23-TA-1526: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktoru" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar Ministru kabineta 2015. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.367 esošais Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Sārts ir iecelts amatā uz laiku līdz 2023. gada 1. septembrim. Lai nodrošinātu minētā Izcilības centra vadības nepārtrauktību, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktoru”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar Ministru kabineta rīkojumu iecelt amatā Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktoru.
Spēkā stāšanās termiņš
31.08.2023.
Pamatojums
Esošā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktora pilnvaru termiņš beidzas 2023.gada 1.septembrī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš 2014. gada 1. oktobra Latvijā darbojas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos (turpmāk - STRATCOM CoE).
STRATCOM CoE tika izveidots saskaņā ar Saeimā 2014. gada 19. jūlijā ratificētajiem Saprašanās memorandiem (likums „Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību (turpmāk - Saprašanās memorands par STRATCOM CoE izveidošanu) un Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (turpmāk – Likums par starptautiskas organizācijas izveidi).
Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 1. panta 1.2.(i) apakšpunktā ir noteikts, ka “Uzņēmējvalsts (FN) - Latvijas Republika, ko pārstāv Aizsardzības ministrija kā COE uzņemošais Dalībnieks.” Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 6. panta 6.12.punkts nosaka, ka “6.12. Direktoru rotācijas kārtībā uz četru gadu termiņu ieceļ amatā FN. Tomēr sākotnēji direktors tiek iecelts amatā uz diviem rotācijas termiņiem (8 gadiem), lai nodrošinātu NATO StratCom COE nepieciešamo sākotnēju nepārtrauktību.”
Ar Ministru kabineta 2015. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.367 esošais STRATCOM CoE direktors Jānis Sārts ir iecelts amatā uz 8 gadiem – uz laiku līdz 2023. gada 1. septembrim.
STRATCOM CoE tika izveidots saskaņā ar Saeimā 2014. gada 19. jūlijā ratificētajiem Saprašanās memorandiem (likums „Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību (turpmāk - Saprašanās memorands par STRATCOM CoE izveidošanu) un Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (turpmāk – Likums par starptautiskas organizācijas izveidi).
Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 1. panta 1.2.(i) apakšpunktā ir noteikts, ka “Uzņēmējvalsts (FN) - Latvijas Republika, ko pārstāv Aizsardzības ministrija kā COE uzņemošais Dalībnieks.” Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 6. panta 6.12.punkts nosaka, ka “6.12. Direktoru rotācijas kārtībā uz četru gadu termiņu ieceļ amatā FN. Tomēr sākotnēji direktors tiek iecelts amatā uz diviem rotācijas termiņiem (8 gadiem), lai nodrošinātu NATO StratCom COE nepieciešamo sākotnēju nepārtrauktību.”
Ar Ministru kabineta 2015. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.367 esošais STRATCOM CoE direktors Jānis Sārts ir iecelts amatā uz 8 gadiem – uz laiku līdz 2023. gada 1. septembrim.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošā STRATCOM CoE direktora J.Sārta pilnvaru termiņš beidzas 2023. gada 1. septembrī.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Centra darbības sekmīgu turpināšanu, ir jāieceļ amatā jauns Centra direktors. Aizsardzības ministrijas ieskatā J.Sārts ir atbilstošs kandidāts – viņa profesionālā pieredze, kvalifikācija, zināšanas un izglītība ir pilnībā pierādītas ar līdzšinējo darbību STRATCOM CoE direktora amatā.
Kopš J.Sārta iecelšanas STRATCOM CoE direktora amatā 2015. gadā divkārt ir notikusi STRATCOM CoE darbības izvērtēšana no NATO puses[1], kas noslēgusies ar pozitīviem atzinumiem par Centra darbību un NATO akreditēta izcilības centra statusa saglabāšanu. Pēdējā - 2022. gada 1. novembra atzinumā minēts, ka: “Tas ir lielisks piemērs labi izveidotam, attīstītam Centram, kas ir spējīgs sniegt būtisku pienesumu NATO, stratēģiskās komunikācijas jomā. Tam ir laba sasaiste ar NATO struktūrām, un tas ir plaši atzīts kā vadošais ekspertīzes sniedzējs savas darbības jomā.”[2]
Papildus darba programmai šo gadu laikā STRATCOM CoE ir tikuši uzticēti tādi svarīgie uzdevumi kā NATO Stratēģiskās komunikācijas doktrīnas izstrādes vadība (AJP-10 Allied Joint Dorctrine for Strategic Communications), NATO Militāri publisko attiecību doktrīnas izstrādes vadība (AJP-10.3 Military Public Affairs), un NATO valstu stratēģiskās komunikācijas disciplīnas vadība (Department Head for Strategic Communications discipline). Vienlaikus, šobrīd notiek intensīvs darbs pie jauno mākslīgā intelekta tehnoloģiju aprobēšanas konceptuālā un praktiskā līmenī stratēģiskajā komunikācijā.
Atzinīgi vērtējot J.Sārta darbu STRATCOM CoE direktora amatā, kuru apliecina NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības (NATO Allied Command Transformation) novērtējumi, un ņemot vērā iesākto darbu aktualitāti, kā arī STRATCOM CoE darba dinamiku apstākļos, ko ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, Aizsardzības ministrijas vērtējumā J.Sārtam būtu jāturpina vadīt STRATCOM CoE arī nākamajā rotācijas periodā – līdz 2027.gada 1.septembrim.
[1] NATO Allied Command Transformation (NATO ACT)
[2] “NATO StratCom COE is an excellent example of a mature COE that is a valuable asset to NATO in the area of strategic communications. It is well connected to NATO structures and widely recognized as the leader in its subject matter area.” Document No: ACT/JFD/COE/ PD/TT-6061/SER: NU: 1331, dated 1 November 2022.
Kopš J.Sārta iecelšanas STRATCOM CoE direktora amatā 2015. gadā divkārt ir notikusi STRATCOM CoE darbības izvērtēšana no NATO puses[1], kas noslēgusies ar pozitīviem atzinumiem par Centra darbību un NATO akreditēta izcilības centra statusa saglabāšanu. Pēdējā - 2022. gada 1. novembra atzinumā minēts, ka: “Tas ir lielisks piemērs labi izveidotam, attīstītam Centram, kas ir spējīgs sniegt būtisku pienesumu NATO, stratēģiskās komunikācijas jomā. Tam ir laba sasaiste ar NATO struktūrām, un tas ir plaši atzīts kā vadošais ekspertīzes sniedzējs savas darbības jomā.”[2]
Papildus darba programmai šo gadu laikā STRATCOM CoE ir tikuši uzticēti tādi svarīgie uzdevumi kā NATO Stratēģiskās komunikācijas doktrīnas izstrādes vadība (AJP-10 Allied Joint Dorctrine for Strategic Communications), NATO Militāri publisko attiecību doktrīnas izstrādes vadība (AJP-10.3 Military Public Affairs), un NATO valstu stratēģiskās komunikācijas disciplīnas vadība (Department Head for Strategic Communications discipline). Vienlaikus, šobrīd notiek intensīvs darbs pie jauno mākslīgā intelekta tehnoloģiju aprobēšanas konceptuālā un praktiskā līmenī stratēģiskajā komunikācijā.
Atzinīgi vērtējot J.Sārta darbu STRATCOM CoE direktora amatā, kuru apliecina NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecības (NATO Allied Command Transformation) novērtējumi, un ņemot vērā iesākto darbu aktualitāti, kā arī STRATCOM CoE darba dinamiku apstākļos, ko ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, Aizsardzības ministrijas vērtējumā J.Sārtam būtu jāturpina vadīt STRATCOM CoE arī nākamajā rotācijas periodā – līdz 2027.gada 1.septembrim.
[1] NATO Allied Command Transformation (NATO ACT)
[2] “NATO StratCom COE is an excellent example of a mature COE that is a valuable asset to NATO in the area of strategic communications. It is well connected to NATO structures and widely recognized as the leader in its subject matter area.” Document No: ACT/JFD/COE/ PD/TT-6061/SER: NU: 1331, dated 1 November 2022.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību (ratificēts Saeimā 2014. gada 19. jūlijā).
Apraksts
Ar saprašanās memorandu tika izveidots Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos, noteikti tā administrēšanas un darbības nosacījumi.
1. panta 1.2.(i) apakšpunktā ir noteikts, ka “Uzņēmējvalsts (FN) - Latvijas Republika, ko pārstāv Aizsardzības ministrija kā COE uzņemošais Dalībnieks.” Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 6. panta 6.12.punkts nosaka, ka “6.12. Direktoru rotācijas kārtībā uz četru gadu termiņu ieceļ amatā FN."
1. panta 1.2.(i) apakšpunktā ir noteikts, ka “Uzņēmējvalsts (FN) - Latvijas Republika, ko pārstāv Aizsardzības ministrija kā COE uzņemošais Dalībnieks.” Saprašanās memoranda par STRATCOM CoE izveidošanu 6. panta 6.12.punkts nosaka, ka “6.12. Direktoru rotācijas kārtībā uz četru gadu termiņu ieceļ amatā FN."
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Saprašanās memorands starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību (ratificēts Saeimā 2014. gada 19. jūlijā).
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Izcilības centra direktoru rotācijas kārtībā uz četru gadu termiņu ieceļ amatā uzņemošā valsts (Latvijas Republika, ko pārstāv Aizsardzības ministrija kā Izcilības centra uzņemošais Dalībnieks).
Projekts kopumā.
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi