Anotācija (ex-ante)

Veicināt apdrošināšanas izplatītāju konkurenci; Attīstīt finansiāli stabilu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru sektoru un sekmēt to darbības caurspīdīgumu; Sekmēt, lai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki iegūtu pilnvērtīgākas zināšanas un prasmes; Precizēt apdrošināšanas brokeru un apdrošināšanas aģentu reģistrācijas prasības un uzraudzības procesā iesniedzamo ziņu apjomu; Nodrošināt uzraudzības iestādei nepieciešamo informāciju.

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Vispārējā kārtība, izņemot likumprojektā iekļautos pārejas noteikumus.

Grozījumi Likuma I nodaļā "Vispārīgie noteikumi"

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem neattiecas Likums atbilstoši Likuma 3.panta otrajai daļai
Lai turpmāk Likuma subjektiem nodrošinātu skaidrāku izpratni un novērstu dažādu Likumā noteikto prasību interpretāciju attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem Likums, izņemot dažas tiesību normas, neattiecas, ir nepieciešams Likumā veikt precizējumus. Kaut arī iepriekš minētajam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir saistošas tikai dažas Likumā noteiktās prasības, tomēr, lai novērstu potenciālus interešu konfliktus un pienākuma – ievērot klientu intereses – iespējamu pārkāpšanu, Likumā būtu nepieciešams precīzāk noteikt, ka arī šāds subjekts var nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu tikai vienā apdrošināšanas izplatītāja statusā.
Ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci starp tādiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, uz kuriem neattiecas un uz kuriem attiecas Likuma prasības attiecībā uz savstarpēji nekonkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu, Likuma prasības ir jāprecizē. Šobrīd apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, uz kuru neattiecas Likums atbilstoši Likuma 3. panta otrajai daļai, nav piemērojama Likuma prasība par savstarpēji nekonkurējošu apdrošināšanas produktu izplatīšanu.
Savukārt, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki, kuriem ir saistošas visas attiecīgās Likuma prasības, un apdrošināšanas aģenti nedrīkst izplatīt apdrošināšanas komersantu savstarpēji konkurējošus apdrošināšanas produktus.
Tādējādi šādam apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam (uz kuru attiecīgā prasība šobrīd neattiecas) ir radītas priekšrocības izplatīt vairāku apdrošināšanas komersantu savstarpēji konkurējošus produktus. Apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, atrodoties šādā situācijā, var radīt interešu konflikta riskus un pārkāpt klienta intereses, jo klientam var tikt piedāvāts iegādāties tādu apdrošināšanas līgumu, no kura apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks saņemtu vislielāko komisiju (atlīdzību). Turklāt šāds apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kuram Likums nenosaka prasības saņemt apmācības 15 stundas gadā, potenciāli sniedz vispusīgu apdrošināšanas piedāvājumu analīzi, kuru atbilstoši Likumam var veikt tikai apdrošināšanas brokeris.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 2. pantā un 19. pantā ir ietverti grozījumi attiecīgi Likuma 1. panta pirmās daļas 1., 7. un 9. punktā un 22. panta pirmajā daļā, papildinot normas ar atsauci arī uz tādu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, uz kuru saskaņā ar Likuma 3. panta otro daļu Likums neattiecas. Papildus Likuma 3. panta otrā daļa ir papildināta ar atsaucēm uz vairākām citām Likumā noteiktajām prasībām, kuras apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir jāievēro, ja tas ir reģistrēts kā tāds, uz kuru neattiecas Likuma prasības. Piemēram, ir sniegta atsauce uz Likuma 4. panta piekto un 5.¹ daļu, kas paredz aizliegumu izplatīt apdrošināšanu, kas ietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā.

Problēmas apraksts
Par subjektiem, kuri nedrīkst būt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki
Lai nodrošinātu, ka par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku nedrīkstētu kļūt cita veida apdrošināšanas izplatītāji, tajā skaitā jau kāda apdrošināšanas komersanta reģistrēts apdrošināšanas aģents, kā arī pēc līdzības Likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 9. punktā noteiktajam (apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera definīcijas) ir precizēts Likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkts. Ar šādu grozījumu tiks nodrošināts, ka pirms jauna apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrēšanas, piemēram, apdrošināšanas komersantam vai apdrošināšanas brokerim būs jāpārliecinās, ka potenciālais apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks nav jau reģistrēts, piemēram, kā apdrošināšanas aģents.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteiktā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka definīcija ir papildināta, ietverot tajā vēl vairākus subjektus, kuri nevar būt par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem.

Problēmas apraksts
Par atbildīgās personas pienākumu un tiesību noteikšanu Likuma pamattekstā
Lai uzsvērtu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāja atbildīgās personas atbildību pār apdrošināšanas izplatītāja veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, Likumā atsevišķi būtu nepieciešams izdalīt un noteikt atbildīgās personas amata tiesības un pienākumus un attiecīgi Likuma 65.panta pirmās daļas 3.punktā paredzēt, ka par to neievērošanu varēs piemērot sankcijas un administratīvos pasākumus. Šobrīd daži no atbildīgās personas pienākumiem ir noteikti Likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktā. To, vai atbildīgajai personai ir noteiktas tiesības un uzticēts veikt pienākumus būs jāpārbauda arī pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrācijas. Atbildīgajai personai noteiktās prasības ietverot Likuma pamattekstā nevis termina "atbildīgā persona" skaidrojumā tiks daudz labāk un precīzāk akcentēta atbildīgās personas loma un atbildība.
Risinājuma apraksts
Likuma 1. panta pirmās daļas 11. punktā ir veikti precizējumi, lai termina "atbildīgā persona" skaidrojumā neietvertu to, kādi pienākumi ir jāveic šai personai. Likuma 18.¹ pantā (jauns pants) ir atsevišķi noteikts, kādus pienākumus ir tiesīga veikt atbildīgā persona un kādi ir personas tiesību ierobežojumi. Likuma 18.¹ pantā noteikto prasību izpilde būs jāvērtē arī, reģistrējot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas aģentiem noteiktā ierobežojuma atcelšanu
Likuma 4. panta trešā daļa dažiem apdrošināšanas aģentiem nosaka nepamatotas priekšrocības, ka apdrošināšanas aģents var nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs, izplatot savstarpēji nekonkurējošus dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas produktus, ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā. Lai klientiem turpmāk būtu lielākas iespējas saņemt apdrošināšanu, tad Likuma 4.panta trešajā daļā minētais ierobežojums – "ja apdrošināšanas komersanti ietilpst vienā komercsabiedrību grupā" – ir jāatceļ, ļaujot apdrošināšanas aģentam nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu pie vairākiem apdrošināšanas komersantiem, vienlaikus precizējot nosacījumu, ka nevis izplatāmais apdrošināšanas produkts nedrīkst būt savstarpēji konkurējošs, bet gan izplatāmā apdrošināšana nedrīkst ietilpt vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā. Līdz ar to pārējās Likuma 4. panta attiecīgajās vietās ir precizēts šis nosacījums. Tā kā apdrošināšanas aģentu reģistrā turpmāk būs jānorāda informācija par izplatāmo apdrošināšanas veidu atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 19. pantam, tad "savstarpēji nekonkurējošs apdrošināšanas produkts" ir aizstāts ar "apdrošināšanu, kas neietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā", jo vienkāršāk ir konstatēt, vai izplatāmā apdrošināšana ietilpst konkrētā apdrošināšanas veidā nevis izvērtēt, vai dažādu apdrošinātāju izstrādātie apdrošināšanas produkti ir savstarpēji konkurējoši.
Risinājuma apraksts
Precizēta Likuma 4. panta trešā daļa, atceļot ierobežojumu attiecībā uz komercsabiedrību grupu, kā arī precizēta Likuma 4. panta ceturtā daļa, paredzot, ka apdrošināšanas aģentam – kredītiestādei – ir identiskas tiesības, kā visiem apdrošināšanas aģentiem, tas ir, tiesības izplatīt apdrošināšanu, kas neietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā. Apdrošināšanas aģentam – kredītiestādei – arī turpmāk tiks saglabātas tiesības izplatīt apdrošināšanu, kas ietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā, ja apdrošināšana ir papildpakalpojums kredītiestādes pamatdarbības ietvaros sniegtajam pakalpojumam.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesībām nodarboties ar izplatīšanu vairāku apdrošināšanas brokeru, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiāļu vārdā un interesēs
Šobrīd Likuma 4. panta piektā daļa paredz ierobežojumus attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka tiesībām nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku komersantu vai ārvalstu apdrošinātāju filiāļu vārdā un interesēs. Ņemot vērā, ka atbilstoši Likuma 5. panta septītajai daļai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus ir tiesīgi reģistrēt arī apdrošināšanas brokeri (likumprojekta 4. pantā ietvertais grozījums Likuma 5. panta septītajā daļā paredzēs šādas tiesības arī dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm), tad pēc analoģijas Likuma 4. panta piektajā daļā paredzētās prasības attiecībā uz ierobežojumiem vajadzētu piemērot arī apdrošināšanas brokeru, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiāļu reģistrētajiem apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem.
Risinājuma apraksts
Likuma 4. pants papildināts ar 5.¹ daļu, kas paredz, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks var nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu vairāku apdrošināšanas brokeru, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiāļu vārdā un interesēs, ja apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka izplatāmā apdrošināšana neietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā. Šāda ierobežojuma noteikšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks savas pamatdarbības ietvaros piedāvātajai konkrētai precei vai konkrētam pakalpojumam nevarētu klientam ieteikt vairāku apdrošināšanas komersantu apdrošināšanas produktus, kuri ietilpst vienā un tajā pašā apdrošināšanas veidā. Likums jau šobrīd aizliedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam veikt vispusīgu apdrošināšanas piedāvājumu analīzi, taču šāds tiesību ierobežojums normas skaidrības labad ir jānosaka arī tajos gadījumos, kad vienu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku ir reģistrējuši divi apdrošināšanas brokeri.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas izplatītāju pienākumu izmantot tikai reģistrētus izplatītājus
Tā kā klienti Latvijā izmanto arī dalībvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiāļu sniegtos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, un ir jānodrošina šo klientu interešu aizsardzība, tad Likumā ir jāparedz, ka arī šiem tirgus dalībniekiem ir jāizmanto tikai reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi.
Risinājuma apraksts
Papildināta Likuma 4. panta sestā daļa, paredzot plašāku apdrošināšanas izplatītāju loku, kuriem ir jāizmanto reģistrēti apdrošināšanas izplatītāji.


Grozījumi Likuma II nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju reģistrācija"

Problēmas apraksts
Par to subjektu loka paplašināšanu, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus
Šobrīd Likums apdrošināšanas komersantiem (t.i., apdrošināšanas sabiedrībām un dalībvalsts apdrošinātāja filiālēm), ārvalsts apdrošinātāja filiālēm un apdrošināšanas brokeriem piešķir tiesības reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus. Latvijā tiesības nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu ir arī citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiālēm, tādējādi, lai nodrošinātu vienādas prasības apdrošināšanas brokeriem un citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm, Likumā citas dalībvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm un ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālēm būtu jāpiešķir tiesības reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. panta septītā daļa ir papildināta ar subjektiem, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus. Saistībā ar minēto, veikti grozījumi arī Likuma 6. panta trešajā daļā, 13. pantā, 18. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, papildinot normas ar subjektiem, kuri ir tiesīgi reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus un, kuriem ir tiesības slēgt izplatīšanas līgumus, kā arī Likuma 18. panta sestā daļa ir papildināta ar nosacījumu, ka dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle ir atbildīga par to, lai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks ievēro Likuma prasības.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrēšanu tikai vienā reģistrā
Lai novērstu iespēju vienu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku (tajā skaitā arī tādu, uz kuru neattiecas Likuma prasības atbilstoši Likuma 3. panta otrajai daļai) reģistrēt vienlaikus, piemēram, apdrošināšanas komersanta un apdrošināšanas brokera apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, kā rezultātā viens apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks pārstāvētu gan apdrošināšanas komersanta, gan arī klienta intereses, Likumā nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus. Šādu grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai klientam, kurš izmanto apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku sniegtos apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus, būt pilnīgi skaidrs un saprotams, kura intereses pārstāv apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks.
Risinājuma apraksts
Likuma 5. pants papildināts ar 7.¹ daļu, kas paredz, ka apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku var reģistrēt tikai apdrošināšanas komersanta vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vai tikai dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles vai apdrošināšanas brokera apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Turklāt Likuma 3. panta otrā daļa arī ir papildināta ar atsauci uz 5. panta 7.¹ daļu.

Problēmas apraksts
Par vienota elektroniska apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra izveidi
Šobrīd saskaņā ar Likuma prasībām apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistru atsevišķi izveido un uztur katra apdrošināšanas sabiedrība un dalībvalsts apdrošinātāja filiāle. Turklāt arī apdrošināšanas brokeriem ir tiesības reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus attiecīgā reģistrā.
Decentralizēta apdrošināšanas izplatītāju reģistru uzturēšana apgrūtina apdrošināšanas izplatītāju reģistrācijas procesu un uzraudzību, kā arī potenciālo klientu un citu interesentu iespējas pārbaudīt, vai konkrētais subjekts ir reģistrēts kā apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka informācija par visiem reģistrētajiem apdrošināšanas aģentiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem būtu vienkopus, plānots noteikt, ka biedrība "Latvijas Apdrošinātāju asociācija" (turpmāk – Latvijas Apdrošinātāju asociācija) izveido vienotu elektronisku reģistrēšanas vietu. Vienota reģistra izveide ļaus, piemēram, apdrošināšanas komersantiem ietaupīt resursus un atvieglos tirgus dalībnieku reģistrācijas procesu, jo, lai nodrošinātu Likuma prasību izpildi, apdrošināšanas komersantiem vairs nebūs jāpārbauda visu citu apdrošināšanas komersantu uzturētie reģistri, lai pārliecinātos, vai nav reģistrēts citā reģistrā un, vai neizplata konkurējošu apdrošināšanas produktu. Vienota reģistra izveide nodrošinās efektīvāku apdrošināšanas izplatītāju reģistrācijas procesu, mazinās iespējas pārkāpt Likuma prasības, kā arī padarīs vieglāku apdrošināšanas izplatītāju uzraudzību.
Tādējādi Likuma 5. pants papildināts ar 7.² daļu, kas paredz Latvijas Apdrošinātāju asociācijai izveidot vienotu elektronisku reģistru, kurā apdrošināšanas komersanti, ārvalsts apdrošinātāja filiāles, apdrošināšanas brokeri, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāles varētu reģistrēt apdrošināšanas aģentus un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus. Papildus Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar 16., 17., 18. un 19. punktu, kas paredz termiņu, kad spēku zaudē atsevišķas Likuma 10. un 13. pantā noteiktās prasības attiecībā uz apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistra uzturēšanu, kā arī nosaka termiņu, kādā Latvijas Apdrošinātāju asociācijai ir jāizstrādā un jāapstiprina Likuma 5. panta 7.⁵ daļā noteiktā kārtība. Pārejas noteikumi arī nosaka termiņu, kādā Latvijas Apdrošinātāju asociācijai ir jāizveido elektroniskais reģistrs un paredz termiņu, kādā apdrošināšanas komersantiem un citiem izplatītājiem reģistrā ir jāievada informācija Latvijas Apdrošinātāju asociācijas izveidotajā elektroniskajā reģistrā.

Problēmas apraksts
Par vārdu "apdrošināšana" un "pārapdrošināšana" izmantošanu juridiskas personas nosaukumā
Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā ir tādas juridiskas personas, kuru nosaukumā ir vārdi "apdrošināšana" vai "apdrošināšanas brokeris", taču tie nav reģistrēti ne Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, ne arī reģistrēti kā apdrošināšanas aģenti. Šādu vārdu lietošana nosaukumos var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka juridiskā persona ir tiesīga nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu. Šobrīd pēc būtības identiskas prasības par vārdu izmantošanu komersanta nosaukumā ir noteiktas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā.
Risinājuma apraksts
Likuma 6. pants papildināts ar piekto daļu, nosakot aizliegumu vārdu "apdrošināšana" un "pārapdrošināšana" u.c. vārdu izmantošanai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieka nosaukumā, lai ne jebkurš komersants, bet tikai tāds, kurš ir reģistrēts apdrošināšanas izplatītājs un tādējādi ir tiesīgs nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, varētu savā nosaukumā izmantot šādus vārdus.

Problēmas apraksts
Par ziņām, kas ierakstāmas Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā
Lai esošajiem un potenciālajiem klientiem un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru sadarbības partneriem nodrošinātu pilnīgāku informāciju par Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā reģistrēto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri un tā darbību, nepieciešams papildināt Likumu, paredzot, ka Latvijas Banka minētajā reģistrā ieraksta plašākas ziņas, t.i., arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrācijas datumu, kad tas ir reģistrēts reģistrā, Latvijas Bankas piešķirto reģistrācijas numuru, kā arī informāciju, kurā ārvalstī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir atvērta filiāle. Šobrīd Likumā nav paredzēts, ka šādas ziņas ir ierakstāmas attiecīgajā reģistrā.
Risinājuma apraksts
Papildināts Likuma 7.pants attiecībā uz ziņām, kādas ir ierakstāmas Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

Problēmas apraksts
Par informācijas un dokumentu apjomu, reģistrējoties apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, kā arī pienākumu apdrošināšanas brokerim obligāti izveidot tīmekļvietni
Ņemot vērā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrācijas procesā gūto pieredzi, izmantoto praksi un izmaiņas ar apdrošināšanas izplatīšanu saistītajos normatīvajos aktos (piemēram, Eiropas Komisijas regulas, kuras saistītas ar ilgtspējas jomu), nepieciešams veikt grozījumus Likuma 8. pantā, precizējot vairākas prasības, kuras atvieglo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrāciju vai skaidrāk nosaka, kad un kādi dokumenti ir jāiesniedz. Piemēram, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim reģistrējoties, turpmāk vairs nebūs jāiesniedz atsevišķā naudas konta līguma kopija, bet tikai numurs un informācija, ka kredītiestāde ir informēta, ka kontā tiks glabāti līdzekļi no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas. Turklāt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, lai reģistrētos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā turpmāk vairs nebūs jāiesniedz informācijas sistēmas aizsardzības procedūra, jo minēto finanšu tirgus dalībnieku potenciālie riski, ko tie var radīt savai darbībai, klientiem un finanšu sektoram kopumā, ņemot vērā  apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru biznesa procesus un informācijas tehnoloģiju un sistēmu izmantošanas pieeju, ir nelieli. Iekšējo informācijas drošības dokumentu gatavošana pirms darbības uzsākšanas šajā gadījumā būtu lieks apgrūtinājums un formāla prasība. Tāpat nozīmīgi kritēriji, kāpēc prasība iesniegt minēto procedūru tiek atcelta, ir apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokera lielums, sniegtie pakalpojumi un to sarežģītība. Prasības iesniegt Latvijas Bankai informācijas sistēmas aizsardzības procedūru atcelšana neietekmē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokera tiesības izstrādāt šādu procedūru. Jāuzsver, ka 17.01.2025. spēkā ir stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra regula (ES) 2022/2554 par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (turpmāk – Regula Nr. 2022/2554). Regula Nr. 2022/2554 paredz digitālās darbības noturības prasību piemērošanu finanšu tirgus dalībniekiem, ņemot vērā to lielumu, vispārējo riska profilu, kā arī pakalpojumu, darbību un operāciju veidu, apmēru un sarežģītību. Minētās regulas prasības nav attiecināmas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, kuri ir mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums un attiecīgi regulas prasības ir saistošas tikai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, kuru kvalificējami kā lielie uzņēmumi. Tomēr likumprojekta "Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likums" (Nr. 915/Lp14) 6. panta trešā daļa ietver deleģējumu Latvijas Bankai noteikt digitālās darbības noturības risku pārvaldības, informācijas drošības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju operāciju pārvaldības prasības digitālās darbības nepārtrauktības un noturības jomā  tiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas atrodas ārpus Regulas Nr. 2022/2554 tvēruma un to skaitā ir arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki, kuri ir mikrouzņēmums, mazais uzņēmums vai vidējais uzņēmums. Piemērojot proporcionalitātes principu, šie finanšu tirgus dalībnieki nevar tikt pakļauti tāda paša līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risku uzraudzībai kā, piemēram, kredītiestādes, vienlaikus šo subjektu digitālās darbības noturības prasības būtu jāregulē, lai tie iekļautos kopējā nozares risku pārvaldības sistēmā. Tādējādi ir paredzēts, ka Latvijas Banka arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem noteiks un tiem būs jāievēro digitālās darbības noturības risku pārvaldības, informācijas drošības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju operāciju pārvaldības prasības digitālās darbības nepārtrauktības un noturības jomā.
Vēlāk atvērtie atsevišķie naudas konti un cita informācija, piemēram, informācija par parakstītajām apdrošināšanas prēmijām būs jānorāda tīmekļvietnē, kuras izveide apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem būs noteikta kā obligāta prasība. Apdrošināšanas līgumi vairumā gadījumu tiek slēgti attālināti un klienti primāri gūst informāciju digitālajās vietnēs. Apdrošināšanas brokeriem Likumā ir noteiktas prasības informācijas atklāšanai – informācijas publicēšana tīmekļvietnē ir ērts un viegls veids, kā nodrošināt informācijas pieejamību klientiem. Vienlaikus tas ļaus uzraudzības iestādei veikt uzraudzības pasākumus un pārliecināties par Likuma prasību izpildi, tieši nepieprasot finanšu tirgus dalībniekam iesniegt informāciju vai dokumentus. Ņemot vērā minēto, samērīgi un pamatoti ir noteikt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tīmekļvietnes izveidošanu kā obligātu prasību.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pantā ir precizēta informācija un dokumenti, kādi ir jāiesniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerim, lai reģistrētos Latvijas Bankas uzturētajā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, tajā skaitā arī noteikta kārtība, kādā Latvijas Banka izskata dokumentus, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris turpmāk vēlas nodarboties ar citu izplatīšanas veidu, kuru pēc pirmreizējās reģistrēšanas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā nebija tiesīgs izplatīt. Ņemot vērā jau šobrīd Likuma 8. panta otrajā daļā noteikto iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību (iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc Likuma 8. panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas), tad likumprojektā ietvertajā Likuma 8. panta septītajā un trīspadsmitajā daļā ir noteikta analoģiska kārtība, t.sk. termiņš – 30 dienas, lai izskatītu pēc būtības līdzīgu iesniegumu un pieņemtu lēmumu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Likumā noteikto iesniegumu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai būs paredzēts vienāds termiņš – 30 dienas.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju apjomu
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar nedzīvības apdrošināšanas, dzīvības apdrošināšanas un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Šobrīd Likums nenosaka prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim Latvijas Bankai adresētajā iesniegumā par tā reģistrāciju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā norādīt konkrētu veidu ar ko tas plāno nodarboties – dzīvības, nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim kopā ar minēto iesniegumu ir pienākums iesniegt apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegtu atzinumu, ka atbildīgajai personai ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes atbilstoši šā likuma prasībām.
Likumā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim, kurš plāno nodarboties ar dzīvības un/vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, būs jānodrošina, ka tā atbildīgajai personai vienai vai kopā ar tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem ir zināšanas un prasmes, kas sniegtu tiem tiesības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera vārdā nodarboties ar dzīvības un/vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. 
Lai nodrošinātu, ka Latvijas Bankas, kura reģistrē apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerus, rīcībā būtu dokumentārs apliecinājums (apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegts atzinums) par atbildīgās personas un, ja nepieciešams, arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūtajām zināšanām un prasmēm turklāt tādā detalizācijā, kas ļauj pārliecināties, ka minētās personas ir ieguvušas zināšanas un prasmes nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanai un/vai dzīvības apdrošināšanas izplatīšanai un/vai pārapdrošināšanas izplatīšanai, Likumā ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus.
Šādas prasības ieviešana Likumā nodrošinās arī to, ka apdrošināšanas izplatītāju asociācijas, kurām ir tiesības izsniegt atzinumus, tajos konkrētāk norādīs atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka iegūto zināšanu spektru (nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana). Precīzāka iegūto zināšanu spektra norādīšana atbildīgās personas un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka atzinumā palīdzēs arī labāk aizsargāt klientu intereses, jo nodrošinās, ka konsultācijas vai rekomendācijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā sniedz kompetenti apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki. Neveicot grozījumus Likumā, varētu tikt negatīvi ietekmēta arī Latvijas finanšu tirgus reputācija, ja pakalpojumus sniedz tāds finanšu tirgus dalībnieks, kuram nav darbinieka ar vajadzīgajām zināšanām, bet tam ir tiesības izplatīt nedzīvības, dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Turklāt, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājs ilgstoši nenodarbojas ar nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu tas nozīmē, ka tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki pastāvīgi neizmanto zināšanas un prasmes vai neapgūst jaunas zināšanas kādā no izplatīšanas veidiem. Lai pasargātu klientus no, iespējams, nekvalitatīvu pakalpojumu saņemšanas, Latvijas Bankai ir jābūt tiesībām anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera tiesības izplatīt kādu no izplatīšanas veidiem.
Risinājuma apraksts
Jaunā redakcijā izteiktais Likuma 8. pants paredz, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim, kurš plāno izplatīt nedzīvības, dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, ir jābūt atbildīgai personai vienai vai kopā ar tā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem, kuriem ir attiecīgas zināšanas un prasmes un tās ir apliecinājusi apdrošināšanas izplatītāju asociācija, izsniedzot tiem atbilstošu atzinumu, kurš skaidri pierāda iegūtās zināšanas nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai. Ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nebūs atbildīgas personas un, ja nepieciešams, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka ar attiecīgajām zināšanām un prasmēm, tam nebūs tiesību izplatīt nedzīvības vai dzīvības apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Šādas tiesības Latvijas Bankai ir paredzētas likumprojektā ietvertajā Likuma 8. panta vienpadsmitajā daļā, kurā ir arī paredzēts, ka Latvijas Bankai būs tiesīga pieņemt lēmumu veikt attiecīgas izmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, anulējot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera iegūtās tiesības nodarboties ar nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ja tā konstatē, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris divus gadus vai ilgāk nav nodarbojies ar nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Papildus ir precizēts Likuma 14. pants, 16. panta pirmā daļa un 16. pants ir papildināts ar 1.¹ daļu, kuras 2. punkts precīzāk nosaka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka zināšanu un prasmju spektru.

Problēmas apraksts
Par pienākuma – iesniegt procedūru grozījumus – un maksas par to izskatīšanu atcelšanu, un dokumentu izskatīšanas maksas ieviešanu, ja tiek paplašinātas izplatīšanas tiesības
Līdz šim apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri ļoti reti ir veikuši grozījumus procedūrās un iesnieguši tās izskatīšanai Latvijas Bankai. Ņemot vērā minēto, kā arī taupot Latvijas Bankas resursus, kas nepieciešami procedūru izskatīšanai, Likumu ir nepieciešams precizēt, atceļot prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem iesniegt precizētās procedūras un pienākumu veikt maksājumu 40 euro apmērā. Ar šādu grozījumu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tiks mazināts administratīvais un finansiālais slogs. Izvērtējot potenciālos riskus, ja precizētās procedūras turpmāk netiks iesniegtas Latvijas Bankai, nav saskatāms būtisks risku pieaugums vai tas, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri paviršāk sāks ievērot Likuma vai citu saistošo normatīvo aktu prasības. Latvijas Banka uzraudzības procesa vai tematisko pārbaužu ietvaros varēs vērtēt apdrošināšanas brokera procedūras un to atbilstību aktuālajiem normatīvajiem aktiem.
Likums šobrīd nenosaka maksājumu Latvijas Bankai gadījumos, kad apdrošināšanas brokeris pēc reģistrācijas reģistrā plāno nodarboties ar kādu citu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas veidu (dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšana), kuru tam nav tiesības veikt, tāpēc attiecīgi ir jānosaka šādas maksas ieviešana, jo tiek patērēti Latvijas Bankas resursi šāda iesnieguma un dokumentu izskatīšanai.
Risinājuma apraksts
Atcelt prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem iesniegt precizētās procedūras (Likuma 8. panta sestā daļa) un atcelt arī maksu par grozīto procedūru izskatīšanu (Likuma 60. panta pirmās daļas 2. punkts). Tā vietā Likumā ir paredzēta prasība pastāvīgi nodrošināt šo procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Latvijas Banka procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām varēs pārbaudīt neklātienes vai horizontālo pārbaužu ietvaros.
Likuma 60. panta pirmajā daļā paredzēta maksa 250 euro apmērā par dokumentu izskatīšanu, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris pēc reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā vēlāk plāno nodarboties ar dzīvības, nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ja tam sākotnēji reģistrējoties reģistrā nebija attiecīgo tiesību.

Problēmas apraksts
Par atbildīgās personas pienākumu izpildes uzsākšanu
Lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgās personas pienākumus veic tikai tādas personas, kuras pilnībā atbilst Likuma prasībām, nepieciešams Likumā veikt grozījumus, nosakot, ka pirms atbildīgās personas pienākumu pildīšanas uzsākšanas (atbildīgās personas maiņas gadījumā) Latvijas Banka izvērtē šīs personas atbilstību Likuma prasībām un sniedz attiecīgu atļauju. Latvijas Banka atbildīgās personas izvērtēšanu veic pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera reģistrācijas, tāpēc būtiski ir Likumā noteikt, ka izvērtēšanu ir nepieciešams veikt arī gadījumos, kad plānota atbildīgās personas maiņa.
Risinājuma apraksts
Likuma 8. pantā paredzēts noteikt, ka, mainot apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgo personu, tā var uzsākt pildīt pienākumus tikai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas. Ņemot vērā jau šobrīd Likuma 8. panta otrajā daļā noteikto iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas kārtību (iesniegumu izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc Likuma 8. panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas), tad likumprojektā ietvertajā Likuma 8. panta septītajā un trīspadsmitajā daļā ir noteikta analoģiska kārtība, t.sk. termiņš – 30 dienas, lai izskatītu pēc būtības līdzīgu iesniegumu un pieņemtu lēmumu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Likumā noteikto iesniegumu izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai būs paredzēts vienāds termiņš – 30 dienas.

Problēmas apraksts
Par informāciju, kas ir norādāma apdrošināšanas aģentu reģistrā
Tā kā Likums šobrīd paredz, ka apdrošināšanas aģents var izplatīt vairāku apdrošināšanas komersantu apdrošināšanas produktus, kuri nav savstarpēji konkurējoši, tad Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei un citam apdrošināšanas komersantam ir būtiski, ka apdrošināšanas aģentu reģistrā būtu norādīta informācija par izplatāmo apdrošināšanas veidu. Pēc līdzības ar plānotajiem grozījumiem attiecībā uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā norādāmo informāciju, ir nepieciešams veikt attiecīgus precizējumus Likuma 10. pantā, piemēram, aģentam piešķirtais reģistrācijas numurs un tā reģistrācijas datums, kad tas ir reģistrēts aģentu reģistrā.
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 10. pantu attiecībā uz ziņām, kādas ir ierakstāmas apdrošināšanas aģentu reģistrā.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka reģistrācijai iesniedzamajiem dokumentiem
Attiecībā uz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku Likumā nav paredzētas prasības, kāda informācija vai dokumenti no apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka ir jāsaņem apdrošināšanas komersantam vai apdrošināšanas brokerim, kurš plāno to reģistrēt apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Savukārt Likums nosaka informāciju un dokumentus, kuri ir jāiesniedz apdrošināšanas aģentam, lai to varētu reģistrēt apdrošināšanas aģentu reģistrā. Tādējādi, lai nodrošinātu vienotu pieeju abu iepriekš minēto apdrošināšanas izplatītāju veidu reģistrācijā, ir nepieciešams izslēgt Likuma prasību apdrošināšanas aģentam iesniegt konkrētu informāciju un dokumentus, izņemot to informāciju, kura ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20.janvāra direktīvā (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva). Katrs apdrošināšanas komersants iekšējā procedūrā noteiks to, kāda informācija un dokumenti ir jāiesniedz apdrošināšanas aģentam, lai varētu pilnībā pārliecināties, ka apdrošināšanas aģents atbilst un ievēro Likuma prasības un to varētu reģistrēt apdrošināšanas aģentu reģistrā.
Latvijas Banka uzraudzīs, kā apdrošinātāji nodrošina Likumā noteikto prasību izpildi.
Risinājuma apraksts
Precizēta Likuma 11. panta otrā daļa, izslēdzot vairākas prasības, kas paredz apdrošināšanas aģentam iesniegt informāciju un dokumentus, lai reģistrētos apdrošināšanas aģentu reģistrā, jo salīdzinājumā ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, Likums šobrīd neparedz, kāda informācija un dokumenti tiem ir jāiesniedz, lai reģistrētos apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Apdrošināšanas komersants pats uzņemsies atbildību par iesniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, kuru noteiks savā procedūrā, tomēr Likumā ir paredzētas minimālās prasības, ko nosaka Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva, piemēram, akcionāru struktūra, informācija par ciešām attiecībām un to, ka ciešas attiecības netraucē Latvijas Bankai veikt uzraudzību.

Problēmas apraksts
Par tādu gadījumu, kad nevar slēgt izplatīšanas līgumu ar apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku, uzskaitījuma papildināšanu
Apdrošināšanas komersanti uzturētajos apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistros ir reģistrējuši kopumā vairāk nekā 1200 subjektus – gan apdrošināšanas aģentus (fiziskas un juridiskas personas), gan arī apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus (juridiskas personas). Ņemot vērā lielo apdrošināšanas izplatītāju skaitu, apdrošināšanas komersantiem būtu nepieciešams ieviest tādus pirms apdrošināšanas izplatītāju reģistrācijas kontroles pasākumus, kuri nodrošinātu, ka, piemēram, savlaicīgi tiek identificēts, ka plānotais reģistrā ierakstāmais apdrošināšanas aģents jau nodarbojas ar apdrošināšanas izplatīšanu kā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks cita apdrošināšanas komersanta vārdā un interesēs.
Risinājuma apraksts
Šobrīd Likuma 11. panta trešā daļa nosaka gadījumus, kad ar apdrošināšanas aģentu nevar slēgt izplatīšanas līgumu, savukārt Likuma 13. panta septītā daļa nosaka, kad ar apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku var slēgt izplatīšanas līgumu. Likums ir papildināts ar gadījumiem, kad ar apdrošināšanas aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku nevar slēgt izplatīšanas līgumu, šos nosacījumus paredzot jaunā redakcijā izteiktā Likuma 11. pantā (ceturtā daļa) un 13. pantā (vienpadsmitā daļa). Šie grozījumi nodrošinās, ka apdrošināšanas komersants un cits apdrošināšanas izplatītājs, kuram ir tiesības reģistrēt apdrošināšanas aģentus vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, ieviesīs attiecīgus kontroles pasākumus.

Problēmas apraksts
Par gadījumiem, kad Latvijas Banka ir tiesīga anulēt ierakstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru reģistrā
Tā kā ar likumprojektu tiek paredzēts, ka atbildīgā persona, ja tā tiek mainīta, var sākt pildīt pienākumus tikai pēc Latvijas Bankas atļaujas saņemšanas, ir jāparedz arī atbilstošas sankcijas, tas ir, Latvijas Banka varēs anulēt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ierakstu, ja tam nebūs nodarbināta atbildīgā persona vai arī atbildīgā persona nebūs saņēmusi Latvijas Bankas atļauju.
Risinājuma apraksts
Likuma 9. pants ir papildināts ar gadījumiem, kad Latvijas Banka var anulēt ierakstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā.

Problēmas apraksts
Par iesniedzamo informāciju pirms apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ieraksta anulēšanas
Klientu interešu aizsardzības nolūkos Latvijas Bankai ir svarīgi zināt, vai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim pirms ieraksta anulēšanas ir saistības pret klientiem un sadarbības partneriem – apdrošināšanas komersantiem vai citiem kreditoriem, kāds ir to apmērs un vai tam ir naudas līdzekļi šo saistību segšanai. Tādējādi Latvijas Bankai ir svarīgi saņemt šādu informāciju, kā arī Latvijas Banka šobrīd šo informāciju pieprasa kā atsevišķu pieprasījumu vai konsultāciju procesā informē par šādas informācijas nepieciešamību, lai tā tiktu iesniegta kopā ar iesniegumu par ieraksta anulēšanu.
Risinājuma apraksts
Precizēts Likuma 9. pants, nosakot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeris kopā ar iesniegumu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ieraksta reģistrā anulēšanu iesniedz arī informāciju par saistību pret klientiem, apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem apmēru un to, vai tam ir līdzekļi šo parādsaistību segšanai.

Problēmas apraksts
Par to nosacījumu papildināšanu, kad apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka ieraksts reģistrā ir jāanulē
Šobrīd apdrošināšanas komersantiem, kuri ir reģistrējuši apdrošināšanas aģentus un apdrošināšanas papildpakalpojumu starpniekus, kā arī apdrošināšanas brokeriem, kuri ir reģistrējuši apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekus, ir tiesības izbeigt izplatīšanas līgumus Likuma 12. pantā noteiktajos gadījumos, attiecīgi anulējot to reģistrāciju. Tomēr būtu svarīgi paredzēt pienākumu anulēt apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas papildpakalpojumu starpnieka ierakstu reģistrā arī gadījumos, kad apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam tiek pasludināta maksātnespēja vai uzsākta likvidācija, vai arī tam nav atbildīgās personas.
Risinājuma apraksts
Likuma 11. panta jaunās redakcijas piektajā daļā un Likuma 13. panta jaunās redakcijas trīspadsmitajā daļā ir noteikts, ka apdrošināšanas aģenta un apdrošināšanas papildpakalpojumu starpnieka ierakstu reģistrā anulē arī tad, ja apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir pasludināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija, vai arī tam nav atbildīgās personas.

Problēmas apraksts
Par informāciju, kas ir norādāma apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā un iesniedzamajiem dokumentiem, lai reģistrētos apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā
Lai varētu iegūt pilnvērtīgāku informāciju par apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku darbību, Likumu ir nepieciešams papildināt ar ziņām, kas ierakstāmas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā. Minimālais informācijas apjoms, kas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam ir jāiesniedz, lai to varētu reģistrēt reģistrā, noteikts Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā.
Risinājuma apraksts
Papildināta Likuma 13. panta pirmā daļa ar ziņām, kas ierakstāmas apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrā, kā arī Likuma 13. pantā noteikta informācija, kura ir jāiesniedz apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam, lai apdrošināšanas komersants, ārvalsts apdrošinātāja filiāle, apdrošināšanas brokeris, dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiāle to varētu reģistrēt attiecīgajā reģistrā.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem
Šobrīd Likums paredz jebkuram apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam pastāvīgi uzturēt aktuālu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistru, kurā norāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka vārdu un uzvārdu, kā arī datumu, kad viņš sācis un beidzis pildīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīta darbinieka pienākumus. Jāuzsver, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris ir vienīgais no visiem apdrošināšanas izplatītājiem, kurš nodarbojas ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu klienta vārdā un interesēs un ir vienīgais, kura apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem saskaņā ar Likuma 16. pantu ir jāiegūst apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izsniegts atzinums, kas apliecina tā zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai. Tādējādi ir būtiski nodrošināt, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku minētajā reģistrā papildus norāda arī konkrētā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītā darbinieka iegūtās zināšanas un prasmes –, vai tam ir zināšanas un prasmes – nedzīvības, dzīvības apdrošināšanas izplatīšanā vai pārapdrošināšanas izplatīšanā.
Turklāt no Likuma tiks dzēsta  prasība, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītājam tīmekļvietnē ir jāpublisko to apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku saraksts (vārds un uzvārds), kuri apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu veic ārpus darbavietas vai biroja. Klienti arvien vairāk izmanto iespējas noslēgt apdrošināšanas līgumus attālināti tīmekļvietnē, mobilajā aplikācijā vai izmanto elektronisko pastu, lai tieši komunicētu ar apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku. Retāk klienti izmanto iespējas apdrošināšanas līgumus noslēgt klātienē apdrošināšanas izplatītāju birojos. Tādējādi klientiem šāda darbinieku saraksta publiskošana vairs nav nozīmīga, bet apdrošināšanas izplatītājiem saraksta uzturēšana rada administratīvo slogu un minētās prasības izpildei tie lieki tērē resursus. Atceļot pienākumu publicēt šādu informāciju, tiks mazināts administratīvais slogs.
Risinājuma apraksts
Likuma 14. pantā ir veikti grozījumi, precizējot un papildinot ar to, kuriem subjektiem ir jāievēro šī panta prasības, kā arī kāda informācija ir jānorāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku reģistrā.


Grozījumi Likuma III nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāju darbības noteikumi"

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības savienošanu ar citu komercdarbību
Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera darbības uzsākšanai ir jādibina atsevišķa juridiska persona, kas ir papildu administratīvais un finansiālais slogs. Atsevišķa juridiskās personas dibināšana nepaaugstina vai negarantē kvalitatīvāku apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumu sniegšanu klientiem. Atļaujot esošai juridiskai personai, kura, piemēram, klientiem pārdod preces vai sniedz kādus pakalpojumus,  nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, pirms tam veicot nepieciešamās Likumā noteiktās darbības reģistrācijai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā, neapdraud un nerada risku klientu interesēm. Turklāt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru rīcībā ir dažādi aktīvi, piemēram, naudas līdzekļi vai nekustamais īpašums, kuri tiek izmantoti ienākumu gūšanai. Tāpat apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera īpašniekam vai darbiniekiem var būt arī citas kompetences, piemēram, juridiskā izglītība, lai sniegtu konsultācijas ar apdrošināšanu saistītos jautājumos un cita veida prasmes un zināšanas, kuras var izmantot ienākumu gūšanai. Ja juridiskā persona strukturāli spēj nodalīt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu no cita veida komercdarbības un šīs darbības viena otrai netraucē, tad nav pamatoti noteikt prasību, kuras rezultātā būtu jāreģistrē atsevišķa juridiska persona, kura nodarbotos tikai ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.
Risinājuma apraksts
Likuma 15. pants ir izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris var nodarboties ar dažāda veida komercdarbību, bet veiktā komercdarbība nedrīkst pasliktināt finansiālo stāvokli un negatīvi ietekmēt, apdraudēt klienta intereses u.c. Turklāt Likuma 15. pants ļaus arī juridiskai personai, kura plāno kļūt par reģistrētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri, turpināt nodarboties ar līdz šim veikto komercdarbību un to savienot ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, veicot to kā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku izglītību
Fiziskas personas, kuras konsultē klientus un izdod apdrošināšanas polises ir uzskatāmas par apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem. Šīm fiziskajām personām, kuras pārstāv apdrošināšanas brokeri (juridisku personu), ir jābūt atzinumam, kas apliecina iegūtās zināšanas. Augstākā izglītība zināmai apdrošināšanas nozari pārstāvošai darbinieku kopai ir ierobežojošs kritērijs kļūšanai par apdrošināšanas brokera apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku. Izglītības līmenis ir būtisks kritērijs, taču vienlīdz vai pat svarīgākas ir arī darbinieka zināšanas par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu. Apdrošināšanas produkta pārdošanas (apdrošināšanas līguma noslēgšanas) procesā klientam visvairāk interesē saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, kura ietvaros darbinieks demonstrē labas, pietiekamas zināšanas par apdrošināšanas produktu, nevis darbinieka iegūtā augstākā izglītība.
Risinājuma apraksts
Likuma 16. panta 1.¹ daļā ir paredzēts, ka, lai kļūtu par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītu darbinieku ir pietiekoši arī ar vidējo izglītību (šobrīd Likums paredz augstāko izglītību). Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera atbildīgajai personai joprojām būs nepieciešama augstākā izglītība.

Problēmas apraksts
Par apmācību veicēju loka paplašināšanu
Latvijas Banka, veicot uzraudzības pasākumus, ir secinājusi, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītam darbiniekam saņemt tikai apdrošināšanas izplatītāju vai apdrošināšanas izplatītāju asociācijas rīkotas un atzītas mācības ir ierobežojošs kritērijs. Zināšanas un prasmes, kuras ir nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanai izplatīšanai var nodrošināt arī citas personas.
Risinājuma apraksts
Likuma 23. panta otrajā daļā paredzēts, ka apmācības, ja tās ir pamatotas un nepieciešamas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanai, varēs sniegt jebkura fiziska vai juridiska persona un šo apmācību laiku varēs ieskaitīt nepieciešamajā 15 stundas gadā apmērā.

Problēmas apraksts
Par pienākuma – informēt saistībā ar grozījumiem procedūrās – atcelšanu
Uzraudzības iestāde finanšu tirgus dalībnieku iesniegto procedūru izskatīšanai tērē finanšu un laika resursus, taču atšķirībā no apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, kuriem par grozītajām procedūrām ir jāveic maksājums, apdrošināšanas komersantiem Likums neparedz veikt maksājumu Latvijas Bankai par to iesniegtajām precizētajām procedūrām. Izvērtējot potenciālos riskus, ja precizētās procedūras turpmāk netiks iesniegtas Latvijas Bankai, nav saskatāms būtisks risku pieaugums vai tas, ka apdrošināšanas komersanti pavirši sāks ievērot Likuma vai citu saistošo normatīvo aktu prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 24. panta otrā daļa ir izslēgta un 24. panta trešajā daļā ir paredzēts pienākums nodrošināt atbilstību spēkā esošajām normatīvo aktu prasībām, lai nodrošinātu vienotu pieeju, jo arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem Likuma 8. pantā ir noteikts pienākums pastāvīgi nodrošināt procedūru atbilstību spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Turpmāk apdrošināšanas komersantiem vairs nebūs pienākumu iesniegt precizētās procedūras, kuras ir minētas Likuma 24. panta pirmajā daļā, taču joprojām Latvijas Bankai būs tiesības pieprasīt apdrošināšanas komersantiem iesniegt Likumā paredzēto informāciju vai dokumentus, lai nodrošinātu apdrošināšanas komersantu uzraudzību.

Problēmas apraksts
Par apdrošināšanas izplatītāju asociāciju apmācību programmu pastāvīgu aktualizēšanu un spējām nodrošināt Likuma prasībām atbilstošas apmācības
Likumā ir nepieciešams paredzēt prasības, lai nodrošinātu, ka apdrošināšanas izplatītāju asociācijas izveidotā apmācību programma pastāvīgi tiek aktualizēta un atbilst spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā prasībām. Svarīgi, ka apdrošināšanas izplatītāju asociācijai ir ne tikai izstrādāta apmācību programma, bet tai ir pieejami arī vajadzīgie resursi un mācībspēki, kuriem ir atbilstoša kompetence un tie spēj sniegt zināšanas un prasmes apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistītiem darbiniekiem dažādās jomās – dzīvības, nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanā un pārapdrošināšanas izplatīšanā.
Risinājuma apraksts
Likuma 25. pantā ir veikti grozījumi, paredzot apdrošināšanas izplatītāju asociācijai pienākumu nodrošināt apmācību programmas pastāvīgu aktualizēšanu un atbilstību spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā prasībām. Likumā ir arī paredzētas tiesības Latvijas Bankai anulēt apdrošināšanas izplatītāju asociāciju iegūtās tiesības veikt apmācību, ja tās apmācību programma neatbilst spēkā esošo Latvijas Republikas normatīvo aktu un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas jomā prasībām. Apdrošināšanas izplatīšanā tieši iesaistīti darbinieki ir tie, kuriem, piemēram, ir pienākums nodrošināt, ka klientam ieteiktais apdrošināšanas līgums atbilst klienta prasībām un vajadzībām, tāpēc minēto darbinieku zināšanām un prasmēm ir jābūt tādā līmenī, kas ļauj pienācīgi un profesionāli veikt amata pienākumus.

Problēmas apraksts
Par pašriska iekļaušanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā nosacījumiem
Likumā, nosakot prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nodrošināt minimālo pašu kapitālu 15 000 euro apmērā (grozījums Likuma 30. pantā) un to, ka atsevišķajos naudas kontos ir pietiekami līdzekļi saistību pret apdrošinātājiem segšanai (viens no diviem nosacījumiem, kurš jau šobrīd ir paredzēts Likuma 28. panta piektās daļas 2. punktā, lai varētu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku), zūd nepieciešamība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem lūgt un Latvijas Bankai sniegt atļauju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku līdz 10 000 euro apmēram. Šis grozījums mazinās administratīvo slogu.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Likuma 28. pantā precizē, ka atļauja pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā vairs nebūs nepieciešama, ja tiks nodrošināts minimālais pašu kapitāls un pietiekami naudas līdzekļi atsevišķajos naudas kontos. Ja netiks neizpildīta prasība par minimālo pašu kapitālu, tad lietderības apstākļu un Latvijas Bankas resursu patēriņa dēļ, Likumā nevajadzētu paredzēt iespēju saņemt Latvijas Bankas atļauju, tā vietā Likumā ir jānosaka, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekam nav tiesību civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā iekļaut pašrisku.

Problēmas apraksts
Par minimālā pašu kapitāla noteikšanu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem
Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri ir vieni no retajiem Latvijas Bankas uzraudzītajiem finanšu tirgus dalībniekiem, kuriem normatīvie akti neparedz minimālo pašu kapitālu. Šobrīd Likumā ir tikai noteikts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pamatkapitāls nevar būt mazāks pa 15 000 euro. Minimālo pamatkapitālu nevar uzskatīt pa tādu rādītāju, kurš liecina, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir stabils finanšu stāvoklis. Pašu kapitāls ir būtiska uzņēmuma bilances sastāvdaļa. Tas atspoguļo naudas summu, kas tiktu atgriezta uzņēmuma īpašniekiem, ja visi aktīvi tiktu pārdoti un visi parādi nomaksāti. Pašu kapitāls sastāv no: uzņēmuma pamatkapitāla (dibinātāju ieguldījums uzņēmējdarbības uzsākšanai), rezervēm (peļņas daļa, kura tiek novirzīta īpašiem mērķiem) un nesadalītās peļņas. Finansiāli stabils uzņēmums visā savas darbības laikā uztur pozitīvu pašu kapitālu. Tomēr noteiktos apstākļos uzņēmumam var rasties negatīvs pašu kapitāls. Tas parasti notiek, kad uzņēmums ilgstoši cieš zaudējumus, kā rezultātā rodas negatīvs nesadalītās peļņas atlikums. Ilgtermiņā negatīvs nesadalītās peļņas atlikums liecina, ka uzņēmums nav finansiāli dzīvotspējīgs, un tas var novest pie tā maksātnespējas. Klienti sagaida, ka licencētam/reģistrētam tirgus dalībniekam vienmēr ir stabils finanšu stāvoklis. Ilgstoši zaudējumi liecina par neefektīvu darbību, neracionālu resursu izmantošanu un grūtībām finanšu plānošanā. Situācija, kad apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim ir negatīvs pašu kapitāls, iespējams, var negatīvi ietekmēt Latvijas finanšu tirgus reputāciju, jo tādā veidā pakalpojumus sniedz tāds tirgus dalībnieks, kuram ir nestabils finanšu stāvoklis. Negatīvs pašu kapitāls ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas liecina par iespējamām uzņēmuma finanšu grūtībām. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera finanšu grūtības tieši vai netieši var ietekmēt arī citus finanšu tirgus dalībnieka procesus un radīt negatīvas sekas, piemēram, grūtības vai nespēja uzsākt vai turpināt sadarbību ar apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem, kā arī  grūtības piesaistīt jaunas investīcijas attīstībai. Apdrošināšanas izplatīšanas direktīva kā klientu aizsardzības pasākumus ir paredzējusi 4 pasākumus un viens no tiem paredz, ka apdrošināšanas starpnieka finansiālajām spējām pastāvīgi jābūt 4 % līmenī no saņemto ikgadējo prēmiju summas un ne mazākām par EUR 23 480 euro un šis noteiktais apmērs ir spēkā no 09.10.2024. Minētā direktīva nosaka dalībvalsts rīcības brīvību nepieciešamo pasākumu izvēlē. Atbilstoši Latvijas situācijai ir pamatoti ieviest un noteikt minimālo pašu kapitāla apmēra prasību 15 000 euro apmērā, jo saskaņā ar 77 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru Latvijas Bankai iesniegtajos pārskatos norādīto informāciju 7 subjektiem pašu kapitāls ir mazāks par 15 000 euro par stāvokli 31.12.2024., bet trim no 7 ir negatīvs pašu kapitāls, pārējiem četriem šis rādītājs ir pozitīvs, taču mazāks par 15 000 euro. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera ilgstoši negatīvs vai mazs pozitīvs pašu kapitāla apmērs var radīt risku, un apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera pastāvīgu vēlmi klientam piedāvāt noslēgt tādu apdrošināšanas līgumu, kur atlīdzība ir lielāka, ar vēlmi nopelnīt vairāk, lai darbība nebūtu zaudējumus nesoša.
Risinājuma apraksts
Likumā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir jānodrošina minimālais pašu kapitāls 15 000 euro apmērā, lai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus sniegtu tikai finansiāli stabili tirgus dalībnieki. Ņemot vērā minēto prasību attiecībā uz minimālo pašu kapitāla apmēru un to, ka šīs prasības izpildei ir nepieciešams laiks, kā arī finanšu resursi, ir noteikti pārejas noteikumi, paredzot termiņu, kurā ir jāizpilda Likuma 30. panta 1.¹ daļā noteiktā prasība par minimālo pašu kapitālu 15 000 euro apmērā.

Problēmas apraksts
Par atbildības uzņemšanos, ja apdrošināšanas prēmija no klienta nav saņemta
Praksē jau ilgstoši notiek tā, ka apdrošināšanas brokeri apmaksā apdrošināšanas komersantam no saviem līdzekļiem saistības, kuras rodas no klientu neapmaksātajām apdrošināšanas polisēm, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA polisēm vai ceļojumu apdrošināšanas polisēm. Šīs polises apdrošināšanas brokeris ir izdevis klientam, neprasot priekšapmaksu, taču vienlaikus apzinoties, ka klients apdrošināšanas prēmiju nesamaksās (vai būs ilgstošs apdrošināšanas prēmijas kavējums vai nesamaksās vispār) līdz brīdim, kad par saistībām no apdrošināšanas prēmijas ir jānorēķinās ar apdrošinātāju. Tai pat laikā apdrošināšanas brokeriem ir sarežģīti, laikietilpīgi un nevajadzīgi izdalīt no kopējām saistībām atsevišķi saistības pret apdrošinātāju par neapmaksātajām, piemēram, OCTA vai ceļojumu apdrošināšanas polisēm, jo atbilstoši noteikumiem, kuri paredz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem iesniegt pārskatus, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem divreiz gadā ir jāiesniedz pārskats Latvijas Bankai par saistībām pret apdrošinātājiem. Turklāt apdrošināšanas brokerim tik un tā ir jāapmaksā viss apdrošinātāja sagatavotais rēķins (saistības), kurā ir ietvertas arī klientu neapmaksātās, piemēram, OCTA un ceļojumu apdrošināšanas polises.
Risinājuma apraksts
Likuma jaunā redakcijā izteiktā 31. panta ceturtajā daļā ir paredzēts, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir atbildīgs un tam ir pienākums atsevišķajos naudas kontos nodrošināt naudas līdzekļus, lai varētu segt saistības pret apdrošinātājiem, kuras rodas no tādiem apdrošināšanas līgumiem, par kuriem apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieks ir uzņēmies segt apdrošināšanas prēmiju klienta vietā.

Problēmas apraksts
Par Likumā noteiktā pienākuma – publicēt gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu – atcelšanu
Šobrīd Likuma 32. panta pirmā un otrā daļa paredz prasību apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim nodrošināt, ka gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats (ja tādu ir pienākums iesniegt) pēc tā apstiprināšanas tiek publiskots noteiktā termiņā. Minētās normas arī paredz izvēles tiesības gada pārskatu (vai attiecīgā gadījumā konsolidēto gada pārskatu) publiskot savā tīmekļvietnē vai informācijas publiskošanai izvēlēties citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerim ir saistošas arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. un 98. pantā noteiktās prasības, kas arī paredz iesniegt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam. Iesniegtie gada pārskati vēlāk tiek publicēti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru gada pārskati ir pieejami arī, piemēram, Lursoft datu bāzē.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata publiskošanu vienlaikus paredz gan Likums, gan arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, Likuma 32. pantu ir nepieciešamas precizēt, atceļot pienākumu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim publicēt gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

Problēmas apraksts
Grozījumi attiecībā uz informācijas par parakstīto apdrošināšanas prēmiju apmēru publiskošanu
Likuma 32. panta trešajā daļā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem ir noteikts pienākums gada pārskatā publicēt informāciju par apdrošināšanas prēmijām atbilstoši noteiktajam sadalījumam. Ja sākotnēji gada pārskatā nav ietverta Likumā noteiktā informācija, tad tā precizēšana ir apgrūtinoša, laikietilpīga un nelietderīgi tiek tērēti arī Latvijas Bankas un Valsts ieņēmumu dienesta resursi. Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim vispirms ir jāiesniedz iesniegums anulēt gada pārskatu, Valsts ieņēmumu dienests izskata to, anulē un tikai tad iespējams iesniegt jaunu gada pārskata versiju. Likums citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei Latvijā atšķirībā no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem šobrīd neparedz pienākumu publiskot informāciju par parakstītajām apdrošināšanas prēmijām, tādējādi sabiedrībai un citām ieinteresētajām pusēm nav pieejas šādai informācijai, kā arī nav nodrošināti vienlīdzīgi nosacījumi pēc būtības identiskiem tirgus dalībniekiem.
Risinājuma apraksts
Lai taupītu iesaistīto pušu resursus, Likuma 32. panta no jauna izteiktajā pirmajā daļā ir noteikta prasība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim un citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei informāciju ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada piektā mēneša pēdējā datumā publicēt savā tīmekļvietnē. Papildus ir noteikta prasība informāciju par apdrošināšanas prēmijām publicēt plašākā sadalījumā, jo apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri ir tiesīgi izmantot arī citu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumus, jo atsevišķos gadījumos apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas prēmiju pārskaitījumi notiek starp apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem. Atsevišķos gadījumos klientu samaksātās apdrošināšanas prēmijas apdrošināšanas brokeri pārskaita Latvijas, citu dalībvalstu vai ārvalstu apdrošināšanas brokeriem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka sabiedrības un citu ieinteresēto pušu rīcībā ir pilnvērtīga informācija par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru parakstītajām prēmijām, būtu nepieciešams Likumā paredzēt, ka turpmāk pienākums tīmekļvietnē publicēt informāciju par parakstītajām apdrošināšanas prēmijām ir arī citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas brokeru filiālēm.


Grozījumi Likuma IV nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītāja un klienta attiecības"

Problēmas apraksts
Par atsevišķas Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas prasības ietveršanu Likumā
Ņemot vērā to, ka Likumā nav ietverts Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas 17. panta 2. punkta pēdējais teikums "Tirgvedības paziņojumi vienmēr ir skaidri atpazīstami kā tādi.", veikti attiecīgi precizējumi.
Risinājuma apraksts
Veikts grozījums Likuma 33. panta otrajā daļā, precīzi pārņemot Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvā noteiktās prasības.

Problēmas apraksts
Par informācijas sniegšanu klientam grupas apdrošināšanas gadījumā
Šobrīd Likums neparedz, piemēram, apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, pienākumu sniegt informāciju klientiem par apdrošināšanu, kad tā klientiem tiek pārdota grupas apdrošināšanas līguma (klienti tiek iekļauti jau noslēgtā apdrošināšanas līgumā kā apdrošinātie, netiek slēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums ar katru klientu individuāli) ietvaros. Likums neparedz nosacījumus, kāda informācija vai dokumenti šādā gadījumā apdrošināšanas izplatītājam ir jāsniedz klientam, lai tam būtu pieejama informācija par apdrošināšanu, ko tas plāno vai ir jau iegādājies, samaksājot apdrošināšanas prēmiju.
Risinājuma apraksts
Likuma 33. pants ir papildināts ar piekto daļu paredzot, ka klientam ir jāsniedz informācija arī tad, ja netiek noslēgts atsevišķs apdrošināšanas līgums, bet no klienta tiek pieprasīta apdrošināšanas prēmijas samaksa un apdrošināšanas izplatītājs par to saņem atlīdzību.

Problēmas apraksts
Par klienta informēšanas nosacījumiem
Šobrīd Likums paredz pienākumu apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam sniegt informāciju klientam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas (Likuma 37. panta pirmā un otrā daļa), taču Likumā nav paredzēts veids, kādā šo informāciju sniegt klientam, tādējādi ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 39. pantā. Skaita ziņā apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki ir lielākais apdrošināšanas izplatītāju segments.
Risinājuma apraksts
Precizēt prasības, lai nodrošinātu, ka neatkarīgi no tā, no kura apdrošināšanas izplatītāja klients iegādājas apdrošināšanu, apdrošināšanas izplatītājiem būtu jāievēro vienādas prasības attiecībā uz informēšanas nosacījumiem, konkrēti Likuma 39. pantā noteiktie informēšanas nosacījumi.


Grozījumi Likuma V nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšana dalībvalstīs un ārvalstīs"

Problēmas apraksts
Par iesniedzamajiem dokumentiem un maksājumu par to izskatīšanu ieviešana
Lai Latvijas Banka gūtu pilnvērtīgāku un plašāku informāciju par tāda apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera, apdrošināšanas aģenta vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka darbību, kurš vēlas nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citā dalībvalstī vai ārvalstī, ir nepieciešams saņemt plašāku un detalizētāku informāciju par tā plānotajām darbībām attiecīgajā dalībvalstī vai ārvalstī. Tādējādi Latvijas Bankas rīcībā būs informācija, kura ļaus daudz labāk izvērtēt plānotās darbības un iespējamos riskus. 
Šobrīd vairākiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu arī citās dalībvalstīs, pirms tam saņemot Latvijas Bankas atļauju. Atsevišķi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri Latvijas Bankai adresētajos iesniegumos ir informējuši par vēlmi nodarboties visās vai ļoti daudzās citās dalībvalstīs. Tas rada nepieciešamību Latvijas Bankai informēt visas attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestādes un pēc tam arī atbilstoši Likumam Latvijas Bankai ir pienākums informēt attiecīgo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeri par to, kad tas konkrētajā dalībvalstī var sākt veikt darbību. Bieži vien apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu attiecīgajās citās dalībvalstīs nemaz neuzsāk vai pat tā vēlme nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu visās Latvijas Bankai norādītajās dalībvalstīs nav bijusi reāli plānota. Tomēr arī šādos gadījumos Latvijas Bankai ir jāiegulda resursi iesniegumu izskatīšanā un informācijas apmaiņā ar citu dalībvalstu uzraudzības iestādēm.
Risinājuma apraksts
Likuma 48., 50. un 53. pantu ir nepieciešams precizēt un papildināt ar informāciju un dokumentiem, kuri ir jāiesniedz, ja apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks vēlas sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus citā dalībvalstī vai ārvalstī. Ņemot vērā grozījumus Likuma 50. pantā, ir veikti grozījumi arī Likuma 49. un 51. pantā. Latvijas Bankai jau šobrīd spēkā esošā Likuma 48., 50. un 53. pantā ir noteikts 30 dienu termiņš minētajos pantos noteikto iesniegumu izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai vai attiecīgas informācijas nosūtīšanai citai dalībvalsts uzraudzības iestādei. Tā kā likumprojektā ietvertajā Likuma 48., 50. un 53.pantā ir paredzēts, ka jāiesniedz ne tikai iesniegums, bet arī citi dokumenti un informācija, tad attiecīgajās minēto Likuma pantu daļās, kurās ietverts regulējums par lēmumu pieņemšanu, precizēta atsauce, norādot, ka tiks izskatīts ne tikai iesniegums, bet arī citi dokumenti un informācija, kuru iesniegšana likumprojektā ir paredzēta.
Ņemot vērā, ka Latvijas Banka izlieto resursus iesniegumu izskatīšanai, paredzēts ieviest maksu Likuma 48., 50. un 53. punktā noteikto iesniegumu un dokumentu izskatīšanai attiecīgi šādā apmērā: 150 euro par katru iesniegumā norādīto dalībvalsti, 250 euro par katru dalībvalsti, kurā iesniedzējs plāno atvērt filiāli, un 250 euro par katru ārvalsti (t.i., valsti, kas nav dalībvalsts), kurā iesniedzējs plāno atvērt filiāli. Likums šobrīd šādu maksu neparedz, bet plānots, ka tā būs jāmaksā ne tikai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, bet arī apdrošināšanas aģentiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, ja tie vēlēsies nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, vai atvērt filiāli dalībvalstī vai ārvalstī. Šāds regulējums veicinās, ka apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris, apdrošināšanas aģents vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks rūpīgāk apsvērs un izvērtēs savas reālās iespējas un vēlmes nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citās dalībvalstīs vai ārvalstīs un informēs Latvijas Banku tikai tad, kad šādu darbību tiešām ir plānots veikt. Attiecīgi tas samazinātu arī resursu patēriņu Latvijas Bankā un citās dalībvalstīs, kuru uzraudzības iestādes arī ir iesaistītas informācijas apmaiņā.

Problēmas apraksts
Par pienākumu informēt Latvijas Banku
Šobrīd Likums neparedz pienākumu apdrošināšanas brokerim, apdrošināšanas aģentam vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekam informēt Latvijas Banku par to, ka nodoms jeb plāni uzsākt sniegt apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus citā dalībvalstī vai ārvalstī netiek realizēts vai ir pieņemts lēmums pārtraukt sniegt šos pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī. Šāda informācija Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei ir būtiska, jo tā tiek ņemta vērā, izvērtējot nepieciešamību veikt uzraudzības pasākumus.
Risinājuma apraksts
Likuma 48. panta astotajā daļā, 50. panta desmitajā daļā un 53. panta piektajā daļā ir noteikts pienākums informēt Latvijas Banku, ja faktiski netiek uzsākta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus sniegšana vai ir pārtraukta šo pakalpojumu sniegšana.

Problēmas apraksts
Par "paziņojuma" nevis informācijas nosūtīšanu citai dalībvalstij
Likuma 48., 49., 50. un 51. pantā šobrīd tiek lietoti divi dažādi termini attiecībā uz to, kā tiek nosaukta informācija, kuru Latvijas Banka nosūta dalībvalstij – "informācija" un "paziņojums". Piemēram, Latvijas Banka nesūta citas dalībvalsts uzraudzības iestādei Likuma 50. panta otrās daļas 4. punktā noteikto informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai izvērtētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju. Citas dalībvalsts uzraudzības iestāde saņem tikai informāciju par filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu.
Likums šobrīd neparedz, ka par citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var būt fiziska persona no citas dalībvalsts vai ārvalsts.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu konsekvenci terminu lietošanā, ir nepieciešams precizēt Likuma 48. un 50.pantā lietoto terminu "informācija", aizstājot to ar "paziņojums". Papildus ir noteikts, ka par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieka filiāles vadītāju var kļūt arī citas dalībvalsts vai ārvalsts fiziska persona. Šobrīd par tādu varēja kļūt tikai tāda fiziska persona, kura ir ieguvusi apdrošināšanas izplatītāju asociācijas atzītas zināšanas un prasmes.


Grozījumi Likuma VI nodaļā "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas uzraudzība"

Problēmas apraksts
Par termina "ārvalsts" ietveršanu 
Likuma 59. panta otrā daļa noteic, ka Latvijas Banka uzrauga dalībvalstīs izveidotās Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju filiāles, kā arī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ko Latvijas Republikā reģistrētie apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāji veic citās dalībvalstīs, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu. Veicot uzraudzību, Latvijas Banka sadarbojas un konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādēm. Ņemot vērā to, ka Latvijas Republikā reģistrētiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatītājiem ir tiesības izveidot filiāles ne tikai dalībvalstīs, bet arī ārvalstīs, tad Likuma 59. panta otro daļu ir nepieciešams precizēt, to attiecīgajās vietās papildinot ar vārdu "ārvalsts".
Risinājuma apraksts
Papildināt Likuma 59. panta otrās daļas attiecīgās vietās ar vārdu "ārvalsts", kas paredz Latvijas Bankai tiesības uzraudzīt arī Latvijas Republikā reģistrēto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatītāju ārvalstīs izveidoto filiāļu veikto apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu.

Problēmas apraksts
Par maksājumiem Latvijas Bankai
Šobrīd Latvijā reģistrētie apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri un citā dalībvalstī reģistrētās apdrošināšanas brokeru filiāles Latvijā par to darbības uzraudzību maksā Latvijas Bankai maksu robežās no 150 euro līdz 1000 euro gadā. Šāds maksas apmērs tika ieviests 2016. gadā un pēc gandrīz 10 gadiem uzraudzības maksa vairs nesedz faktiskās attiecīgā sektora uzraudzības izmaksas. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri veic arī maksājumus Latvijas Bankai, kuri ir saistīti ar dokumentu izskatīšanu. 2016. gadā Likumā noteiktais maksas par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokera darbības uzraudzību apmērs jau sākotnēji nebija noteikts, lai pilnībā spētu segt ar apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru un citā dalībvalstī reģistrēto apdrošināšanas brokeru filiāļu Latvijā darbības uzraudzību saistītās izmaksas. Laika periodā no 2016. – 2024. gadam ieņēmumi no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem un citas dalībvalsts apdrošināšanas brokeru filiālēm ik gadu bija robežās no 54 000 līdz 65 000 euro.
Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes publicētajiem datiem patēriņa cenu pārmaiņas 2025. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada janvāri ir 51.7%. Tādējādi apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeru un citas dalībvalsts apdrošināšanas brokeru filiāļu Latvijā veikto maksājumu par to darbības uzraudzību un maksājumu par Latvijas Bankai iesniegto dokumentu izskatīšanu apmērs kļūst arvien nepietiekamāks, lai segtu faktiskās izmaksas par attiecīgo funkciju īstenošanu. Turklāt, aptuveni divas trešdaļas maksātāju sasnieguši maksas augšējo robežu (1000 euro gadā), līdz ar ko, neraugoties uz šo tirgus dalībnieku ieņēmumu pieaugumu, Latvijas Bankai veikto maksājumu apmērs ir ierobežots un arvien vairāk nesedz ar uzraudzību saistītās izmaksas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, Likuma 60. pantā ir veikti grozījumi attiecībā uz visām tajā noteiktajām maksām un turpmāk plānots, ka:
1) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim un ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiālei būs jāmaksā Latvijas Bankai par reģistrācijai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā iesniegto dokumentu izskatīšanu līdzšinējo 250 euro vietā – 500 euro;
2) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem tiks atcelta prasība iesniegt Likuma 8. panta pirmās daļas 9., 10., 11. un 13. punktā minēto procedūru grozījumus un attiecīgi Likumā vairs netiks paredzēta šobrīd noteiktā maksa 40 euro apmērā par minēto procedūru grozījumu izskatīšanu;
3) citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiālei pirms darbības uzsākšanas Latvijas Republikā būs jāmaksā Latvijas Bankai līdzšinējo 250 euro vietā – 500 euro;
4) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokerim turpmāk būs jāmaksā Latvijas Bankai 250 euro par dokumentu izskatīšanu, kad pēc reģistrācijas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru reģistrā tas vēlāk plāno nodarboties ar dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas izplatīšanu vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, ja tam sākotnēji reģistrējoties minētajā reģistrā nebija attiecīgo tiesību;
5) tiks ieviesta jauna veida maksa apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem – par iesnieguma izskatīšanu saistībā ar to vēlmi nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu:
a) citā dalībvalstī, ievērojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu – 150 euro par katru iesniegumā norādīto dalībvalsti;
b) citā dalībvalstī, atverot filiāli – 250 euro par katru iesniegumā norādīto dalībvalsti;
c) citā ārvalstī, atverot filiāli – 250 euro par katru iesniegumā norādīto ārvalsti.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus, minētā maksa par attiecīgā veida iesniegumu izskatīšanu analoģiskā apmērā būs jāmaksā arī apdrošināšanas aģentiem un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpniekiem, ja tie vēlēsies nodarboties ar apdrošināšanas izplatīšanu citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk – dalībvalsts) vai ārvalstī. Tomēr apdrošināšanas aģenti un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieki līdz šim nav izmantojuši Likumā piedāvātās iespējas. Savukārt, šobrīd 21 no 77 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citās dalībvalstīs un ārvalstīs. Kopskaitā tie ir 258 pārrobežu gadījumi, no tiem 246 gadījumi ir tādi, kuros apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus ir tiesības sniegt, ievērojot pakalpojumus sniegšanas brīvības principu. Piemēram, viens Latvijas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeris var nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu Latvijā un visās pārējās 29 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
8 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem ir atvērtas filiāles 10 dalībvalstīs un 2 ārvalstīs. 10 no 21 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu vairāk nekā divās dalībvalstīs (7 līdz 29 dalībvalstīs). Citiem 10 apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem ir tiesības nodarboties ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu tikai vienā vai divās dalībvalstīs.
Atbilstoši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeru iesniegtajiem pārskatiem, piemēram, 2024. gadā tikai 7 ir norādījuši, ka ir nodarbojušies ar apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu citās dalībvalstīs vai ārvalstīs. Svarīgi uzsvērt, ka Latvijas Bankai kā uzraudzības iestādei pēc tam, kad kādam apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem mainās informācija, piemēram, nosaukums vai filiāles vadītājs, arī ir jāpaziņo izmaiņas attiecīgajām citas dalībvalsts uzraudzības iestādēm;
6) apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokeriem, citas dalībvalsts vai ārvalsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas brokera filiālei no 2026. gada tiek samazināta maksa no 0,7 procentiem līdz 0,1 procentam (ieskaitot) no pārskata gada atlīdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, bet ne mazāk par 750 euro gadā.
Šobrīd minētie finanšu tirgus dalībnieki maksā Latvijas Bankai līdz 0,7 procentiem (ieskaitot) no pārskata gada atlīdzības par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas izplatīšanu, bet ne mazāk par 150 euro un ne vairāk par 1000 euro gadā. Ņemot vērā problēmas aprakstā jau minēto, no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem un citu dalībvalstu un ārvalstu apdrošināšanas brokeru filiālēm saņemtā kopējā maksa par to darbības uzraudzību nenodrošina pilnīgu Latvijas Bankas izdevumu, ko tā velta šo finanšu tirgus dalībnieku darbības uzraudzībai, segšanu. Finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības maksas mērķis ir finansēt uzraudzības faktiskās izmaksas. Šādas maksas minimālā apmēra palielināšana vienam finanšu tirgus dalībniekam līdz 750 euro gadā un maksimālā apmēra atcelšana nodrošinās, ka turpmāk apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeri un citu dalībvalstu un ārvalstu apdrošināšanas brokeru filiāles maksās Latvijas Bankai tādu uzraudzības maksu, kas segtu ar to darbības uzraudzību saistītās izmaksas. Šāds princips – finanšu tirgus dalībnieku maksas tiek aprēķinātas un piemērotas tādā apmērā, kas atbilst šo dalībnieku uzraudzības izmaksām, – tiek piemērots Latvijas Bankas uzraudzītajās finanšu sektora jomās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem.
Prognozējot, ka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokeriem un citu dalībvalstu un ārvalstu apdrošināšanas brokeru filiālēm neto apgrozījums vai saņemtā atlīdzība no kuras aprēķina uzraudzības maksu, 2025. gadā pieaugs par 10%, salīdzinot ar 2024. gada datiem, plānots, ka Latvijas Banka no konkrētās finanšu tirgus dalībnieku grupas varētu saņemt papildu maksājumus aptuveni 62 000 euro apmērā gadā. Tādējādi attiecīgās finanšu tirgus dalībnieku grupas veikto maksājumu Latvijas Bankai apmērs sasniegtu kopsummā aptuveni 128 000 euro gadā.
Individuāli novērtējot regulējuma ietekmi uz finanšu tirgus dalībniekiem, secināts, ka, piemēram, pēc neto apgrozījuma vai atlīdzības apmēra lielākajiem 15 finanšu tirgus dalībniekiem konkrētajā finanšu tirgus dalībnieku grupā veicamo maksājumu apmērs pieaugtu vidēji par 2950 euro gadā. Individuāli vienam attiecīgās finanšu tirgus dalībnieku grupas dalībniekam maksas apjoms pieaugums būtu robežās no 1110 euro līdz gandrīz 5000 euro, kopējam maksas apmēram sasniedzot summu robežās no 2110 līdz gandrīz 6000 euro gadā. 55 jeb gandrīz 80% no visiem finanšu tirgus dalībniekiem maksas apjoma pieaugums būtu vidēji 360 euro gadā, savukārt 12 finanšu tirgus dalībniekiem veicamās maksas apmērs pat samazinātos par 20 līdz 110 euro gadā, salīdzinot ar tā 2024. gadā veikto maksājuma apmēru. Tādējādi uzraudzības maksas apmērs apdrošināšanas un pārapdrošināšanas brokerim ir tieši atkarīgs no tā neto apgrozījuma vai citas dalībvalsts un ārvalsts apdrošināšanas brokera filiālei – no atlīdzības apmēra. Analizējot tirgus dalībnieku neto apgrozījumu vai atlīdzības apmēru, aprēķināts, ka vienam tirgus dalībniekam maksājuma apmēra pieaugums sasniegtu vidēji 770 euro un viena šāda finanšu tirgus dalībnieka veicamais maksājumu apmērs būtu vidēji 1560 euro gadā.

Grozījumi VII nodaļā "Atbildība"

Problēmas apraksts
Par administratīvo pasākumu un sankciju paredzēšanu jaunajām Likumā noteiktajām prasībām, soda naudas un brīdinājuma kā papildu sankcijas paredzēšanu noteiktu Likuma prasību pārkāpumu gadījumos 
Tā kā ar likumprojektu ir paredzētas jaunas prasības, tad attiecīgi Likumā ir jāparedz arī sankcijas un administratīvie pasākumi par šo prasību pārkāpšanu. Lai novērstu to, ka uzraudzības iestādei par atsevišķiem Likuma pārkāpumiem, piemēram, atbilstoši Likuma 65. panta trešās daļas 3. punktam, ir jāpiemēro vienīgā Likumā paredzētā sankcija – reģistrācijas anulēšana, kura ir uzskatāma par galējo sankciju, ir nepieciešams Likumā paredzēt arī cita veida sankcijas – soda naudu vai arī izteikt brīdinājumu par noteiktiem Likuma pārkāpumiem gadījumos, kad Likumā ir paredzēta tikai soda nauda. Lai panāktu efektīvu finanšu tirgus dalībnieku un par pārkāpumu atbildīgo personu darbības uzlabošanos un pārkāpuma novēršanu, lēmumam par piemērojamo sankciju ir jābūt samērīgam un atbilstoši pārkāpuma smagumam. Formālu vai vieglu Likuma prasību pārkāpumu gadījumos soda naudas piemērošana vai brīdinājuma izteikšana būtu efektīvāka un atbilstošāka nekā šobrīd Likumā paredzētā vienīgā jeb galējā sankcija – reģistrācijas anulēšana. Tādējādi Likuma 65. pantā ir nepieciešams veikt precizējumus, paredzot arī cita veida sankcijas, kas atsevišķos gadījumos būtu efektīvāks līdzeklis nekā reģistrācijas anulēšana. Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas 33. panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm noteikt papildus un stingrākas prasības nekā paredzēts minētajā direktīvā.
Risinājuma apraksts
Likuma 65. pantā veikti grozījumi, kas paredz sankcijas un administratīvos pasākumus, ja apdrošināšanas izplatītājs neievēro jaunās likumprojektā paredzētās prasības. Tāpat Likuma 65. panta trešā daļa ir papildināta ar jaunu punktu, kas paredz uzlikt soda naudu līdz 14 200 euro un Likuma 65. panta ceturtajā un piektajā daļā kā sankcija ir paredzēta ne tikai soda nauda, bet arī brīdinājums.
 

Nē

-

-

Jā

Nē

Nē

-