Anotācija (ex-ante)

21-TA-386: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma
“Jaundurbe” Smārdes pagastā, Engures novadā,
nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta sestā daļa

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi atļaut SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” nodot valsts nekustamo īpašumu “Jaundurbe” Smārdes pagastā, Tukuma novadā, kadastra Nr.90820040303, Finanšu ministrijas valdījumā. 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Zemesgabals “Jaundurbe” Smārdes pagastā, Engures novadā (kadastra Nr.90820040303, zemes vienības kadastra apzīmējums 90820040303), 0,85 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals) 2007.gada 15.februārī ierakstīts Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000324955 uz Latvijas valsts vārda SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) personā.

Zemesgabals tika izveidots, atdalot to no privatizācijai ierosinātā zemesgabala “Vecdurbe” Smārdes pagastā, Engures novadā (kadastra Nr.90820040152), kā neprivatizējamo daļu, par kuru nebija iesniegts privatizācijas ierosinājums.

Smārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000324955 III.daļas 1.iedaļā  atzīmes veidā veikts ieraksts Nr.1.2., ka uz Zemesgabala atrodas maksātnespējīgās likvidējamās agrorūpnieciskās firmas “Durbe” gaļas pārstrādes cehs ar attīrīšanas iekārtām (turpmāk – Ēkas). Ēkas zemesgrāmatā nav ierakstītas, bet agrorūpnieciskā firma SIA “Durbe” (reģistrācijas Nr.49203000011) ir likvidēta un 2006.gada 20.septembrī izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 5.panta pirmo daļu valstij piederoša apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 65.pantā noteiktajā kārtībā bija tiesības iesniegt līdz 2006.gada 31.augustam un to bija tiesīga iesniegt persona, kuras īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz šā zemesgabala, ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Ņemot vērā, ka likumā noteiktajā termiņā par Zemesgabalu netika iesniegts privatizācijas ierosinājums, tas nav privatizējams.

Ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevumu deleģēšanu” 2.punktu Possessor ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Komerclikuma 317.panta trešo daļu manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra, pielīdzināma bezmantinieku mantai atbilstoši Civillikuma 417.panta noteikumiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 930.panta piezīmi nekustamas bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 288.panta pirmajai un trešajai daļai tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās. Tiesa konstatē faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.3.apakšpunktu pēc tam, kad kļuvis izpildāms tiesas spriedums par valstij piekritīga nekustamā īpašuma atzīšanu par bezmantinieka vai bezīpašnieka mantu, Valsts ieņēmumu dienests, kurš veicis mantas ņemšanu valsts uzskaitē, to nodod Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārvaldīšanā.

Ievērojot minēto, Possessor 2019.gada 30.jūlija vēstulē Nr.1.17/6189 lūdza VNĪ vērsties tiesā ar pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu Ēku atzīšanai par bezmantinieka (bezīpašnieka) mantu, kas piekrīt valstij.

2020.gada 10.novembrī Possessor saņemta Valsts zemes dienesta Kurzemes reģionālās nodaļas vēstule Nr.2-13-K/2801 par to, ka Ēkas, kurām piešķirti kadastra apzīmējumi 90820040303001 un 90820040303002, reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS).

2021.gada 26.februārī Possessor saņemta VNĪ vēstule Nr.2/9-3/2196, kurā norādīts, ka VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas 2021.gada 18.februāra sēdē nolemts, ka Ēku piederības jautājumu VNĪ risinās pēc Zemesgabala pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā. Ņemot vērā minēto, VNĪ aicina Possessor sagatavot un noteiktā kārtībā virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemesgabala nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto un to, ka Zemesgabals nav privatizējams un tā pārvaldīšana nav saistīta ar Possessor deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu, Possessor ir sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemesgabala nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā.

Pēc Zemesgabala pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā un šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, VNĪ varēs uzsākt risināt jautājumu par Ēku piederības jautājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts neietekmē un nemaina sabiedrības mērķgrupu tiesības un pienākumus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts neietekmē un nemaina sabiedrības mērķgrupu tiesības un pienākumus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar Latvijas valsts nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Saistībā ar rīkojuma projekta izpildi nav plānots radīt jaunas valsts pārvaldes institūcijas vai likvidēt esošās valsts pārvaldes institūcijas, vai reorganizēt esošās valsts pārvaldes institūcijas.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi