Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā 2022.gada 11. oktobra Eiropas Komisijas atbildi eState aid WIKI sistēmā (turpmāk - EK atbilde), nepieciešams veikt precizējumus Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 421 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumi (turpmāk - MK noteikumi), nosakot komersantam izdevīgākus nosacījumus, kā arī citus tehniskus precizējumus, lai komersantiem un atbalsta sniedzējiem būtu pilnīgi skaidri aizdevumu programmas nosacījumi un īstenošanas gaita.

MK noteikumu projekts paredz:

1. Papildināt ar 4¹. punktu, kas nosaka, ka investīcija uzskatāma par stratēģiski svarīgu projektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulu ES Nr.2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Papildus MK Noteikumu projektā (MK Noteikumu Nr. 421 60.7apakšpunkts) tiek noteikts ka investīcijas ietvaros tiks nodrošināti pastiprinātu informācijas un publicitātes pasākumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantu, nodrošinot ne mazāk kā vienu konferenci šo noteikumu 41. punkta īstenošanai.


2. precizēt MK Noteikumu 39.6. apakšpunktu, uzskaitot izslēgšanas kritērijus, kuri nevar būt attiecināmi uz komersantu atbalsta piešķiršanas brīdī. Norma precizēta atbilstoši Finanšu ministrijas un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras skaidrojumam, kas pamatots ar Eiropas Komisijas norādīto, ka  izslēgšanas kritēriji Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros var tikt pārbaudīti tāpat kā nacionālajā Eiropas Savienības struktūrfondu regulējumā.
Ņemot vērā minēto, ar MK noteikumu grozījumu projektu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 136. pantā minētie izslēgšanas nosacījumi tiek aizstāti ar izslēgšanas noteikumiem, kas noteikti Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā.



Uz komersantu nav attiecināms jebkurš no šādiem gadījumiem:
1. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīta par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:
1.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;
1.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta labuma pieņemšana vai komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana vai došana, tirgošanās ar ietekmi;
1.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;
1.4. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;
1.5. terorisms, terorisma finansēšana, teroristu grupas izveide vai organizēšana, ceļošana terorisma nolūkā, terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācība terora aktu veikšanai;
1.6. bērnu darbs vai citi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;
1.7. preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai;
1.8. neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos;
2. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu, prokurora priekšrakstu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā:
2.1. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī;
2.2. vienas vai vairāku personu nodarbināšana, ja tām nav nepieciešamās darba atļaujas vai ja tās nav tiesīgas uzturēties Eiropas Savienības dalībvalstī vai kā personas nodarbināšana bez rakstveidā noslēgta darba līguma.
3. komersants vai persona, kura ir komersanta valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt komersantu ar filiāli saistītās darbībās, ar tādu attiecīgā jomā kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā vertikālā vienošanās, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros komersantu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi;
4. tiek apturēta vai pārtraukta komersanta saimnieciskā darbība vai komersants tiek likvidēts;
5. tas ar tādu attiecīgās jomas kompetentās institūcijas lēmumu par sodu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu un sodīts par pārkāpumu, kas izpaužas kā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neiesniegta informatīvā deklarācija par darbiniekiem, kas iesniedzama par personām, kuras uzsāk darbu.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka, attiecībā uz izslēgšanas kritēriju “neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos”:
    1) ar šo kritēriju ir saprotama pārbaude saskaņā ar Krimināllikuma 326. pantu;
    2) šāda izslēgšanas kritērija mērķis ir pārliecināties, ka personas (valdes, padomes locekļi) iepriekš nav veikuši šādus noziegumus valsts pārvaldē kā amatpersonas, jo tas var liecināt par šo personu negodprātību finanšu jautājumos.

Augstāk minēto izslēgšanas nosacījumu kontrole tiek veikta, tostarp pārbaudot attiecīgās personas sodāmību Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā “Sodu reģistrs” (saņemot informāciju izziņas veidā) saskaņā ar zemāk norādītajām normām. Informācija attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpumu izņēmumu gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību iecietības programmas ietvaros projekta iesniedzēju ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi, ir publiski pieejama un pārbaudāma Konkurences padomes tīmekļvietnē sadaļā “Lēmumi”.

