23-TA-2235: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no valsts budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 17.00.00 "Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai" uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes budžetu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojuma Nr.966 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam” 5.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir piešķirt finanšu līdzekļus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, lai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) līdz 2023.gada 31.decembrim īstenotu kultūrorientācijas un iekļaušanās pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un lai nodrošinātu papildu saturu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos par Krievijas Federācijas izraisīto karu Ukrainā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta rezultātā Ukrainas civiliedzīvotāji ir spiesti atstāt savas dzīvesvietas, dodoties meklēt patvērumu Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.966 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam” apstiprināto Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam (turpmāk – Plāns) Kultūras ministrija ir atbildīgā institūcija, lai nodrošinātu Plāna 9.5.pasākuma „Kultūrorientācijas jeb integrācijas kursa nodrošināšana (Latvijas vēsture, kultūrtelpa, valsts valodas pamatprasmju kurss (20 h), valodas klubi, līdzdalības iespējas, valsts un pašvaldību pakalpojumi, bērnu tiesības u.c.) un pasākumi, lai sekmētu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā (nometnes, darbnīcas, kultūras, sporta un sadarbības pasākumi, t.sk. ģimenēm, mijiedarbībā ar uzņemošo sabiedrību u.c.)” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteiktais valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotais finansējums – 4 171 520 euro apmērā. Lai Ukrainas civiliedzīvotāji sekmīgi iekļautos Latvijas uzņemošajā sabiedrībā, kā arī pielietotu kultūrorientācijas kursos iegūtās zināšanas un nostiprinātu un pilnveidotu iegūtās latviešu valodas prasmes ikdienas dzīvē un saziņā, būtiski ir radīt tam atbilstošu vidi. Viens no elementiem ir informatīvā vide un Latvijas sabiedrisko mediju ražotā satura pieejamība. Kā liecina pieredze, Ukrainas civiliedzīvotāji aktīvi izmanto dažādas sociālo tīklu platformas, lai iegūtu informāciju ne tikai par notikumiem Latvijā, bet arī Ukrainā un pasaulē. Tādējādi būtiski nodrošināt papildinošu pasākumu kopumu, kas palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem ne tikai labāk izzināt Latvijas vēsturi un kultūru, bet arī sociālos un politiskos notikumus, izmantot kvalitatīvu saturu arī par notikumiem Ukrainā, tostarp praktiski pielietojot iegūtās zināšanas un praktizējot latviešu valodas prasmes.
Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – Fonds), ir uzsācis īstenot valsts budžeta finansētu programmu „Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma), kuras ietvaros plānots piešķirt finansējumu nevalstisko organizāciju un pašvaldību projektiem 2 503 239 euro apmērā. Programmas ietvaros atbalstīti 14 projekti, kuru ietvaros kultūrorientācijas kursos tiek skatīti atsevišķi Latvijas vēstures un kultūras aspekti.
Latvijā izveidota primārā atbalsta sistēma Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbojas sekmīgi. Tomēr būtiski ir nodrošināt Latvijas uzņemošajai sabiedrībai pieejamu un pārbaudītu informāciju par sabiedrībai Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā. Tādējādi tiek nodrošināti visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumi, uzrunājot un informējot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām. Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 3.panta piektajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Jāatzīmē, ka sabiedrisko mediju saturu izmanto arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apgūst un turpina uzlabot latviešu valodas zināšanas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai iekļautos gan darba tirgū, gan izglītība sistēmā, gan sabiedrības sociālajos procesos.
Būtiska loma un līdera pozīcijas sabiedrības un Ukrainas civiliedzīvotāju informēšanā, nodrošinot saturu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, ir Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Saskaņā ar Likuma 9.panta trešo daļu ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un Likumam, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plānu, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši Likumam.
Sabiedrisko mediju valsts atbalsts jau ilgstoši ir bijis nepietiekams, turklāt pēc iziešanas no reklāmas tirgus saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi veido nebūtisku finanšu resursu apjomu. Tādējādi Latvijas Televīzija un Latvijas Radio bez papildu finansējuma nevar kvalitatīvi atspoguļot Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Krievijas Federācijas dezinformācijas ziņas sasniedz ne vien Krievijas iedzīvotājus, bet arī atbalsojas Ukrainā un citviet plaši pasaulē, tai skaitā Latvijā, sekmē objektīvajai situācijai neatbilstošu priekšstatu veidošanos un rada apdraudējumu valsts drošībai. Tādēļ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt objektīva, izsvērta un izpratni veidojoša satura radīšanu un izplatīšanu, kā rezultātā palielinās sabiedrības spējas atšķirt un identificēt dezinformāciju un viltus ziņas.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko medija uzdevums, jo īpaši krīzes brīžos, ir arī nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, saglabājot satura, tai skaitā oriģinālās informācijas, apjomu.
Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 2022.gadā iegādājās un 2023.gadā turpina uzturēt jaunus sakaru līdzekļus, kas nodrošinātu saziņu apstākļos, ja ierastie sakari bruņotu vai kiberuzbrukumu rezultātā pārtrūktu.
Neraugoties uz sabiedriskajiem medijiem pieejamo ierobežoto resursu apjomu, tiek veiktas darbības, pārskatot satura ražošanas procesus un tematiku, lai Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi un objektīvi atspoguļotu ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā saistītos procesus, izveidojot un izplatot sabiedrības uzmanību saistošus jaunus analītiskus oriģinālraidījumus, un vienlaikus turpina īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju. Sabiedriskie mediji nodrošina kvalitatīva satura pieejamību nepietiekamu resursu ietvaros. Neapšaubāmi, ka papildu finansējums sekmēs pilnīgāku sabiedrisko mediju profesionālā un cilvēkresursu kapitāla izmantošanu.
Sākot ar 2022.gada 24.februāra rītu, un nu jau otro gadu, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi veica atbilstošas satura izveides plānu izmaiņas un nodrošina iespējami plašu un satura pieejamības ziņā maksimāli pieejamu informācijas plūsmu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, vienlaikus turpinot īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju.
Tāpat būtiski ir ņemt vērā Latvijas Televīzijas LTV1 un LTV7 kanālu skatīšanās laika daļas dinamiku 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu (share comercial %): LTV1 kanāls 23,2%, LTV7 kanāls 7,3% 2022.gadā iepretī LTV1 kanāls 19,6%, LTV7 kanāls 6,6% 2021.gadā.
Augstāk minētais vairo nozīmīgas savlaicīgas un uzticamas informācijas plūsmas pieejamību iespējami lielai aptveramās lineārās televīzijas auditorijas kopai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 21.decembra rīkojumu Nr.966 „Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam” apstiprināto Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023.gadam (turpmāk – Plāns) Kultūras ministrija ir atbildīgā institūcija, lai nodrošinātu Plāna 9.5.pasākuma „Kultūrorientācijas jeb integrācijas kursa nodrošināšana (Latvijas vēsture, kultūrtelpa, valsts valodas pamatprasmju kurss (20 h), valodas klubi, līdzdalības iespējas, valsts un pašvaldību pakalpojumi, bērnu tiesības u.c.) un pasākumi, lai sekmētu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā (nometnes, darbnīcas, kultūras, sporta un sadarbības pasākumi, t.sk. ģimenēm, mijiedarbībā ar uzņemošo sabiedrību u.c.)” īstenošanu. Finansējuma avots šī pasākuma īstenošanai ir noteiktais valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” atsevišķā programmā plānotais finansējums – 4 171 520 euro apmērā. Lai Ukrainas civiliedzīvotāji sekmīgi iekļautos Latvijas uzņemošajā sabiedrībā, kā arī pielietotu kultūrorientācijas kursos iegūtās zināšanas un nostiprinātu un pilnveidotu iegūtās latviešu valodas prasmes ikdienas dzīvē un saziņā, būtiski ir radīt tam atbilstošu vidi. Viens no elementiem ir informatīvā vide un Latvijas sabiedrisko mediju ražotā satura pieejamība. Kā liecina pieredze, Ukrainas civiliedzīvotāji aktīvi izmanto dažādas sociālo tīklu platformas, lai iegūtu informāciju ne tikai par notikumiem Latvijā, bet arī Ukrainā un pasaulē. Tādējādi būtiski nodrošināt papildinošu pasākumu kopumu, kas palīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem ne tikai labāk izzināt Latvijas vēsturi un kultūru, bet arī sociālos un politiskos notikumus, izmantot kvalitatīvu saturu arī par notikumiem Ukrainā, tostarp praktiski pielietojot iegūtās zināšanas un praktizējot latviešu valodas prasmes.
Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – Fonds), ir uzsācis īstenot valsts budžeta finansētu programmu „Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” (turpmāk – Programma), kuras ietvaros plānots piešķirt finansējumu nevalstisko organizāciju un pašvaldību projektiem 2 503 239 euro apmērā. Programmas ietvaros atbalstīti 14 projekti, kuru ietvaros kultūrorientācijas kursos tiek skatīti atsevišķi Latvijas vēstures un kultūras aspekti.
Latvijā izveidota primārā atbalsta sistēma Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas darbojas sekmīgi. Tomēr būtiski ir nodrošināt Latvijas uzņemošajai sabiedrībai pieejamu un pārbaudītu informāciju par sabiedrībai Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā. Tādējādi tiek nodrošināti visaptverošas sabiedriskās domas veidošanās priekšnosacījumi, uzrunājot un informējot Latvijas sabiedrību gan valstī, gan ārpus tās robežām. Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 3.panta piektajai daļai sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi. Jāatzīmē, ka sabiedrisko mediju saturu izmanto arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri apgūst un turpina uzlabot latviešu valodas zināšanas, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai iekļautos gan darba tirgū, gan izglītība sistēmā, gan sabiedrības sociālajos procesos.
Būtiska loma un līdera pozīcijas sabiedrības un Ukrainas civiliedzīvotāju informēšanā, nodrošinot saturu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, ir Latvijas sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio. Saskaņā ar Likuma 9.panta trešo daļu ar sabiedrisko pasūtījumu tiek īstenots sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vispārējais mērķis un vidējā termiņa darbības stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam un Likumam, kā arī sabiedriskā pasūtījuma gada plānu, kas izstrādāts un apstiprināts atbilstoši Likumam.
Sabiedrisko mediju valsts atbalsts jau ilgstoši ir bijis nepietiekams, turklāt pēc iziešanas no reklāmas tirgus saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi veido nebūtisku finanšu resursu apjomu. Tādējādi Latvijas Televīzija un Latvijas Radio bez papildu finansējuma nevar kvalitatīvi atspoguļot Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Krievijas Federācijas dezinformācijas ziņas sasniedz ne vien Krievijas iedzīvotājus, bet arī atbalsojas Ukrainā un citviet plaši pasaulē, tai skaitā Latvijā, sekmē objektīvajai situācijai neatbilstošu priekšstatu veidošanos un rada apdraudējumu valsts drošībai. Tādēļ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt objektīva, izsvērta un izpratni veidojoša satura radīšanu un izplatīšanu, kā rezultātā palielinās sabiedrības spējas atšķirt un identificēt dezinformāciju un viltus ziņas.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kā sabiedrisko medija uzdevums, jo īpaši krīzes brīžos, ir arī nodrošināt ilgtspējīgu sabiedrības diskusiju platformu, kvalitatīvu žurnālistiku un tās pieejamību visplašākajai sabiedrības daļai, saglabājot satura, tai skaitā oriģinālās informācijas, apjomu.
Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzija un Latvijas Radio 2022.gadā iegādājās un 2023.gadā turpina uzturēt jaunus sakaru līdzekļus, kas nodrošinātu saziņu apstākļos, ja ierastie sakari bruņotu vai kiberuzbrukumu rezultātā pārtrūktu.
Neraugoties uz sabiedriskajiem medijiem pieejamo ierobežoto resursu apjomu, tiek veiktas darbības, pārskatot satura ražošanas procesus un tematiku, lai Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi un objektīvi atspoguļotu ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā saistītos procesus, izveidojot un izplatot sabiedrības uzmanību saistošus jaunus analītiskus oriģinālraidījumus, un vienlaikus turpina īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju. Sabiedriskie mediji nodrošina kvalitatīva satura pieejamību nepietiekamu resursu ietvaros. Neapšaubāmi, ka papildu finansējums sekmēs pilnīgāku sabiedrisko mediju profesionālā un cilvēkresursu kapitāla izmantošanu.
Sākot ar 2022.gada 24.februāra rītu, un nu jau otro gadu, Latvijas Televīzija un Latvijas Radio operatīvi veica atbilstošas satura izveides plānu izmaiņas un nodrošina iespējami plašu un satura pieejamības ziņā maksimāli pieejamu informācijas plūsmu par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, vienlaikus turpinot īstenot sabiedrisko pasūtījumu, radīt ievērojama apjoma saturu sociālajiem tīkliem, attīstīt multimediālus projektus, rast inovatīvus risinājumus un piesaistīt jaunu auditoriju.
Tāpat būtiski ir ņemt vērā Latvijas Televīzijas LTV1 un LTV7 kanālu skatīšanās laika daļas dinamiku 2022.gadā, salīdzinoši ar 2021.gadu (share comercial %): LTV1 kanāls 23,2%, LTV7 kanāls 7,3% 2022.gadā iepretī LTV1 kanāls 19,6%, LTV7 kanāls 6,6% 2021.gadā.
Augstāk minētais vairo nozīmīgas savlaicīgas un uzticamas informācijas plūsmas pieejamību iespējami lielai aptveramās lineārās televīzijas auditorijas kopai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši – kara turpināšanos, enerģētikas resursu cenu kāpumu, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā – var prognozēt, ka Ukrainas civiliedzīvotāji turpinās pamest Ukrainas teritoriju un meklēs patvērumu citās valstīs, tai skaitā Latvijā. Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Ukrainas civiliedzīvotāju, kas šobrīd apmetušies Latvijā, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Saskaņā ar Plānu 2023.gada laikā Latvijā plānots uzņemt 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem 65% jeb 26 000 būs pieaugušas personas.
Latvijā izveidotā primārā atbalsta sistēma Ukrainas civiliedzīvotājiem darbojas sekmīgi. Ilgstoši uzturoties Latvijā, Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iekļauties uzņemošajās kopienās, gan vairojot zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūrtelpu un citām sabiedrības procesu jomām, gan veidojot sociālos kontaktus ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem. Tādējādi būtiska ir ne tikai dažādu atbalsta pasākumu, mācību un kursu pieejamība Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet arī kvalitatīva audiovizuālā materiāla par Latvijas kultūras kanona vērtībām izveide izplatīšanai sociālajos tīklos, kā arī sabiedrības informēšanai par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Viens no Latvijas Televīzijas darbības pamatprincipiem ir informācijas iegūšana no pirmavotiem vai satura veidošana tieši notikumu norises vietās, radot oriģinālmateriālus, kas nepastarpināti un precīzi ataino notikumu faktoloģiju un auditorijai nodrošina klātbūtnes sajūtu, ļaujot visprecīzāk atspoguļot konkrētās situācijas, analizējot iemeslus un iezīmējot potenciālās sekas un ietekmi. Neraugoties uz paaugstinātiem riskiem darba procesā, Latvijas Televīzijas filmēšanas grupas jau kopš 2022.gada sākuma ir devušās darba komandējumos uz Ukrainu un Poliju. Tāpat ir nodrošināts praktiski visu ar Ukrainas atbalsta aktivitātēm (koncerti, mītiņi, sabiedriski nozīmīgas aktivitātes u.c.) saistīto sabiedriski nozīmīgu notikumu atspoguļojums Latvijā, to plānots darīt arī turpmāk.
Ir būtiski, ka Latvijas televīzijas filmēšanas komandas strādā Ukrainā, lai tieši un nepastarpināti cilvēkiem Latvijā ziņotu par tur notiekošo, dokumentētu nežēlīgā kara gaitu, veidojot ne tikai sižetus ikdienas raidījumiem, bet arī atspoguļojot karu dokumentālajās filmās. Latvijas Televīzijas veidotās dokumentālās filmas saglabāsies televīzijas arhīvā un būs brīvi pieejamas ikvienam arī ilgi pēc kara beigām.
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, Latvijas Televīzija līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam stiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāti starptautisko norišu atspoguļojumā, analizējot kara ietekmi gan uz sabiedriski politiskajiem, gan ekonomiskajiem procesiem pasaulē, reģionā un valstī.
2022.gadā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio šī mērķa realizēšanai saņēma papildus finansējumu 705 745 euro apmērā, taču 2023.gadā notikumu Ukrainā atspoguļošanai papildus finansējums netika piešķirts un tiek finansēts no sabiedriskajam pasūtījumam plānotajiem līdzekļiem esošā budžeta ietvaros.
1. Latvijas Televīzija:
Latvijas Televīzija ir veikusi aprēķinus papildus nepieciešamajiem un iepriekš neplānotajiem līdzekļiem 2023.gadam, ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildu saturu, kas kopā veido 629 695 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada 31.jūlijam Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Televīzija jau ir novirzījusi 231 111 euro un līdz gada beigām šim mērķim plānots novirzīt vēl 398 584 euro.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2023.gadā Latvijas Televīzija ir nodrošinājusi un plāno arī turpmāk visām sabiedrības grupām mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides, tā arī digitālo platformu kanālus.
2. Latvijas Radio:
Latvijas Radio ir veikusi aprēķinus papildus nepieciešamajiem un iepriekš neplānotajiem līdzekļiem 2023. gadam, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildu saturu, kas kopā veido 154 738 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada 31.jūlijam bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Radio jau ir novirzījusi 77 268 euro un līdz gada beigām šim mērķim plānots novirzīt vēl 77 470 euro.
Operatīvi pielāgojot saturu aktualitātēm un apzinoties sabiedrības dažādās vajadzības, tai skaitā emocionālā līdzsvara noturēšanā, Latvijas Radio nodrošināja savu piecu programmu (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika, Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv) un multimediālā satura ražošanu un izplatīšanu atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma 2023. gada programmu plānam un piešķirtajam valsts budžetam.
Ievērojot to, ka Latvijas Radio nedēļā sasniegtā auditorija ir 730 330 klausītāju (saskaņā ar Kantar TNS jaunākajiem auditorijas pētījuma datiem (2022.gada rudens – 2023.gada pavasaris, dati ievākti periodā no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 28.februārim), lai sabiedrības interesēs radītu sabiedriski nozīmīgu un padziļinātu informāciju par aktuālajiem notikumiem, Latvijas Radio uzskata par savu uzdevumu arī turpmāk nodrošināt un izplatīt aktuālu, objektīvu un oriģinālu saturu par notikumiem Ukrainā un pasaules politiskajā arēnā, kas kopējā kontekstā tieši ietekmē arī Latvijas sabiedrības ikdienas dzīvi. Tādēļ līdztekus jau apstiprinātajam ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma plānam ir jāstiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāte, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta laikā, Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Saskaņā ar Plānu 2023.gada laikā Latvijā plānots uzņemt 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, no kuriem 65% jeb 26 000 būs pieaugušas personas.
Latvijā izveidotā primārā atbalsta sistēma Ukrainas civiliedzīvotājiem darbojas sekmīgi. Ilgstoši uzturoties Latvijā, Ukrainas civiliedzīvotāji aizvien vairāk vēlas iekļauties uzņemošajās kopienās, gan vairojot zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūrtelpu un citām sabiedrības procesu jomām, gan veidojot sociālos kontaktus ar uzņemošās sabiedrības pārstāvjiem. Tādējādi būtiska ir ne tikai dažādu atbalsta pasākumu, mācību un kursu pieejamība Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet arī kvalitatīva audiovizuālā materiāla par Latvijas kultūras kanona vērtībām izveide izplatīšanai sociālajos tīklos, kā arī sabiedrības informēšanai par Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā.
Viens no Latvijas Televīzijas darbības pamatprincipiem ir informācijas iegūšana no pirmavotiem vai satura veidošana tieši notikumu norises vietās, radot oriģinālmateriālus, kas nepastarpināti un precīzi ataino notikumu faktoloģiju un auditorijai nodrošina klātbūtnes sajūtu, ļaujot visprecīzāk atspoguļot konkrētās situācijas, analizējot iemeslus un iezīmējot potenciālās sekas un ietekmi. Neraugoties uz paaugstinātiem riskiem darba procesā, Latvijas Televīzijas filmēšanas grupas jau kopš 2022.gada sākuma ir devušās darba komandējumos uz Ukrainu un Poliju. Tāpat ir nodrošināts praktiski visu ar Ukrainas atbalsta aktivitātēm (koncerti, mītiņi, sabiedriski nozīmīgas aktivitātes u.c.) saistīto sabiedriski nozīmīgu notikumu atspoguļojums Latvijā, to plānots darīt arī turpmāk.
Ir būtiski, ka Latvijas televīzijas filmēšanas komandas strādā Ukrainā, lai tieši un nepastarpināti cilvēkiem Latvijā ziņotu par tur notiekošo, dokumentētu nežēlīgā kara gaitu, veidojot ne tikai sižetus ikdienas raidījumiem, bet arī atspoguļojot karu dokumentālajās filmās. Latvijas Televīzijas veidotās dokumentālās filmas saglabāsies televīzijas arhīvā un būs brīvi pieejamas ikvienam arī ilgi pēc kara beigām.
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, Latvijas Televīzija līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam stiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāti starptautisko norišu atspoguļojumā, analizējot kara ietekmi gan uz sabiedriski politiskajiem, gan ekonomiskajiem procesiem pasaulē, reģionā un valstī.
2022.gadā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio šī mērķa realizēšanai saņēma papildus finansējumu 705 745 euro apmērā, taču 2023.gadā notikumu Ukrainā atspoguļošanai papildus finansējums netika piešķirts un tiek finansēts no sabiedriskajam pasūtījumam plānotajiem līdzekļiem esošā budžeta ietvaros.
1. Latvijas Televīzija:
Latvijas Televīzija ir veikusi aprēķinus papildus nepieciešamajiem un iepriekš neplānotajiem līdzekļiem 2023.gadam, ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildu saturu, kas kopā veido 629 695 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada 31.jūlijam Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Televīzija jau ir novirzījusi 231 111 euro un līdz gada beigām šim mērķim plānots novirzīt vēl 398 584 euro.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2023.gadā Latvijas Televīzija ir nodrošinājusi un plāno arī turpmāk visām sabiedrības grupām mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides, tā arī digitālo platformu kanālus.
2. Latvijas Radio:
Latvijas Radio ir veikusi aprēķinus papildus nepieciešamajiem un iepriekš neplānotajiem līdzekļiem 2023. gadam, nodrošinot pamatdarbību, kā arī ražojot ar Ukrainas kara notikumiem saistītu papildu saturu, kas kopā veido 154 738 euro.
Saskaņā ar operatīvajiem finanšu pārskatu datiem laika posmā no 2023.gada janvāra līdz 2023.gada 31.jūlijam bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanai Latvijas Radio jau ir novirzījusi 77 268 euro un līdz gada beigām šim mērķim plānots novirzīt vēl 77 470 euro.
Operatīvi pielāgojot saturu aktualitātēm un apzinoties sabiedrības dažādās vajadzības, tai skaitā emocionālā līdzsvara noturēšanā, Latvijas Radio nodrošināja savu piecu programmu (Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2, Latvijas Radio 3 – Klasika, Latvijas Radio 4 – Doma laukums, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv) un multimediālā satura ražošanu un izplatīšanu atbilstoši sabiedriskā pasūtījuma 2023. gada programmu plānam un piešķirtajam valsts budžetam.
Ievērojot to, ka Latvijas Radio nedēļā sasniegtā auditorija ir 730 330 klausītāju (saskaņā ar Kantar TNS jaunākajiem auditorijas pētījuma datiem (2022.gada rudens – 2023.gada pavasaris, dati ievākti periodā no 2022.gada 1.septembra līdz 2023.gada 28.februārim), lai sabiedrības interesēs radītu sabiedriski nozīmīgu un padziļinātu informāciju par aktuālajiem notikumiem, Latvijas Radio uzskata par savu uzdevumu arī turpmāk nodrošināt un izplatīt aktuālu, objektīvu un oriģinālu saturu par notikumiem Ukrainā un pasaules politiskajā arēnā, kas kopējā kontekstā tieši ietekmē arī Latvijas sabiedrības ikdienas dzīvi. Tādēļ līdztekus jau apstiprinātajam ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma plānam ir jāstiprina informatīvi analītiskā satura kapacitāte, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz no valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” piešķirt Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio finansējumu 784 433 euro apmērā. Programmas mērķi ir:
1) nodrošināt kvalitatīva audiovizuālā materiāla par Latvijas kultūras kanona vērtībām izveidi izplatīšanai sociālajos tīklos ar nevalstisko organizāciju, pašvaldību un citu sadarbības partneru starpniecību, kā arī Latvijas Televīzijas mazākumtautību multimediālās platformas rus.lsm.lv dažādiem kanāliem – TikTok, Instagram, Facebook, Youtube u.c.;
2) nodrošināt sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam, stiprinot Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Lai sekmētu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībai, plānots izveidot kvalitatīvu audiovizuālā materiālu par Latvijas kultūras kanona vērtībām izplatīšanai sociālajos tīklos. Materiāls tiks veidots, balstoties uz sociālo tīklu auditorijas prasībām, izmantojot dažādas tehnikas, dinamisku montāžu un izglītojoša satura atspoguļošanu izklaidējošā veidā. Paredzēts izveidot 30 satura vienības, kuras plānots izplatīt galvenokārt rus.lsm.lv auditorijai TikTok (24 000 sekotāju, no kuriem 10,6 % ir ukraiņi), Instagram, Facebook (300 140 sekotāju, no kuriem 2,9 %ir ukraiņi) un Youtube (73 000 sekotāju, no kuriem 3,6 % ukraiņi) kanālos. Minētais materiāls būs pieejams gan Programmas projektu īstenotājiem, kā arī citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz pakalpojumus vai organizē pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan plašāka sabiedrība visos Latvijas reģionos. Materiāls veicinās vienojošas un iekļaujošas izpratnes par Latvijas vērtībām un tradīcijām veidošanos Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, kā arī sniegs informāciju lielai kopienai un būs izmantojams vairākkārt.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2023.gadā Latvijas Televīzija ir nodrošinājusi un plāno arī turpmāk visām sabiedrības grupām, tostarp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides tā arī digitālo platformu kanālus.
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, Latvijas Radio līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam ir ieplānojis stiprināt informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 17.00.00 „Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai” sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 784 433 euro apmērā, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi Ukrainas civiliedzīvotāju kultūrorientācijas vajadzībām un aktuālās informācijas saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā atspoguļošanas nodrošināšanai, tai skaitā Latvijas Televīzijas saturam Ukrainas civiliedzīvotāju kultūrorientācijai – 100 000 euro, kara atspoguļošanai Latvijas Televīzijā – 529 695 euro un Latvijas Radio – 154 738 euro apmērā.
1) nodrošināt kvalitatīva audiovizuālā materiāla par Latvijas kultūras kanona vērtībām izveidi izplatīšanai sociālajos tīklos ar nevalstisko organizāciju, pašvaldību un citu sadarbības partneru starpniecību, kā arī Latvijas Televīzijas mazākumtautību multimediālās platformas rus.lsm.lv dažādiem kanāliem – TikTok, Instagram, Facebook, Youtube u.c.;
2) nodrošināt sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam, stiprinot Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Lai sekmētu Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībai, plānots izveidot kvalitatīvu audiovizuālā materiālu par Latvijas kultūras kanona vērtībām izplatīšanai sociālajos tīklos. Materiāls tiks veidots, balstoties uz sociālo tīklu auditorijas prasībām, izmantojot dažādas tehnikas, dinamisku montāžu un izglītojoša satura atspoguļošanu izklaidējošā veidā. Paredzēts izveidot 30 satura vienības, kuras plānots izplatīt galvenokārt rus.lsm.lv auditorijai TikTok (24 000 sekotāju, no kuriem 10,6 % ir ukraiņi), Instagram, Facebook (300 140 sekotāju, no kuriem 2,9 %ir ukraiņi) un Youtube (73 000 sekotāju, no kuriem 3,6 % ukraiņi) kanālos. Minētais materiāls būs pieejams gan Programmas projektu īstenotājiem, kā arī citām valsts pārvaldes institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz pakalpojumus vai organizē pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan plašāka sabiedrība visos Latvijas reģionos. Materiāls veicinās vienojošas un iekļaujošas izpratnes par Latvijas vērtībām un tradīcijām veidošanos Ukrainas civiliedzīvotāju vidū, kā arī sniegs informāciju lielai kopienai un būs izmantojams vairākkārt.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā notikumu atspoguļošanas vajadzībām 2023.gadā Latvijas Televīzija ir nodrošinājusi un plāno arī turpmāk visām sabiedrības grupām, tostarp Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri uzturas Latvijā, mērķēta satura izveidi, tai skaitā uzrunājot mazākumtautības, bērnus un jauniešus, izmantojot kā lineārās apraides tā arī digitālo platformu kanālus.
Lai arī turpmāk nodrošinātu sabiedriski nozīmīgas un padziļinātas informācijas par aktuālajiem notikumiem Ukrainā atspoguļošanu, Latvijas Radio līdztekus jau apstiprinātajam sabiedriskā pasūtījuma plānam ir ieplānojis stiprināt informatīvi analītiskā satura kapacitāti, piesaistot cilvēkus ar jaunām, pašreizējai drošības un starptautisko attiecību situācijai atbilstošām kompetencēm.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams pieņemt lēmumu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 17.00.00 „Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai” sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio 784 433 euro apmērā, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi Ukrainas civiliedzīvotāju kultūrorientācijas vajadzībām un aktuālās informācijas saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā atspoguļošanas nodrošināšanai, tai skaitā Latvijas Televīzijas saturam Ukrainas civiliedzīvotāju kultūrorientācijai – 100 000 euro, kara atspoguļošanai Latvijas Televīzijā – 529 695 euro un Latvijas Radio – 154 738 euro apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Latvijā, tiks nodrošināta kvalitatīvu materiālu par Latvijas kultūras kanonu pieejamība.
Sabiedriskie mediji ir būtisks informācijas avots sabiedrībai krīzes un svarīgu sabiedriski politisku notikumu laikā. Par to liecina auditorijas pieaugums tajos periodos, kad Latvijā ir valstiski svarīgi notikumi, kā arī starptautiski nozīmīgu situāciju laikā. Sākoties pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, sabiedrisko mediju visās platformās bija vērojama strauji augoša auditorijas interese. Tas nozīmē, ka sabiedriskajiem medijiem ir īpaši būtiski šādās krīzes situācijās sniegt sabiedrībai uzticamu, autentisku, pārbaudītu informāciju, kas palīdz saprast gan notikumu cēloņus, norisi, sekas, ietekmi, sekot attīstības prognozēm.
Sabiedrisko mediju platformas LSM.lv auditorijas lokā jau tagad ir ukraiņi. Savukārt mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM.lv veido saturu arī ukraiņu valodā. Latvijas Televīzija sadarbojas arī ar ukraiņu žurnālistiem un mediju organizācijām
Sabiedriskie mediji ir būtisks informācijas avots sabiedrībai krīzes un svarīgu sabiedriski politisku notikumu laikā. Par to liecina auditorijas pieaugums tajos periodos, kad Latvijā ir valstiski svarīgi notikumi, kā arī starptautiski nozīmīgu situāciju laikā. Sākoties pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, sabiedrisko mediju visās platformās bija vērojama strauji augoša auditorijas interese. Tas nozīmē, ka sabiedriskajiem medijiem ir īpaši būtiski šādās krīzes situācijās sniegt sabiedrībai uzticamu, autentisku, pārbaudītu informāciju, kas palīdz saprast gan notikumu cēloņus, norisi, sekas, ietekmi, sekot attīstības prognozēm.
Sabiedrisko mediju platformas LSM.lv auditorijas lokā jau tagad ir ukraiņi. Savukārt mazākumtautību multimediju platforma RUS.LSM.lv veido saturu arī ukraiņu valodā. Latvijas Televīzija sadarbojas arī ar ukraiņu žurnālistiem un mediju organizācijām
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
784 433
784 433
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
784 433
784 433
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-784 433
-784 433
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-784 433
-784 433
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
784 433
784 433
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību, provizoriski 2023. gadam papildus nepieciešams finansējums 784 433 euro apmērā, tai skaitā:
1. Latvijas Televīzijai, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā provizoriski papildus nepieciešams finansējums 629 695 euro apmērā, un konkrēti:
1.1. ar papildu satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai provizoriski 414 055 euro apmērā;
1.2. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai provizoriski 215 640 euro apmērā:
Kopējais oriģinālsatura vienību skaits lineārās televīzijas apraidē plānots 108 vienību apmērā un digitālajās platformās – 4 121 vienību apmērā (skatīt izvērstāku izklāstu anotācijas 1.pielikumā).
Izmaksu pozīciju sadalījuma aplēses precizitāte atkarīga no atsevišķu satura projektu īstenošanai nepieciešamo un vienlaicīgi pieejamo resursu apjoma. Par pamatu uzrādītajam izmaksu sadalījumam kalpo ar līdzvērtīgu projektu realizēšanu saistīto izmaksu faktiskais sadalījums. Atsevišķu žanru izmaksu vērtība par vienu satura vienību var būtiski atšķirties, piemēram, 2022.gada sabiedriskā pasūtījumā plāna ietvaros iepirkto filmu un ekranizējumu stundas izmaksas ir plānotas 338 euro vērtībā, kas, salīdzinot ar ziņu žanra 3 073 euro izmaksām, uz vienu vienību, veido vairāk kā deviņkārtīgu atšķirību (2022.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati);
Izmaksu sadalījuma aplēses ir balstītas uz Latvijas Televīzijas pārskata periodu faktisko izmaksu sadalījumu. Katra satura projekta izmaksu sadalījums ir atkarīgs no konkrētajos apstākļos nepieciešamiem un pieejamiem Latvijas Televīzijas personāla un tehnikas resursiem, kuri to deficīta gadījumā tiek aizvietoti, daļēji vai pilnībā izmantojot ārpakalpojumu piedāvājumus.
2. Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā provizoriski papildus, nepieciešams finansējums 154 738 euro apmērā, un konkrēti:
2.1. ar papildu satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai provizoriski 111 961 euro apmērā;
2.2. komandējuma izdevumu segšanai provizoriski 29 864 euro apmērā;
2.3. ar papildu satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai provizoriski 12 913 euro apmērā.
Izklāstu par Latvijas Radio plānoto ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi skatīt anotācijas 2.pielikumā.
Finanšu resursu izlietojuma sadalījums provizoriski tiek plānots sekojošā ekonomisko kategoriju kodu (EKK) dalījumā:
1. Latvijas Televīzijai, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā provizoriski papildus nepieciešams finansējums 629 695 euro apmērā, un konkrēti:
1.1. ar papildu satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai provizoriski 414 055 euro apmērā;
1.2. ar papildus satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai provizoriski 215 640 euro apmērā:
| EKK | EKK nosaukums | euro | skaidrojums |
| 1000 | atlīdzība | 414 055 | Izmaksu pozīciju sadalījuma aplēses precizitāte atkarīga no atsevišķu satura projektu īstenošanai nepieciešamo un vienlaicīgi pieejamo resursu apjoma. Par pamatu uzrādītajam izmaksu sadalījumam kalpo ar līdzvērtīgu projektu realizēšanu saistīto izmaksu faktiskais sadalījums |
| 2000 | preces un pakalpojumi | 215 640 | |
| Kopā | 629 695 |
Kopējais oriģinālsatura vienību skaits lineārās televīzijas apraidē plānots 108 vienību apmērā un digitālajās platformās – 4 121 vienību apmērā (skatīt izvērstāku izklāstu anotācijas 1.pielikumā).
Izmaksu pozīciju sadalījuma aplēses precizitāte atkarīga no atsevišķu satura projektu īstenošanai nepieciešamo un vienlaicīgi pieejamo resursu apjoma. Par pamatu uzrādītajam izmaksu sadalījumam kalpo ar līdzvērtīgu projektu realizēšanu saistīto izmaksu faktiskais sadalījums. Atsevišķu žanru izmaksu vērtība par vienu satura vienību var būtiski atšķirties, piemēram, 2022.gada sabiedriskā pasūtījumā plāna ietvaros iepirkto filmu un ekranizējumu stundas izmaksas ir plānotas 338 euro vērtībā, kas, salīdzinot ar ziņu žanra 3 073 euro izmaksām, uz vienu vienību, veido vairāk kā deviņkārtīgu atšķirību (2022.gada sabiedriskā pasūtījuma izpildes dati);
Izmaksu sadalījuma aplēses ir balstītas uz Latvijas Televīzijas pārskata periodu faktisko izmaksu sadalījumu. Katra satura projekta izmaksu sadalījums ir atkarīgs no konkrētajos apstākļos nepieciešamiem un pieejamiem Latvijas Televīzijas personāla un tehnikas resursiem, kuri to deficīta gadījumā tiek aizvietoti, daļēji vai pilnībā izmantojot ārpakalpojumu piedāvājumus.
2. Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā provizoriski papildus, nepieciešams finansējums 154 738 euro apmērā, un konkrēti:
2.1. ar papildu satura sagatavošanu saistīto atlīdzības izdevumu segšanai provizoriski 111 961 euro apmērā;
2.2. komandējuma izdevumu segšanai provizoriski 29 864 euro apmērā;
2.3. ar papildu satura sagatavošanu saistīto pārējo izdevumu segšanai provizoriski 12 913 euro apmērā.
Izklāstu par Latvijas Radio plānoto ar Ukrainas notikumiem saistītu satura vienību izveidi skatīt anotācijas 2.pielikumā.
Finanšu resursu izlietojuma sadalījums provizoriski tiek plānots sekojošā ekonomisko kategoriju kodu (EKK) dalījumā:
| EKK kods | EKK nosaukums | euro | skaidrojums |
| 3261 | Valsts un pašvaldību budžeta dotācija valsts un pašvaldību komersantiem | 784 433 | Valsts dotācija Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio, lai segtu izdevumus par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā |
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Nepieciešamais finansējums līdz 784 433 euro tiks nodrošināts no budžeta resora „74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 17.00.00 „Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomeNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.‑2027.gadam noteikts, ka imigrantu integrācijas jautājumi ir Eiropas Savienības dalībvalstu kompetence, tomēr Eiropas Savienības līmenī kopš 2004.gada tiek izstrādāti vienoti koordinācijas instrumenti, piemēram, Eiropas Savienības imigrantu integrācijas pamatprincipi (Common Basic Principles for integration of third country nationals), kas joprojām ir aktuāls dokuments un pamats ieteikumiem imigrantu integrācijas jomā. Pamatprincipiem ir rekomendējošs raksturs un tie iesaka svarīgākos jautājumus, kuriem vēlams pievērst īpašu uzmanību, veidojot integrācijas politiku. Neraugoties uz atšķirīgajiem ieceļošanas pamatiem, imigrantu iekļaušanās sabiedrībā skar gan saskarsmes jautājumus, gan iekļaušanos izglītībā un darba tirgū, gan piekļuvi veselības un citiem pakalpojumiem. Viens no imigrantu integrācijas pamatprincipiem nosaka, ka: „pamatzināšanas vietējās sabiedrības valodas, vēstures un institūciju jomā ir neaizstājami integrācijas faktori; imigrantu sekmīga integrācija ir iespējama tikai tad, ja tiem sniedz iespēju iegūt šīs pamatzināšanas”.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Pasākumu īstenošana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē.
Pasākumu īstenošana veicinās Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
1. pielikums
Nosaukums
Latvijas Televīzijas izdevumu aprēķins par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā
2. pielikums
Nosaukums
Latvijas Radio izdevumu aprēķins par papildus satura izveidi un izplatīšanu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saistībā ar Krievijas Federācijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā, kā arī, lai nodrošinātu informatīvās telpas drošību 2023.gadā