Anotācija (ex-ante)

Emisiju samazināšana un virzīšanās uz nulles emisiju sasniegšanu tiek uzskatīta par vienu no galvenajām prioritātēm kuģniecības nozarē, kas, tāpat kā lielā mērā visa transporta nozare, joprojām ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā.

Politikas iniciatīvu kopuma – Eiropas Zaļā kursa – ietvaros Eiropas Savienība ir noteikusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kur absorbētās CO2 emisijas apmērs ir tikpat liels, cik saražotās emisijas apmērs, līdz 2050. gadam samazinot transporta siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas par 90 %. Šis mērķis tika padarīts juridiski saistošs Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gadā pieņemtajā Eiropas Klimata aktā, kurā Eiropas Savienības noteiktais mērķis emisiju samazināšanai līdz 2030.gadam tika palielināts no 40% līdz 55%. 2021.gada 14.jūlijā Eiropas Komisija publicēja “Gatavi mērķrādītājam 55” priekšlikumu kopumu klimata un enerģētikas jomās. “Gatavi mērķrādītājam 55” kā savstarpēji saistītu politikas iniciatīvu pakotne norāda uz darbībām, kuras nepieciešams veikt visos ekonomikas sektoros papildu katras valsts ieguldītajam darbam, lai sasniegtu paaugstinātos 2030.gada klimata mērķus. Pakotne paredz Latvijai sasniegt pārskatīto valsts mērķi līdz 2030. gadam, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas par 17% salīdzinājumā ar 2005.gada rādītājiem.
Lai gan kuģniecība nav tieši iekļauta Parīzes nolīgumā, kuģniecībai ir jāierobežo SEG emisijas arī Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – SJO) noteikto mērķu un uzdevumu ietvaros. Kuģu energoefektivitātes prasības ir ieviestas kā grozījumi MARPOL  (Starptautiskās konvenkcijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem)VI pielikumā, un ir pieņemta sākotnējā SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.

2023.gada jūlijā Londonā notika SJO Jūras vides aizsardzības komitejas sēde (MEPC 80), kurā tika pieņemta SJO stratēģija kuģu radīto SEG emisiju samazināšanai.
SJO 2023.gada SEG stratēģija nosaka:

-           Līdz 2030.gadam CO2 emisijas uz vienu pārvadājumu starptautiskajā kuģniecībā vidēji samazināt vismaz 40% apmērā salīdzinājumā ar 2008.gadu;
-           SEG nulles vai gandrīz nulles emisiju tehnoloģiju, degvielu un/vai enerģijas avotu ieviešana, lai līdz 2030.gadam sasniegtu vismaz 5%, cenšoties panākt 10% no starptautiskajā kuģniecībā izmantotās enerģijas.
Nokļūšana līdz nullei (līdz 2050.gadam) ir paredzēta divos posmos, kas apzīmēti kā indikatīvi kontrolpunkti:
-           Līdz 2030.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 20%, cenšoties panākt 30% salīdzinājumā ar 2008.gadu;
-           Līdz 2040.gadam samazināt starptautiskās kuģniecības radītās kopējās ikgadējās SEG emisijas vismaz par 70%, cenšoties panākt 80% samazinājumu salīdzinājumā ar 2008.gadu.

Arī ES stratēģija Baltijas jūras reģionam saistāma ar ilgtspējas veicināšanu kuģniecības nozarē, kas saistāma ar š stratēģijas mērķiem: “Glābiet jūru” un “Savienojiet reģionu” un apakšmērķiem “Tīra un droša kuģošana”, “Labi transportēšanas apstākļi” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, un jo īpaši ar  stratēģijas 2. pasākuma “Pasākumu izstrāde, lai panāktu klimatneitrālu un nulles piesārņojuma transportu transporta politikas jomā” darbībām “Atbalstīt pasākumus, tostarp digitalizāciju, lai samazinātu kuģniecības radītās emisijas” un “Atbalstīt krasta iekārtu izveidi, lai uzlabotu tīras kuģošanas pasākumus, tostarp alternatīvo degvielu infrastruktūru kuģošanā”.
Arī nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti norāda uz nepieciešamību kuģniecības jomā virzīties uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz sasniedzamo rādītāju – “Virzībai uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, elektrificēt ostu piestātnes un nodrošināt alternatīvu degvielu pieejamību”, kurš savukārt izriet no Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteiktajiem uzdevumiem par emisiju mazināšanu, kā arī Nacionālajā Enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projektā noteiktajam nacionālajam mērķim – nodrošināt vismaz 7% atjaunojamās enerģijas (modernās biodegvielas, elektrība) īpatsvaru Latvijas transporta enerģijas galapatēriņā.
 