 

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
1	2	3
Pārbaudāmā persona, pārbaudāmās personas valdes vai padomes loceklis, prokūrists vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt pārbaudāmo personu darbībās, kas saistītas ar filiāli	Krimināllikums	79.1 pants. Terorisms
		79.2 pants. Terorisma finansēšana
		79.3  pants. Teroristu grupa
		79.4 pants. Personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam
		79.5 pants. Ceļošana terorisma nolūkā
		79.6 pants. Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi
		89.1 pants. Noziedzīga organizācija
		154.1 pants. Cilvēku tirdzniecība
		177. pants. Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā
		178. pants. Apdrošināšanas krāpšana
		179. pants. Piesavināšanās
		184.pants trešā daļa. Izspiešana organizētā grupā
		190.1 pants. Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai
		195. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
		198. pants. Neatļauta labumu pieņemšana
		199. pants. Komerciālā uzpirkšana
		218. pants. Izvairīšanās no nodokļiem un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
		320. pants. Kukuļņemšana
		321. pants. Kukuļa piesavināšanās
		322. pants Starpniecība kukuļošanā (ja kriminālprocess ierosināts līdz Krimināllikuma grozījumu stāšanās spēkā, t.i. 2022. gada 4. maijam)
		323. pants. Kukuļdošana
		326.pants. Neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos
		326.1 pants. Tirgošanās ar ietekmi
		326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana
		326.3 pants. Prettiesiska labumu došana
	Par nodokļiem un nodevām	142.panta otrā daļa. Informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu
Pārbaudāmā persona	Konkurences likums	11. panta pirmā daļa (tostarp jebkurš no minētās daļas punktiem), ja par vertikālo vienošanos, kuras mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt tālākpārdošanas cenu, vai horizontālā karteļa vienošanos kā izslēgšanas pamatu no iepirkuma procedūras Sodu reģistrā ir norādījusi Konkurences padome
	Imigrācijas likums	68.4 pants (1) Par vienas vai vairāku personu  nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (2) Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tās ir tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, bet tām nav piešķirtas tiesības uz nodarbinātību un to nepieciešamību nosaka šis likums. (3) Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā.
	Darba likums	158. pants. Darba līguma nenoslēgšana rakstveida formā

3. precizēt MK Noteikumu 51. un 57.punktu - ALTUM aizdevuma vai paralēlā aizdevuma iespējamu termiņa pagarinājumu, kā arī subsīdiju ekvivalenta aprēķināšanu ALTUM aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam, pamatojoties uz EK atbildi, nosakot, ka:

 - ALTUM aizdevumam vai paralēlam aizdevumam, kas ir vienāds ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirtā sabiedrības “Altum” aizdevuma vai paralēlā aizdevuma apmēru;
- ALTUM aizdevumam vai paralēlam aizdevumam, kas pārsniedz piešķirto kapitāla atlaidi, kopējo subsīdijas ekvivalentu aprēķina, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas.

Norādāms, ka par ALTUM aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, atbalsta daļām uzskatāmas ALTUM aizdevuma daļa, kas ir vienāda ar kapitāla atlaides apmēru un ALTUM aizdevuma daļa, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru. Kapitāla atlaide nav uzskatāma par atsevišķu atbalsta elementu vai daļu, bet gan ir tiesības saņemt ALTUM aizdevuma vai paralēlā aizdevuma atmaksājamās pamatsummas samazinājumu.


Subsīdijas ekvivalenta aprēķina kārtība noteikta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2022. gada 11. oktobrī sniegto viedokli jautājumā, kura pamatā tika lūgts skaidrot, vai aizdevuma daļai, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā jāņem vērā viss aizdevuma apmērs, tostarp tā kapitāla atlaides daļā, vai arī ņemams vērā ir tikai aizdevuma apmērs, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru.
Eiropas Komisija norādīja, ka kārtība, kad kopējais subsīdijas ekvivalents tiek aprēķināts, summējot attiecīgās piešķirtā atbalsta daļas, kurā daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, un daļai, kas pārsniedz piešķirtās kapitāla atlaides apjomu, subsīdijas ekvivalentu aprēķina, par bāzi ņemot tikai attiecīgo kopējā aizdevuma daļu, kas pārsniedz kapitāla atlaides apmēru, ir atbilstoša Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 5.panta 2.daļas b) un j) punktā norādītajām pārredzamām atbalsta kategorijām.

Savukārt, aprēķina kārtība, kad aizdevuma daļai, kas ir vienāda ar piešķirto kapitāla atlaidi, subsīdijas ekvivalents ir vienāds ar komersantam piešķirto kapitāla atlaides apmēru, ir pamatota ar Eiropas Komisijas 2022. gada 5. aprīlī sniegto viedokli, ka subsīdijas ekvivalents var būt arī visa aizdevuma summa, neatkarīgi no tā, vai kapitāla atlaide tiks piemērota pilnā apmērā.

Ievērojot minēto, subsīdijas ekvivalenta aprēķinā, ko rada ALTUM aizdevums vai paralēlais aizdevums, tiek ņemts vērā kapitāla atlaides apmērs, kuram tiek pielīdzināts subsīdijas ekvivalents ALTUM aizdevumam vai paralēlajam aizdevumam kapitāla atlaides apmērā, atkāpjoties no pieejas, kad kapitāla atlaides subsīdijas ekvivalents tiek pieskaitīts ALTUM aizdevuma vai paralēlā aizdevuma subsīdijas ekvivalentam kā divi atsevišķi elementi.

Ņemot vērā, ka šobrīd nav iesniegts neviens aizdevuma vai paralēlā aizdevuma pieteikums, MK noteikumu projekts nevar atstāt ietekmi uz jau uzsāktām tiesiskām attiecībām. Plānotais mērķis saskaņā ar Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu ir 133 atbalstīti komersanti. Tāpat MK Noteikumu projekts neparedz tādus grozījumus, kas varētu ietekmēt izsniegto aizdevumu portfeļa apmēru, kas pakļauts zaudējumu riskam. Grozījumi neietekmēs MK noteikumu 9.punktā noteiktos rādītājus un mērķus, kā arī MK noteikumu projekts neietekmē sākotnēji apstiprināto programmas rādītāju novērtējumu, kas veikts atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajai daļai.

Ņemot vērā MK Noteikumu 24.punktā norādīto, ka, lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, komersants ir veicis sākotnējo digitālā brieduma testu un saņēmis digitālās attīstības ceļa karti, programmas īstenošana ir atkarīga no Eiropas Digitālo inovāciju centru darbības Latvijā aktivitātes. Ņemot vērā, ka digitālās attīstības ceļa karte ir obligāti iesniedzams dokuments, aizdevumu pieteikumu pieņemšana notiks pēc pieteikumu izskatīšanas pieņemšanas uzsākšanu Eiropas Digitālo inovāciju centros. Ja komersants pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra noteikumu Nr. 577 “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.1.i.  investīcijas "Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei" īstenošanas noteikumi” 37.punktu, veicot otrreizējo digitālā brieduma testu neuzrāda uzlabojumu, Eiropas digitālās inovācijas centram ir pienākums pārbaudīt testus un sniegt atzinumu gala labuma guvējam. Gala labuma guvējam ir tiesības veikt atkārtotu digitālā brieduma testu.

4. Ar MK Noteikumu projektu tiek precīzāk izteikts 2.2.1.4.i. investīcijas mērķis - tiek precizēts, ka investīcijas mērķis ir veicināt komersantu digitālo transformāciju, komersantu attīstību un apgrozījuma apjoma pieaugumu, atbalstot uz produktivitātes pieaugumu vērstus ieguldījumus ne tikai uzņēmējdarbības digitālās transformācijas rīkos iekšējo procesu digitaliēšanai un automatizācijai,  bet arī ieguldījumus tādos digitālās transformācijas rīkos, kas paredz jaunus produktu un digitālo tehnoloģiju un risinājumu izstrādi. Minētais atbilst ne tikai Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna paredzētās digitālās transformācijas jēgai un būtībai, bet arī atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajam produktivitātes uzdevumam - radīt arvien vairāk eksportspējīgus produktus un pakalpojumus.

5. Precizēt atbalsta intensitātes aizdevuma programmas ietvaros, sakarā ar veiktajiem grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (turpmāk – regula Nr. 1059/2003). Grozījumi paredz, ka turpmāk Latvijā būs pieci statistiskie reģioni – Kurzemes statistiskais reģions, Latgales statistiskais reģions, Rīgas statistiskais reģions, Vidzemes statistiskais reģions un Zemgales statistiskais reģions. Regulas Nr. 1059/2003 grozījumi būs piemērojami no 2024. gada 1. janvāra. Pēc iepriekšminēto regulas Nr. 1059/2003 grozījumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 07.decembra rīkojuma Nr. 911 Pierīgas statistiskajam reģionam piekritīgās administratīvās vienības Limbažu novads, Ogres novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads būs attiecīgi piekritīgi Vidzemes statistiskajam reģionam un Kurzemes statistiskajam reģionam. Taču Latvijas Republikas reģionālā atbalsta karte – Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” (turpmāk MK noteikumi Nr.729) 5. punkts neparedz reģionālā atbalsta intensitātes palielināšanu par 10 % Pierīgas statistiskajam reģionam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēršas pie  Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorātam ar lūgumu sniegt viedokli un norādījumus kā šādā situācijā korekti un juridiski pareizi rīkoties, lemjot par reģionālā atbalsta piešķiršanu, kur tika saņemta atbilde, ka dalībvalstis savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz NUTS un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Līdz ar to visas izmaiņas NUTS un ar to saistītajā statistikā tiks atspoguļotas tikai nākamajā kartēšanas periodā. Tāpēc NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.  Ņemot vērā iepriekšminēto Eiropas Komisijas Konkurences Ģenerāldirektorāta skaidrojumu izstrādājot atbalsta programmas, jāņem vērā, ka MK noteikumu Nr. 729 5. un 6. punktu nepiemēro Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam, tādēļ MK noteikumu projekts tiek papildināts ar punktu, kas nosaka, ka Administratīvām vienībām Limbažu novadā, Ogres novadā, Saulkrastu novadā un Tukuma novadā piemēro 30% lielajiem komersantiem vai 40% vidējiem komersantiem.

6. Ar MK Noteikumu projektu tiek precīzāk izteikta norma par PVN neattiecināšanu - PVN izmaksas neiekļauj arī investīciju projekta kopējās izmaksās. Ņemot vērā, ka no Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma nav attiecināmas PVN izmaksas, taču projektu īstenotājiem nepieciešams finansējums, lai segtu PVN, šīs izmaksas projektos var tikt iekļautas kā neattiecināmās izmaksas. Neskatoties, ka tās ir projekta neattiecināmās izmaksas, tās neiekļauj investīciju projekta kopējās izmaksās, jo pastāv dubultā finansējuma risks.

Lai novērstu interpretācijas riskus, līdz ar šo MK Noteikumu projektu tiek skaidrots, ka atbalsta pretendentiem nav nepieciešams vērsties pie cita finansētāja finansējuma saņemšanai un saņemt atteikumu aizdevuma piešķiršanai, ja tas vēlas saņemt atbalstu sabiedrībā "Altum. MK Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes  (IKP) tematiskās komitejas 2023.gada 17.augusta sēdē tika nolemts - ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību Latvijā - noteiktās sabiedrības "Altum" programmās kā obligātu prasību nenoteikt cita finansētāja atteikuma saņemšana, lai saņemtu sabiedrības “Altum” aizdevumu. IKP lēmums cita starpā attiecas arī uz MK Npoteikumiem Nr.421. Ņemot vērā, ka MK Noteikumu Nr.421 anotācijā, kas apstiprināta līdz ar šo apstiprināšanu Ministru kabinetā 2022.gada 5.jūnijā, tika sniegts skaidrojums, ka šāda prasība būtu obligāta, tad līdz ar šo MK Noteikumu projekta anotāciju tiek skaidrots IKP apstiprnātais lēmums par turpmāku pieeju. Vienlaikus minētā pieeja neliedz sabiedrībai "Altum" sniegt atbalstu sadarbībā ar komercbankām, jo finansēšanas modelis līdz ar šo MK Noteikumu projektu netiek mainīts.