai iesniedz profesionālajai radošajai organizācijai, kurai deleģēts personu, kuras pretendē uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju, radošās darbības izvērtēšanas valsts pārvaldes uzdevums, un šī organizācija mēneša laikā izvērtē personas atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsūta iesniegumu VKKF, kas, izvērtējot personas atbilstību pārējiem Likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par atbalsta stipendijas piešķiršanu. Tāpat paredzēts papildināt Likuma 16. panta pirmo daļu ar 3. punktu, nosakot, ka, iesniedzot pieteikumu, lai saņemtu atbalsta stipendiju sadzīves apstākļu nodrošināšanai, iesniegumam pievieno maksājumus apliecinošos dokumentus par ārstniecības izdevumiem un komunālajiem maksājumiem. Maksājumus apliecinošos dokumentus, kas pievienoti iesniegumam, profesionālā radošā organizācija, kas vērtē iesniedzēja atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, vērtēšanā neizmanto, bet pēc lēmuma pieņemšanas par personas atbilstību kopā ar iesniegumu pārsūta Valsts kultūrkapitāla fondam, lai iesnieguma sniedzējam nebūtu viena daļa dokumentu jāiesniedz profesionālajai radošajai organizācijai un otra daļa – Valsts kultūrkapitāla fondam.
Likumprojekta 7. pants paredz precizēt Likuma 16. panta pirmo daļu un papildināt 16. pantu ar 1.1 daļu, nosakot, ka personas savus pieteikumus atbalsta stipendijas saņemšanai iesniedz profesionālajai radošajai organizācijai, kurai deleģēts personu, kuras pretendē uz radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendiju, radošās darbības izvērtēšanas valsts pārvaldes uzdevums, un šī organizācija mēneša laikā izvērtē personas atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem un pārsūta iesniegumu VKKF, kas, izvērtējot personas atbilstību pārējiem Likuma 15. panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, pieņem lēmumu par atbalsta stipendijas piešķiršanu. Tāpat paredzēts papildināt Likuma 16. panta pirmo daļu ar 3. punktu, nosakot, ka, iesniedzot pieteikumu, lai saņemtu atbalsta stipendiju sadzīves apstākļu nodrošināšanai, iesniegumam pievieno maksājumus apliecinošos dokumentus par ārstniecības izdevumiem un komunālajiem maksājumiem. Maksājumus apliecinošos dokumentus, kas pievienoti iesniegumam, profesionālā radošā organizācija, kas vērtē iesniedzēja atbilstību Likuma 12. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, vērtēšanā neizmanto, bet pēc lēmuma pieņemšanas par personas atbilstību kopā ar iesniegumu pārsūta Valsts kultūrkapitāla fondam, lai iesnieguma sniedzējam nebūtu viena daļa dokumentu jāiesniedz profesionālajai radošajai organizācijai un otra daļa – Valsts kultūrkapitāla fondam.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā, ka 2020. gada 27. novembrī ir pieņemts likums „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, ar kuru šis likums papildināts ar 20.4 pantu, kura vienpadsmitajā daļā noteikts, ka pašnodarbinātais, kurš ieguvis radošās personas statusu atbilstoši Likuma 12. pantam un kura obligāto iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, minimālo obligāto iemaksu veikšanai ir tiesīgs lūgt finanšu atbalstu VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmā, un par šīm personām VKKF veic minimālās obligātās iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ir nepieciešams Likumā precizēt Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķus un noteikt kārtību, kādā šis atbalsts tiek piešķirts.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants paredz precizēt Likuma 14. panta pirmo un otro daļu, otrās daļas 3. punktā nosakot jaunu Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķi – sniegt atbalstu pašnodarbinātajām personām, kurām ir radošās personas statuss un kuru obligāto sociālo iemaksu objekts (turpmāk – VSAOI) gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, kā arī precizējot esošo mērķu aprakstu, proti, Likuma 14. panta otrās daļas 1. punktā apvienot Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķus – sniegt atbalstu radošajām personām, kas piedzīvojušas dīkstāvi vai kurām iestājusies pārejoša darbnespēja, Likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā noteikt – sniegt atbalstu sadzīves apstākļu nodrošināšanai radošajām personām, vienlaikus precizējot, kas šis Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķis attiecas gan uz tām radošajām personām, kuras saņem pensiju, gan uz tām radošajām personām, kas sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai likumā noteikto vecumu, savukārt Likuma 14. panta otrās daļas 3. punktā noteikt, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas mērķis ir sniegt atbalstu pašnodarbinātajām personām, kurām ir radošās personas statuss un kuru obligāto sociālo iemaksu objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām.