Lai samazinātu emisijas no kuģiem navigācijā, piestātnēs un ostās, kā arī lai uzlabotu drošību kuģniecības jomā, iespējami vairāki risinājumi videi draudzīgu ostas infrastruktūras attīstības veicināšanā, tajā skaitā krasta elektroapgādes ieviešana un ostām pielāgoti risinājumi drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanai un kuģu satiksmes veicināšanai.
Krasta elektroapgādes ieviešana
Pēc kuģu pietauvošanas ostā, tiem ir nepieciešama elektrība, lai veiktu kravas iekraušanas un izkraušanas darbu, lai nodrošinātu apkuri, apgaismojumu uz kuģa, kā arī citām nepieciešamajām aktivitātēm. Šo jaudu nodrošina palīgdzinēji, kas emitē oglekļa dioksīdu un citus gaisa piesārņotājus, ietekmējot vides kvalitāti un tādējādi gan ostas darbinieku, gan apkārtnes iedzīvotāju veselību. Būtisks ir arī trokšņa piesārņojums. Krasta elektroapgāde ir būtisks instruments, lai padarītu kuģniecības nozari videi draudzīgāku samazinot CO2 emisijas, citas SEG emisijas un kaitīgās emisijas gaisā (piemēram, NOx, SOx, PM) un samazināt kuģniecības radīto troksni un ūdens piesārņojumu izplūžu dēļ.
Krasta elektroapgāde saistāma ar ES transporta politiku kopumā, piemēram, ES 2011. gada Balto grāmatu (COM(2011)144), kuras kā viens no mērķiem noteikts uzlabot kuģniecības ekoloģiskos raksturlielumus. Nepieciešamība atbalstīt krasta elektroapgādi izriet arī no Regulas (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai. Šajā dokumentā (23. pants) tika noteikta prioritāte attiecībā uz jaunu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, lai veicinātu alternatīvās degvielas un energoefektīvu jūras transportu.
Krasta elektroapgāde ir tieši saistīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1804 (2023. gada 13. septembris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805 par atjaunojamo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā,  un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime). Regulā ir noteikti obligātie valstu mērķi, kuru rezultātā Eiropas Savienībā tiek ieviesta pietiekama alternatīvo degvielu infrastruktūra autotransporta līdzekļiem, vilcieniem, kuģiem un stacionāriem gaisa kuģiem. Ar to nosaka kopīgas tehniskās specifikācijas un prasības attiecībā uz lietotāju informēšanu, datu sniegšanu un maksājumu prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūru. Saskaņā ar Regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 9. pantu: Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2029. gada 31. decembrim pamata un visaptverošajās jūras ostās tiek nodrošināta minimālā krasta elektroapgāde jūras konteineru un pasažieru kuģiem.
Krasta elektroapgāde saistāma arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulu (ES) 2023/1805  par atjaunojamo energoresursu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (FuelEU Maritime), kuru Padome pieņēma 2023. gada jūlijā un publicēja 2023. gada septembrī un kura ir arī daļa no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %". Saskaņā ar "Fuel EU Maritime" 6. pantu no 2030. gada 1. janvāra konteinerkuģi un pasažieru kuģi, kas pietauvoti piestātnē dalībvalsts jurisdikcijā esošā ostā, pieslēdzas krasta elektroapgādes sistēmai un izmanto to visai tai pieprasītajai elektroenerģijai pietauvošanās vietā.
Krasta elektroapgādes iekārtu skaits Baltijas reģiona ostās pēdējo gadu laikā ir trīskāršojies, 2022.gadā sasniedzot 27 krasta iekārtas. Vienlaikus uzsverams, ka, balstoties uz Eiropas Jūras ostu organizācijas (ESPO) sniegto informāciju[1], krasta elektroapgādes ieviešanai ir augstas investīciju izmaksas. Līdz šim ir nav zināmi gadījumi, kad krasta elektroapgādes infrastruktūra būtu izveidota komerciālos nolūkos, pat ne valstīs, kur atjaunojamā elektroenerģija ir lētāka nekā degviela, ko izmanto uz kuģa, līdz ar to nepieciešams publiskais finansējums.


Kuģu kustības optimizācija

SEG emisiju apjoms starptautiskajā kuģniecībā var tikt samazināts izmantojot arī citus instrumentus.   Balstoties uz SJO 2022. gadā pasūtīto pētījumu[2] par konteinerkuģu pārbraucienu optimizēšanas ietekmi uz to degvielas patēriņu un SEG emisiju apjomu, tika konstatēts, ka izmantojot kuģu kustības optimizācijas “JIT Arrival” (“Just-in-Time Arrival”) pieeju, iespējams radīt ievērojamus degvielas patēriņa ietaupījumus un secīgi kuģu radīto CO2 emisiju samazinājumu, ko pamato monogrāfija “Reducing GHG emissions from ships in port areas”[3].

Saskaņā ar Somijas kompānijas “Wartsila”, kas ir viens no globālajiem līderiem kuģu jaudas iekārtu izstrādes jomā,  sniegto informāciju, sauskravas kuģim veicot sava pārbraciena optimizāciju un tādējādi samazinot ātrumu no 12 līdz 11 mezgliem, degvielas ekonomija var sasniegt 10 tonnas diennaktī[4]. Savukārt vienas tonnas dīzeļdegvielas sadedzināšana rada 3,2 tonnas CO2 izmešu[5]. Tā rezultātā, kuģim savlaicīgi saņemot no pienākšanas ostas nepieciešamo informāciju un veicot tā pārgājiena optimizācijas pasākumus, ir iespējams vienas diennakts laikā samazināt CO2 emisiju apjomu par 32 tonnām.

Lai veiktu kuģu kustības optimizēšanu, ir nepieciešama pietiekoša informācijas apmaiņa starp kustībā esošo kuģi un to uzņemošo ostu, kas ļautu veikt pietiekoši efektīvu kuģa gaitas (ātruma) piemērošanu tam, lai kuģis ierastos ostā tieši tajā brīdī, kad ostas locis, un, ja nepieciešams, arī ostas velkoņi, ir gatavi kuģa pavadīšanai uz tā pietauvošanai plānoto piestātni. Plānoto kuģa ienākšanu ostā var ietekmēt virkne dažādu faktoru, tajā skaitā laicīga piestātnes neatbrīvošana vai nesagatavošana nākamā kuģa pieņemšanai, ostas dienestu gatavība apkalpot kuģi, ostas teritorijā valdošie laika apstākļi. Efektīva kuģu kustības optimizācija ne tikai padara ostu videi draudzīgāku, bet arī būtiski uzlabo drošību ostās, būtiski samazinot negadījumu skaitu.

Saskaņā ar SJO vadlīnijās sniegtajām rekomendācijām “JIT Arrival” pieejai kuģu kustības optimizācijai būtu jābalstās uz ostas kapteiņa dienesta datiem, kas tiek izmantoti kuģu kustības optimizācijai, savukārt kapteiņa dienestā darbs, kas saistās ar ostu apmeklējošo kuģu apkalpošanu, tiek īstenots šādos trīs savstarpēji saistītos blokos:

1­) Plānošanas bloks
Lai nodrošinātu kuģiem iespēju izmantot “JIT Arrival” vai analogu pārgājiena optimizēšanas pieeju, ir jāveic ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošana, kas spētu nodrošināt šādas funkcijas:
saziņu ar ostas piestātņu nomniekiem par piestātņu pieejamību noteiktu kuģu apkalpošanai;
saziņu ar kuģu aģentiem, t.sk. ostas apmeklējuma kuģu pieteikuma iesniegšanai;
secīgu kuģa apmeklējuma informācijas reģistrēšanu, t.sk. ostas apmeklējuma izmaksu aprēķināšanu, rēķinu ģenerēšanu un citām darbībām.
2) Organizēšanas bloks. Ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmai pēc atjaunošana, lai spētu nodrošināt šādas funkcijas:
-      ostas piestātņu pieejamības plānošana;
-      ostas loču pakalpojumu plānošana;
-      e-navigācijas atbalsts;
-      automātiskas saziņas nodrošināšana ar kuģiem “JIT Arrival” vai analogas pārgājiena optimizēšanas pieejas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas nosūtīšanai/ saņemšanai.
3) Apkalpošanas bloks. Nepieciešams veikt ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmas atjaunošanu, kas ietver šādus pasākumus:
esošo novecojušo magnetronu tehnoloģijas divu radaru staciju nomaiņa ar trīs augstas precizitātes un energoefektivitātes cietvielu (solid state) tehnoloģijas radaru stacijām;
paaugstinātas tālummaiņas kameru ar nakts redzamības un kuģu izsekošanas funkcijām uzstādīšana ostas akvatorijas un pievedceļu kontrolei;
radaru torņu aprīkošana ar automātiskajām meteoroloģiskajām stacijām;
automātisko meteoroloģisko staciju izvietošana uz kuģu ceļiem (ostas ārējā reidā);
jauna augstas drošības un energoefektivitātes datu centra izveide;
hidrogrāfijas aprīkojuma (bojas, navigācijas gaismas), kas nodrošinātu drošu kuģu kustību visiem Liepājas ostu apmeklējošajiem kuģiem arī diennakts tumšajā laikā, uzstādīšana un integrēšana ostas kuģu satiksmes vadības centra sistēmā ar mērķi nodrošināt tā centralizētu uzraudzību un vadību.

Pasākuma mērķis ir  attīstīt lielo ostu publiskās infrastruktūru, tai skaitā,  veicināt videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstību. Lai nodrošinātu pasākuma mērķa sasniegšanu, tiks veiktas investīcijas ostu publiskās infrastruktūras attīstībā, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanā.


Citi faktori
(1) Saskaņā ar principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu pasākumam ir ietekme uz SEG emisiju samazināšanu. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka īstenotais projekts un atbalstāmās darbības tiek īstenotas ievērojot principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumā minēto; proti, projekta plānošanā un īstenošanā ņem vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, tostarp riskus, kas varētu rasties uzturēšanas un ekspluatācijas laikā, kā arī mazina potenciālo risku iestāšanos.
(2)  Plānotajām investīcijām būs netieša ietekme un horizontālo principu (HP) "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija, un pamattiesību ievērošana", netieša ietekme uz horizontālo principu "Klimatnodrošināšana" un netieša ietekme uz horizontālo principu "Energoefektivitāte pirmajā vietā”.


[1] ESPO Communication - Towards an intelligent legislative framework for Onshore Power Supply (OPS)_1.pdf
[2] SJO pasūtīta izpēte “Just in time arrival”, pieejama: https://greenvoyage2050.imo.org/wp-content/uploads/2022/06/JIT-Container-Study.pdf
[3] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2210539515000590#ab0005
[4] How Smart Voyaging helps to decline shipping emissions (wartsila.com), pieejams: https://www.wartsila.com/insights/article/how-smart-voyaging-helps-to-decline-shipping-emissions
[5] CO2 and sulphur emissions from the shipping industry, Gustav Krantz, 2016, pieejams: https://www.egcsa.com/wp-content/uploads/CO2-and-sulphur-emissions-from-the-shipping-industry.pdf