25-TA-1753: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu. Noteikumu projekts paredz papildināt Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" (turpmāk – 3.1.2.2.i. investīcija) īstenošanas nosacījumus ar papildu atbalstāmajām darbībām, attiecīgi precizējot arī attiecināmās izmaksas. Noteikumu projekts paredz labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT) infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu arī prognozēšanas rīka izstrādes, testēšanas un darbības nodrošināšanas laikā, kā arī prognozēšanas rīka kiberdrošības audita veikšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt 3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanas atbalstāmās darbības, papildinot tās ar labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu, kā arī kiberdrošības audita veikšanu, lai nodrošinātu IKT prasībām atbilstoša prognozēšanas rīka funkcionalitāti. Attiecīgi tiek precizēti arī sadarbības partnera – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – VSAA) pienākumi un izmaksu attiecināmības nosacījumi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
AF 3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus reglamentē Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 374).
3.1.2.2.i. investīcijas projektu īsteno Labklājības ministrija (no pamatdarbības nodalīta funkcija) kopā ar sadarbības partneriem – VSAA un Centrālo statistikas pārvaldi. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 374 15.1. apakšpunktam viena no 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām ir prognozēšanas rīka tehniskās specifikācijas izstrāde, atbilstoši kurai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 374 15.2. apakšpunktu tiek īstenota prognozēšanas rīka izstrāde, tai skaitā prognozēšanas rīka testēšana, lietotāja un administratora rokasgrāmatu sagatavošana, prognozēšanas rīka lietotāju un administratoru mācības. Minētās darbības īsteno Labklājības ministrija kā AF finansējuma saņēmējs, piesaistot pakalpojuma sniedzēju.
VSAA kā sadarbības partnerim, iesaistoties prognozēšanas rīka izstrādē, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 324 14.1.3. apakšpunktā noteiktajam paredzēts pienākums izvietot prognozēšanas rīku uz nozares IKT infrastruktūras (ja nepieciešams).
Īstenojot 3.1.2.2.i. investīcijas projekta atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs attiecināmajās izmaksas tiesīgs iekļaut personāla piesaistes un iepirkumu līgumu izmaksas.
Saskaņā ar MK noteikumu 23.6. apakšpunktu, finansējuma saņēmēja pienākums 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanā ir nodrošināt, ka tā ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības atradīsies nozares ministrijas īpašumā.
3.1.2.2.i. investīcijas projektu īsteno Labklājības ministrija (no pamatdarbības nodalīta funkcija) kopā ar sadarbības partneriem – VSAA un Centrālo statistikas pārvaldi. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 374 15.1. apakšpunktam viena no 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmajām darbībām ir prognozēšanas rīka tehniskās specifikācijas izstrāde, atbilstoši kurai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 374 15.2. apakšpunktu tiek īstenota prognozēšanas rīka izstrāde, tai skaitā prognozēšanas rīka testēšana, lietotāja un administratora rokasgrāmatu sagatavošana, prognozēšanas rīka lietotāju un administratoru mācības. Minētās darbības īsteno Labklājības ministrija kā AF finansējuma saņēmējs, piesaistot pakalpojuma sniedzēju.
VSAA kā sadarbības partnerim, iesaistoties prognozēšanas rīka izstrādē, atbilstoši MK noteikumiem Nr. 324 14.1.3. apakšpunktā noteiktajam paredzēts pienākums izvietot prognozēšanas rīku uz nozares IKT infrastruktūras (ja nepieciešams).
Īstenojot 3.1.2.2.i. investīcijas projekta atbalstāmās darbības, finansējuma saņēmējs attiecināmajās izmaksas tiesīgs iekļaut personāla piesaistes un iepirkumu līgumu izmaksas.
Saskaņā ar MK noteikumu 23.6. apakšpunktu, finansējuma saņēmēja pienākums 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanā ir nodrošināt, ka tā ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības atradīsies nozares ministrijas īpašumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
3.1.2.2.i. investīcijas projekta ietvaros šobrīd norisinās prognozēšanas rīka izstrāde. Ir secināts, ka tā izstrāde nav iespējama bez prognozēšanas rīka izvietošanas uz labklājības nozares IKT infrastruktūras arī tā izstrādes un testēšanas laikā. Tāpēc finansējuma saņēmēja sadarbības partneris VSAA, pamatojoties uz 2021. gada 21. decembrī starp VSAA un valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk – LVRTC) noslēgto līgumu Nr. 50KD.03-02/20/00/2021/151 "Par Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra pakalpojumu sniegšanu" (turpmāk – Līgums), 2025. gada 17. februārī ir noslēdzis vienošanos par Līguma grozījumiem (papildinot ar 47. pielikumu) par prognozēšanas rīka iekļaušanu pakalpojuma izmantotāju sarakstā. Attiecīgi arī izmaksas (210.41 euro apmērā) par operatīvās atmiņas, procesora jaudas, diska vietas datu glabāšanai nomu prognozēšanas rīka izstrādei ir iekļautas KPVIS iesniegtajā projekta progresa pārskatā Nr. 6. Finansējuma saņēmējs minētās izmaksas skaidro ar sadarbības partnerim VSAA MK noteikumos Nr. 374 14.1.3. apakšpunktā un sadarbības līgumā noteikto pienākumu izvietot prognozēšanas rīku uz labklājības nozares IKT infrastruktūras. Lai arī topošā prognozēšanas rīka (testa un produkcijas vides) izvietošana uz labklājības nozares IKT infrastruktūras tā izstrādes un testēšanas posmā ir loģiska un vajadzīga, kā arī, iespējams, būs nepieciešama arī prognozēšanas rīka darbības nodrošināšanas laikā (ievērojot 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanas termiņu), MK noteikumos Nr. 374 tas nav skaidri un nepārprotami noteikts (t.i., ka sadarbības partnerim ir pienākums prognozēšanas rīku izvietot uz labklājības nozares IKT infrastruktūras tā izstrādes, testēšanas un darbības nodrošināšanas laikā).
Vienlaikus arī MK noteikumi Nr. 374 viennozīmīgi nenosaka, ka 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmo darbību ietvaros var paredzēt labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai. Savukārt attiecībā uz izmaksām par minēto resursu nomu, kā minēts iepriekš, tās ir veiktas un arī turpmāk (līdz projekta pabeigšanai) būs nepieciešamas, pamatojoties uz 2021. gada 21. decembrī starp VSAA un LVRTC noslēgto Līgumu un 2025. gada 17.februārī veiktajiem Līguma grozījumiem (papildinot ar 47. pielikums), kas paredz prognozēšanas rīka iekļaušanu pakalpojuma izmantotāju sarakstā. Minētais Līgums starp VSAA un LVRTC noslēgts, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 27. panta otro daļu un 2022. gada 8. novembra instrukciju Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – MK instrukcija Nr. 5). Atbilstoši minētās MK instrukcijas Nr. 5 17. punktam lēmumu par informācijas sistēmas un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu iekļaušanu informācijas sistēmu sarakstā atbilstoši kompetencei pieņem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (iepriekš – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) (turpmāk – VARAM) un kompetentās drošības iestādes.
Labklājības ministrija no 2018. gada 18. janvāra līdz 2023. gada 17. decembrim īstenoja Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu (turpmāk – IT projekts), kura mērķis bija optimizēt un uzlabot labklājības nozares IKT pārvaldības procesu, centralizētu platformu izmantošanu, tādējādi veicinot datu kvalitātes uzlabošanu un pieejamību. Izvērtējot projekta sociālekonomisko lietderīgumu, tika izveidots vienots labklājības nozares VSAA nodrošināts datortīkls, kurā ir visu Labklājības ministrijas un labklājības nozares iestāžu datortīkli un izveidots vienots datu centrs un vienota virtuālo serveru sistēma, kurā atrodas labklājības nozares visu iestāžu informācijas sistēmas, izņemot valsts sociālās aprūpes centru un Sociālās integrācijas valsts aģentūras informācijas sistēmas. IT projekta mērķu sasniegšanai tika īstenotas darbības centralizētā “mākoņskaitļošanas” infrastruktūras risinājuma Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – VESPC) datu centrā ieviešanai. Valsts pārvaldes iestādēm valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai drošu valsts datu un infrastruktūras izmitināšanu piedāvā četri valsts mākoņdatošanas platformu pārziņi – LVRTC, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Lauku atbalsta dienests. Labklājības ministrijas izvēle, par datu centra pakalpojuma sniedzēju izvēloties tieši LVRTC, tika pamatota ar to, ka tika nodrošināti visi kritēriji labklājības nozares informācijas sistēmu uzturēšanai, kā arī LVRTC piedāvāja Oracle tehnoloģiju pieejamību, kas ir būtiski, lai nodrošinātu atsevišķu Labklājības ministrijas pārziņā esošu informācijas sistēmu darbību. Labklājības ministrijas reģionālā datu tīkla augstas pieejamības un kapacitātes savienojums ar VESPC datu centru ļāva sasniegt pietiekami augstu sistēmu pieejamību un ātrdarbību, tādējādi kopumā padarot efektīvāku IKT skaitļošanas resursu izmantošanu. Ņemot vērā, ka LVRTC nodrošina visai VSAA vienotajai virtuālo serveru sistēmai datu centra pakalpojumus, tad attiecīgi arī prognozēšanas rīka programmatūra tika iekļauta VESPC datu pakalpojuma izmantotājos. Lēmumu par prognozēšanas rīka iekļaušanu VESPC pakalpojuma izmantotāju sarakstā VARAM pieņēma 2025. gada 5. februārī (protokols Nr. 103).
Tā kā labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomas izmaksas tiek veiktas, ņemot vērā iepriekš minēto Līgumu un nepiemērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā, nepieciešams MK noteikumos Nr. 374 precizēt attiecināmo izmaksu nosacījumus.
Lai nodrošinātu prognozēšanas rīka izstrādes uzraudzību atbilstoši izstrādātajai tehniskajai specifikācijai, Labklājības ministrija kā AF finansējuma saņēmējs prognozēšanas rīka izstrādes ietvaros piesaistīja pakalpojuma sniedzēju. Tā kā tas ir viens iepirkums (kopā ar tehniskās specifikācijas izstrādi), šo ar prognozēšanas rīka izstrādi saistīto darbību loģiskāk būtu paredzēt MK noteikumu Nr. 374 15.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros (šobrīd tiek īstenots šo noteikumu Nr. 374 15.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros).
Papildus, īstenojot projektu, ir identificēta nepieciešamība veikt izstrādātā prognozēšanas rīka programmatūras kiberdrošības auditu. Minētais ir īpaši svarīgi, ņemot vērā aktuālo kiberapdraudējuma līmeni Latvijā, kā arī to paredz normatīvais regulējums – Nacionālais kiberdrošības likums un MK 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības". Arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ernst & Young Baltic”, kas atbilstoši 2023. gada 12. jūnijā noslēgtajam līgumam veic neatkarīgu prognozēšanas rīka izstrādes procesa uzraudzību, ir rekomendējusi nodrošināt izstrādē esošajai programmatūrai kiberdrošības audita pārbaudi. Tāpat arī Labklājības ministrijas iekšējos noteikumos Nr. 19/NOT “Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācijas sistēmu drošības politika” noteikts, ka nodrošinot ministrijas informācijas sistēmu drošības politiku, nepieciešams organizēt institūcijas informācijas sistēmu drošības pārbaužu koordinēšanu un atbilstoši to rezultātiem uzraudzīt atklāto trūkumu novēršanu. Minētais paredzēts, jo Labklājības ministrijā personālam nav šādu specifisku prasmju informācijas sistēmu kiberdrošības pārbaužu veikšanai.
MK noteikumu Nr. 374 23.6. apakšpunktā ir ieviesusies kļūda, t.i. 3.1.2.1.i. investīcijas projekta ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodiem, intelektuālā īpašuma tiesībām, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesībām nav jāatrodas nozares ministrijas īpašumā, kā to šobrīd paredz MK noteikumu Nr. 23.6. apakšpunkts, bet gan finansējuma saņēmēja īpašumā. Lai arī finansējuma saņēmēja un nozares ministrijas funkcijas pilda Labklājības ministrija, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 374 sākotnējo anotāciju (pieejama šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/529a4b4a-7972-434a-8764-b27d133b56eb) Labklājības ministrija nodrošina, ka uzdevumi, kurus tā pilda kā nozares ministrija, tiktu nodalīti no tiem uzdevumiem, kurus tā pilda kā finansējuma saņēmējs. Nozares ministrijas un finansējuma saņēmēja pienākumus pilda atšķirīgi Labklājības ministrijas struktūrvienību nodarbinātie un to pienākumi, īstenojot un uzraugot investīciju, nepārklājas.
Vienlaikus arī MK noteikumi Nr. 374 viennozīmīgi nenosaka, ka 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmo darbību ietvaros var paredzēt labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai. Savukārt attiecībā uz izmaksām par minēto resursu nomu, kā minēts iepriekš, tās ir veiktas un arī turpmāk (līdz projekta pabeigšanai) būs nepieciešamas, pamatojoties uz 2021. gada 21. decembrī starp VSAA un LVRTC noslēgto Līgumu un 2025. gada 17.februārī veiktajiem Līguma grozījumiem (papildinot ar 47. pielikums), kas paredz prognozēšanas rīka iekļaušanu pakalpojuma izmantotāju sarakstā. Minētais Līgums starp VSAA un LVRTC noslēgts, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 27. panta otro daļu un 2022. gada 8. novembra instrukciju Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" (turpmāk – MK instrukcija Nr. 5). Atbilstoši minētās MK instrukcijas Nr. 5 17. punktam lēmumu par informācijas sistēmas un ar to saistīto tehnoloģisko risinājumu iekļaušanu informācijas sistēmu sarakstā atbilstoši kompetencei pieņem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (iepriekš – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) (turpmāk – VARAM) un kompetentās drošības iestādes.
Labklājības ministrija no 2018. gada 18. janvāra līdz 2023. gada 17. decembrim īstenoja Eiropas Savienības fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība” projektu (turpmāk – IT projekts), kura mērķis bija optimizēt un uzlabot labklājības nozares IKT pārvaldības procesu, centralizētu platformu izmantošanu, tādējādi veicinot datu kvalitātes uzlabošanu un pieejamību. Izvērtējot projekta sociālekonomisko lietderīgumu, tika izveidots vienots labklājības nozares VSAA nodrošināts datortīkls, kurā ir visu Labklājības ministrijas un labklājības nozares iestāžu datortīkli un izveidots vienots datu centrs un vienota virtuālo serveru sistēma, kurā atrodas labklājības nozares visu iestāžu informācijas sistēmas, izņemot valsts sociālās aprūpes centru un Sociālās integrācijas valsts aģentūras informācijas sistēmas. IT projekta mērķu sasniegšanai tika īstenotas darbības centralizētā “mākoņskaitļošanas” infrastruktūras risinājuma Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (turpmāk – VESPC) datu centrā ieviešanai. Valsts pārvaldes iestādēm valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai drošu valsts datu un infrastruktūras izmitināšanu piedāvā četri valsts mākoņdatošanas platformu pārziņi – LVRTC, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Lauku atbalsta dienests. Labklājības ministrijas izvēle, par datu centra pakalpojuma sniedzēju izvēloties tieši LVRTC, tika pamatota ar to, ka tika nodrošināti visi kritēriji labklājības nozares informācijas sistēmu uzturēšanai, kā arī LVRTC piedāvāja Oracle tehnoloģiju pieejamību, kas ir būtiski, lai nodrošinātu atsevišķu Labklājības ministrijas pārziņā esošu informācijas sistēmu darbību. Labklājības ministrijas reģionālā datu tīkla augstas pieejamības un kapacitātes savienojums ar VESPC datu centru ļāva sasniegt pietiekami augstu sistēmu pieejamību un ātrdarbību, tādējādi kopumā padarot efektīvāku IKT skaitļošanas resursu izmantošanu. Ņemot vērā, ka LVRTC nodrošina visai VSAA vienotajai virtuālo serveru sistēmai datu centra pakalpojumus, tad attiecīgi arī prognozēšanas rīka programmatūra tika iekļauta VESPC datu pakalpojuma izmantotājos. Lēmumu par prognozēšanas rīka iekļaušanu VESPC pakalpojuma izmantotāju sarakstā VARAM pieņēma 2025. gada 5. februārī (protokols Nr. 103).
Tā kā labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomas izmaksas tiek veiktas, ņemot vērā iepriekš minēto Līgumu un nepiemērojot normatīvos aktus publisko iepirkumu jomā, nepieciešams MK noteikumos Nr. 374 precizēt attiecināmo izmaksu nosacījumus.
Lai nodrošinātu prognozēšanas rīka izstrādes uzraudzību atbilstoši izstrādātajai tehniskajai specifikācijai, Labklājības ministrija kā AF finansējuma saņēmējs prognozēšanas rīka izstrādes ietvaros piesaistīja pakalpojuma sniedzēju. Tā kā tas ir viens iepirkums (kopā ar tehniskās specifikācijas izstrādi), šo ar prognozēšanas rīka izstrādi saistīto darbību loģiskāk būtu paredzēt MK noteikumu Nr. 374 15.1. apakšpunktā noteiktās atbalstāmās darbības ietvaros (šobrīd tiek īstenots šo noteikumu Nr. 374 15.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros).
Papildus, īstenojot projektu, ir identificēta nepieciešamība veikt izstrādātā prognozēšanas rīka programmatūras kiberdrošības auditu. Minētais ir īpaši svarīgi, ņemot vērā aktuālo kiberapdraudējuma līmeni Latvijā, kā arī to paredz normatīvais regulējums – Nacionālais kiberdrošības likums un MK 2025. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības". Arī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Ernst & Young Baltic”, kas atbilstoši 2023. gada 12. jūnijā noslēgtajam līgumam veic neatkarīgu prognozēšanas rīka izstrādes procesa uzraudzību, ir rekomendējusi nodrošināt izstrādē esošajai programmatūrai kiberdrošības audita pārbaudi. Tāpat arī Labklājības ministrijas iekšējos noteikumos Nr. 19/NOT “Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas informācijas sistēmu drošības politika” noteikts, ka nodrošinot ministrijas informācijas sistēmu drošības politiku, nepieciešams organizēt institūcijas informācijas sistēmu drošības pārbaužu koordinēšanu un atbilstoši to rezultātiem uzraudzīt atklāto trūkumu novēršanu. Minētais paredzēts, jo Labklājības ministrijā personālam nav šādu specifisku prasmju informācijas sistēmu kiberdrošības pārbaužu veikšanai.
MK noteikumu Nr. 374 23.6. apakšpunktā ir ieviesusies kļūda, t.i. 3.1.2.1.i. investīcijas projekta ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodiem, intelektuālā īpašuma tiesībām, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesībām nav jāatrodas nozares ministrijas īpašumā, kā to šobrīd paredz MK noteikumu Nr. 23.6. apakšpunkts, bet gan finansējuma saņēmēja īpašumā. Lai arī finansējuma saņēmēja un nozares ministrijas funkcijas pilda Labklājības ministrija, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 374 sākotnējo anotāciju (pieejama šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/529a4b4a-7972-434a-8764-b27d133b56eb) Labklājības ministrija nodrošina, ka uzdevumi, kurus tā pilda kā nozares ministrija, tiktu nodalīti no tiem uzdevumiem, kurus tā pilda kā finansējuma saņēmējs. Nozares ministrijas un finansējuma saņēmēja pienākumus pilda atšķirīgi Labklājības ministrijas struktūrvienību nodarbinātie un to pienākumi, īstenojot un uzraugot investīciju, nepārklājas.
Risinājuma apraksts
Prognozēšanas rīka izvietošanai uz labklājības nozares IKT infrastruktūras gan testa, gan produkcijas vidē, kā arī tā izstrādes nodrošināšanai MK noteikumos Nr. 374 nepieciešams veikt šādus grozījumus:
1. precizēt 14.1.3. apakšpunktā noteikto VSAA kā sadarbības partnera pienākumu, nosakot, ka uz labklājības nozares IKT infrastruktūras izvietojama prognozēšanas rīka testa un produkcijas vide un tam nodrošināma nepieciešamo resursu (operatīvās atmiņas, procesora jaudas un diska vietas datu glabāšanai) noma;
2. papildināt 15.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ar prognozēšanas rīka izstrādes kvalitātes uzraudzību;
3. papildināt MK noteikumus Nr. 374 ar divām jaunām atbalstāmajām darbībām – labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu noma prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai (15.2.1 apakšpunkts) un prognozēšanas rīka kiberdrošības audita veikšana (15.2.2 apakšpunkts). Kiberdrošības audita veikšanu finansējuma saņēmējs īstenos, ievērojot Nacionālajā kiberdrošības likumā un minimālajās kiberdrošības prasībās noteikto;
4. papildināt MK noteikumus Nr. 374 ar jaunu apakšpunktu (16.3. apakšpunkts), nosakot, ka prognozēšanas rīka izstrādes un testēšanas laikā ir attiecināmas sadarbības partnera izmaksas par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu. Papildus MK noteikumi Nr. 374 papildināti ar noslēguma jautājumiem, nosakot, ka minētās izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad sadarbības partneris ir noslēdzis līgumu par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai (t.i., no 2025. gada 17. februāra). Kopumā izmaksas par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu ir nepieciešamas un būs attiecināmas līdz 3.1.2.2.i. investīcijas projekta beigām (t.i., līdz 2026. gada 30. jūnijam). Savukārt 3.1.2.2.i. investīcijas projektā veiktās un progresa pārskatā Nr. 6 iekļautās izmaksas par operatīvās atmiņas, procesora jaudas, diska vietas datu glabāšanai nomu Labklājības ministrija apstiprinās pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Papildus veikti tehniski precizējumi MK noteikumu Nr. 374 19. punktā un 23.5. apakšpunktā, nomainot “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” nosaukumu uz “Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministrija” (nodrošināta atbilstība Ministru kabineta iekārtas likumam). Tāpat arī MK noteikumu Nr. 374 23.6. apakšpunktā precizēts, ka projekta 3.1.2.2.i. ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības atrodas finansējuma saņēmēja – Labklājības ministrijas (vadošās valsts pārvaldes iestādes sociālās aizsardzības jomā) īpašumā, tostarp, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā. Tas, ka minētie prognozēšanas rīka pirmkodi un intelektuālā īpašuma tiesības ir Labklājības ministrijas kā 3.1.2.2.i. investīcijas finansējuma saņēmēja īpašumā, izriet arī no MK noteikumu Nr. 374 5. punktā, 11.punktā un 23. punkta ievaddaļā noteiktā. Labklājības ministrija, nodrošinot funkciju nošķirtību, pilda gan finansējuma saņēmēja, gan AF plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās ministrijas pienākumus saskaņā ar MK 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".
1. precizēt 14.1.3. apakšpunktā noteikto VSAA kā sadarbības partnera pienākumu, nosakot, ka uz labklājības nozares IKT infrastruktūras izvietojama prognozēšanas rīka testa un produkcijas vide un tam nodrošināma nepieciešamo resursu (operatīvās atmiņas, procesora jaudas un diska vietas datu glabāšanai) noma;
2. papildināt 15.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ar prognozēšanas rīka izstrādes kvalitātes uzraudzību;
3. papildināt MK noteikumus Nr. 374 ar divām jaunām atbalstāmajām darbībām – labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu noma prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai (15.2.1 apakšpunkts) un prognozēšanas rīka kiberdrošības audita veikšana (15.2.2 apakšpunkts). Kiberdrošības audita veikšanu finansējuma saņēmējs īstenos, ievērojot Nacionālajā kiberdrošības likumā un minimālajās kiberdrošības prasībās noteikto;
4. papildināt MK noteikumus Nr. 374 ar jaunu apakšpunktu (16.3. apakšpunkts), nosakot, ka prognozēšanas rīka izstrādes un testēšanas laikā ir attiecināmas sadarbības partnera izmaksas par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu. Papildus MK noteikumi Nr. 374 papildināti ar noslēguma jautājumiem, nosakot, ka minētās izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad sadarbības partneris ir noslēdzis līgumu par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai (t.i., no 2025. gada 17. februāra). Kopumā izmaksas par labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomu ir nepieciešamas un būs attiecināmas līdz 3.1.2.2.i. investīcijas projekta beigām (t.i., līdz 2026. gada 30. jūnijam). Savukārt 3.1.2.2.i. investīcijas projektā veiktās un progresa pārskatā Nr. 6 iekļautās izmaksas par operatīvās atmiņas, procesora jaudas, diska vietas datu glabāšanai nomu Labklājības ministrija apstiprinās pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās.
Papildus veikti tehniski precizējumi MK noteikumu Nr. 374 19. punktā un 23.5. apakšpunktā, nomainot “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” nosaukumu uz “Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministrija” (nodrošināta atbilstība Ministru kabineta iekārtas likumam). Tāpat arī MK noteikumu Nr. 374 23.6. apakšpunktā precizēts, ka projekta 3.1.2.2.i. ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības atrodas finansējuma saņēmēja – Labklājības ministrijas (vadošās valsts pārvaldes iestādes sociālās aizsardzības jomā) īpašumā, tostarp, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā. Tas, ka minētie prognozēšanas rīka pirmkodi un intelektuālā īpašuma tiesības ir Labklājības ministrijas kā 3.1.2.2.i. investīcijas finansējuma saņēmēja īpašumā, izriet arī no MK noteikumu Nr. 374 5. punktā, 11.punktā un 23. punkta ievaddaļā noteiktā. Labklājības ministrija, nodrošinot funkciju nošķirtību, pilda gan finansējuma saņēmēja, gan AF plāna īstenošanā un uzraudzībā iesaistītās ministrijas pienākumus saskaņā ar MK 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas ir nepieciešamas 3.1.2.2.i. investīcijas mērķa un Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā un Darbības kārtībā, par ko vienojas Eiropas Komisija un Latvija 120. atskaites punkta – prognozēšanas rīka izstrāde – sekmīgākai sasniegšanai. Attiecīgi noteikumu projektā paredzētās izmaiņas pozitīvi ietekmēs 3.1.2.2.i. investīcijas projektu. Finansējuma saņēmējs ir informēts par noteikumu projektu un pēc tā spēkā stāšanās ierosinās atbilstošus grozījumus projektā. Labklājības nozares IKT infrastruktūrai nepieciešamo resursu nomas izmaksas prognozēšanas rīka izstrādei, testēšanai un darbības nodrošināšanai, kā arī prognozēšanas rīka kiberdrošības audita izmaksas tiks segtas 3.1.2.2.i. investīcijas projektam pieejamā finansējuma ietvaros.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība netika nodrošināta, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz noteikt 3.1.2.2.i. investīcijas atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kas skar minētās investīcijas ietvaros izstrādātā prognozēšanas rīka izvietošanu uz labklājības nozares informācijas un tehnoloģijas infrastruktūras, kā arī citus redakcionālus precizējumus. Tieši netiek ietekmētas sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Prognozēšanas rīks izvietots VESPC datu centrā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu aizsardzība tiks nodrošināta atbilstoši VSAA un LVRTC noslēgtajam Līgumam.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts nemaina 3.1.2.2.i. investīcijas sākotnēji identificētās horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi
