22-TA-2574: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
09.08.2022. sēdes protokols #39 (MK), 67. §, 12.punkts, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 3.,6.,7. pants.
23.08.2022. sēdes protokols # 41 (MK), 53. §, 5.punkts, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4.pants
23.08.2022. sēdes protokols # 41 (MK), 53. §, 5.punkts, Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 4.pants
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes mērķis ir nodrošināt Ekonomikas ministrijai finansējumu ne vairāk kā 151 095 088 euro apmērā, lai atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 3.,6.,4. un 7.pantam Būvniecības valsts kontroles birojs nodrošinātu maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi, siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensējošo pasākumu īstenošanu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu 2022. gadā
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Dabasgāzes cena patērētājiem 2022.gada rudens/ziemas apkures sezonā var būt 100-110 euro/MWh robežās, elektroenerģijai – 200-500 euro/MWh, kādas novērotas arī šobrīd. Savukārt biomasas (šķeldas) vidējā gada iepirkuma cena var pieaugt no 10-14 euro/MWh līdz 25-30 euro/MWh. Ja pie resursu cenas 10-14 euro/MWh gala cena siltuma patērētājiem bija 50-60 euro/MWh, tad sadārdzinoties šķeldai gala cena siltuma patērētājiem var pieaugt līdz 75 euro/MWh jeb par 15 euro.
Vienlaikus 2022.gada vasarā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk - regulators) apstiprināšanai tiek iesniegti jaunie centralizētās siltumapgādes tarifi, kas iepriekšējās sezonas siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro/WMh pārsniedz 2-4,7 reizes, sasniedzot 320 euro/MWh.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.
Vienlaikus 2022.gada vasarā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk - regulators) apstiprināšanai tiek iesniegti jaunie centralizētās siltumapgādes tarifi, kas iepriekšējās sezonas siltumenerģijas tarifa mediānu 68,00 euro/WMh pārsniedz 2-4,7 reizes, sasniedzot 320 euro/MWh.
Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos cenu izmaiņas turpinās pārsniegt sezonālo svārstību līmeni. Galvenā ietekme uz cenu pārmaiņām joprojām būs saistīta ar pasaules cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai, ko lielā mērā ietekmēs ģeopolitiskā spriedze reģionā saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Sagaidāma arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā gada inflācija varētu sasniegt 15 procentus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu pieaugt par 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 2,7 procentpunktiem.
Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās ievērojami palielinātos (skatīt 1.pielikuma 1.tabulu).
Vērtējot mājsaimniecību spēju segt komunālos maksājumus, kā arī uzturēt siltu mājokli, primāri to nosaka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi – jo zemāki ienākumi, jo lielāka nespēja segt minētos izdevumus. To apliecina arī statistikas dati. 2021.gadā no 1.kvintiles mājsaimniecībām 15,7% nespēja uzturēt siltu mājokli, 2.kvintilē – 8,4%, bet 3.kvintilē – 5,3% (datu avots: CSP tabula “NNN010. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas (procentos) 2005 – 2021”).
Ņemot vērā CSP 2022.gada patēriņa cenu indeksa grozā noteikto mājokļa grupā ietverto energoresursu īpatsvaru – 9,8% un transporta grupā ietverto degvielas īpatsvaru – 6,7%, patēriņa cenas mājokļa grupā pieaugs par aptuveni 25%, bet transporta grupā - par aptuveni 23%, līdz ar to izdevumu izmaiņas mājokļa un transporta grupās ievērojami palielinātos (skatīt 1.pielikuma 1.tabulu).
Vērtējot mājsaimniecību spēju segt komunālos maksājumus, kā arī uzturēt siltu mājokli, primāri to nosaka mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi – jo zemāki ienākumi, jo lielāka nespēja segt minētos izdevumus. To apliecina arī statistikas dati. 2021.gadā no 1.kvintiles mājsaimniecībām 15,7% nespēja uzturēt siltu mājokli, 2.kvintilē – 8,4%, bet 3.kvintilē – 5,3% (datu avots: CSP tabula “NNN010. Mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties segt atsevišķas izmaksas (procentos) 2005 – 2021”).
Risinājuma apraksts
Mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, kompensācijas apmērs noteikts 30 EUR/MWh bez PVN (t.i., 0,030 EUR/kWh) tiem lietotājiem, kuru 12 mēnešu vidējais patēriņš pārsniedz 221 kWh/mēnesī (21 m3/mēnesī). Atbalsta periods noteikts no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalsts tiks piemērots automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiks sniegts atbalsts arī centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai noteikts 50% apmērā no cenas, kas pārsniegs 68 EUR/MWh bez PVN. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Vienlaikus no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām (izņemot valsts un pašvaldību iestādes) tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas.
Kārtību, kādā tiks veikta dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas, siltumenerģijas pakalpojuma maksas un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma kompensācija pakalpojuma sniedzējiem, nosaka grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi". Minētās kompensācijas maksas norēķins veicams tiešā veidā starp par terminētā atbalsta administrēšanu atbildīgo valsts iestādi un attiecīgiem enerģijas tirgotājiem, citiem enerģijas piegādātājiem un tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem.
Tāpat laika periodā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim tiks sniegts atbalsts arī centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai noteikts 50% apmērā no cenas, kas pārsniegs 68 EUR/MWh bez PVN. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.
Vienlaikus no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim juridiskām personām (izņemot valsts un pašvaldību iestādes) tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas.
Kārtību, kādā tiks veikta dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas, siltumenerģijas pakalpojuma maksas un elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas samazinājuma kompensācija pakalpojuma sniedzējiem, nosaka grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" un Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos Nr.50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi". Minētās kompensācijas maksas norēķins veicams tiešā veidā starp par terminētā atbalsta administrēšanu atbildīgo valsts iestādi un attiecīgiem enerģijas tirgotājiem, citiem enerģijas piegādātājiem un tirdzniecības pakalpojuma sniedzējiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- mājsaimniecību enerģijas lietotāji
Ietekmes apraksts
Dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojuma cenas pieaugu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 56 000 mājsaimniecībām.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 78 500 mājsaimniecībām.
Centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājums, kas noteiktā laika periodā paredz kompensēt siltumenerģijas pakalpojuma cenas pieaugu, varētu tikt attiecināms uz aptuveni 78 500 mājsaimniecībām.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Dabasgāzes un siltumapgādes komersanti, un elektroeneģijas sistēmas operatori, kuriem tiks kompensēti negūtie ieņēmumi par lietotājiem piemērotajām samazinātajām pakalpojumu maksām.
Elektronerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu juridiskām personām, varētu tikt attiecināts uz aptuveni 80 000 juridisko personu objektu.
Elektronerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājums, kas paredz noteiktā laika periodā kompensēt elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu juridiskām personām, varētu tikt attiecināts uz aptuveni 80 000 juridisko personu objektu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
151 095 088
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
151 095 088
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-151 095 088
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-151 095 088
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
151 095 088
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Dabasgāze (ieviešana caur BVKB):
Kopējais mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš paredzētajā atbalsta sniegšanas periodā 01.07.2022.-30.04.2023. tiek prognozēts aptuveni 1,2 TWh jeb 1 200 000 MWh, kompensējamā dabzgāzes cenas daļa - 30 euro/MWh, kas kopā ar PVN 21% veido 1 200 000x30+PVN 21%=43 560 000 euro (36 000 000 euro, bez PVN).
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB dabasgāzes maksājuma kompensācijas administratīvās izmaksas atlīdzībai, saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 5 153 euro, 2023.gadā 7 192 euro, ieskaitot VSAOI.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs dabasgāzes kompensēšanai= 43 560 000 euro – 5 153 euro – 7 192 euro= 43 547 655 euro.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 6 mēnešiem = 26 128 593 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 26 133 746 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 17 419 062 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 17 426 254 euro.
CSA (ieviešana caur BVKB):
Pieņemot, ka vidējais Latvijas siltumenerģijas tarifs tiek prognozēts 150 euro/MWh, savukārt patēriņš mājsaimniecībām ar attiecīgu tarifu - 3 657 000 MWh, kopējās kompensācijas izmaksas visai apkures sezonai no valsts budžeta varētu sasniegt 3 657 000x(150-68)/2 + PVN 12%= 168 000 000 euro (150 000 000 bez PVN) .
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB CSA maksājuma kompensācijas administratīvās izmaksas atlīdzībai, saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 20 524 euro, 2023.gadā 28 769 euro, ieskaitot VSAOI.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs CSA kompensēšanai= 168 000 000 euro – 20 524 euro – 28 769 euro= 167 950 707 euro
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem :
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 71 978 875 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 20 524 euro; KOPĀ 71 999 399 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 95 971 832 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 28 769 euro; KOPĀ 96 000 601 euro.
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensācija (ieviešana caur BVKB):
Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts, par pamatu ņemot sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk kā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām.
Iepriekšējā gada griezumā par periodu oktobris - aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar PVN sastādīja 142 211 867 euro. Tā kā ar likumu plānots izkļaut no atbalsta saņēmēju loka valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešamas budžets, ņemot vidējo valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas patēriņu un attiecīgo sistēmas pakalpojuma maksu ir 123 577 867 euro. Vienam mēnesim, dalot matemātiski tie ir 123 577 867/7= 17 653 980.97 euro.
Tā kā aprēķins ir tuvināts, nepieciešamajā budžetā iekļautas arī Būvniecības valsts kontroles biroja atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas - 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot VSAOI.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 52 956 789.91 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 52 961 942.91 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 70 608 731.89 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 70 615 923.89 euro.
Kopējais mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš paredzētajā atbalsta sniegšanas periodā 01.07.2022.-30.04.2023. tiek prognozēts aptuveni 1,2 TWh jeb 1 200 000 MWh, kompensējamā dabzgāzes cenas daļa - 30 euro/MWh, kas kopā ar PVN 21% veido 1 200 000x30+PVN 21%=43 560 000 euro (36 000 000 euro, bez PVN).
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB dabasgāzes maksājuma kompensācijas administratīvās izmaksas atlīdzībai, saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 5 153 euro, 2023.gadā 7 192 euro, ieskaitot VSAOI.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs dabasgāzes kompensēšanai= 43 560 000 euro – 5 153 euro – 7 192 euro= 43 547 655 euro.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 6 mēnešiem = 26 128 593 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 26 133 746 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 17 419 062 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 17 426 254 euro.
CSA (ieviešana caur BVKB):
Pieņemot, ka vidējais Latvijas siltumenerģijas tarifs tiek prognozēts 150 euro/MWh, savukārt patēriņš mājsaimniecībām ar attiecīgu tarifu - 3 657 000 MWh, kopējās kompensācijas izmaksas visai apkures sezonai no valsts budžeta varētu sasniegt 3 657 000x(150-68)/2 + PVN 12%= 168 000 000 euro (150 000 000 bez PVN) .
Aprēķins ir tuvināts un tajā iekļautas arī BVKB CSA maksājuma kompensācijas administratīvās izmaksas atlīdzībai, saskaņā ar BVKB sniegto aprēķinu: 2022.gadā paredzēti 20 524 euro, 2023.gadā 28 769 euro, ieskaitot VSAOI.
Kopējais nepieciešamais atbalsta apmērs CSA kompensēšanai= 168 000 000 euro – 20 524 euro – 28 769 euro= 167 950 707 euro
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem :
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 71 978 875 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 20 524 euro; KOPĀ 71 999 399 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 95 971 832 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 28 769 euro; KOPĀ 96 000 601 euro.
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensācija (ieviešana caur BVKB):
Nepieciešamo budžeta līdzekļu aprēķins veikts, par pamatu ņemot sistēmas operatora, kam pieslēgti vairāk kā 100 000 lietotāju, sniegto informāciju par sistēmas pakalpojuma maksu juridiskajām personām.
Iepriekšējā gada griezumā par periodu oktobris - aprīlis sistēmas pakalpojuma maksa visām juridiskām personām ar PVN sastādīja 142 211 867 euro. Tā kā ar likumu plānots izkļaut no atbalsta saņēmēju loka valsts un pašvaldību iestādes, laika periodam no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim nepieciešamas budžets, ņemot vidējo valsts un pašvaldību iestāžu elektroenerģijas patēriņu un attiecīgo sistēmas pakalpojuma maksu ir 123 577 867 euro. Vienam mēnesim, dalot matemātiski tie ir 123 577 867/7= 17 653 980.97 euro.
Tā kā aprēķins ir tuvināts, nepieciešamajā budžetā iekļautas arī Būvniecības valsts kontroles biroja atbalsta administrēšanai nepieciešamās izmaksas - 2022.gadā paredzēti 5 153 euro (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 4 mēnešiem), 2023.gadā 7 192 (piemaksa 1 darbiniekam 30% apmērā ar mēnešalgu 2200 euro par 5 mēnešiem), ieskaitot VSAOI.
Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums pa gadiem:
2022.gadā: atbalstam 3 mēnešiem = 52 956 789.91 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 5 153 euro; KOPĀ 52 961 942.91 euro;
2023.gadā: atbalstam 4 mēnešiem = 70 608 731.89 euro; BVKB administratīvajiem izdevumiem 7 192 euro; KOPĀ 70 615 923.89 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Lai nodrošinātu maksas samazinājuma par patērēto dabasgāzi no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim, siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājuma kompensējošo pasākumu un elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājuma īstenošanu no 2022. gada 1.oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, finansējums, kas nepārsniedz 151 095 088 euro tiks pārdalīts Ekonomikas ministrijai no 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Lai arī atbalsta mehānismu tālākā izstrādē konstatēts, ka izmaksas par atbalstu decembrī tiks apmaksātas janvārī, tādējādi atbalsta kopējais faktiskais apmērs 2023.gadā varētu būt lielāks par likumā noteikto apmēru, tomēr tiek pieņemts, ka pa mēnešiem izdalītās izmaksas ir provizoriskas un atkarīgas no faktiskajiem patēriņā apjomiem, ko savukārt ietekmē laikapstākļi. Ņemot vērā, ka finansējums aprēķināts pēc maksimālā patēriņa, tiek prognozēts, ka atbalsta apmēram būtu jāiekļaujas katram gadam noteiktajos apmēros.
Piesardzības nolūkos 2022.gada pieejamais finansējums šajā stadijā netiek samazināts, bet tas no Finanšu ministrijas tiks pieprasīts tikai atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
Lai arī atbalsta mehānismu tālākā izstrādē konstatēts, ka izmaksas par atbalstu decembrī tiks apmaksātas janvārī, tādējādi atbalsta kopējais faktiskais apmērs 2023.gadā varētu būt lielāks par likumā noteikto apmēru, tomēr tiek pieņemts, ka pa mēnešiem izdalītās izmaksas ir provizoriskas un atkarīgas no faktiskajiem patēriņā apjomiem, ko savukārt ietekmē laikapstākļi. Ņemot vērā, ka finansējums aprēķināts pēc maksimālā patēriņa, tiek prognozēts, ka atbalsta apmēram būtu jāiekļaujas katram gadam noteiktajos apmēros.
Piesardzības nolūkos 2022.gada pieejamais finansējums šajā stadijā netiek samazināts, bet tas no Finanšu ministrijas tiks pieprasīts tikai atbilstoši faktiskajiem izdevumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projektam noteikta steidzamība
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
BVKB veiks norēķinu ar siltumapgādes komersantiem un elektronerģijas sistēmas operatoriem.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi