23-TA-787: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Vērmeles", Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai no privātpersonas atsavināt tai piederoša nekustamā īpašuma “Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0004), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0586) daļu 5.9593 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Īstenojot Rail Baltica projektu, nepieciešams atsavināt īpašniekam piederoša nekustamā īpašuma “Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0004), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0586) daļu 5.9593 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) (turpmāk – Nekustamā īpašuma daļa).
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases un ar to saistītās infrastruktūras tehniskie risinājumi skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināma Nekustamā īpašuma daļa aptuveni 5.9593 ha platībā (platības var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā):
- Zemes vienības daļa aptuveni 4.2184 ha platībā (4.1636 ha, 0.0027 ha, 0.0246 ha un 0.0275 ha) nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļa un dzelzceļa tiltu) izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0255 ha platībā nepieciešama, lai izbūvētu daļu no jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes autoceļa (pašvaldības nozīmes autoceļa nodalījuma josla), lai nodrošinātu piekļuvi Zemes vienības daļai 1.6003 ha platībā;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.1151 ha platībā ir nepieciešama esoša Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš – Liellauki – Lejenieki - Bangas” pārbūvei (pašvaldības nozīmes autoceļa nodalījuma josla);
- Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu aptuveni 4.3590 ha kopplatībā, atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas – Īpašnieka īpašumā paliekošā Zemes vienības daļa 5.8807 ha, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 11. aprīļa atzinumam (vēstule Nr. BNP/2022/4.7/686/N) ir izmantojama atbilstoši Bauskas novada teritorijas plānojumam, un valsts īpašumā atsavināmā Zemes vienības daļa 1.6003 ha platībā, kas nav izmantojama patstāvīgi un, kuru Nekustamā īpašuma īpašnieks atteicās paturēt savā īpašumā.
Ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, kopējā atsavināmā Zemes vienības daļas platība ir 5.9593 ha (Rail Baltica infrastruktūrai un saistītajai infrastruktūrai nepieciešamā Zemes vienības daļa 4.3590 ha un Zemes vienības daļa, kura nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam 1.6003 ha, bet kura atrodas perspektīvā valsts autoceļa E67 transporta koridorī).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 “Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu”. Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 “Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica” noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Saskaņā ar pilnsabiedrības “RB Latvija” veiktās izpētes “Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums” tehniskajiem risinājumiem un to detalizāciju būvprojektā Rail Baltica trases un ar to saistītās infrastruktūras tehniskie risinājumi skar Nekustamā īpašuma daļu.
Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināma Nekustamā īpašuma daļa aptuveni 5.9593 ha platībā (platības var tikt precizētas zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā):
- Zemes vienības daļa aptuveni 4.2184 ha platībā (4.1636 ha, 0.0027 ha, 0.0246 ha un 0.0275 ha) nepieciešama Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļa un dzelzceļa tiltu) izbūvei publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.0255 ha platībā nepieciešama, lai izbūvētu daļu no jauna valstij piederoša pašvaldības nozīmes autoceļa (pašvaldības nozīmes autoceļa nodalījuma josla), lai nodrošinātu piekļuvi Zemes vienības daļai 1.6003 ha platībā;
- Zemes vienības daļa aptuveni 0.1151 ha platībā ir nepieciešama esoša Bauskas novada pašvaldības ceļa “Brunavas ceļš – Liellauki – Lejenieki - Bangas” pārbūvei (pašvaldības nozīmes autoceļa nodalījuma josla);
- Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma sastāvā esošo Zemes vienības daļu aptuveni 4.3590 ha kopplatībā, atlikumā veidojas divas Zemes vienības daļas – Īpašnieka īpašumā paliekošā Zemes vienības daļa 5.8807 ha, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 11. aprīļa atzinumam (vēstule Nr. BNP/2022/4.7/686/N) ir izmantojama atbilstoši Bauskas novada teritorijas plānojumam, un valsts īpašumā atsavināmā Zemes vienības daļa 1.6003 ha platībā, kas nav izmantojama patstāvīgi un, kuru Nekustamā īpašuma īpašnieks atteicās paturēt savā īpašumā.
Ievērojot Likuma 6.panta pirmo daļu, kopējā atsavināmā Zemes vienības daļas platība ir 5.9593 ha (Rail Baltica infrastruktūrai un saistītajai infrastruktūrai nepieciešamā Zemes vienības daļa 4.3590 ha un Zemes vienības daļa, kura nav izmantojama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam 1.6003 ha, bet kura atrodas perspektīvā valsts autoceļa E67 transporta koridorī).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi, atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteikto un likuma “Par autoceļiem” 4.panta regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Ceraukstes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 20. Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Zemes vienības daļa 7.43 ha platībā ir iznomāta juridiskajai personai atbilstoši 2021. gada 30. aprīlī noslēgtajam zemes nomas līgumam (turpmāk – Zemes nomas līgums) lauksaimnieciskās darbības veikšanai līdz 2031. gada 31. decembrim. Zemes nomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts, bet ir reģistrēts Bauskas novada pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā 2021.gada 10.maijā ar Nr.3-41/4050-311. Ievērojot Civillikuma 2174. pantu un Likuma 16.panta pirmo daļu, pērkot Nekustamā īpašuma daļu, valsts nomas saistības nepārņem, jo šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā - ceļa servitūta teritorija 0.26 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ceļa servitūta teritorija 0.2600 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.3300 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.3900 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju 0.0004 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.4400 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 9.3800 ha;
• ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 0.4400 ha;
• būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 3.5400 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• 6.95 ha Lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
• 1.7 ha Meži;
• 0.35 ha Krūmāji;
• 0.28 ha Ūdens objektu zeme;
• 0.74 ha Zeme zem ēkām;
• 0.26 ha Zeme zem ceļiem;
• 1.56 ha Pārējā zeme.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju no Meža valsts reģistra, uz Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 1.46 ha.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks pieteica zaudējumus:
1) par iespējamo izdevumu segšanu saistībā ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā;
2) par atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas samazinājumu;
3) par meža, kas atrodas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, zudumu;
4) par smilts krājumiem Nekustamā īpašuma daļā;
5) par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar Zemes vienības ienesīgumu, nākotnē neiegūto peļņu (atrauto peļņu), kuru veido neiegūtā nomas maksa atbilstoši Zemes nomas līgumā noteiktajai nomas maksai 10 gadu periodā (1300 EUR + 200 EUR nomas maksas palielinājums), kā arī saistībā ar Nomnieka 2022. gada 14. novembra paziņojumu par Zemes nomas līguma izbeigšanu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 4.aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/916 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4050 001 0004), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0586) daļas 5.9593 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 46 629,75 EUR (četrdesmit seši tūkstoši seši simti divdesmit deviņi euro un septiņdesmit pieci centi) jeb 0,75 EUR (septiņdesmit pieci centi) par vienu zemes kvadrātmetru, un ietver uz tā esošās mežaudzes tirgus vērtību 1 935,00 EUR (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit pieci euro). Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Tika noraidīti Īpašnieka pieteiktie zaudējumi:
1) par iespējamo izdevumu segšanu saistībā ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā, jo jebkura speciālista, tostarp jurista iesaiste šajā procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un tāpēc notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli vai pieteiktos prasījumus. Nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Īpašnieka iebildēm uzņemtos otra pirkuma līguma puse;
2) par atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas samazinājumu, tostarp sagaidāmo negatīvo ietekmi uz vidi (troksnis, smakas, cilvēku un auto kustība, ainavas izmaiņas un tml.), jo atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas 5.8807 ha platībā vērtības samazinājums netika konstatēts. Tā kā atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība tiek noteikta, ņemot vērā informāciju, kura raksturo šo īpašumu apsekošanas dienā (2022. gada 23. oktobris), nav pamata atlīdzības apmērā iekļaut nākotnē iespējamās neērtības saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu (Likuma 19.panta pirmā daļa). Normatīvie akti neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas vai īpašuma izmantošanas nosacījumu saglabāšanu.
3) par meža, kas atrodas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, zudumu, jo uz Nekustamā īpašuma daļas esošā mežaudze tika novērtēta (1 935,00 EUR) un tās vērtība iekļauta Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā;
4) par smilts krājumiem, jo tie atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā netika konstatēti, kā arī Īpašnieks neiesniedza dokumenti, kas pamatotu faktu, ka būtu radies zudums par smilts krājumiem. Valsts vides dienesta Zemgales reģionālās vides pārvalde savā 2022. gada 4. aprīļa vēstulē Nr. 12.10/744/ZE/2022 norādīja, ka atbilstoši VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” publicētajai informācijai Zemes dzīļu informācijas sistēmā, Nekustamajā īpašumā nav reģistrēta derīgo izrakteņu atradne un 2022. gada 12. aprīlī veicot Nekustamajā īpašumā neplānotu tematisku pārbaudi, kuras laikā derīgo izrakteņu izvešana no īpašuma netika konstatēta;
5) par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar Zemes vienības ienesīgumu, nākotnē neiegūto peļņu (atrauto peļņu), kuru veido neiegūtā nomas maksa atbilstoši Zemes nomas līgumā noteiktajai nomas maksai 10 gadu periodā, kā arī saistībā ar Nomnieka 2022. gada 14. novembra paziņojumu par Zemes nomas līguma izbeigšanu, jo Īpašnieks nav pierādījis tiešo zaudējumu esamību cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, Īpašnieka rīcību iespējamo zaudējumu mazināšanai, turklāt, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību, tās vērtībā tika ierēķināts Nekustamā īpašuma potenciālais ienesīgums.
No Īpašnieka ir saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Zemes vienības daļa 7.43 ha platībā ir iznomāta juridiskajai personai atbilstoši 2021. gada 30. aprīlī noslēgtajam zemes nomas līgumam (turpmāk – Zemes nomas līgums) lauksaimnieciskās darbības veikšanai līdz 2031. gada 31. decembrim. Zemes nomas līgums zemesgrāmatā nav reģistrēts, bet ir reģistrēts Bauskas novada pašvaldības zemes nomas līgumu reģistrā 2021.gada 10.maijā ar Nr.3-41/4050-311. Ievērojot Civillikuma 2174. pantu un Likuma 16.panta pirmo daļu, pērkot Nekustamā īpašuma daļu, valsts nomas saistības nepārņem, jo šo saistību pārņemšana nav samērojama ar attiecīgo sabiedrības vajadzību nodrošināšanu.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes. Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā - ceļa servitūta teritorija 0.26 ha.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra sistēma) Zemes vienībai ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
• ceļa servitūta teritorija 0.2600 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem 0.3300 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos 0.3900 ha;
• ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap elektrisko tīklu transformatoru apakšstaciju 0.0004 ha;
• tauvas joslas teritorija gar upi 0.4400 ha;
• vairāk par 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 9.3800 ha;
• ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs 0.4400 ha;
• būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā 3.5400 ha.
Saskaņā ar Kadastra sistēmas datiem Zemes vienības lietošanas mērķis ir “Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība” (kods 0101), platības sadalījums par lietošanas veidiem:
• 6.95 ha Lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
• 1.7 ha Meži;
• 0.35 ha Krūmāji;
• 0.28 ha Ūdens objektu zeme;
• 0.74 ha Zeme zem ēkām;
• 0.26 ha Zeme zem ceļiem;
• 1.56 ha Pārējā zeme.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2022. gada 4. februārī sniegto informāciju no Meža valsts reģistra, uz Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 1.46 ha.
Atsavināšanas procesā Īpašnieks pieteica zaudējumus:
1) par iespējamo izdevumu segšanu saistībā ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā;
2) par atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas samazinājumu;
3) par meža, kas atrodas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, zudumu;
4) par smilts krājumiem Nekustamā īpašuma daļā;
5) par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar Zemes vienības ienesīgumu, nākotnē neiegūto peļņu (atrauto peļņu), kuru veido neiegūtā nomas maksa atbilstoši Zemes nomas līgumā noteiktajai nomas maksai 10 gadu periodā (1300 EUR + 200 EUR nomas maksas palielinājums), kā arī saistībā ar Nomnieka 2022. gada 14. novembra paziņojumu par Zemes nomas līguma izbeigšanu.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 “Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2023. gada 4.aprīļa lēmumu Nr. 03.1-14/916 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma „Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4050 001 0004), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0586) daļas 5.9593 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtībai kopējā summā 46 629,75 EUR (četrdesmit seši tūkstoši seši simti divdesmit deviņi euro un septiņdesmit pieci centi) jeb 0,75 EUR (septiņdesmit pieci centi) par vienu zemes kvadrātmetru, un ietver uz tā esošās mežaudzes tirgus vērtību 1 935,00 EUR (viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit pieci euro). Atlīdzības apmērs precizējams, ja zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā precizēta platība.
Tika noraidīti Īpašnieka pieteiktie zaudējumi:
1) par iespējamo izdevumu segšanu saistībā ar juridisko palīdzību atsavināšanas procesā, jo jebkura speciālista, tostarp jurista iesaiste šajā procesā ir katra līdzēja rīcības brīvība un tāpēc notiek uz tās puses rēķina, kas vēlas piesaistīt konkrētu speciālistu, lai pamatotu savu viedokli vai pieteiktos prasījumus. Nebūtu pamatoti un samērīgi, ka jebkurus izdevumus, kas saistīti ar Īpašnieka iebildēm uzņemtos otra pirkuma līguma puse;
2) par atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas samazinājumu, tostarp sagaidāmo negatīvo ietekmi uz vidi (troksnis, smakas, cilvēku un auto kustība, ainavas izmaiņas un tml.), jo atlikušās (neatsavināmās) Zemes vienības daļas 5.8807 ha platībā vērtības samazinājums netika konstatēts. Tā kā atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtība tiek noteikta, ņemot vērā informāciju, kura raksturo šo īpašumu apsekošanas dienā (2022. gada 23. oktobris), nav pamata atlīdzības apmērā iekļaut nākotnē iespējamās neērtības saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu (Likuma 19.panta pirmā daļa). Normatīvie akti neaizsargā personu tiesības uz apkārtējās ainavas vai īpašuma izmantošanas nosacījumu saglabāšanu.
3) par meža, kas atrodas atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā, zudumu, jo uz Nekustamā īpašuma daļas esošā mežaudze tika novērtēta (1 935,00 EUR) un tās vērtība iekļauta Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtības aprēķinā;
4) par smilts krājumiem, jo tie atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā netika konstatēti, kā arī Īpašnieks neiesniedza dokumenti, kas pamatotu faktu, ka būtu radies zudums par smilts krājumiem. Valsts vides dienesta Zemgales reģionālās vides pārvalde savā 2022. gada 4. aprīļa vēstulē Nr. 12.10/744/ZE/2022 norādīja, ka atbilstoši VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” publicētajai informācijai Zemes dzīļu informācijas sistēmā, Nekustamajā īpašumā nav reģistrēta derīgo izrakteņu atradne un 2022. gada 12. aprīlī veicot Nekustamajā īpašumā neplānotu tematisku pārbaudi, kuras laikā derīgo izrakteņu izvešana no īpašuma netika konstatēta;
5) par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar Zemes vienības ienesīgumu, nākotnē neiegūto peļņu (atrauto peļņu), kuru veido neiegūtā nomas maksa atbilstoši Zemes nomas līgumā noteiktajai nomas maksai 10 gadu periodā, kā arī saistībā ar Nomnieka 2022. gada 14. novembra paziņojumu par Zemes nomas līguma izbeigšanu, jo Īpašnieks nav pierādījis tiešo zaudējumu esamību cēloņsakarībā ar Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, Īpašnieka rīcību iespējamo zaudējumu mazināšanai, turklāt, nosakot Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību, tās vērtībā tika ierēķināts Nekustamā īpašuma potenciālais ienesīgums.
No Īpašnieka ir saņemta rakstveida piekrišana Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un apstiprinātajam atlīdzības apmēram.
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma sadalīšanas un Nekustamā īpašuma atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamo īpašumu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma „Vērmeles”, Ceraukstes pagastā, Bauskas novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4050 001 0004), sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4050 001 0586) daļu 5.9593 ha platībā (platība var tikt precizēta zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums (15.panta 1.1 daļa konkrētā situācijā nav attiecināma).
Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašum daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palieli eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu, pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2015. gada 24. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
- Satiksmes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi