Anotācija

Spēkā esošā regulējuma redakcija prasību par atbilstību precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām attiecina tikai uz jauna miglotāja, smidzinātāja, izkliedētāja vai kūtsmēslu un digestāta iestrādes aprīkojuma iegādi. Vienlaikus intervences ietvaros ir pieļaujama gan jaunas, gan lietotas tehnikas iegāde. Līdz ar to vārda "jauns" lietojums var radīt atšķirīgu regulējuma interpretāciju un nevienlīdzīgu prasību piemērošanu atkarībā no iegādājamās tehnikas statusa.

Noteikumu projekts precizē 18.1.3. apakšpunktu svītrojot vārdu "jauns", nodrošinot, ka prasība par atbilstību precīzo tehnoloģiju izmantošanas iekārtām tiek vienlīdzīgi piemērota gan jaunai, gan lietotai tehnikai. Grozījums novērš atšķirīgas regulējuma interpretācijas iespēju un nodrošina vienveidīgu prasību piemērošanu visām attiecīgajām tehnikas vienībām.

Spēkā esošais regulējums paredz, ka atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 890 euro par vienu uzstādītās jaudas kilovatu, izņemot ieguldījumus biogāzes ražošanas tehnoloģiju iegādē un uzstādīšanā. Saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu izmaksu pamatotības izvērtēšanai tiek izmantota Tehnikas un iekārtu kataloga pieeja. Izstrādājot vienas vienības izmaksu metodiku un analizējot vēsturiskos datus par īstenotajiem projektiem, konstatēts, ka mazākas jaudas saules paneļu sistēmām un elektroenerģiju akumulējošām iekārtām attiecināmās izmaksas uz vienu uzstādītās jaudas kilovatu (kW) vai kilovatstundu (kWh) ir būtiski augstākas nekā lielākas jaudas sistēmām. Tas skaidrojams ar to, ka daļa izmaksu ir nemainīgas neatkarīgi no sistēmas jaudas (projektēšana, pieslēguma izbūve, montāža, vadības iekārtas u.c.), tādēļ vienotas vienas vienības izmaksu likmes piemērošana visām sistēmām nenodrošina objektīvu un ekonomiski pamatotu attiecināmo izmaksu noteikšanu.

Noteikumu projekts paredz saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu attiecināmo izmaksu noteikšanai pāriet no Tehnikas un iekārtu kataloga pieejas uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu. Lauku atbalsta dienests maksimālās attiecināmās izmaksas noteiks atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu likmju aprēķins un piemērošana saules paneļu sistēmām un elektroenerģiju akumulējošām iekārtām", kurā vienas vienības izmaksu likmes diferencētas atbilstoši sistēmu jaudai. Šāda pieeja nodrošina ekonomiski pamatotu attiecināmo izmaksu noteikšanu, paātrina administrēšanas procesu un nodrošina vienveidīgu izmaksu izvērtēšanu visiem atbalsta pretendentiem.

Spēkā esošais regulējums nosaka maksimālos attiecināmo izmaksu apmērus atkarībā no saimniecības lieluma intervencēs LA 4.1.1., LA 4.1.2., LA 4.1.3. un LA 4.1.4. kopā. Tas nozīmē, ka atbalsta pretendenta iepriekš īstenotie ieguldījumi minētajās intervencēs samazina pieejamo maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru turpmāk īstenojamiem projektiem. Ņemot vērā, ka biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveide ir kapitālietilpīgs ieguldījums ar ievērojami lielākām investīciju izmaksām nekā citi intervencēs atbalstāmie ieguldījumi, esošais regulējums var būtiski ierobežot iespēju īstenot biogāzes projektus gadījumos, kad atbalsta pretendents iepriekš ir izmantojis atbalstu citās intervencēs, kurās konkrētajā attīstības posmā ieguldījumi bijuši prioritāri.

Noteikumu projekts precizē 107. punktu, nodalot intervences LA 4.1.4. maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru no pārējām investīciju intervencēm un nosakot tai atsevišķu maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru – 700 000 euro. Šāda pieeja nodrošina, ka iepriekš īstenotie ieguldījumi intervencēs LA 4.1.1., LA 4.1.2. un LA 4.1.3. neierobežo iespēju atbalsta pretendentam īstenot biogāzes ražošanas tehnoloģiju projektu, vienlaikus saglabājot skaidru un viennozīmīgu maksimālo attiecināmo izmaksu regulējumu katrai intervencei.

Spēkā esošais regulējums paredz Tehnikas un iekārtu kataloga piemērošanu tehnikas un iekārtu iegādes attiecināmo izmaksu noteikšanai. Vienlaikus noteikumu projekts paredz saules paneļu sistēmām un elektroenerģiju akumulējošām iekārtām pāriet uz vienkāršoto izmaksu piemērošanu, nosakot attiecināmās izmaksas atbilstoši Zemkopības ministrijas izstrādātajai vienas vienības izmaksu metodikai. Līdz ar to šo ieguldījumu vienlaicīga vērtēšana arī Tehnikas un iekārtu katalogā nav lietderīga. Savukārt biogāzes ražošanas tehnoloģiju projekti ir individuāli un to tehniskais risinājums, jauda, izmantotās izejvielas, tehnoloģiskais process un būvniecības risinājumi katrā saimniecībā būtiski atšķiras. Tādēļ biogāzes ražošanas tehnoloģiju iekļaušana Tehnikas un iekārtu katalogā nebūtu samērīga un nenodrošinātu objektīvu attiecināmo izmaksu noteikšanu.

Noteikumu projekts papildina 135. punktu ar jaunu 135.3. apakšpunktu, nosakot, ka Tehnikas un iekārtu katalogu nepiemēro šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētajām saules enerģijas un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu tehnoloģijām, kā arī 45.4. apakšpunktā minētajām biogāzes ražošanas tehnoloģijām. Saules paneļu sistēmu un elektroenerģiju akumulējošo iekārtu attiecināmās izmaksas nosaka atbilstoši vienas vienības izmaksu metodikai, savukārt biogāzes ražošanas tehnoloģiju izmaksas tiek virzītas caur publisko iepirkuma procedūru, lai tās tiktu izvērtētas individuāli, ņemot vērā katra projekta specifiku.

Patreizējais regulējums paredz 60 procentu publiskā atbalsta intensitāti ieguldījumiem biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveidē. Tomēr, ņemot vērā biogāzes projektu augstās investīciju izmaksas, tehnoloģisko sarežģītību un ilgo investīciju atmaksāšanās periodu, esošā atbalsta intensitāte neveicina pietiekamu interesi par šādu projektu īstenošanu. Izstrādājot noteikumu projektu, Zemkopības ministrija veica potenciālo atbalsta pretendentu aptauju par mazo biogāzes staciju attīstības iespējām lauksaimniecībā. Aptaujas rezultāti apliecināja, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem biogāzes projektu īstenošanai ir nepietiekama publiskā atbalsta intensitāte un augstās sākotnējās investīciju izmaksas. Respondenti norādīja, ka esošie atbalsta nosacījumi daudzos gadījumos nenodrošina ekonomiski pamatotu projektu īstenošanu, tādēļ nepieciešams pārskatīt publiskā atbalsta intensitāti.

Lai veicinātu ieguldījumus biogāzes ražošanas tehnoloģiju izveidē un nodrošinātu ekonomiski pamatotu projektu īstenošanu, noteikumu projekts paredz palielināt publiskā atbalsta intensitāti no 60 līdz 65 procentiem. Vienlaikus, lai veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā un sekmētu gados jauno lauksaimnieku ieguldījumus atjaunīgo energoresursu izmantošanā, tiek noteikta papildu 5 procentpunktu publiskā atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā Zemkopības ministrijas veikto potenciālo atbalsta pretendentu aptauju par mazo biogāzes staciju attīstības iespējām lauksaimniecībā, kurā kā viens no būtiskākajiem šķēršļiem biogāzes projektu īstenošanai tika identificētas augstās investīciju izmaksas un nepietiekamā publiskā atbalsta intensitāte.