Anotācija

Laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam aeronavigācijas nozari Latvijā būtiski ietekmēja globāli un reģionāli satricinājumi, īpaši Covid-19 pandēmija un Krievijas izraisītais karš Ukrainā. Šo notikumu rezultātā notika straujš un neplānots lidojumu apjoma kritums Latvijas gaisa telpā, ko vēl vairāk pastiprināja starptautisko sankciju piemērošana aviācijā, radot ilgstošu satiksmes samazinājumu tranzīta pārlidojumiem un negatīvi ietekmējot ieņēmumus gan no termināla navigācijas, tā arī no tranzīta pārlidojumiem, kas nodrošina lielāko daļu no aeronavigācijas pakalpojumiem. Rezultātā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme) piedzīvoja ievērojamu ieņēmumu kritumu un bija spiesta darboties krīzes režīmā, ieviešot izdevumu samazināšanas pasākumus, vienlaikus saglabājot gaisa satiksmes drošumu un darbības nepārtrauktību.

Lai arī Latvijas gaisa satiksme ir atjaunota stabila naudas plūsma un ieņēmumi no pamatdarbības, ņemot vērā pakāpenisku satiksmes atjaunošanos un starptautiskās saistības aeronavigācijas jomā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību ir nepieciešams atjaunot atliktās investīcijas, ieviest uzlabotas tehnoloģijas, stiprināt kiberdrošību un piesaistīt kvalificētu personālu. Šo mērķu īstenošanai ir nepieciešams stabils, ekonomiski pamatots un pārskatāms finansēšanas mehānisms gan maršruta, gan termināla zonā, novēršot šķērssubsidēšanu un nepamatotu izmaksu pārdali gaisa telpas lietotājiem.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Eiropas gaisa telpā, izmaksas ir jāsadala starp maršruta un termināla pakalpojumiem, ievērojot pārredzamu metodoloģiju.
Maršruta zonā vienības maksa tiek noteikta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/317 par aeronavigācijas pakalpojumu veiktspējas un tarifu sistēmu, savukārt termināla zonā vienības maksas aprēķins jāveic atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumiem Nr. 28 “Kārtība, kādā nosaka un iekasē maksājumus par valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem”, tai skaitā nodrošinot konsultācijas ar gaisa telpas lietotājiem un saistītajām pusēm.

Termināla vienības maksa līdz šim tika aprēķināta, pamatojoties uz 2016. gada datiem, un netika pārskatīta vairāk nekā septiņus gadus. Esošā likme vairs neatspoguļo pakalpojumu sniegšanas faktiskās izmaksas, radot ieņēmumu nepietiekamību pamatdarbības nodrošināšanai termināla navigācijas zonā, kas neatbilst Regulas Nr. 550/2004 prasībām.

2024. gadā Eiropas Komisija ierosināja pārkāpuma procedūru (INFR(2024)2092), norādot uz iespējamu neatbilstību saistībā ar pārlidojuma un termināla navigācijas pakalpojumiem. Lai nodrošinātu atbilstību ES regulējumam un MK noteikumu Nr. 28 prasībām, 2025. gadā tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 28 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtība", kā arī īstenota termināla vienības maksas pārskatīšana turpmākajiem gadiem piemērojot pilnas izmaksu atgūšanas principu, kas ir viena no Eiropas Komisijas atbalstītajām tarifikācijas metodēm.

Turpmāk vienības maksa tiks pārskatīta un koriģēta ik gadu, balstoties uz faktiskajiem un attiecināmiem Latvijas gaisa satiksme izdevumiem un ieņēmumiem, veicot neatkarīgu pārbaudi un konsultācijas ar gaisa telpas lietotājiem, kuras organizēs VA “Civilās aviācijas aģentūra”.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams grozīt Ministru kabineta noteikumu Nr. 28, pirmo pielikumu lai nodrošinātu faktiskajām izmaksām atbilstošu termināla vienības maksu 2026. gadam, definētu bāzes tarifu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem,
Grozījumi ir būtiski, lai novērstu neatbilstību riskus, nodrošinātu aeronavigācijas pakalpojumu finanšu ilgtspēju, atbilstību ES prasībām un ilgtermiņā garantētu drošu un kvalitatīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek noteikts vienības maksas bāzes apmērs termināla zonā laikposmam no 2026. līdz 2029. gadam. Šis apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā visu iesaistīto pušu – Latvijas gaisa satiksme (95 %), kā arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) kā aeronavigācijas prognožu meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēja, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (kopā 5 %) — atbilstoši noteiktajai kārtībai aprēķinātajām un pamatotajām izmaksām.
Latvijas gaisa satiksmes izmaksu sadale starp termināla un maršruta pakalpojumiem tiek veikta saskaņā ar noteiktu metodoloģiju, pamatojoties uz izmaksu virzītājiem un funkciju sadalījumu, kas nodrošina konsekvenci un caurspīdīgumu izmaksu attiecināšanā. Savukārt Civilās aviācijas aģentūras, LVĢMC un TAIBB izmaksas tiek proporcionāli sadalītas starp maršruta un termināla segmentiem, pamatojoties uz EUROCONTROL vadlīnijām “Principles for Establishing the Cost-Base for En Route Charges and the Calculation of the Unit Rates”. Šajās vadlīnijās noteikts, ka kopīgo resursu izmaksas sadalāmas attiecībā 75 % maršrutam un 25 % terminālam.

Vienības maksas aprēķins tiek veikts pamatojoties uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja iesniegtajiem un pārbaudītiem faktiskajiem datiem. Iesniegtā informācija tika apkopota, pārbaudīta un analizēta atbilstoši VA "Civilās aviācijas aģentūra" uzraudzības pilnvarām, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam. Pēc aprēķinu veikšanas vienības maksas bāzes likmes tika apspriestas konsultatīvajā procesā ar gaisa telpas lietotājiem un ieinteresētajām pusēm.

Starptautiskās civilās Aviācijas tarifikācijas principi nosaka, ka maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem drīkst noteikt tikai tādā apmērā, lai segtu izmaksas, tās ir vienlīdzīgas visiem gaisa telpas lietotājiem un tās nedrīkst kalpot par peļņas avotu valsts budžetam vai citiem mērķiem. Ņemot vērā starptautiskā tarifikācijas regulējuma (317/2019) prasības, tarifa pārskata periodā dalībvalstis var pārskatīt vienu vai vairākus darbības uzlabošanas plānos iekļautos darbības uzlabošanas mērķus un pieņemt attiecīgi grozītos darbības uzlabošanas plānus, ja paredzētā tarifa pārskatīšana ir nepieciešama un samērīga. Tādēļ, termināla navigācijas tarifs paredz tādus kompensācijas mehānismus, kas liedz peļņas novirzīšanu citiem mērķiem, neradot būtisku finanšu ietekmi uz pakalpojuma sniegšanu ilgtermiņā (piemēram, saskaņā ar korekcijas mehānismiem n+2 gadā).

Lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam nodrošinātu atbilstību minētajām prasībām, izvairītos no finanšu riskiem un garantētu sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, kā arī ņemot vērā, ka Latvijas gaisa satiksme 2024. gada faktiskā peļņa ir 1 225 685 EUR, tiek pieņemts, ka tarifa aprēķinā šī peļņa tiek vērtēta kā izmaksu bāzes korekcija termināla zonas vienības maksas samazināšanai 2026. gadā, tādējādi daļēji kompensējot izmaksu pieaugumu termināla zonā un nodrošinot vienības maksas pieauguma mērenāku dinamiku. Minētā pieeja nodrošina, ka peļņa tarifa aprēķinā, neietekmējot VA “Civilās aviācijas aģentūra” veiktos tarifa uzraudzības pasākumus (nosakot 2026. gada tarifa bāzi 258.71 eiro), dod pietiekošu pamatu 2026. gadam piemērot tarifu 230,20 eiro., saglabājot uzņēmuma pilnīgu kontroli pār iepriekšējo un nākamos periodos paredzēto ienākumu izmantošanu. Tāpat, faktiskais 2026. gada peļņas apmērs galvenokārt ir atkarīgs no satiksmes prognožu īstenošanas un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja budžeta disciplīnas. Tarifa korekciju šai noteikumos noteiktajā kārtībā plānots pārskatīt vienu reizi gadā, arī precizējot nākamo periodu tarifu bāzi.