Anotācija (ex-ante)

Šobrīd lielākā daļa no klimata politikas jomas normām ir ietvertas likumā “Par piesārņojumu”, kas aptver vairākas ar vides politiku saistītas jomas – prasības piesārņojošo darbību veicējiem, prasības gaisa aizsardzības jomā, prasības klimata pārmaiņu politikas jomā, prasības piesārņoto vietu sanācijai, vides kvalitātes normatīvus un to ieviešanas programmas, kā arī citus jautājumus. Spēkā esošajā likumā ietvertais regulējums rada grūtības tā piemērošanā, jo normas ir attiecināmas uz dažādu subjektu loku, līdz ar to rodas dažādas interpretācijas un pārpratumu iespējas, kā arī nav pilnībā skaidrs spēkā esošā likuma tvērums. Ņemot vērā to, ka iepriekšminētās jomas pašas par sevi ir vides aizsardzībai valstiski nozīmīgas jomas VARAM pieņēma lēmumu izstrādāt trīs atsevišķus likumus - piesārņojošo darbību jomā, klimata politikas jomā un gaisa aizsardzības jomā. Papildus, piesārņoto vietu pārvaldības jautājumus un vides kvalitātes normatīvu regulējumu paredzēts integrēt Vides aizsardzības likumā.

Atsevišķas klimata politikas jomas tiesību normas šobrīd ir iekļautas arī likumā  “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos”. Normu izdalīšana divos dažādos tiesību aktos ir veicinājusi klimata politikas normu sadrumstalotību. Ņemot vērā ES dalībvalstu un citu valstu labo praksi un piemēru, ka, viena politikas tiesību akta izstrāde palīdzētu efektīvi ieviest klimata politiku un sasniegt klimata politikas mērķus, sistēmas sakārtošana, veidojot vienu likumu klimata jomā, būtu nozīmīgs solis Latvijai.

Klimata politikas joma ir valstiski nozīmīga joma un ietver dažādus pasākumus, kas valstij, komersantiem un iedzīvotājiem ir jāveic, lai veicinātu Latvijas saistību izpildi klimata politikas jomā samazinot SEG emisijas, veicinot oglekļa dioksīda piesaisti kā arī, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Tas ir nepieciešams, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi Latvijā un, lai Latvija sniegtu savu devumu klimata pārmaiņu ierobežošanā pasaulē. Kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka, ja vien SEG emisijas netiks nekavējoties un lielā mērā samazinātas, neviens no šiem mērķiem nebūs sasniedzams.

Likumprojektā ietvertās normas ir svarīgas nacionālā līmenī, bet vienlaicīgi tās arī dod pienesumu, lai Latvija izpildītu savas saistības Eiropas un starptautiskajā līmenī.

Nacionālajā līmenī likums kalpos par juridisko pamatu klimata politikas ieviešanai. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu dažādu politikas plānošanas dokumentu izstrādi, monitoringa un ziņošanas prasību izpildi, sektorālo mērķu un atbildību noteikšanu, kā arī klimata pārmaiņu politikas integrāciju plānošanas reģionu un pašvaldību pārvaldības struktūrās. Norādām, ka klimata politikas kontekstā tiek runāts tikai par antropogēnās izcelsmes SEG.

Likums ir arī nepieciešams klimata finanšu mehānismu regulēšanai un ES fondu finansējumu apguvei nacionālā līmeņa klimata pasākumu un politiku īstenošanai, t.sk. ēku energoefektivitātes uzlabošanai gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā; AER tehnoloģiju  attīstīšanai un ieviešanai, kā arī integrētu risinājumu SEG emisiju samazināšanai ieviešanai. Klimata finansējuma ietvaros tiek īstenoti projektu konkursi mājsaimniecību un komersantu atbalstam klimatam draudzīgo tehnoloģiju ieviešanai, piemēram, siltumsūkņu, saules kolektoru  un elektrisko automobiļu iegādei. Ņemot vērā, ka likumprojekts regulē šo  finanšu līdzekļu izlietojumu, likumprojekta neieviešana negatīvi ietekmētu sabiedrībai un privātajam sektoram paredzētā finansiālā atbalsta sniegšanu.

Attiecībā uz ES līmeni, likumprojekts nepieciešams ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ETS) un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (turpmāk - ETS2) darbības regulēšanai nacionālā līmenī. Ar likumprojektu tiek transponētas vairākas ES direktīvas, kas nosaka darbības ETS un ETS2 ietvaros, un noteikti šo darbību nosacījumi Latvijas kontekstā. Ja likumprojekts, ar kuru tiek ieviesti vairāki EK “Gatavi mērķrādītājam 55” tiesību akti nacionālajā līmenī, nestājās spēkā līdz 2023. gada 1. decembrim, EK var vērsties pret Latviju ES tiesā par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu un rezultātā piemērot finanšu sankcijas.

Virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturību ir liels izaicinājums. Latvijai ir nepieciešams juridisks ietvars klimata pārmaiņu un pielāgošanās klimata pārmaiņām pamatjautājumu risināšanai, nodrošinot ne tikai esošo klimata politikas regulējumu turpinātību, bet arī būtiski uzlabojot to ar papildu normām.

Efektīva klimata politika ne tikai palīdzēs Latvijai sasniegt nacionālos mērķus un izpildīt starptautiskās saistības, tā arī dos ieguvumus sabiedrībai un tautsaimniecībai. SEG emisiju samazināšana veicinās gaisa kvalitātes uzlabošanu un mazinās ar elpceļiem saistīto slimību izplatību. Klimata politika transporta sektorā vērsta uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gaisa un trokšņa piesārņojuma mazināšanu, kamēr pasākumi atkritumu apsaimniekošanas sektorā mazinās gaisa, ūdens un vides piesārņojumu. Šādi pasākumi kopumā var būtiski uzlabot pilsētvidi un iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pasākumi enerģētikas sektorā ļaus uzlabot dzīvojamo ēku energoefektivitāti un palielināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Tautsaimniecības attīstībai nepieciešams izveidot ilgtspējīgu investīciju vidi atbalstošu normatīvo regulējumu, kas nodrošinās pamatu jaunu  darba vietu veidošanai, atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstīšanā un ieviešanā, infrastruktūras energoefektivitātes un klimatnoturīguma uzlabošanā, resursu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

Šādai klimata politikai ir nepieciešams visaptverošs un stabils juridisks pamats – Klimata likums.

Likumprojekts sastāv no sešām nodaļām:
I nodaļa - Vispārīgie noteikumi
II nodaļa - Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana
III nodaļa - Pielāgošanās klimata pārmaiņām
IV nodaļa - Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
V nodaļa - Klimata finanšu instrumenti
VI nodaļa - Plānošanas reģionu un pašvaldību atbildība un sabiedrības līdzdalība klimata politikas plānošanā un īstenošanā

I nodaļā ir ietverti likumā lietotie termini un likuma mērķis.

Likumprojekta 1. pantā tiek uzskaitīti likumā ietvertie termini loģiskā, nevis alfabēta, secībā saskaņā ar Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatas norādēm. Šādā veidā tiek novērsta situācija, kurā, piemēram, pirmā termina skaidrojums nav saprotams, neizlasot desmitā termina skaidrojumu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts tiek izstrādāts, lai pilnveidotu klimata politikas regulējumu, tajā tiek ietverti tādi jauni termini kā “klimats”, “klimata pārmaiņas”, “klimatneitralitāte”, “klimatnoturība” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas ir būtiski klimata politikas jomā un likuma mērķa izpratnei.  Termini ir iespēju robežās saskaņoti ar Latvijas klimata politikas plānošanas dokumentiem, ņemot vērā arī  IPCC ziņojumos ietvertās terminu definīcijas, kas tiek izmantotas pasaulē citu valstu klimata likumos.

Latvijas SEG emisiju saistību un to izpildes kontekstā likumprojektā tiek pievienoti un skaidroti arī termini “gada emisijas sadales vienība”, “gada emisiju sadales apjoms”, “piesaistes vienība”, “apsaimniekota meža zemes elastības vienība” un “emisijas vienību reģistrs”. Toties termini “globālās sasilšanas potenciāls” un “oglekļa dioksīda ekvivalents” palīdz skaidrot vienību būtību.

Vairāki termini ir pārņemti vai daļēji pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”, to pielāgojot jaunā likumprojekta kontekstam, kā piemēram, “emisijas kvotu izsolīšana”, “siltumnīcefekta gāzes” un “oglekļa dioksīda piesaiste”. Savukārt no likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” ir pārņemti termini “Kioto vienības” un “klimata pārmaiņu finanšu instruments” (turpmāk - KPFI).

Daļa no terminiem ir izmantojami attiecībā uz ETS, kas ir balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – Direktīva 2003/87/EK). Likumā “Par piesārņojumu” terminoloģija, kas attiecināma uz iekārtām, tika izprasta plaši, ņemot vērā visas prasības Latvijā piesārņojošo darbību veikšanai, kas tagad tiks atsevišķi izdalītas “Piesārņojuma novēršanas likumā”. Attiecīgi, ir izmainīti tādi termini kā “operators”, “gaisa kuģa operators”, “komerciālais gaisa kuģa operators”, “emisija”, “emisijas kvota”, “iekārta” un “siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ”, lai tie precīzāk atbilstu Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam un ietvertu Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas 2023/959 ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, un Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību (turpmāk – Direktīva 2023/959) tvērumu.

Atbilstoši Direktīvai 2023/959, likumprojektā papildināts termins “Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības”, ar kuru tiek noteikts, tieši kuras darbības var tikt uzskatītas par ETS darbībām; kā arī terminu “aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme”, ar kuru tiek uzskatītas citas aviācijas emisijas, kas nav oglekļa dioksīds. Iekļaujot kuģošanas nozari ETS, atbilstoši Direktīvai 2023/959, likumprojekts tiek papildināts ar terminiem “kuģošanas sabiedrība”, “piestāšanas osta” un “reiss”. Tāpat, atbilstoši Direktīvā 2023/959 ietvertajai  ETS2, likumprojekts papildināts ar definīcijām “degviela”, “kurināmais”, “nodošana patēriņam” un “degvielas un kurināmā operators”.

Likumprojekta V nodaļā ietverti jauni termini “oglekļa dioksīda lietošana”, “oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana” un “oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšanas vieta”, “oglekļa dioksīda ķīmiska piesaiste produktā”. Savukārt attiecībā uz oglekļa dioksīda plūsmu un uzglabāšanu, termini pārņemti no likuma “Par piesārņojumu”.

Likumprojektā netiek ietverts termins “Citi siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti” no likuma "Par piesārņojumu" lai gan tas tiek izmantots likumprojekta ietvaros. Šie avoti tiek definēti likumprojekta 3. pielikumā un attiecīgi nav nepieciešama termina definīcija pie lietotajiem terminiem. 3. pielikuma 7. punkta otrā apakšpunktā "atkritumu apsaimniekošana" atbilst ANO Klimata konvencijas 2018. gada Līgumslēdzēju pušu konferencē apstiprinātām vadlīnijām SEG inventarizāciju sagatavošanai, tas ir 2006. gada IPCC vadlīnijām.

Likumprojekta 2. pantā noteiktais mērķis atbilst pašreizējai Latvijas klimata politikai un ir pilnībā saskaņots ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, kas tika apstiprināta Ministru kabinetā 2020. gada 28. janvārī. Tas paredz, ka pēc 2050. gada klimatneitralitāte attiecībā uz SEG emisijām tiek noturēta, pēc iespējas cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Mērķis uz 2050. gadu ir noteikts, ņemot vērā ES kopējo ambīciju uz 2050. gadu, kas ir nostiprināta ar Eiropas Klimata  likuma 2. pantu. Ambīcijas noturēšana pēc 2050. gada ir būtiska, lai nodrošinātu, ka arī pēc 2050. gada tiktu attīstīta tāda klimata  politika, kas nodrošina klimatnoturību un mazina klimata pārmaiņu riskus, tādā veidā radot sistēmu sociālu un ekoloģisku spēju absorbēt stresu un uzturēt savas funkcijas klimata pārmaiņu radītas ārējās spriedzes laikā. Šāda norāde arī palīdz veidot ilglaicīgu paredzamību, jeb iespēju komersantiem nozarēs reorganizēt savu darbību, gatavojoties turpmākai klimata pārmaiņu ietekmei un prognozēt klimata politikas attīstības tendences un to ņemt vērā veicot ilgtermiņa investīcijas. Klimatnoturības nodrošināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013  (turpmāk – Regula 2018/1999) un ANO Klimata konvencijas Parīzes nolīgums. Parīzes nolīgums paredz, ka visām tā Pusēm ir jāiesaistās pielāgošanās klimata pārmaiņām plānošanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu īstenošanā.

II nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, organizēta SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu izpilde,  monitorings, kontrole un ziņošana, kā arī nosaka SEG  emisiju saistību izpildes nodrošinājumu.

Likumprojekta 3. pantā tiek noteikts, ka ik pēc desmit gadiem ir jāsagatavo un jāapstiprina klimata pārmaiņu politikas ilgtermiņa stratēģija, kurā tiek noteikta ilgtermiņa stratēģija SEG emisiju samazināšanai turpmākajiem 10, 20 un 30 gadiem. Šī dokumenta izstrāde ir noteikta visām ES dalībvalstīm ar Regulas 2018/1999 15. pantu. 2020. gadā Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam”.

Likumprojekta 3. panta pirmā daļa nosaka, ka stratēģija Latvijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetam, kam savukārt tā ir jāapstiprina. Stratēģiju KEM līdz 2028. gada 1. decembrim, un vēlāk ik pēc 10 gadiem, sagatavo un klimata un enerģētikas ministrs iesniedz Ministru Kabinetam. Likumprojekta 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nepieciešamības gadījumā, kad stratēģijā iekļautā informācija ir kļuvusi būtiski neaktuāla (piemēram, noteiktie sasniedzamie mērķi 2030., 2040. gadam, būtiskas izmaiņas likumdošanā, mainās mērķu tvērums), KEM pārskata un atjaunina stratēģiju, kuru apstiprina Ministru kabinets. Likumprojekta 3. panta trešajā daļā noteikts, ka stratēģiju vai atjaunināto stratēģiju iesniedz EK, kolīdz to ir apstiprinājis Ministru kabinets.
  
Likumprojekta 4. panta pirmā daļa nosaka, ka  Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķis ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiesaistītiem (Ne-ETS) sektoriem atbilstoši 3.pielikuma I daļai 2030.  gadam  kopumā ir 17 %, salīdzinot ar 2005. gadu. Ne-ETS sektoriem katram atsevišķi nav noteikts mērķis -17 % salīdzinot ar 2005. gadu.

SEG emisijas tiek radītas visās nozarēs un attiecīgi ir nepieciešams visu nozaru pienesums, lai samazinātu kopējās SEG emisijas un Latvija izpildītu tai noteiktās saistības. Ne-ETS sektorālie mērķi tiek izstrādāti saskaņā ar Regulas 2018/1999 3. un 14. panta noteikto Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes un atjaunošanas laika grafiku un  tiek noteikti nozarēs balstoties uz  3. pielikumā definētajiem SEG emisiju avotiem, kategorijām un darbībām. Iekļautie sektori (enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana, lauksaimniecība, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošana) ir noteikti atbilstoši IPCC vadlīnijām, ANO Klimata konvencijai un tās Parīzes nolīguma Līgumslēdzēju pušu konferencēs apstiprinātām ziņošanas vadlīnijām par SEG inventarizāciju sagatavošanu, Regulai 2018/1999 un Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2020/1208 (2020. gada 7. augusts), par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (turpmāk – Regula 2020/1208).

4. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (turpmāk – ZIZIMM) mērķis 2030. gadam tiks noteikts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos SEG emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (turpmāk – Regula 2018/841). Saskaņā ar Regulas 2018/841 4. pantā noteikto, Latvijai no 2021. līdz 2025. gadam, ņemot vērā noteiktās elastības iespējas, ir jānodrošina, ka uzskaitīto SEG emisiju summa nepārsniedz uzskaitītās SEG piesaistes summu Regulas 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās – apmežota zeme, atmežota zeme, apsaimniekota aramzeme, apsaimniekoti zālāji, apsaimniekota meža zeme (meža references līmenis). Savukārt 2030. gada sasniedzamais relatīvais mērķrādītājs Latvijai sastāv no 0,639 Mt CO₂ ekv. piedalītā piesaistes pieauguma plus 2016. - 2018. gada vidējās faktiskās SEG emisijas,  kādas tās būs 2032. gada SEG inventarizācijā.

Katram sektoram ir jāsniedz ieguldījums klimatneitralitātes sasniegšanā uz 2050. gadu, kas nozīmē, ka visos iepriekš uzskaitītajos tautsaimniecības sektoros būs jāveicina SEG emisiju samazināšana un oglekļa dioksīda piesaiste, t.sk. būs jānodrošina, ka zemes apsaimniekošana, t.sk. ZIZIMM un lauksaimniecības sektori, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ilgtspējīgu apsaimniekošanas praksi un efektīvu plānošanu, sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā.    

4. panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka sektorālie mērķi ne-ETS un ZIZIMM sektorā tiks noteikti atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (turpmāk – NEKP) paredzētajam ieguldījumam, lai sasniegtu paaugstināto ne-ETS mērķi -17% un ZIZIMM sektorā noteikto mērķi 2030. gadam. Regula  2018/1999 paredz, ka dalībvalstīm atjaunojot savus NEKP ir jāiekļauj skaidri un izvērtēti pasākumi visu nacionālo  mērķu (ne-ETS, ZIZIMM, enerģētikas) sasniegšanai, sagatavojot mērķu sasniegšanas scenāriju (Regulas 2018/1999 3. panta 2. daļa), kas tiktu izmantots par pamatu nacionālo sektorālo mērķu noteikšanai. Būtiski minēt, ka NEKP izstrāde un prasības, kas jāiekļauj plānā, ir noteiktas ar Regulu 2018/1999, kas uzliek Latvijai par pienākumu un atbildību arī izpildīt NEKP iekļautos pasākumus un apņemšanās. Sektorālie mērķi tiks noteikti pēc nozaru ministriju iesniegto pasākumu devuma izvērtēšanas, kad tiks izstrādāts mērķu izpildes scenārijs, kurā tiek sasniegti EK noteiktie un Latvijai saistošie mērķi. NEKP pasākumu izpildei nepieciešamais finansējums ir jānosaka katrai nozaru ministrijai balstoties uz  Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskās komitejas sēdes protokolā Nr.1., 1. § nolemto par konceptuālo atbalstu politikas veidotāju atbildības noteikšanai un  atbildības sadalījumu likumprojekta mērķu sasniegšanai.
NEKP 2030. gadam pārsniedz šobrīd spēkā esošos nozaru politikas plānošanas dokumentus, kuri pārsvarā ir līdz 2027. vai 2028. gadam, līdz ar to NEKP ir plašāks nekā tikai nozaru politiku un pasākumu apkopojums. Katrā nozarē ir savi politikas plānošanas dokumenti, piemēram, Transporta attīstības pamatnostādnes, Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns, Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023. - 2027. gadam.

4. panta piektajā daļā tiek norādītas koordinējošās un sadarbības ministrijas 4. panta pirmajā un otrajā daļā minēto sektoru politikas izstrādei un īstenošanai SEG emisiju mazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildei. 4. panta piektā daļa paredz, ka nozaru ministrijas izstrādājot nozaru politiku, ņem vērā ES Klimata likumu, lai  nodrošinātu SEG mazināšanas un CO₂ piesaistes mērķu izpildi, bet tas neparedz, ka nozaru ministrijām ir jāaprēķina SEG emisijas un CO₂ piesaiste vai  jāsagatavo aktivitātes datu un SEG emisiju un CO₂ piesaistes prognozes, kur procedūra ir noteikta 2022. gada 25. oktobra Ministru kabineta noteikumos Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 675). SEG samazinošo pasākumu ekonomisko ietekmi vērtē EM sadarbībā ar Latvijas Universitāti atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 29. punktam savukārt pasākumu efektivitāti, piemēram, pasākuma CO₂ samazinājumu, arī vērtēs iepriekš minēto noteikumu ietvaros (41. un 42. punkts). 

Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē, līdz ar to nepieciešama cieša sadarbība starp ministrijām klimata politikas īstenošanā. Atbilstoši 2022. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” KEM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde klimata politikas un enerģētikas politikas jomā līdz ar to pildīs centrālo lomu, informējot ministrijas par mērķu un mērķrādītāju izpildi divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma (turpmāk – progresa ziņojums) sagatavošanas ietvaros, kuru, ievērojot Regulas 2018/1999 un Komisijas 2022. gada 15. novembra īstenošanas regulas (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu (turpmāk – Regula 2022/2299) jāiesniedz EK līdz kārtējā gada 15. martam. Papildus KEM informēs ministrijas līdz kārtējā gada 31. martam par progresu mērķu izpildē, lai katra no 4. pantā norādītām
koordinējošām ministrijām sadarbībā ar  noteiktām institūcijām līdz katra kārtējā gada 1. septembrim iesniedz KEM Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto savā atbildībā esošā sektora SEG emisiju samazināšanas un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora noteikto saistību izpildes iespējamību un, ja nepieciešams, priekšlikumus par izmaksu efektīviem, ilgtspējīgiem un sociālekonomiski izvērtētiem, papildu pasākumiem SEG emisiju samazināšanas un ZIZIMM sektora noteikto uzskaites kategoriju saistību izpildei, kā arī, ja nepieciešams, priekšlikumus par neefektīvu pasākumu realizācijas pārtraukšanu, lai informācija būtu pieejama jau līdz iesniedz Ministru kabinetā šī likuma 6. panta ceturtajā (4) daļā minēto informatīvo ziņojumu.
Papildus pasākumu identificēšana notiek SEG ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas ietvaros (uz šo brīdi atrunāts ar MK noteikumiem Nr. 675 23., 24., 25., 42., 43. punktiem), kur pasākumus identificēs nozaru ministrijas sadarbībā ar modelētājiem. 

Koordinējošā ministrija veic iepriekšminēto papildu pasākumu sagatavošanu un nodrošina to iesniegšanu KEM, vienlaikus šos pasākumus sagatavo arī sadarbības ministrijas savas kompetences ietvaros, piemēram, KEM ir koordinējošā ministrija enerģētikas sektoram, vienlaikus pasākumus SEG samazināšanai enerģētikā iesniegs arī Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM), kuras kompetence ir valsts un dzīvojamo ēku energoefektivitātes jautājumi, VARAM, kuras kompetence ir pašvaldību ēku energoefektivitāte vai rīcībpolitika gaisa piesārņojuma samazināšanas jomā vai dabas resursu nodokļa politika, vai Finanšu ministrija (turpmāk – FM), kuras kompetence ir nodokļu politika, piemēram, akcīzes nodokļi. 
FM ir atbildīga organizēt un koordinēt finanšu politikas īstenošanu un tā sakarā koordinē arī valsts dalību ES Kohēzijas politikas, Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu izstrādē un ieviešanas uzraudzībā un nodrošina tās vadību. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka mērķu izpildes nodrošināšana ir saistīta ar finanšu resursu piesaisti, FM ir jābūt sadarbības iestādei. Papildus, FM saskaņā ar FM nolikumu ir vadošā valsts pārvaldes iestāde nodokļu politikas, nodokļu administrēšanas politikas jomā, savukārt nodokļu politika var būtiski ietekmēt arī klimata politiku, t.i. veicināt klimata mērķu sasniegšanu. 

4. panta sestā daļa paredz, lai nodrošinātu SEG emisijas samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu izpildi, koordinējošajām ministrijām, sadarbībā ar iesaistītajām ministrijām, ir jāidentificē pasākumi, pasākumu finansējums un tā avoti NEKP. Lai EK izvērtētu nacionāli noteikto politiku un pasākumus, kā arī noteikto mērķu izpildes trajektoriju virzību, Regulas 2018/1999 17. pants nosaka ziņošanu par izpildes progresu reizi divos gados. Klimata un enerģētikas ministrija progresa ziņojumu, ievērojot Regulas 2018/1999 un 2022/2299 prasības izstrādā  atbilstoši kompetencei sadarbībā ar nozaru ministrijām, plānošanas reģioniem, pašvaldībām un komersantiem. Progresa ziņojums jāiesniedz EK līdz noteiktā gada 15. martam (nākamais progresa ziņojums - 2025. gadā). Divgadu progresa ziņojumi ir galvenais avots, lai EK saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu novērtētu, cik sekmīgi Eiropas Savienība virzījusies uz klimata un enerģētikas mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un kā katrai dalībvalstij sekmējies ar savu NEKP iekļauto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu piecu dimensiju satvarā.

Lai gan virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturību prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus, jārēķina, ka klimata mērķu nesasniegšana izmaksās vēl dārgāk. Ņemot vērā Latvijas ES un globālā līmeņa saistības sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, mērķu neizpildes gadījumā, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, EK var griezties ES tiesā, kur tiesvedības rezultātā Latvijai var uzlikt soda un kavējuma naudu. Ņemot vērā, ka soda maksāšana neatbrīvo no pienākuma mērķus sasniegt, var rēķināties ar to, ka ikgadējās summas ceļā uz klimatneitralitāti papildinās soda naudas. Papildus, jārēķinās ar izmaksām, kas veidosies neveicot pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus, piemēram, postījumi no plūdiem vai ekonomiskie zaudējumi darba ņēmēju ar klimata pārmaiņām saistīto slimību dēļ.

Jo ilgāk tiks atlikta pasākumu īstenošana, jo būs nepieciešamas lielākas izmaksas, lai mērķu izpildei nepieciešamos pasākumus īstenotu un sasniegtu noteiktos mērķus. Līdz ar to var secināt, ka mērķu neizpilde izmaksās dārgāk nekā klimatneitralitātes scenārija īstenošana.

Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības nozares, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Attiecībā uz konkrētām izmaksām pasākumu īstenošanai 2030. gada SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu sasniegšanai, tie būtu vērtējami secīgi NEKP kontekstā un citu nozaru politikas plānošanas dokumentu ietvarā.

Pamatā likumprojektā noteiktā īstenošanai jāizmanto pieejamais finansējums (esošie finanšu instrumenti). Jautājums, vai un kādā apmērā pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildus  publiskais, privātais finansējums, ir vērtējams politikas plānošanas dokumentu – tai skaitā NEKP, īstenošanas gaitā.  Publiskā finansējuma nepieciešamība skatāma Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Nepieciešamības gadījumā mērķu izpildei katrai nozaru ministrijai, to padotības iestādēm ir jāvērtē nepieciešamība par finanšu līdzekļiem no valsts budžeta (ja nepieciešams, valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus) vai citiem finansējuma avotiem.

Ar likumprojekta 5. pantu tiek pārņemtas gandrīz visas likuma  “Par piesārņojumu” 52. un 53. panta normas.

Likumprojekta 5. panta pirmā daļa nosaka SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu Likumprojekta 1., 2. un 3. pielikumā minētajiem avotiem un uzskaites kategorijām, kā arī, ikgadēju un periodisku datu, informāciju un ziņojumu par SEG emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti sagatavošanu un iesniegšanu  Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam atbilstoši noteiktām prasībām saskaņā ar Regulu 2018/1999, Regulu 2020/1208, Konvencijas 4. un 12. pantu, Konvencijas līgumslēdzējpušu lēmumu 1/CP.24 un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpušu lēmumu 18/CMA.1.
Ar šo panta daļu tiek pārņemta un aktualizēta likuma “Par piesārņojumu” 53. panta pirmā daļa.
KEM ir koordinējošā ministrija SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringa nodrošināšanai, noteikto ziņojumu sagatavošanai un iesniegšanai  Eiropas Komisijai un Konvencijas sekretariātam. Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 1. punkts paredz SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu, kuru nodrošina KEM un Ministru kabineta noteiktās institūcijas saskaņā ar iepriekš minētām prasībām, tai skaitā SEG aprēķinu un ziņošanas vadlīnijām. 
EM, IM, IZM, SM, VARAM, VM, ZM tiek nosūtīti izskatīšanai un komentēšanai sagatavotie ziņojumi, lai ministrijas ir informētas par savas atbildības jomas SEG emisijām un oglekļa dioksīda piesaistes apjomu (piemēram, VARAM ir vadošā pārvaldes iestāde politikas izstrādei atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu apsaimniekošanas sektoriem un Fluorēto gāzu emisijām), kā arī, strādājot pie savu nozaru politikas, tiktu ņemti vērā  klimata mērķi, piemēram, SEG samazināšana.  

Likumprojekta 5. panta pirmās daļas 2. punkts nosaka atbildību KEM iesniegt  ikgadējus un periodiskus datus, informāciju un ziņojumus par SEG emisiju samazinājumu un oglekļa dioksīda piesaisti EK un Klimata konvencijas sekretariātam, kuri sagatavoti sadarbojoties ar EM, SM, VARAM, ZM un Ministru kabineta noteiktām institūcijām (nacionālās sistēmas ietvaros, kuras izveide noteikta ar Regulas 2018/1999 37. un 39.pantu), lai novērtētu progresu noteikto SEG mērķu izpildē.
 
Detalizēts apraksts par SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringu: 
-) No starptautiskajiem tiesību aktiem ir attiecināms Klimata konvencijas 4. un 12. pants, tās līgumslēdzējpušu lēmums 1/CP.24 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/10a1.pdf), kā arī Klimata konvencijas Parīzes nolīguma Līgumslēdzējpušu konferences lēmums 18/CMA.1 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2018_3_add2_new_advance.pdf) un lēmums 5/CMA3 (pieejams: https://unfccc.int/sites/default/files/resource/CMA2021_L10a2E.pdf#page=2). Šie lēmumi nosaka caurskatāmības satvara (transparency framework) nepieciešamo kārtību, procedūras un vadlīnijas, ar ko cita starpā nosaka ziņošanu par SEG inventarizācijām, rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm, ietekmi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un attīstības valstīm sniegto atbalstu, kas Latvijai ir tieši saistošs kā Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma līgumslēdzējpusei. ES un tās dalībvalstīm informācija saskaņā ar šo kārtību, procedūrām un vadlīnijām jāsniedz, vēlākais, līdz 2024. gada 31. decembrim.
-) No ES tiesību aktiem šī panta ietvaros saistoša ir Regula 2018/1999, kura nosaka nacionālās SEG inventarizācijas sagatavošanu un iesniegšanu ikgadēji līdz 15. martam (gala versiju) Eiropas Komisijai.
Papildus,  lai nodrošinātu SEG monitoringu un ziņojumu sagatavošanu saistoši ir arī šādi ES tiesību akti: Regula 2020/1208, Komisijas Deleģētā Regula 2020/1044 un Komisijas Īstenošanas Regula 2020/2126.

Saskaņā ar Regulu 2018/1999 dalībvalstīm ir noteikts reizi divos gados EK iesniegt:
- integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas tai skaitā informāciju par progresu virzībā uz NEKP noteikto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, tostarp pārskatu par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem,
- integrēto ziņojumu par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm;
- jaunattīstības valstīm sniegto  finansiālo un tehnoloģisko atbalstu un izsolēs gūtajiem ieņēmumiem;
- integrēto ziņojumus par enerģētiku (t.sk. par atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējo enerģijas tirgu, enerģētisko nabadzību);
- integrēto ziņojumu par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju.
 
Integrētajā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā un integrētajā ziņojumā par SEG rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm  ir jāizmanto vienādi un saskanīgi statistikas dati, pieņēmumi un jāanalizē vienādas rīcībpolitikas un pasākumi.

Atbilstoši Regulas 2018/1999 37. un 39. pantam, Klimata konvencijas lēmumam 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 Latvijai ir jāizveido SEG inventarizācijas, prognožu un rīcībpolitiku un pasākumu monitoringa un ziņošanas sistēmas SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes  aprēķinu un ziņojumu sagatavošanai, lai tos noteiktos termiņos varētu iesniegt gan EK, gan Klimata konvencijas sekretariātam. Minētās sistēmas ietver attiecīgo institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību, kas izveidota, lai novērtētu SEG inventarizāciju, rīcībpolitiku un prognožu par antropogēnajām SEG emisijām no avotiem un oglekļa dioksīda piesaisti piesaistītājos.

Nacionālo sistēmu mērķis ir nodrošināt, ka SEG inventarizācijas ziņojumi, ziņojumi par rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par prognozēm būtu savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi, tostarp, lai tiktu izmantoti piemēroti dati, metodes un modeļi, kā arī tiktu īstenoti kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles darbības un veikta jutīguma analīze. Nacionālās sistēmas, palīdz nodrošināt datu konsekvenci starp pagātnes emisiju tendencēm, nākotnes emisiju tendencēm un rīcībpolitiku un pasākumu ietekmi uz klimata mazināšanas mērķu sasniegšanu.

EK un Klimata konvencijas sekretariāts verificē iesniegto nacionālo SEG inventarizācijas datu kvalitāti visaptverošās izskatīšanas procesā. EK izstrādājot likumdošanu ņem vērā attiecīgos Klimata konvencijas un tās Parīzes nolīguma pieņemtos lēmumus.

Papildus, atbilstoši Klimata konvencijai, tās Parīzes nolīguma lēmumam 18/CMA.1 un Regulai 2018/1999 Latvijai katrus divus gadus un katrus četrus gadus ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojumi par SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, tas ir  ziņojumi par politikām, pasākumiem un SEG prognozēm, kā arī noteikto mērķu izpildi.

Attiecīgi 5. panta otrajā daļā minētās institūcijas ir EM, Satiksmes ministrija, VARAM, Zemkopības ministrija (turpmāk - ZM) un ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktās institūcijas.

Likumprojekta 5. panta otrajā daļā noteiktā ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšana SEG emisiju nacionālo prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai paredzēs klimata politikas ietekmes novērtēšanu gan NEKP rīcībpolitikas pasākumiem, gan arī analizēs enerģētikas un klimata politikas ilgtermiņa mērķu uz 2050. gadu sasniegšanas scenārijus.

Modelēšanas rezultāti tiks izmantoti Klimata konvencijas 4. un 12. panta un Regulā  2018/1999 noteikto ziņošanas prasību īstenošanai, kā arī NEKP pārskatīšanai 2023. un 2024. gadā, kā arī, lai izvērtētu nepieciešamos politikas pasākumus (piemēram, nodokļu likmes, investīciju subsīdiju programmas, pienākumu shēmas enerģijas ražotājiem vai tirgotājiem) visefektīvākajā veidā, ņemot vērā pasākumu ekonomiskās un sociālās ietekmes.

Progresa novērtējums tiek izmantots analīzei par Latvijai noteikto mērķu izpildi līdz 2030. un 2050. gadam. Par pamatu progresa novērtējumā tiek izmantoti izstrādātie scenāriji atbilstoši noteiktām politikām un pasākumiem.

Ar likumprojekta 5. panta trešo daļu Ministru kabinetam tiek dots deleģējums izstrādāt un noteikt kārtību šo nacionālo sistēmu uzturēšanai.

Vēsturiski pamatsatvars ikgadējam un prognozētam SEG emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes monitoringam un ziņošanai klimata rīcībpolitikas ietvaros tika izveidots ar 2009. gada 17. februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 157 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu", savukārt šie noteikumi ar jaunām prasībām, piemēram, ziņošanu Kioto protokola ietvaros tika papildināti ar 2012. gada 27. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 217 "Noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību inventarizācijas nacionālo sistēmu" un 2017. gada 12. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas un prognožu sagatavošanas nacionālās sistēmas izveidošanas un uzturēšanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 737).

2022. gada 25. oktobrī Ministru kabineta noteikumi Nr. 737 tika aizvietoti ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība, lai integrētu Regulas 2018/1999, Klimata konvencijas lēmuma 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmuma 18/CMA.1 prasības par nacionālām sistēmām un iesniedzamiem ziņojumiem. Konkrētas darbības tiek noteiktas ar iepriekš minētiem Ministru kabineta noteikumiem.

Papildus SEG monitorings tiek noteikts ar 2022. gada 31. augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr. 583 “Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam”, kurš ietver Vides monitoringa programmu, kura izstrādāta, ņemot vērā nacionālajos un ES tiesību aktos noteiktās prasības vides monitoringa veikšanai attiecībā uz veiktā un organizētā monitoringa tīklu, parametriem, novērojumu regularitāti un izmantojamām metodēm, katrā no monitoringa programmas dokumentiem ir izvirzīts konkrētās programmas mērķis, lai izpildītu iepriekš noteiktos uzdevumus kvalitatīvai datu iegūšanai un apstrādei. Vides monitoringa programma 2021. – 2026. gadam iedalīta četrās daļās, tai skaitā Gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programma. Kā viens no Vides politikas pamatnostādņu politikas rezultātiem un rezultatīviem rādītājiem vides monitoringa jomā ir sagatavota SEG inventarizācija (pamatdatu apkopojums kopējā ziņošanas formātā un nacionālais inventarizācijas ziņojums) Klimata konvencijas un  Regulas Nr. 2020/1208 ietvaros, minot konkrētu institūciju iesaisti.

Likumprojekta 6. pants nosaka, kādas vienības ir izmantojamas, lai nodrošinātu Latvijas SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes  saistību izpildi. Ar likumprojekta 6. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 54. pantā noteiktās normas par SEG emisiju samazināšanas saistību izpildi –  rīcību ar gada emisijas sadales vienībām - regulējums, kas un kādā veidā lems par Latvijai Savienības reģistrā piešķirtajām (Latvijas īpašumā esošajām) gada emisiju sadales vienībām, tai skaitā, rīcība gadījumā, ja Latvijai veidojas gada emisiju sadales vienību iztrūkums (nav iespējams nodot pietiekamā daudzuma gada emisiju sadales vienību) vai ja veidojas gada emisiju sadales vienību pārpalikums. Papildus 6. pantā ietverti nosacījumi attiecībā uz oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi. Attiecībā uz piesaistes un apsaimniekotas meža zemes elastības vienībām ietverts regulējums par rīcību ar tām, ietverot arī rīcību gadījumos, ja veidojas piesaistes vienību pārpalikums vai iztrūkums.

Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā tiek uzskatītas tās vienības, kuras Latvija var izmantot SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildei - Latvijai vai citām ES valstīm piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, kā arī apsaimniekotas meža zemes elastības vienības Regulas (ES) 2018/841 13. pantā noteiktajos gadījumos.
 
Regulas (ES) 2018/841 13. pants nosaka, ja kopējās uzskaitītās SEG emisijas pārsniedz kopējo uzskaitīto piesaisti Regulas 2018/841 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās, tad, lai izpildītu noteiktās saistības, ir iespējams izmantot elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi. Turklāt Regula  2018/841 nosaka, ka ES dalībvalstīm ir tiesības kompensēt minētās SEG emisijas, ja izpildās vairāki noteikumi:  
ES kopumā ZIZIMM sektorā uzskaitītās SEG emisijas attiecīgajā periodā nepārsniedz uzskaitīto piesaisti; 
ES dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas 2018/1999 15. pantā noteikto, ir iekļāvusi esošus vai plānotus konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka meža piesaistītāji un avoti tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti;  
ES dalībvalsts apsaimniekotā meža zemē uzskaitītās SEG emisijas ir piesaiste, kas atbilstoši uzskaites noteikumiem (attiecībā pret meža references līmeni)  uzskaitīta kā emisijas. 

Savukārt 6. panta otrā daļa nosaka, ka Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības un apsaimniekotas meža zemes elastības vienības ir valsts īpašums, un to tiesiskais valdītājs ir KEM – attiecīgi KEM lemj par Latvijas iespējām un nepieciešamību veikt darījumus un darbības ar valsts īpašumā esošajām iepriekš minētajām vienībām.

Ar 6. panta trešo daļu tiek noteikts regulējums iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Latvijas stratēģiju rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Atbilstoši tam, ka gada emisijas sadales vienības par pēdējo iepriekšējā saistību perioda (2013. - 2020. gads) atbilstības gadu tika nodotas 2023. gadā, Latvijas stratēģija rīcībai ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes un apsaimniekotas zemes elastības vienībām laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam izstrādājama līdz 2023. gada 31. decembrim.

Kaut arī 6. pantā pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. pantā noteiktā norma attiecībā uz informācijas sagatavošanu par Latvijas iespējām veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām, 6. panta ceturtajā daļā ietvertais nosacījums paredz, ka informatīvajā ziņojumā iekļaujama informācija ne vien par nepieciešamību un iespējām veikt darījumus ar valsts īpašumā esošajām gada emisijas sadales vienībām, bet arī piesaistes un vienībām, papildus ietverot informāciju arī par veicamajām darbībām, kas ikgadēji vai periodiski jāveic Savienības reģistrā, lai nodrošinātu Latvijas SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes  saistību izpildi. Informatīvajā ziņojumā ir paredzēta iespēja ne vien ieteikt jaunus pasākumus, bet arī ierosināt, ka kāds no noteiktajiem SEG emisiju mazināšanas un / vai oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanas pasākumiem nav efektīvs un tāpēc nav turpināms. Ziņošanas par virzību uz SEG emisiju samazināšanas un ZIZIMM sektora noteikto kategoriju mērķu izpildi  nepieciešamību nosaka  Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmums 18/CMA.1, kā arī Regula 2018/1999 un tas ir būtisks dokuments, lai novērtētu nacionālā līmenī vai Latvija iekļaujas un virzās uz noteikto mērķu izpildi. Šī informatīvā ziņojuma sagatavošanu veic KEM sadarbībā ar citām iestādēm un tas tiek iesniegts Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai. Šajā daļā norādīto papildus pasākumu identificēšana tiks veikta SEG ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmas ietvaros un pasākumus identificēs nozaru ministrijas sadarbībā ar modelētājiem.

Ar 6. panta piekto daļu tiek pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. panta noteiktās normas, kas ļauj Latvijai veikt darījumus (pirkšana un pārdošana) ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām. Darījumi un darbības ar gada emisijas sadales vienībām ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (turpmāk – Regula 2018/842) 4. panta 3. daļu un 5. pantā noteiktajām elastībām nacionālo ne-ETS mērķu izpildei. Regulas 2018/842 5. pantā tiek atļauts dalībvalstīm gada emisiju sadales apjoma izpildei: 
- uzkrāt (banking) gada emisijas sadales vienības uz nākamajiem gadiem, ja tiek izpildīts attiecīgajam gadam noteiktais ikgadējais gada emisiju sadales apjoma mērķis; 
- aizņemties (borrow) gada emisijas sadales vienības no nākamajam gadam noteiktā gada emisiju sadales apjoma, ja attiecīgajā gadā netiek izpildīts tam noteiktais gada emisiju sadales apjoma mērķis; 
- veikt gada emisijas sadales vienību pārskaitījumus (transfers) noteiktā apjomā no ikgadēji piešķirtā gada emisiju sadales apjoma, kas ļauj dalībvalstīm pirkt un pārdot gada emisiju sadales vienības, lai izpildītu tām noteikto gada emisiju sadales apjomu konkrētā gadā, ja to nav iespējams īstenot iepriekšējos punktos noteikto elastību ietvarā. 

Savukārt darījumi ar piesaistes vienībām ir noteikti atbilstoši Regulas 2018/841 12. pantam. Ja dalībvalsts izpilda savas saistībās ZIZIMM sektorā, dalībvalsts atlikušo piesaistes vienību daudzumu var pārdot citai dalībvalstij, vai, ja saistības netiek izpildītas, tā var iegādāties nepieciešamo piesaistes vienību daudzumu no citām dalībvalstīm. Latvijai saistību izpilde ne-ETS sektoram un ZIZIMM sektoram par periodu 2021. – 2025. gads būs jānodrošina 2027. gadā, bet par periodu 2026. – 2030. gads 2032. gadā, balstoties uz iesniegtām un no EK starptautisko auditoru puses pārbaudītām SEG inventarizācijām. Līdz tam, katru gadu jāatskaitās EK par progresu noteikto SEG mērķu izpildē. EK sagatavo ikgadējo izvērtējumu par dalībvalstu virzību uz noteikto mērķu izpildi, kas arī kalpos par avotu, lai identificētu potenciālos partnerus noteikto saistību izpildē.

Papildus tiek noteikts, ka šā likuma 4. panta piektajā daļā noteiktās koordinējošās ministrijas ir atbildīgas par finansējuma nodrošināšanu gada emisijas sadales vienību vai piesaistes vienību iegādei, ja, likuma 6. panta trešajā daļā minētajā informatīvajā ziņojumā, tiek konstatēta SEG emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes sektorālo mērķu neizpilde, kuras rezultātā nav sasniegts arī Latvijas SEG emisijas samazināšanas mērķis. Tādējādi, ja kāds no sektorāliem mērķiem nav sasniegts, bet Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķis ir nodrošināts, tad koordinējošai ministrijai nebūs jānodrošina finansējums gada emisiju sadales vienību vai piesaistes vienību iegādei.

Ar 6. panta sesto, septīto un astoto daļu tiek pārņemta likuma "Par piesārņojumu" 54. panta sestā daļa. Norma dod tiesības Latvijai un vienību tiesiskajam valdītājam veikt darījumus ar gada emisijas sadales vienībām un piesaistes vienībām - izvērtējot aktuālo situāciju, īstenot šo vienību pirkšanu un pārdošanu, ja nepieciešams. Šajā gadījumā KEM veic pārrunas ar potenciālajiem darījumu partneriem – ES dalībvalstīm, un nepieciešamības gadījumā pie pozitīva rezultāta sagatavo līguma projektu. Ja tiek slēgts līgums ar citu ES dalībvalsti par attiecīgā darījuma īstenošanu, sagatavoto līgumu apstiprina Ministru kabinets. Ar likumprojekta 6. panta astoto daļu tiek noteikts, ka darījumos gūtie finanšu līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likumprojekta 34. pantā noteiktajiem mērķiem. Šis nosacījums ir saskaņā arī ar Regulas 2018/842 5. panta 6. punktu. 

III nodaļa nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokuments, kā tiek nodrošināta tā ieviešana sektoros, monitorings, prognozes un ziņošana saskaņā ar spēkā esošo ES un starptautisko regulējumu. IPCC sestā novērtējuma ziņojuma ietvaros 2022. gada februārī publicētajā  II darba grupas ziņojumā “Ietekme, pielāgošanās un ievainojamība” (Impacts, Adaptation, and Vulnerability) ir norādīts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām samazina klimata pārmaiņu radītos riskus un ievainojamību. Tiek arī norādīts, ka pielāgošanās pasākumu plānošana un īstenošana progresē  visos reģionos, un to īstenošanai var būt daudzveidīgi ieguvumi (multiple benefits), neaprobežojoties ar to sākotnēji paredzēto mērķi. Attiecīgi, no zinātniskās literatūras izriet, ka pielāgošanās ir būtiska un neatņemama klimata politikas sastāvdaļa.

Nodaļas mērķis ir pilnveidot klimata politikas regulējumu un klimatnoturības mērķu sasniegšanu, tādēļ nodaļā noteikts pamats klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa un prognožu īstenošanai Latvijā.  Pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas īstenošanu Latvijā ietver dažādu sektoru tiesību akti un plānošanas dokumenti. Nozīmīgākie tiesību akti, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ir: Teritorijas attīstības plānošanas likums, Tūrisma likums, Aizsargjoslu likums, Būvniecības likums, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums, Nacionālās drošības likums u.c. Taču līdz šim Latvijā nav bijis speciāls regulējums, kas noteiktu pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku, kā arī citus ar klimata pārmaiņu monitoringu un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītos jautājumus.

Lai nodrošinātu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu,  likumprojekta 7. panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka atbilstoši Eiropas Klimata  likumam un Regulas 2018/1999 prasībām KEM sadarbībā ar citām iesaistītām pusēm (starpministriju un ekspertu darba grupas pārstāvji, kas noteikti ar KEM rīkojumu) izstrādā klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Eiropas Klimata  likums un Regula 2018/1999 nenosaka nacionālo pielāgošanās plānu vai stratēģiju izstrādes biežumu, taču ņemot vērā, ka spēkā esošais Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam tika izstrādāts desmitgadei, likumprojekta 7. panta pirmā daļa nosaka izstrādāt pielāgošanās politikas plānošanas dokumentu reizi desmit gados, un likumprojekta 7. panta otrajā daļā paredzot iespēju to izstrādāt biežāk, ja tiks identificēta nepieciešamība ietvert atbilstošās prasības ES vai Latvijas līmenī.  Atjaunoto plānošanas dokumentu apstiprina Ministru kabinets.

Likumprojekta 8. pants nosaka, ka KEM un citas nozaru ministrijas  un atvasinātās publiskās personas kā pašvaldības un plānošanas reģioni integrē un īsteno pielāgošanas klimata pārmaiņām aspektus sektoru politikās, savas kompetences ietvaros. KEM sagatavo ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu un koordinē pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas un pasākumu īstenošanu pielāgošanās politikas plānošanas dokumenta ietvaros, saskaņā ar šā likumprojekta 7. pantu. Savukārt nozaru ministrijas un atvasinātās publiskās personas saskaņo sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu un sniedz savu ieguldījumu dokumenta sagatavošanā . Klimata politika ir horizontāla prioritāte un aptver tautsaimniecības sektorus, kas ir dažādu ministriju kompetencē. Pamatā pasākumu īstenošanai jāizmanto pieejamais finansējums (esošie finanšu instrumenti). Nepieciešamības gadījumā katrai ministrijai, to padotības iestādēm ir jāvērtē nepieciešamība par finanšu līdzekļiem no valsts budžeta (ja nepieciešams, valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā iesniedzot prioritāro pasākumu pieteikumus) vai citiem finansējuma avotiem.

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ir nepieciešams veikt klimata pārmaiņu monitoringu un prognozes, kas arī palīdzētu nodrošināt ziņošanu par pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. panta 1. punktu atbilstoši Regulas 2020/1208 4. panta un 1. pielikuma prasībām, kā arī saskaņā ar Parīzes nolīguma 7. pantu. Likumprojekta 9. panta pirmā daļa noteic, ka KEM koordinē monitoringu un prognozes un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (turpmāk – LVĢMC):  
1) nodrošina klimatisko datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimatiskās normas aprēķināšanu, kā arī klimata pārmaiņu monitoringa datu bāzes uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
2) sadarbojoties ar  EM, ZM, Veselības ministriju, Satiksmes ministriju, FM, Iekšlietu ministriju, Labklājības ministriju, Kultūras ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, VARAM, Tieslietu ministriju un iestādēm un atvasinātām publiskām personām, nodrošina klimata pārmaiņu ietekmju datu vākšanu, uzglabāšanu, analīzi un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa datu bāzes un bīstamu definētu hidrometeoroloģisko parādību monitoringa un uz ietekmi vērstas brīdināšanas sistēmas uzturēšanu, aktualizēšanu un publisku pieejamību;
3) veic hidrometeoroloģisko apstākļu modelēšanu un klimata pārmaiņu prognožu sagatavošanu, kā arī nodrošina prognožu periodisku aktualizēšanu un publicēšanu.
9. panta otrā daļa nosaka, ka Latvija izstrādā un atjauno klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumus, kas ir nepieciešami pielāgošanās klimata pārmaiņām  pasākumu definēšanai un politikas izstrādei.

2022. gada 25. oktobra Ministru kabinetā tika pieņemti noteikumi Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība”, lai integrētu Regulas 2018/1999, Klimata konvencijas lēmuma 1/CP.16 un Klimata konvencijas Parīzes nolīguma lēmuma 18/CMA.1 prasības par nacionālām sistēmām un iesniedzamiem ziņojumiem. Konkrētas darbības tiek noteiktas ar iepriekš minētiem Ministru kabineta noteikumiem. Minētie Ministru kabineta noteikumi un tā 7. pielikums jau nosaka nozaru ministriju un citu iestāžu iesniedzamo informāciju pielāgošanās klimata pārmaiņām ziņojumu sagatavošanai un klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa nodrošināšanai. Lai pilnveidotu un uzlabotu pielāgošanās klimata pārmaiņām nacionālās sistēmas darbību, ir paredzēts iepriekš minētos Ministru kabineta noteikumus aktualizēt un papildināt.

Latvijai, balstoties uz ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, ir jāziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām politiku un pasākumiem Latvijā. Likumprojekta 9. pants nosaka, ka  ziņošana notiek saskaņā ar Eiropas Klimata likuma 5. pantu un Regulas 2018/1999 19. pantu, kā arī nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā institūcijas ziņo par pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai Latvija var iesniegt tādu informāciju, kas pilnvērtīgi atspoguļo situāciju valstī. Saskaņā ar Regulas 2018/1999 19. pantu un Klimata konvencijas un Parīzes nolīguma līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem lēmumiem, ziņojumam jāietver informācija arī par ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumenta izstrādi un ieviešanu, kas minēts likumprojekta 7. panta otrajā daļā. KEM sagatavo un iesniedz EK un Konvencijas sekretariātam informāciju un periodiskus ziņojumus par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām. Ziņojumi tiek sagatavoti sadarbībā ar EM, FM, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, VARAM, ZM un citām iesaistītajām iestādēm.

IV nodaļa ietver regulējumu par ETS un ETS2 darbību, ieskaitot nosacījumus, prasības, atļaujas un pienākumus, atbilstoši Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959  (Direktīvas 2003/87/EK konsolidētā versija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02003L0087-20230605).

Tāpat kā līdz šim  likumā "Par piesārņojumu", ir paredzēts, ka iekārtām, kuras veic kādu no likumprojekta 1. pielikumā minētajām darbībām ir nepieciešama SEG emisijas atļauja (turpmāk - SEG atļauja), kuru izsniedz Valsts vides dienests (turpmāk – VVD). Likumprojekta 1. pielikumā uzskaitītās darbības atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, ietverot grozījumus, kas pieņemti Direktīvā 2023/959. t.i. Gaisa kuģu operatoriem, kuri atbilst likumprojekta 2. pielikumā uzskaitītajām darbībām aviācijas jomā, kas atbilst Direktīvā 2003/87/EK noteiktajam, nav nepieciešama SEG atļauja, bet  šiem operatoriem ir citi pienākumi, kas ir noteikti likumprojekta 15. pantā.

Likumprojekta 10. pantā tiek noteiktas prasības, kuras attiecas uz operatoru, gaisa kuģa operatoru un kuģošanas sabiedrību, kuri veic likuma 1., 2. pielikumā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operatoru, kuri nodod degvielu vai kurināmo patēriņam likuma 4. pielikuma 1. punkta minētajām darbībām. Tiek noteikts, ka operatoriem ir jāveic tādi pasākumi, kuri veicinās SEG emisiju samazinājumu tā veicinot šī likumprojekta mērķa sasniegšanu. Lai noteiktu emitēto SEG emisiju daudzuma izmaiņas un veiktās operatoru darbības, kuras ir ietekmējušas SEG emisiju samazinājumu, operatoriem tiek noteikts, ka ir jāveic darbības datu un radīto SEG monitorings.

Ar likumprojekta 11. pantu un 1. pielikumu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 24.1 pantā noteiktās normas, kas papildinātas ar papildu nosacījumiem, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām. 11. pantā tiek noteikts, kā VVD nosaka, kuras iekārtas atbilst likumprojekta 1. pielikuma darbībām, kurām ir nepieciešama SEG atļauja. 1. pielikums nosaka arī kādas darbības netiek iekļautas ETS sākot ar 2026. gada 1. janvāri , t.i. ja attiecīgajā Klimata likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā perioda piecu gadu ciklā iekārtā (nevis tehniskās vienības) biomasas sadedzināšana ir bijusi vidēji vairāk nekā 95% no kopējām vidējām šīs iekārtas SEG emisijām, ievērojot. Direktīvas 2018/2001 nosacījumus par ilgtspējas kritērijiem un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem. Šā panta devītā daļa nosaka VVD rīcību, ja ir konstatēts, ka operators veic darbību bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas. Gadījumā, ja operators darbojas bez derīgas SEG atļaujas (vai nepilda tam uzliktos monitoringa pienākumus), Valsts vides dienests, savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārta darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz  ETS. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A,  B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
Papildus skaidrojam, ka SEG atļauju izsniegšanas kārtība (saistība ar A, B vai C piesārņojošo atļauju izsniegšanu), kā arī esošā ikgadējā ziņošanas kārtība un preventīvie pasākumi, tai skaitā individuālas konsultācijas ar operatoriem ir rezultējušies situācijā, ka iepriekš “Likumā par piesārņojumu” par šo pārkāpumu paredzētajiem sodiem nav praktiskas nepieciešamības. Savukārt darbības apturēšanu gadījumā ja operators darbojas bez SEG atļaujas un attiecīgi nepilda tajā ietvertos monitoringa noteikumus paredz ETS direktīvas 4. pants.

Likumprojekta 12. pantā un 4. pielikumā pārņemtas Direktīvas 2023/959 prasības attiecībā uz ETS2 ieviešanu Latvijā, kas aptvers degvielas un kurināmā patēriņu ēkās, transportā un papildu sektoros, t.i. rūpniecības nozarēs, uz kurām neattiecas esošā ETS. ETS2 ir izveidota paplašinot ETS un sistēmām ir līdzīgi pārvaldības principi, vienlaicīgi abu sistēmu emisijas kvotu attiecināšanas princips ir atšķirīgs un tirdzniecība ar kvotām ir nodalīta. ETS2 emisijas kvotas sākot ar 2027. gadu degvielas un kurināmā operatoriem jānodod atbilstoši patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumam ETS2 tvēruma darbībām, kuras uzskaitītas 4. pielikumā 1. punktā. Emisiju apjoms tiks noteikts netieši, balstoties uz izlietotās degvielas vai kurināmā daudzumu, kas nodots patēriņam tirgū.

Par degvielas un kurināmā operatoriem kļūs degvielas un kurināmā pārdevēji, kuri Latvijas Republikā nodod patēriņam degvielu vai kurināmo, kas ietverts kādā vai vairākās 4. pielikuma 1. punktā noteiktajās kategorijās, un kuri sākot ar 2025. gada 1. janvāri saņems VVD izsniegto SEG atļauju. Lai pareizi organizētu un efektīvi uzsāktu emisijas kvotu tirdzniecību likumprojekta 4. pielikumā minētajos sektoros, lai noteiktu kopējo emisijas kvotu daudzumu laikposmam no 2028. līdz 2030. gadam, direktīva 2003/96/EC nosaka, ka degvielas un kurināmā operatoriem, kuri ir saņēmuši SEG atļauju sistēmas darbības sākumā, līdz 2025. gada 30. martam jāiesniedz VVD degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam vēsturiskie dati par 2024. gadu un atbilstoši dati par SEG emisijām. Šie dati par 2024. gadu nebūs jāverificē. Degvielas un kurināmā datu iegūšanai degvielas un kurināmā operatori varēs izmantot esošas grāmatvedības un nodokļu uzskaites sistēmas, kas ietver degvielas un kurināmā nodošanas patēriņam uzskaiti. Izmantojot EK atbilstošajos tiesību aktos un vadlīnijās dotās formulas, tiks veikts SEG emisiju aprēķins. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri datu monitoringam jānotiek atbilstoši katra degvielas un kurināmā operatora individuāli izstrādātam monitoringa plānam.  Pašreizējais ETS2 tvērums degvielai un kurināmajam atbilstoši direktīvas 2003/96/EK tvērumam neiekļauj koksnes biomasas kurināmo un kūdru, jo saskaņā ar .definīciju, kas noteikta Padomes Direktīvā 2003/96/EK, neskarot turpmākās izmaiņas tiesību aktos, uz biomasas kurināmā (KN kods 4401 un 4402) un kūdras (KN kods 2703) nodošanu patēriņam pašlaik neattiecas minētās direktīvas kurināmā definīcija, un tāpēc šie kurināmā veidi ir atbrīvoti no monitoringa un ziņošanas pienākumiem, saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulu 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 prasības. 

ETS2 monitoringa un ziņošanas nosacījumi balstās uz ETS ietvaros noteiktajiem principiem, nodrošinot saskaņotību starp abu sistēmu darbībām. Monitoringa kārtību, ziņojumu iesniegšanas un apstiprināšanas principus, kā arī iespējamo kompensāciju kārtību vairākkārtīgas vienas un tās pašas degvielas un kurināmā daudzuma uzskaites gadījumā ETS un ETS2 sistēmās tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuriem deleģējums dots 12. panta trīspadsmitajā daļā. Tā kā atbilstoši Direktīvā 2003/87/EK prasībām, dalībvalstīm jānodrošina, ka operatori spēj ticami un pareizi par katru degvielas un kurināmā veidu identificēt un dokumentēt precīzus patēriņam nodotās degvielas daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai ETS2 ietvertajos sektoros, un to degvielu galalietojumu, ko regulētie subjekti nodevuši patēriņam. Degvielas un kurināmā operatori izpilda nosacījumus, lai izvairītos no dubultas emisiju uzskaites, gadījumos, ja degvielu un kurināmo nodod patēriņam arī šā likuma 1. un 2. pielikumā minētajām darbībām, vai degvielu un kurināmo nodod darbībām, kuras nav minētas šā likuma 4. pielikuma 1. punktā. 

Ministru kabineta noteikumi noteiks kārtību kādā VVD un KEM pārbaudīs un apstiprinās  degvielas un kurināmā operatoru ziņojumus, kurus verificējis atbilstošs verificētājs, ar mērķi ticami un pareizi par katru degvielas un kurināmā veidu identificēt un dokumentēt patēriņam nodotās degvielas un kurināmā daudzumus, ko izmanto sadedzināšanai šā likuma 4. pielikuma 1. punktā minētajās darbībās.

Lai kontrolētu, kuros sektoros/darbībās ETS2 operators nodod degvielu/kurināmo patēriņam, ar Ministru kabineta noteikumiem tiks noteikts, ka ETS2 operatoram ir jāiesniedz pašapliecinājums. Pašapliecinājumā ETS2 operatoram jānorāda, kuriem sektoriem/darbībām ir nodevis patēriņam degvielu/kurināmo, ja ETS2 operators nespēs apliecināt to, ka degviela/kurināmais nav nodota citiem sektoriem/darbībām, kuras ir ārpus ETS2 ietvara, tad tiks uzskatīts, ka noteiktā degviela/kurināmais ir nodots patēriņam ETS2 sektoriem/darbībām. ETS2 operatoram ir jāspēj sniegt pilnīgus un pareizus datus par nodoto degvielas/kurināmo daudzumu, un jānorāda, kuros sektoros/darbībās degviela/kurināmais ir izmantots, ETS2 operators iesniedz komersantu sarakstu vai cita veida informāciju, kas apliecina kuros sektoros/darbībās tiek realizēta noteiktā degviela/kurināmais.  

Tikai degvielas un kurināmā operatori, kuri sākot ar 2025. gada 1. janvāri ir saņēmuši SEG atļauju, kas ietver arī verificētu SEG  emisiju monitoringa plānu, drīkstēs uzsākt vai turpināt nodot degvielu un kurināmo patēriņam 4. pielikuma 1. punktā minētām darbībām. Līdzīgi kā ETS sistēmā, monitoringa plāna un ikgadēju ziņojumu verificēšanu veiks Latvijā vai citur ES atbilstoši akreditēti verificētāji.

12. pants attiecināms arī uz ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu ražošanu un nodošanu patēriņam ETS2 ietvertajos sektoros, ja atjaunīgo degvielu ražotājs  un piegādātājs transporta sektoram atbilst Klimata likumā ietvertajai "degvielas un kurināmā operatora" definīcijai 1. panta 22. punktā. Ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu CO₂ emisijas faktors aprēķinos ir nulle. Šajā daļā “atjaunīgās degvielas” jāsaprot kā biodegvielas, biomasas degvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, bet "atjaunīgie kurināmie” kā bioloģiskie šķidrie kurināmi, biomasas kurināmie un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgie kurināmie". 

Šā likumprojekta izpratnē ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu un kurināmo, kuru  emisijas faktors ir nulle, ir tāds kurš atbilst Eiropa Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) ilgtspējas kritērijiem. Direktīvas 2018/2001 nosacījumi ir pārņemti ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 686 “Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem”.

12. panta (16) daļa nosaka VVD rīcību gadījumos, ja tiek konstatēts fakts, ka degvielas un kurināmā operators nodod degvielas un kurināmo vienai vai vairākām šā likuma 4.pielikuma 1.punktā minētajām kategorijām un vienlaicīgi nav saņēmis SEG atļauju. Valsts vides dienests pieņem lēmumu par pienākumu degvielas un kurināmā operatoram pārtraukt minētās darbības, līdz brīdim, kad degvielas un kurināmā operators iegūst minēto atļauju. Valsts vides dienests, savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārta darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz ETS2. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A, B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.

Ar likumprojekta 13. pantu tiek noteikts, ka SEG atļaujas izsniedz VVD uz noteiktiem periodiem un, ka operatoram ir VVD jāinformē par izmaiņām iekārtā. Uz visām SEG atļaujām tiek norādīts 4. periods, jeb 2021. – 2030. gads, un lai nodrošinātu vienādu pieeju, likumprojektā ir norādīts arī tekošais ETS periods. Ja tekošais periods netiktu noteikts likumprojektā, tad esošajām atļaujām nebūtu pamatojuma normatīvajos aktos, kas varētu novest pie situācijas, ka SEG atļaujas vairs nav derīgas un tas negatīvi iespaidotu ETS funkcionēšanu Latvijā. Papildus, ar likumprojekta 13. panta piekto daļu tiek noteikti striktāki ierobežojumi, salīdzinot ar likuma “Par piesārņojumu” 24.1 panta trešajā daļā noteikto. Ministrija ir secinājusi, ka ņemot vērā augošās ziņošanas saistības ETS, komersantiem, kuru iekļaušana ETS sistēmā ir bijusi vienpusēja, saskaņā ar Direktīvā 2003/87/EK noteikto dalībvalstu rīcības brīvību, jo to darbības ir zem 1. pielikumā noteiktajiem robežlielumiem, pieaug arī saistību izpildes izmaksas. Attiecīgi, lai atvieglotu šo komersantu administratīvo slogu un pakāpeniski samazinātu šo operatoru darbību ETS, tiek paredzēts, ka šīs iekārtas varēs piedalīties ETS līdz 4. perioda jeb 2030. gada beigām, t.i. Direktīvas 2003/87/EK 24. pants periodā pēc 2030.gada Latvijā vairs netiks piemērots. Likumprojekta 13. panta sestā daļa paredz, ka SEG atļaujas nosacījumi ir jāsalāgo ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem. Papildus Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajai  administratīvās lietas iestādē ierosināšanai iesniegumā norādāmajai  informācijai, operatoram jāiesniedz  1. pielikumā piesārņojošo darbību shēma, kurā ataino emisiju avotus, avotu plūsmas, paraugu ņemšanas vietas un mērierīces un kopsavilkuma informācija par iekārtas darbību. Papildus jau noteiktajiem SEG atļaujas nosacījumiem, kuri tiek salāgoti ar A un B kategorijas nosacījumiem, ETS operatoram ir jāizveido emisiju monitoringa plāns, kas tiek noteikts ar likumprojekta 16. panta otro daļu.
Proti, iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta (juridiskajai personai – nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs), prasījums; iesniedzēja paraksts. Likumprojekta 13. panta septītā daļa nosaka likuma “Par piesārņojumu” 24.1 panta septītajā daļā jau noteikto deleģējumu, ar ko Ministru kabinets nosaka ar SEG atļauju saistītos procesus. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā tiek izsniegta, grozīta un atcelta SEG emisijas atļauja, kā arī iesniegumā SEG emisijas atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju, tai skaitā informāciju par operatora tehniskajiem parametriem un darbības specifiku un līmeni. Likumprojekta 13. pants arī pārņem likuma “Par piesārņojumu” 28.1 un 31.1 pantus, kas apraksta ar SEG atļauju saistītos procesus. Likumprojektā paredzēts, ka iesniegumi SEG atļaujas saņemšanai iesniedzami izmantojot VVD informācijas sistēmu. Sistēma ir jau šobrīd strādājoša https://www.vvd.gov.lv/lv/pakalpojumi/valsts-vides-dienesta-informacijas-sistema-tulpe.

Likumprojekta 14. pantā ir ietverta jauna norma attiecībā uz SEG atļaujām – tiek noteikts, ka par SEG atļaujas izsniegšanu un pārskatīšanu ir maksājama valsts nodeva, līdzīgi kā tas ir ar A un B kategorijas piesārņojošo darbību atļaujām. 

Šai jaunajai valsts nodevai maksātāju loks ir ETS operatori (iekārtas) un ETS2 degvielas un kurināmā operatori, kuri ir juridiskas personas un kuriem nepieciešama SEG atļauja, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām nav nepieciešama SEG atļauja, lai veiktu ETS darbības saskaņā ar likumprojektu. Uz ETS 4. periodu (2021. – 2030. gads) Latvijā SEG atļaujas tika izsniegtas 52 iekārtām (38 operatoriem).

Jau šobrīd VVD izsniedz SEG atļaujas un to grozījumus. SEG atļaujas ETS operatoriem tiek izsniegtas vienreiz, pirms perioda sākuma ETS aptvertām iekārtām un jaunām iekārtām - pēc pieprasījuma. SEG atļauju grozījumu apjoms ik gadu ir svārstīgs, bet tas ir ap pieciem līdz divdesmit grozījumiem, kur nepieciešams ieguldīt resursus, lai kvalitatīvi pārbaudītu iesniegto informāciju un pieņemtu lēmumu par SEG atļaujas grozījumiem. SEG atļauju daudzums, kas būs jāizsniedz ETS2 degvielas un kurināmā operatoriem, iespējams, būs līdzvērtīgs ETS atļauju daudzumam.  Ievērojot minēto, nepieciešams likumā noteikt valsts nodevu par SEG atļaujām. SEG atļaujas mērķis ir personu darbību vides jomā uzraudzība un kontrolēšana.

Lai iegūtu SEG ETS un ETS2 atļauju, attiecīgajiem operatoriem ir jāpierāda, ka SEG emisiju un patēriņam nodotā degvielas/kurināmā daudzuma monitorings ļauj precīzi noteikt ikgadējās SEG emisijas un ir iespējams ievērot ikgadējās ziņošanas prasības ETS vai ETS2 ietvaros. VVD ekspertiem ir nepieciešams izvērtēt operatora iesniegto informāciju par iekārtu vai darbības kategoriju un analizēt atbilstoši specifikācijām Latvijas un ES īstenošanas aktos noteiktajiem parametriem, līdz ar to ekspertu darbs un prasību norādīšana paredzētajām darbībām ir ļoti atbildīgs un izsvērts arī attiecībā pret paredzētās darbības ietekmi uz vidi.

Nodevas mērķis un būtība

Nodevas mērķis ir nodrošināt personu darbību regulēšanu un uzraudzību vides jomā, tai skaitā kontrolēt un ierobežot personu (operatoru) darbību, un veikt A vai B kategoriju atļaujas un SEG atļaujas kontroli un izsniegšanu. 
Valsts nodeva veicinās operatorus sniegt pietiekamu un nepieciešamu pieteikumu izstrādi, lai saņemtu A vai B kategoriju atļauju un/vai SEG atļauju, atļaujas nodrošina precīzas informācijas pieejamību par stacionārajām iekārtām/darbībām, kuras ietilpst ES ETS un ETS2. Atļaujas nodrošina informāciju par SEG emisiju samazinājumu/palielinājumu tā nodrošinot iespējamību noteikt ETS sektoru/darbību radītās SEG emisijas, un attiecīgi konstatēt ES ETS pienesumu samazināt kopējās SEG emisijas, tā nodrošinot saistību izpildi. 
Nepamatotu pieteikumu iesniegšanu iestādē ir būtiski ierobežot, lai persona (operators) izvērtētu pieteikumu pareizību un nepieciešamību to iesniegt, lai sekmētu efektīvu un pamatotu VVD darbību.  

Paredzēts, ka detalizētāku kārtību un nodevas apmēru noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka tas tiks noteikts vienuviet ar valsts nodevas kārtību un apmēru A un B kategorijas atļaujām (šo valsts nodevu objekts izriet no likumprojektā “Piesārņojuma novēršanas likums” paredzētā), jo visas šīs valsts nodevas administrēs VVD un uz vienu iekārtu var attiekties gan A vai B kategorijas atļauja, gan SEG atļauja. Pastāv gadījumi, kad būs nepieciešams maksāt vairākas valsts nodevas reizē – par A vai B kategorijas atļaujas grozījumiem un SEG atļaujas grozījumiem, ja tiek veiktas būtiskas izmaiņas iekārtā (piem. tiek nomainīti iekārtā izmantotie katli).

ETS aptver ne tikai iekārtas, bet arī gaisa kuģu operatorus, kas veic noteiktus lidojumus. No likuma “Par piesārņojumu” attiecīgās normas ir pārceltas uz likumprojekta 15. pantu. Ar likumprojekta 15. panta pirmo daļu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 2. pielikuma II daļas pirmā rindkopa, nosakot tieši kuri lidojumi tiek iekļauti ETS. Likumprojekta 15. panta otrajā daļā tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 3.5 punktā noteiktā definīcija par administrējošo dalībvalsti, nosakot, kādos gadījumos Latvija ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts.

ETS ietvaros operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pienākums kontrolēt savu emisiju apjomu. Šī monitoringa process un ar to saistītie ziņojumi ir noteikti ar likumprojekta 16. pantu, ar kuru tiek pārņemts likuma “Par piesārņojumu” 45. pants.  Šajā pantā tiek noteikts, ka iekārtu operatoriem monitoringu uzrauga VVD un gaisa kuģu operatoriem to uzrauga Civilās aviācijas aģentūra (turpmāk - CAA). Pantā tiek noteikts ne tikai ikgadējo ziņojumu iesniegšanas datums, bet arī darbības līmeņa ziņojumu iesniegšanas datums, balstoties uz dalībvalstu normatīvo aktu energoefektivitātes jomā rīcības brīvību, kas ir piešķirta ar Komisijas 2019. gada 31. oktobra (ES) Īstenošanas regulu Nr. 2019/1842, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām. Lai atvieglotu operatoru administratīvo slogu, iesniegšanas datums ziņojumiem tiek noteikts kā 15. marts – visi ziņojumi ir jāiesniedz vienlaicīgi. Likumprojekta 16. pantā tiek noteikti vairāki deleģējumi Ministru kabinetam attiecībā uz ziņojumu saturu un sagatavošanas un iesniegšanas procesu. 

Saskaņā Direktīvu 2023/959 gaisa kuģu operatoriem sākot ar 2025.gada 1.janvāri ir jāveic gaisa kuģu veikto lidojumu ietekmes, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, monitorings. Papildus oglekļa dioksīda emisijām, gaisa kuģu veiktie lidojumi rada slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas, kvēpu daļiņas, oksidēti sēra savienojumi un ūdens tvaiks. Eiropas Komisijas analīze norāda, ka aviācijas nozares ietekme uz klimatu, kas nav saistīta ar oglekļa dioksīda emisijām, varētu būt tikpat nozīmīga kā nozares oglekļa dioksīda emisiju ietekme uz klimatu.  Prasība ir noteikta 16.panta trešajā daļā un Ministru kabinetam tiek dots deleģējums attiecībā uz informācijas sagatavošanu, iesniegšanu un pārbaudi.

Attiecībā uz monitoringa datu iesniegšanu, likumprojektā ir paredzēts, ka monitoringa plāni un ikgadējie emisiju ziņojumi ir iesniedzami izmantojot EK uzturēto informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting”, kas, sākoties ETS 4. periodam, vēl tiek uzlabota un papildināta, bet ir jau šobrīd strādājoša un pieejama ets-reporting.ec.europa.eu/. Informācijas sistēmas platformu “ETS Reporting” sistēmu plānots izmantot arī ETS2.

Sabiedrības informēšanas nolūkos VVD nodrošina elektroniski un bez maksas pieejamus reģistrus par SEG atļaujām. Reģistrs jau šobrīd darbojas un tajā ir pieejamas SEG atļaujas un darbību monitoringa rezultāti  https://registri.vvd.gov.lv/izsniegtas-atlaujas-un-licences/seg-atlaujas/

Ja operators vai gaisa kuģa operators veic darbību bez 16. panta otrajā daļā minētā monitoringa plāna sagatavošanas un apstiprināšanas, VVD pieņem lēmumu pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību. VVD, savas kompetences ietvaros izdod administratīvo aktu par operatora iekārta darbības pārtraukšanu ciktāl tā attiecināma uz ETS. Minētā darbība jāpārtrauc neatkarīgi no tā vai iekārtai ir spēkā A,  B vai C atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai.
Papildus skaidrojam, ka SEG atļauju izsniegšanas kārtība (saistība ar A, B vai C piesārņojošo atļauju izsniegšanu), kā arī esošā ikgadējā ziņošanas kārtība un preventīvie pasākumi, tai skaitā individuālas konsultācijas ar operatoriem ir rezultējušies situācijā, ka iepriekš “Likumā par piesārņojumu” par šo pārkāpumu paredzētajiem sodiem nav praktiskas nepieciešamības. Savukārt darbības apturēšanu gadījumā ja operators darbojas bez SEG atļaujas un attiecīgi nepilda tajā ietvertos monitoringa noteikumus paredz ETS direktīvas 4. pants.

Ar likumprojekta 17. pantu tiek pārņemtas Direktīvas 2003/87/EK prasības, kas nosaka jūras transporta darbību ETS. 17. panta pirmā daļa nosaka, ka dalība ETS ir piemērojama šā likuma 2.pielikuma II daļā minētām darbībām un SEG. 17. panta otra daļa nosaka emisiju aprēķinu, kādā apmērā kuģošanas sabiedrībām ir jāizpilda saistības ETS. Kuģošanas sabiedrībām būs jāpilda saistības ETS ietvaros par visām emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ETS dalībvalsts ostām, un par pusi no emisijām, kas ir radušās no reisiem starp ostu, kas atrodas ETS dalībvalstī un ostu, kas atrodas trešajā valstī. 17. panta trešā daļa nosaka kādā veidā tiek noteikta kuģošanas sabiedrības administrējošā valsts. Kuģošanas sabiedrības pildīs ETS saistības administrējošās dalībvalsts ietvaros, tāpēc ir būtiski, ka katrai kuģošanas sabiedrībai, kuras kuģi veic reisus ETS dalībvalstu ostās, ir noteikta administrējošā dalībvalsts, it īpaši kuģošanas sabiedrību gadījumā, kas nav reģistrētas nevienā no ETS dalībvalstīm. 17. panta ceturtā daļa nosaka noteikumus par ETS izmaksu pārnešanu no kuģošanas sabiedrības uz citu subjektu, lai nodrošinātu, ka arī izmaksas, kas ir saistītas ar ETS saistībām un kvotu nodošana, attiecas uz subjektu, kas ir atbildīgs par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju.

Likumprojekta 18. pants nosaka kārtību, kādā kuģošanas sabiedrības veic oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanu. Ar likumprojekta 18. pantu tiek pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 45.¹ pantā noteiktās prasības attiecībā uz jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanas kārtību, un likuma “Par piesārņojumu” 47. pantā noteiktā uzraudzība un kontrole attiecībā uz kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi.  Likumprojektā noteiktais palīdz īstenot 2015. gada 29. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK prasības (turpmāk – Regula 2015/757). 18.pants nosaka, ka kuģošanas sabiedrība, kuras administrējošā valsts ir Latvija, Regulas  2015/757 noteiktajā formātā un kārtībā iesniedz Eiropas Komisijai un VVD Regulā 2015/757 noteikto informāciju, ieskaitot agregēto emisiju datus uzņēmuma līmenī un monitoringa plānus 18. panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijā Regulā 2015/757 minētā atbildīgā administrējošā iestāde ir VVD. Ņemot vērā ETS paplašināšanu uz jūras transportu, Regulas 2015/757 ieviešana nosaka virkni ar jauniem pienākumiem VVD, kas ir saistīti ar emisiju monitoringa plāniem, kā arī agregēto emisiju datu ziņošana un iesniegšana uzņēmuma līmenī.

Likumprojekta 19. un 20. pants nosaka ETS iekārtu saraksta un aviācijas sektora kvotu sadales tabulas izstrādāšanu pamatprincipus, kā arī emisijas kvotu piešķiršanu. Ar šiem pantiem tiek arī pārņemtas likuma "Par piesārņojumu" 32.¹ pantā un 32.² panta pirmajā un pirmajā daļā noteiktās normas. Papildus tiek noteikts deleģējums, kas nosaka kārtību, kādā KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem. Likumprojekta 19. panta astotā daļa un 20. panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā piešķir un uzrauga operatoriem un gaisa kuģu operatoriem noteikto bezmaksas emisijas kvotu apjomu, tai skaitā kā tiek piemēroti papildu nosacījumi, kas izriet no ETS direktīvu grozošās Direktīvas 2023/959  nosacījumiem attiecībā uz energoefektivitātes nosacījumu izpildi, kas Latvijā nacionālā līmenī ietverti Energoefektivitātes likumā. Tāpat  19. panta  astotajā daļā noteikts deleģējums klimatneitralitātes plānu iekārtu līmenī izstrādei un iesniegšanas kārtībai Valsts vides dienestā. Tāpat Ministru kabineta noteikumos tiks ietverti nosacījumi un kārtība kā sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl tos aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, kā noteikts  Eiropas Padomes un Parlamenta 2023. gada 10. maija Regulā (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Likumprojekta 20. panta ceturtā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā bez maksas piešķiramais kvotu apjoms tiek aprēķināts gaisa kuģa operatoram, un kā nodrošināta emisijas kvotu piešķiršana un KEM pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķīruma grozījumiem. Lēmuma pieņemšanas procesā tiek iesaistīta sabiedrība, lai nodrošinātu procesa caurskatāmību un sabiedrības līdzdalību, kā arī novērstu kļūdas. Operatori un gaisa kuģu operatori bezmaksas emisiju kvotas var izmantot, lai nosegtu savas saistības ETS ietvaros, ikgadējā atbilstības ciklā, kas katru gadu noslēdzas 30. septembrī, kad operatoriem un gaisa kuģu operatoriem reģistrā ir jānodod emisijas kvotas to SEG tonnu apjomā par ziņošanas gadu (1 emisijas kvota = 1 tonna SEG).

Likumprojekta 21. pants nosaka emisijas kvotu piešķiršanu operatoriem, balstoties uz 19. pantā izstrādāto iekārtu sarakstu. Likumprojekta 21. panta otrā daļa pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.² panta sestajā daļā noteiktās normas, kas grozītas atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām, datumu “28. februārim” aizvietojot ar “30. jūnijam”. Likumprojekta 21. panta trešā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka kārtību, lai pēc iespējas savlaicīgāk konstatētu iespējamas kvotu skaita izmaiņas operatoram, novērstu kvotu nepietiekošu iedalījumu vai virsiedalījumu. Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Vienlaikus, KEM ir identificējusi iespējamus gadījumus praksē, kad administratīvā akta apturēšanas brīdī, kad apstrīdēšanas iesniegums ir saņemts iestādē var radīt negatīvas sekas operatoriem. Pirmkārt, ja vienā lēmumā par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai grozījumiem ir iekļauti vairāki operatori, tad administratīvā akta, jeb lēmuma, apturēšana ietekmēs visus pārējos operatorus kuri ir iekļauti šajā lēmumā. Otrkārt, iesnieguma izskatīšana un lēmuma pieņemšana var ilgt mēnešiem, bet katru gadu operatoriem līdz 30. septembrim jānodod savas saistības par SEG emisijām. Ja pareizais emisijas kvotu skaits netiek nodots, tad ir attiecināms likumprojekta 23. pants un par katru nenodoto kvotu operatoram ir jāmaksā vismaz 100 eiro sods un jānodod pareizais emisijas kvotu apjoms. Šādi rodas papildus negatīvās sekas, ja administratīvais akts par bezmaksas kvotu piešķiršanu tiek apturēts un process ieilgst. Attiecīgi, praksē var rasties gadījums, kas ir piekritīgs tiesas kontrolei.

Pārskatītajā Direktīvā 2003/87/EK, atbilstoši Direktīvas 2023/959 prasībām ir noteikti jauni nosacījumi bezmaksas kvotu piešķiršanai, kuru detalizētai piemērošanas kārtībai tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, atbilstoši deleģējumam 19. un 21. pantā.

Likumprojekta 22. pants daļēji pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.³ pantā noteiktās normas, kas nosaka emisijas kvotu derīguma termiņu, to īpašuma tiesību definējumu un kvotu nodošanas laiku ES emisijas kvotu dzēšanas kontā, kā arī kvotu anulēšanu. Papildus, uz 22. pantā minētajām darbībām ar emisijas kvotām emisijas vienību reģistrā ir attiecināma Eiropas Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētajā regulā nr. 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Regula  2019/1122), kas ir tieši piemērojama arī visiem operatoriem un citiem komersantiem, kuri darbojas šajā reģistrā. Regulas  2019/1122 3. pantā ir definēti dažādi darījumu veidi – darbības ar emisijas kvotām būtu jāsaprot šo definīciju ietvarā.

Parējās likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta normas ((8)¹, (8)², (8)³, (8)⁴ un (8)⁵ daļas) attiecībā uz finanšu līdzekļu no darījumiem ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām izlietojumu tiek pārņemtas ar likumprojekta 23. pantu. Šie nosacījumi operatoriem un gaisa kuģu operatoriem attiecībā uz bezmaksas emisijas kvotu pārdošanā iegūto finanšu līdzekļu izlietojumu un ziņošanu par šo ieņēmumu izlietojumu tika noteikti ar likuma “Par piesārņojumu” 2016. gada grozījumiem. Šīs papildus prasības tika noteiktas “saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas ieteikumiem un vienošanos starp Valsts kontroli, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju”. Valsts kontrole 2011. gadā publicēja revīzijas ziņojumu “Siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un izveidotās sistēmas efektivitāte” un tajā tika norādīts, ka Latvijā nav noteikts kādiem mērķiem operatori un gaisa kuģu operatori var un drīkst izmantot tos finanšu līdzekļus, kurus tie ir ieguvuši pārdodot viņiem bez maksas piešķirtās emisijas kvotas. Tas veidoja situāciju, kurā operatori netiek vecināti veikt darbības SEG emisiju samazināšanai un iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai segtu izdevumus, kas nav saistīti ar SEG emisiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka ETS mērķis ir samazināt SEG emisiju apjomu, ieguldījumi noteiktajos pasākumos palīdzētu sasniegt šo ETS mērķi, kā arī sniegtu devumu kopējiem Latvijas mērķiem attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu. Šā panta otrās daļas 6. punktā minētie “dabā balstītie risinājumi” ietver ar ETS operatora vai darbību izbeiguša operatora teritorijas sakārtošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem dabas aizsardzības un vides jomās.

Likumprojekta 23. panta otrajā daļā noteiktie SEG emisiju samazināšanas pasākumi ir gandrīz tādi paši kā likuma “Par piesārņojumu” 32.3 pantā. Likumprojekts ir papildināts ar piekto apakšpunktu, kas paredz, ka finanšu līdzekļi var tikt izmantoti arī jaunu atjaunīgo energoresursu izmantojošo iekārtu uzstādīšanai un izmantošanai. Šī likumprojekta ietvaros termins “atjaunīgie energoresursi” ir noteikts  atbilstoši Enerģētikas likuma 1. panta pirmā apakšpunkta definīcijai. Šāds paplašinājums KEM ieskatā ir nepieciešams, jo pastāv iekārtas, kuras jau ir (maksimāli) samazinājušas savas SEG emisijas un esošajās iekārtās vairs nav iespējas ieguldīt. Vienlaicīgi, operatoram vai gaisa kuģa operatoram jau piešķirtās bezmaksas emisiju kvotas pieder un nav atņemamas. Ar šo jauno normu, operatoriem un gaisa kuģu operatoriem tiek sniegta iespēja iegūtos finanšu līdzekļus investēt pasākumos, kas palīdzēs kopumā samazināt valsts SEG emisijas un veicinās enerģētikas nozares transformāciju uz lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru nozarē.

23. panta otrās daļas sestais punkts attiecināms uz teritorijas sakārtošanu, gadījumā ja uzņēmums beidz savu darbību ETS uzņēmuma darbības pārtraukšanas rezultātā Ar dabā balstītiem risinājumiem domāti ir  risinājumi, kas nepārtraukti atbalsta un izmanto dabu, kas ir paredzēti dažādu sabiedrības problēmu risināšanai resursefektīvā un pielāgojamā veidā, vienlaikus sniedzot ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus.

23. panta sestā daļa paredz atbildību, ja operators vai gaisa kuģa operators, finanšu līdzekļus, kas gūti no darbībām ar bez maksas piešķirtajām emisijas kvotām, izlieto veidā, kas neatbilst likumprojekta 23. panta otrajā daļā noteiktajam. 

23. panta astotā daļa paredz Ministru kabinets noteikumos izstrādāt kārtību par šā panta  sestajā daļā neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķina veikšanu, ietverot  aprēķinos tirgus attīstību, inflāciju, deflāciju un citus būtiskus aspektus, kas spēj būtiski ietekmēt bezmaksas emisiju kvotu finanšu vērtību laikā kopš bezmaksas kvotu piešķiršanas gada un līdzekļu atgriešanu.

Likumprojekta 24. pants pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.³ pantā uz emisiju reģistra darbību attiecinātās normas un likuma "Par piesārņojumu" 32.4 pantā noteiktās normas attiecībā uz emisijas vienību reģistru. 24. panta pirmā daļa nosaka kādas kvotas un vienības tiek uzskaitītas reģistrā, kamēr panta otrā daļā kā šī reģistra administrators ir LVĢMC. Emisijas reģistra valsts administrators saskaņā ar EK 2013.gada 2.maija regulu Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. 280/2004/EK un lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas regulu (ES) Nr. 920/2010 un regulu (ES) Nr. 1193/2011 ir LVĢMC. Valsts administratora, kas atbildīga par dalībvalsts jurisdikcijā esošu lietotāju kontu kopuma pārvaldīšanu dalībvalsts vārdā, galvenie pienākumi ir būt par kontaktpersonu saviem attiecīgajiem ES reģistra kontu turētājiem un veikt visas operācijas, kas ietver tiešu kontaktu ar tiem, tostarp kontu atvēršanu, apturēšanu un slēgšanu. LVĢMC viens no dibināšanas mērķiem ir pārstāvēt valsti starptautiskajās organizācijās, kuru darbība saistīta ar meteoroloģiju, hidroloģiju, ģeoloģiju, vides kvalitātes novērtējumu. LVĢMC kā valsts administrators emisijas vienību reģistra kontu administrēšanā sekmīgi darbojas vairāk divdesmit gadus un ir uzskatāms, ka attiecīgo uzdevumu var veikt visefektīvāk, sasniedzot noteiktos rezultātus. 
Atbilstoši 2022. gada 20. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 817 “Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums” 3. punktu KEM ir augstākā iestāde privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā (turpmāk – privātpersonas, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums), ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Papildus, šie noteikumi nosaka, ka KEM, kā viena no funkcijām ir koordinēt starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu (5.6. punkts) un Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (5.7. punkts). Konkrētās funkcijas, kas saistītas ar emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu tiek veiktas balstoties uz atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu starp LVĢMC un KEM, kurā notikti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji. 

Trešajā daļā noteiktais administrators, pamatojoties uz projekta īstenotāja iesniegumu, normatīvajos aktos par darbībām emisijas reģistrā noteiktajā kārtībā atver projekta īstenotājam kontu. Panta trešā daļa deleģē Ministru kabinetu noteikt kārtību reģistra darbībai un administrēšanai (tai skaitā nosaka administrēšanas pakalpojumu maksu aprēķinu). LVĢMC kā valsts administrators saskaņā ar regulas Nr. 389/2013 111. panta 2. punktu nosaka saprātīgu un pamatotu maksu par saviem pakalpojumiem un par emisijas reģistrā veiktajām darbībām, ņemot vērā nosacījumus par darbībām, kurām var piemērot maksu, un kuras jāveic bez maksas. Ja mainījies obligāti veicamo darbību apjoms, LVĢMC pārrēķina pakalpojuma maksu un iesniedz cenrādi KEM, kā arī iesniedz maksas noteikšanas aprēķinu un to pamatojošus dokumentus. KEM izskata LVĢMC iesniegto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Ja KEM secina, ka noteiktā maksa nav saprātīga vai pietiekami pamatota, tā pieprasa valsts administratoram veikt pakalpojuma maksas pārrēķinu un iesniegt aprēķinus un pamatojumu atkārtotai saskaņošanai.

71. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var pieprasīt valsts administratoram veikt pakalpojuma maksas pārrēķinu arī tad, ja, veicot uzraudzības darbības, tā secina, ka valsts administratoram ir mainījies obligāti veicamo darbību apjoms, vai iegūst tādu informāciju, kas liecina, ka valsts administratora pakalpojuma maksa ir jāsamazina. Ar likumprojektu netiek pārņemts likuma "Par piesārņojumu" 32.³ panta devītās daļas e) apakšpunkts, ņemot vērā, ka kārtība, kādā tiek veiktas darbības ar gada emisijas sadales vienībām un nodrošināta emisiju sadales apjoma saistību izpilde, tiek noteikta ar Regulu (ES) 2018/842 un Latvija veic darbības saskaņā ar šajā regulā noteikto.

Likumprojekta 25. pants nosaka darbības Emisijas kvotu nodošanas saistību nepildīšanas gadījumā un pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.⁵ pantā noteikto.
Likumprojekta 25. panta sestajā daļā minēto VVD lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, lēmumu apstrīdēšanas process pats par sevi šo lēmumu neatceļ. 
Šā panta trešā daļa paredz,  ka emisijas kvotu nenodošanas gadījumā VVD pieņem lēmumu, kas uzliek pienākumu operatoram nodod atbilstošo daudzumu kvotas un veikt papildu maksājumu, kura likmi nosaka atbilstoši šā panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Likumprojekta 26. pants nosaka ziņošanas par ES ETS nosacījumus un daļēji pārņem likuma "Par piesārņojumu" 32.⁸ pantā noteiktās normas, kas nosaka, ka Direktīvas 2003/87/EK 23. pantā noteikto ziņojumu koordinē un sagatavo LVĢMC. Likumprojekta 24. pantā minētā informācijas apkopošana notiek pēc ETS ikgadējā atbilstības cikla (compliance cycle) noslēgšanas. 2021. gada 1. janvārī sākās ETS 4. periods (2021. - 2030. gads) ar jaunām atbilstības cikla prasībām. Kopš 2023. gada marta vēl joprojām tiek precizēta ziņojumā iekļaujamā informācija un Komisijas lēmums nav pieņemts. Ziņojuma anketa ir noteikta ar EK lēmumu, kas ir adresēts dalībvalstīm. Šobrīd aktuālā anketa ir iekļauta 2005. gada 4. maija Komisijas Lēmumā Nr. 2005/381/EK, ar ko ievieš anketu, lai sniegtu ziņojumus par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, kas tika grozīts ar 2014. gada 21. marta Komisijas Īstenošanas lēmumā Nr. 2014/166/ES, ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK attiecībā uz anketu ziņojumu sniegšanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK.

Likumprojekta 27. pants nosaka sabiedrības līdzdalību ETS darbību monitoringā, ziņošanā, kā arī bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanā. Šajā pantā tiek noteikts, gan kādā kārtībā notiek dokumentu aprite un informācijas sniegšana starp iesaistītajām iestādēm, gan kādi dokumenti ir pieejami sabiedrībai, lai tā varētu sniegt priekšlikumus.

Likumprojekta 28. pants nosaka lēmumu attiecībā uz SEG atļaujām un ziņojumiem apstrīdēšanu, pārņemot likuma "Par piesārņojumu" 50. panta otrās, astotās un devītās daļas nosacījumus. Ja 28. panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā tiek apstrīdēti VVD vai CAA izdotie administratīvie akti (t.i. SEG atļauja), tad saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmo daļu, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē – šajā gadījumā, Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk – VPVB ) vai Satiksmes ministrijā kā noteikts likumprojektā. 28. panta (5) daļas 2. teikums nosaka, ka pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta izpildi. Šī norma paredzēt, lai novērstu gadījumus, ka tiesvedības procesa laikā par SEG atļauju, objekts ilgstoši var darbojas bez atļaujas (gadījumos, kad tiesvedība var ilgt vairākus gadus).

Likumprojekta 29. pantā tiek noteikta likuma uzraudzība un tā izpildes kontrole, kura attiecas uz gaisa kuģa operatoriem. Likuma prasību izpildi savas kompetences ietvaros uzrauga KEM, VVD, kā arī CAA. Ar šo likumprojekta pantu tiek daļēji pārņemtas likuma “Par piesārņojumu” 47. un 49. panta normas, ciktāl tās ir attiecināmas uz klimata politikas jomu. Nepieciešams uzsvērt, ka kopējā ETS uzraudzības un izpildes kontrole netiek noteikta ar likumprojektu, jo likumprojektā tiek atrunāti tikai uzraudzības un izpildes kontroles pamatprincipi. VVD ir atbildīgs par SEG atļauju izsniegšanu, datu pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī vispārēju operatoru uzraudzību (piemēram, veicot inspekcijas iekārtās). CAA ir atbildīga par gaisa kuģu operatoru uzraudzību savas kompetences ietvaros attiecībā uz gaisa kuģu operatoru emisiju monitoringa plāniem un emisiju ziņojumiem. KEM ir atbildīga par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu, balstoties uz ES normatīvajiem aktiem. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs ir atbildīgs par kontroli par ziņojumu verificēšanu un vides verificētāju akreditāciju noteikto prasību izpildi. Savukārt VPVB ir kompetence attiecībā uz sūdzībām par piemērotajiem administratīvajiem sodiem, vai arī ministrijas pieņemtajiem lēmumiem, kas skar bezmaksas emisiju kvotas. Uzraudzība detalizēti ir noteikta vairākos ministru kabineta noteikumos un paredzams, ka jaunajos ministru kabineta noteikumos, kas tiks izdoti uz šī likuma pamata, uzraudzība un kontrole tiks atrunāta līdzīgi kā līdz šim.
Likumprojekta 29.panta noteikto iespēju CAA lūgt Eiropas Komisijai vai Satiksmes ministrijai, ja gaisa kuģu operatoram ir Satiksmes ministrijas izsniegta darbības licence, lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu, ir noteikta gadījumos, ja gaisa kuģu operators nepilda kādu no ES ETS noteiktajām prasībām, it īpaši attiecībā uz emisija kvotu nodošanu. Šāda papildus sankcija ir noteikta ārkārtas gadījumiem, ja gaisa kuģu operators ilgstoši nepilda ESETS noteiktas prasības un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību. Šāda sankcija tiek piemērota konsultācijā ar KEM.

30. pants nosaka papildus sankcijas kuģošanas sabiedrībām, kas divus vai vairākus secīgus ziņošanas periodus, nav izpildījušas ETS noteiktās prasības un ar citiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt atbilstību. Papildus sankcijas ir paredzētas ārkārtas gadījumiem. Tās paredz kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas rīkojuma izdošanu atbilstoši 2017. gada 21. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 151 "Kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardze nodrošina lēmuma izpildi par kuģa izraidīšanu no ostas" un gadījumos, kad kuģis kuģo ar Latvijas karogu, var tikt izdots karoga valsts aizturēšanas rīkojums.
Konkrētā jautājuma kontekstā “kuģa izraidīšana” pēc būtības ir aizliegums kuģim ienākt Latvijas ostās un enkurvietās pēc tam, kad attiecīgais kuģis Latvijas ostu vai enkurvietu ir atstājis. Tas secināms arī no Direktīvas 2023/959 (34) apsvēruma:
“Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to administrētās kuģošanas sabiedrības atbilst Direktīvas 2003/87/EK prasībām. Ja kuģošanas sabiedrība nepilda minētās prasības un ja ar citiem kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes izpildes pasākumiem nav izdevies panākt to izpildi, dalībvalstīm būtu jārīkojas solidāri. Kā galēju līdzekli dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, ar kuras karogu kuģis kuģo, varētu izmantot iespēju atteikt ienākšanu kuģiem, par kuriem atbild attiecīgā kuģošanas sabiedrība, un dalībvalstij, ar kuras karogu kuģis kuģo, vajadzētu būt iespējai kuģi aizturēt.”.
Līdz ar to šeit nav saistības ar kādiem specifiskiem tiesību aktiem, kas noteiktu kārtību, kādā kuģi, kas izraidīšanas brīdī atrodas Latvijas ostā vai enkurvietā, izbrauc no Latvijas ostas vai enkurvietas.

Likumprojekta 30. panta piektajā daļā minēto VVD lēmumu ir iespējams apstrīdēt. Norādām, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, lēmumu apstrīdēšanas process pats par sevi šo lēmumu neatceļ. 

Likumprojekta 31. pants attiecas uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) globālā tirgus pasākuma īstenošanu, t.sk.,  nosaka prasības gaisa kuģu ekspluatantiem par to emisiju monitoringu, datu verifikāciju un ziņošanu. Papildus tam tiek noteikta jauna prasība, kas uzliek par pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot datus par Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju kompensēšanas un samazināšanas shēmas (turpmāk - CORSIA) lidojumiem starp trešajām valstīm. Komisijas 2019. gada 18. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2019/1603 ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus ICAO noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK 2. panta 3. punkts neuzliek obligātu pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem verificēt un ziņot par lidojumiem starp trešajām valstīm, tas ir izvēles pienākums. Tomēr, kaut arī ES līmenī prasības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem definētas kā brīvprātīgas, valsts līmenī attiecībā uz ICAO globālā tirgus pasākuma īstenošanu tie ir obligāti sniedzami dati. Iepriekš šī brīvprātīgo datu ziņošana bija “izdevīga” operatoriem, jo CORSIA bāzlīniju padarīja augstāku, bet turpmāk (sākot ar informācijas sniegšanu par 2021. gada emisiju datiem) šādas motivācijas gaisa kuģu operatoriem vairs nebūs, tādēļ nacionālajā likumdošanā jānostiprina ziņošana un verifikācija CORSIA lidojumu emisijām, kas rodas lidojumos starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs, kā pienākums. EK ir izstrādājusi jaunas ziņošanas veidlapas gaisa kuģu operatoriem, kas ietver gan  ETS, gan CORSIA ziņošanas prasības, un attiecīgi ziņošana tiek noteikta vienlaikus ar ETS ziņošanu (15. marts), kā arī šie dati ir iesniedzami CAA. 31. panta trešajā daļā tiek noteikts jauns deleģējums Ministru kabinetam – nepieciešamības gadījumā tas var precizēt nosacījumus dalībai CORSIA.

V nodaļā ietvertas normas par finanšu instrumentiem, kas izveidoti klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.

Attiecībā uz KPFI būtiski norādīt, ka šī finanšu instrumenta ietvaros   projektu īstenošana noslēdzās   2015. gada 31. decembrī. Lai arī jauni KPFI projekti netiek īstenoti,  tiek veikts projektu pēcieviešanas monitorings. Likumprojekta 32. pants nosaka KEM un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – VIF) KPFI uzraudzības funkcijas. Ņemot vērā, ka notiek tikai KPFI projektu pēc ieviešanas monitorings, likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 7., 8., 9., 10.1 un 10.2 pantos, kā arī 11. panta pirmajā daļā noteiktais netiek pārņemts likumprojektā.

KPFI finansēto projektu finansējuma saņēmēji piecu gadu laikā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu. Monitoringa perioda ietvaros veidojas situācijas, kad no finansējuma saņēmējiem tiek atgūts KPFI ietvaros izmaksātais finansējums. Atbilstoši likumprojektam un starptautisko līgumu par noteiktā daudzuma vienību pārdošanu nosacījumiem atgūtais finansējums ir jāizmanto ar klimata jomu saistītu projektu īstenošanai. Taču, ņemot vērā, ka finansējuma apjoms visticamāk būs neliels un faktu, ka KPFI ietvaros ir noslēgusies atklāto projektu iesniegumu konkursu organizēšana, tad visefektīvāk šo finansējumu novirzīt citam ar klimata jomu saistītam līdzvērtīgam finanšu instrumentam. Kopš 2012. gada, saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi likumprojekta 34. pantā noteiktajiem finansējuma izmantošanas nosacījumiem, klimata jomā ir uzsākta Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk – EKII) darbība. Līdz ar to no administratīvā un efektivitātes viedokļa, vispiemērotākais risinājums ir KPFI finansējuma atlikuma izmantošana EKII ietvaros. Ar likumprojekta 32. panta trešo daļu tiek nodrošināts, ka  KPFI ietvaros no starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības gūto līdzekļu atlikums tiek izmantots EKII ietvaros atbilstoši likumprojekta 34. pantā noteiktajam.

Saskaņā ar KPFI projektu konkursu nolikumiem finansējuma saņēmējs piecus gadus pēc projekta līguma termiņa beigām katru gadu veica projekta rezultātu monitoringu un līdz nākamā gada 31.janvārim iesniedza VIF projekta rezultātu monitoringa pārskatu (turpmāk – monitoringa pārskats). Ja atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam tika konstatēts, ka projekta iesniegumā norādītais plānotais oglekļa dioksīda emisiju samazinājums gadā, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto vidējo samazinājumu, nav sasniegts, finansējuma saņēmējam bija jāizstrādā un jāīsteno pasākumu plāns oglekļa dioksīda emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanai (turpmāk – plāns). Attiecībā uz finansējuma saņēmēju projektiem, kuri monitoringa periodā projekta līgumā noteikto rādītāju nesasniedza bija tiesības vērsties ar iesniegumu par projekta monitoringa termiņa pagarināšanu un atkārtoti iesniegt plānu, kurā iekļaut papildu pasākumus  un sniegt  argumentētu informāciju par iepriekš neparedzamiem vai neatkarīgiem ārējiem apstākļiem, kas ir ietekmējuši projekta līgumā un projekta iesniegumā noteikto rezultātu sasniegšanu. Pagarinot projekta monitoringa termiņu par trīs gadiem tiek veicināta projekta rezultātu sasniegšanu un to ilgtspēja. Rezultātā ir atsevišķi projektu konkursi, kuru ietvaros projektu rezultātu monitorings noslēdzās 2023. gada 31. decembrī.

Ņemot vērā, ka atsevišķu KPFI projektu pagarinātais monitoringa periods beidzās 2023. gada 31.decembrī, KEM sagatavos un klimata un enerģētikas ministrs līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegs Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par KPFI darbību laika posmā no 2009. gada līdz 2023. gadam, tai skaitā par finanšu izlietojumu, tā atlikumu un samazināto SEG apjomu, kas panākts, īstenojot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektus. Minētā prasība noteikta likumprojekta pārejas noteikumu 9. punktā. Vienlaikus atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnija noteikumu Nr.644 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtība” 28.punktam “ar projektu ieviešanu saistītos dokumentus atbildīgā iestāde, finansējuma saņēmējs un trešās personas, ar kurām finansējuma saņēmējs slēdzis līgumu par darbu veikšanu un kuras saņēmušas finansējumu no finanšu instrumenta līdzekļiem projekta ieviešanai, glabā 10 gadus pēc projekta līguma beigām”. Ņemot vērā, ka monitoringa periods projektos ir noslēdzies līdz 2023.gada 31.decembrim, tad atbilstošās dokumentācijas uzglabāšana ir veicama līdz 2033.gada 31.decembrim. Līdz ar to, lai projektu konkursu nolikumi nezaudētu spēku ir nepieciešams pārejas noteikums (2.punkts).

Ar likumprojekta 33. pantu tiek pārņemti likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta (3).¹, (3).², (3).³ daļas punkti, nosakot EKII mērķi, kā arī EKII ietvaros pieejamā finansējuma avotus.

EKII ietvaros pieejamais finansējums tiek gūts, izsolot emisijas kvotas. ES emisijas kvotu (turpmāk – EUA) izsolīšana notiek, balstoties uz Direktīvas 2003/87/EK 3.d, 10. un 30.d.pantu, un atbilstoši Komisijas 2023. gada 17. oktobra Deleģētajai regulai (ES) 2023/2830, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem (turpmāk – Deleģētā regula 2023/2830). Visi līdzekļi, kas tiek gūti emisijas kvotu izsolīšanas rezultātā, izņemot līdzekļus, kurus dara pieejamus Sociālajam klimata fondam, kas izveidots ar  Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulu (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060, tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Sociālajam klimata fondam kopējais ES līmenī novirzāmais finansējuma apjoms noteikts Direktīvas 2003/87/EK 30d.panta 4.punktā, kamēr detalizēti emisijas kvotu izsoļu nosacījumi dalībvalstu līmenī noteikti Deleģētajā regulā 2023/2830.

2021. gadā aizsākās ES ETS ceturtais periods (no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim), savukārt sākot ar 2019. gadu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmuma (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – Lēmums 2015/1814) 1. panta 1. punktu darbību uzsāka tirgus stabilitātes rezerve. EUA ieskaitīšanas nosacījumus tirgus stabilitātes rezervē regulē Lēmuma 2015/1814  1. panta 5. punkts. Papildus jāmin, ka 2027. gadā tiks uzsākta emisijas kvotu izsolīšana ETS2 aptvertajos sektoros, tā rezultātā likumprojekta 33. pants papildināts ar attiecīgu daļu, nosakot, ka Latvijas Republika izsola arī tās emisijas kvotas, kas aptver likumprojekta 4. pielikumā minētās darbības, ja vien tās netiek ieskaitītas tirgus stabilitātes rezervē.

Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu apmēri ir atkarīgi no emisijas kvotu cenas, kas galvenokārt balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, taču reaģē arī uz dažādām norisēm gan enerģētikas sektorā Eiropā, t.sk. energoresursu cenu izmaiņām enerģijas tirgos, gan laikapstākļiem, gan notikumiem un lēmumiem starptautiskās (t.sk. ES līmenī) sarunās par klimata pārmaiņām, gan atsevišķu valstu paziņojumiem.

Ar likumprojekta 34. pantu tiek noteikti EKII ietvaros pieejamā finansējuma izmantošanas virzieni, vienlaikus pārņemot likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta 4.⁴ daļā noteikto. Direktīva 2003/87/EK nosaka virzienus, kam dalībvalstis var novirzīt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumus. Ar Direktīvu 2023/959 Direktīva 2003/87/EK tika grozīta, tostarp pārskatot un paplašinot emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzienus, attiecīgi tiek pārskatīti un paplašināti no likuma "Par piesārņojumu" pārņemtie EKII finansējuma izmantošanas virzieni. Salīdzinot ar līdz šim likumā "Par piesārņojumu" noteiktajiem emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas virzieniem, likumprojekts papildināts ar tādiem potenciālajiem ieņēmumu izmantošanas virzieniem kā elektroapgādes un siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana, esošās atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu ilgtspējas nodrošināšanas veicināšana un citu tehnoloģiju attīstības veicināšana, kuras sekmē klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, CO₂ piesaistes veicināšana, CO₂ uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas, ģeoloģiskās noglabāšanas videi drošā veidā un uztvertā CO₂ izmantošanas veicināšana, atbalsts pētniecībai nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas sekmēšana, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti, klimata pasākumu finansēšana attīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kuras ratificējušas Parīzes nolīgumu, kā arī iemaksu veikšana ar klimatu saistītās starptautiskās organizācijās. Tas ļaus nodrošināt plašāku SEG emisiju samazināšanas un ierobežošanas pasākumu īstenošanu vai arī veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām Latvijā. Ievērojot, ka 2027. gadā tiks uzsākta emisijas kvotu izsolīšana ETS2 aptvertajos sektoros, kā rezultātā EKII ietvaros pieejamais finansējums veidosies arī izsolot tās emisijas kvotas, kas aptver likumprojekta 4. pielikumā minētās darbības, attiecīgos ieņēmumus no šo emisijas kvotu izsolīšanas būs iespējams izmantot pasākumiem, ar ko sniedz finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem energoefektivitātes palielināšanai ēku sektorā un transporta gala lietotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī finansiālas kompensācijas nodrošināšanai degvielu un kurināmā galapatērētājiem gadījumos, kad degvielas un kurināmā operatoram nav bijis iespējams izvairīties no SEG emisiju dubultās uzskaites. Lemjot par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu novirzīšanu šā likuma 34. panta pirmajā daļā minētajiem mērķiem, tiks ņemta vērā šo pasākumu ietekme ne vien uz siltumnīcefekta gāzu emisijas daudzumu, bet arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju, pārrobežu gaisa piesārņojumu, dabiskajiem biotopiem. Vienlaikus jāmin, ka minētais nosacījums ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā 1. panta 4. punktā ietvertās grozāmās direktīvas 3d. panta 4. punktu. Ieņēmumi, kas gūti izsolot aviācijas emisijas kvotas, tiek izlietoti atbilstoši Direktīvā noteiktajiem mērķiem, papildus tam, ņemot vērā aspektu, lai attiecīgie mērķi nenodarītu kaitējumu vides mērķiem un atstātu labvēlīgu ietekmi uz vidi kopumā.

Ņemot vērā plašās izsoļu emisiju kvotas ieņēmumu izmantošanas jomas un ierobežoto finansējuma apjomu, 2021. gada 7. jūnijā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr. 1-2/84 “Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģijas apstiprināšanu” tika apstiprināta “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģija”, kuras mērķis ir apzināt EKII darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan pielāgošanās klimata pārmaiņām, gan uz klimata politikas radīto pozitīvo pārmaiņu izmantošanai. Stratēģijā noteikts, ka, lai iespējami efektīvi un pilnīgi sasniegtu likumprojektā noteiktos EKII mērķus, ņemot vērā pieejamās un Latvijā pārbaudītās tehnoloģijas, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes potenciālu, kā arī zināšanas par paradumu maiņas būtisko ietekmi, nepieciešams atbilstošs EKII darbības mehānisms. EKII darbība balstīta uz divām komponentēm:
- klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām projektu īstenošana (aptuveni 90 % no regulārajiem emisijas kvotu izsolīšanas ieņēmumiem primārajā tirgū);
- institucionālās rīcībspējas nodrošināšana darbam ar klimata pārmaiņu jautājumiem (aptuveni 10 % no regulārajiem emisijas kvotu izsolīšanas ieņēmumiem primārajā tirgū).

Likumprojekta 35. pantā tiek noteikti EKII vadības un īstenošanas nosacījumi. Attiecīgi likuma “Par piesārņojumu” 32.² panta (4).⁶, (4).⁷ un septītā daļa tiek pārņemta ar 35. pantu, lai nodrošinātu EKII darbību un projektu turpmāko īstenošanu šī instrumenta ietvaros.

EKII finansēto projektu konkursu administrēšanas uzdevumus veic KEM un VIF. KEM ir atbildīga par konkursa nolikuma izstrādi, bet, ņemot vērā to, ka KEM nav resursu šī finanšu instrumenta darbības organizēšanā, uzdevumus – pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par pārvaldes lēmumu izdošanu, kā arī līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, atgūt projektiem izmaksātos finanšu instrumenta līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem, un veikt monitoringa uzraudzību, ieskaitot informācijas sniegšanu par projektu enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes monitoringa jomā, KEM deleģē VIF, ikgadēji starp KEM un VIF slēdzot atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu. Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka VIF jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII, un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – 7 projektu konkursi, viens no tiem divās kārtās) ieviešanā, tādējādi VIF personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Saskaņā ar  2023. gada 24. februāra “Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu”  starp VARAM un KEM grāmatvedības pārvaldību KEM nodrošina VARAM, līdz ar ko maksājumu funkciju finansējuma saņēmējiem tiek nodrošināta VARAM.

Uzsākot EKII ieviešanu, ar VARAM 2016. gada 1. marta rīkojumu Nr. 50a tika apstiprināta EKII iekšējās kontroles sistēma. EKII projektu konkursu administrēšanas procesu savietojamības ar VIF uzdevumiem nodrošināšanai ir apstiprinātas arī VIF iekšējās kontroles sistēmas instrukcijas, kā arī apstiprināts EKII logo un tā lietošanas nosacījumi.

Lai izpildītu Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 3. punktā noteikto un transponētu šo nosacījumu nacionālajā tiesību aktā, likumprojekta 35. panta otrā daļa papildināta ar nosacījumu par nepieciešamību nodrošināt emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta kā finansējuma avota pamanāmību, ja finansējums tiek piešķirts likumprojekta 34. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem.

EKII finansējums tiek izmantots, organizējot atklātus projektu iesniegumu konkursus atbilstoši apstiprinātiem MK noteikumiem. No emisijas kvotu izsolīšanas iepriekšējos gados uzkrātais finansējuma apjoms līdz 2023. gada beigām tika izmantots septiņu projektu konkursu īstenošanai. Konkursu EKII-1 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” (I un II kārta) un EKII-2 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” ietvaros projektu īstenošana tika uzsākta 2016. gadā (EKII-1 II kārtas ietvaros projektu īstenošana tiks uzsākta 2022. gadā). Savukārt konkursu EKII-3 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ar viedajām pilsētvides tehnoloģijām” un EKII-4 “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību” īstenošana tika uzsākta 2018. gadā. Savukārt konkursu EKII-5 "Ministru kabineta 2021. gada 28.decembra noteikumi Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums”", EKII-6 "Ministru kabineta 2022. gada 1.marta noteikumi Nr. 150 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" un EKII-7 "Ministru kabineta 2022. gada 14.jūlija noteikumi Nr. 454 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums”" īstenošana tika uzsākta 2022. gadā.

Ar likumprojekta 36., 37. un 38. pantu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” V3 nodaļa, kas ar trīs pantiem nosaka Modernizācijas fonda ietvaru Latvijā, balstoties uz tā izveidi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. marta direktīvu Nr. 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu  2015/1814, papildus transponējot ar Direktīvu 2023/959 noteiktos nosacījumus, kas attiecināmi uz Modernizācijas fonda darbību. Modernizācijas fonds ir finansēšanas mehānisms, kura mērķis ir sekmēt enerģētikas sektora transformāciju, enerģētikas sistēmu modernizāciju un energoefektivitātes uzlabošanu, atbalstot oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, kas veicina SEG emisiju samazināšanu un valstu virzību uz klimatneitralitāti. Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta trešā daļa noteic, ka Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju ES dalībvalstu atbildībā. Būtiski minēt, ka līdz ar Direktīvu 2023/959, ar kuru tiek grozīta Direktīva 2003/87/EK, tiek mainīti arī atsevišķi nosacījumi attiecībā uz Modernizācijas fondu, tostarp, tā ietvarā pieejamo finansējumu un tā sadali starp tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Modernizācijas fonda ietvarā pieejamo finansējumu. Kopējais Modernizācijas fonda ietvarā pieejamais finansējums veidojas no divām daļām – izsolot 2 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2021. – 2030. gadam, kā arī izsolot 2,5 % no kopējā emisijas kvotu apjoma laika periodā no 2024. – 2030. gadam. Latvijas daļa sastāda attiecīgi 1,44 % un 1,0 % no kopējā Modernizācijas fonda ietvarā izsolāmo emisijas kvotu apjoma, atbilstoši iepriekš minētajam dalījumam.

36. pants nosaka Modernizācijas fonda mērķi un Latvijai pieejamā finansējuma saņemšanas un turēšanas kārtību. Modernizācijas fonda ieņēmumi tiek uzskaitīti atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai, veicot grozījumus 2005. gada 27. decembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju", noteikumu pielikumā izveidojot jaunu kodu - 8.9.4.0 "Ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai". 36. panta piektā daļa nosaka KEM kā šīs valsts budžeta programmas izpildītāju.
 
Likumprojekta 37. panta pirmā daļa transponē Direktīvu 2023/959 un nosaka vispārējās Modernizācijas fonda atbalstītās investīciju jomas. Nosacījumi pārņemti, paredzot stingrākas prasības, 100% Latvijai paredzētā finansējuma novirzot Direktīvā 2023/959 noteiktajām prioritārajām investīciju jomām, tādā veidā izslēdzot atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar jebkuru fosilo kurināmo, tādējādi saskaņojot fonda darbību ar ES nospraustajiem mērķiem klimata jomā. Papildus šīs prasības vienkāršo projektu apstiprināšanas procesu un samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar neprioritāro jomu projektu īstenošanu. 37. panta otrā daļa pārņemta no likuma "Par piesārņojumu" un nosaka, kādām sadedzināšanas iekārtām finansējums netiek piešķirts. Vienlaikus, sākot no 2025. gada 1. janvāra, lemjot par Modernizācijas fonda ietvaros pieejamā finansējuma piešķiršanu šā likuma 37. panta pirmajā daļā minētajām aktivitātēm, nepieciešams ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. pantā noteiktos būtiska kaitējuma nenodarīšanas ("DNSH") kritērijus, ja Modernizācijas fonda ietvaros pieejamos līdzekļus izmanto saimnieciskajai darbībai, kurai saskaņā ar šīs Regulas 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, lai noskaidrotu, vai saimnieciskā darbība rada būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem attiecīgajiem vides mērķiem. Atbilstība šim nosacījumam tiks vērtēta, iesniedzot investīciju priekšlikumus Eiropas Investīciju bankai. Vēršam uzmanību, ka Modernizācijas fonda prioritārie atbalsta virzieni Latvijā finansējuma izmantošanai 2023.-2027. gadam noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”. Lai izpildītu Direktīvas 2003/87/EK 30.m panta 2. punktā noteikto un transponētu šo nosacījumu nacionālajā tiesību aktā, likumprojekta 37. panta trešajā daļā ietverts nosacījums par nepieciešamību nodrošināt Modernizācijas fonda kā finansējuma avota pamanāmību, attiecīgi, piešķirot finansējumu šā panta pirmajā daļā minēto pasākumu īstenošanai, nepieciešams atsaukties uz Modernizācijas fondu.

Likumprojekta 38. panta pirmā daļa nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī un apstiprināt fonda daudzgadu darbības programmu, kas veikts pieņemot Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumus Nr. 396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma”. Ar 38. panta otro daļu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” 32.¹³ panta ceturtā daļa, kas nosaka, ka finansējuma izmantošana tiek nodrošināta organizējot projektu iesniegumu konkursus, kā arī šo konkursu nolikumos ietveramos nosacījumus un kārtību. 38. panta trešā un ceturtā daļa nosaka ikgadējos ziņošanas nosacījumus.

Likumprojekta 39. pantā tiek apvienots likuma “Par piesārņojumu” 32.⁶ pants un likuma “Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos” 12. pants. Šī nav jauna norma, bet gan tiek optimizēta instrumentu konsultatīvās padomes, tagad izveidojot vienu resursefektīvāku – Klimata finanšu instrumentu konsultatīvo padomi. Konsultatīvajā padomē tiktu skatīti jautājumi saistībā ar EKII un KPFI, kā arī Modernizācijas fonda darbību nacionālā līmenī. Iepriekš minēto finanšu instrumentu finanšu un darba plānus, ietverot informāciju par esošajiem un plānotajiem projektu konkursiem, pieejamo finansējuma apjomu, īstenošanas laika grafiku, atbalstāmās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, sagatavos KEM. 39. panta piektajā daļā tiek noteikts arī padomes sastāvs, kuras ietvaros plānota gan atbildīgo ministriju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvība. Atbildīgās ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija nominēs savus pārstāvjus pēc KEM uzaicinājuma vēstules nosūtīšanas. Savukārt attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem, kas darbojas enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarēs, kā arī kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir saistīts ar klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām, tiks organizēta pārstāvju ievēlēšana (skat. kārtību, kāda tā ir apstiprināta esošai konsultatīvai padomei – Ministru kabineta 28.04.2008. noteikumi Nr.312 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvās padomes nolikums””). Konsultatīvā padome neskatīs dokumentus ar ierobežotas pieejamības statusu, piemēram, Modernizācijas fonda dokumentus, ko skata Modernizācijas fonda Investīciju komiteja.

Atbalsta sniegšana SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumiem klimata finanšu instrumentu (piemēram, EKII, Modernizācijas fonds) ietvaros ir būtisks instruments Latvijas virzībai uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus ir būtiski, ka klimata finanšu instrumentu ietvaros īstenojamie projekti/pasākumi ņem vērā ietekmi ne vien uz SEG emisijas apjomu, bet  arī uz vides kvalitāti kopumā, tai skaitā citu piesārņojošo vielu emisiju un dabiskajiem biotopiem, piemēram, daudz plašāka biomasas izmantošanas veicināšanai var atstāt negatīvas sekas uz gaisa kvalitāti blīvi apdzīvotās pilsētās, jo biomasas (jo īpaši, malkas) izmantošanas gadījumā rodas gaisa piesārņojums. Rezultātā var rasties izaicinājumi ar Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto prasību attiecībā uz atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam. Tajā pat laikā biomasas izmantošana ir viens no ekonomiski pamatotākajiem enerģijas iegūšanas veidiem ņemot vērā esošās enerģijas cenas un resursu pieejamību, kā arī to, ka pāreja no fosilo resursu izmantošanas uz biomasas izmantošanu veicinās SEG emisiju samazināšanos, kas ir klimata finanšu instrumentu mērķis un būtība.  Līdz ar to turpmāk organizējot projektu konkursus ir papildus jāvērtē un jānosaka prasības, kas nerada būtisku ietekmi ne uz klimata, ne uz vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, piemēram, virzoties uz bezemisijas tehnoloģiju atbalstu, energoefektivitātes paaugstināšanu.

Finansējums ir klimata pārmaiņu politikas būtisks aspekts – bez nepieciešamā finansējuma ir sarežģīti ieviest nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu klimata politiku. Likumprojekta 40. pantā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiktu nodrošināts iepriekšējā gada valsts budžeta ietvertā klimata finansējuma novērtējums, tādējādi arī uzsākot īstenot sākotnējā līmeņa zaļā budžeta ieviešanu Latvijā. Ar klimata finansējumu šī panta ietvaros tiek saprasts vidēja termiņa budžeta ietvara  izdevumu un nodokļu novērtējuma rezultātā apkopotais finansējums, kas veikts saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 10. un 11. pantā noteiktajām darbībām, izņemot tehniskās pārbaudes kritērijus. Šādas izsekojamības nodrošināšana palīdzētu aptvert valsts budžeta atbilstību klimata mērķiem un klimata politikas plānošanas dokumentiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, būtu precīzāk iespējams novērtēt, plānot un izsekot finansējumu pasākumiem klimata politikas ietvaros un novērtēt tā apjomu un pietiekamību.

Likumprojekta 41. pants nosaka principa "Klimatdrošināšana" ieviešanu.  Klimatdrošināšanas integrēšana ir noteikts kā horizontāls princips ES fondu infrastruktūras jomā.  Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Atbalsta programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā par tām un to izvērtēšanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspekta integrēšana. Pieņemot lēmumus par investīciju projektu apstiprināšanu, piemēro principu "Klimatdrošināšana" tādējādi nosakot jebkura projekta izstrādē integrējamos zinātnē balstītus klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, kas nodrošinātu projekta saderīgumu ar Parīzes nolīguma mērķi. Principa "Klimatdrošināšana" ietvaros atbildīgā institūcija izvērtē, vai noteikto mērķu sasniegšanu var nodrošināt ar plānotajiem risinājumiem, novēršot neaizsargātību pret iespējamo klimata pārmaiņu ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju projekta īstenotāja novērtējumu par SEG emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu, un attiecīgi veic izmaiņas, lai Parīzes nolīguma mērķi tiktu sasniegti, ņemot vērā izmaksu efektivitātes principu.
Ar terminu "infrastruktūra" tiek saprasts, tai skaitā:
- ēkas – gan dzīvojamās mājas, gan nedzīvojamās ēkas;
- dabā balstīta infrastruktūra (piemēram, apzaļumoti jumti, sienas un teritorijas, kanalizācijas sistēmas);
- inženierbūves – transporta būves (piemēram, ceļi, dzelzceļi, ostas, lidostas vai iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūra), cauruļvadi, sakaru un elektropārvades līnijas (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (piemēram, mobilo sakaru tīkli, datu kabeļi, datu centri) un ūdens apsaimniekošana (piemēram, ūdensapgādes cauruļvadi, ūdenskrātuves, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, dūņu lauki), kompleksās būves rūpnieciskās ražošanas uzņēmumos, kā arī citas inženierbūves, kas ir būtiska mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai;
- sistēmas, kas paredzētas, lai apsaimniekotu uzņēmumos un mājsaimniecībās radušos atkritumus (piemēram, savākšanas laukumi, pārkraušanas, šķirošanas un pārstrādes kompleksi, sadedzināšanas iekārtas un poligoni);
- citi fiziskie aktīvi plašākā rīcībpolitikas jomu klāstā, ieskaitot sakaru, neatliekamās palīdzības dienestu, enerģētikas, finanšu, pārtikas, pārvaldības, veselības aprūpes, izglītības un apmācības, pētniecības, civilās aizsardzības, transporta un atkritumu vai ūdens resursu apsaimniekošanas jomu.

Likumprojekta 42. pantā tiek atrunāti oglekļa dioksīda uztveršanas, transportēšanas, uzglabāšanas, lietošanas un ģeoloģiskās noglabāšanas jautājumi, no kuriem tikai jautājums par oglekļa dioksīda uzglabāšanu ir bijis iekļauts likuma “Par piesārņojumu” regulējumā. Likumprojekta 42. panta pirmā daļa nosaka darbības, kas atļautas Latvijas teritorijā, kā arī jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, lai noteiktu kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda  transportēšana uz uzglabāšanas un ģeoloģiskās noglabāšanas vietām oglekļa dioksīda uzglabāšanas un izmantošanas nosacījumus, pārrobežu sadarbību gadījumos, kad CO₂ transportē pāri robežai[2009. gada 23. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu 22. pants nosaka, ka dalībvalstis izveido strīdu izsķirsanas procedūru, dokuments pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32009L0031], kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus. Ar likumprojekta 42. panta otro daļu tiek noteikts, ka Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā  aizliegta oglekļa dioksīda ģeoloģiskā noglabāšana ģeoloģiskās struktūrās, kā arī vertikālajā ūdens slānī. Aizliegums noteikts ņemot vērā, ka nav veikts izvērtējums par Latvijas zemes dzīļu struktūru piemērotību oglekļa dioksīda drošai uzglabāšanai, ietekmes uz vidi vērtējums, novērtējums par šāda pasākuma atbilstību Latvijai saistošiem nolīgumiem un konvencijām, kā arī par noglabāšanas sociāli ekonomiskajiem aspektiem. Vienlaikus līdz ar likumprojektu tiek noteikts Ministru kabinetam izvērtēt un līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniegt konceptuālo ziņojumu  oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā (skat. pārejas noteikumu 11. punktu), lai lemtu par turpmāko rīcību attiecībā uz oglekļa dioksīda ģeoloģisko noglabāšanu Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. 

43. panta mērķis ir noteikt deleģējumu nacionālā ietvara izstrādei, lai ieviestu nosacījumus, kas ietverti 2022. gada 30. novembrī pieņemtajā EK Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem (COM/2022/672).  Pants paredz brīvprātīgas sistēmas oglekļa dioksīda piesaistei izveidošanas un uzturēšanas izstrādi pēc regulas, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem, apstiprināšanas, lai ieviestu vienotu ES sistēmas un principu izmantošanu tehnoloģiskos un dabiskos oglekļa piesaistes procesos.

44. pants nosaka kompetento iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulas (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk – Regula 2023/956) ieviešanai. Ar 44. pantu kā kompetentā iestāde funkciju  prioritārā pasākuma "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" nodrošināšanai tiek noteikta Valsts ieņēmumu dienests. Detalizētāka informācija ir sniegta  Ministru kabineta 31.10.2023. sēdes protokola Nr.54 38. §, ar kuru noteikts Valsts ieņēmumu dienests kā nacionālā kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanā, un informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par Valsts ieņēmumu dienestam piešķirto finansējumu  kompetentās iestādes funkciju nodrošināšanai 2024.gadam un turpmākajiem gadiem prioritārajam pasākumam "Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma piemērošana Latvijā" (protokollēmuma nr. 23-TA-2104). 
Regulas mērķis ir veicināt atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzību, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošanu, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, tādēļ šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. 

Regulas 2023/956 26.pants paredz dalībvalstīm piemērot sodus gadījumos, kad atzītais Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk – OIM) deklarētājs nenodod OIM sertifikātus tādā skaitā, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā importētajās precēs iegultajām emisijām. Savukārt Regulas 2023/1773 16.pants paredz dalībvalstīm piemērot sodus gadījumos, kad ziņojošais deklarētājs nav izpildījis tā OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumus vai ziņojums ir kļūdains vai nepilnīgs un ziņojošais deklarētājs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai labotu OIM ziņojumu. Klimata likumā minētos sodus plānots piemērot administratīvā procesa ietvaros, pret attiecīgo pienākumu nepildošajiem atzītajiem OIM deklarētājiem un ziņojošajiem deklarētājiem Valsts ieņēmumu dienestam pieņemot atbilstošu administratīvo aktu. Šāds risinājums izvēlēts, ņemot vērā šo sodu juridisko dabu atbilstoši šādam izvērtējamam saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Eiropas Savienības Tiesas un Satversmes tiesas judikatūrā attīstītajiem kritērijiem.

Regulas 2023/956 26.pants:
Pārkāpuma kvalificēšanu saskaņā ar valsts tiesībām. Minētais sods šobrīd nav kvalificēts saskaņā ar valsts tiesībām, tādēļ šis kritērijs uz minēto gadījumu neattiecas.
Pārkāpuma raksturs.
Regulējuma adresāti. Attiecīgā regulējuma adresāti ir atzītie OIM deklarētāji. Saskaņā ar Regulas 2023/956 3.panta 17.punktu atzītais OIM deklarētājs ir persona, ko kompetentā iestāde par tādu atzinusi saskaņā ar šīs regulas 17.pantu. Savukārt atbilstoši Regulas 2023/956 17.pantam, lai persona tiktu atzīta par OIM deklarētāju, tai būtu jābūt par tādu atzītai no dalībvalsts kompetentās iestāde puses un jāatbilst šī panta 2.punkta kritērijiem. Ņemot vērā minēto, Regulas 2023/956 26.pantā paredzētais sods ir vērsts uz stingri noteiktu adresātu grupu, nevis uz sabiedrību kopumā. Minētais liecina, ka šis sods neatbilst administratīvo sankciju pazīmēm.
Normas mērķis. Atbilstoši Regulas 2023/956 preambulas 80.punktam soda ieviešana tiek saistīta ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību. Tā pat uz sodu ir attiecināms vispārējais Regulas 2023/956 mērķis nodrošināt to, lai tiktu veicināta atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzība, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošana, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, līdz ar ko šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. Šādā veidā tiek nodrošināta tālāka virzība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķu sasniegšanai. Atbildība tiek noteikta, lai nodrošinātu efektīvu OIM sertifikātu nodošanas sistēmas darbību. Ņemot vērā minēto, minētā atbildība nav paredzēta represijas un prevencijas nolūkā.
Tiesiski aizsargātās intereses. Ar minēto sodu tiek aizsargāts atsevišķu nozaru produktu Eiropas Savienības iekšējais tirgus, Eiropas Savienības finanšu intereses, kā arī klimats un vide. Šo tiesisko interešu aizsardzība tipiski netiek garantēta ar krimināltiesību vai administratīvo pārkāpumu normām. Pat attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz gan krimināltiesisku, gan administratīvu atbildību Latvijas republikas tiesību sistēmā, norādāms, ka lielākoties vides aizsardzības intereses tiek aizsargātas administratīvā procesa ietvaros. Tā pat tipiski šie sodi tiek saistīti ar personas rīcību, kuras rezultātā rodas tieši konstatējams vides piesārņojums, nevis neatbilstošu dalību ar vides aizsardzību saistītā ziņošanas sistēmā. Attiecīgi nav konstatējams, ka normas mērķis ir nodrošināt tiesiskās intereses, kuru aizsardzība parasti ir garantēta ar krimināltiesību un administratīvās atbildības normām.
Sankcijas bardzība. Atbilstoši šim tiesu praksē atzītajam kritērijam, sankcijas bardzība tiek noteikta atbilstoši potenciālo ietekmi uz konkrēto personu, kas ir atkarīga no soda veida, paredzētā soda iespējamās augstākās robežas (minimālais vai maksimālais naudas soda apmērs) un tā piemērošanas īpatnībām. Soda apmēram nav stingri noteiktas robežas, bet tas tiek aprēķināts atbilstoši emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalentam, par kuru nav nodots OIM sertifikāts, tādejādi veidojot tieši proporcionālu atbildību pret neizpildīto Regulas 2023/956 26.panta prasību apjomu. Kā uz soda piemērošanas īpatnībām norādāms, ka atbildība tiek attiecināta tikai uz personām, kas atbilst atzītā OIM deklarētāja prasībām un kas ieguvušas atzītā OIM deklarētāja statusu. Šīs prasības cita starpā iekļauj nepieciešamību pierādīt savas finansiālās iespējas un darbības spēju izpildīt savus pienākumus, kā arī to, ka persona pēdējo piecu gadu laikā nav bijusi iesaistīta smagā vai atkārtotos muitas tiesību aktu, nodokļu noteikumu, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas noteikumu vai Regulas 2023/956 un saskaņā ar to pieņemto deleģēto un īstenošanas aktu noteikumu pārkāpumos. Ņemot vērā minēto, salīdzinot ar krimināltiesiskiem un administratīviem pārkāpumiem, kas tipiski attiecas uz sabiedrību kopumā, atzītie OIM deklarētāji ne tikai apzinās sankcijas bardzību, bet arī tai aktīvi piesakās un piekrīt būt par šīs sankcijas subjektiem. Attiecīgi Regulas 2023/956 26.pantā paredzētā soda potenciālā ietekme uz konkrēto personu nav pielīdzināma krimināltiesiskiem un administratīviem sodiem.
Regulas 2023/1773 16.pants:
Pārkāpuma kvalificēšanu saskaņā ar valsts tiesībām. Minētais sods šobrīd nav kvalificēts saskaņā ar valsts tiesībām, tādēļ šis kritērijs uz minēto gadījumu neattiecas.
Pārkāpuma raksturs.
Regulējuma adresāti. Attiecīgā regulējuma adresāti ir ziņojošie deklarētāji. Saskaņā ar Regulas 2023/1773 2.panta 1.punktu ziņojošais deklarētājs ir importētājs, kas iesniedz muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā savā vārdā un savā uzdevumā, persona, kas tur atļauju iesniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.952/2013 182.panta 1.punktā minēto muitas deklarāciju un kas deklarē preču importēšanu un netiešais pārstāvis muitā, ja muitas deklarāciju ir iesniedzis netiešais pārstāvis muitā, kas iecelts saskaņā ar Regulas Nr.952/2013 18.pantu, ja importētājs ir dibināts trešajā valstī vai ja netiešais pārstāvis muitā ir piekritis pildīt ziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulas 2023/956 32.pantu. Ņemot vērā minēto, Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētais sods ir vērsts uz  noteiktu adresātu grupu – importētājiem, kas iesniedz muitas deklarāciju, nevis uz sabiedrību kopumā.
Normas mērķis. Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētās atbildības mērķis skatāms kopsakarā ar Regulas 2023/956 35.pantu, kurā noteikts ziņojošo deklarētāju ziņošanas pienākums. Tātad uz minēto sodu ir attiecināms arī Regulas 2023/956 vispārējais mērķis nodrošināt to, lai tiktu veicināta atsevišķu nozaru produktu iekšējā tirgus aizsardzība, kā arī ārējās tirdzniecības konkurētspējas uzlabošana, salīdzinot ar tādiem trešo valstu tirgiem, kur šo produktu ražošanai netiek prasītas papildus investīcijas SEG samazināšanai, līdz ar ko šo emisiju cena netiek iekļauta produktu cenā. Šādā veidā tiek nodrošināta tālāka virzība Eiropas Savienības un tās dalībvalstu klimata mērķu sasniegšanai. Atbildība tiek noteikta, lai nodrošinātu efektīvu OIM ziņojumu sistēmas darbību, sniedzot pareizu un aktuālu informāciju par importētajām precēm. Ņemot vērā minēto, minētā atbildība nav paredzēta represijas un prevencijas nolūkā
Tiesiski aizsargātās intereses. Ar minēto sodu tiek aizsargāts atsevišķu nozaru produktu Eiropas Savienības iekšējais tirgus, Eiropas Savienības finanšu intereses, kā arī klimats un vide. Šīs tiesisko interešu aizsardzība tipiski netiek garantēta ar krimināltiesību vai administratīvo pārkāpumu normām. Pat attiecībā uz vides aizsardzību, kas paredz gan krimināltiesisku, gan administratīvu atbildību Latvijas tiesību sistēmā, norādāms, ka lielākoties vides aizsardzības intereses tiek aizsargātas administratīvā procesa ietvaros. Tā pat tipiski šie sodi tiek saistīti ar personas rīcību, kuras rezultātā rodas tieši konstatējams vides piesārņojums, nevis neatbilstošu darbību ar vides aizsardzību saistītā ziņošanas sistēmā. Sankcijas bardzība. Atbilstoši šim tiesu praksē atzītajam kritērijam, sankcijas bardzība tiek noteikta atbilstoši potenciālo ietekmi uz konkrēto personu, kas ir atkarīga no soda veida, paredzētā soda iespējamās augstākās robežas (minimālais vai maksimālais naudas soda apmērs) un tā piemērošanas īpatnībām. Līdzīgi kā attiecībā uz  Regulas 2023/956 26.panta sodu kā uz soda piemērošanas īpatnībām norādāms, ka arī Regulas 2023/1773 16.pants ir attiecināms tikai uz ierobežotu personu loku, uz kuru atbilstoši Regulas 2023/1773 2.panta 1.punktam attiecas OIM ziņojumi. Salīdzinot ar krimināltiesiskiem un administratīviem pārkāpumiem, kas tipiski attiecas uz sabiedrību kopumā, deklarētājs var brīvi izvēlēties muitas procedūru, kuru tas vēlas piemērot precēm saskaņā ar šīs procedūras nosacījumiem, tādējādi konstatējams, ka sods attieksies tikai uz personām, kas ir izvēlējušas pieteikt muitas procedūru. Attiecīgi Regulas 2023/1773 16.pantā paredzētā soda potenciālā ietekme uz konkrēto personu nav pielīdzināma krimināltiesiskiem un administratīviem sodiem.
Tā pat Klimata likuma 44.panta redakcija paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests Regulas 2023/956 26.pantā paredzēto likmes aprēķinu veic atbilstoši Klimata likuma 25.panta ceturtajai daļai, kurā pārņemtas Direktīvas 2003/87/EK 16.panta 3.punkta prasības.

VI  nodaļa nosaka plānošanas reģionu un pašvaldību atbildību klimata politikas plānošanā un īstenošanā, kas līdz šim netika regulēta tiesību aktos. Pašvaldību un plānošanas reģionu atbildību noteikšana nepieciešama, lai īstenotu Latvijas uzņemtās saistības klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanā saskaņā ar nacionālajiem klimata politikas plānošanas dokumentiem, tai skaitā NEKP noteiktajām saistībām un SEG samazinošiem pasākumiem. Saskaņā ar 2020. gadā Ministru kabineta apstiprināto “Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” pašvaldībām, veicot esošos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir izšķiroša loma valsts virzībā uz klimatneitralitāti. Savukārt pašvaldībās īstenojamie pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi ir uzskaitīti 2019. gadā Ministru kabineta apstiprinātajā “Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam”.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības virzībā uz klimatneitralitāti un klimatnoturību līdz 2050. gadam, 45. pantā paredzēts, ka VARAM sadarbībā ar KEM un citām nozaru ministrijām un, konsultējoties ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, atbilstoši nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem izstrādās metodiskas vadlīnijas (turpmāk – vadlīnijas), kurās būs iekļauti SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi Latvijas plānošanas reģioniem, kā arī ieteikumi šo mērķu sasniegšanai un attiecīgu rīcību, pasākumu un projektu identificēšanai un īstenošanai pašvaldību līmenī. Paredzēts, ka plānošanas reģionu SEG emisiju samazināšanas mērķi izrietēs no NEKP, kurā iekļauti konkrēti tautsaimniecību sektoru SEG emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam. Savukārt pielāgošanās klimata pārmaiņu mērķi plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī tiks noteikti, pamatojoties uz Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu.  

Nosakot sektorālos SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus plānošanas reģionu līmenī, plānošanas reģionus varēs daudz mērķtiecīgāk iesaistīt nacionālā klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķu izpildē. Balstoties uz plānošanas reģioniem noteiktajiem klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķiem, vadlīnijās arī tiks iekļauti konkrēti norādījumi un ieteikumi plānošanas reģioniem šo mērķu sasniegšanai, kā arī pašvaldībām rīcību un projektu noteikšanai atbilstoši šiem mērķiem.

Atbilstoši vadlīnijām, ar 46. pantu tiek noteikta prasība plānošanas reģioniem iekļaut tiem noteiktos SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus savos ilgtspējīgas attīstības, t.sk. teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Pielietojot vadlīnijas, plānošanas reģioni savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās un attīstībās programmas varēs iekļaut konkrētus mērķus un attiecīgi noteikt mērķtiecīgas prioritātes un nosacījumus pašvaldībām klimata pārmaiņu jomā, kā arī paredzēt rīcības un pasākumus šo mērķu sasniegšanai un plānot nepieciešamo finansējumu pasākumu īstenošanai. Tādā veidā tiek stiprināta plānošanas reģionu kompetence arī pašvaldību  klimatneitralitātes un klimatnoturības  virzības koordinācijā. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi jānosaka, pamatojoties uz klimata pārmaiņu risku un ievainojamības novērtējumu. Būtiski, ka attīstības plānošanas procesos, plānošanas reģioni uzklausa sabiedrības prioritātes, ko noskaidro īstenojot sabiedrības līdzdalības pasākumus, un iespēju robežās tās ņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē.

Ar 47. pantu tiek noteikta prasība pašvaldībām atbilstoši plānošanas reģiona līmenī noteiktajiem SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem iekļaut savos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos atbilstošus mērķus, prioritātes, kā arī rīcības, pasākumus un projektus. Ņemot vērā vadlīnijas, pašvaldības varēs identificēt un īstenot visefektīvākās rīcības, kas sniegs ieguldījumu plānošanas reģiona un attiecīgi arī nacionālā līmeņa klimata mērķu sasniegšanā. Ieviešot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumus, ilgtermiņā tiks mazināti klimata pārmaiņu radītie zaudējumi un tiks optimizēts resursu patēriņš, līdz ar to radīta pozitīva ietekme uz pašvaldību budžetiem (ekonomika), ko savukārt var novirzīt citiem teritorijas attīstībai aktuāliem jautājumiem. Pašvaldības klimata politikas mērķus un[AE1]  prioritātes noteic, balstoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu tās administratīvajā teritorijā, iedzīvotāju vajadzībām un tās rīcībā esošajiem resursiem. Pašvaldībām, nosakot klimata politikas mērķus un prioritātes jānodrošina to savstarpējā saskaņotība un atbilstība visiem hierarhiski augstākiem attīstības plānošanas dokumentiem, atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma 9.pantā noteiktajam, kā arī nodrošinot saskaņotību ar Latvijas klimata mērķiem. Būtiski, ka attīstības plānošanas procesos, pašvaldības uzklausa sabiedrības prioritātes, ko noskaidro īstenojot sabiedrības līdzdalības pasākumus, un iespēju robežās tās ņem vērā plānošanas dokumentu izstrādē.

Lai atbalstītu plānošanas reģionus un pašvaldības SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanā un attiecīgo rīcību īstenošanā, 48. panta ietvaros tiek paredzēts, ka, papildus plānošanas reģionu un pašvaldību rīcībā esošajiem finanšu avotiem, to plānotās darbības un investīciju projekti tiek finansēti no visa veida publiskajiem finanšu avotiem, tai skaitā valsts budžeta līdzekļiem. VARAM likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” izstrādes ietvaros plāno pieteikt prioritāro pasākumu finansējuma piesaistei pašvaldībām no 2025.gada un turpmākajos gados. VARAM uzskata, ka ir nepieciešama pastāvīga investīciju programma, kas ļautu pašvaldībām neatkarīgi no ES fondu plānošanas perioda prioritātēm īstenot vietējā līmeņa attīstībai nozīmīgus projektus dažādu reformu ietvaros. Ja minēto prioritāro pasākumu atbalstīs, pašvaldībām valsts budžeta finansējums, kā viens no iespējamiem avotiem, būs pieejams no 2025.gada, ko būtu iespējams izmantot pašvaldību specifiskiem risinājumiem, t.sk. SEG emisiju samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem. Citu valstu pieredze liecina, ka tiek veidots fonds, kas t.sk. tiek novirzīts  atbalsta pasākumiem klimata jomā. Vienlaikus atbalsta programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt Zaļo investīciju fondu finanšu instrumentu veidā.

Ar likumprojekta 49. pantu tiek noteikta klimata un enerģētikas konsultatīvās padomes izveide. Konsultatīvā padome veicinās plašāku sabiedrības iesaisti ar klimatu un enerģētiku saistītu jautājumu risināšanā.

[1] 2003. gada 27. oktobra Padomes direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai
[2] Avots: Pašvaldību finanšu rādītāju analīze | Finanšu ministrija (fm.gov.lv)

Izvērtēts Klimata likuma ieguldījums Latvijas virzībai uz klimatneitralitāti, klimatnoturību, kā arī ietekme uz saistītajām politikām un sagatavoti ieteikumi to pilnveidei.

Tiks precizēts iepirkuma procedūras laikā un ar ex-post novērtējuma veicēju. Daži iespējamie rādītāji kā piemērs: atrisinātas Klimata likumprojeta ex-ante novērtējumā identificētās problēmas; klimata politikas mērķu sasniegšana; izstrādāti MK noteikumi, kuriem dots deleģējums ar Klimata likumu; nozares viedoklis u.c.