Anotācija (ex-ante)

23-TA-1760: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Tiesību akta projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likuma 52.panta pirmo daļu, kā arī saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” Rīcības plāna 2021.-2023. gadam pasākumu 2.2.3.2. “Pilnveidot trīs pīlāru finansēšanas modeli augstākajā izglītībā”.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Šī tiesību akta projekta mērķis ir veicināt uz rezultātu orientētu augstākās izglītības finansēšanu, virzoties prom no uz procesu orientētas finansēšanas, vienlaicīgi arī ieviešot jaunus kritērijus augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšanai – absolventu skaitu un to nodarbinātības kvalitāti.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Pašlaik augstākās izglītības sistēma tiek finansēta atbilstoši trīs pīlāru modelim, kas iekļauts ar Ministru kabineta 2015,gada 29. jūnija rīkojumu nr. 333 apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā.. Jauna finansēšanas modeļa ietvaros tika paredzēts jauns finansēšanas veids augstākās izglītības iestādēm – snieguma finansējums. Snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību regulē Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”. Pašlaik augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšanas kritēriji ir saistīti tikai ar pētniecībā balstītas augstākās īstenošanu, un tie ir:
augstākās izglītības institūcijā kā vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti iepriekšējā gadā nodarbinātie maģistranti, doktoranti, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušie jaunie zinātnieki pilna darba laika ekvivalenta (pilna darba laika ekvivalents – nodarbinātā kopējā nostrādāto stundu skaita (tai skaitā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma) attiecība pret kopējo darba stundu skaitu attiecīgajā finansēšanas periodā) izteiksmē;

pētniecībā (vadošais pētnieks, pētnieks un zinātniskais asistents) iepriekšējā gadā nodarbināto maģistrantu, doktorantu, kā arī pēdējo piecu gadu laikā doktora grādu ieguvušo jauno zinātnieku kopskaits augstākās izglītības institūcijās pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē;

iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu skaits augstākās izglītības institūcijā;

iepriekšējā gadā doktora grādu ieguvušo personu kopskaits augstākās izglītības institūcijās;

augstākās izglītības institūcijas īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu (atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) publicētajā zinātnes statistikas metodoloģijas krājumā Frascati Manual sniegtajai definīcijai (turpmāk – Frascati Manual)) ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu konkursos iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums;

augstākās izglītības institūciju īstenoto Eiropas Savienības Ietvarprogrammas pētniecības un attīstības projektu ietvaros un citu starptautisku pētījumu projektu (atbilstoši Frascati Manual) konkursos iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums;

augstākās izglītības institūcijas īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

augstākās izglītības institūciju īstenoto pētniecības un attīstības līgumdarbu (tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām un to uzņēmumiem)) ietvaros (atbilstoši Frascati Manual) iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai (NACE) kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūcijas īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā piesaistītais finansējums un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas;

atbilstoši NACE kodiem 59, 74.10, 90.01, 90.02 un 90.03 augstākās izglītības institūciju īstenoto radošo un māksliniecisko projektu (tai skaitā radošo un māksliniecisko līgumdarbu ar komersantiem, publiskām personām un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziskām personām, biedrībām, nodibinājumiem)) ietvaros iepriekšējā gadā kopējais piesaistītais finansējums un kopējie ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas.

Lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir sākot ar 2023. gadu ieguvusi papildu EUR 6 726 352, ko piešķirt snieguma finansējuma ietvaros jauniem snieguma rādītājiem - absolventu skaitam prioritārās jomās un absolventu nodarbinātības kvalitātei.

Tāpat arī pašlaik viens no kritērijiem mākslīgi ierobežo studējošo loku, kas var piedalīties māksliniecisko projektu īstenošanā, kas rada papildu administratīvo slogu augstākās izglītības iestādēm un neatbilst kritērija mērķiem.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem noteiktās tautsaimniecībās jomās, kā arī vispārējo cilvēkkapitāla iztrūkumu valstī, augstākajā izglītībā ir nepieciešams likt uzsvaru arī uz nepieciešamā darbaspēka sagatavošanu. Pašlaik augstākās izglītības iestāžu snieguma finansēšana šādus kritērijus paredz tikai saistībā ar jauno zinātnieku ataudzi augstskolās, kas ir nepietiekami. Vienlaicīgi arī pašlaik lielākā daļa no augstākās izglītības finansējuma tiek piešķirta atbilstoši procesiem, nevis rezultātiem.

Risinājuma apraksts

Ievērojot minēto, ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, kas paredz ieviest jaunus snieguma kritērijus augstākās izglītības iestādēm par tautsaimniecībai nepieciešamo absolventu sagatavošanu. Tiek piedāvāts ieviest divus kritērijus, kas ir viens otru papildinoši – sagatavoto absolventu skaits un to nodarbinātības kvalitāte, kas stāsies spēkā 2023. gadā.
Absolventu skaita kritērija ieviešanas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek sagatavots aizvien lielāks skaits ar tautsaimniecībai nepieciešamajiem darbiniekiem, kas tiek svērts atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā esošajiem jomu minimālajiem koeficientiem un darbaspēka iztrūkuma komponentei, kuru iegūst, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par plānoto darbaspēka iztrūkumu [1]. Tādā veidā caur šo koeficientu izmantošanu tiks sniegts papildu augstākās izglītības iestāžu snieguma finansējums atbilstoši tam, cik daudz un ar cik lielu pieprasījumu ir attiecīgas jomas absolventi.
Savukārt, lai novērstu augstskolām kļūdainu stimulu palielināt absolventu skaitu uz kvalitātes rēķina, tiek piedāvāts ieviest kritēriju par absolventu nodarbinātību, kas mērītu to, vai absolventi strādā kvalificētajos amatos saskaņā ar Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju. Atbilstoši absolventu monitoringa metodoloģijai, profesiju nosaka atbilstoši VID datiem, kas tiek savietoti ar augstākās izglītības iestādes sniegtajiem datiem par absolventiem. Ja persona strādā vairākos darbos, tad profesiju nosaka balsoties uz galveno darbu, kuru nosaka 1) pēc darbā pavadītā laika, vai, ja nav norādīts, 2) pēc saņemtajiem ienākumiem.

Vienlaicīgi arī tiek piedāvāts grozīt 3. pielikumu, kas nosaka, ka Mz kritērija ietvaros var tikt ņemti vērā tikai maģistranti un doktoranti, padarot formulējumu plašāku un attiecinot to uz visiem studējošajiem. Studiju virziena Mākslas profesionālo bakalaura studiju programmu ietvaros studiju process lielā mērā tiek balstīts mākslinieciskajā jaunradē. Turklāt mūzikā un skatuves mākslā profesionālā kvalifikācija tiek piešķirta bakalaura studiju līmenī. Un studiju virzienā “Izglītība un pedagoģija” (Mākslu pedagoģijā) nav maģistra un doktora līmeņa studijas.

Tāpat arī nav plānots, ka projekts radīs papildu administratīvo slogu, jo jaunajiem kritērijiem nepieciešamos datus iestādes līmenī ievāc un apkopo Absolventu monitoringa sistēma.

Plānotais finansējuma sadalījums kritērijiem:

Kritērijs	Vecais svars	Jaunais svars	Vecā summa (euro)	Jaunā summa (euro)	Izmaiņa (euro)
Pz	0,3	0,15	1 949 843	1 983 874	34 031
Dz	0,1	0,05	649 948	661 291	11 343
Sz	0,25	0,125	1 624 869	1 653 229	28 360
Lz	0,25	0,125	1 624 869	1 653 229	28 360
Mz	0,1	0,05	649 948	661 292	11 344
As	0	0,25	0	3 306 457	3 306 457
Ks	0	0,25	0	3 306 457	3 306 457
Kopā	1	1	6 499 477	13 225 829	6 726 352

Šobrīd Ekonomikas ministrijas budžetā ir ietverts nepieciešamais finansējums pieaugušo izglītības monitoringam. Atbilstoši Ministru kabineta š.g. 15.augusta lēmumam par informatīvo ziņojumu “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2024., 2025. un 2026. gadam” (prot. Nr.40 43.§ 18.4.apakšpunkts) tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums budžeta programmā 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" 2024. gadā un turpmāk ik gadu paredzēt finansējumu 385 915 euro apmērā statistikas modernizācijai, datu pieejamības veicināšanai un absolventu monitoringam.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

Nē

Juridiskās personas

Augstskolas un koledžas

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.4. Cita informācija

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija