Anotācija (ex-ante)

VPT nolīguma 36.pants noteic, ka tiesas budžetu veido no tiesas pašas ieņēmumiem, ko veido Vienotās patentu tiesas nodevas un citi ieņēmumi. Vienotās patentu tiesas nodevu apmēru noteiks Administratīvā komiteja. Vienotās patentu tiesas nodevas ietvers nemainīgu nodevu, ko papildina no prasības apmēra/vērtības izrietoša nodeva, kuru piemēro virs iepriekš noteiktas augstākās robežvērtības. Vienotās patentu tiesas nodevas paredzēts noteikt tādā apjomā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām uz piekļuvi tiesai (jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem, fiziskām personām, bezpeļņas organizācijām, universitātēm un valsts pētniecības organizācijām) un pušu atbilstīgu ieguldījumu Vienotās patentu tiesas izmaksās, tādējādi atzīstot iesaistīto dalībnieku ekonomisko ieinteresētību un mērķi nodrošināt Vienotās patentu tiesas pafinansēšanos ar līdzsvarotām izmaksām.
Ja Vienotā patentu tiesa nespēs līdzsvarot savu budžetu (ieņēmumus ar izdevumiem), tad līgumslēdzējas dalībvalstīm būs jāsniedz īpašs finanšu ieguldījums šim mērķim.
Vienlaikus saskaņā ar VPT nolīguma 37.pantu nolīguma spēkā stāšanās dienā (2023.gada 1.jūnijā) līgumslēdzējas dalībvalstis nodrošina sākotnējo finanšu ieguldījumu, kas vajadzīgs tiesas izveidei. Un sākotnējā septiņu gadu pārejas laikposmā, sākot no VPT nolīguma spēkā stāšanās dienas, katras līgumslēdzējas dalībvalsts ieguldījumu, kura ir ratificējusi vai pievienojusies nolīgumam pirms tā stāšanās spēkā, aprēķina, balstoties uz to Eiropas patentu skaitu, kuri VPT nolīguma spēkā stāšanās dienā ir spēkā minētās valsts teritorijā, un to Eiropas patentu skaitu, attiecībā uz kuriem trīs gados pirms VPT nolīguma spēkā stāšanās minētās valsts tiesās ir celtas prasības par pārkāpumiem vai par anulēšanu.
Saskaņā ar VPT nolīguma 22.pantu un 37.pantu līgumslēdzējas dalībvalstis kopā un atsevišķi atbild par zaudējumiem, kas rodas, ja tiesa pārkāpj Savienības tiesības, līdz ar to dalībvalstīm ir jārēķinās, ka tiesas budžeta līdzekļi tiks izlietoti arī šim mērķim, jo līgumslēdzēja dalībvalsts, kura ir atlīdzinājusi zaudējumus, ir tiesīga no pārējām līgumslēdzējām dalībvalstīm saņemt samērīgu ieguldījumu, taču precīzus noteikumus par dalībvalstu ieguldījumu paredzēts noteikt Administratīvajai komitejai. Savukārt VPT nolīguma 71.pants nosaka, ka puse, kas ir fiziska persona un kas pilnībā vai daļēji nespēj segt tiesvedības izdevumus, jebkurā laikā var lūgt juridisku palīdzību. Juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi ir paredzēti tiesas reglamentā. Vienotā patentu tiesa saskaņā ar reglamentu nolems, vai juridiskā palīdzība būs jāsniedz pilnībā vai daļēji, vai arī tā būs jānoraida. Līdz ar to arī šie būs tiesas izdevumi, kuri vismaz sākotnējā septiņu gadu periodā tiks segti no līgumslēdzēju dalībvalstu budžeta. Šobrīd nav informācija, kādā apmērā varētu būt šīs izmaksas.
Katrai dalībvalstij Vienotās patentu tiesas budžetā būs jāiemaksā atšķirīga finansējuma summa, ko noteiks saskaņā ar vienota spēka Eiropas patentu ikgadējās spēkā uzturēšanas maksas sadalījuma shēmu.
Tādējādi atbilstoši VPT nolīgumam un Vienotās patentu tiesas finanšu noteikumiem[1] Latvijai līdz 2029.gadam divas reizes gadā jāveic iemaksa Vienotās patentu tiesas budžetā, pārejas laikposmam beidzoties, paredzēts, ka Tiesa būs kļuvusi pašfinansējoša. 2023.gadā Latvijas pirmā iemaksa Vienotās patentu tiesas budžetā ir aprēķināta 8 678  euro, kas tika segta no  valsts budžeta nefinansētas iestādes Patentu valdes budžeta. Taču par turpmākajiem maksājumiem Vienotās patentu tiesas darbības nodrošināšanai, nepieciešama Ministru kabineta atļauja uzņemties Tieslietu ministrijai ilgtermiņa saistības.


[1] Financial Regulations of the Unified Patent Court (Amended 2023) (7.lpp.) Pieejams: https://www.unified-patent-court.org/sites/default/files/upc_documents/d-ac_04_24042023_fin-reg-amendments-rev_24_04_2023_e_publication.pdf

VPT Nolīguma 36. un 37.panta 3. un 4.punktā paredzētās iemaksas maksā šādi:
(a) pusi:
- līdz attiecīgā pārskata perioda 15.februārim, ja budžets ir pieņemts līdz 1.janvārim;
- 45 dienu laikā pēc budžeta pieņemšanas, ja tas nav pieņemts līdz 1.janvārim, un tādā gadījumā finanšu iemaksas atskaita no minētā maksājuma;
(b) atlikumu līdz attiecīgā pārskata perioda 1.jūnijam. [1].
Prognozējams, ka izmaksas par Latvijas dalību Vienotās patentu tiesas sistēmā būs 8 475 euro gadā par katru turpmāko gadu līdz 2029.gadam.
MK rīkojuma projekta mērķis ir atbalstīt Latvijas dalību Vienotās patentu tiesas sistēmā atbilstoši 2013.gadā noslēgtajam līgumam un nodrošināt finansējumu Latvijas dalībai tajā.


[1] Financial Regulations of the Unified Patent Court (Amended 2023) (7.lpp.) Pieejams: https://www.unified-patent-court.org/sites/default/files/upc_documents/d-ac_04_24042023_fin-reg-amendments-rev_24_04_2023_e_publication.pdf