Anotācija (ex-ante)

Noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkts nosaka, ka mežsaimniecības darbus ar motorinstrumentiem vai meža mašīnām var veikt, ja ir iegūta atbilstoša kvalifikācija vai apgūts attiecīgs mācību kurss. Atbilstoši Profesionālās izglītības likumam, nozares kvalifikācijas struktūrai un nozares profesiju standartiem, kvalifikācija ir plašāks jēdziens par noteikumu Nr. 310 prasībās noteikto, kas ir tikai neliela daļa no kvalifikācijas.
Tā kā likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" neattiecas uz noteikumos Nr. 310 norādītajiem mežsaimniecības darbiem,  prasība obligātai kvalifikācijai nav pamatota un nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 310 2. un 3. punktu.
Tai pat laikā  darbā ar motorzāģi, krūmgriezi un citiem instrumentiem apmācību kārtību darba aizsardzībā nosaka Ministru kabineta 2010. gada 10.augusta noteikumi Nr. 749 "Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos" (turpmāk - noteikumi Nr. 749). Tādējādi 2. un 3. punkta svītrošana nesamazinās ne kvalifikācijas prasības, ne darba drošības prasības mežsaimniecības darbos, bet novērsīs vienu un to pašu kvalifikācijas prasību dublēšanu vairākos normatīvajos aktos. Piemēram kvalifikācijas prasības darbā ar meža mašīnām regulē Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi Nr. 551 "Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība"  un Ceļu satiksmes likums. Savukārt kvalifikācijas prasības darbā ar motorzāģi regulē Ministru kabineta 2023. gada 31. oktobra noteikumi Nr. 615 "Profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurām obligāti piemērojamas profesijas standartā ietvertās attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasības, un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtība".

Svītrots noteikumu Nr. 310 2. un 3. punkts.

Komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 167 "Noteikumi par darbinieku apliecībām". Atbilstoši iepriekšminēto noteikumu 2.1. apakšpunktam, darba devējam ir pienākums izsniegt darbinieka apliecību darbiniekam, kas nodarbināts mežsaimniecībā un mežizstrādē, ja darbs tiek veikts mežā. Tāpēc ir nepieciešams novērst prasību dublēšanos, svītrojot noteikumu Nr. 310 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktu.

Svītrots noteikumu Nr. 310 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punkts.

Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte.
Noteikumu Nr. 310 14., 15., 16. un 17. punkts nosaka prasības attiecībā uz cirsmu izstrādes tehnoloģisko karti mežizstrādē. Praksē aizvien vairāk tiek ieviesta digitāla cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte. Lai to sekmīgi ieviestu, iepriekšminētās normas nepieciešams grozīt. 
Cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes sagatavošana divos eksemplāros ir nelietderīga, jo tā ir vajadzīga un lietojama tikai  cirsmas izstrādes periodā, kas mašinizētas mežizstrādes gadījumā  ilgst vidēji divas dienas. Turklāt katras meža mašīnas operatoram ir nepieciešams savs tehnoloģiskās kartes eksemplārs. Papildus tam, cirsmu var izstrādāt arī vairāki pašnodarbinātie ar motorzāģiem. Pēc esošajām prasībām, katram pašnodarbinātajam būtu jāsagatavo savi tehnoloģiskās kartes eksemplāri.  Tāpēc divu eksemplāru prasība un to glabāšanas nosacījumi  darba devējiem, pašnodarbinātajiem un darbiniekiem neatbilst mūsdienu mežizstrādes praksei. Tomēr ir svarīgi, ka cirsmas izstrādes tehnoloģiskā karte ir pieejama darbu izpildītājiem gan pirms darbu uzsākšanas, gan to laikā, lai varētu ievērot tajā dotos norādījumus. 
Tāpat noteikumu Nr. 310 3. pielikumā norādīto apzīmējumu lietošana nebūtu nosakāma kā  obligāta prasība, jo darbs cirsmā ir dinamisks, un, mainoties vēja virzienam, jaunatklātām saglabājamām vietām un citiem faktoriem, sākotnēji uzzīmētais izkārtojums vairs nebūs aktuāls, bet tā pārzīmēšana rada nevajadzīgu birokrātiju. Tomēr, gadījumos, kad tiek nolemts shematiski attēlot darbu izkārtojumu, ir lietderīgi lietot vienotus apzīmējumus.
Noteikumu Nr. 310 17. punktā ir notikts, ka cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti paraksta katra persona, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā.
Instruktāžu par darba aizsardzības prasībām darba objektos – cirsmās, darba devējs veic saskaņā ar noteikumiem Nr. 749, un personas par to parakstās saskaņā ar iepriekšminēto noteikumu 29. punktu. Tādējādi atkārtota parakstīšanās, kas noteikta noteikumu Nr. 310 17. punktā, ir nelietderīga birokrātija.
Minimālās prasības cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei ir noteiktas noteikumu Nr. 310 4. pielikumā. No tehnoloģiskās kartes minimālā satura nepieciešams svītrot informāciju, kas neattiecas uz darba aizsardzību. Līdz ar nevajadzīgo prasību izslēgšanu, samazinās tehnoloģiskajā kartē iekļaujamā informācija un vienkāršākas piemērošanas nolūkos to ir jāiekļauj noteikumu Nr. 310 14. punktā, nevis atsevišķā pielikumā.  

Precizēts noteikumu Nr. 310 14. punkts, nosakot, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais sagatavo cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti, un informē par tajā iekļautajiem norādījumiem personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā. Noteikts arī, ka mežizstrādes darbu laikā, cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei ir jābūt pieejamai personām, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā. Noteikts, ka cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē ietver vismaz informāciju par darba devēju, cirsmas atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas, mežizstrādes ierobežojumus, apgrūtinājumus, aizsargjoslas, sazināšanās apdraudējuma vai ārkārtējās situācijas gadījumā – darba devēja un vienotā ārkārtas palīdzības izsaukuma tālruņa (112) numurus, kā arī cirsmas skici.
Precizēts noteikumu Nr. 310 15. punkts, nosakot, ka darba devējs vai pašnodarbinātais, ja cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē nepieciešams raksturot darbu shematisko attēlojumu, var izmantot šo noteikumu 3. pielikumā norādītos apzīmējumus.
Svītrots noteikumu Nr. 310 16. un 17. punkts un prasības cirsmas izstrādes tehnoloģiskai kartei pēc būtības ir iekļautas noteikumu 14. un 15. punkta precizētajā redakcijā.
Svītrots noteikumu Nr. 310 2. un 4. pielikums.

Noteikumu Nr. 310 18. punktā noteikts, ka tad, ja mežizstrādes darbos piedalās vairāk nekā viens koku gāzējs, cirsmu sadala izstrādes slejās. Attālums starp blakus strādājošām personām, kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu. Prasība attiecībā uz trīskārša vidējā koka attālumu starp blakus strādājošām personām ir noteikta lielāka nekā starptautiskajās vadlīnijās, jo vispārēja prakse paredz vismaz divu koku augstuma attālumu (avots: Safety and health in forestry work: An ILO code of practice Geneva, International Labour Office, 1998  /Code of practice/, /Occupational safety/, /Occupational health/, /Forestry/. 13.04.2 ISBN 92-2-110826-0377. Felling  areas  should  be  divided  into  zones  which  should  be  clearly allocated to workers engaged in the operation, so that no two workers are closer than  twice  the  length  of  the  tallest  tree  to  be  felled.  The  felling  zones  should preferably be marked in the stand, for example by painting arrows on edge trees.).
Tāpēc noteikumos Nr. 310 noteiktās prasības  jāpielāgo vispārējai praksei un jānosaka, ka attālums starp blakus strādājošām personām ir lielāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu.
 

Precizēts noteikumu Nr. 310 18. punkts nosakot, ka attālums starp blakus strādājošām personām ir lielāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu.

