Anotācija

Noteikumu projekta mērķis ir aktualizēt pasākumā sasniedzamos rādītājus, palielinot iegādājamā ritošā sastāva skaitu no diviem līdz deviņiem BEMU, kā arī noteikt, ka pasākuma ietvaros tiks izveidota BEMU uzlādes infrastruktūra. Atbilstoši šim mērķim noteikumu projektā tiek precizēts pasākuma finansējums un citi pasākuma īstenošanas nosacījumi.

Vispārējā kārtība

Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma). Programmas 2.3. prioritātes “Ilgtspējīga mobilitāte” 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” ietvaros tika paredzēta vismaz divu jaunu BEMU iegāde dzelzceļa pasažieru apkalpošanai. Ievērojot Programmā paredzēto, tika izstrādāti Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 30 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 30), kas paredz divu BEMU iegādes nosacījumus.
Vienlaikus Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) 1. komponentes "Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja" 1.1. reformu un investīciju virziena "Emisiju samazināšana transporta sektorā" 1.1.1.r. reformas "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" 1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, attīstot bezemisiju dzelzceļa infrastruktūru ar bezemisiju ritekļiem" 1.1.1.1.i.1. pasākuma ietvaros bija paredzēta septiņu BEMU iegāde.
AF plāna investīciju uzraudzības procesā tika identificēts, ka BEMU ražošana, piegāde, sertifikācija un nodošana ekspluatācijā varētu pārsniegt AF plāna investīciju īstenošanas beigu termiņu. Attiecīgi Satiksmes ministrija (turpmāk – SM) 2023. gadā ierosināja AF plāna grozījumus, kas tostarp paredz neīstenot septiņu BEMU iegādi AF plāna ietvaros. AF plāna grozījumi tika apstiprināti 2023. gada 8. decembrī.
Ņemot vērā apstākli, ka BEMU iegādi nav plānots nodrošināt AF plāna ietvaros, Ministru kabineta 2023. gada 7. marta sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 13, 32. §) 2., 3. un 4. punktā dotie uzdevumi par BEMU iegādes īstenošanu AF plāna ietvaros ir atzīti par aktualitāti zaudējušiem ar Ministru kabineta 2025. gada 18. februāra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.7, 33. §) 8. punktu.
Atbilstoši 2025. gada 28. marta Eiropas Savienības fondu tematiskās komitejas sēdē izskatītajam jautājumam par Programmas vidusposma grozījumiem un vienošanos par SM gala priekšlikumu pārdalēm transporta, t.sk. dzelzceļa nozarē, lai stiprinātu dzelzceļu kā transporta tīkla mugurkaulu un attīstītu reģionālo savienojamību, BEMU iegādei un BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums 104 608 561 euro.
Priekšlikums par pasākuma īstenošanu, paredzot Eiropas Savienības fondu finansējumu 104 608 561 eiro apmērā BEMU iegādei un elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidei, ir iekļauts Ministru kabineta 2025. gada 29. maija rīkojumā Nr. 314 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam"" (prot. Nr. 21, 42. §). Pasākuma īstenošanai nepieciešamā ES fondu finansējuma nodrošināšanai ir veiktas iekšējās pārdales no Satiksmes ministrijas pārziņā esošajām 3.politikas mērķa “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti” investīcijām. BEMU iegādei ir pārdalīts ES fondu finansējums 94 081 830 eiro apmērā no 3.1.1.1.pasākuma “Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos”. BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei ir pārdalīts ES fondu finansējums 10 526 731 eiro apmērā no 3.1.1.2.pasākuma “Ieguldījumi TEN-T tīkla autoceļu drošībā un vides piekļūstamībā”.

BEMU uzlāde

BEMU ir aprīkoti ar bateriju jeb akumulatoru tehnoloģiju, kas ļauj tiem braukt gan pa elektrificētām līnijām, izmantojot elektroenerģiju no kontakttīkla, gan neelektrificētām līnijām, kur tie izmanto baterijās uzkrāto enerģiju. To priekšrocības – nav nepieciešamas lielas investīcijas, elektrificējot līnijas ar nelielu kustības intensitāti, vienlaikus tas ir videi draudzīgs risinājums. Atzīmējams, ka bateriju vilciens pa neelektrificētu dzelzceļa līniju bez uzlādes var nobraukt no 80 līdz 100 km, pēc tam vilcienam jāuzlādē baterija. To var nodrošināt, izveidojot uzlādes infrastruktūru. Tāpat bateriju uzlāde notiek, vilcienam braucot pa elektrificētajiem posmiem, tāpēc garākos neelektrificētos maršrutos ir jāizveido uzlādes risinājums, lai vilciens veiktu visu maršruta ceļu.
BEMU primāri paredzēts izmantot vilcienu satiksmes nodrošināšanai starp Rīgu un attālākiem valsts reģioniem – provizoriski maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils, tādējādi uzlabojot reģionu mobilitāti. Minētajos maršrutos jau šobrīd pastāv ievērojama pasažieru plūsma, kā arī augstas intensitātes satiksmes dzelzceļa līnijās tiek turpināti pasažieru infrastruktūras modernizācijas darbi peronu paaugstināto platformu izbūvei, ko plānots pabeigt līdz 2029. gadam. Indikatīvi būtu nepieciešami uzlādes risinājumi četrās vietās. Maršrutā “Rīga-Cēsis” būtu nepieciešami uzlādes risinājumi Siguldā un Cēsīs, bet maršrutā “Rīga-Daugavpils” – Līvānos un Daugavpilī.
Plānotās Eiropas Savienības fondu investīcijas BEMU iegādei ir ar augstu gatavības līmeni. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” (turpmāk – ATD) šobrīd īsteno konkursa procedūru ar sarunām “Jaunu pasažieru pārvadāšanai paredzētu akumulatoru bateriju elektrovilcienu vienību (BEMU) piegāde”, Id. Nr. AD 2022/3 (turpmāk - BEMU iepirkums). Atbilstoši BEMU iepirkuma prasībām visiem BEMU ir jābūt nodotiem ekspluatācijā ne vēlāk kā 42 mēnešu laikā no BEMU iepirkuma līguma noslēgšanas datuma.
Pasākuma ietvaros uzlādes infrastruktūras izveidotājs un pēc tam arī īpašnieks būs VAS “Latvijas dzelzceļš”. Atbilstoši Dzelzceļa likuma 6. panta otrajā daļā noteiktajam VAS “Latvijas dzelzceļš” ir vienīgais valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs Latvijā.
BEMU uzlādes infrastruktūra, kas minēta MK noteikumu Nr.30 14.4. apakšpunktā, ir daļa no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, kuras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”. Pasākuma ietvaros izbūvētā BEMU uzlādes infrastruktūra atbilst Dzelzceļa likuma 4. panta pirmās daļas 6. punktā minētajiem inženierbūves elementiem, tostarp dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijām, kontakttīkliem un transformatoriem.
Saskaņā ar Dzelzceļa likumu visa valsts dzelzceļa infrastruktūra, tostarp sliežu ceļi, kontakttīkls, apakšstacijas, tehniskās teritorijas u.c., atrodas VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldībā, un dzelzceļa infrastruktūra ir valsts īpašums. Attiecīgā VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvaldītā teritorija (t. s. sarkanās līnijas), kur paredzēta BEMU uzlādes infrastruktūras izveide šī pasākuma ietvaros, nav pieejama citiem komersantiem šādas infrastruktūras attīstīšanai.
VAS “Latvijas dzelzceļš” pārvalda elektrificēto dzelzceļa infrastruktūru un nodrošina elektroenerģijas piegādi līdz elektrovilcienam. VAS “Latvijas dzelzceļš” ir elektroenerģijas sistēmas operatora licence (licences Nr. E13021), un uzņēmums ir reģistrēts kā elektroenerģijas tirgotājs (reģistrācijas Nr. ET0027). Ņemot vērā spēkā esošās tiesību normas, citi elektroenerģijas sadales sistēmas operatori nevar darboties VAS “Latvijas dzelzceļš” elektroenerģijas sadales licences zonā.
Ievērojot Dzelzceļa likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteikto, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir brīvi pieejama un atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem, kā arī tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas Paziņojuma “Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam dzelzceļa uzņēmumiem” (2008/C 184/07) 25. punktu, ja infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un ja par piekļuvi šai infrastruktūrai ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem (Direktīva 2012/34/ES), Eiropas Komisija parasti uzskata, ka infrastruktūras publiska finansēšana nav atbalsts dzelzceļa uzņēmumiem. Paredzēts, ka pēc projekta īstenošanas izbūvētā BEMU uzlādes infrastruktūra būs vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai tiks noteikta adekvāta samaksa. Izveidotā BEMU uzlādes infrastruktūra paredzēta ne tikai šī pasākuma ietvaros iegādāto vilcienu uzlādei – to var potenciāli izmantot arī citu 1520 mm sliežu platuma BEMU vilcienu uzlādei, ja vilcienu tehniskie parametri ļauj veikt uzlādi no elektrotīkla.
Latvijā uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu attiecas valsts regulējums un nav iespējama konkurence. Priekšrocība, ko infrastruktūras pārvaldītājam piešķir valsts publiskais atbalsts, nerada konkurenci kropļojošus apstākļus, tāpēc šāda priekšrocība nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu. Pasākumā plānotais publiskais finansējums BEMU uzlādes infrastruktūras izveidei nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Noteikumu projektā veiktās izmaiņas

Ņemot vērā SM pārziņā esošo specifisko atbalsta mērķu finansējuma iekšējo pārdaļu procesa specifiku, tostarp apstākli, ka atbilstoši ierosinātajiem Programmas grozījumiem BEMU iegādei ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums, nevis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, BEMU iegādei nepieciešamās darbības tiks īstenotas 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" 2.4.1.3. pasākuma "Bezemisiju (bateriju) vilcieni" ietvaros, nevis 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.4. pasākuma "Bezemisiju vilcieni" ietvaros. Līdz ar to MK noteikumu Nr. 30 nosaukumā un tekstā tiek veiktas izmaiņas pasākuma numerācijā un nosaukumā.
Ievērojot Programmā noteikto, noteikumu projektā ir precizēts pasākuma finansējums. Pasākumam pieejamais kopējais finansējums ir 123 068 896 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 104 608 561 euro un nacionālais finansējums – 18 460 335 euro. VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenojamam projektam saskaņā ar noteikumu 4.2.apakšpunktu ir paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums, jo projekta ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” attīstīs publisko dzelzceļa infrastruktūru, kas ir būtiska, lai nodrošinātu reģionālos pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu valsts pasūtījuma ietvaros.
BEMU uzlādes infrastruktūras izveide ir nepieciešama sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai, tādējādi tā ir tieši saistīta ar valsts politikas mērķu sasniegšanu transporta jomā, it īpaši attiecībā uz sabiedriskā transporta pieejamības, drošības un ilgtspējas nodrošināšanu.
Atbilstoši Dzelzceļa likumam un Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra noteikumiem Nr.680  “Dzelzceļa ekspluatācijas noteikumi” VAS “Latvijas dzelzceļš” kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumi, un tā būtiskā funkcija ir lēmumu pieņemšana par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu.
Valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršana ir būtiska, lai VAS “Latvijas dzelzceļš” kā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veidotu sabiedrības interesēm atbilstošu, drošu un pieejamu dzelzceļa infrastruktūru.
Atbilstoši Programmā minētajam, noteikumu projekts paredz šādus uzraudzības rādītājus:
- iznākuma rādītājs – sabiedriskajā transportā izmantojamā videi draudzīgā ritošā sastāva pasažieru ietilpība ir vismaz 1 620 pasažieri (iznākuma rādītāja RCO 57). Rādītājs ir sasniegts, kad BEMU ir nodots ekspluatācijā. BEMU iegādi līdz nodošanai ekspluatācijā nodrošina ATD;
- rezultāta rādītājs – jaunā vai modernizētā sabiedriskā transporta lietotāju skaits gadā ir vismaz 1 460 000 (rezultāta rādītājs RCR 62). Rādītājs ir sasniegts gada laikā pēc BEMU nodošanas ekspluatācijā.
Noteikumu projektā ir precizēta atsauce uz SM nolikuma apakšpunktu, kur noteikts deleģējums ATD veikt BEMU iegādi pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Precizējums noteikumu projektā tiek veikts, ņemot vērā noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 242 “Satiksmes ministrijas nolikums”” (25-TA-1034) paredzētās izmaiņas SM nolikumā.
Noteikumu projekts paredz, ka katrs projekta iesniedzējs pasākumā iesniedz vienu projekta iesniegumu. Pasākumā ir divi projekta iesniedzēji. Attiecīgi pasākumā ir paredzēti kopumā divi projekta iesniegumi – viens projekta iesniegums par BEMU iegādi un nodošanu ekspluatācijā un otrs – par BEMU uzlādes infrastruktūras izveidi:
ATD īstenotajam projektam par BEMU iegādi un nodošanu ekspluatācijā pieejamais kopējais finansējums ir 110 684 507 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 94 081 830 euro un valsts budžeta finansējums 16 602 677 euro.
VAS “Latvijas dzelzceļš” īstenotajam projektam par BEMU uzlādes infrastruktūras izveidi pieejamais kopējais finansējums ir 12 384 389 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 10 526 731 euro un valsts budžeta finansējums 1 857 658 euro.
Noteikumu projektā precizēts, ka projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tostarp piemaksas un nodokļi, nepārsniedz 84 787 euro Kohēzijas fonda finansējuma daļai kalendāra gadā, ja projekta attiecināmās izmaksas ir virs 5 000 000 euro.
Noteikumu projekts paredz papildināt atbalstāmo darbību sarakstu ar jaunām darbībām – BEMU uzlādes infrastruktūras izveide un projekta vadības nodrošināšana. Noteikumu projektā ir precizēts darbības nosaukums – līdzšinējais darbības nosaukums ‘jaunu BEMU rezerves daļu iegāde piecu gadu periodam, kā arī minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras iegāde’ ir nosaukts īsāk un pārskatāmāk šādā redakcijā ‘ar BEMU iegādi saistītās aktivitātes’.
Noteikumu projektā ar BEMU iegādi saistīto darbību ietvaros ir precizēts un papildināts izmaksu uzskaitījums, iekļaujot stratēģisko rezerves daļu izmaksas, bateriju elektrovilcienu tehniskās dokumentācijas izmaksas, personāla apmācības izmaksas, ražošanas un speciālo instrumentu izmaksas, speciālo testēšanas iekārtu izmaksas, citas vienreizējas ar bateriju elektrovilcienu iegādi saistītās izmaksas, kā arī ekspertīzes un būvuzraudzības pakalpojuma izmaksas.
Noteikumu projekts paredz papildināt projekta attiecināmo izmaksu uzskaitījumu, iekļaujot izmaksas, kas nepieciešamas uzlādes infrastruktūras izveidei, t.sk. jaunu barošanas kabeļu līniju un uzskaites sadaļņu projektēšana un izbūve, lai nodrošinātu uzlādes infrastruktūras darbību; uzlādes infrastruktūras un esošās dzelzceļa signalizācijas infrastruktūras savietošanas izmaksas, tostarp uzlādes infrastruktūras iegādes, piegādes, montāžas un būvdarbu izmaksas. Pasākumā ir attiecināmas arī elektrotīkla pieslēguma izmaksas, t.sk. jaudas rezervēšana, lai nodrošinātu uzlādes infrastruktūras darbību.
Pasākuma ietvaros ATD īsteno četras darbības:
1. Vismaz deviņu jaunu bateriju elektrovilcienu iegāde. Šīs darbības ietvaros ir attiecināma šāda tiešo attiecināmo izmaksu pozīcija:
- jaunu bateriju elektrovilcienu iegādes izmaksas dzelzceļa pasažieru apkalpošanai.
2. Ar bateriju elektrovilcienu iegādi saistītās aktivitātes. Šīs darbības ietvaros ir attiecināmas šādas tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas:
- projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
- projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
- vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
- bateriju elektrovilcienu rezerves daļu iegādes izmaksas piecu gadu periodam, stratēģisko rezerves daļu izmaksas, bateriju elektrovilcienu tehniskās dokumentācijas izmaksas, personāla apmācības izmaksas, ražošanas un speciālo instrumentu izmaksas, speciālo testēšanas iekārtu izmaksas, citas vienreizējas ar bateriju elektrovilcienu iegādi saistītās izmaksas un minimālā nepieciešamā specifisko rokas instrumentu un programmatūras (kas nav brīvi pieejama tirgū) iegādes izmaksas diagnostikas nodrošināšanai.
3. Inženieru pakalpojuma iegāde, lai nodrošinātu atbalstu bateriju elektrovilcienu iegādes procesā. Šīs darbības ietvaros ir attiecināma šāda tiešo attiecināmo izmaksu pozīcija:
- ekspertīzes, inženieru pakalpojuma izmaksas bateriju elektrovilcienu iegādes procesā;
4. Projekta vadības nodrošināšana. Šīs darbības ietvaros ir attiecināma šāda tiešo attiecināmo izmaksu pozīcija:
- projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tostarp piemaksas un nodokļi.
Pasākuma ietvaros VAS “Latvijas dzelzceļš” pasākumā īsteno divas darbības:
1. Bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveide. Šīs darbības ietvaros ir attiecināmas šādas tiešo attiecināmo izmaksu pozīcijas:
- projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;
- projekta komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu izmaksas;
- vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;
- vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanas izmaksas;
- ekspertīzes, inženieru un būvuzraudzības pakalpojuma izmaksas bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidošanā;
- bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūras izveidošanas izmaksas.
2. Projekta vadības nodrošināšana. Šīs darbības ietvaros ir attiecināma šāda tiešo attiecināmo izmaksu pozīcija:
- projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, tostarp piemaksas un nodokļi.
Noteikumu projektā ir ņemta vērā vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2 “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” spēkā esošā redakcija. Pēc noteikumu projekta apstiprināšanas un vadlīniju Nr. 1.2 grozījumu apstiprināšanas atbildīgā iestāde vajadzības gadījumā vērtēs, vai noteikumos veicami grozījumi, balstoties uz aktuālo vadošās iestādes vadlīniju Nr. 1.2 redakciju, ievērojot visus tajā ietvertos nosacījumus, t.sk. pārvērtējot visas izmaksu pozīcijas, attiecināšanas nosacījumus un izmaiņu ietekmi uz jau īstenošanā esošo projektu.
Noteikumu projekts paredz ATD kā finansējuma saņēmējam pienākumu sniegt sadarbības iestādei informāciju par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāja – sabiedriskā transporta vienību, kur ir nodrošināta vides un informācijas piekļūstamība, skaita – sasniegšanu. Savukārt valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” īstenotajā projektā ir paredzēta uzlādes infrastruktūras izbūve, kas nebūs sabiedrībai pieejams objekts, līdz ar to šajā projektā nav plānota ietekme uz horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” īstenotajā projektā ir iekļaujama vismaz vienas vispārīgas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbības veikšana, kas attiecas uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem.
Noteikumu projekts noteic finansējuma saņēmēja pienākumu sniegt sadarbības iestādei informāciju par uzraudzības rādītājiem - ATD sniedz sadarbības iestādei informāciju par iznākuma rādītāja RCO 57 un rezultāta rādītāja RCR 62 vērtību sasniegšanu.
Pēc projekta pabeigšanas ATD iegādātos aktīvus (visu projekta apjomu ar uzņemtajām līgumsaistībām) nodod pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējam, kurš izvēlēts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulai (EK) Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes regulu (EEK) Nr. 1107/70, kā arī ievērojot piemērojamā komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus.
Noteikumu projektā ir iekļauti nosacījumi par projekta ietvaros iegādāto BEMU uzturēšanu, laikus plānojot uzturēšanas un vilcienu vagonu atjaunošanas darbus un finansējumu šiem darbiem.
Noteikumu projekts ir papildināts ar avansa piešķiršanas nosacījumiem valsts kapitālsabiedrībai “Latvijas dzelzceļš”. Ievērojot Ministru kabineta 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” 17. punkta nosacījumus, noteikumu projekts paredz, ka sadarbības iestāde var piešķirt valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” avansu pēc līguma noslēgšanas par Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu. Avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 100 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.
Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams pasākuma īstenošanai, lai tiktu nodrošināta finanšu/naudas plūsma pasākumā plānoto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Jāņem vērā, ka avansa apmērs noteikts, ievērojot arī to, ka šī pasākuma ietvaros plānots atbalstīt BEMU iegādi, kas ir augstas gatavības darbība.

Demarkācija un papildinātība ar darbībām Sociālā klimata fonda ietvaros

Ministru kabineta 2025.gada 1.jūlija sēdē (prot.Nr.26, 31. §) tika pieņemts Latvijas Sociālā klimata fonda plāns 2026.–2032. gadam. Šī plāna ietvaros tostarp ir paredzēta investīcija C2.G.I3 “Atbalsts bateriju elektrovilcieniem” 39,6 milj. eiro apmērā, t.sk. Sociālā klimata fonda finansējums 29,7 milj. eiro un nacionālais līdzfinansējums 9,9 milj. eiro. Investīcijas ietvaros plānots atbalstīt divu BEMU iegādi un BEMU uzlādes infrastruktūras izveidi.
Izmaksu nošķiršana:
1. Noteikumu projektā paredzētās izmaksas un Sociālā klimata fonda projektā plānotās izmaksas ir identificējamas. Finansējumu projektā ir plānots piešķirt konkrētu izmaksu segšanai. Dubultā finansējuma risku pasākumā izslēgs projekta iesnieguma vērtēšanas posmā, kur sniegts projekta izmaksu pamatojums, un projekta īstenošanas posmā, veicot projektā faktiski veikto izmaksu pārbaudi.
2. Izmaksas par BEMU iegādi ir nošķiramas saturiski atbilstoši BEMU iepirkuma nosacījumiem, tas ir, 9 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma pamata pasūtījumu un 2 BEMU iegāde attiecas uz BEMU iepirkuma papildu pasūtījumu. Atbilstoši BEMU iepirkuma nosacījumiem Sociālā klimata fonda finansētie BEMU tiks piegādāti pēc tam, kad būs piegādāti visi Kohēzijas fonda finansētie BEMU.
3. Izmaksas ir nošķiramas laikā:
- Kohēzijas fonda darbības, kas attiecas uz 9 BEMU iegādi un BEMU uzlādes infrastruktūras izveidi, plānots uzsākt šogad, un darbības plānots pabeigt līdz 2029.gadam,
- Sociālā klimata fonda aktivitātes, kas paredz 2 BEMU iegādi un BEMU infrastruktūras izveidi, plānots uzsākt 2026.gadā un īstenot līdz 2032.gadam.
Nepieciešamais investīciju apjoms un izbūves darbu ilgums katrā BEMU uzlādes infrastruktūras izveides vietā var atšķirties atkarībā no izvēlētajiem risinājumiem. Plānoto izmaksu precīzāks apjoms un sadalījums būs iespējams pēc BEMU uzlādes infrastruktūras būvprojektu izstrādes. Paredzēts, ka BEMU uzlādes infrastruktūra trijās vai četrās BEMU uzlādes vietās tiks finansēta no Kohēzijas fonda un divās vai trijās – no Sociālā klimata fonda.
Vienlaikus atzīmējams, ka pasākumā plānotās darbības un Sociālā klimata fonda investīcijas ir savstarpēji papildināmas un veido sinerģiju. No Sociālā klimata fonda iegādātie BEMU papildinās Kohēzijas fonda ietvaros iegādāto BEMU ritošo sastāvu. No Sociālā klimata fonda finansētā BEMU uzlādes infrastruktūra veicinās BEMU izmantošanu reģionālajos pārvadājumos.

Demarkācija un papildinātība ar Eiropas Savienības fondu finansētajām darbībām elektrovilcienu iegādei

Latvijā pasažieru pārvadājumi ar elektrovilcieniem tiek veikti šādos elektrificētajos maršrutos:
- Rīga – Jelgava;
- Rīga – Tukums;
- Rīga – Skulte;
- Rīga – Aizkraukle.
Pasažieru pārvadājumi ar dīzeļvilcieniem tiek veikti šādos neelektrificētajos maršrutos:
- Rīga-Sigulda-Cēsis-Valmiera-Lugaži-Valga;
- Rīga-Madona-Gulbene;
- Rīga-Rēzekne-Zilupe;
- Rīga-Krustpils-Daugavpils-Indra;
- Rīga-Liepāja.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā un 2021.-2027.gada plānošanas periodā no Kohēzijas fonda ir iegādāti kopumā 32 elektrovilcieni, kas tiek izmantoti visos elektrificētajos posmos. Savukārt neelektrificētajos posmos pasažieru vilcieni šobrīd kursē, izmantojot dīzeļdzinēju vilces jaudu.
Lai veiktu dīzeļdegvielas vilcienu nomaiņu, pārietu uz bezemisiju sabiedrisko transportu un uzlabotu pārvadājumu pakalpojumu pieejamību, 2022.gadā tika veikta tehniski ekonomiskā izpēte par bezizmešu dzelzceļa ritošā sastāva vilces tehnoloģijas izvēli pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai, un izvērtēta tostarp arī BEMU izmantošana pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai neelektrificētajās līnijās un to piemērotība Latvijas dīzeļdegvielas vilcienu parka nomaiņas un pārvadājumu pakalpojumu pieejamības uzlabošanas mērķiem, kā arī novērtētas ieguldījumu ritošajā sastāvā izmaksas un ieguvumi.
BEMU ieviešana konkrētā neelektrificētā līnijā ir saistīta dažādiem faktoriem, piemēram, pārvadāto pasažieru skaita prognozi attiecīgajā neelektrificētajā līnijā, BEMU akumulatoru ietilpību, plānotā maršruta garumu u.tml.
Ņemot vērā veikto izpēti un apsvērumus, BEMU ir provizoriski plānots izmantot maršrutos Rīga-Cēsis un Rīga-Daugavpils. Maršrutā Rīga-Cēsis neelektrificētais posms ir no Zemitānu stacijas līdz Cēsīm. Maršrutā Rīga-Daugavpils neelektrificētais posms ir no Aizkraukles līdz Daugavpilij.
BEMU vilcienu tehnoloģija ļauj pārvietoties elektrificētajos posmos, izmantojot pantogrāfu. Savukārt BEMU akumulatori tiek izmantoti, lai veiktu pasažieru pārvadājumus neelektrificētajos posmos. Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai ar bezemisiju (bateriju) vilcieniem atsevišķās vietās ir plānots uzstādīt BEMU uzlādes infrastruktūru, lai BEMU varētu uzlādēt, un BEMU varētu veikt garāku maršrutu neelektrificētajos posmos.
Paredzēts, ka paralēli BEMU ieviešanai visās elektrificētajās līnijās turpinās kursēt arī jaunie elektrovilcieni, kas ir iegādāti ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.

Nē

Projekta īstenošanas rezultātā jaunos vilcienus varēs izmantot sabiedriskā transporta lietotāji. Projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta emisiju samazināšana.

Projekta iesniedzēji pasākuma ietvaros ir:
- Satiksmes ministrija. Tās vārdā atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums" 5.49. apakšpunktam un Satiksmes ministrijas deleģēšanas līgumam projektu iesniedz un īsteno ATD, kas veiks Satiksmes ministrijas kā projekta iesniedzēja funkcijas;
- Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.
Satiksmes ministrija pildīs Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.—2027. gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes funkcijas.

Jā

Nē

Nē

Nē

-