Likumprojekta 6. pants paredz papildināt Likuma 15. panta pirmo daļu ar 4. punktu, nosakot, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas par pašnodarbinātām radošām personām, kuru VSAOI objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, bet ne vairāk kā par periodu, kurā pašnodarbinātajam ir piešķirts radošas personas statuss. Likuma 15. pants tiek papildināts ar jaunu 21 daļu, kas nosaka, ka VSAOI var veikt par personām, kuras ir profesionālās radošās organizācijas biedri vai ieguvušas radošās personas statusu šā likuma 12. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 7. pants paredz papildināt Likuma 16. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka VSAOI iemaksu par pašnodarbinātu personu, kurai ir radošās personas statuss un kuras VSAOI objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām piešķir, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sniegto informāciju par radošajām personām, kuru VSAOI objekts iepriekšējā kalendārā gadā ir bijis mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Likuma 16. panta piektā daļa paredz, ka, lai VSAOI varētu identificēt pašnodarbinātās personas, kurām ir radošās personas statuss, Kultūras ministrijai katru gadu līdz 15.janvārim VSAA ir jāiesniedz informācija par personām, kurām iepriekšējā kalendārā gada laikā ir bijis radošas personas statuss. Savukārt Likuma 16. panta septītā daļa nosaka, ka VKKF VSAOI iemaksas par šīm personām VSAA aprēķinātajā apmērā veic katru gadu līdz 23. jūnijam. Iemaksas termiņš – katru gadu līdz 23. jūnijam – noteikts vienāds ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) gada aprēķināto minimālo iemaksu nomaksas termiņu citām personu grupām, tostarp pašnodarbinātām personām. VSAA atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta desmitajā daļā noteiktajam, minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu un starpības aprēķināšanu starp veicamajām un veiktajām iemaksām veic triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām – līdz 31. martam, ņemot vērā, ka, piemēram, autoratlīdzības saņēmēju gada iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 5. marts.
Lai Kultūras ministrija varētu izpildīt Likuma 16. panta piektajā daļā noteikto prasību, Likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka profesionālajām radošajām organizācijām reizi gadā līdz 15. janvārim jāiesniedz Kultūras ministrijā aktualizēts biedru saraksts, Likumprojekta 2. pants paredz noteikt, ka šajā termiņā profesionālajai radošajai organizācijai, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums pieņemt lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu personām, kuras nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri, jāiesniedz Kultūras ministrijai informācija par personām, kurām iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirts radošās personas statuss. Likumprojekta 4. pants paredz noteikt, ka profesionālajai radošajai organizācijai ir jāizsniedz informācija par saviem biedriem, ja to pieprasa profesionālo radošo organizāciju apvienība, valsts vai pašvaldību institūcija Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros, tādējādi dodot tiesības šīm organizācijām nodot minētājām trešajām pusēm personu datus ar šajā punktā noteikto mērķi. Likumprojekta 6. pants nosaka, ka, piešķirot atbalstu radošajām personām, kuru VSAOI objekts iepriekšējā kalendārā gadā ir bijis mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, tiek vērtēta tikai šo personu atbilstība Likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam vai 12. panta otrajai daļai.
Likumprojekta 6. pants paredz papildināt Likuma 15. panta pirmo daļu ar 4. punktu, nosakot, ka Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas par pašnodarbinātām radošām personām, kuru VSAOI objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, bet ne vairāk kā par periodu, kurā pašnodarbinātajam ir piešķirts radošas personas statuss. Likuma 15. pants tiek papildināts ar jaunu 21 daļu, kas nosaka, ka VSAOI var veikt par personām, kuras ir profesionālās radošās organizācijas biedri vai ieguvušas radošās personas statusu šā likuma 12. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
Likumprojekta 7. pants paredz papildināt Likuma 16. pantu ar sesto daļu, nosakot, ka VSAOI iemaksu par pašnodarbinātu personu, kurai ir radošās personas statuss un kuras VSAOI objekts gadā ir mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām piešķir, pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) sniegto informāciju par radošajām personām, kuru VSAOI objekts iepriekšējā kalendārā gadā ir bijis mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām. Likuma 16. panta piektā daļa paredz, ka, lai VSAOI varētu identificēt pašnodarbinātās personas, kurām ir radošās personas statuss, Kultūras ministrijai katru gadu līdz 15.janvārim VSAA ir jāiesniedz informācija par personām, kurām iepriekšējā kalendārā gada laikā ir bijis radošas personas statuss. Savukārt Likuma 16. panta septītā daļa nosaka, ka VKKF VSAOI iemaksas par šīm personām VSAA aprēķinātajā apmērā veic katru gadu līdz 23. jūnijam. Iemaksas termiņš – katru gadu līdz 23. jūnijam – noteikts vienāds ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) gada aprēķināto minimālo iemaksu nomaksas termiņu citām personu grupām, tostarp pašnodarbinātām personām. VSAA atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta desmitajā daļā noteiktajam, minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu un starpības aprēķināšanu starp veicamajām un veiktajām iemaksām veic triju mēnešu laikā pēc kalendāra gada beigām – līdz 31. martam, ņemot vērā, ka, piemēram, autoratlīdzības saņēmēju gada iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 5. marts.
Lai Kultūras ministrija varētu izpildīt Likuma 16. panta piektajā daļā noteikto prasību, Likumprojekta 1. pants paredz noteikt, ka profesionālajām radošajām organizācijām reizi gadā līdz 15. janvārim jāiesniedz Kultūras ministrijā aktualizēts biedru saraksts, Likumprojekta 2. pants paredz noteikt, ka šajā termiņā profesionālajai radošajai organizācijai, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums pieņemt lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu personām, kuras nav nevienas radošās profesionālās organizācijas biedri, jāiesniedz Kultūras ministrijai informācija par personām, kurām iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirts radošās personas statuss. Likumprojekta 4. pants paredz noteikt, ka profesionālajai radošajai organizācijai ir jāizsniedz informācija par saviem biedriem, ja to pieprasa profesionālo radošo organizāciju apvienība, valsts vai pašvaldību institūcija Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros, tādējādi dodot tiesības šīm organizācijām nodot minētājām trešajām pusēm personu datus ar šajā punktā noteikto mērķi. Likumprojekta 6. pants nosaka, ka, piešķirot atbalstu radošajām personām, kuru VSAOI objekts iepriekšējā kalendārā gadā ir bijis mazāks par 12 Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām, tiek vērtēta tikai šo personu atbilstība Likuma 12. panta pirmās daļas 1. punktam vai 12. panta otrajai daļai.
Problēmas apraksts
Valsts kontroles ieskatā Likumā ir nepieciešams noteikt, ka pensijas vecumu sasniegušo personu ienākumi jāvērtē pēc tādiem pašiem principiem, kā tos vērtē, ja persona piesakās atbalsta stipendijai, kad tā profesionālās darbības specifikas dēļ īslaicīgi nav saņēmusi turpmākai radošai darbībai nepieciešamos ienākumus.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants paredz precizēt Likuma 15. panta otrās daļas 2. punktu, nosakot, ka uz personām, kuras piesakās uz atbalstu pensijas vecumu sasniegušām radošām personām sadzīves apstākļu nodrošināšanai, neattiecas tikai prasība par pēdējos trīs gados veiktu radošo darbību. Tāpat paredzēts precizēt Likuma 15. panta otrās daļas 4. punktu, nosakot, ka uz atbalstu sadzīves apstākļu nodrošināšanai pensijas vecumu sasniegušajām radošajām personām var pieteikties personas, kuru kopējie ienākumi no vecuma pensijas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem ienākumiem divpadsmit kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas pieprasījuma iesniegšanas vidēji katrā mēnesī nepārsniedz iepriekšēja kalendārā gada vidējo vecuma pensiju Latvijā vairāk kā divas reizes. 2021. gadā vidējā vecuma pensija Latvijā bija (431,67 euro).
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 12. panta pirmo daļu par radošo personu ir atzīstama fiziska persona, kas ir autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, ja tā ir profesionālās radošās organizācijas biedrs, tā rada vai savā izpildījumā interpretē mākslas darbus šā likumā noteiktajās radošajās jomās, tās radītie darbi vai izpildījumi vismaz triju gadu laikā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publiskoti Autortiesību likuma izpratnē un šī persona ar savu radošo darbību dod ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā un to apliecina attiecīgā profesionālā radošā organizācija Likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši šai definīcijai par radošu personu var tikt atzīta ikviena persona, kas atbilst šiem kritērijiem, tai skaitā personas, kurām nav Latvijas Republikas pilsonības. Taču, īstenojot Radošo personu atbalsta pasākumu programmu, secināts, ka Likums nesniedz pietiekamu tiesisku pamatu, lai ārvalstnieki, kuri atbilst radošas personas kritērijiem, varētu pieteikties Radošo personu atbalsta pasākumu programmai, tādējādi nepamatoti diskriminējot šo personu tiesības izmantot radošajām personām izveidotos atbalsta mehānismus. Vienlaikus secināts, ka efektīva un Likumam atbilstoša nav līdzšinējā dubultā radošo personu ieguldījuma profesionālās mākslas un kultūras attīstībā vērtēšana, LRSP sākotnēji veicot atbilstības izvērtējumu un VKKF ekspertiem veicot izvērtējumu par personas ieguldījuma nozīmību un rezultātā piešķirot radošās dīkstāves atbalsta stipendiju laika periodam no viena līdz sešiem mēnešiem. Tāpēc, lai mazinātu potenciālo subjektivitāti stipendijas apjoma noteikšanā un mazinātu administratīvo slogu, Likumā nepieciešams noteikt fiksētu atbalsta periodu. Tāpat identificēta nepieciešamība Likumā noteikt maksimālo atbalsta apmēru, kuru sadzīves apstākļu nodrošināšanai var saņemt pensijas vecumu sasniegušās radošās personas.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 6. pants paredz papildināt Likuma 15. panta otro daļu ar 6. punktu, nosakot, ka atbalstu Radošo personu atbalsta pasākumu programmā var saņemt persona, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonis, Šveices Konfederācijas pilsonis vai Eiropas Kopienas pastāvīgais iedzīvotājs, kurš ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kura radošā darbība galvenokārt tiek īstenota Latvijas teritorijā vai ir saistāma ar Latvijas kultūras popularizēšanu ārvalstīs. Šī norma attiecas tikai uz tādām ārvalstu radošām personām, kuras ir Latvijas Republikas nodokļu maksātājas un ar savu radošo darbību dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, un tās izpilde tiks nodrošināta VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros.
Likumprojekta 8. pants paredz precizēt Likuma 17. panta ceturto daļu un papildināt Likuma 17. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka radošajai personai radošās dīkstāves atbalsta stipendiju piešķir uz trim mēnešiem, un atkārtoti pieprasīt atbalsta stipendiju var tikai tad, ja kopš iepriekšējās atbalsta stipendijas izmaksas beigām ir pagājuši vismaz 12 mēneši, izņemot īslaicīgus ārstniecības periodus, kas nepārsniedz 10 dienas, kā arī nosakot, ka atbalsta stipendija sadzīves apstākļu nodrošināšanai pensiju vecumu sasniegušajām radošajām personām nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru.
Likumprojekta 8. pants paredz precizēt Likuma 17. panta ceturto daļu un papildināt Likuma 17. pantu ar piekto daļu, nosakot, ka radošajai personai radošās dīkstāves atbalsta stipendiju piešķir uz trim mēnešiem, un atkārtoti pieprasīt atbalsta stipendiju var tikai tad, ja kopš iepriekšējās atbalsta stipendijas izmaksas beigām ir pagājuši vismaz 12 mēneši, izņemot īslaicīgus ārstniecības periodus, kas nepārsniedz 10 dienas, kā arī nosakot, ka atbalsta stipendija sadzīves apstākļu nodrošināšanai pensiju vecumu sasniegušajām radošajām personām nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru.
Problēmas apraksts
Profesionālās radošās organizācijas to darbībā ir secinājušas, ka nepieciešams precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz to izsniegtajām izziņām par radošās personas statusu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4.pants paredz precizēt Likuma 13.panta pirmo, otro un trešo daļu, nosakot, ka radošās personas statusu var apliecināt ar profesionālās radošās organizācijas izsniegtu izziņu par biedra statusu iesniegšanai valsts, pašvaldību un tiesu iestādēm, juridiskajām un fiziskajām personām, kas ir derīgas, ja tās izdotas ne agrāk kā vienu mēnesi pirms iesniegšanas dienas, vai ar profesionālās radošās organizācijas, kura deleģēta veikt Likuma 8. panta pirmās daļas 4.punktā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu, lēmumu par radošās personas statusa piešķiršanu, kas ir spēkā trīs gadus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojektā noteiktās prasības attiecībā uz pieteikšanās kārtību Radošo personu atbalsta pasākumu programmas stipendijām palielinās radošo personu statusa novērtēšanai nepieciešamo laiku un darba apjomu, taču radīs ieguvumu, ka atbalstam nevarēs pieteikties personas, kuras neatbilst radošās personas statusa kritērijiem, piemēram, ir profesionālo radošo organizāciju biedri, taču pēdējā laikā nav veikuši radošo darbību, vai arī pensijas vecumā esošās radošās personas, kuras saņem lielus ikmēneša ienākumus. Tai pat laikā ar Likuma grozījumiem tiks nodrošinātas lielākas sociālās garantijas radošajām personām, paredzot nodrošināt tām atbalstu trūkstošo sociālo iemaksu segšanā.
Kultūras ministrija ir veikusi Radošo personu atbalsta pasākumu programmas izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām četrām komercdarbības atbalsta pazīmēm, un secinājusi, ka, sniedzot atbalstu radošajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktā ceturtā komercdarbības atbalsta pazīme, līdz ar to atbalsts šīm personām nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Kultūras ministrija ir veikusi Radošo personu atbalsta pasākumu programmas izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktajām četrām komercdarbības atbalsta pazīmēm, un secinājusi, ka, sniedzot atbalstu radošajām personām – saimnieciskās darbības veicējiem, neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā noteiktā ceturtā komercdarbības atbalsta pazīme, līdz ar to atbalsts šīm personām nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Pašnodarbinātas personas, kas ieguvušas radošas personas statusu
- Radošās personas, kas sasniegušas pensijas vecumu
Ietekmes apraksts
Tiks palielinātas pašnodarbināto radošo personu sociālās garantijas, valstij piedaloties šo personu minimālo sociālo iemaksu veikšanā. Tiks samazināts to pensijas vecumā esošo radošo personu loks, kuras varēs pieteikties atbalstam.
Juridiskās personas
- Biedrība "Latvijas Radošo personu savienība", Valsts kultūrkapitāla fonds, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Ietekmes apraksts
Likumprojekts precizē šo organizāciju darba procesus, īstenojot Likumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
500 000
0
500 000
0
500 000
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizētu izdevumu aprēķinu nav iespējams veikt.
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros. Radošo personu atbalsta pasākumu programmas īstenošanai VKKF paredzēts ikgadējs finansējums 500 000 euro apmērā.
Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta VKKF Radošo personu atbalsta pasākumu programmas ietvaros. Radošo personu atbalsta pasākumu programmas īstenošanai VKKF paredzēts ikgadējs finansējums 500 000 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Radošo savienību padome"Cits
Valsts kultūrkapitāla fonds6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Diskusija/apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Minētās institūcijas tika iesaistītas Likumprojekta izstrādē un Likumprojekts ar tām saskaņots rakstiskā procesā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība "Latvijas Radošo savienību padome"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Efektivizēts radošo personu atbilstības izvērtējuma process.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Optimizēts radošo personu atbalsta apjoma piešķiršanas process.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzlabota pašnodarbināto radošo personu sociālā aizsargātība.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka Likumprojekts paredz pienākumu profesionālajām radošajām organizācijām iesniegt Kultūras ministrijā biedru sarakstu, kā arī sarakstu ar tām personām, kurām ir piešķirts radošās personas statuss, uz šo datu apstrādi ir attiecināmi Fizisko personu datu apstrādes likuma noteikumi un 2016.gada 27.aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) nosacījumi.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi