Anotācija (ex-ante)

Atvieglotās kārtības likuma anotācijā norādīts: “Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 76. punktā noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā”. Ņemot vērā, ka šobrīd enerģētikas jomas atbildīgā ministrija ir KEM, pamatojoties uz Paredzētās darbības Ierosinātāja 2025. gada 26. jūnija iesniegumu Nr. 72/25, KEM ir sagatavojusi šo Rīkojuma projektu un tā anotāciju, kas tiek virzīts Ministru kabinetam paredzētās darbības akceptēšanai.

Paredzētās darbības plānotā īstenošanas vieta saskaņā ar Atzinumu:
Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagasts un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagasts. Paredzētās darbības izpētes teritorijā ietilpstošo zemes vienību kadastra numuri un kadastra apzīmējumi ir atbilstoši IVN ziņojuma 1. pielikumam.

Atbilstoši Kompetentās institūcijas nosacījumiem paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 26 vēja elektrostaciju (turpmāk – VES) un saistītās infrastruktūras būvniecību, veicot novērtējumu potenciālajām VES būvniecības vietām teritorijās, kuru pašreizējā izmantošana ir lauksaimniecībā izmantojamas zemes un mežu zemes. Potenciālās VES būvniecības vietas izskatītas vairākās Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastu un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastu nekustamo īpašumu zemes vienībās. Vēja parka plānošanas procesā noteiktās izpētes teritorijas platība ir aptuveni 7,814 km2 jeb 781,4 ha (29 zemes vienības). Ņemot vērā IVN ziņojumā apkopoto informāciju un to, ka darbības Ierosinātāja mērķis ir sasniegt maksimālo iespējamo enerģijas ražošanas kapacitāti, Paredzētās darbības Ierosinātājs ir vērtējis vairāku staciju modeļu tehnoloģiskās alternatīvas. Pēc Ministru kabineta akcepta saņemšanas tiks uzsākta vēja parka būvprojekta izstrāde, t.sk. pieņemts gala lēmums par noteikta VES modeļa būvniecību.

Maksimālais VES kopējais augstums neatkarīgi no vērtētā VES modeļa un realizējamās novietojuma alternatīvas nav lielāks par 267 metriem, vērtētais VES masta augstums nepārsniedz 179 metrus.

Saskaņā ar Atzinumā norādīto Paredzētās darbības vietā plānots uzstādīt jaunākās paaudzes VES, kuru nominālā ražošanas jauda atkarībā no modeļa ir 5,7–7,2 MW. Teorētiski sasniedzamais maksimālais vienas VES saražotais elektroenerģijas daudzums ir līdz 31 GWh gadā.

Ņemot vērā VES straujo attīstību, kā arī laika noilgumu starp plānošanas procesu un vēja parka būvniecību, IVN procesa ietvaros nav izvēlēts viens konkrēts stacijas modelis un netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt uzstādītas arī lielākas jaudas VES kā IVN ziņojumā novērtētās, balstoties uz IVN procesa laikā definētajiem darbības nosacījumiem un izmaksu izvērtējumu, kas saistīts ar vēja parka būvniecību un ekspluatāciju, tajā skaitā potenciālo saražotās elektroenerģijas apjomu ilgtermiņā.

Saskaņā ar IVN ziņojumu Paredzētās darbības izpētes teritorijai tuvākās apdzīvotās vietas ir Vilzēnu, Braslavas un Skaņkalnes ciemi, kas atrodas attiecīgi aptuveni 1,1 kilometru,  1,3 kilometru un  2,9 kilometru attālumā no vēja parka teritorijas. Plānotajam vēja parkam tuvākās pilsētas – Mazsalaca un Aloja – atrodas attiecīgi aptuveni 3,5 kilometru un  5,5 kilometru attālumā.

IVN ziņojumā noteikti attālumi no 164 tuvākajām dzīvojamajām ēkām līdz Paredzētās darbības īstenošanas vietai. Attālumā, kas mazāks par 800 metriem līdz tuvākajai VES, atrodas dzīvojamās mājas “Zariņi” un “Prūši”, taču nekustamajā īpašumā “Zariņi” esošā dzīvojamā māja ar būves kadastra apzīmējumu 9684 003 001 5001 dabā nepastāv/ir demontēta, un nekustamajā īpašumā “Prūši” esošā dzīvojamā māja ar būves kadastra apzīmējumu 9692 002 0045 001 ir Ierosinātāja īpašumā un to paredzēts demontēt. Kompetentās institūcijas Atzinuma 6.11.1.9. apakšnodaļas a) punktā norādīts, ka nav pieļaujama VES AL_07, AL_14, AL_15 un AL_17 būvniecība līdz brīdim, kamēr par minētajām ēkām tiek normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā saņemti attiecīgās būvvaldes akti par to neesamību dabā, dzēsti ieraksti kadastrā un zemesgrāmatā.

Piekļuvi plānotajam vēja parkam būvniecības un ekspluatācijas laikā plānots nodrošināt, izmantojot valsts reģionālos autoceļus P16 Valmiera–Matīši–Mazsalaca, P15 Ainaži–Matīši, valsts vietējos autoceļus V197 Laņģi–Jaunķurbēni–Ruķeļi, V169 Austrumi–Vecate–Rimeikas, V164 Igaunijas robeža (Ramata)–Mazsalaca–Vilzēni–Dikļi un V123 Ārciems–Puikule–Urga–Braslava, pašvaldības autoceļus B-15, B-16, B-19 un A-12, kā arī jaunizbūvētus pievedceļus, kur tas nepieciešams piekļuvei pie VES.

Plānotā Paredzētās darbības izpētes teritorijā tās atļauto (plānoto) izmantošanu Vecates pagastā nosaka Burtnieku novada teritorijas plānojums 2012.–2024. gadam, Skaņkalnes pagastā – Mazsalacas novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam, Braslavas un Alojas pagastā – Alojas novada teritorijas plānojums 2013.–2024. gadam. Atbilstoši minētajiem teritorijas plānojumiem plānotā Paredzētās darbības izpētes teritorija atrodas zemes vienībās vai to daļās, kuru plānotais (atļautais) izmantošanas veids ir mežu teritorija un lauksaimniecības teritorija.

Saskaņā ar IVN ziņojuma 4.3.2. apakšnodaļā ietverto informāciju Paredzētās darbības plānotā īstenošanas vieta atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijas (turpmāk – ĪADT) – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta - neitrālajā zonā. Saskaņā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem izpētes teritorijā pieļaujama VES bez augstuma ierobežojuma, ievērojot šādus nosacījumus: VES izvietojamas pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas; VES izvietojamas grupās, kurās vēja elektrostaciju skaits nepārsniedz 20, pēc iespējas samazinot attālumu starp blakus esošajām VES. Attālums starp grupām nav mazāks par diviem kilometriem. Tuvākā VES plānota aptuveni 2 kilometru attālumā no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas. Darbības vietai tuvākā ĪADT, kam noteikts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) (turpmāk – Natura 2000 teritorija) statuss, ir dabas liegums “Salacas ieleja” (teritorijas kods: LV0302200), kas atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā. Aptuveni 1,3 kilometru attālumā Rietumu virzienā no Darbības vietas atrodas dabas liegums “Soģupes meži”, kas saskaņā ar IVN ziņojuma 4.4.3.2. apakšnodaļā ietverto informāciju ir iekļauts potenciālo Natura 2000 teritoriju sarakstā. Līdz 4 kilometru attālumā no plānotā vēja parka atrodas seši dabas pieminekļi – “Gudzonu ala”, “Bezdelīgu klintis un “Dambjupītes alas”, “Dzelves kalna atsegumi un alas”, “Neļķu klintis un alas”, “Skaņaiskalns”, “Mazsalacas Parka ielas aleja”, kā arī vairāki mikroliegumi, kas izveidoti putnu un biotopu aizsardzībai.
Paredzētās darbības teritorijā, kas ietver plānoto VES un infrastruktūras izvietojumu, līdz šim dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” fiksētas sešas īpaši aizsargājamo vai reti sastopamo augu, sēņu, ķērpju un sūnu atradņu sugas, kam veidojams mikroliegums. Izpētes teritorijā vai tās tuvumā konstatēti 32 dabas daudzveidības saglabāšanai nozīmīgi lieli koki, potenciālie un esošie dižkoki. 

Vērtējot iespējamās ietekmes uz konstatētajām dabas vērtībām, kā potenciāla tiešās ietekmes zona vērtēta paredzētās infrastruktūras objektu platība un zona ap tiem, kuros atkarībā no tehniskā risinājuma varētu notikt tehnikas pārvietošanās – ap 10 metru plata zona gar kabeļa trasēm un ceļiem, apakšstaciju laukumiem, ceļu pagriezienu lokiem.

Iespējamā ietekme uz hidroloģisko režīmu vērtēta teritorijām aptuveni 50 līdz 150 metru platā zonā (atkarībā no reljefa, grunts apstākļiem un datu slāņiem, kas raksturo iespējamo ūdens plūsmu apvidū) ap infrastruktūras objektiem, kas izbūvējami no jauna un kuriem varētu būt nepieciešama teritorijas nosusināšana – apbūves laukumi un no jauna izbūvējami vai būtiski uzlabojami ceļi (piemēram, pašreizējas dabiskās brauktuves).

IVN ziņojuma 4.4.3.1. apakšnodaļā norādīti ekspertu secinājumi par paredzētās darbības iespējamām ietekmēm uz konstatētajām dabas vērtībām un 4.4.4. apakšnodaļā norādīti ekspertu norādītie pasākumi ietekmes mazināšanai. IVN ziņojumā 7. un 8. pielikumā pievienoti ekspertu atzinumi par vēja parka potenciālo ietekmi uz sikspārņiem un ornitofaunu, kā arī norādīti pasākumi ietekmju novēršanai un mazināšanai.

Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā “Mantojums” pieejamajai informācijai Paredzētās darbības teritorijā nav valsts aizsargātu kultūras pieminekļu. Izpētes teritorijai tuvākais valsts aizsargātais kultūras piemineklis ir kultūras pieminekļu grupa - Valtenbergas muižas apbūves komplekss - uz Ziemeļiem no plānotā vēja parka, kompleksa individuālās aizsardzības zonas robeža ir vairāk nekā 3 kilometru attālumā no tuvākās VES. IVN ziņojumā vērtēta Paredzētās darbības potenciālā ietekme uz tuvumā esošo kultūras mantojumu, kā arī noteikti pasākumi ietekmes novēršanai un mazināšanai.

Saskaņā ar Limbažu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2022.- 2046. gadam par ainaviski vērtīgām teritorijām tiek uzskatīta arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zona, kur netiek atbalstīta tāda infrastruktūras objektu izbūve, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības. Mazsalacas novada teritorijas plānojumam ir pievienots ainavu plāns, kur ņemts vērā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģiskā plāna dalījums, līdz ar to VES, kuras plānots izvietot Skaņkalnes pagastā atradīsies līdzenumu un viļņaino līdzenumu ainavā un drumlinu ainavā, kas saskaņā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu ekoloģisko plānu ir bez speciālām prasībām zemes izmantošanā. Saskaņā ar Alojas novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 166. punktu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zona noteikta kā ainaviski vērtīga teritorija, kurā aizliegts veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti, taču, pamatojoties uz IVN ziņojumā norādīto informāciju, secināms, ka Paredzētās darbības teritorija atrodas aptuveni 2 kilometru attālumā no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonas. Ainavu politikas ieviešanas plāns 2024.-2027. gadam nosaka, ka enerģētiskā neatkarība un drošība ir tikpat svarīga un ņemama vērā līdzvērtīgi tūrisma un vides aizsardzības jomām.

IVN ziņojumā ainavu eksperts norāda, ka Paredzētās darbības izvietojums neietekmē apkārtnē esošo valsts un reģionālas nozīmes arhitektūras pieminekļu uztveramību, jo VES neatrodas to uztveramības zonās. Atsevišķos skatos, piemēram, mainoties gadalaikiem atsevišķas VES varētu būt saskatāmas no kultūras pieminekļiem (piem., Burtnieku mācītājmuižas apbūves), bet ņemot vērā to attālumu – vēja elektrostacijas veidos vienu no elementiem panorāmas skata ainavā, kur rotoru lāpstiņu kustība būs gandrīz nepamanāma.

IVN ziņojumā norādīts, ka Paredzētās darbības izpētes teritorijā neatrodas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas. Tuvākā potenciāli piesārņotā teritorija ir bijušā kolhoza nelegālā atkritumu izgāztuve un dzīvnieku kapsēta “Solis” (reģistrācijas numurs 96848/2248) – atrodas 150 metru attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas. Citas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas atrodas vismaz 1 kilometra attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas (potenciāli piesārņoto vietu izvietojums attēlots IVN ziņojuma 2.1.4. attēlā). Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts” tuvākais paaugstinātas bīstamības objekts atrodas Limbažos aptuveni 30 kilometru attālumā.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”  izstrādātajai dokumentācijai par plūdu riskiem – “Plūdu riska informācijas sistēma” un “Gaujas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāns 2022.–2027. gadam”– Paredzētās darbības izpētes teritorija neatrodas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijā.

IVN procesa hronoloģisks apraksts

- 2023. gada 22. augustā Paredzētās darbības Ierosinātājs iesniedza iesniegumu Vides pārraudzības valsts birojā, kas pildīja IVN jomas Kompetentajā institūcijas funkcijas uz to brīdi, pirms IVN uzsākšanas;
- 2023. gada 28. augustā Kompetentā institūcija pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/22/2023  “par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”;
- 2023. gada 14. septembrī Kompetentā institūcija izsniedza IVN programmu Nr. 5-03/16/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “Aloja” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastos un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastos;
- no 2023. gada 27. novembra līdz 2023. gada 18. decembrim norisinājās Paredzētās darbības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- 2024. gada 14. jūnijā Kompetentā institūcija pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/34/2024 par grozījumiem 2023. gada 14. septembra Programmā Nr. 5-03/16/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “Aloja” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Valmieras novada Skaņkalnes un Vecates pagastos un Limbažu novada Alojas un Braslavas pagastos;
- no 2024. gada 22. novembra līdz 2024. gada 27. decembrim norisinājās Paredzētās darbības IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
- 2025. gada 12.februārī Ierosinātājs iesniedza Kompetentajā institūcijā Paredzētās darbības IVN ziņojumu;
- 2025. gada 25.martā pieprasīta papildus informācija,
- 2025. gada 22. aprīlī Iesniedzējs Kompetentajā institūcijā iesniedzis precizēto IVN ziņojumu;
- 2025. gada 25. jūnijā Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu.

Paredzētās darbības IVN programma

Kopsavilkums par IVN programmā ietvertajām sadaļām un prasībām ietekmes uz vidi vērtēšanai:
- IVN objekts un sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultāts;
Vispārējo prasību detalizācijas pakāpe IVN ziņojuma sagatavošanai (sniedzamās  informācijas detalizācijas pakāpe);
- Institūcijas un organizācijas, ar kurām nepieciešams konsultēties vai kurām iesniedzams IVN ziņojums. Noteiktās institūcijas, ar kurām jākonsultējas: Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts meža dienests, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Elektroniskie sakari”, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas valsts ceļi”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un nepieciešamības gadījumā citas institūcijas un komersanti;
- Prasības novērtēšanas un pētījumu kopumam, kas jāietver IVN ziņojumā, t.sk.:
- Paredzētās darbības vietas un paredzētās darbības raksturojums;
- Vides stāvokļa novērtējums Paredzētās darbības vietā un tās apkārtnē;
- Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un tās novērtējums, ņemot vērā, ka katrs no ietekmju veidiem apsver gan tiešos, gan netiešos, sekundāros, savstarpējos un summāros, pārrobežu u.c. ietekmes aspektus;
- Izvēlētās alternatīvas pamatojums, ņemot vērā ietekmes uz vidi salīdzinājumu;
- Izmantotās novērtēšanas metodes;
- Prasības negatīvo ietekmju uz vidi novēršanas, nepieļaušanas vai samazināšanas pasākumu novērtēšanai, Paredzētās darbības limitējošo un ierobežojošo faktoru analīzei;
- Prasības monitoringam;
- Prasības sabiedriskajai apspriešanai un informācijas publiskošanai.

IVN ziņojums

IVN ziņojumu ir izstrādājusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. IVN ziņojumā ir sniegta detalizēta informācija par Paredzēto darbību un alternatīvajiem risinājumiem, kā arī sniegta informācija par gaidāmajām ietekmēm. Sniegti priekšlikumi ietekmes novēršanai vai mazināšanai.

IVN ziņojuma ietvaros vērtētās alternatīvas ietvēra gan VES novietojuma, gan tehnisko risinājumu alternatīvas. Tieši Paredzētās darbības ietvaros plānotais VES izvietojums un ekspluatācija ir ietekmējošais faktors tam, kāda Paredzētās darbības rezultātā sagaidāma ietekme uz dabas vērtībām, ainavām un kultūrvēsturisko mantojumu. Šajās jomās IVN ziņojuma sagatavošanā tika iesaistīti neatkarīgi attiecīgās jomas eksperti. Savukārt tādas VES darbības potenciālās ietekmes kas ietekmē cilvēku, piemēram, troksnis un mirgošana ir atkarīgi no VES tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Uzsākot IVN procesu, sākotnējais VES skaits Paredzētās darbības ietvaros bija 29, taču tas tika samazināts uz 26 VES, ņemot vērā konstatējumu par tādām ietekmēm, kuras nav iespējams novērst, pietiekami mazināt vai atbilstoši kompensēt ar pieejamiem rīkiem. Papildus VES skaita samazinājumam IVN procesa laikā Ierosinātājs precizējis atsevišķu VES atrašanās vietu, lai mazinātu Paredzētās darbības ietekmi uz ornitofaunu un biotopiem. IVN ziņojumā secināts, ka VES AL_01 (konkrētās VES apzīmējums) būvniecība, ņemot vērā tās novietojumu ~ 2,8 km attālumā no galvenās VES grupas, ir pretrunā normatīvo aktu prasībām – Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 303 “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 6.2.1. apakšpunktam, kas noteic, ka VES ir izvietojamas grupās. Savukārt no VES AL_11 un AL_12 būvniecības Ierosinātāja ir atteikusies būtiski negatīvas ietekmes uz sikspārņu populāciju dēļ.

Atzinums par IVN ziņojumu

2025. gada 25. jūnijā Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu, kas pieejams Kompetentās institūcijas tīmekļvietnē: https://www.eva.gov.lv/lv/media/8381/download?attachment. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (IVN likuma 20. panta vienpadsmitā daļa) atzinums ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts Paredzētās darbības akcepts, veicams jauns IVN.

Sagatavojot Atzinumu, Kompetentā institūcija vērtējusi IVN ziņojumu un ar to saistīto dokumentāciju, sabiedriskās apspriešanas ietvaros sniegtos viedokļus, t.sk. visu institūciju sniegtos viedokļus un Valmieras un Limbažu novada pašvaldību viedokļus. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti un vērtēti šādu institūciju viedokļi: valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra”, valsts akciju sabiedrība ”Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Elektroniskie sakari”, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, Valsts meža dienesta Vidzemes virsmežniecība, Satiksmes ministrija, Valsts vides dienests, Veselības inspekcija, Valmieras novada pašvaldība, Limbažu novada pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde.

Atzinumā Kompetentā institūcija papildus normatīvajos aktos jau noteiktām prasībām un IVN ziņojumā jau paredzētajiem pasākumiem iekļāvusi obligātos nosacījumus, kuri jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas laikā Paredzētās darbības akcepta gadījumā. Paredzētā darbība pieļaujama, tikai nodrošinot IVN ziņojumā novērtēto vai labāku vides sniegumu.

Ņemot vērā, ka izbūvējamo VES skaits, to precīzs novietojums, uzstādāmais modelis un konstrukcija tiks noteikta būvprojekta izstrādes stadijā, izmaiņas risinājumos, kas IVN ziņojuma gaitā nav novērtēti vai pārsniedz IVN ziņojumā novērtētos lielumus, izvērtējamas, būvprojektam pievienojot atkārtotu saistīto vides aspektu novērtējumu, kas apliecina Paredzētās darbības atbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām un Atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem. Pamatojoties uz būvprojektam pievienotajiem dokumentiem, Valsts vides dienests veic šādu izmaiņu būtiskuma novērtējumu un saskaņo izmaiņas būvprojekta risinājumos, ja šīs izmaiņas būtiski neietekmē izvērtējuma rezultātu, vai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu saskaņā ar IVN likuma 3.2 panta pirmās daļas 3. punktu. Veicot būtiskuma novērtējumu, izmaiņas būvprojekta risinājumos saskaņojamas arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Kompetentā institūcija (Atzinuma 6.11. apakšpunktā) kā būtiskākos ar Paredzētās darbības īstenošanu saistītus ietekmes uz vidi aspektus identificējusi:
- Būvniecības vietas izvēles ierobežojumi;
- Ar būvniecību saistītie ietekmes aspekti;
- Ar Paredzēto darbību saistītās vizuālās pārmaiņas, to ietekme uz ainavu un kultūras mantojumu;
- Drošība un vides risku pārvaldība;
- Troksnis un vibrācijas;
- Mirgošanas efekts un apēnojums;
- Elektromagnētiskā lauka ietekme un vēja parka ietekme uz sakaru iekārtām un gaisa
satiksmi;
- Ietekme uz dabas vērtībām.

Detalizēta informācija par nosacījumiem, kas jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, ietverti Atzinumā.

Akcepta lēmuma pārsūdzēšana

Administratīvā procesa likuma 188. panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu, spēkā esamību, atzīšanu par prettiesisku vai par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, gadījumā, ja augstākas iestādes nav, var iesniegt viena mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas. Tādējādi, ievērojot minēto un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas un ierobežotas, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēts, ka to, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.