Noteikumu Nr. 310 19. punkts dublē Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" 63. punktu, nosakot, ka pievešanas ceļus un tehnoloģiskos koridorus cirsmā plāno tā, lai tie nešķērsotu saglabājamās dabas vērtības un, ja iespējams, strautus, mitras ieplakas vai gravas. Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu, liek caurtekas vai kokmateriālus. Tā kā norma dublējas, kā arī tāpēc, ka tajā noteiktās prasības nav attiecināmas uz darba drošību, to nepieciešams svītrot. 

Svītrots noteikumu Nr. 310 19. punkts.

Kopumā drošības zīmju lietošanu regulē Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā". Lai precizētu drošības zīmju izvietošanu mežā, arī noteikumu Nr. 310 20. punktā noteikts, ka zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk – bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm (3. pielikums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kas šķērso cirsmu vai piekļaujas tai. 
Patlaban noteikumu Nr. 310 3. pielikumā ir drošības zīme "Vispārējā bīstamība". Lai novērstu normu dublēšanos ar Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumos Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā" noteikto, to nepieciešams svītrot. 

Precizēts noteikumu Nr. 310 20. punkts, nosakot, ka pirms mežizstrādes darbu sākšanas un to laikā drošības zīmes izvieto uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kas šķērso cirsmu vai piekļaujas tai. Drošības zīmes izvieto ne tuvāk kā bīstamās zonas attālumā no cirsmas vai krautuves malas. Noteikumu Nr. 310 3. pielikums precizēts, svītrojot Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumos Nr. 400 "Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā" norādīto drošības zīmi.

Noteikumu Nr. 310 22. punktā ir noteikts, ka bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai viens attiecīgā darba veicējs, izņemot atsevišķus, noteikumos noteiktus gadījumus. Tāpat arī 43. punktā ir noteikts, ka koku gāšanas laikā bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai koku gāzējs un koku gāzēja palīgs. Bīstamajā zonā vienlaikus ar koku gāšanu aizliegts veikt citus darbus. Tāpēc ir nepieciešams novērst prasības dublēšanu un noteikumu Nr. 310 22. punktu izteikt vieglāk uztveramā redakcijā, to attiecinot uz visiem darbiem bīstamajā zonā.  

Noteikumu Nr. 310 22. punktā noteikts, ka bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai ar konkrētā darba izpildi vai apmācībām saistītas personas, izņemot gadījumus, ja personas atrodas meža mašīnas kabīnē. Svītrots noteikumu Nr. 310 43. punkts.

Noteikumu Nr. 310 24. punktā ir noteikts, ka darbā, kas saistīts ar koku gāšanu, kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas un kraušanu vai strādāšanu augstumā (1,5 metri un augstāk), nodarbina vismaz divus cilvēkus, un viņi atrodas savstarpējas redzamības vai dzirdamības robežās. Šī prasība neattiecas uz meža mašīnu operatoriem, ja viņi ir nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem tālruņiem. Tāpat noteikumu Nr. 310 37. punktā ir noteikta prasība par sakaru iekārtu nepieciešamību darbā ar meža mašīnām. Savukārt darbu augstumā regulē Ministru kabineta 2014. gada 18. marta noteikumi Nr. 143 "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā". Tāpēc ir nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 24. punktu atbilstoši praksē pielietotajām  tehnoloģijām un novērst prasību dublēšanu. Tāpat attiecīgi nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 25. punkta redakciju.
Darba organizācijas prasības, ja cirsmā vienā darba vietā strādā vairākas personas, noteiktas arī noteikumu Nr. 310 28. punktā, nosakot, ka darbu vadītājs sadala pienākumus, kā arī organizē personu savstarpējo sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes tehnoloģiskajai kartei.
Ņemot vērā to, ka vispārējās prasības par instruktāžu, kā personām rīkoties darba objektā ir noteiktas noteikumos Nr. 749, attiecīgi ir nepieciešams precizēt arī noteikumu Nr. 310 28. punkta redakciju.

Precizēta noteikumu Nr. 310 24., 25. un 28. punkta redakcija, nosakot, ka mežizstrādes darbos, strādājot ar motorzāģi, cirsmā nodarbina vismaz divas personas, lai bīstamā situācijā sniegtu nepieciešamo palīdzību, kā arī nosakot personu savstarpējo sadarbību darba vietā. Precizētas arī prasības attiecībā uz bīstamu koku nogāšanu. 

Patlaban noteikumu Nr. 310 29. punkts nosaka, ka mežizstrādes darbus, kas atrodas aizsargjoslās (gar elektriskajiem tīkliem, gaisvadu un piekārtu kabeļu elektronisko sakaru tīkla līnijām, dzelzceļa līnijām, naftas un gāzes vadiem, autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā) vai tieši piegulst aizsargjoslām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo komunikāciju valdītāju vai īpašnieku. Minētā norma dublē Aizsargjoslu likumā noteikto, vienlaikus neietverot visas Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības, tāpēc ir nepieciešams precizēt 29. punkta redakciju, nedublējot Aizsargjoslu likumā noteikto. 

Precizēta noteikumu Nr. 310 29. punkta redakcija, nosakot, ka mežsaimniecības darbus aizsargjoslās meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms to izpildes saskaņo atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajām prasībām.

Noteikumu Nr. 310 41. punktā ir noteikts, ka cirsmu pirms izstrādes sagatavo drošam darbam, novācot bīstamos kokus 50 metru rādiusā ap kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu, vietu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst un transportlīdzekļu, meža mašīnu un degvielas novietni.
Nav lietderīgi cirst visus bīstamos kokus 50metru rādiusā, ja tie pēc būtības neapdraud strādājošos, tādēļ ir nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 41. punkta ievaddaļu. Piemēram, sasvēries 15 metru augsts koks, kas atrodas 20 metru no kokmateriālu krautuves, un ir sasvēries prom no krautuves un atrodas autoceļa otrā pusē, nerada apdraudējumu strādniekiem. Tāpēc šāda koka obligātai nociršanai nav lietderības darba aizsardzības kontekstā.

Precizēta noteikumu Nr. 310 41. punkta redakcija, nosakot, ka novāc tos bīstamos kokus, kas nogāšanās gadījumā var skart kokmateriālu krautuves vietu, vietu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst, kā arī transportlīdzekļu, meža mašīnu un degvielas novietni.

Noteikumu Nr. 310 44. punktā ir noteikts, ka visas personas, kuras cirsmas izstrādes laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres un signālapģērbu. No darba drošības viedokļa jebkurai personai, kura apmeklē darbu izpildes vietu, kas ir ne tikai cirsmas, bet arī jaunaudžu kopšanas objekti vai citi objekti, kur ir noteikta bīstamā zona, darbu veicējam ir jābūt labi redzamam. Tāpat noteikumu Nr. 310 1. pielikumā ir noteikts, ka aizsargķivere ir jālieto vietās, kur ir krītošu, lidojošu priekšmetu riski (noteikts šo noteikumu 1. pielikumā). Tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 44. punkta redakciju.

Precizēta noteikumu Nr. 310 44. punkta redakcija, nosakot, ka visas personas, kuras atrodas mežsaimniecisko darbu izpildes vietās, kur ir noteiktas bīstamās zonas, lieto augstas redzamības apģērbu un aizsargķiveri. Prasība lietot aizsargķiveri netiek attiecināta uz jaunaudžu kopšanu, ja koku vidējais augstums ir līdz diviem metriem.

Noteikumu Nr. 310 45. punktā ir noteikts, ka papildu darba aprīkojumu koku gāšanai izvēlas atbilstoši mežizstrādes apstākļiem un tehnoloģijai. Jāpaplašina noteikumu Nr. 310 45. punkta redakcija, nosakot obligāti lietojamo papildu darba aprīkojumu koku gāšanai ar motorzāģi, proti, aprīkojumu, kas ievirza koka gāšanos vēlamajā virzienā. Aprīkojums, kas to nodrošina ir, piemēram, ķīlis, koku gāšanas lāpstiņa, kārts. 

Precizēts noteikumu Nr. 310 45. punkts, nosakot, ka koku gāšanā ar motorzāģi lieto aprīkojumu, kas ievirza koka gāšanos vēlamajā virzienā.

Noteikumu Nr. 310 46. punktā ir noteikts, ka koku gāzējs pirms koku gāšanas darbu uzsākšanas pārliecinās, vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu. Tā kā nepiederošu personu atrašanās darba vietā rada lielu bīstamību, prasību pārliecināties vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu, nepieciešams attiecināt uz visiem darbiem, kur ir noteikta bīstamā zona.

Precizēta noteikumu Nr. 310 46. punkta redakcija un prasība pārliecināties vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu, attiecināta uz visiem darbiem  bīstamajā zonā.

Noteikumu Nr. 310 47. punktā ir noteikts, ka pirms koka gāšanas ap koku sagatavo darba vietu (nocērt traucējošo pamežu un zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda sniegu). Atkāpšanās ceļu attīra 45 grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru metru garumā. Tāpat noteikumu Nr. 310 49. punktā ir noteikti gāšanas nosacījumi kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir lielāks par 12 centimetriem. Tā kā patlaban šīs prasības ir attiecinātas uz visām koku gāšanas tehnoloģijām, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 47. un 49. punkta redakciju, prasības attiecinot uz darbu ar motorzāģi, jo darbā ar harvesteru šādas prasība darba aizsardzības kontekstā nav piemērojamas.
Savukārt noteikumu Nr. 310. 50. punktā ir noteikts, ka ir aizliegts gāzt koku, kurā iekāries cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz koka, kas jau iekāries, vai atrasties zem tā. Arī šī prasība būtu attiecināma tikai uz darbu ar motorzāģi, jo darbā ar harvesteru šādas situācijas nerada bīstamību un ir tehnoloģiski drošas.

Precizēta noteikumu Nr. 310 47., 49. un 50. punkta redakcija, prasības par darba vietas sagatavošanu, atkāpšanās ceļa attīrīšanu, koku gāšanas nosacījumiem un iekārušos koku nogāšanu attiecinot tikai uz darbu ar motorzāģi.

Noteikumu Nr. 310 51. punktā ir noteikts, ka koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus kokus. Nepieciešams precizēt redakciju un papildināt ar aizliegumu atrasties zem koka, kas iekāries citā kokā, to pārceļot no noteikumu Nr. 310 50. punkta.

Precizēta noteikumu Nr. 310 51. punkta redakcija, nosakot, ka koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt nepilnīgi nozāģētus kokus un atrasties zem koka, kas iekāries citā kokā vai ir bīstams.

Noteikumu Nr. 310 53. punktā ir noteikti iekārušos koku droši novākšanas darba paņēmieni, tostarp, 53.3. apakšpunktā ir noteikts paņēmiens – koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras. Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 53.3. apakšpunkta redakciju,  to papildinot ar prasību par drošības joslas pārzāģēšanu, bez kuras nav iespējams veikt iekārušos koku drošu novākšanas darbu.

Precizēta 53.3. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka viens no iekārušos koku drošiem novākšanas darba paņēmieniem ir koka drošības joslas pārzāģēšana un resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras.

Noteikumu Nr. 310 54. punkta prasību par to, ka tad, kad koks sāk gāzties, koku gāzējam un viņa palīgam jāaiziet prom no koka četru līdz piecu metru attālumā nepieciešams attiecināt uz visām personām, arī tām, kuras veic apmācību.

Precizēta noteikumu Nr. 310 54. punkta redakcija, nosakot, ka tad, kad koks sāk gāzties, personas atkāpjas no koka vismaz četru metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem atkāpšanās ceļiem un uzmanās, lai viņus neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari un galotne.
 

Noteikumu Nr. 310 57. punktā noteikts, ka aizliegts strādāt ar motorzāģi, kam nedarbojas drošības ierīces. Šo aizliegumu nepieciešams attiecināt uz jebkuru darba aprīkojumu, jo bīstamību rada jebkurš darba aprīkojums, kuram nedarbojas drošības ierīces, ne tikai motorzāģis.

