Anotācija

Latvijā grāmatām PVN samazinātā piecu procentu likme tika piemērota līdz 2009.gadam, tad ekonomikas krīzes ietekmē PVN likme tika palielināta līdz 21 procentiem, tomēr, kritiski ietekmējot nozares darbību (uzņēmumu likvidācijas, projektu iesaldēšana), no 2009.gada septembra tika noteikta 12 procentu apmērā un to piemēroja iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā (datu nesēju formāts) izdotas mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, izņemot minētās literatūras piegādi tiešsaistes režīmā vai to lejupielādējot, kam tika saglabāta 21 procentu likme. Pievienotās vērtības nodokļa  likuma 42.panta septītā daļa noteica, ka PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro arī tādu iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei (izņemot minēto periodisko izdevumu piegādi tiešsaistes režīmā vai tos lejupielādējot), kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplāru, kā arī to abonentmaksai.  
  
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par izdevējdarbību Latvijā kopš 2009.gada ikgadēji samazinājās gan jaunizdevumu skaits, gan grāmatu tirāža, kā arī laikrakstu, žurnālu un citu periodisko izdevumu skaits. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gadā izdoto grāmatu skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par 14,2 procentiem, savukārt tirāžu skaits – par 26,0 procentiem, sasniedzot zemāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Rezultātā aizvien saruka grāmatu piedāvājums Latvijas sabiedrībai, kas radīja draudus gan kultūras daudzveidībai un pieejamībai, gan latviešu valodai, ņemot vērā, ka grāmatas aizvien ir viens no nozīmīgākajiem valodas nesējiem un lasītprasmi – izglītības pamatprasmi – attīstošiem resursiem. Savukārt krasākais tirāžas samazinājums presei konstatējams 2017.gadā (‑22 procenti), kad samazinājās arī drukātās preses abonēšanas rādītāji – saskaņā ar Latvijas Pasta datiem laikposmā no 2010.gada līdz 2023.gadam pakāpeniski samazinājies gan abonementu skaits, gan piegādāto vienību skaits. Salīdzinot piegādāto abonēto preses vienību skaitu 2009.gadā ar datiem par 2023.gadu, secināms, ka 14 gadu laikā tas ir krities no 44 667 694 uz 14 403 405. Mediju lietošanas paradumu maiņas rezultātā ir pieaugusi interneta mediju auditorija, taču sarūk preses izdevumu, it īpaši dienas laikrakstu, tirāžas. Tas apdraud drukāto mediju kā viedokļu daudzveidības avota, latviešu valodas un kultūras balsta pastāvēšanu un iespēju sabiedrībai saņemt daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu informāciju. 
  
2021.gadā sagatavotie un ar 2022.gada 1.janvāri spēkā stājušies grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, piemērojot PVN samazināto piecu procentu likmi visos formātos publicētiem grāmatu un periodiskajiem izdevumiem, pietuvināja Latviju Eiropas Savienībā vidējai grāmatām un periodiskajiem izdevumiem noteiktajai PVN likmei, kas ir ~7 procenti (atsevišķās valstīs 0 procenti) un sniedza iespēju daudzveidīgu kultūras, izglītības un informatīvo resursu plašākai pieejamībai sabiedrībā. Arī no valsts drošības viedokļa ir svarīgi nodrošināt, ka tās iedzīvotājiem ir pieejami daudzveidīgi grāmatu resursi un mediju radīta informācija, jo demokrātisku procesu kvalitatīvai funkcionēšanai ir nepieciešama informēta un kritiski domājoša sabiedrība un šiem resursiem ir liela nozīme kvalitatīvas nacionālās demokrātiskās diskursa telpas veidošanā. Jāatzīmē, ka latviešu valodā izdoto grāmatu un periodikas izdevumu lomai ir būtiska nozīme latviešu valodas stiprināšanā, bagātināšanā un attīstībā Latvijas sabiedrībā.    
 
Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta sēdē izskatītajā Kultūras ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā piegādei ietekmi uz nozari” par periodu no 2018.–2023.gadam secināts, ka PVN piecu procentu samazinātā likme grāmatniecības un mediju nozarei sniegusi iespēju pārvarēt inflāciju un palielināt grāmatu un periodikas izdevumu pieejamību lasītājiem. Jāatzīmē, ka piemērojot samazinātā PVN piecu procentu likmi, 2024.gadā izdoto grāmatu skaits pieaudzis par 21,6 procentiem salīdzinājumā ar 2019.gadu. Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.31 74.§) “Informatīvais ziņojums “Par pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarbu un elektroniska izdevuma formā piegādei ietekmi uz nozari”” 2.punktā Kultūras ministrijai ir dots uzdevums sagatavot un kultūras ministram līdz 2029.gada 30.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par PVN samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanas grāmatu, avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisku izdevumu iespieddarba un elektroniska izdevuma formā piegādei ietekmes analīzi laikposmā no 2018.–2028.gadam, lai novērtētu ietekmi, kādu ilgtermiņā sniedz samazinātās piecu procentu PVN likmes piemērošana grāmatām un periodikas izdevumiem, nozares rādītājus apkopojot un analizējot 10 gadu periodā. 
 
Ņemot vērā Valsts valodas likuma 5.pantā noteikto, ka ikviena cita Latvijas Republikā lietotā valoda, izņemot lībiešu valodu, Valsts valodas likuma izpratnē ir uzskatāma par svešvalodu, tādējādi nodrošinot latviešu valodas ietekmes palielināšanu Latvijas kultūrvidē un veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju, Valsts valodas likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto, ka valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, Valsts valodas likuma 4.pantā noteikto, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī Latviešu vēsturisko zemju likuma preambulā noteikto, ka latviešu nācija veidojusies Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, sēļu un zemgaļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūras un valodas bāzes, Latviešu vēsturisko zemju likuma 4.panta devītajā daļā noteikto, ka valsts veicina latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida un lībiešu valodas lietošanu informatīvajā telpā, it sevišķi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta piektajā daļā ir jānosaka, ka samazināto likmi piecu procentu apmērā ir jāpiemēro arī grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, kā arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu valodā. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta septītajā daļā ir jānosaka, ka samazināto likmi piecu procentu apmērā ir jāpiemēro arī iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, kā arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu valodā. 
 
Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi stiprināt sabiedrības saliedētību balstoties uz valsts valodu, Eiropas Savienības kopējām vērtībām, Latvijas starptautiskajām saistībām un tādu kultūras un mediju politiku, kas ne tikai mazinātu nacionālās drošības riskus, bet arī veicinātu droša, kvalitatīva un vispārpieejama satura un kultūras un izglītības resursu nodrošināšanu sabiedrībai. Ņemot vērā minēto, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta piektajā daļā un Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta septītajā daļā noteiktais tvērums līdzās valodai, kā arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodai un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu valodai, būtu attiecināms uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajām valodām.

Pēdējos gados pārtikas cenas Latvijā ir ievērojami palielinājušās. To galvenokārt izraisījis cenu kāpums pasaulē, energoresursu sadārdzinājums, transporta izmaksu palielināšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte. Pārtikas produktu augsto cenu dēļ, mājsaimniecību budžetā lielāko daļu izdevumu veido pārtikas iegāde, īpaši sociāli mazāk aizsargātājām iedzīvotāju grupām.

Likumprojekts paredz precizēt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta:
- piekto daļu, nosakot, ka no 2026.gada 1.janvāra PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro grāmatu, tostarp mācību literatūras, brošūru, bukletu un tamlīdzīgu iespieddarbu, bilžu, zīmējamo un krāsojamo grāmatu bērniem, iespiestu nošu un nošu rakstu, karšu un hidrogrāfisko vai tamlīdzīgu shēmu, piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp grāmatu piegādei tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, kā arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu valodā, vai kādā no dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās. 
 
- septīto daļu, nosakot, ka no 2026.gada 1.janvāra PVN samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, tostarp tiešsaistes režīmā vai lejupielādējot, izdotas preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei, kā arī to abonentmaksai, ja tās ir izdotas vai publicētas valsts valodā, kā arī vēsturiskā latviešu valodas paveida ‒ latgaliešu rakstu valodā un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu valodā, vai kādā no dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Eiropas Savienības kandidātvalstu valsts valodās, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.

-  sešpadsmito daļu, papildinot to ar otro punktu, kas paredz visu veidu maizes, svaiga, sterilizēta vai pasterizēta piena (izņemot ultrasterilizēta jeb sevišķi augstā temperatūrā sterilizēta piena), svaigas atdzesētas mājputnu (vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu) gaļas un mājputnu svaigu olu (čaumalās) piegādēm  piemērot PVN samazināto likmi 12 procentu apmērā, lai mazinātu  pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju  pirktspēju. Ar maizes piegādēm saprot maizi ar vai bez piedevām: rudzu maize,  kviešu maize, jauktu miltu maize (piemēram, kviešu rudzu, rudzu kviešu, kviešu griķu u.c ), maize ar vai no citu graudaugu miltiem, piemēram, bezglutēna maize. Šo pilotprojektu īstenos no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Likumprojektā noteikto pārtikas produktu pamata cenu samazinājums pilotprojekta laikā tai skaitā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm.

Pilotprojekta likumprojektā noteikto pārtikas produktu patēriņa cenu indeksa izmaiņas.