Precizēta noteikumu Nr. 310 57. punkta redakcija, nosakot, ka aizliegts strādāt ar darba aprīkojumu, kuram nedarbojas ražotāja noteiktās drošības ierīces.

Noteikumu Nr. 310 58. punktā ir noteiktas drošības prasības, iedarbinot motorzāģa dzinēju. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību motorzāģis var būt aprīkots ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju, un ražotājs var pieļaut vairākus motorzāģa iedarbināšanas variantus. Tāpēc nav pamata ierobežot motorzāģa iedarbināšanu ar noteiktiem paņēmieniem. Tāpat punktu nepieciešams attiecināts uz visiem motorinstrumentiem, ne tikai motorzāģi.

Precizēta noteikumu Nr. 310 58. punkta redakcija, nosakot, ka iedarbinot motorinstrumentu, persona, kas veic mežsaimniecības darbus nodrošina, lai motorinstruments atrodas vismaz divu metru attālumā no citām personām un iedarbina to drošā veidā, kā to ir paredzējis ražotājs.

Noteikumu Nr. 310 66. punktu nepieciešams svītrot, jo nestabili gulošu koku un kaudzē sagāztu koku atzarošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 83.6. apakšpunktā.

Svītrots noteikumu Nr. 310 66. punkts.

Noteikumu Nr. 310 68.5. apakšpunktā ir noteikts, ka atzarojot koku ar motorzāģi, motorzāģa sliedes brīvais gals nedrīkst skarties pie zariem un citiem priekšmetiem. Aizliegums zāģēt ar motorzāģa sliedes augšējo daļu jau ir noteikts noteikumu Nr. 310 59. punktā, tāpēc 68.5. apakšpunktu nepieciešams svītrot.

Svītros noteikumu Nr. 310 68.5. apakšpunkts.

Noteikumu Nr. 310 74. punktā ir noteikts, ka cirsmā meža mašīnas pārvietošanās ceļu plāno saskaņā ar cirsmas reljefu, augsnes nestspēju vai saglabājamām dabas vērtībām. Kopšanas cirtē tehnoloģisko koridoru iezīmē vai marķē.
Tā kā tehnoloģijas ir attīstījušās, kopšanas cirtē tehnoloģisko koridoru obligāta iezīmēšana vai marķēšana nav lietderīga. To darba devējs izvēlas kā līdzekli, un īsteno saskaņā ar instruktāžu, kā personām rīkoties darba objektā, atbilstoši noteikumu Nr. 749  17. un 18. punktā noteiktajai kārtībai.
Tāpat Noteikumu Nr. 310 74. punktu nepieciešams papildināt ar norādi par riska faktoru izvērtēšanu, piemēram, elektropārvades līniju tiešu tuvumu, kā arī attiecināt prasības uz visiem saglabājamiem objektiem, ne tikai dabas vērtībām.

Precizēta noteikumu Nr. 310 74. punkta redakcija, nosakot, ka cirsmai meža mašīnu pārvietošanās ceļu plāno, ievērojot riska faktorus, cirsmas reljefu, augsnes nestspēju un saglabājamos objektus.

Noteikumu Nr. 310 83. punktā ir noteiktas drošības prasības strādājot ar motorzāģi vējgāžu novākšanas darbos, tostarp, 83.1. apakšpunktā noteikts, ka sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu tās apgāšanās iespēju koka stumbra atzāģēšanas laikā. Prasību lietot vinču nepieciešams svītrot, jo praktiskie tās pielietošanas paņēmieni vējgāžu novākšanā nav droši un ir sarežģīti piemērojami.
Tāpat nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 83.2. apakšpunktu. 

Svītrots noteikumu Nr. 310 83.1. apakšpunkts un precizēta 83.2. apakšpunkta redakcija.

Noteikumu Nr. 310 84. punktā ir noteikts, ka strādājot ar meža mašīnām, starp pievešanas ceļiem izvēlas tādu attālumu, kas nodrošina drošu darbu. Ieteicamais attālums starp pievešanas ceļu asīm ir 10 metru.
Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 84. punkta redakciju, jo drošs attālums starp pievešanas ceļiem būs atkarīgs no meža mašīnas manipulatora garuma.
Iepriekšminētā norma ir iekļauta noteikumu Nr. 310 VIII. nodaļā "Darba aizsardzības prasības vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu novākšanas darbos", taču to nepieciešams attiecināt uz visām situācijām, kurās strādā ar meža mašīnām. Tāpēc tā iekļaujama VII. nodaļā "Darba aizsardzības prasības kokmateriālu sagatavošanā ar meža mašīnām".

Noteikumu Nr. 310 84. punkts pārcelts uz VII. nodaļu (75.¹ punkts) un precizēta tā redakcija.
 

Noteikumu Nr. 310 93. punktā ir noteikts, ka  mežsaimniecības darbos aizliegts izmantot tehniku (piemēram, lauksaimniecības traktoru, ekskavatoru), ja tā nav speciāli aprīkota darbam mežā (izņemot ciršanas atlieku vākšanu pēc cirsmas noslēgšanas). Šo aizliegumu nepieciešams attiecināt tikai uz cirsmu izstrādi, bet ne visiem mežsaimniecības darbiem, kur bīstamība ir mazāka un darbs ir drošs, strādājot ar tehnisko aprīkojumu, ko nodrošina tehnikas ražotājs.

Precizēts noteikumu Nr. 310 93. punkts, mežsaimnieciskos darbus aizstājot ar cirsmu izstrādi.

Noteikumu Nr. 310 94. punktā ir noteikts, ka ieteicams izmantot radiovadāmas vinčas.
Šādai rekomendācijai nav lietderības darba aizsardzības kontekstā, jo vinčām var būt dažāda vadības tehnoloģija, kas ir vienlīdz droša, tāpēc punktu nepieciešams svītrot.

Svītrots noteikumu Nr. 310 94. punkts.

Noteikumu Nr. 310 104. punktā ir noteikts, ka kokmateriālus krauj krautuvēs, kas norādītas cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē. Taču cirsmas izstrādes laikā var rasties nepieciešamība pēc papildu vietas krautuvei, kas sākotnēji nav norādīta cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē, bet obligāta kartes papildināšana ar krautuves vietu ir nevajadzīga birokrātija.
Tāpat tas nerada papildus bīstamību, jo par riskiem krautuvju izvietošanā, un, kā personām rīkoties darba objektā, darba devējs instruē atbilstoši noteikumos Nr. 749 noteiktajai kārtībai.

Svītrots noteikumu Nr. 310 104. punkts.

Noteikumu Nr. 310 108. punktā ir noteiktas prasības drošai kokmateriālu nokraušanai, tostarp 108.1. apakšpunktā ir noteikts, ka kokmateriālu grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai kokmateriāli neveļas un grēdas gala leņķis nepārsniedz 35 grādus.
Taču noteiktu slīpuma grādu mērīšana praksē nav īstenojama, tāpēc nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 108. punkta redakciju.
Nepieciešams precizēt arī 108.2. un 108.4. apakšpunkta redakciju vienkāršojot un precizējot prasības par kokmateriālu grēdas augstumu un novietošanu pie autoceļa.

Precizēta noteikumu Nr. 310 108.1. apakšpunkta redakcija, nosakot ka grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai kokmateriāli neveļas.
Precizēta 108.2. un 108.4. apakšpunkta redakcija.

Nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 310 1. pielikuma redakciju tā, lai tas būtu vieglāk uztverams un piemērojams, jo individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana ir atkarīga no pielietotā darba aprīkojuma, nevis no darba veida. Tā kā noteikumu Nr. 310 1. punktā ir atsauce uz 1. pielikumu ar norādi, ka tas satur arī mežsaimniecības darbu uzskaitījumu un pēc 1. pielikuma precizēšanas tas vairs nesatur mežsaimniecības darbu uzskaitījumu, ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī noteikumu Nr. 310 1. punktā. 

Precizēta noteikumu Nr. 310 1. pielikuma redakcija. Precizēts noteikumu Nr. 310 1. punkts.